24-TA-729: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumu Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.524) 19.punktā definētas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas- individuāli siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un individuāli siltuma maksas sadalītāji. Tirgū tiek piedāvāta un vairākas daudzdzīvokļu mājās Latvijā uzstādīta dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēja ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma), kas nav ietverta Noteikumu Nr.524 19.punktā kā viena no iespējām siltumenerģijas uzskaitei un nav ietvertas attiecīgas metodikas siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķinam.
Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma sastāv no:
- temperatūras sensoriem ar raidītājiem mērījumu datu pārraidei (uz katra stāvvada katrā stāvā);
- plūsmas mērītājiem ar raidītājiem mērījumu datu pārraidei (uz katra stāvvada);
- mājas ievada siltumskaitītāja ar raidītāju mērījumu datu pārraidei;
- mājas karstā ūdens sagatavošanas mezgla siltumskaitītāja (ja tāds ir) ar raidītāju mērījumu datu pārraidei;
- datu savākšanas iekārtām (slūžām);
- portāla.
Dati no sensoriem, izmantojot raidītājus, tiek nosūtīti uz datu savākšanas iekārtām, kas tālāk pārraida datus uz portālu (izmantojot internetu) glabāšanai un apstrādei. Portālā tiek aprēķināts patēriņš katrā apkures sistēmas segmentā. Segments ir stāvvada daļā starp diviem temperatūras sensoriem (ienākot stāvā un izejot no tā) ar visiem cauruļvadiem un radiatoriem. Izmantojot šo divu temperatūras sensoru mērījumus (ienākot stāvā un izejot no tā) un plūsmas mērītāju attiecīgajam stāvvadam, tiek aprēķināts patēriņš konkrētā apkures sistēmas segmentā. Tas iekļauj siltumenerģiju, kuru nodod telpai radiatori un cauruļvadi šajā segmentā. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas darbības princips ir līdzīgs siltumskaitītājiem, tomēr ir atšķirības, kas ir ieviestas, lai samazinātu sistēmas ieviešanas un lietošanas izmaksas. Piemēram, NTC termistoru (temperatūras devēju) izmantošana (lai atvieglotu temperatūras precīzos mērījumus un samazinātu temperatūras mērītāju enerģijas patēriņu); virsmas temperatūras sensoru izmantošana (ļauj veikt to uzstādīšanu bez apkures sistēmas modifikācijas); bezvadu datu pārraides izmantošana sensoru datu piegādei (samazina ieviešanas izmaksas – uzstādot sensoru, nekādi papildus darbi nav jāveic); salīdzinoši liels (~10 min.) intervāls starp mērījumiem (nodrošina vismaz 4 (četru) kalendāro gadu raidītāju darbību bez baterijas nomaiņas); datu apstrāde netiek veikta lokāli, bet Portālā aprēķinātie dati (samazina izmaksas datu apstrādei) tiek izmantoti kopējā patēriņa (kas tiek noteikts pēc komercuzskaites siltumskaitītājiem) sadalīšanai (nodrošina precīzu atbilstību rēķinu komercuzskaites datiem).Siltumnesēja caurplūdes apjoma noteikšanas iekārtu verifikācija objektīvi nav nepieciešama,jo sistēma mēra temperatūru vienā stāvvada cilpā, savukārt apkures cauruļvadu virsmu temperatūras noteikšanas iekārtu akumulatoru kalpošanas laiks ir ne mazāks kā 5-6 gadi.
Uzskaitīto siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju papildināšanas ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu iniciatīva ir balstīta uz minētās sistēmas izstrādātāju ierosinājumu (skat. https://www.ecengo.lv/ ). Jaunās sadales sistēmas novērtējumu veica Valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona „Elektronikas un datorzinātņu institūts” reģ. Nr.90002135242.SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" 2023.gada 7.jūlijā ir izsniedzis Kalibrēšanas pārskatu.
Rūpnieciskais pētījums īstenots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās atbalsta programmas “Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi” ietvaros. Rezumējot pētnieku paveikto, ir secināts, ka siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma, tostarp tās pielietošanas metodika nodrošina caurspīdīgu, uz faktiskā patēriņa telpās bāzētu siltumenerģijas maksas sadalīšanu un var tikt ieteikta izmantošanai.
Mērķis individuālu mērierīču uzstādīšanai - samērīga un taisnīga samaksa atbilstoši katra dzīvokļa patēriņam, siltumenerģijas patēriņa samazinājums mājai un attiecīgi samazināti rēķini īpašniekiem, motivācija veikt mājas uzlabošanas un renovācijas darbus, lai novērstu siltuma zudumu posmus/iemeslus. Kā pierāda pētījumi labāka ieguldījuma atdeve ir pirmajām, tiešo zemo izmaksu aktivitātēm, lai sekmētu CO2 samazinājuma dinamiku (avots: https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:664308/FULLTEXT01.pdf). Sadales zudumi ēkā ir apmēram tikpat lieli kā siltumenerģija, kas nepieciešama karstā ūdens sagatavošanai un nodrošināšanai, proti patēriņš tiešai ūdens uzsildei, līdz ar to siltuma ražošana mājas karstajam ūdeni dzīvojamai ēkai ir aptuveni 25kWh/m2 (avots: https://www.npro.energy/main/en/load-profiles/heating/domestic-hot-water). Ja apkures gadījumā visus zudumus stāvvados un guļvados var joprojām uzskatīt par lietderīgu patēriņu (jo tiek sildīta ēka), tad karstā ūdens gadījumā tie patiešām ir zudumi, jo mērķis ir ūdens uzsilde, nevis ēkas sildīšana. Tiešo zemo izmaksu energoefektivitātes aktivitātes, tostarp enerģijas monitoringa sistēmas, ietekmē dzīvokļu īpašnieku patēriņa samazinājumu (avots: https://energy.ec.europa.eu/system/files/2016-12/low-cost_energy_efficiency_measures_-_brochure_-_final_0.pdf), kā rezultātā samazinās rēķini par siltumenerģijas patēriņu. Monitoringa sistēmu uzstādīšana rada pozitīvu ietekmi uz patēriņa samazinājumu (avots: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/b397ef73-698f-11ea-b735-01aa75ed71a1/language-en WT_mc_id=Searchresult&%3BWT_ria_c=37085&%3BWT_ria_f=3608&%3BWT_ria_ev=search).
Ņemot vērā iepriekš minētos pētījumus, ir jāveicina individuālu siltumenerģijas uzskaites (sadales) sistēmu ieviešanu ar inovatīvu un efektīvāku sistēmu ieviešanu, kā arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem plašākas izvēles iespējas. Līdz šim pielietotie risinājumi individuālai siltumenerģijas uzskaitei vai sadalīšanai visbiežāk paredz ieguldījumus esošās apkures sistēmas pārbūvē. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas risinājums ļauj no šīm darbībām izvairīties un tas ir būtiski, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju. Siltumenerģijas patēriņa datu detalizēta pieejamība palielina patērētāja iespējas identificēt nelietderīga enerģijas patēriņa gadījumus un dinamiski pieskaņot savu patēriņa stratēģiju. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma uzrāda arī mājas siltumenerģijas zuduma vietas, kas sekmēju mājas aktīvāku remontdarbu veikšanu un renovācijas procesu, veicinot siltumenerģijas izmantošanas efektivitāti daudzdzīvokļu ēkās ar centrālo apkures sistēmu.
Vairākas pašvaldības ir iepazinušās ar sistēmas darbības principiem un pozitīvi novērtējušas tās piemērotību mazo energoefektivitātes investīciju aktivitātēm. Izmaiņu pamatā ir problemātika, ka minētās sistēmas uzstādīšanas gadījumā, pašvaldība atteica daudzdzīvokļu mājām atbalsta finansējuma piešķiršanu, jo tā nebija definēta Noteikumu Nr.524 19.punktā, tādēļ ir nepieciešams papildināt siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas ar energoefektivitāti veicinošiem priekšnoteikumiem, kas sniegtu dzīvokļu īpašniekiem iespēju saņemt arī pašvaldības finansiālu atbalstu minēto pasākumu veikšanai.
Cita starpā Noteikumu 19.3 2.apakšpunktā un 31.punktā ir atsauce uz standartu LVS EN 834:2013, kam 2015.gadā tika izdots papildinājums un 2021.gadā aktuālais tulkojums latviešu valodā, līdz ar to šobrīd korekta atsauce ir definējama kā standarts LVS EN 834+AC:2021 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu".
Saskaņā ar Noteikumu 23.punktu šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj tādas metodikas izmantošanu siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķinam, kas nav iekļauts Noteikumu pielikumos, bet ievērojot metodikās noteiktos principus. Praksē izrādījās, ka šādu uzskaites sistēmu pārvaldnieki vai biedrību pārstāvji nereti izmanto negodprātīgi, neievērojot Noteikumu metodikās ietvertos principus, un arī dzīvojamās mājās īpašnieki rūpīgi neizvērtē metodoloģiju, kas rada problēmas ar nekorektu individuālā siltumenerģijas patēriņa sadalījumu. Līdz ar to nepieciešams precizēt Noteikumu 23.punktā pieļaujamās citas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas un metodikas izmantošanas nosacījumus.
Nepieciešams Noteikumos paredzēt tiesiskās sekas situācijai, ja siltumenerģijas patēriņa ierīces netiek uzstādītas vairāk kā 70 % dzīvokļos un ar mērierīcēm, kurām nav CE atbilstības marķējumu, pamatojoties Patērētāju tiesību aizsardzības centra iesniegtajiem ierosinājumiem un izklāstītām problēmām, ko saņem no iedzīvotājiem par daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā uzstādītajām individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīcēm un nekorektu maksājamās daļas aprēķina metodikas izmantošanu.
Nepieciešams koriģēt Noteikumu 21.pielikumā esošo tabulu, dzēšot sadaļu par pieļaujamām atšķirībām siltumenerģijas sadalījumā starp dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām uz vienu kvadrātmetru. Minētā sadaļa praksē pierādījusies aritmētiski pretrunā sadalījumam, kad tiek izmantoti siltuma maksas sadalītāji vai siltumenerģijas skaitītāji.
2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791) stājās spēkā 2023.gada 10.oktobrī. Direktīvas 2023/1791 14.pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina,lai galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo viņu faktisko enerģijas patēriņu, un 15.panta 1.punkta otrajā daļā minēts par alternatīvu izmaksu ziņā lietderīgu metožu siltumenerģijas patēriņa uzskaitei izmantošanas iespēju. Grozījumu projekts paredz Direktīvas 2023/1791 prasību izpildi par pārredzamiem, publiski pieejamiem valsts noteikumiem par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas patēriņu un lai visiem galaizmantotājiem tiek sniegta uzticama, precīza un uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem balstīta rēķinu un patēriņa informācija.
Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma sastāv no:
- temperatūras sensoriem ar raidītājiem mērījumu datu pārraidei (uz katra stāvvada katrā stāvā);
- plūsmas mērītājiem ar raidītājiem mērījumu datu pārraidei (uz katra stāvvada);
- mājas ievada siltumskaitītāja ar raidītāju mērījumu datu pārraidei;
- mājas karstā ūdens sagatavošanas mezgla siltumskaitītāja (ja tāds ir) ar raidītāju mērījumu datu pārraidei;
- datu savākšanas iekārtām (slūžām);
- portāla.
Dati no sensoriem, izmantojot raidītājus, tiek nosūtīti uz datu savākšanas iekārtām, kas tālāk pārraida datus uz portālu (izmantojot internetu) glabāšanai un apstrādei. Portālā tiek aprēķināts patēriņš katrā apkures sistēmas segmentā. Segments ir stāvvada daļā starp diviem temperatūras sensoriem (ienākot stāvā un izejot no tā) ar visiem cauruļvadiem un radiatoriem. Izmantojot šo divu temperatūras sensoru mērījumus (ienākot stāvā un izejot no tā) un plūsmas mērītāju attiecīgajam stāvvadam, tiek aprēķināts patēriņš konkrētā apkures sistēmas segmentā. Tas iekļauj siltumenerģiju, kuru nodod telpai radiatori un cauruļvadi šajā segmentā. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas darbības princips ir līdzīgs siltumskaitītājiem, tomēr ir atšķirības, kas ir ieviestas, lai samazinātu sistēmas ieviešanas un lietošanas izmaksas. Piemēram, NTC termistoru (temperatūras devēju) izmantošana (lai atvieglotu temperatūras precīzos mērījumus un samazinātu temperatūras mērītāju enerģijas patēriņu); virsmas temperatūras sensoru izmantošana (ļauj veikt to uzstādīšanu bez apkures sistēmas modifikācijas); bezvadu datu pārraides izmantošana sensoru datu piegādei (samazina ieviešanas izmaksas – uzstādot sensoru, nekādi papildus darbi nav jāveic); salīdzinoši liels (~10 min.) intervāls starp mērījumiem (nodrošina vismaz 4 (četru) kalendāro gadu raidītāju darbību bez baterijas nomaiņas); datu apstrāde netiek veikta lokāli, bet Portālā aprēķinātie dati (samazina izmaksas datu apstrādei) tiek izmantoti kopējā patēriņa (kas tiek noteikts pēc komercuzskaites siltumskaitītājiem) sadalīšanai (nodrošina precīzu atbilstību rēķinu komercuzskaites datiem).Siltumnesēja caurplūdes apjoma noteikšanas iekārtu verifikācija objektīvi nav nepieciešama,jo sistēma mēra temperatūru vienā stāvvada cilpā, savukārt apkures cauruļvadu virsmu temperatūras noteikšanas iekārtu akumulatoru kalpošanas laiks ir ne mazāks kā 5-6 gadi.
Uzskaitīto siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju papildināšanas ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu iniciatīva ir balstīta uz minētās sistēmas izstrādātāju ierosinājumu (skat. https://www.ecengo.lv/ ). Jaunās sadales sistēmas novērtējumu veica Valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona „Elektronikas un datorzinātņu institūts” reģ. Nr.90002135242.SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" 2023.gada 7.jūlijā ir izsniedzis Kalibrēšanas pārskatu.
Rūpnieciskais pētījums īstenots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās atbalsta programmas “Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi” ietvaros. Rezumējot pētnieku paveikto, ir secināts, ka siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma, tostarp tās pielietošanas metodika nodrošina caurspīdīgu, uz faktiskā patēriņa telpās bāzētu siltumenerģijas maksas sadalīšanu un var tikt ieteikta izmantošanai.
Mērķis individuālu mērierīču uzstādīšanai - samērīga un taisnīga samaksa atbilstoši katra dzīvokļa patēriņam, siltumenerģijas patēriņa samazinājums mājai un attiecīgi samazināti rēķini īpašniekiem, motivācija veikt mājas uzlabošanas un renovācijas darbus, lai novērstu siltuma zudumu posmus/iemeslus. Kā pierāda pētījumi labāka ieguldījuma atdeve ir pirmajām, tiešo zemo izmaksu aktivitātēm, lai sekmētu CO2 samazinājuma dinamiku (avots: https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:664308/FULLTEXT01.pdf). Sadales zudumi ēkā ir apmēram tikpat lieli kā siltumenerģija, kas nepieciešama karstā ūdens sagatavošanai un nodrošināšanai, proti patēriņš tiešai ūdens uzsildei, līdz ar to siltuma ražošana mājas karstajam ūdeni dzīvojamai ēkai ir aptuveni 25kWh/m2 (avots: https://www.npro.energy/main/en/load-profiles/heating/domestic-hot-water). Ja apkures gadījumā visus zudumus stāvvados un guļvados var joprojām uzskatīt par lietderīgu patēriņu (jo tiek sildīta ēka), tad karstā ūdens gadījumā tie patiešām ir zudumi, jo mērķis ir ūdens uzsilde, nevis ēkas sildīšana. Tiešo zemo izmaksu energoefektivitātes aktivitātes, tostarp enerģijas monitoringa sistēmas, ietekmē dzīvokļu īpašnieku patēriņa samazinājumu (avots: https://energy.ec.europa.eu/system/files/2016-12/low-cost_energy_efficiency_measures_-_brochure_-_final_0.pdf), kā rezultātā samazinās rēķini par siltumenerģijas patēriņu. Monitoringa sistēmu uzstādīšana rada pozitīvu ietekmi uz patēriņa samazinājumu (avots: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/b397ef73-698f-11ea-b735-01aa75ed71a1/language-en WT_mc_id=Searchresult&%3BWT_ria_c=37085&%3BWT_ria_f=3608&%3BWT_ria_ev=search).
Ņemot vērā iepriekš minētos pētījumus, ir jāveicina individuālu siltumenerģijas uzskaites (sadales) sistēmu ieviešanu ar inovatīvu un efektīvāku sistēmu ieviešanu, kā arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem plašākas izvēles iespējas. Līdz šim pielietotie risinājumi individuālai siltumenerģijas uzskaitei vai sadalīšanai visbiežāk paredz ieguldījumus esošās apkures sistēmas pārbūvē. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas risinājums ļauj no šīm darbībām izvairīties un tas ir būtiski, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju. Siltumenerģijas patēriņa datu detalizēta pieejamība palielina patērētāja iespējas identificēt nelietderīga enerģijas patēriņa gadījumus un dinamiski pieskaņot savu patēriņa stratēģiju. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma uzrāda arī mājas siltumenerģijas zuduma vietas, kas sekmēju mājas aktīvāku remontdarbu veikšanu un renovācijas procesu, veicinot siltumenerģijas izmantošanas efektivitāti daudzdzīvokļu ēkās ar centrālo apkures sistēmu.
Vairākas pašvaldības ir iepazinušās ar sistēmas darbības principiem un pozitīvi novērtējušas tās piemērotību mazo energoefektivitātes investīciju aktivitātēm. Izmaiņu pamatā ir problemātika, ka minētās sistēmas uzstādīšanas gadījumā, pašvaldība atteica daudzdzīvokļu mājām atbalsta finansējuma piešķiršanu, jo tā nebija definēta Noteikumu Nr.524 19.punktā, tādēļ ir nepieciešams papildināt siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas ar energoefektivitāti veicinošiem priekšnoteikumiem, kas sniegtu dzīvokļu īpašniekiem iespēju saņemt arī pašvaldības finansiālu atbalstu minēto pasākumu veikšanai.
Cita starpā Noteikumu 19.3 2.apakšpunktā un 31.punktā ir atsauce uz standartu LVS EN 834:2013, kam 2015.gadā tika izdots papildinājums un 2021.gadā aktuālais tulkojums latviešu valodā, līdz ar to šobrīd korekta atsauce ir definējama kā standarts LVS EN 834+AC:2021 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu".
Saskaņā ar Noteikumu 23.punktu šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj tādas metodikas izmantošanu siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķinam, kas nav iekļauts Noteikumu pielikumos, bet ievērojot metodikās noteiktos principus. Praksē izrādījās, ka šādu uzskaites sistēmu pārvaldnieki vai biedrību pārstāvji nereti izmanto negodprātīgi, neievērojot Noteikumu metodikās ietvertos principus, un arī dzīvojamās mājās īpašnieki rūpīgi neizvērtē metodoloģiju, kas rada problēmas ar nekorektu individuālā siltumenerģijas patēriņa sadalījumu. Līdz ar to nepieciešams precizēt Noteikumu 23.punktā pieļaujamās citas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas un metodikas izmantošanas nosacījumus.
Nepieciešams Noteikumos paredzēt tiesiskās sekas situācijai, ja siltumenerģijas patēriņa ierīces netiek uzstādītas vairāk kā 70 % dzīvokļos un ar mērierīcēm, kurām nav CE atbilstības marķējumu, pamatojoties Patērētāju tiesību aizsardzības centra iesniegtajiem ierosinājumiem un izklāstītām problēmām, ko saņem no iedzīvotājiem par daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā uzstādītajām individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīcēm un nekorektu maksājamās daļas aprēķina metodikas izmantošanu.
Nepieciešams koriģēt Noteikumu 21.pielikumā esošo tabulu, dzēšot sadaļu par pieļaujamām atšķirībām siltumenerģijas sadalījumā starp dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām uz vienu kvadrātmetru. Minētā sadaļa praksē pierādījusies aritmētiski pretrunā sadalījumam, kad tiek izmantoti siltuma maksas sadalītāji vai siltumenerģijas skaitītāji.
2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791) stājās spēkā 2023.gada 10.oktobrī. Direktīvas 2023/1791 14.pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina,lai galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo viņu faktisko enerģijas patēriņu, un 15.panta 1.punkta otrajā daļā minēts par alternatīvu izmaksu ziņā lietderīgu metožu siltumenerģijas patēriņa uzskaitei izmantošanas iespēju. Grozījumu projekts paredz Direktīvas 2023/1791 prasību izpildi par pārredzamiem, publiski pieejamiem valsts noteikumiem par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas patēriņu un lai visiem galaizmantotājiem tiek sniegta uzticama, precīza un uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem balstīta rēķinu un patēriņa informācija.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir:
1)papildināt siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas;
2)precizēt siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķināšanas kārtību un siltumenerģijas patēriņa uzskaites sistēmu uzstādīšanas nosacījumus (Noteikumu 23.p.);
3)paredzēt tiesiskās sekas, ja netiek ievēroti Noteikumos minētie siltumenerģijas patēriņa uzskaites uzstādīšanas un aprēķina metodikās ietvertie aprēķina principi;
4)aktualizēt standartu uz LVS EN 834+AC:2021;
5)koriģēt Noteikumu 21.pielikuma tabulu.
1)papildināt siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas;
2)precizēt siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķināšanas kārtību un siltumenerģijas patēriņa uzskaites sistēmu uzstādīšanas nosacījumus (Noteikumu 23.p.);
3)paredzēt tiesiskās sekas, ja netiek ievēroti Noteikumos minētie siltumenerģijas patēriņa uzskaites uzstādīšanas un aprēķina metodikās ietvertie aprēķina principi;
4)aktualizēt standartu uz LVS EN 834+AC:2021;
5)koriģēt Noteikumu 21.pielikuma tabulu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Noteikumu 19.punktā definētas divas individuālās siltumenerģijas uzskaites iespējas - siltuma maksas sadalītāji jeb alokatori un siltumenerģijas skaitītāji. Noteikumu 23.punkts pieļauj dzīvokļu īpašnieku kopībai izvēlēties citas metodikas izmantošanu, kas nav minēta Noteikumu pielikumos. Noteikumos nav norādītas tiesiskās sekas, ja netiek ievēroti Noteikumos minētie siltumenerģijas patēriņa uzskaites uzstādīšanas un aprēķina metodikās ietvertie aprēķina principi. Noteikumu 21.pielikuma tabulā iekļauta sadaļa par pieļaujamām atšķirībām siltumenerģijas sadalījumā starp dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām uz vienu kvadrātmetru.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašvaldības sniedz finansiālu atbalstu iedzīvotājiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīču uzstādīšanas gadījumā, atbalsts tiek sniegts tikai tām ierīcēm, kas noteiktas normatīvajos aktos. Lai nodrošinātu iedzīvotāju individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīču izvēles un arī pašvaldības finansiālā atbalsta saņemšanas iespējas, individuālās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas papildinātas ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu. Piemēram, Daugavpils pilsētas domes 2017.gada 14.decembra saistošo noteikumu Nr. 47 “Līdzfinansējums energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās” 17.2.apakšpunktā noteikts, ka pašvaldības līdzfinansējumu piešķir 70% apmērā energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma siltumpatēriņa un karstā ūdens regulējumu un uzskaiti (datorprogrammas, datu nolasīšanas ierīču iegāde), uzstādot dzīvokļu īpašumos esošajiem sildķermeņiem impulsa raidītājus un nodrošinot atsevišķa dzīvokļa īpašuma patērētā siltuma un kārstā ūdens daudzuma uzskaiti, vai stāvvadu un apkures radiatoru nomaiņai, izveidojot mājā divcauruļu apkures sistēmu, uzstādot siltuma skaitītāju katram dzīvoklim. Tomēr Daugavpils valstspilsētas pašvaldība noraidīja atbalsta sniegšanu konkrētas sistēmas uzstādīšanai ar pamatojumu, kamēr šīs sistēmas aprēķinu metode nav norādīta Noteikumos Nr.524, pašvaldība neplāno veikt grozījumus saistošo noteikumu tekstā, attiecinot pašvaldības atbalstu siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanai Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Rezultātā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas izrādīja interesi par siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanu, pieņēma lēmumu uzstādīt siltuma maksas sadalītājus jeb alokatorus, jo nebija iespējams pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma ir uzstādīta un darbojas vairākās pilsētās (Jēkabpilī – Kārļa Skaubīša ielā 14, Ķegumā – Ogres ielā 2, Dobelē – Skolas ielā 14, u.c.). Ēkas renovācijas projekts Dobelē, kura ietvaros uzstādīta siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma, īstenots ar Attīstības finanšu institūcijas Altum atbalstu. Individuālo skaitītāju, kas mēra siltumenerģiju, uzstādīšanas prasība noteikta Direktīvas 2023/1791 14., 15.,16.pantā.
Risinājuma apraksts
Projektā papildināta siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēja ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus, un secīgi pielikumi ar attiecīgām piecām metodikām.
Papildus individuālas siltumenerģijas uzskaites iespējas definēšana normatīvajā aktā sekmēs daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku izvēles un pašvaldības atbalsta saņemšanas iespējas arī siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas gadījumā. Individuāli patērētās siltumenerģijas uzskaite rada priekšnoteikumus aktīvai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Papildus individuālas siltumenerģijas uzskaites iespējas definēšana normatīvajā aktā sekmēs daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku izvēles un pašvaldības atbalsta saņemšanas iespējas arī siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas gadījumā. Individuāli patērētās siltumenerģijas uzskaite rada priekšnoteikumus aktīvai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Problēmas apraksts
21.pielikumā sadaļa par pieļaujamām atšķirībām siltumenerģijas sadalījumā starp dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām uz vienu kvadrātmetru aprēķinā rada aritmētiski pretrunīgu maksājamās daļas sadalījumu, kā rezultātā uzstādītās individuālās siltumenerģijas uzskaites ierīces nesasniedz mērķi par faktiskās patērētās siltumenerģijas aprēķinu atbilstoši katra dzīvokļa patēriņam.
Risinājuma apraksts
Koriģēta 21.pielikuma tabula. Korekti pielietojot metodiku maksājamās daļas aprēķinam, tiek samazināta aprēķina kļūdas iespējamība un pietuvināts individuālu ierīču uzstādīšanas mērķim - samērīga un taisnīga samaksa atbilstoši katra dzīvokļa faktiskajam patēriņam.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.524 23.punktā vispārīgi noteikts par citas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas izmantošanu, kas nav minēta šo noteikumu 19.punktā. Daudzdzīvokļu māju īpašnieki, tai skaitā, tos pārstāvošās dzīvokļu īpašnieku biedrības un pārvaldnieki ne vienmēr izprot Noteikumos Nr.524 nostiprinātos siltumenerģijas patēriņa uzskaites sistēmu uzstādīšanas nosacījumus un pielikumu metodikās noteiktos siltumenerģijas sadales aprēķina principus vai neņem tos daļēji vai pilnībā vērā, līdz ar ko dzīvokļu īpašnieku starpā maksājamā daļa netiek sadalīta korekti un neievērojot Noteikumos Nr.524 nostiprinātos vispārējos sadales principus. Papildus šobrīd nereti nākas saskarties ar situāciju, kad tirgū tiek piedāvātas individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām un maldina iedzīvotājus par siltumenerģijas metodikas taisnīgumu un samērīgumu visā daudzdzīvokļu mājā.
Risinājuma apraksts
Papildināts Noteikumu Nr.524 23.punkts, precizējot citas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas izmantošanas nosacījumus. Citas siltumenerģijas uzskaites sistēmas uzstādīšana un metodikas izmantošana pieļaujama, ja tiek ievēroti šo noteikumu pielikumos minētajās metodikās noteiktie siltumenerģijas sadales aprēķinu principi, metodiku apstiprināja neatkarīgs eksperts (termins "neatkarīgs eksperts" nozīmē “neatkarīgs ēku energoefektivitātes eksperts”, bet ņemot vērā aktuālo terminoloģiju, kas tiek lietota Ēku energoefektivitātes likumā un no tā izrietošajos normatīvajos aktos projektā tiek definēts "neatkarīgs eksperts") un dzīvojamā mājā tiek nodrošināta individuālu siltumenerģijas patēriņa ierīču uzstādīšanu vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu skaita daudzdzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Siltumenerģijas sadales principi publicēti Ekonomikas ministrijas mājas lapā: https://www.em.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi.
Problēmas apraksts
Nav noteiktas tiesiskās sekas, ja netiek ievēroti Noteikumos Nr.524 minētie siltumenerģijas patēriņa uzskaites uzstādīšanas un aprēķina metodikās ietvertie aprēķina principi kā ierīču uzstādīšana vairāk kā 70% no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu skaita daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, Noteikumu Nr.524 21. un 22.pielikumā norādīto koeficientu pielietošana un citi.
Risinājuma apraksts
Noteikumi paredz, ka gadījumos, kad:
1) daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā siltumenerģijas patēriņa mērierīces tiek uzstādītas mazāk par 70% no kopējā dzīvokļu īpašuma skaita;
2) mērierīce nav ar CE atbilstības marķējumu un nav veikta produkta atbilstības novērtēšana saistošajam normatīvajam regulējumam attiecībā uz mērīšanas līdzekļu prasībām vai radioiekārtu regulējumā noteiktajām prasībām;
3) sadalījumā starp dzīvokļiem uz vienu kvadrātmetru, izmantojot individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces dzīvokļos, atšķiras vairāk par 40%;
4) netiek pielietoti šo Noteikumu 21. un 22.pielikumā norādītie koeficienti, izņemot šo noteikumu 32.punktā minētos apstākļus,
siltumenerģijas uzskaites (sadales) sistēma un Noteikumu Nr.524 pielikumos vai cita šo noteikumu 23.punktā minēta metodika nav izmantojamas, un maksājamo daļu par siltumenerģijas patēriņu dzīvoklī aprēķina pēc metodikas, kas bija pirms individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīču uzstādīšanas dzīvokļos.
Projekts papildināts ar 33.pantu, kur norādītas tiesiskās sekas, ja netiek ievēroti Noteikumu nr.524 pielikumu metodikās noteiktie aprēķina principi un individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšanas nosacījumi. Nosacījums par siltumenerģijas sadalījumu starp dzīvokļiem uz vienu kvadrātmetru, izmantojot individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces dzīvokļos, kas nedrīkst atšķirties vairāk par 40%, izriet no SIA „ABC Energy efficiency” 2019.gada pētījumā „Siltuma maksas sadalītāju (alokatoru) izmantošanas tehniskās un ekonomiskās pamatotības novērtējums atbilstoši direktīvas 2012/27/ES (Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – direktīva 2012/27/ES)) 9.panta prasībām” norādītajiem secinājumiem un iedzīvotāju sūdzībām par pārvaldnieka nesamērīgi un netaisnīgi pielietoto aprēķina metodiku maksājamās daļas aprēķinam par siltumenerģiju.
1) daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā siltumenerģijas patēriņa mērierīces tiek uzstādītas mazāk par 70% no kopējā dzīvokļu īpašuma skaita;
2) mērierīce nav ar CE atbilstības marķējumu un nav veikta produkta atbilstības novērtēšana saistošajam normatīvajam regulējumam attiecībā uz mērīšanas līdzekļu prasībām vai radioiekārtu regulējumā noteiktajām prasībām;
3) sadalījumā starp dzīvokļiem uz vienu kvadrātmetru, izmantojot individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces dzīvokļos, atšķiras vairāk par 40%;
4) netiek pielietoti šo Noteikumu 21. un 22.pielikumā norādītie koeficienti, izņemot šo noteikumu 32.punktā minētos apstākļus,
siltumenerģijas uzskaites (sadales) sistēma un Noteikumu Nr.524 pielikumos vai cita šo noteikumu 23.punktā minēta metodika nav izmantojamas, un maksājamo daļu par siltumenerģijas patēriņu dzīvoklī aprēķina pēc metodikas, kas bija pirms individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīču uzstādīšanas dzīvokļos.
Projekts papildināts ar 33.pantu, kur norādītas tiesiskās sekas, ja netiek ievēroti Noteikumu nr.524 pielikumu metodikās noteiktie aprēķina principi un individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšanas nosacījumi. Nosacījums par siltumenerģijas sadalījumu starp dzīvokļiem uz vienu kvadrātmetru, izmantojot individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces dzīvokļos, kas nedrīkst atšķirties vairāk par 40%, izriet no SIA „ABC Energy efficiency” 2019.gada pētījumā „Siltuma maksas sadalītāju (alokatoru) izmantošanas tehniskās un ekonomiskās pamatotības novērtējums atbilstoši direktīvas 2012/27/ES (Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – direktīva 2012/27/ES)) 9.panta prasībām” norādītajiem secinājumiem un iedzīvotāju sūdzībām par pārvaldnieka nesamērīgi un netaisnīgi pielietoto aprēķina metodiku maksājamās daļas aprēķinam par siltumenerģiju.
Problēmas apraksts
Noteikumu 19.3 2.apakšpunktā un 31.punktā ir atsauce uz standartu LVS EN 834:2013.
Risinājuma apraksts
Aktuāla atsauce ir definējama kā standarts LVS EN 834+AC:2021 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Cita starpā, siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas nostiprināšana Noteikumos Nr.524 ir nepieciešama, jo arī Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumos Nr.730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” 5.punktā noteikts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā patērētās siltumenerģijas uzskaiti veic atsevišķi katram dzīvoklim, nedzīvojamai telpai un mākslinieka darbnīcai. Patērētās siltumenerģijas uzskaitē izmanto attālināti nolasāmus individuālus siltuma maksas sadalītājus katram sildelementam vai individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus. Šāda prasība izrietēja no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( 2012. gada 25. oktobris ) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 9.panta 3.punkta (spēkā līdz 11.10.2025.). Paredzams, ka arvien vairāk dzīvojamās mājās tiks veikta individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaite un jāsekmē inovatīvu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, kas stimulētu dzīvokļu īpašniekus uzstādīt individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces un pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par energoefektivitātes pasākumu veikšanu daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Dzīvojamo māju īpašnieki
Ietekmes apraksts
Lēmuma pieņemšana izriet no diviem faktoriem – tehniskā iespējamība, ko apliecina ēkas tehniskā dokumentācija, un ekonomiskais pamatojums attiecībā pret potenciālo enerģijas ietaupījumu visā skaitītāju dzīves ciklā.
Izmaksas atkarīgas no dzīvojamās mājas īpašnieku pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, par siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķina kritērija izvēli vai neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā pakalpojumu izmantošanas, attālināti nolasāmu individuālu skaitītāju, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, un individuālu siltumenerģijas patēriņa ierīču izvēles, vienlaikus izvērtējot to rentabilitāti, ekonomiskos ieguvumus, potenciālos ietaupījumus.
Attiecībā uz attālināti nolasāmām ierīcēm, ieguldījumi attālināti nolasāmos skaitītājos ir lielāki par manuāli nolasāmiem skaitītājiem, tomēr to izmantošana samazina nekorektus skaitītāju rādījumu nolasīšanas riskus mājsaimniecību lietotājiem un līdz ar to arī samazina iespējamo ūdens zudumu iekļaušanu komunālo pakalpojumu rēķinos ilgtermiņā. Patēriņš tiks nolasīts regulāri un vienlaicīgi visas ēkas vienībās. Attālināti nolasāmām ierīcēm nav nepieciešama piekļuve atsevišķiem dzīvokļiem vai vienībām, lai veiktu nolasīšanu. Vienlaikus, veicot ēkas renovāciju var veikt arī skaitītāju nomaiņu uz attālināti nolasāmiem. Pasākumu apvienošana samazina patērēto laiku ēkas īpašniekiem no lēmuma pieņemšanas brīža līdz pasākuma realizācijai katru uzlabošanas darbu veicot atsevišķi.
Izmaksas atkarīgas no dzīvojamās mājas īpašnieku pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, par siltumenerģijas maksājamās daļas aprēķina kritērija izvēli vai neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā pakalpojumu izmantošanas, attālināti nolasāmu individuālu skaitītāju, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, un individuālu siltumenerģijas patēriņa ierīču izvēles, vienlaikus izvērtējot to rentabilitāti, ekonomiskos ieguvumus, potenciālos ietaupījumus.
Attiecībā uz attālināti nolasāmām ierīcēm, ieguldījumi attālināti nolasāmos skaitītājos ir lielāki par manuāli nolasāmiem skaitītājiem, tomēr to izmantošana samazina nekorektus skaitītāju rādījumu nolasīšanas riskus mājsaimniecību lietotājiem un līdz ar to arī samazina iespējamo ūdens zudumu iekļaušanu komunālo pakalpojumu rēķinos ilgtermiņā. Patēriņš tiks nolasīts regulāri un vienlaicīgi visas ēkas vienībās. Attālināti nolasāmām ierīcēm nav nepieciešama piekļuve atsevišķiem dzīvokļiem vai vienībām, lai veiktu nolasīšanu. Vienlaikus, veicot ēkas renovāciju var veikt arī skaitītāju nomaiņu uz attālināti nolasāmiem. Pasākumu apvienošana samazina patērēto laiku ēkas īpašniekiem no lēmuma pieņemšanas brīža līdz pasākuma realizācijai katru uzlabošanas darbu veicot atsevišķi.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Attālināti nolasāmu individuālo siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšana sekmētu papildus energoefektivitātes pasākumus, piemēram, tiktu veikti pilnīgas ēkas renovācijas vai ēku inženiersistēmu renovācijas darbi, kas radītu papildus darba apjomu montāžas un celtniecības uzņēmumiem un iekārtu piegādātājiem.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Attālināti nolasāmu individuālo siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšana sekmētu energoefektivitātes pasākumus, piemēram, tiktu veikti ēku siltināšanas darbi un renovētas ēku inženiersistēmas, kas radītu papildus darba apjomu montāžas un celtniecības uzņēmumiem un iekārtu piegādātājiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumi Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumi Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" 5., 7., 8. un 14.punktu par siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L1791
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791)
Apraksts
Transponēt Direktīvas 2023/1791 14.panta 1.punkts, 15.panta 1., 3.punkts, 16.pants, 18.panta 1.punkts
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
14.pants 1.punkts
19., 19.6 punkti
Pārņemtas pilnībā
-
15.panta 1.punkts
19., 19.6 punkti
Pārņemtas pilnībā
-
15.panta 3.punkts
19., 20., 21., 22. un 23. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
18.pants
19., 20., 21., 22. un 23. punkts, pielikumi
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projektā iekļauta dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēja ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus, kas ir izmantotā rīcības brīvība saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 15.panta 1.punktā otro daļu, kur minēts par alternatīvu izmaksu ziņā lietderīgu metožu siltumenerģijas patēriņa uzskaitei izmantošanas iespēju. Kritēriji un metode,lai noteiktu, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu un izmaksu ziņā nelietderīgu norādīts Ministru kabineta 2020. gada 16. decembra noteikumu Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” 3.pielikumā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attālināti nolasāmu individuālo siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšana sekmēs galalietotāju informētību par faktisko patēriņu, nodrošinās vienlaicīgu un objektīvu rādījumu nolasīšanu, mazinās ūdens zudumus, un ir būtisks priekšnoteikums energoefektivitātes pasākumu īstenošanas veicināšanai.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attālināti nolasāmu individuālo siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšana ir būtisks priekšnoteikums energoefektivitātes pasākumu īstenošanas veicināšanai, kas mazinās ūdens zudumus un veicina racionālu resursu izmantošanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attālināti nolasāmu individuālo siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšana sekmēs galalietotāju informētību par faktisko patēriņu un ir būtisks priekšnoteikums energoefektivitātes pasākumu īstenošanas veicināšanai, mazinās ūdens zudumus un veicina racionālu resursu izmantošanu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi