24-TA-2226: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekts tiek virzīts, pamatojoties uz informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”, kas izskatīts Ministru kabineta ārkārtas sēdē 2024. gada 19. septembrī (prot. Nr. 38 2. §; 23. punkts). Likumprojekts tiks skatīts kopā ar likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
VAS “Latvijas Loto” ir identificējis iespējas īstenot jaunus, inovatīvus valsts mēroga izložu projektus, kuru īstenošanai ir nepieciešami grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas ļautu palielināt VAS “Latvijas Loto” valsts budžetā iemaksāto dividenžu apjomu 2025., 2026. un 2027. gadā, papildus nomaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli no dividendēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā izložu nozares attīstības tendences un ievērojot Latvijas valdības noteikto VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi, valsts uzstādījumus attiecībā uz inovācijām, kas izriet no Ministru kabinetā 2021. gada 16. novembra sēdē apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās” [1], kā arī VAS “Latvijas Loto” akcionāra gaidu vēstulē noteikto saistībā ar gaidām attiecībā uz jaunu un inovatīvu produktu ieviešanu, VAS “Latvijas Loto” ir identificējis iespējas īstenot jaunus, inovatīvus valsts mēroga izložu projektus – starptautiska mēroga skaitļu izloze ar win for life laimestu izmaksas principu un dalības skaitļu izlozē veids – kopspēle, kuru īstenošanai ir nepieciešami grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (turpmāk - Likums), kas ļautu palielināt VAS “Latvijas Loto” valsts budžetā iemaksāto dividenžu apjomu 2025., 2026. un 2027. gadā, papildus nomaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli no dividendēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
[1] Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra sēdē apstiprinātais informatīvais ziņojums “Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās” un Ministru kabineta lēmums (protokols Nr. 75, 39. §).
[1] Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra sēdē apstiprinātais informatīvais ziņojums “Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās” un Ministru kabineta lēmums (protokols Nr. 75, 39. §).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likums nosaka prasības laimestu noteikšanai publiskas izlozes veidā, taču Likums nedefinē publiskas izlozes.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu iespējamu nevienveidīgu normas interpretāciju, Likumā jādefinē terminu “publiska izloze”, papildinot 1. pantu ar jaunu 12.1 punktu.
Problēmas apraksts
Likuma šī brīža redakcija nosaka, ka valsts mēroga izlozes var tikt organizētas kā momentloterijas un skaitļu izlozes. Tomēr ņemot vērā nozīmīgo starptautisko izložu projektu paplašināšanos Eiropā, lai normatīvajā regulējumā precizētu veidus, kādos tiek organizētas valsts mēroga izlozes, Likums būtu jāpapildina ar noteikumu, ka licencētas valsts mēroga izlozes var tikt organizētas kā starptautiski kopprojekti, par kuriem noslēgts līgums par izložu starptautisko kopprojektu īstenošanu.
Risinājuma apraksts
VAS “Latvijas Loto” vispārējais stratēģiskais mērķis ir apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu [1]: starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību. Latvijas valdība, izvirzot VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi, valsts līmenī apliecina valsts stratēģisko nepieciešamību organizēt visaugstākās kvalitātes, sociāli atbildīgas un drošas licencētas spēles, mazinot atkarību un krāpniecības riskus, virzot patērētājus spēlei stingri kontrolētā, legālā un drošā vidē, maksimizējot pienesumu valsts labā - darbības rezultātā gūtās peļņas lielāko daļu novirzot valsts budžetā un/vai konkrētiem sabiedriski nozīmīgiem mērķiem, tādējādi veicinot sabiedrības labklājību.
Eiropas loteriju asociācijas (vislielākā un visreprezentatīvākā nozares asociācija Eiropā, kurā pārstāvēti 70 uzņēmumi no 39 Eiropas valstīm) Eiropas valstu nacionālie loteriju uzņēmumi, tai skaitā VAS “Latvijas Loto”, izložu organizēšanā ievēro augstākos nozares starptautiskos standartus, tai skaitā Pasaules loteriju asociācijas Drošības kontroles standartu (WLA/SCS) un Eiropas loteriju asociācijas Atbildīgas spēles standartu (EL/RGS) un kopā iestājas par nozares drošu un ilgtspējīgu attīstības modeli sabiedrības labā, fokusējoties uz sociālo atbildību, tai skaitā nelegālo operatoru piedāvājuma ierobežošanu. Iepriekš minētie standarti tiek piemēroti jau esošajiem valsts mēroga izložu produktiem un ir attiecināmi uz ikvienu jaunu valsts mēroga izlozi, tai skaitā tādu izlozi, kas tiek organizēta kā starptautisks kopprojekts.
Jaunu, inovatīvu valsts mēroga izložu organizēšana var tikt īstenota kā starptautisku izložu projekti, ievērojot Latvijas valdības noteikto VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi un valsts uzstādījumus attiecībā uz inovācijām, kas izriet no Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra sēdē apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās” [2], kā arī Latvijas Loto gaidu vēstulē noteikto.
Katra starptautiska kopprojekta, kā tas ir Eurojackpot un Vikinglotto izlozēs, kurās VAS “Latvijas Loto” jau piedalās, darbību nosaka un regulē sadarbības līgums, kas tiek noslēgts starp visiem alianses sadarbības partneriem, un tam pakārtotie dokumenti, kas detalizēti nosaka izlozes norises kārtību, laimestu fonda veidošanas un aprēķināšanas kārtību, tehniskās integrācijas izlozē prasības, drošības prasības, programmatūras prasības, zīmola lietošanas prasības, u.c. ar izlozes organizēšanu saistītus jautājumus un nosacījumus. Atbilstoši līguma nosacījumiem izlozes noteikumos tiks ietverta laimestu izmaksas kārtība un termiņi, kas tai skaitā var ietvert īpašus laimestu izmaksas nosacījumus.
Lai noteiktu izložu organizēšanas veidus, Likumprojekts tiek papildināts ar 60. panta ceturto daļu, precizējot iespēju valsts mēroga izlozes organizēt arī kā starptautiskus kopprojektus.
[1] Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija rīkojums Nr. 386 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" vispārējo stratēģisko mērķi” (MK sēdes protokols Nr.34 16.§);
[2] Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra sēdē apstiprinātais informatīvais ziņojums “Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās” un Ministru kabineta lēmums (protokols Nr.75, 39.§).
Eiropas loteriju asociācijas (vislielākā un visreprezentatīvākā nozares asociācija Eiropā, kurā pārstāvēti 70 uzņēmumi no 39 Eiropas valstīm) Eiropas valstu nacionālie loteriju uzņēmumi, tai skaitā VAS “Latvijas Loto”, izložu organizēšanā ievēro augstākos nozares starptautiskos standartus, tai skaitā Pasaules loteriju asociācijas Drošības kontroles standartu (WLA/SCS) un Eiropas loteriju asociācijas Atbildīgas spēles standartu (EL/RGS) un kopā iestājas par nozares drošu un ilgtspējīgu attīstības modeli sabiedrības labā, fokusējoties uz sociālo atbildību, tai skaitā nelegālo operatoru piedāvājuma ierobežošanu. Iepriekš minētie standarti tiek piemēroti jau esošajiem valsts mēroga izložu produktiem un ir attiecināmi uz ikvienu jaunu valsts mēroga izlozi, tai skaitā tādu izlozi, kas tiek organizēta kā starptautisks kopprojekts.
Jaunu, inovatīvu valsts mēroga izložu organizēšana var tikt īstenota kā starptautisku izložu projekti, ievērojot Latvijas valdības noteikto VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi un valsts uzstādījumus attiecībā uz inovācijām, kas izriet no Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra sēdē apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās” [2], kā arī Latvijas Loto gaidu vēstulē noteikto.
Katra starptautiska kopprojekta, kā tas ir Eurojackpot un Vikinglotto izlozēs, kurās VAS “Latvijas Loto” jau piedalās, darbību nosaka un regulē sadarbības līgums, kas tiek noslēgts starp visiem alianses sadarbības partneriem, un tam pakārtotie dokumenti, kas detalizēti nosaka izlozes norises kārtību, laimestu fonda veidošanas un aprēķināšanas kārtību, tehniskās integrācijas izlozē prasības, drošības prasības, programmatūras prasības, zīmola lietošanas prasības, u.c. ar izlozes organizēšanu saistītus jautājumus un nosacījumus. Atbilstoši līguma nosacījumiem izlozes noteikumos tiks ietverta laimestu izmaksas kārtība un termiņi, kas tai skaitā var ietvert īpašus laimestu izmaksas nosacījumus.
Lai noteiktu izložu organizēšanas veidus, Likumprojekts tiek papildināts ar 60. panta ceturto daļu, precizējot iespēju valsts mēroga izlozes organizēt arī kā starptautiskus kopprojektus.
[1] Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija rīkojums Nr. 386 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" vispārējo stratēģisko mērķi” (MK sēdes protokols Nr.34 16.§);
[2] Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra sēdē apstiprinātais informatīvais ziņojums “Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās” un Ministru kabineta lēmums (protokols Nr.75, 39.§).
Problēmas apraksts
Pašreiz Likums neparedz organizēt dalību skaitļu izlozē kopspēles veidā, kas ir citu Eiropas valstu nacionālo loteriju uzņēmumu produktu piedāvājumā, un Latvijā būtu inovatīvs veids dalībai skaitļu izlozē, ko iespējams piedāvāt valsts mēroga skaitļu izložu spēlētājiem, ir dalība izlozē ar kopspēles principu.
Risinājuma apraksts
Kopspēle pēc būtības nozīmē, ka divi vai vairāki spēlētāji var iegādāties vienas skaitļu izlozes biļetes variantu kopuma daļu, tas ir - spēlētājs var reģistrēt dalību skaitļu izlozē, samaksājot tikai noteiktu daļu no kopējās maksas par attiecīgu skaitļu kombināciju (variantu) kopumu, attiecīgi pretendējot tikai uz noteiktu daļu no laimesta, proporcionāli savām iemaksām. Gadījumā, ja kopspēles skaitļu kombinācijas kopums netiek pārdots, visiem dalībniekiem tiek atmaksāta dalības maksa atbilstoši Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apstiprinātiem noteikumiem.
Kopspēle nav jauns izlozes veids, bet gan spēlētāja dalības princips jau licencētu izložu produktu ietvaros, kuru norisi nodrošina valsts mēroga izlozes organizētājs, nodrošinot tehniski drošus risinājumus un interesantu, atraktīvu, līdz šim Latvijā neizmantotu spēlētāju dalības principu valsts mēroga izlozē. Šāds kopīgās spēles dalībnieku iesaistes un tiesību uz laimestu aizsardzību nodrošinošs mehānisms, ir plaši pazīstams, piemēram, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, kur šo valstu nacionālie loteriju uzņēmumi tradicionāli piedāvā šādu dalības izlozē veidu jau ilgstoši.
Dalības kopspēlē risinājums tiek organizēts tikai izlozes dalībniekiem, kas tajā piedalās Latvijas teritorijā, reģistrējot dalību VAS “Latvijas Loto” izložu sistēmā, līdz ar to nodokļu maksājumi tiek veikti saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, un kopspēles princips neatstāj ietekmi uz pašas skaitļu izlozes norisi un laimestu izmaksu, tomēr šī principa ieviešanas nostiprināšanai normatīvajos aktos Likumā būtu veicami daži redakcionāli labojumi.
Kopspēles organizēšanas princips saglabā nemainīgi jau esošos augstos sociālās atbildības un drošības ievērošanas principus, minimizējot riskus - tā joprojām ir dalība skaitļu izlozē – Eurojackpot, Vikinglotto vai citā licencētā valsts mēroga skaitļu izlozē, kurās riski ir zemi – skaitļu izlozes notiek noteiktās dienās un laikos, vienu vai divas reizes nedēļā (nav nepārtrauktas spēles/ nepārtrauktas laimesta gūšanas iespējas, dalība izlozē ir atdalīta laikā no laimesta saņemšanas brīža). Turklāt kopspēles princips līdzsvaro izlozes dalībnieka iespēju pretendēt uz lielo laimestu (tā daļu), kas no vienas puses tiek proporcionāli paaugstināta, jo iespējams piedalīties izlozē ar lielāku variantu skaitu, un iespējamā laimesta apjomu, kas no otras puses tiek potenciāli samazināts, jo tiks dalīts ar kopspēles dalībniekiem, respektīvi dalīta tiek gan dalības maksa, gan laimests.
Papildus iepriekš minētajam, kopspēles īstenošanai dalībai skaitļu izlozē tiks nodrošināta Eiropas loteriju asociācijas Atbildīgas spēles standarta (EL/RGS) prasību izpilde kā tas jau ir šobrīd, tā arī turpinot jau Likuma grozījumos (23-TA-890) iestrādāto obligāto šo standartu piemērošanas nodrošināšanu.
Lai varētu realizēt izlozes kopspēles principu, būtu jāveic Likuma redakcionāli grozījumi un 58. pants jāpapildina ar jaunu otro daļu, kā arī jāizdara papildinājumi 69. panta otrās daļas 3. punktā un otrā daļa jāpapildina ar jauniem 3.1 un 10.1 punktiem, kā arī jāpapildina 70. panta 3. punkts. Minētie papildinājumi ļaus pilnvērtīgi īstenot dalību skaitļu izlozēs kā vairāku izlozes dalībnieku kopspēli.
Kopspēle nav jauns izlozes veids, bet gan spēlētāja dalības princips jau licencētu izložu produktu ietvaros, kuru norisi nodrošina valsts mēroga izlozes organizētājs, nodrošinot tehniski drošus risinājumus un interesantu, atraktīvu, līdz šim Latvijā neizmantotu spēlētāju dalības principu valsts mēroga izlozē. Šāds kopīgās spēles dalībnieku iesaistes un tiesību uz laimestu aizsardzību nodrošinošs mehānisms, ir plaši pazīstams, piemēram, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, kur šo valstu nacionālie loteriju uzņēmumi tradicionāli piedāvā šādu dalības izlozē veidu jau ilgstoši.
Dalības kopspēlē risinājums tiek organizēts tikai izlozes dalībniekiem, kas tajā piedalās Latvijas teritorijā, reģistrējot dalību VAS “Latvijas Loto” izložu sistēmā, līdz ar to nodokļu maksājumi tiek veikti saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, un kopspēles princips neatstāj ietekmi uz pašas skaitļu izlozes norisi un laimestu izmaksu, tomēr šī principa ieviešanas nostiprināšanai normatīvajos aktos Likumā būtu veicami daži redakcionāli labojumi.
Kopspēles organizēšanas princips saglabā nemainīgi jau esošos augstos sociālās atbildības un drošības ievērošanas principus, minimizējot riskus - tā joprojām ir dalība skaitļu izlozē – Eurojackpot, Vikinglotto vai citā licencētā valsts mēroga skaitļu izlozē, kurās riski ir zemi – skaitļu izlozes notiek noteiktās dienās un laikos, vienu vai divas reizes nedēļā (nav nepārtrauktas spēles/ nepārtrauktas laimesta gūšanas iespējas, dalība izlozē ir atdalīta laikā no laimesta saņemšanas brīža). Turklāt kopspēles princips līdzsvaro izlozes dalībnieka iespēju pretendēt uz lielo laimestu (tā daļu), kas no vienas puses tiek proporcionāli paaugstināta, jo iespējams piedalīties izlozē ar lielāku variantu skaitu, un iespējamā laimesta apjomu, kas no otras puses tiek potenciāli samazināts, jo tiks dalīts ar kopspēles dalībniekiem, respektīvi dalīta tiek gan dalības maksa, gan laimests.
Papildus iepriekš minētajam, kopspēles īstenošanai dalībai skaitļu izlozē tiks nodrošināta Eiropas loteriju asociācijas Atbildīgas spēles standarta (EL/RGS) prasību izpilde kā tas jau ir šobrīd, tā arī turpinot jau Likuma grozījumos (23-TA-890) iestrādāto obligāto šo standartu piemērošanas nodrošināšanu.
Lai varētu realizēt izlozes kopspēles principu, būtu jāveic Likuma redakcionāli grozījumi un 58. pants jāpapildina ar jaunu otro daļu, kā arī jāizdara papildinājumi 69. panta otrās daļas 3. punktā un otrā daļa jāpapildina ar jauniem 3.1 un 10.1 punktiem, kā arī jāpapildina 70. panta 3. punkts. Minētie papildinājumi ļaus pilnvērtīgi īstenot dalību skaitļu izlozēs kā vairāku izlozes dalībnieku kopspēli.
Problēmas apraksts
Saistībā ar laimestu izmaksas noteikumiem, šobrīd Likumā attiecībā uz laimestu izmaksu ir spēkā normas, kas paredz laimestu izmaksu ne vairāk kā divos maksājumos noteiktā termiņā un ne vēlāk kā 30 dienas pēc izlozes, atkarībā no laimesta lieluma, kas ierobežo valsts mēroga izložu laimestu izmaksu vairākos maksājumos.
VAS “Latvijas Loto” ir izskatījis iespēju pievienoties jaunam skaitļu izlozes starptautiskam kopprojektam, kura organizēšanas procesā laimētājiem tiktu izmaksāti laimesti, piemērojot tā saukto win for life laimestu izmaksas principu. Šādā izlozē, atbilstoši tās noteikumiem, lielais laimests laimētājam tiek maksāts pa daļām ilgstošā laika periodā – piemēram, katru mēnesi 30 gadu periodā. Šādi loteriju produkti ar win for life laimesta izmaksas principu tiek organizēti vairāku Eiropas valstu loteriju kompānijās (Beļģijā, Austrijā, Šveice), kā piemēram, starptautiskā skaitļu izloze Eurodreams vai Beļģijas nacionālās loterijas momentloterija WIN FOR LIFE.
Iepriekš aprakstītais skaitļu izlozes win for life laimesta izmaksas princips turpina nodrošināt augstus sociālās atbildības un drošības ievērošanas principus, minimizējot riskus - tā joprojām ir dalība skaitļu izlozē, kurā riski ir zemi - skaitļu izlozes notiek noteiktās dienās un laikos, vienu vai divas reizes nedēļā (nav nepārtrauktas spēles/ nepārtrauktas laimesta gūšanas iespējas, dalība izlozē ir atdalīta laikā no laimesta saņemšanas brīža). Turklāt win for life laimesta izmaksas pakāpeniskais raksturs ļauj mazināt vēlmi veikt nepārdomātus un impulsīvus pirkumus, tāpēc tiek vērtēts kā vēl viens sociālās atbildības stiprināšanas aspekts. Jauninājums faktiski skartu tikai laimestu izmaksas principu – izmaksa pa daļām ilgstošā laika periodā, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli laimestu izmaksai atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
Jāuzsver, ka attiecībā uz win for life principa īstenošanu, skaitļu izlozē joprojām tiks nodrošināta Eiropas Loteriju asociācijas Atbildīgas spēles standarta (EL/RGS) prasību izpilde kā līdz šim, tā arī turpinot jau Likuma grozījumos (23-TA-890) iestrādāto obligāto šo standartu piemērošanas nodrošināšanu.
VAS “Latvijas Loto” ir izskatījis iespēju pievienoties jaunam skaitļu izlozes starptautiskam kopprojektam, kura organizēšanas procesā laimētājiem tiktu izmaksāti laimesti, piemērojot tā saukto win for life laimestu izmaksas principu. Šādā izlozē, atbilstoši tās noteikumiem, lielais laimests laimētājam tiek maksāts pa daļām ilgstošā laika periodā – piemēram, katru mēnesi 30 gadu periodā. Šādi loteriju produkti ar win for life laimesta izmaksas principu tiek organizēti vairāku Eiropas valstu loteriju kompānijās (Beļģijā, Austrijā, Šveice), kā piemēram, starptautiskā skaitļu izloze Eurodreams vai Beļģijas nacionālās loterijas momentloterija WIN FOR LIFE.
Iepriekš aprakstītais skaitļu izlozes win for life laimesta izmaksas princips turpina nodrošināt augstus sociālās atbildības un drošības ievērošanas principus, minimizējot riskus - tā joprojām ir dalība skaitļu izlozē, kurā riski ir zemi - skaitļu izlozes notiek noteiktās dienās un laikos, vienu vai divas reizes nedēļā (nav nepārtrauktas spēles/ nepārtrauktas laimesta gūšanas iespējas, dalība izlozē ir atdalīta laikā no laimesta saņemšanas brīža). Turklāt win for life laimesta izmaksas pakāpeniskais raksturs ļauj mazināt vēlmi veikt nepārdomātus un impulsīvus pirkumus, tāpēc tiek vērtēts kā vēl viens sociālās atbildības stiprināšanas aspekts. Jauninājums faktiski skartu tikai laimestu izmaksas principu – izmaksa pa daļām ilgstošā laika periodā, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli laimestu izmaksai atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
Jāuzsver, ka attiecībā uz win for life principa īstenošanu, skaitļu izlozē joprojām tiks nodrošināta Eiropas Loteriju asociācijas Atbildīgas spēles standarta (EL/RGS) prasību izpilde kā līdz šim, tā arī turpinot jau Likuma grozījumos (23-TA-890) iestrādāto obligāto šo standartu piemērošanas nodrošināšanu.
Risinājuma apraksts
Saistībā ar skaitļu izlozes organizēšanu, kurai tiek piemērots win for life laimesta izmaksas princips, būtu jāprecizē laimestu izmaksas nosacījumi, kas jāievēro izložu organizētājam un jāpapildina Likuma 68. pants ar 2.1 daļu. Tas ļautu Likuma ietvarā tiesiski izmaksāt valsts mēroga skaitļu izlozes laimestu pa daļām ilgstošā periodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ar šo likumprojektu vienlaikus tiks izpildīts Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 44, 7.§) 5.punktā minētais uzdevums, proti, Finanšu ministrijai, gatavojot kārtējos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, paredzēt arī "publiskas izlozes" definīciju un kritērijus.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Valsts mēroga izložu dalībnieki
Ietekmes apraksts
Valsts mēroga izložu dalībniekiem būs pieejami papildu inovatīvi izložu produkti.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
9 852 916
0
10 232 212
2 310 000
9 327 200
2 370 000
2 653 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
9 852 916
0
10 232 212
2 310 000
9 327 200
2 370 000
2 653 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
9 852 916
0
10 232 212
0
9 327 200
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
9 852 916
0
10 232 212
0
9 327 200
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
2 310 000
0
2 370 000
2 653 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
2 310 000
0
2 370 000
2 653 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
2 310 000
2 370 000
2 653 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
2 310 000
2 370 000
2 653 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Valsts mēroga izložu projektu īstenošana ļauts palielināt valsts budžeta ieņēmumus no VAS “Latvijas Loto” 2025. un turpmākajos gados zemāk minētajā apjomā.
2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
VAS "Latvijas Loto" papildu dividendes | 1 848 000 | 1 896 000 | 2 123 000 | 1 843 000 |
Uzņēmumu ienākuma nodoklis no aprēķinātajām dividendēm | 462 000 | 474 000 | 530 000 | 461 000 |
Kopā: | 2 310 000 | 2 370 000 | 2 653 000 | 2 304 000 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Papildu valsts budžeta ieņēmumi tiks ieplānoti likumprojektā “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Nav attiecināms, jo tiek izstrādāts atbilstoši 2025. gada budžeta sagatavošanas procesā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un ir izskatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
- VAS "Latvijas Loto"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi