Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošie uzturēšanās ierobežojumi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem neattiecas uz atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī personām, kas ir bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un kas pieņēmuši citas valsts pilsonību, Imigrācijas likumā ir noteikta atvieglota pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas kārtība (nav nepieciešams pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus). 

Tiesību akta projektā:
1) izslēgta norma, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kas pieņēmuši citas valsts pilsonību, paredzēja tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā atvieglotā kārtībā - nenosakot prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Turpmāk, ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijas Republikā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu (un pastāvīgās uzturēšanās atļauju) atbilstoši likumam "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā", pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus. Tiesību aktā iekļauta arī prasība valsts valodas zināšanas pierādīt tiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas līdz šī likumprojekta spēkā stāšanās brīdim saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktam (2022.gada 29.jūnija redakcija). Projekts paredz, ka apliecinājums par valsts valodas zināšanām personām jāiesniedz vienlaikus ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrācijas dokumentu iesniegšanu, bet ne ātrāk kā vienu gadu pēc likumprojekta stāšanās spēkā. Paredzams, ka prasība par valsts valodas zināšanu prasmes apliecinājumu, reģistrējot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, varētu attiekties aptuveni uz 22,3 tūkstošiem ārzemnieku, kam būs jāveic zināšanu pārbaude Valsts izglītības satura centrā. Gadījumā, ja personas nespētu pierādīt atbilstošas zināšanas, uzrādot Valsts izglītības satura centra izsniegtu dokumentu, kas apliecina atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim, projekts paredz personām anulēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un izsniegt termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Šādā gadījumā personas vairs nebūs tiesīgas saņemt valsts atbalstu veselības aprūpes jomā un sociālās palīdzības jomā iepriekšējā apjomā.;
2) paredzēts līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt arī atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem;
3) ievērojot to, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana tiek pārtraukta arī atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā, Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 54.punktā noteiktie izņēmumi, nodrošinot iespēju saņemt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, attiecināti arī:
1) uz personām, kas ilgtermiņā uzturējušās Latvijas Republikā (piemēram, bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, bet atteikušies no Latvijas valstspiederības, pieņemot citas valsts pilsonību), bet valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ persona nekvalificējas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Šādā gadījumā termiņuzturēšanās atļauja tiktu izsniegta uz vienu gadu un pēc šī gada beigām personām būtu tiesības atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju atkal uz vienu gadu, vai, ja kvalificētos pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai - pastāvīgās uzturēšanās atļauju. 
2) uz personām, kas bijušas studenti vai pētnieki un pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, lai uzsāktu nodarbinātību vai komercdarbību (šāda uzturēšanās jānodrošina atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvai 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā);
3) personām, kam Latvijas Republikā bijušas piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un kas vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā, nemainoties apstākļiem, uz kuru pamata izsniegta iepriekšējā termiņuzturēšanās atļauja. Šāda norma likumprojektā iekļauta, ievērojot Iekšlietu ministrijā saņemtos un arī 2022.gada 1.septembra Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē paustos Latvijas Investīciju attīstības aģentūras,  Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN), Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.LV” un uzņēmēju paustos viedokļus. Neparedzot šādu izņēmumu, tiktu būtiski apgrūtināta uzņēmumu turpmāka darbība, jo grūtības ar darbaspēka piesaisti veicinātu lēmuma pieņemšanu par investīciju valsts maiņu.
Tiesību aktā paredzētās normas neskar starptautiskās aizsardzības pieprasītāju tiesības saņemt atbilstošu starptautiskās aizsardzības statusu.
4) lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, tiesību akta projektā paredzēts pārejas noteikums, proti, līdz tiesību akta projekta spēkā stāšanās dienai Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņemtos uzturēšanās atļauju pieprasījumus izskatīt atbilstoši Imigrācijas likuma 2022.gada 29.jūnija redakcijai.
5) Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 57.punktā ir dots uzdevums veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai noteiktu samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi uz vienu gadu fiziskai personai, kura saņēmusi ilgtermiņa vīzu saskaņā ar Imigrācijas likuma 11.panta piekto daļu un pārcēlusi savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku. Finanšu ministrija, veicot uzdevuma izpildi, ir konstatējusi, ka veicot atbilstošus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (tiesību akta lietas ID: 22-TA-947), kas tieši reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, uzdevums tiek izpildīts un līdz ar to grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai izpildītu likumdevēja noteikto, nav nepieciešami. Jau šobrīd likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.pantā ir noteikti vispārējie rezidences noteikšanas principi. Proti, šī
likuma 14.panta otrā daļa nosaka, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai 2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.
Savukārt, ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.panta pirmajā daļā noteikto, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – starptautiskie līgumi) ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka esošais regulējums attiecībā uz nodokļu rezidenci ir pietiekami visaptverošs, un lai tiktu sasniegts Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 57.punktā dotā uzdevuma mērķis – noteikt samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi – nav nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Līdz ar to ir veicami attiecīgi grozījumi Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 57.punktā, svītrojot norādi uz grozījumu veikšanas nepieciešamību likumā “Par nodokļiem un nodevām”.”