24-TA-1994: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 004 0116) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 004 0116) daļu 4,2289 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Atbilstoši būvniecības ieceres tehniskajiem risinājumiem būvatļaujā Nr. BIS-BL-379867-281 "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" DS3 posma "Latvijas/Igaunijas robeža – Vangaži" apakšposms DPS1", būvatļauja Nr. 4, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720040116 (turpmāk – Nekustamais īpašums), sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 (turpmāk – Zemes vienība) daļu aptuveni 4,2289 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas), kas būs izmantojama dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītas infrastruktūras – pašvaldības nozīmes autoceļa (nodalījuma joslā), izbūvei.
Atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Pēc pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem un attiecīga ceļa izbūves, šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būs nododams attiecīgās pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu.
Atbilstoši būvniecības ieceres tehniskajiem risinājumiem būvatļaujā Nr. BIS-BL-379867-281 "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" DS3 posma "Latvijas/Igaunijas robeža – Vangaži" apakšposms DPS1", būvatļauja Nr. 4, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720040116 (turpmāk – Nekustamais īpašums), sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 (turpmāk – Zemes vienība) daļu aptuveni 4,2289 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas), kas būs izmantojama dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītas infrastruktūras – pašvaldības nozīmes autoceļa (nodalījuma joslā), izbūvei.
Atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Pēc pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem un attiecīga ceļa izbūves, šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būs nododams attiecīgās pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 18. pantu sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - Institūcija) 2023. gada 17. decembrī nosūtīja Nekustamā īpašuma īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-4151 "Paziņojums par nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr.66720040116, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai".
Institūcija izvērtēja ar lietas faktiskajiem apstākļiem saistīto dokumentāciju un arī Nekustamā īpašuma īpašnieka rakstiskā formā un arī mutiski izteiktos prasījumus (jautājumus).
1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma) un zemesgrāmatā reģistrētie dati par Nekustamo īpašumu:
1.1. Nekustamais īpašums kopumā sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 – 18,3 ha platībā.
1.2. Kadastra informācijas sistēmā Zemes vienībai reģistrēti:
1.2.1. apgrūtinājumi:
- ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija (110402) – 0,3 ha;
- ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija (110402) – 0,2 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju (7312040200) – 0,1 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
1.3. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101).
Zemes vienībā ir arī meža platība un Rail Baltica projekta vajadzībām ir atsavināma daļa no jaunaudzes.
1.4. Sadalījums pa zemes lietošanas veidiem:
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. aramzemes platība, pļavu platība un ganību platība) – 12,7 ha, no tām meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme: 12 ha;
- meža platība – 5,1 ha;
- ūdens objektu zeme (t.sk. Zeme zem ūdeņiem) – 0,4 ha;
- zeme zem ceļiem – 0,1 ha.
1.5. Nekustamais īpašums ir ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000041560, un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
1.6. Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā veikti ieraksti:
1.6.1. Atzīmes un aizliegumi:
- noteikts aizliegums bez Attīstības finanšu institūcijas Altum, akciju sabiedrība, reģistrācijas numurs 50103744891, rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Pamats: 2013.gada 20.decembra aizdevuma līgums Nr.212703/01-LF;
1.6.2. Ķīlas tiesības:
- nostiprināta hipotēka (19920.21 EUR). Kreditors: Attīstības finanšu institūcija Altum, Akciju sabiedrība (turpmāk – Altum), reģistrācijas numurs 50103744891. Pamats: 2013. gada 20. decembra aizdevuma līgums Nr. 212703/01-LF.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 18. panta pirmo daļu Institūcija 2023. gada 17. decembrī nosūtīja Altum paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-4151 par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas nepieciešamību, lai informētu personu, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums ir sadalāms, atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 2. punktam, kas noteic, ka nostiprinājuma lūgumam ir jāpievieno apliecinājums par tās personas piekrišanu, pret kuru nostiprinājums vērsts, Institūcija 2024. gada 11. aprīlī ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-1902 vērsās pie Altum Zemes vienības sadales saskaņošanai un nepieciešamās piekrišanas saņemšanai.
2024. gada 14. maijā saņemta Altum piekrišana Nr. 02.10.1069.
Atsavināšanas likuma 7.1 pants noteic, ka, atsavinot nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, ievēro arī tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām pati par sevi nevar būt par pamatu, lai prasītu to saistību pirmstermiņa izpildi, kuras nodrošinātas ar attiecīgo nekustamo īpašumu, vai lai uzskatītu, ka minētās saistības tiek pārkāptas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11. panta ceturtās un piektās daļas, kā arī 12. panta trešās daļas regulējumu Īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, būs jāvienojas par Institūcijas noteiktās atlīdzības sadali.
2. Atlikusī (neatsavināmā) daļa.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo (atsavināmo) Zemes vienības daļu 4,2289 ha platībā, ko veido Zemes vienības daļa 2,7164 ha platībā (Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei) un 1,5125 ha platībā (Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras (pašvaldības ceļa izbūvei), atlikumā veidojas divas Zemes vienības daļas aptuveni 8,0649 ha un 6,0062 ha platībā.
Atbilstoši Limbažu novada pašvaldības (Limbažu novada administrācija Nekustamo īpašumu un teritoriālā plānojuma nodaļa) 2023. gada 1. decembra atzinumam Nr. 8.2/23/1499 Zemes vienība saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu atrodas funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorijā (L), kurā minimālā jaunveidojamā (neapbūvētā) zemesgabala platība ir 2 ha. Līdz ar to Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 8,0649 ha platībā un Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 6,0062 ha platībā atbilst teritorijas plānojumam un turpmāk ir izmantojamas patstāvīgi.
3. Īpašnieka prasījumi.
3.1. Institūcija 2024. gada 29. maijā ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-2870 saskaņā ar akciju sabiedrības "RB Rail" sniegto skaidrojumu informēja Īpašnieku:
- par sētas izbūvi pie autoceļa, norobežojot nekustamo īpašumu "Gobas" un nekustamo īpašumu "Brīvzemnieki", lai aizsargātu izveidoto fermu, kas atradīsies 50 m no ceļa – Rail Baltica projekta būvdarbu ietvaros tiek paredzētas darbības sētas atjaunošanai, ja ir nojaucama dabā jau esoša sēta valstij atsavināmās zemes daļas robežās (ja attiecīgas darbības nebūs īstenojis pats īpašnieks pirms Rail Baltica projekta būvdarbu īstenošanas). Savukārt Rail Baltica projekta būvdarbu ietvaros nav paredzama jaunas sētas (inženierbūves) izbūve, lai izveidotu jaunu labiekārtojuma elementu;
- par tuneļa izbūves iespēju liellopu pārdzīšanai uz ganību vietu, kas pēc atdalīšanas ar jaunbūvējamo dzelzceļa infrastruktūru izveidojas atlikušajā (neatsavinātajā) nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" daļā – plānotā nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" šķērsojošā dzelzceļa infrastruktūras izbūve paredzama uzbērumā 2,5 m augstumā. Ņemot vērā, ka tuneļa augstums sastāda 2,8 m, dzelzceļa tehniskie risinājumi neparedz tuneļa izbūves iespējamību;
- par Brīdinājuma ceļa zīmes Nr. 124 "Mājdzīvnieki" uzstādīšanu – Latvijas Valsts Standarta prasības ceļazīmju izgatavošanai un uzstādīšanai, un tieši Standarta 77-2 p. 6.2.23. par ceļazīmi 124 "Mājdzīvnieki" noteic, ka ceļazīme jāuzstāda pirms ceļa posma vai vietās, kur notiek ganāmpulka organizēta pārdzīšana. Zīme jāuzstāda kopā ar 803. papildzīmi. Tādējādi liellopu pārdzīšanai pāri ceļam nepieciešama papildus informācija par liellopu pārdzīšanas vietu, lai attiecīga satura informācija tiktu nodota projektētājam, kas atbildīgs par Rail Baltica projekta īstenošanas risinājumu izstrādi;
- par ceļa segumu, izbūvējot nobraukšanai nepieciešamo ceļa posmu no valsts autoceļa un izbūvējot pašvaldības nozīmes ceļu virzienā gar nekustamajiem īpašumiem "Gobas", "Gobiņas", "Bebrīši" un "Brīvzemnieki" līdz Svētciemam – segums būs nesaistīts – no minerālmateriālu maisījuma jeb grants. Asfalta seguma izbūve sāksies no autoceļu P12 un V143 krustojuma. Pagaidām nav apstiprināts, cik garā posmā autoceļa V143 pieslēgumam tiks paredzēts asfalta segums, bet, ja tas ietvers pašvaldības ceļa krustojumu, kas tālāk ved uz Svētciema pusi gar nekustamajiem īpašumiem "Gobas", "Gobiņas", "Bebrīši" un "Brīvzemnieki", tad šim ceļam tiks paredzēts asfalta posms aptuveni 20 m garumā krustojuma zonā. Asfalts varētu sākties aptuveni 70 m pirms nobrauktuves uz nekustamo īpašumu "Gobas";
3.2. Institūcija 2024. gada 12. jūnija vēstulē Nr. 2.3.N/2024-3082 Īpašniekam jautājumā par liellopu pārvietošanas risinājumiem, šķērsojot dzelzceļa un citas saistītās infrastruktūras objektus, lai nodrošinātu ganības, pēc nepieciešamo ziņu un skaidrojuma par situāciju saņemšanas no akciju sabiedrības "RB Rail", kas ir atbildīgā institūcija par projekta risinājumu izstrādi, informēja, ka atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" konsultantu slēdzienam par liellopu pārvietošanas iespējamiem risinājumiem, šķērsojot dzelzceļa un citas saistītās infrastruktūras objektus, lai nodrošinātu ganības, būtu jāizbūvē tunelis aptuveni 3 m dziļā ierakumā, jo dzelzceļa sliede ir tikai 2,5 m virs esošā reljefa un tuneli ir jāizvieto zem sliežu nesošās kārtas. Tas nozīmē, ka tunelis konstanti atrastos zem gruntsūdens līmeņa, kas šajā apvidū ir aptuveni 2,0-2,5 m dziļumā, kā arī papildus applūstu lietus laikā. Otrs, iespējamais variants, būtu celt augstāk dzelzceļa trasi, bet tas saistītos ar nesamērīgi augstām izmaksām, jo būtu jāceļ arī augstāk blakus esošais P12 autoceļa pārvads un jāņem vērā, ka dzelzceļa trase tiktu izlīdzināta diezgan garā posmā, jo dzelzceļam to nevar izdarīt tik strauji kā autoceļiem.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka esošā projekta ietvaros tehniskais risinājums, lai nodrošinātu liellopu pārvietošanos, šķērsojot dzelzceļa un citas saistītās infrastruktūras objektus, nav iespējams.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2024. gada 18. jūlija sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzību par nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720040116, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 daļas 4,2289 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā), kas nepieciešama projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai, atsavināšanu, nosakot to kopējās summas 32 026,82 EUR (trīsdesmit divi tūkstoši divdesmit seši euro un 82 centi) apmērā, ko veido:
1.1. zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 atsavināmās daļas 4,2289 ha platībā tirgus vērtība 28 975,86 EUR jeb 0,74 EUR par zemes kvadrātmetru, attiecinot uz lauksaimniecības zemes daļas platību 3,6189 ha, un 0,36 EUR par zemes kvadrātmetru, attiecinot uz meža zemes daļas platību 0,61 ha;
1.2. uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 atsavināmās daļas 4,2289 ha platībā esošā meža tirgus vērtība – 1 950,00 EUR;
1.3. kompensējamie zaudējumi par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 atlikušās (neatsavināmās) daļas 6,0062 ha platībā vērtības samazinājumu – 1100,96 EUR jeb 0,08 EUR par zemes kvadrātmetru, attiecinot uz lauksaimniecības zemes daļas platību 1,3762 ha.
Komisija noteica, ka norādītais atlīdzības apmērs būs precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību un vērtības samazinājuma kvadrātmetra vērtību, kā arī aktualizējot meža vērtību, ja zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 66720040116 kadastrālās uzmērīšanas rezultātā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainīsies atsavināmās un/vai atlikušās (neatsavināmās) daļas platība.
Komisija nolēma vērsties akciju sabiedrībā "RB Rail" atkārtoti ar lūgumu izvērtēt un sniegt skaidrojumu par Īpašnieka izteiktajiem prasījumiem aitu ganāmpulka pārvietošanas iespējām uz ganībām abpus dzelzceļa līnijai, lai būtu iespējams izmantot abas Nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" atlikušās (neatsavināmās) daļas 8,0649 ha platībā un 6,0062 ha platībā uzsāktā saimnieciskā veida turpināšanai, kā arī par elektrības pieslēguma izveides iespējām atlikušajā (neatsavināmajā) daļā aptuveni 8 ha platībā, lai zemi varētu izmantot ganībām, pieslēdzot elektrisko ganu. Pēc akciju sabiedrības "RB Rail" informācijas saņemšanas par izvērtējumu un turpmākām darbībām projektēšanas darbu ietvaros, nekustamā īpašuma Īpašniekam būs tiesības izvērtēt nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavināmās) daļas 8,0649 ha platībā un 6,0062 ha platībā turpmākas izmantošanas iespējas uzsāktajai izmantošanai un, to attiecīgi pierādot, pieteikt prasījumus radīto zaudējumu kompensēšanai.
Komisija nolēma informēt Īpašnieku, ka atbilstoši Lauku atbalsta dienesta 2024. gada 7. jūnija vēstulē Nr. 10.6.4-15/24/2118-e sniegtajai informācijai, ja 2024. gadā netiks turpinātas uzņemtās EKO6 un BLA saistības vai turpmākajos gados BLA saistības platībā, kas atsavināta valsts vajadzībām, tad atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 3. punktam un Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" 20.1. apakšpunktam tas tiks uzskatīts par attaisnojošu iemeslu 2023. gadā uzņemto saistību neturpināšanai. Līdz ar to zemnieku saimniecība "Salacgrīvas pagasta zemnieku saimniecībai "Bebrīši" nebūs jāatmaksā saņemtais EKO6 un BLA par zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 66720040023, 66720040116, 66720040123, ja rakstiski informēs Lauku atbalsta dienestu par īstenoto zemes atsavināšanu. Skaidrojumam jāpievieno atsavināšanu apliecinoši dokumenti, ja īpašumtiesību maiņa nav fiksēta zemesgrāmatā.
Institūcijā saņemta Īpašnieka piekrišana apstiprinātajam atlīdzības apmēram.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 27. augusta lēmumu Nr. 03.1-14/2967 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 32 026,82 EUR.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Institūcija izvērtēja ar lietas faktiskajiem apstākļiem saistīto dokumentāciju un arī Nekustamā īpašuma īpašnieka rakstiskā formā un arī mutiski izteiktos prasījumus (jautājumus).
1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma) un zemesgrāmatā reģistrētie dati par Nekustamo īpašumu:
1.1. Nekustamais īpašums kopumā sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 – 18,3 ha platībā.
1.2. Kadastra informācijas sistēmā Zemes vienībai reģistrēti:
1.2.1. apgrūtinājumi:
- ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija (110402) – 0,3 ha;
- ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija (110402) – 0,2 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju (7312040200) – 0,1 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
1.3. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101).
Zemes vienībā ir arī meža platība un Rail Baltica projekta vajadzībām ir atsavināma daļa no jaunaudzes.
1.4. Sadalījums pa zemes lietošanas veidiem:
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. aramzemes platība, pļavu platība un ganību platība) – 12,7 ha, no tām meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme: 12 ha;
- meža platība – 5,1 ha;
- ūdens objektu zeme (t.sk. Zeme zem ūdeņiem) – 0,4 ha;
- zeme zem ceļiem – 0,1 ha.
1.5. Nekustamais īpašums ir ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000041560, un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
1.6. Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā veikti ieraksti:
1.6.1. Atzīmes un aizliegumi:
- noteikts aizliegums bez Attīstības finanšu institūcijas Altum, akciju sabiedrība, reģistrācijas numurs 50103744891, rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Pamats: 2013.gada 20.decembra aizdevuma līgums Nr.212703/01-LF;
1.6.2. Ķīlas tiesības:
- nostiprināta hipotēka (19920.21 EUR). Kreditors: Attīstības finanšu institūcija Altum, Akciju sabiedrība (turpmāk – Altum), reģistrācijas numurs 50103744891. Pamats: 2013. gada 20. decembra aizdevuma līgums Nr. 212703/01-LF.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 18. panta pirmo daļu Institūcija 2023. gada 17. decembrī nosūtīja Altum paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-4151 par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas nepieciešamību, lai informētu personu, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums ir sadalāms, atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 2. punktam, kas noteic, ka nostiprinājuma lūgumam ir jāpievieno apliecinājums par tās personas piekrišanu, pret kuru nostiprinājums vērsts, Institūcija 2024. gada 11. aprīlī ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-1902 vērsās pie Altum Zemes vienības sadales saskaņošanai un nepieciešamās piekrišanas saņemšanai.
2024. gada 14. maijā saņemta Altum piekrišana Nr. 02.10.1069.
Atsavināšanas likuma 7.1 pants noteic, ka, atsavinot nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, ievēro arī tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām pati par sevi nevar būt par pamatu, lai prasītu to saistību pirmstermiņa izpildi, kuras nodrošinātas ar attiecīgo nekustamo īpašumu, vai lai uzskatītu, ka minētās saistības tiek pārkāptas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11. panta ceturtās un piektās daļas, kā arī 12. panta trešās daļas regulējumu Īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, būs jāvienojas par Institūcijas noteiktās atlīdzības sadali.
2. Atlikusī (neatsavināmā) daļa.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo (atsavināmo) Zemes vienības daļu 4,2289 ha platībā, ko veido Zemes vienības daļa 2,7164 ha platībā (Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei) un 1,5125 ha platībā (Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras (pašvaldības ceļa izbūvei), atlikumā veidojas divas Zemes vienības daļas aptuveni 8,0649 ha un 6,0062 ha platībā.
Atbilstoši Limbažu novada pašvaldības (Limbažu novada administrācija Nekustamo īpašumu un teritoriālā plānojuma nodaļa) 2023. gada 1. decembra atzinumam Nr. 8.2/23/1499 Zemes vienība saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu atrodas funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorijā (L), kurā minimālā jaunveidojamā (neapbūvētā) zemesgabala platība ir 2 ha. Līdz ar to Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 8,0649 ha platībā un Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 6,0062 ha platībā atbilst teritorijas plānojumam un turpmāk ir izmantojamas patstāvīgi.
3. Īpašnieka prasījumi.
3.1. Institūcija 2024. gada 29. maijā ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-2870 saskaņā ar akciju sabiedrības "RB Rail" sniegto skaidrojumu informēja Īpašnieku:
- par sētas izbūvi pie autoceļa, norobežojot nekustamo īpašumu "Gobas" un nekustamo īpašumu "Brīvzemnieki", lai aizsargātu izveidoto fermu, kas atradīsies 50 m no ceļa – Rail Baltica projekta būvdarbu ietvaros tiek paredzētas darbības sētas atjaunošanai, ja ir nojaucama dabā jau esoša sēta valstij atsavināmās zemes daļas robežās (ja attiecīgas darbības nebūs īstenojis pats īpašnieks pirms Rail Baltica projekta būvdarbu īstenošanas). Savukārt Rail Baltica projekta būvdarbu ietvaros nav paredzama jaunas sētas (inženierbūves) izbūve, lai izveidotu jaunu labiekārtojuma elementu;
- par tuneļa izbūves iespēju liellopu pārdzīšanai uz ganību vietu, kas pēc atdalīšanas ar jaunbūvējamo dzelzceļa infrastruktūru izveidojas atlikušajā (neatsavinātajā) nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" daļā – plānotā nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" šķērsojošā dzelzceļa infrastruktūras izbūve paredzama uzbērumā 2,5 m augstumā. Ņemot vērā, ka tuneļa augstums sastāda 2,8 m, dzelzceļa tehniskie risinājumi neparedz tuneļa izbūves iespējamību;
- par Brīdinājuma ceļa zīmes Nr. 124 "Mājdzīvnieki" uzstādīšanu – Latvijas Valsts Standarta prasības ceļazīmju izgatavošanai un uzstādīšanai, un tieši Standarta 77-2 p. 6.2.23. par ceļazīmi 124 "Mājdzīvnieki" noteic, ka ceļazīme jāuzstāda pirms ceļa posma vai vietās, kur notiek ganāmpulka organizēta pārdzīšana. Zīme jāuzstāda kopā ar 803. papildzīmi. Tādējādi liellopu pārdzīšanai pāri ceļam nepieciešama papildus informācija par liellopu pārdzīšanas vietu, lai attiecīga satura informācija tiktu nodota projektētājam, kas atbildīgs par Rail Baltica projekta īstenošanas risinājumu izstrādi;
- par ceļa segumu, izbūvējot nobraukšanai nepieciešamo ceļa posmu no valsts autoceļa un izbūvējot pašvaldības nozīmes ceļu virzienā gar nekustamajiem īpašumiem "Gobas", "Gobiņas", "Bebrīši" un "Brīvzemnieki" līdz Svētciemam – segums būs nesaistīts – no minerālmateriālu maisījuma jeb grants. Asfalta seguma izbūve sāksies no autoceļu P12 un V143 krustojuma. Pagaidām nav apstiprināts, cik garā posmā autoceļa V143 pieslēgumam tiks paredzēts asfalta segums, bet, ja tas ietvers pašvaldības ceļa krustojumu, kas tālāk ved uz Svētciema pusi gar nekustamajiem īpašumiem "Gobas", "Gobiņas", "Bebrīši" un "Brīvzemnieki", tad šim ceļam tiks paredzēts asfalta posms aptuveni 20 m garumā krustojuma zonā. Asfalts varētu sākties aptuveni 70 m pirms nobrauktuves uz nekustamo īpašumu "Gobas";
3.2. Institūcija 2024. gada 12. jūnija vēstulē Nr. 2.3.N/2024-3082 Īpašniekam jautājumā par liellopu pārvietošanas risinājumiem, šķērsojot dzelzceļa un citas saistītās infrastruktūras objektus, lai nodrošinātu ganības, pēc nepieciešamo ziņu un skaidrojuma par situāciju saņemšanas no akciju sabiedrības "RB Rail", kas ir atbildīgā institūcija par projekta risinājumu izstrādi, informēja, ka atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" konsultantu slēdzienam par liellopu pārvietošanas iespējamiem risinājumiem, šķērsojot dzelzceļa un citas saistītās infrastruktūras objektus, lai nodrošinātu ganības, būtu jāizbūvē tunelis aptuveni 3 m dziļā ierakumā, jo dzelzceļa sliede ir tikai 2,5 m virs esošā reljefa un tuneli ir jāizvieto zem sliežu nesošās kārtas. Tas nozīmē, ka tunelis konstanti atrastos zem gruntsūdens līmeņa, kas šajā apvidū ir aptuveni 2,0-2,5 m dziļumā, kā arī papildus applūstu lietus laikā. Otrs, iespējamais variants, būtu celt augstāk dzelzceļa trasi, bet tas saistītos ar nesamērīgi augstām izmaksām, jo būtu jāceļ arī augstāk blakus esošais P12 autoceļa pārvads un jāņem vērā, ka dzelzceļa trase tiktu izlīdzināta diezgan garā posmā, jo dzelzceļam to nevar izdarīt tik strauji kā autoceļiem.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka esošā projekta ietvaros tehniskais risinājums, lai nodrošinātu liellopu pārvietošanos, šķērsojot dzelzceļa un citas saistītās infrastruktūras objektus, nav iespējams.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2024. gada 18. jūlija sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzību par nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720040116, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 daļas 4,2289 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā), kas nepieciešama projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai, atsavināšanu, nosakot to kopējās summas 32 026,82 EUR (trīsdesmit divi tūkstoši divdesmit seši euro un 82 centi) apmērā, ko veido:
1.1. zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 atsavināmās daļas 4,2289 ha platībā tirgus vērtība 28 975,86 EUR jeb 0,74 EUR par zemes kvadrātmetru, attiecinot uz lauksaimniecības zemes daļas platību 3,6189 ha, un 0,36 EUR par zemes kvadrātmetru, attiecinot uz meža zemes daļas platību 0,61 ha;
1.2. uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 atsavināmās daļas 4,2289 ha platībā esošā meža tirgus vērtība – 1 950,00 EUR;
1.3. kompensējamie zaudējumi par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720040116 atlikušās (neatsavināmās) daļas 6,0062 ha platībā vērtības samazinājumu – 1100,96 EUR jeb 0,08 EUR par zemes kvadrātmetru, attiecinot uz lauksaimniecības zemes daļas platību 1,3762 ha.
Komisija noteica, ka norādītais atlīdzības apmērs būs precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību un vērtības samazinājuma kvadrātmetra vērtību, kā arī aktualizējot meža vērtību, ja zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 66720040116 kadastrālās uzmērīšanas rezultātā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainīsies atsavināmās un/vai atlikušās (neatsavināmās) daļas platība.
Komisija nolēma vērsties akciju sabiedrībā "RB Rail" atkārtoti ar lūgumu izvērtēt un sniegt skaidrojumu par Īpašnieka izteiktajiem prasījumiem aitu ganāmpulka pārvietošanas iespējām uz ganībām abpus dzelzceļa līnijai, lai būtu iespējams izmantot abas Nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" atlikušās (neatsavināmās) daļas 8,0649 ha platībā un 6,0062 ha platībā uzsāktā saimnieciskā veida turpināšanai, kā arī par elektrības pieslēguma izveides iespējām atlikušajā (neatsavināmajā) daļā aptuveni 8 ha platībā, lai zemi varētu izmantot ganībām, pieslēdzot elektrisko ganu. Pēc akciju sabiedrības "RB Rail" informācijas saņemšanas par izvērtējumu un turpmākām darbībām projektēšanas darbu ietvaros, nekustamā īpašuma Īpašniekam būs tiesības izvērtēt nekustamā īpašuma atlikušās (neatsavināmās) daļas 8,0649 ha platībā un 6,0062 ha platībā turpmākas izmantošanas iespējas uzsāktajai izmantošanai un, to attiecīgi pierādot, pieteikt prasījumus radīto zaudējumu kompensēšanai.
Komisija nolēma informēt Īpašnieku, ka atbilstoši Lauku atbalsta dienesta 2024. gada 7. jūnija vēstulē Nr. 10.6.4-15/24/2118-e sniegtajai informācijai, ja 2024. gadā netiks turpinātas uzņemtās EKO6 un BLA saistības vai turpmākajos gados BLA saistības platībā, kas atsavināta valsts vajadzībām, tad atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 3. punktam un Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" 20.1. apakšpunktam tas tiks uzskatīts par attaisnojošu iemeslu 2023. gadā uzņemto saistību neturpināšanai. Līdz ar to zemnieku saimniecība "Salacgrīvas pagasta zemnieku saimniecībai "Bebrīši" nebūs jāatmaksā saņemtais EKO6 un BLA par zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 66720040023, 66720040116, 66720040123, ja rakstiski informēs Lauku atbalsta dienestu par īstenoto zemes atsavināšanu. Skaidrojumam jāpievieno atsavināšanu apliecinoši dokumenti, ja īpašumtiesību maiņa nav fiksēta zemesgrāmatā.
Institūcijā saņemta Īpašnieka piekrišana apstiprinātajam atlīdzības apmēram.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 27. augusta lēmumu Nr. 03.1-14/2967 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 32 026,82 EUR.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Brīvzemnieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720040116) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720040116) daļu 4,2289 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā likuma 4. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību un komersantu ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, kā arī māju ceļi ir attiecīgo pašvaldību, komersantu vai fizisko personu īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā likuma 4. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību un komersantu ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, kā arī māju ceļi ir attiecīgo pašvaldību, komersantu vai fizisko personu īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu ir aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu, daļas pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu, daļas pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS".
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi