Anotācija

Rīkojuma projekts sagatavots, lai, ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas un Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta sēdē (prot.Nr.33, 53.§. 31.punkts) doto uzdevumu, precizētu piešķirtā finansējuma sadalījumu pa gadiem. Izvērtējot kopējo Saeimas Vecrīgas ēku kompleksa tehnisko stāvokli, paredzēts nodot Finanšu ministrijas valdījumā valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 008 0086) Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Tiek pagarināts kopējais projektu īstenošanas termiņš, nemainot kopējo finansējuma apmēru. 

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.608  3.punktu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.13.00 "Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenojamiem projektiem un pasākumiem" ilgtermiņa saistību pasākuma "Dotācija VAS "Valsts nekustamie īpašumi" nekustamā īpašuma Jēkaba ielā 11, Rīgā, sastāvā esošās būves pārbūves un restaurācijas darbiem" ietvaros paredzēts valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) finansējums 34 083 692 euro apmērā nekustamā īpašuma Jēkaba ielā 11, Rīgā (turpmāk – Saeimas nams) pārbūves un restaurācijas izdevumu segšanai, tai skaitā 2021. gadā 17 000 euro apmērā, 2022. gadā 71 624 euro apmērā, 2023. gadā 98 432 euro apmērā, 2024. gadā 1 373 468 euro apmērā, 2025. gadā 2 414 110 euro apmērā, 2026. gadā 1 604 987 euro apmērā, 2027. gadā 3 504 071 euro apmērā, 2028. gadā 6 000 000 euro apmērā, 2029. gadā 8 000 000 euro apmērā un 2030. gadā 11 000 000 euro apmērā.
Saskaņā ar 2025. gada 26. augusta Ministru kabineta sēdes protokola Nr.33, 53.§. Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" 31. punktu Finanšu ministrijai (VNĪ) dots uzdevums sagatavot un virzīt grozījumus MK rīkojumā Nr. 608, lai samazinātu finansējumu Finanšu ministrijas apakšprogrammā 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” ilgtermiņa saistību pasākumam “Dotācija VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nekustamā īpašuma Jēkaba ielā 11, Rīgā, sastāvā esošās būves pārbūves un restaurācijas darbiem” 2026. gadā – 77 764 euro, 2027. gadā – 1 972 041 euro, 2028. gadā – 3 210 753 euro; 2029. gadā – 3 351 792 euro apmērā.
2022. gada februārī VNĪ un Latvijas Republikas Saeima (turpmāk – Saeima) noslēdza sadarbības līgumu par Saeimas nama pārbūves projekta  īstenošanu” (turpmāk – Sadarbības līgums), kurā tika arī norādīti projekta īstenošanas posmi.
Saskaņā ar Saeimas nama Konsultatīvās padomes 2022. gada oktobrī pieņemto lēmumu pirms Saeimas nama projektēšanas uzsākšanas darbiem VNĪ organizēja iepirkumu “Metu konkursa organizēšana projekta “Saeimas nama pārbūve un restaurācija Jēkaba ielā 11, Rīgā” ietvaros”.
Iepirkuma rezultātā 2023. gada februārī starp VNĪ un biedrību “Latvijas Arhitektu savienība” (turpmāk – Latvijas Arhitektu savienība) tika noslēgts līgums par metu konkursa organizēšanu. Ņemot vērā metu konkursa iepirkuma dokumentācijas komplicētību, lai nodrošinātu ēkas specifikai un pārbūves mērķim atbilstošas dokumentācijas izstrādi, jo īpaši attiecībā uz drošības prasību ievērošanu, kā arī saskaņojumu nepieciešamību no vairākām iesaistītajām institūcijām, metu konkurss tika izsludināts 2024. gada martā.
2025. gada 24. februāra Resora attīstības uzraudzības padomes sēdē (protokols Nr.2) netika atbalstīts priekšlikums par 2024. gadā neizlietotā finansējuma 1 161 516 euro piešķiršanu no programmas “Apropriācijas rezerve”.
Ņemot vērā iepriekš minēto, projekta turpināšanai MK rīkojumā Nr. 608 ir veicami grozījumi, precizējot MK rīkojuma Nr. 608 3.punktā paredzēto finansējumu ilgtermiņa saistībām 2025. gadam Saeimas nama pārbūves un restaurācijas izdevumu segšanai.
vērā nobīdi metu konkursa izsludināšanā, kas secīgi ietekmē būvniecības ieceres dokumentācijas iepirkumu un tālākos projekta posmus, kā arī ņemot vērā ēkas specifisko prasību (t.sk. drošības prasību) izstrādes un saskaņošanas procesu (kas ir komplicēts process, kas saistīts ar vairāku kompetento iestāžu iesaisti), kas sākotnējā projekta laika grafikā netika paredzēts, kā arī, lai nodrošinātu Ministru kabineta 27.08.2024. sēdes protokola Nr.33 “Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamo prioritāro pasākumu pamatprincipiem un uzdevumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanai” 52.§ 4.punkta (Lai nodrošinātu papildu finansējumu nozaru ministriju pieteiktajām drošības prioritātēm, atbalstīt horizontālu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu (turpmāk – ministrijas) (izņemot neatkarīgās institūcijas) izdevumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem samazināšanu.) izpildi, ir nepieciešams precizēt MK rīkojumā Nr.608 3.punktā paredzēto finansējumu ilgtermiņa saistībām no 2026.gada līdz 2029.gadam Saeimas nama pārbūves un restaurācijas izdevumu segšanai, attiecīgi samazinot finansējumu 2026.gadam 150 000 euro,  2027.gadam 200 000 euro un 2028.gadam 200 000 euro apmērā un 2029.gadam palielinot finansējumu 550 000 euro apmērā.
Saeimas nama atjaunošanas metu konkursa rezultāti tika paziņoti 2024. gada augustā. Kopā tika iesniegti seši piedāvājumi, no kuriem pirmo vietu ieguva piegādātāju apvienība AS “PALAST ARCHITEKTS” un SIA “DR ARHITEKTI”.
Secīgi metu konkursa rezultāti tika izskatīti Saeimas nama Konsultatīvās padomes sēdē, kurā, ņemot vērā ēkas īpašo nozīmi un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī projekta sarežģītību, tika pieņemts lēmums projektu tālāk virzīt, atsevišķi izdalot iepirkuma procedūru projektēšanai un būvdarbiem, kas rezultātā ietekmē kopējo projekta ieviešanas termiņu.
Lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu priekšlikumu iekļaušanu projektēšanas uzdevumā, pēc metu izstrādes procesa noslēguma tika uzsākts darbs pie precizējumu veikšanas izstrādātajā metā attiecībā uz funkcionālo plānojumu, liftu skaitu ēkā, nākotnes savienojumu (pāreja) ar izstāžu zāli “Arsenāls” un citi jautājumi. No meta autoriem tika saņemts saskaņojums par plānotajām atkāpēm no sākotnējās idejas, kas ļauj turpināt darbu pie projekta nākamā posmā ar nepieciešamajām izmaiņām.
Ņemot vērā Saeimas nama Konsultatīvās padomes lēmumu par Saeimas nama savienojuma izveidi ar izstāžu zāli “Arsenāls”, Torņa ielā 1, Rīgā”, lai nākotnē varētu nodrošināt tā izveidi, ievērojot, ka šobrīd tiek veikta izstāžu zāles “Arsenāls” pārbūve, pēc savstarpēja saskaņojuma ar iesaistītajām pusēm, tika veiktas izmaiņas izstrādātajā būvprojektā, ieplānojot tehniskajā dokumentācijā Saeimas nama un izstāžu zāles “Arsenāls” savienojuma izveidi. Savienojuma risinājuma (pārejas) realizāciju paredzēts īstenot kopā ar Saeimas nama būvprojekta izstrādi un realizāciju.
Ņemot vērā minēto, Saeimas nama savienojuma ar izstāžu zāli “Arsenāls” izveidei paredzēts izmantot Saeimas nama projektam pieejamo finansējumu kopā 48 489 euro apmērā - 2025.gadā paredzēts izmantot 19 458 euro projektēšanas darbiem un 2026.gadā paredzēts izmantot 29 031 euro būvniecības darbiem un autoruzraudzībai.
2025. gada pirmajā ceturksnī ir uzsākts darbs pie Sadarbības līgumā minētā otrā posma 2.2. aktivitātes – Tehniskās specifikācijas/projektēšanas uzdevuma izstrādes, kas ir būtisks solis Saeimas nama atjaunošanas projekta virzībā. Minētā uzdevuma izstrāde ir plānota līdz 2025. gada beigām, izveidojot  iepirkuma komisiju un izsludinot 2026. gadā projektēšanas darbu iepirkumu.  
Šobrīd ir pārskatīts projekta ieviešanas laika grafiks. Savstarpēji puses ir vienojušās par izmaiņām, paredzot, ka projekts, ievērojot iepriekš minētos aspektus, tiks realizēts līdz 2034. gadam. Detalizēta informācija par Saeimas nama pārbūvei nepieciešamā finansējuma sadalījumu pa gadiem atspoguļota anotācijas pielikumā Nr.1.

Ēka Jēkaba ielā 10/12, Rīga

Lai nodrošinātu Saeimas nama pārbūvi un restaurāciju atbilstoši Saeimas nama Konsultatīvās padomes rekomendācijām šobrīd plānots, ka sākotnēji tiks pabeigts projektēšanas posms un tikai tad secīgi, pēc 2032. gada uzsākti Saeimas nama pārbūves un restaurācijas darbi. Ievērojot minēto, kā arī valsts budžeta ierobežotās iespējas, šobrīd Saeima vidējā termiņā ir pārplānojusi Saeimas Vecrīgas ēku kompleksa[1] attīstības projektu īstenošanu. Tā kā Saeimas ēku tehniskais stāvoklis kopumā turpina pasliktināties, un tas var radīt papildu slogu valsts budžetam nākotnē, ja netiek veikta savlaicīga un plānveidīga ēku tehniskā stāvokļa uzlabošana, plānots Saeimas nama projektam paredzēto finansējumu samazinātā apmērā novirzīt Saeimas Vecrīgas ēku kompleksa neatliekamo darbu veikšanai.
Vērtējot dažādas alternatīvas plānveidīga atjaunošanas procesa nodrošināšanai, tika secināts, ka Saeimas ēku attīstība ir jāskata vienoti, proti, Saeimas ēkas jāveido kā vienots nekustamo īpašumu ansamblis, kas savstarpējā mijiedarbībā nodrošina Saeimas funkciju izpildi, tai skaitā, paredz vienotus drošības risinājumus. Par minēto ideju diskusija noritēja arī Saeimas nama metu konkursa žūrijas komisijā, vērtējot iesniegtās Saeimas nama atjaunošanas idejas. Šobrīd, kad ir uzsākta Saeimas nama pārbūves projekta izstrāde, ir iespēja arī pārējo Saeimas Vecrīgas ēku atjaunošanu plānot un īstenot vienotā veidolā un nodrošināt saistītus tehniskos risinājumus visās ēkās, tostarp risinājumus, kas attiecināmi uz drošības un kritiskās infrastruktūras prasību īstenošanu un nodrošināšanu, uzticot arī šo darbu veikšanu VNĪ.
Ņemot vērā, ka Saeimas nama pārbūves īstenošanas termiņš pagarinās, Saeimas Prezidijs 2025. gada jūnijā pieņēma lēmumu “Par Saeimas Vecrīgas ēku kompleksa vienotu attīstību un pakāpenisku pārbūvi”, paredzot Saeimas Vecrīgas ēku kompleksa pārmaiņu īstenošanu  uzsākt ātrāk un kā pirmo virzīt Saeimas ēkas Jēkaba ielā 10/12, Rīgā (turpmāk – Saeimas komisiju ēka) tehniskā stāvokļa uzlabošanu.
Lēmuma īstenošanā nolemts sadarboties ar Finanšu ministriju un VNĪ, tai skaitā uz attiecīgo ēku pārbūves laiku nodot tās valdījumā Finanšu ministrijai nostiprināšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Tāpat, izprotot ierobežotās valsts budžeta iespējas, rosināts minētajam mērķim nepieciešamo finansējumu  pārdalīt no Saeimas nama pārbūvei, restaurācijai un aprīkošanai attiecīgajos gados paredzētajiem budžeta līdzekļiem, attiecīgi samazinot projektam kopējo piešķirto finansējumu.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā esošo informāciju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 008 0086) Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, sastāv no:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 008 0086) Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, 787 kv.m. platībā.
2) Administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 008 0086 001) Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, kopējā platība 2128,7 kv.m..
3) Pagraba zem pagalma (būves kadastra apzīmējums 0100 008 0086 003) Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, kopējā platība 34,3 kv.m..
4) Administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 008 0086 006), Mazā Trokšņu ielā 2, Rīgā, kopējā platība 750,6 kv.m..
Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 008 0086) Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, sastāvā ietilpst arī ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 008 0086 006), Mazajā Trokšņu ielā 2, Rīgā, Finanšu ministrijai tiktu nodots viss nekustamais īpašums, savukārt darbi sākotnēji būs veicami tikai Saeimas komisiju ēkā (Jēkaba ielā 10/12, Rīgā).
Saeimas komisiju ēka izvēlēta, ņemot vērā 2025. gada aprīlī veiktās Saeimas komisijas ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas rezultātus un secinājumus, ka vairāki ēkas būvkonstrukciju elementi atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī (pamati, pašnesošās sienas, jumts). Vienlaikus, Saeimas komisiju ēkas telpu izvietojums un plānojums nav piemērots, lai nodrošinātu ēkas lietderīgās platības optimālu izmantošanu konkrētu funkciju nodrošināšanai. Esošajā plānojumā nav nodrošināta telpu efektīva izmantošana, kas palielina ēkas uzturēšanas izmaksas. Ievērojot ēkas būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju kopējo nolietojumu, tiek skarts liels ēku iekštelpu kopējais apjoms. Tādēļ lietderīgi un ekonomiski pamatoti būtu vienlaicīgi plānot un veikt arī ēku iekštelpu pārveidi, tai pat laikā pielāgojot un izveidojot mūsdienīgu darba vidi, nodalot gan ēkās specializēto funkciju izpildi, gan arī ārējo apmeklētāju plūsmas, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvu ēku drošības funkcijas izpildi. Ēkā vairāku gadu garumā ir veikti faktiski tikai nepieciešamie apsaimniekošanas darbi un ilgākā laika periodā nav veikti būtiski tehniskā stāvokļa uzlabošanas darbi (būvkonstrukciju, inženiertīklu, ugunsdrošības sistēmu, elektroinstalācijas un vājstrāvu atjaunošanas darbi, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kā arī ēkas pamatu hidroizolācijas un vides pieejamības uzlabošanas pasākumi), tādējādi ēkas tehniskais stāvoklis pakāpeniski pasliktinās un palielinās inženiertīklu avārijas situāciju skaits, kas var būtiski ietekmēt Saeimas funkciju nodrošināšanu.
Ievērojot minēto, lai konceptuāli atbalstītu Saeimas Vecrīgas ēku kompleksa vienotu attīstību un pakāpenisku pārbūvi un kā pirmo tās posmu uzsāktu Saeimas komisiju ēkā neatliekami veicamo darbu plānošanu un nodrošinātu darbu realizāciju, tādējādi nodrošinot Saeimas komisiju ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu un atjaunošanu, ir nepieciešams, lai Ministru kabinetā tiktu lemts par plānotajām darbībām.
Ievērojot Nacionālās drošības likuma 22.² pantā noteikto par kritisko infrastruktūru (Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu), attiecīgā panta otrās daļas 1. vai 2. punktā vai trešajā daļā minētās kritiskās infrastruktūras nodošanai valdījumā vai īpašumā citai personai ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja. Minētā likuma 22.¹ panta otrās daļas  1. un 2.punktā noteiktas kritiskās infrastruktūras klasifikācija:
1) valsts līmeņa sevišķi svarīga kritiskā infrastruktūra (A kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību;
2) valsts līmeņa svarīga kritiskā infrastruktūra (B kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību.
Saskaņā ar  Nacionālās drošības likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktu Ministru kabinets apstiprina kritiskās infrastruktūras kopumu.
Ja objekts ir noteikts kā A vai B kritiskā infrastruktūra, tā nodošanai valdījumā nepieciešama Ministru kabineta atļauja.
Ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.² panta otrajā daļā un Ministru kabineta 2011. gada 6. decembra noteikumu Nr. 934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību” 14.1. punktā noteikto, starp Finanšu ministriju un VNĪ 2020. gada 18. martā ir noslēgts Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgums Nr. IEN/2020/364, saskaņā ar kuru VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot apsaimniekošanu un attīstīšanu – VNĪ pienākums ir ilgtspējīgi un efektīvi, izmantojot inovatīvus risinājumus un ievērojot augstus darba drošības standartus, sabiedrības interesēs pārvaldīt valsts nekustamos īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts drošībai, nepieciešami valsts institūcijām valsts funkciju veikšanai un valsts vai pašvaldību administratīvās teritorijas attīstībai, vienlaikus sniedzot ieguldījumu mūsdienīgas darba vides principu ieviešanā valsts pārvaldē un būvniecības nozares attīstībā.  
VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija 2025. gada jūlijā  konceptuāli atbalstīja valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 008 0086) Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, pārņemšanu no Saeimas Finanšu ministrijas valdījumā, lai projekta ietvaros veiktu Saeimas komisiju ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu un noteiktā kārtībā sagatavot un virzīt izskatīšanai attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu.
Ņemot vērā Saeimas sniegto informāciju un VNĪ veiktos aprēķinus, Saeimas komisiju ēkas provizoriskās pārbūves un aprīkošanas darbu 2025.-2030.gadam izmaksas  ir aptuveni 13,5 milj.eiro (ar PVN). Minētajā summā ir iekļautas izmaksas, lai Saeimas komisiju ēku varētu nodot ekspluatācijā, tai skaitā, nodrošinot ar aprīkojumu, kas šajā kontekstā ir – santehnika, signalizācijas un ugunsgrēku atklāšanas sistēmas, ventilācijas sistēmas un cits inženiertehniskais aprīkojums, kas nepieciešamas, lai ēku varētu pilnvērtīgi ekspluatēt. Detalizēta informācija par Saeimas komisiju ēkas pārbūvei nepieciešamā finansējuma sadalījumu pa gadiem atspoguļota anotācijas pielikumā Nr. 1.
Vienlaikus, lai mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, tiks apsvērta iespēja piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, sākotnēji veicot atbilstošus projektēšanas darbus.
Saskaņā ar VNĪ izstrādāto sākotnējo Saeimas komisiju ēkas pārbūves īstenošanas laika grafiku projekta īstenošana ir plānota līdz 2030.gada beigām.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus MK rīkojuma Nr.608 nosaukumā un 1. punktā, kā arī visā rīkojuma tekstā aizstāt vārdus “Saeimas nama” ar “Saeimas ēku”, turpmāk ar minēto apzīmējumu saprotot gan Saeimas namu, gan Saeimas komisiju ēku.
Detalizēta informācija par Saeimas ēku (Jēkaba ielā 11, Rīgā, un Jēkaba ielā 10/12, Rīgā) pārbūves un restaurācijas īstenošanas laika grafiku ir norādīta anotācijas 2.pielikumā un 3. pielikumā, savukārt informācija par finansējuma sadalījumu pa gadiem norādīta 1. pielikumā.
MK rīkojuma Nr. 608 3. punktā minētā kopējā abu projektu īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros VNĪ ir tiesības attiecināt ar abu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītās nekustamo īpašumu uzturēšanas izmaksas laikā līdz būvdarbu veikšanai (no brīža, kad Saeima atbrīvo ēkas), būvdarbu veikšanas laikā, kā arī laika posmā no Saeimas ēku nodošanas ekspluatācijā līdz nekustamo īpašumu nodošanai atpakaļ Saeimas valdījumā (nekustamā īpašuma nodoklis, apdrošināšana, pārvaldnieka darbs u.tml.).
MK rīkojuma Nr. 608 3. punktā minētā finansējuma ietvaros nav iekļautas Saeimas ēku (Jēkaba ielā 11, Rīgā, un Jēkaba ielā 10/12, Rīgā) telpu aprīkojuma – kustamās mantas (mēbeles, audiovizuālās sistēmas un citas Saeimas aktīvās iekārtas) izmaksas un pārcelšanās izmaksas, tai skaitā, pagaidu telpu nomas izmaksas, kas tiks attiecīgi plānotas Saeimas budžetā.
Savukārt, ja pēc būvprojektu izstrādes, pirms būvdarbu līgumu noslēgšanas vai būvdarbu laikā provizoriskie izdevumi Saeimas namā vai Saeimas komisiju ēkā objektīvu vai ekonomiski pamatotu iemeslu dēļ mainās, VNĪ nepieciešamības gadījumā būtu iespējams, iepriekš saskaņojot ar iesaistītajām pusēm, pārdalīt piešķirto finansējumu starp abiem projektiem, nemainot kopējo pieejamo finansējuma apmēru.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī balstoties uz faktisko plānoto darbu apjomu un to īstenošanas periodu, nepieciešams izdarīt grozījumus MK rīkojuma Nr. 608 3. punktā, lai precizētu finansējuma apguvi pa gadiem un pagarinātu kopējo Saeimas ēku pārbūves īstenošanas termiņu, nemainot pieejamo finansējuma apmēru.
Ņemot vērā MK rīkojuma Nr. 608 5.2. apakšpunktā noteikto (5.2. ja pēc būvprojekta izstrādes, pirms būvdarbu līguma noslēgšanas vai būvdarbu laikā provizoriskie būvniecības izdevumi objektīvu vai ekonomiski pamatotu iemeslu dēļ mainās, iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par šā rīkojuma 3. punktā minēto ilgtermiņa saistību precizēšanu), projektu realizācijai nepieciešamais finansējums tiks pārskatīts pēc būvprojektu izstrādes, ņemot vērā tā brīža būvniecības darbu izmaksas.

[1] Ēkas Jēkaba ielā 11, Jēkaba ielā 16, Aldaru ielā 11 k-4 un k-5, Jēkaba ielā 10/12, Mazā Trokšņu ielā 2, Jēkaba ielā 6/8, Torņa ielā 3/5, Rīgā
 

Nē

-