Anotācija (ex-ante)

Covid-19 pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija un ar tās izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, ir būtiski ietekmējuši kultūras un radošās nozares, kur strādājošo radošo personu un organizāciju darbība tikusi pilnībā apturēta.

Ar minētajiem grozījumiem darbības programma ir papildināta ar 13.1.4.SAM, kura ietvaros paredzēts sniegt atbalstu kultūras un radošajām nozarēm krīzes seku pārvarēšanai gan tās laikā, gan arī pēc tās.
13.1.4.SAM tiks īstenots šādu atlases kārtu ietvaros:
1. pirmā atlases kārta „Atbalsts profesionālām nevalstiskām kultūras nozares organizācijām” (turpmāk – pirmā atlases kārta);
2. otrā atlases kārta „Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijā” (turpmāk – otrā atlases kārta);
3. trešā atlases kārta „Atbalsts kino industrijas uzņēmumiem, veicinot to profesionālo kapacitāti un izaugsmi” (turpmāk – trešā atlases kārta).
Darbības programmā noteiktās rādītāju vērtības tiks paredzēts sasniegt trīs atlases kārtu ietvaros, katras kārtas Ministru kabineta noteikumos un vērtēšanas kritērijos paredzot minimālo sasniedzamo rādītāju vērtību.
Katras atlases kārtas īstenošanai paredzēts izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, ar šo Projektu tiek noteikti 13.1.4.SAM otrās atlases kārtas īstenošanas noteikumi.

Projekts paredz noteikt:
13.1.4.SAM otrās atlases kārtas finansējuma saņēmēji ir:
1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vidzemes koncertzāle”;
2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Kurzemes filharmonija”;
3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Austrumlatvijas koncertzāle”;
4. sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Lielais Dzintars”;
5. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestāde „Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs”;
6. sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Liepājas teātris”;
7. sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Dzintaru koncertzāle”.

Specifiskā atbalsta mērķis ir sniegt atbalstu kultūras nozares organizācijām - gan konkrētiem projektu iesniedzējiem (pašvaldību kapitālsabiedrībām un pašvaldības iestādei), gan tām organizācijām, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs un piedalīsies mākslinieciskā pasākumu plāna īstenošanā kā ārpakalpojuma sniedzēji.

13.1.4.SAM otrās atlases kārtas finansējuma saņēmējiem netiks sniegts komercdarbības atbalsts. Analizējot kultūras institūciju kopējo pašu ieņēmumu un izdevumu sadalījumu saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajām norādēm, Kultūras ministrija ir secinājusi, ka lielākai daļai no valsts budžeta finansētajām kultūras iestādēm pašu ieņēmumi (tai skaitā ieņēmumi no biļešu tirdzniecības un maksas pakalpojumiem) nepārsniedz 50% robežvērtību pret iestādes kopējiem izdevumiem, līdz ar to šo iestāžu organizētajiem kultūras pasākumiem nav saimnieciska rakstura un tām nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi.
Papildus jāņem vērā Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu ietekme, kā rezultātā ievērojami samazinājušies kultūras iestāžu ieņēmumi. Saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas veikto pētījumu 52% kultūras iestāžu un organizāciju vērtē, ka to darba apjoms krīzē ir samazinājies, tai skaitā 33% nevalstisko organizāciju un 44% uzņēmumu norāda, ka to darbība iesaldēta pilnībā, un 33% NVO un uzņēmumu ienākumu krīzes laikā nav bijis vispār. Covid-19 krīze ir smagi ietekmējusi arī organizācijas, kuru mērķis nav peļņas gūšana, bet gan dažādu nekomerciālu kultūras pakalpojumu sniegšana.
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, paredzēts atbalstīt kultūras nozares ilgtspēju, izaugsmi, jaunradi un ekonomisko aktivitāti, dodot stimulu nozarei atgūties pēc krīzes un stiprinātu visa sektora spēju labāk reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un attīstīt kultūras un radošās ekosistēmas, līdz ar to Projekts nosaka, ka otrās atlases kārtas ietvaros netiks sniegts komercdarbības atbalsts. Lai nodrošinātu to, ka otrās atlases kārtas ietvaros netiek sniegts komercdarbības atbalsts, Projekts paredz, ka otrās atlases kārtas finansējuma saņēmējam sniedz atbalstu darbībām, kam nav saimnieciska rakstura. Ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām, kas saistītas ar ieņēmumu gūšanu, nav saimnieciska rakstura, ja finansējuma saņēmēja ieņēmumi no ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām ir mazāki par 50% no kopējā ar kultūru vai mākslu saistītā finansējuma saņēmēja gada budžeta.
Otrās atlases kārtas ietvaros Kultūras ministrija iesniegs Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā kā sadarbības iestādē (turpmāk – sadarbības iestāde) atzinumu par otrās atlases kārtas finansējuma saņēmēja pēdējā noslēgtā gada parakstīto budžeta pārskatu, norādot, vai otrās atlases kārtas finansējuma saņēmēja ieņēmumi no ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām ir mazāki par 50% no kopējā ar kultūru vai mākslu saistītā finansējuma saņēmēja gada budžeta.
Nosacījuma, ka ieņēmumus no ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām ir mazāki par 50% no kopējā ar kultūru vai mākslu saistītā finansējuma saņēmēja gada budžeta, uzraudzību visu projekta īstenošanas laiku nodrošinās sadarbības iestāde sadarbībā ar Kultūras ministriju, attiecīgi, ja 13.1.4.SAM otrās atlases kārta projektu īstenošanas laikā iestāsies gadījums, kad kultūras nozares straujas atveseļošanās rezultātā rodas situācija, kad kādam no finansējuma saņēmējiem ieņēmumi pārsniegs 50% no izdevumiem, Kultūras ministrija informēs sadarbības iestādi un skaņos piešķirto atbalstu ar Eiropas Komisiju kā saderīgu atbalstu, vērtējot atbilstību komercdarbības atbalstu piešķiršanas pazīmēm. Tāpat tiks izskatīta nepieciešamība grozīt Projektu un vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu.
Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti ar projekta īstenošanu saistītajiem ieņēmumiem un izdevumiem un sadarbības iestāde saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Komisijas regula Nr.1303/2013) 65.panta 8.punktu uzraudzīs, vai projektā nav gūti neto ieņēmumi, t.i., vai projekta finansējums kopā ar finansējuma saņēmēja ieņēmumiem no biļešu pārdošanas nepārsniedz Mākslinieciskā pasākumu plāna kopējos izdevumus un attiecīgi neveidojas atlikums, kas būtu atskaitāms no noslēguma maksājuma pieprasījuma.

Tāpat ar Projektu noteikts, ka projekta iesniedzējs finansējuma saņēmēja organizācijas darbības māksliniecisko pasākuma plānu par 2022.gadu atbildīgajā iestādē iesniedz līdz 2022.gada 2.maijam un par 2023.gadu līdz 2022.gada 15.novembrim atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajai veidlapai. Atbildīgā iestāde, lai izvērtētu specifiskā atbalsta otrās atlases kārtas finansējumu saņēmēju organizāciju mākslinieciskos pasākumu plānus, izveido darba grupu, kas izskata un mēneša laikā no mākslinieciskā plāna iesniegšanas atbildīgajā iestādē sniedz atzinumu sadarbības iestādei par māksliniecisko pasākumu plānu atbilstību specifiskā atbalsta otrās atlases kārtas īstenošanas nosacījumiem. Ar šo ārējo normatīvo aktu ir noteikts, ka Kultūras ministrija izveido mākslinieciskā pasākumu plāna izvērtēšanas darba grupu un šīs darba grupas sastāvs tiks noteikts ar iekšējiem normatīvajiem aktiem.
Ar Kultūras ministriju saskaņots mākslinieciskais pasākuma plāns ir 13.1.4.SAM otrās atlases kārtas projekta iesnieguma pielikums. Iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs ar Kultūras ministriju saskaņoto māksliniecisko pasākuma plānu par 2022.gadu pievieno projekta iesniegumam. Māksliniecisko pasākuma plānu par 2023.gadu finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē 2023.gadā, kad saņēmis Kultūras ministrijas atzinumu.
Ar Projektu ir nodalīta finansējuma 2021.gada garantētā daļa un 2022.gada finansējuma apjoms, par ko vēl nav izdots Eiropas Komisijas lēmums, tai skaitā izdalot atsevišķi katra piešķīruma ietvaros sasniedzamās rādītāju vērtības. Finansējuma saņēmējam būs pieejams uzreiz viss 2021.gada un 2022.gada piešķīruma finansējums atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 8.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.46 32.§) „Rīkojuma projekts „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība””” 4.1.4.apakšpunktā noteiktajam.
Ņemot vērā to, ka Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā, kas paredzēta daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos, līdzšinējā pieredze apliecina, ka finansējums tiek piešķirts amplitūdā no 190 000 euro līdz 250 000 euro gadā, ar Projektu noteikts katram otrās atlases kārtas projekta iesniedzējam maksimāli pieejamais finansējums 550 000 euro uz visu projekta īstenošanas periodu.
Projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru - avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt līdz 90 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma kopsummas. Nosakot projekta avansa apmēru, ir jāņem vērā finansējuma saņēmēja spēja sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas iesniegt sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.
13.1.4.SAM otrās atlases kārtas Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 3 272 500 euro apmērā atbilst intervences kodam: 095 "Publisko kultūras un mantojuma pakalpojumu pilnveidošana un popularizēšana".
13.1.4.SAM otrās atlases kārtas ietvaros sasniedzamās rādītāju vērtības sadalījumā pēc 2021.gada un 2022.gada finansējuma piešķīruma:
-Atbalstīto kultūras nozares organizāciju skaits atbilstoši 2021.gada piešķīrumam - 6 un 2022.gada piešķīrumam - 1.
-Attīstīti jauni pakalpojumi atbilstoši 2021.gada piešķīrumam - 6 un 2022.gada piešķīrumam - 1.
Projekts nosaka, ka izdevumi ir attiecināmi no 2022.gada 1.janvāra.  Ņemot vērā, ka izmaksas ir attiecināmas no 2022.gada 1.jānvāra, atbildīgā iestāde ir informējusi projekta iesniedzējus par riskiem, kas rodas priekšfinansējot projekta izmaksas. Izmaksas, ko sadarbības iestāde noteiks kā neatbilstoši veiktos izdevumus, projekta iesniedzējs segs no saviem līdzekļiem.
Projekts nosaka, ka 13.1.4.SAM ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas sekmē 13.1.4.SAM uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1. reģionālo daudzfunkcionālo centru darbības un daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos;
2. projekta vadības personāla un īstenošanas personāla nodrošināšana;
3. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
13.1.4.SAM otrās atlases kārtas ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam politikas virziena “Kultūra” īstenošanā, sniedzot atbalstu kultūras organizāciju darbības nodrošināšanai.
Ar Projektu noteikts, ka projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksām. Projektā paredzētas attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas projektā plānoto darbību īstenošanai. Attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, projekta vadības personāla un īstenošanas personāla iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, projekta vadības personāla un īstenošanas personāla degvielas izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar kultūras institūciju mākslinieciskā pasākuma plāna īstenošanu, ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, pievienotās vērtības nodokļa maksājumi.
Lai mazinātu administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējam, gan uzraugošajām institūcijām, tika rasts risinājums vienotās likmes metodes izmantošanai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Komisijas regula Nr.1303/2013) 68.a panta “Personāla izmaksas par dotācijām un atmaksājamo palīdzību” 1.punktu, kas nosaka, ka tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver minētās darbības personāla izmaksas. Dalībvalstīm nav jāveic nekādi aprēķini, lai noteiktu piemērojamo likmi, ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskus būvdarbu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES 4. panta a) apakšpunktā noteikto robežvērtību. Līdz ar to finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas Projektā plānotas kā viena izmaksu pozīcija, piemērojot vienoto likmi 20 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas neietver projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas. Projekta vadības personāla un īstenošanas personāla vienotā likme 20 procentu apmērā piemērojama šādām amatu kategorijām: valdes locekļi, direktori (programmas, tehniskie utt.), vadītāji (projekta vadītājs, mākslinieciskais vadītājs utt.), vadītāju asistenti, mārketinga, pārdošanas un sabiedrisko attiecību speciālisti, producenti, grāmatveži, juristi, lietvedības un arhīva personāls, klientu apkalpošanas operatori, ugunsdrošības inspektori, pārvaldnieki, atbalsta personāls (sētnieki, apkopēji, palīgstrādnieki, biļešu kontrolieri u.c.), līdz ar to šīs amatu kategorijas nevar tikt apmaksātas ārpakalpojuma ietvaros. Likmes apmērs saskaņots ar Finanšu ministriju kā vadošo iestādi.
Tāpat Projektā noteikts, ka projekta iesniedzējam jāpiemēro Finanšu ministrijas metodikā "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai" noteiktās vienas vienības izmaksu standarta likmes, lai aprēķinātu projekta vadības personāla un īstenošanas personāla iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, kā arī Finanšu ministrijas metodikā "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai" noteiktās vienas vienības izmaksu standarta likmes, lai aprēķinātu projekta vadības personāla un īstenošanas personāla degvielas izmaksas vieglajam transportlīdzeklim un reģionālās starppilsētu nozīmes un reģionālās vietējas nozīmes sabiedriskā transporta izmaksas.
Ņemot vērā to, ka, projekta īstenotājiem organizējot profesionālās mākslas koncertus, izrādes vai izstādes, vai filmu skates vai festivālus, rodas izmaksas par gatavu produktu, kas ir nepieciešami mākslinieciskā pasākuma plānā iekļauto pasākumu īstenošanas nodrošināšanai, iegādi, tai skaitā, par pakalpojumiem, ko sniedz aģentūras vai citas juridiskas personas, kas pakalpojumus nodrošina, slēdzot uzņēmuma līgumus, ar Projekta 20.4.3.4.apakšpunktu kā attiecināmās izmaksas noteiktas koncertprogrammu un teātra viesizrāžu iegādes izmaksas un ar Projekta 20.4.3.6.apakšpunktu kā attiecināmās izmaksas noteikti citi maksājumi aģentūrām un izmaksas, kas rodas uz uzņēmumu līguma pamata, piemēram, maksājumi par profesionālu mākslas uzvedumu, koncertu, izrāžu, izstāžu, filmu skatu un festivālu organizēšanu un izrādīšanu.".

Projekts nosaka projektu rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc tam, kad sadarbības iestāde ir veikusi noslēguma maksājumu. Šis nosacījums un tā uzraudzība attiecas uz projektiem, kur tiks veikti ieguldījumi pamatlīdzekļos, tas ir, tiks iegādātas mākslinieciskā pasākuma plāna īstenošanai nepieciešamās iekārtās un aprīkojums.
Ar Projektu tiek noteikti gadījumi, kādos sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai līguma ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu, kas detalizēti tiks norādīti vienošanās vai civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu.
Projektu vērtēšanas kritēriji rakstiskās procedūras ietvaros tika saskaņoti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas perioda 2021.gada 26.augusta apakškomitejas sēdē. 13.1.4.specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā” projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos tika ierosināti grozījumi, paredzot izdalīt atsevišķus kritēriju komplektus otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos un tie tika apstiprināti ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejas 2022. gada 28.marta lēmumu Nr. L-L-2022/1.
Lai novērstu dubultfinansējuma risku, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos sadarbības iestāde vērtēs specifisko atbilstības kritēriju, atbilstoši kuram tiek vērtēts, vai projekta iesniegumā ietverta informācija, kas apliecina dubultā finansējuma neesamību un plānoto demarkāciju ar citiem līdzīgiem projektiem (projekta iesniedzēja vai citu subjektu īstenotiem) vai atbalsta pasākumiem.Tāpat projekta iesniedzēji projekta iesniegumam pievienos projekta iesniedzēja apliecinājums par dubultā finansējuma neesamību atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajai formai.