23-TA-1669: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Krāslavā, Krāslavas novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 37. panta pirmās daļas 4.punkts un 44. panta astotās daļas 1. punkts, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par valsts nekustamā īpašuma Krāslavā, Krāslavas novadā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par valsts nekustamā īpašuma Krāslavā, Krāslavas novadā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietvertajam regulējumam atļaut VNĪ pārdot valsts nekustamo īpašumu – neapbūvētu zemes vienību, tostarp, zemes vienībā ietilpstošo valsts meža zemi, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6001 002 0519) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6001 002 0506) 0,2839 ha platībā – Krāslavā, Krāslavas novadā (turpmāk – valsts nekustamais īpašums) ierakstīts Daugavpils tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000628914 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā (lēmuma datums: 2022. gada 15. augusts).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6001 002 0506) (turpmāk – valsts zemes vienība) ar kopējo platību 0,2839 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem valsts zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 – Individuālo dzīvojamo māju apbūve, 0,2839 ha platībā; valsts zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Mežu platība – 0,2839 ha; valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā un valsts zemes vienības kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 3108 euro.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteiktajam nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību NĪVKIS ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām.
Valsts nekustamajam īpašumam 2022.gada 9.decembrī ir veikta meža inventarizācija.
Atbilstoši Valsts meža dienesta Meža reģistra datiem, valsts zemes vienību 0,28 ha platībā aizņem mežaudze, mežaudzes pilnā vērtība 2023.gadā ir 517 euro, izpirkšanas vērtība 517 euro.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.47 “Noteikumi par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu” 7.punktu Valsts meža dienests Valsts zemes dienestam elektroniskā veidā sniedz: ziņas par prognozēto stāvokli uz nākamā taksācijas gada 1.janvāri – līdz kārtējā taksācijas gada 1.aprīlim un par stāvokli uz kārtējā taksācijas gada 1.novembri, ievērojot mežaudzes vecumu uz nākamā gada 1.janvāri, – līdz kārtējā taksācijas gada 15.decembrim (par katru zemes vienību), zemes vienības meža kopplatību (ha); mežaudzes vērtību (euro); ziņas par zemes lietošanas veida "mežs" platības izmaiņām pēc meža inventarizācijas pabeigšanas un to zemes lietošanas veidu platību izmaiņām, uz kuru rēķina zemes lietošanas veida "mežs" platība samazinājusies vai palielinājusies, kā arī citus datus.
Ievērojot minēto, informācija par valsts nekustamā īpašuma novērtējumu NĪVKIS tiks precizēta pēc Valsts meža dienesta informācijas par mežaudzes vērtību iesniegšanas Valsts zemes dienestā.
Gadījumos, kad meža faktiskā platība nesakrīt ar NĪVKIS datiem, Valsts meža dienests iepriekš skaidrojis, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21.jūnija noteikumu Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” 25.4. apakšpunktu, ja meža inventarizācijas veicējs konstatē, ka zemes lietošanas veida "mežs" faktiskā platība inventarizējamā zemes vienībā vairāk nekā par 10 procentiem atšķiras no NĪVKIS reģistrētajiem datiem, meža inventarizācijas veicējs iesniedz zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam paziņojumu par zemes lietošanas veida izmaiņām. Paziņojumā zemes lietošanas veida "mežs" platību aprēķina, izmantojot NĪVKIS kadastra teksta datos norādīto zemes vienības kopējo platību.
Valsts nekustamajam īpašumam NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu, 0,0003 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0,0198 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0,0165 ha platībā;
- aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās, 0,2839 ha platībā;
- pierobeža, 0,2839 ha platībā.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 18.panta otro daļu Vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka un atzīmē degradētās teritorijas, kā arī paredz nepieciešamos zemes izmantošanas nosacījumus. Informāciju par degradētajām teritorijām iekļauj un uztur Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā. Atbilstoši Krāslavas novada teritorijas plānojumam 2013.-2024.gadam (apstiprināts kā saistošie noteikumi ar Krāslavas novada domes 28.02.2013. lēmumu (protokols Nr.2, 12§) “Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gadam un saistošo noteikumu Nr.2013/2 „Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa” apstiprināšanu”) valsts zemes vienība nav noteikta kā degradētā/ piesārņotā teritorija.
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otro daļu valstij vai pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, ja tā atrodas šādās aizsargājamās teritorijās vai to funkcionālajās zonās:
- dabas rezervātos;
- dabas liegumos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās;
- dabas liegumu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, dabas parku, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidu dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās.
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācija 2023.gada 11.janvāra vēstulē Nr. 1.6.2/182/2023-N sniegusi informāciju, ka valsts zemes vienība atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, kurš nav iedalīts funkcionālajās zonās, līdz ar to uz valsts zemes vienības atsavināšanu nav attiecināmas likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrās daļas prasības.
Atbilstoši Krāslavas novada pašvaldības 2022.gada 11.oktobra vēstulē Nr. 3.15/1868 un 2023.gada 15.marta vēstulē Nr. 3.15/510 sniegtajai informācijai par valsts nekustamo īpašumu sniegto informāciju:
- saskaņā ar Krāslavas novada teritorijas plānojumu (apstiprināts ar Krāslavas novada domes 28.02.2013. lēmumu (prot. Nr.2, 12.§) „Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gadam un saistošo noteikumu Nr.2013/2 „Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa” apstiprināšanu”) valsts zemes vienības atrodas dabas un apstādījuma teritorijā, kurā galvenais izmantošanas veids ir teritorijas labiekārtojums: parks, skvērs, mežaparks, apstādījumi, dabas tūrisma infrastruktūras objekti; papildizmantošana - komercdarbības būves – īslaicīgas lietošanas vai sezonas mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts;
- piekļuve valsts zemes vienībai nav nodrošināta, tā ir uzskatāma par starpgabalu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktu;
- valsts zemes vienība Krāslavas novada pašvaldībai nav nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktu zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai.
Atbilstoši NĪVKIS datiem un Krāslavas novada pašvaldības sniegtajai informācijai, valsts nekustamajam īpašumam nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai. Atbilstoši NĪVKIS datiem, lai piekļūtu Krāslavas novada pašvaldības Lielajai ielai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6001 002 3064), jāšķērso vairākas privātpersonām piederošas zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējumi 6001 002 0414, 6001 002 1663, 6001 002 1664, 6001 002 1665, 6001 002 1483, 6001 002 1427) kā arī pašvaldībai tiesiskajā valdījumā esoša zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6001 002 1746.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts zemes vienībai piegul:
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6001 002 1427) - Lielajā ielā 65, Krāslavā, Krāslavas novadā, kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6001 002 1498) sastāvā un ierakstīta Daugavpils tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000615222 uz fiziskas personas vārda. Minētajai zemes vienībai NĪVKIS norādīti vairāki apgrūtinājumi, tostarp: ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0,2039 ha platībā un ceļa servitūta teritorija, 0,0867 ha platībā, zemesgrāmatas nodalījumā Nr. III daļas 1.iedaļā ierakstīta atzīme: ceļa servitūta teritorija. 0,867 ha platībā”;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6001 002 3002) – Krāslavā, Krāslavas novadā, kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6001 002 3002) un atrodas Krāslavas novada pašvaldības tiesiskajā valdījumā.
Ievērojot minēto, tiesības uz valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu ir piegulošās zemes vienības īpašniekiem – fiziskai personai un Krāslavas novada pašvaldībai pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas uz valsts zemes vienībai piegulošo pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošo zemes vienību.
Zemkopības ministrija 2022.gada 18.februāra vēstulē Nr. 3.4-11e/303/2022 informējusi, ka, izvērtējot valsts zemes vienības atrašanās vietu, atļauto izmantošanu atbilstoši spēkā esošajam Krāslavas novada teritorijas plānojumam, piekļuves iespējas, kā arī Meža likumā izdarītos grozījumus, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā un paplašināja valsts meža zemes atsavināšanas iespējas, no meža apsaimniekošanas viedokļa valsts zemes vienības pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un VAS “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu – atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ievērojot minēto, tā kā valsts nekustamais īpašums sastāv no neapbūvētas zemes vienības, kuras visā platībā atrodas mežs, līdz ar to meža zemes nodalīšana nav iespējama, turklāt, valsts zemes vienība jau ir starpgabals atbilstoši Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktam, jo tai nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai, kā arī ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, valsts nekustamais īpašuma atsavināšana atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkta nosacījumiem.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6001 002 0506) (turpmāk – valsts zemes vienība) ar kopējo platību 0,2839 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem valsts zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 – Individuālo dzīvojamo māju apbūve, 0,2839 ha platībā; valsts zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Mežu platība – 0,2839 ha; valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā un valsts zemes vienības kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 3108 euro.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteiktajam nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību NĪVKIS ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām.
Valsts nekustamajam īpašumam 2022.gada 9.decembrī ir veikta meža inventarizācija.
Atbilstoši Valsts meža dienesta Meža reģistra datiem, valsts zemes vienību 0,28 ha platībā aizņem mežaudze, mežaudzes pilnā vērtība 2023.gadā ir 517 euro, izpirkšanas vērtība 517 euro.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.47 “Noteikumi par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu” 7.punktu Valsts meža dienests Valsts zemes dienestam elektroniskā veidā sniedz: ziņas par prognozēto stāvokli uz nākamā taksācijas gada 1.janvāri – līdz kārtējā taksācijas gada 1.aprīlim un par stāvokli uz kārtējā taksācijas gada 1.novembri, ievērojot mežaudzes vecumu uz nākamā gada 1.janvāri, – līdz kārtējā taksācijas gada 15.decembrim (par katru zemes vienību), zemes vienības meža kopplatību (ha); mežaudzes vērtību (euro); ziņas par zemes lietošanas veida "mežs" platības izmaiņām pēc meža inventarizācijas pabeigšanas un to zemes lietošanas veidu platību izmaiņām, uz kuru rēķina zemes lietošanas veida "mežs" platība samazinājusies vai palielinājusies, kā arī citus datus.
Ievērojot minēto, informācija par valsts nekustamā īpašuma novērtējumu NĪVKIS tiks precizēta pēc Valsts meža dienesta informācijas par mežaudzes vērtību iesniegšanas Valsts zemes dienestā.
Gadījumos, kad meža faktiskā platība nesakrīt ar NĪVKIS datiem, Valsts meža dienests iepriekš skaidrojis, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21.jūnija noteikumu Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” 25.4. apakšpunktu, ja meža inventarizācijas veicējs konstatē, ka zemes lietošanas veida "mežs" faktiskā platība inventarizējamā zemes vienībā vairāk nekā par 10 procentiem atšķiras no NĪVKIS reģistrētajiem datiem, meža inventarizācijas veicējs iesniedz zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam paziņojumu par zemes lietošanas veida izmaiņām. Paziņojumā zemes lietošanas veida "mežs" platību aprēķina, izmantojot NĪVKIS kadastra teksta datos norādīto zemes vienības kopējo platību.
Valsts nekustamajam īpašumam NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu, 0,0003 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0,0198 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0,0165 ha platībā;
- aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās, 0,2839 ha platībā;
- pierobeža, 0,2839 ha platībā.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 18.panta otro daļu Vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka un atzīmē degradētās teritorijas, kā arī paredz nepieciešamos zemes izmantošanas nosacījumus. Informāciju par degradētajām teritorijām iekļauj un uztur Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā. Atbilstoši Krāslavas novada teritorijas plānojumam 2013.-2024.gadam (apstiprināts kā saistošie noteikumi ar Krāslavas novada domes 28.02.2013. lēmumu (protokols Nr.2, 12§) “Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gadam un saistošo noteikumu Nr.2013/2 „Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa” apstiprināšanu”) valsts zemes vienība nav noteikta kā degradētā/ piesārņotā teritorija.
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otro daļu valstij vai pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, ja tā atrodas šādās aizsargājamās teritorijās vai to funkcionālajās zonās:
- dabas rezervātos;
- dabas liegumos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās;
- dabas liegumu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, dabas parku, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidu dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās.
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācija 2023.gada 11.janvāra vēstulē Nr. 1.6.2/182/2023-N sniegusi informāciju, ka valsts zemes vienība atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, kurš nav iedalīts funkcionālajās zonās, līdz ar to uz valsts zemes vienības atsavināšanu nav attiecināmas likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrās daļas prasības.
Atbilstoši Krāslavas novada pašvaldības 2022.gada 11.oktobra vēstulē Nr. 3.15/1868 un 2023.gada 15.marta vēstulē Nr. 3.15/510 sniegtajai informācijai par valsts nekustamo īpašumu sniegto informāciju:
- saskaņā ar Krāslavas novada teritorijas plānojumu (apstiprināts ar Krāslavas novada domes 28.02.2013. lēmumu (prot. Nr.2, 12.§) „Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gadam un saistošo noteikumu Nr.2013/2 „Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa” apstiprināšanu”) valsts zemes vienības atrodas dabas un apstādījuma teritorijā, kurā galvenais izmantošanas veids ir teritorijas labiekārtojums: parks, skvērs, mežaparks, apstādījumi, dabas tūrisma infrastruktūras objekti; papildizmantošana - komercdarbības būves – īslaicīgas lietošanas vai sezonas mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts;
- piekļuve valsts zemes vienībai nav nodrošināta, tā ir uzskatāma par starpgabalu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktu;
- valsts zemes vienība Krāslavas novada pašvaldībai nav nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktu zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai.
Atbilstoši NĪVKIS datiem un Krāslavas novada pašvaldības sniegtajai informācijai, valsts nekustamajam īpašumam nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai. Atbilstoši NĪVKIS datiem, lai piekļūtu Krāslavas novada pašvaldības Lielajai ielai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6001 002 3064), jāšķērso vairākas privātpersonām piederošas zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējumi 6001 002 0414, 6001 002 1663, 6001 002 1664, 6001 002 1665, 6001 002 1483, 6001 002 1427) kā arī pašvaldībai tiesiskajā valdījumā esoša zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6001 002 1746.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts zemes vienībai piegul:
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6001 002 1427) - Lielajā ielā 65, Krāslavā, Krāslavas novadā, kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6001 002 1498) sastāvā un ierakstīta Daugavpils tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000615222 uz fiziskas personas vārda. Minētajai zemes vienībai NĪVKIS norādīti vairāki apgrūtinājumi, tostarp: ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0,2039 ha platībā un ceļa servitūta teritorija, 0,0867 ha platībā, zemesgrāmatas nodalījumā Nr. III daļas 1.iedaļā ierakstīta atzīme: ceļa servitūta teritorija. 0,867 ha platībā”;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6001 002 3002) – Krāslavā, Krāslavas novadā, kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6001 002 3002) un atrodas Krāslavas novada pašvaldības tiesiskajā valdījumā.
Ievērojot minēto, tiesības uz valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu ir piegulošās zemes vienības īpašniekiem – fiziskai personai un Krāslavas novada pašvaldībai pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas uz valsts zemes vienībai piegulošo pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošo zemes vienību.
Zemkopības ministrija 2022.gada 18.februāra vēstulē Nr. 3.4-11e/303/2022 informējusi, ka, izvērtējot valsts zemes vienības atrašanās vietu, atļauto izmantošanu atbilstoši spēkā esošajam Krāslavas novada teritorijas plānojumam, piekļuves iespējas, kā arī Meža likumā izdarītos grozījumus, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā un paplašināja valsts meža zemes atsavināšanas iespējas, no meža apsaimniekošanas viedokļa valsts zemes vienības pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un VAS “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu – atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ievērojot minēto, tā kā valsts nekustamais īpašums sastāv no neapbūvētas zemes vienības, kuras visā platībā atrodas mežs, līdz ar to meža zemes nodalīšana nav iespējama, turklāt, valsts zemes vienība jau ir starpgabals atbilstoši Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktam, jo tai nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai, kā arī ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, valsts nekustamais īpašuma atsavināšana atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkta nosacījumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā valsts nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai un nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Attiecīgi sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot valsts nekustamo īpašumu.
Tā kā valsts nekustamais īpašums ir starpgabals, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai, tā atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44.panta astotā daļa, kā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona).
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu.
Atsavinot valsts nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 24.maija noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr.310) 4.6.8.apakšpunktu gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu ir noteikta pierobeža Krāslavas pilsētā.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8.panta trešā daļa noteic, ka gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.310 4.6.8.apakšpunktu Krāslavas pilsēta atrodas pierobežā, bet neatrodas pierobežas joslā (MK noteikumu Nr.310 3.4.apakšpunkts). Līdz ar to, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrās daļas pirmajā punktā noteiktais ierobežojums darījumiem ar zemi pierobežas joslā nav attiecināms uz atsavināmo valsts nekustamo īpašumu, jo tas neatrodas pierobežas joslā.
Valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, to izmantojot, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr.221 “Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšzeme" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ietvertie noteikumi.
Rīkojuma projekts paredz valsts nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai valsts nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot valsts nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar valsts nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar valsts nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī valsts nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā valsts nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai un nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Attiecīgi sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot valsts nekustamo īpašumu.
Tā kā valsts nekustamais īpašums ir starpgabals, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai, tā atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44.panta astotā daļa, kā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona).
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu.
Atsavinot valsts nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 24.maija noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr.310) 4.6.8.apakšpunktu gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu ir noteikta pierobeža Krāslavas pilsētā.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8.panta trešā daļa noteic, ka gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.310 4.6.8.apakšpunktu Krāslavas pilsēta atrodas pierobežā, bet neatrodas pierobežas joslā (MK noteikumu Nr.310 3.4.apakšpunkts). Līdz ar to, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrās daļas pirmajā punktā noteiktais ierobežojums darījumiem ar zemi pierobežas joslā nav attiecināms uz atsavināmo valsts nekustamo īpašumu, jo tas neatrodas pierobežas joslā.
Valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, to izmantojot, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr.221 “Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšzeme" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ietvertie noteikumi.
Rīkojuma projekts paredz valsts nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai valsts nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot valsts nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar valsts nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar valsts nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī valsts nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto valsts nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto valsts nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Valsts zemes vienībai piegulošās zemes īpašnieks.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Valsts zemes vienībai piegulošās zemes īpašnieks.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2023. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi