Anotācija (ex-ante)

Direktīva 2018/2001 norāda uz šādiem šķēršļiem un aspektiem, kuri pamato nepieciešamību izstrādē: “Vietējām atjaunojamās enerģijas kopienām to raksturīgo iezīmju, tādu, kā: lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita, dēļ var būt grūti uz vienlīdzīgiem pamatiem konkurēt ar lieliem tirgus dalībniekiem, proti, ar konkurentiem, kuri īsteno lielākus projektus vai kuru rīcībā ir vairāk aktīvu. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam izvēlēties jebkādu atjaunojamās enerģijas kopienu subjekta formu ar noteikumu, ka šāds subjekts, rīkojoties savā vārdā, var īstenot tiesības un uz to var attiekties konkrēti pienākumi.  Lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu plašu līdzdalību, atjaunojamās enerģijas kopienām vajadzētu spēt palikt autonomām no atsevišķiem locekļiem un citiem tradicionāliem tirgus dalībniekiem, kuri ir kopienas locekļi vai kapitāldaļu turētāji vai kuri ar kopienu sadarbojas citos veidos, piemēram, ar investīcijām. Iespējai piedalīties atjaunojamās enerģijas projektos vajadzētu būt atvērtai visiem potenciāliem vietējiem dalībniekiem, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Pasākumi, kuru mērķis ir novērst vietējām atjaunojamās enerģijas kopienām neizdevīgo stāvokli, kas saistītas ar to raksturīgajām iezīmēm lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita ziņā, ietver pasākumus, kas atjaunojamās enerģijas kopienām dod iespēju darboties energosistēmā un veicina to integrāciju tirgū. Atjaunojamās enerģijas kopienām būtu jāspēj savstarpēji dalīties ar enerģiju, kas tiek saražota to kopienai piederošajās iekārtās. Tomēr kopienu locekļi nebūtu jāatbrīvo no tādām attiecīgajām izmaksām, maksām, nodevām un nodokļiem, kas līdzīgā situācijā būtu jāsedz galapatērētājiem, kas nav kopienu locekļi, vai ražotājiem, vai, ja minētajiem pārvedumiem tiek izmantota publiskā tīkla infrastruktūra."

Šķēršļi ir izvērtēti arī COM RES projekta ietvaros. Autori veiktās analīzes ietvaros secina, ka energokopienu izveidei Latvijā, atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm, primārā potenciālo dalībnieku motivācija ir iespējamais ekonomiskais ieguvums, savukārt retāk tiek minēti vides (klimata) aspekti, kam salīdzinoši ir zemāks kopējais motivācijas līmenis.
Savukārt apstākļi, kurus potenciālie energokopienu dalībnieki min kā būtiskāko šķērsli energokopienu veidošanai, ir normatīvā regulējuma trūkums un ar to saistītā tiesiskā un ekonomiskā neskaidrība, slēdzot līgumattiecības ar citām iesaistītajām pusēm, zināšanu un pieredzes trūkums par kopējo elektroenerģijas tirgus regulējumu, kā arī piemērojamas pieredzes un labās prakses piemēru trūkums, plānojot energokopienas saimniecisko darbību. Papildus tam kā apstāklis, kas samazina iedzīvotāju un uzņēmumu interesi par energokopienu veidošanu, minama arī negatīva pieredze vai pieredzes trūkums aktivitātēs, kas saistīts ar kopīga īpašuma ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tehnoloģisko un organizatorisko prasmju trūkums.
Neskatoties uz to, ka Latvijas likumdošana jau šobrīd pieļauj iespēju elektroenerģijas gala lietotājiem, tirgotājiem un citām iesaistītajām pusēm, slēgt savstarpējus līgumus un veikt nekomerciālus darījumus ar elektroenerģiju, šādu iespēju lietotāji praktiski nav centušies izmantot. Tas ir saistīts ar apstākli, ka šāda veida sadarbības līgumi prasa padziļinātu iesaistīto pušu kompetenci nozares normatīvajos aktos, turklāt ir saistīta ar lielāku administratīvo slogu, kas skar jautājumus, piemēram, par attiecināmo nodokļu piemērošanu un saimnieciskās darbības reģistrāciju.
Līdz ar to, ieinteresēto pušu viedoklis norāda, ka energokopienu tiesību un pienākumu nostiprināšana normatīvajā regulējumā ir būtisks priekšnosacījums tam, lai veicinātu iedzīvotāju un komersantu līdzdalību. Turklāt, ņemot vērā apstākli, ka par dalību energokopienās aktīvu interesi pauž arī pašvaldības, tiesiskais regulējums ir nozīmīgs priekšnosacījums tam, lai pašvaldību tiesības veikt finanšu ieguldījumus un īstenot faktisko darbību energokopienās būtu nepārprotami atļauts arī normatīvajā regulējumā un nenonāktu pretrunā ar citiem publiskām personām saistošajiem normatīvajiem aktiem.
Normatīvā regulējuma izstrāde ir būtisks atbalsts arī nevalstiskajām organizācijām un sadarbību organizācijām, kuras ar informatīvu atbalstu var būtiski sekmēt iedzīvotāju un pašvaldību iesaisti energokopienās. Latvijā īpaša loma būs plānošanas reģioniem, kur vairums plānošanas reģionu jau šobrīd iesaistās semināru un projektu organizēšanā.[1]

COME RES noslēdzošās rekomendācijas politikai īstermiņa rīcības ilgtermiņa vīzijas sasniegšanai secina, ka Latvijā vispārējais tiesiskais ietvars, ar kuru pārņem Direktīvas 2018/2001 nosacījumus attiecībā uz atjaunīgās enerģijas energokopienām, tika pieņemts 2022. gada jūlijā, taču pilnīga pārņemšana vēl nav pabeigta (ir nepieciešams pieņemt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus).
Enerģētikas likums definē jēdzienu “enerģijas kopiena” kā vienotu terminu, kurā tiek iekļautas divu veidu kopienas - atjaunīgās enerģijas energokopienas un elektroenerģijas energokopienas, no kurām atjaunīgās enerģijas energokopiena darbojas atjaunīgās enerģijas, tai skaitā siltumenerģijas vai aukstumapgādes jomā, bet elektroenerģijas energokopiena – elektroenerģijas jomā. Energokopiena, atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām var atbilst atjaunīgās enerģijas energokopienas vai elektroenerģijas energokopienas, vai arī vienlaikus abu šo energokopienu nosacījumiem.
Ņemot vērā to, ka energokopienu saimnieciskā darbība, tiesību un pienākumu loks, kā arī ietekme uz iesaistītajām pusēm gadījumos, ja tā ir siltumenerģijas ražotājs, var būt principiāli atšķirīga no energokopienas, kura darbojas elektroenerģijas nozarē, ir būtiski, lai normatīvais regulējums nodrošinātu potenciālajiem energokopienu veidotājiem un dalībniekiem pietiekamu izpratni un tiesisku skaidrību par katram gadījumam atbilstošāko energokopienas veidu, tās tiesībām un pienākumiem.
Elektroenerģijas tirgus likumā arī ir noteiktas aktīvā lietotāja un elektroenerģijas kopīgošanas definīcijas, kuru mērķis ir nostiprināt tiesisko izpratni par elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam kā par nekomerciālu darbību, uz kuru, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, var tikt attiecinātas vienkāršotas administratīvās prasības, piemēram, vienkāršota procedūra ražošanas iekārtu uzstādīšanas atļauju saņemšanai, vienkāršots nodokļu regulējums, kā arī iespējami atbrīvojumi no administratīvām prasībām, piemēram, no pienākuma reģistrēties kā elektroenerģijas tirgotājam.
Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma definīcijai, arī uz energokopienu dalībniekiem ir attiecināms aktīvā lietotāja statuss, kurš atbilstoši dod tiesības gan mājsaimniecību lietotājiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem tiesības ražot elektroenerģiju, kā arī veikt darījumus ar citiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem bez pienākuma reģistrēties kā energoapgādes komersantam un nepiemērojot atbilstošos nodokļus, kuri parastos gadījumos ir attiecināmi uz enerģijas ražošanas un pārdošanas saimniecisko darbību. Turklāt ir jāpievērš uzmanība apstāklim, ka normatīvajam regulējumam ir jānodrošina arī publisku institūciju, pašvaldību iespējas piedalīties energokopienu darbībā [2], vienlaikus novēršot riskus, ka pašvaldību iesaiste elektroenerģijas ražošanas un piegāžu saimnieciskajās aktivitātēs rada nelabvēlīgu ietekmi uz brīvu konkurenci šajos komercdarbības sektoros.
Energokopienu izveidošanas šķēršļi un rekomendācijas Centrāleiropas un Austrumeiropas politikas veidotājiem analizētas arī ES līmenī. Kā galvenie šķēršļi un rekomendācijas to ietekmes mazināšanai tiek minēti sekojoši apstākļi:
1. Neatbilstošas vai pārmērīgas administratīvas procedūras. Rekomendācija – energokopienu regulējumā jāņem vērā arī iespējamo vides un sociālie ieguvumi, tāpēc uz tām nevar attiecināt tikai citiem tirgus dalībniekiem piemērojamos nosacījumus.
2. Korporatīvās kultūras trūkums un neskaidras definīcijas. Rekomendācija: lai novērstu šīs problēmas, nepieciešams veidot tā sauktās vienas pieturas aģentūras.
3. Nepietiekama pieeja banku finansējumam vai citiem finanšu mehānismiem. Rekomendācija: Nepieciešams veidot specifiskas atbalsta programmas energokopienām.
4. Finanšu un prasmju  trūkums energokopienas organizācijas fāzei. Rekomendācija: veidot sadarbības tīklus un atbalsta organizācijas. [3]

[1] https://come-res.eu/fileadmin/user_upload/Resources/Factsheets_policybriefs/COME-RES-policy-brief-4-LT.pdf
[2] https://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2020/04/3-Rekomend%C4%81cijas-Co2mmunity-LAT.pdf
[3] https://euagenda.eu/publications/energy-communities-a-brief-explainer-for-managing-authorities-in-central-and-eastern-europe

Šis regulējums rada priekšnoteikumus, lai samazinātu un novērstu identificētos šķēršļus energokopienu un aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, darbībai.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs (turpmāk – Reģistrs), kārtību un nosacījumus energokopienu reģistrācijai un izslēgšanai no energokopienu reģistra, kā arī atkārtotai reģistrācijai, un  kārtību reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanai. Noteikumi paredz, ka Reģistru uztur Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs) un nodrošina tā publisku pieejamību iesaistītajām pusēm bez maksas elektroniskā veidā (izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un fiziskas personas datu aizsardzību, vai citiem normatīvajiem aktiem). Reģistrs ir iekļauts Biroja uzturētajā elektroniskajā Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk – ERIS).

Direktīva 2018/2001 nosaka, ka atjaunīgās enerģijas kopiena ir juridiska persona, kura, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atvērta, un kurā ir paredzēta brīvprātīga kopienas dalībnieku dalība. Atbilstoši Direktīvas 2018/2001 principiem, energokopiena ir autonoma un to faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunīgās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta. Papildus tam atbilstoši Direktīvas 2019/944 prasībām, iedzīvotāju energokopiena ir tiesību subjekts, kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie un vidējie uzņēmumi. Pamatojoties uz to, noteikumu projektā ir noteikts, ka energokopiena vai aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, ir neatkarīgi un to darbība ir balstīta uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību.
Kritēriji iedzīvotāju energokopienu teritoriālajai saistībai ar enerģijas ražošanas iekārtu ir katras dalībvalsts kompetencē. Savukārt, atjaunīgās enerģijas kopienai ir noteikta prasība Direktīvā 2018/2001, kas nosaka, ka atjaunīgās enerģijas kopienu faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaungās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta.
Latvijas energokopienu sistēma paredz, ka, ciktāl ES direktīvas un attiecīgi Enerģētikas likums nenosaka atšķirīgu kārtību, ir jāpiemēro iespējami līdzīgus nosacījumus elektroenerģijas kopienām un atjaunīgās enerģijas kopienām. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz, ka energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas objekts, kurš tai pieder vai arī tā to apsaimnieko, atrodas Latvijas Republikas teritorijā.
Noteikumu projektā arī ir paredzēts, ka elektroenerģijas energokopienu un aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas objekts ir pieslēgts elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta elektroenerģijas sistēmas operatora īpašumā.
Ņemot vērā to, ka viens no energokopienu sistēmai izvirzītajiem mērķiem ir nodrošināt vienkāršotu administratīvo regulējumu energokopienām, līdzsvarojot energokopienu un citu iesaistīto pušu intereses, tiesības un pienākumus, ir noteikts, ka energokopienas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir pieslēgtas viena sadales sistēmas operatora sistēmai.
Energokopienu regulējums neparedz iespēju, ka energokopiena izmanto vienlaikus vairāku sadales sistēmas operatoru, vai arī pārvades sistēmas operatora, pieslēgumus, jo šāda, darbība, kura paredz aktīvu saimniecisko sadarbību ar būtiski lielāku iesaistīto pušu skaitu un būtiski augstāku sākotnējo investīciju apjomu, vairs nav pamatoti uzskatāma par nekomerciālai saimnieciskajai darbībai pielīdzināmu. 
Noteikumi paredz, ka, ja atjaunīgās enerģijas energokopiena darbojas siltumapgādes jomā, tās kopīgošanas objekti un siltumenerģijas pārvadei un sadalei nepieciešamā infrastruktūra ir atjaunīgās enerģijas energokopienas īpašumā, un šī energokopiena atrodas vienā administratīvajā teritorijā vai funkcionāli saistītās administratīvajās teritorijās. Paredzams, ka atjaunīgās enerģijas energokopienas varētu veidoties apdzīvotās vietās vai ēku kopumos, kurus tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ nav iespējams vai nav pamatoti pieslēgt centralizētās siltumapgādes sistēmai, piemēram, ciemotos, kuros vēsturiski ir bijusi centralizētās siltumapgādes sistēma,  kas vairs nedarbojas, un šobrīd katrā ēkā ir ierīkot individuālā siltumapgādes sistēma, dažādu pašvaldību skolu un to piegulošo ēku apsilde, ja tās atrodas pārāk tālu no esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. Šāds ierobežojums ieviests, pamatojoties uz tehniskiem aspektiem, un ņemot vērā, ka centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoram sistēmā ir jānodrošina gan noteikta temperatūra, gan jāveic sistēmas balansēšanu, un šādu nelielu atjaunīgo energoresursu kopienu pieslēgšana centralizētās siltumapgādes sistēmai varētu būtiski ietekmē esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnisko darbību. Papildus šāds ierobežojuma atjaunīgās enerģijas energokopienām piemērošana ir pamatota ar apsvērumu aizsargāt licencētu regulēto centralizētās siltumapgādes uzņēmumu tiesiskās un saimnieciskās intereses pret nevienlīdzīgu konkurenci, pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus atbilstoši Likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 16. pantam un Enerģētikas likuma 6. pantam.
Attiecībā uz elektroenerģijas energokopienām jāmin, ka noteikumu projekts paredz noteikt ierobežojumu visiem energokopienu objektiem būt pieslēgtiem pie viena sadales sistēmas operatora īpašumā esošās elektroenerģijas sadales sistēmas, un tiem jāatrodas Latvijas Republikas teritorijā. Attiecīgais ierobežojums noteikts, lai nodrošinātu korektu datu uzskaiti un datu apmaiņu starp sadales sistēmas operatoru un elektroenerģijas tirgotājiem par elektroenerģijas energokopienas objektos saražoto elektroenerģijas apjomu un tās objektos patērēto elektroenerģijas apjomu. Papildus noteikumu projektā attiecībā uz elektroenerģijas energokopienām ietverts nosacījums, ka to elektroenerģiju ģenerējošā objekta uzstādītā jauda nedrīkst pārsniegt 14,999 megavatus.  Attiecīgais ierobežojums noteikts, pamatojoties uz normām, kas ietvertas  Eiropas Komisijas Regulā (ES) 2016/631, ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām, kas nosaka elektroenerģijas sadales sistēmai pieslēdzamo objektu maksimālo jaudu. Vienlaikus šis ierobežojums neliedz energokopienām uzstādīt vairākus elektroenerģijas ražošanas objektus, kuru kopējā elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādītā jauda pārsniedz 14,999 megavatus.
2009. gada 27. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 2.1. punkts nosaka, ka, elektroenerģijas apgādē nepieciešams regulēt elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par vienu megavatu.  Papildus jāmin, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, reģistrējot elektroenerģijas ražotājus reģistrā, ņem vērā vienā īpašumā ar vienu kadastra numuru vai funkcionāli saistītos īpašumos uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējo jaudu. Energokopienu regulējuma kontekstā tas nozīmē, ka, ja elektroenerģijas energokopienas atsevišķos īpašumos uzstādīto individuālo elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda nepārsniedz 0,999 megavatus, elektroenerģijas energokopienai nav pienākuma reģistrēties elektroenerģijas ražotāju reģistrā, bet, ja elektroenerģijas ražošanas objekta jauda vienā īpašumā vai funkcionāli saistītos īpašumos ir viens megavats vai lielāka, tās pienākums ir reģistrēties elektroenerģijas ražotāju reģistrā un maksāt atbilstošu elektroenerģijas ražotāju nodevu, kā arī uz šādām elektroenerģijas energokopienām ir attiecināmas visas Elektroenerģijas tirgus likumā elektroenerģijas ražotājam noteiktās tiesības un pienākumi, tajā skaitā balansatbildība.
Direktīvas 2019/944 4. pants paredz to, ka dalībvalstis nodrošina, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlētā piegādātāja, un nodrošina, ka visiem lietotājiem var vienlaicīgi būt vairāk nekā viens elektroenerģijas piegādes līgums, tāpēc nebūtu jāierobežo elektroenerģijas energokopienu biedri un aktīvie lietotāju, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas tirgotāja izvēlē. Ņemot to vērā, noteikumu projekts paredz, ka par vienā elektroenerģijas energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas ražošanas objektā saražotās elektroenerģijas pārdošanu elektroenerģijas energokopiena vai aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar vienu tirgotāju. Vienlaikus noteikumu projekts nenosaka ierobežojumus energokopienas biedru tiesībām atsevišķi vai kopā par visiem elektroenerģijas energokopienas objektiem, slēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumus vai līgumus par citiem pakalpojumiem, piemēram, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma līgumus ar vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem. Kopumā noteikumu projekts paredz sistēmu, kuras ietvaros energokopiena pārdot elektroenerģijas tirgotājam un pati lemj par gūto ienākumu sadali elektroenerģijas kopienas biedru starpā. Vienlaikus jānorāda, ka nepastāv būtiski ierobežojumi elektroenerģijas energokopienai slēgt vairākus elektroenerģijas tirdzniecības līgumus ar vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem par tās saražotās elektroenerģijas pārdošanu. Vienīgais ierobežojums, kas izriet no sistēmas darbības pamatprincipiem un datu apmaiņas, ir nosacījums, ka vienu elektroenerģijas energokopienas īpašumā esošu elektroenerģijas ražošanas objektu var ietvert vienā elektroenerģijas kopīgošanas līgumā, tas ir, objekts var būt ietverts vienā līgumā ar tirgotāju. Kopumā noteikumu projekts neierobežo elektroenerģijas energokopienas tiesības slēgt tik elektroenerģijas kopīgošanas līgumu, cik elektroenerģijas ražošanas objektu ir tās īpašumā.

Attiecībā uz aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, jāmin, ka šādi aktīvi lietotāji darbojas elektroenerģijas jomā, un tie ir lietotāji, kas atrodas vienā nekustamajā īpašumā vai teritorijā, vai funkcionāli saistītos nekustamajos īpašumos, piemēram, vienas daudzdzīvokļu ēkas īpašnieki vai industriālās teritorijas ēku īpašnieki. Uz aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi attiecas būtisks atvieglojums – tiem nav nepieciešams reģistrēties energokopienu reģistrā. Vienlaikus jānorāda, ka uz tiem attiecas visi citi iepriekš minētie nosacījumi, kas attiecas uz elektroenerģijas energokopienām.
Pirms tiek noslēgts jauns elektroenerģijas kopīgošanas līgums ar elektroenerģijas tirgotāju, kopīgošanas objektam, kurā ir uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas, energokopiena ir jāizpilda sekojoši priekšnosacījumi: (1) gadījumos, ja plānota pieslēgtā jauda pārsniedz 500 kilovatus, ražošanas iekārtas ieviešanas jāsaņem atļauja no Biroja atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 22. panta kārtībai, (2) jāsaņem sadales sistēmas operatora atļauja iekārtas pieslēgšanai paralēlai darbībai ar tīklu (3) atbilstoši saistošo noteikumu prasībām, energokopienai  ir pienākums reģistrēties energokopienu reģistrā.

Papildus noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ir ietverama tāda informācija kā līguma darbības termiņš, elektroenerģijas kopīgošanas periods, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtība, tajā skaitā maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja tāda paredzēta, elektroenerģijas kopīgošanā radušos ieņēmumu sadales kārtība starp elektroenerģijas energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, biedriem, kā arī to izmaksas kārtība un cita informācija.


Aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi

Noteikumu projekts paredz, ka pēc jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanas atļaujas saņemšanas aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz savstarpēju vienošanos par elektroenerģijas kopīgošanu. Pēc vienošanās noslēgšanas aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas kopīgošanu.  Aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi ir pienākums pašiem vienoties ar elektroenerģijas tirgotāju par jebkādā izmaiņām, kas veicamas elektroenerģijas kopīgošanas līgumā un to spēkā stāšanās datumu. Pēc noteikumu projektā aprakstīto nosacījumu izpildes aktīviem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, tiek piemērota elektroenerģijas kopīgošana. Aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, biedru savstarpējās attiecības tiek regulētas to savstarpēji noslēgtajos līgumos.

Elektroenerģijas energokopiena

Pēc jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanas atļaujas saņemšanas elektroenerģijas energokopiena reģistrējas energokopienu reģistrā. Pēc elektroenerģijas energokopienas reģistrēšanas energokopiena slēdz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas kopīgošanu. Elektroenerģijas energokopiena paziņo Birojam par noslēgto elektroenerģijas kopīgošanas līgumu vai izmaiņām tajā. Pēc noteikumu projektā aprakstīto nosacījumu izpildes elektroenerģijas energokopienai tiek piemērota elektroenerģijas kopīgošana. Elektroenerģijas energokopienas biedru savstarpējās attiecības tiek regulētas to savstarpēji noslēgtajos līgumos.
Noteikumi nosaka elektroenerģijas energokopienas reģistrācijas kārtību, tās reģistrācijai nepieciešamos dokumentus un tām piemērojamās prasības informācijas sniegšanas jomā, kā arī  kārtību un nosacījumus elektroenerģijas energokopienas izslēgšanai no reģistra. Birojam ir noteikts pienākums izskatīt un pārbaudīt reģistrācijas iesniegumu, aktualizēt izmaiņas reģistrā pēc elektroenerģijas energokopienas biedru iesnieguma par ziņu aktualizāciju saņemšanas un izslēgt elektroenerģijas energokopienu no reģistra. Lai nodrošinātu, ka Birojs var pilnvērtīgi izskatīt reģistrācijas iesniegumu, elektroenerģijas energokopienai ir jāiesniedz reģistrācijas pieteikums, iesniedzēja dalībnieku sapulces lēmums par elektroenerģijas energokopienas izveidi un reģistrāciju, elektroenerģijas energokopienas statūtu kopiju, elektroenerģijas energokopienas objektu sarakstu, kā arī elektroenerģijas energokopienas elektroenerģijas ražošanas iekārtu īpašumtiesības apliecinošos dokumentus. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas energokopiena var tikt reģistrēta dažādās juridiskās formās, noteikumu izpratnē ar dalībnieku sapulci tiek saprasta sanāksme, kurā visi iesaistītie dalībnieki vai to pārstāvošās personas lemj un vienojas par elektroenerģijas energokopienas darbības pamatjautājumiem.
Elektroenerģijas energokopienas reģistrācija stājas spēkā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Noteikumu projekts paredz, ka Birojs var atteikt reģistrēt elektroenerģijas energokopienu reģistrā un izslēgt elektroenerģijas energokopienu no reģistra, ja elektroenerģijas energokopiena neatbilsts noteikumu projekta noteiktajām prasībām. Biroja lēmumu ir iespējams apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Elektroenerģijas energokopienas gada pārskatos sniedzamās ziņas ir noteiktas tikai minimālā apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju ziņošanai Eiropas Komisijai, kā arī lai nodrošinātu Birojs pārliecinātos par elektroenerģijas energokopienu faktiskās saimnieciskās darbības  atbilstību noteikumu prasībām. Elektroenerģijas energokopienai, papildus attiecīgajai juridiskajai personai gada pārskatos normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem, katru gadu līdz 1. martam ir jāiesniedz Biroja ERIS sistēmā gada pārskatu, kurā jānorāda elektroenerģijas energokopienas objektu kopējo uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu, elektroenerģijas energokopienas gūtās peļņas izlietošanu pamatojošos dokumentus, katras elektroenerģijas energokopienas īpašumā vai lietošanā esošās elektroenerģijas ražošanas iekārtas gadā saražotās elektroenerģijas daudzumu (megavatstundās/gadā) un elektroenerģijas energokopienas gada kopējo elektroenerģijas patēriņu (megavatstundās/gadā). Noteikumu projekts paredz, ka Birojs reģistrā iekļauj aktuālākos datus par elektroenerģijas energokopienu, vienlaikus saglabājot vēsturiskos datus. Lai informētu sabiedrību un rosinātu sabiedrības iesaisti elektroenerģijas energokopienu darbībā, ir paredzēts, ka reģistra datus, kuru pieejamība nav ierobežota atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu vai fiziskas personas datu aizsardzību, publicē atvērto datu portālā.
Lai nodrošinātu elektroenerģijas energokopienu atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem, noteikumi paredz, ka uz elektroenerģijas energokopienām ir attiecināms maksimāli pieļaujamais elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikuma apjoms 12 mēnešu periodā, kas nepārsniedz 20% no elektroenerģijas energokopienas ražošanas iekārtās saražotās elektroenerģijas. Ieviešot šo ierobežojumu, ir ņemtas vērā Eiropas Komisijas izstrādātajās informatīvajās vadlīnijās ieguldījumu darbības atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, tostarp caur atbalstu atjaunīgajai enerģijai un energoefektivitātei[1] noteiktais: ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi.
Tādējādi Eiropas Komisija ir atzinusi, ka saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa un pārpalikuma sliekšņa noteikšana ir uzskatāma par objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai. Noteikumi paredz, ka gadījumā, ja elektroenerģijas energokopienas pašu saražotās elektroenerģijas patēriņa apjoms ir zemāks, nekā to pieprasa noteikumi, uz energokopienu ir attiecināms papildu pienākums -  tai ir jānodrošina, ka vismaz 51% no kārtējā kalendāra gada ietvaros gūtās peļņas tiek novirzīti Enerģētikas likumā noteiktajiem energokopienas darbības mērķiem. Šī norma ir ieviesta ar mērķi veicināt tādu elektroenerģijas energokopienu veidošanu, kas atbilst to būtībai un vienam no elektroenerģijas energokopienas pamata mērķiem – nodrošināt savu biedru elektroenerģijas pašpatēriņu, samazinot nevienlīdzīgas konkurences un efektīva tirgus darbības kropļojuma riskus, kā arī novēršot iespēju, ka energokopienu regulējums tiek ļaunprātīgi izmantots komercdarbības īstenošanai.

Atjaunīgās enerģijas energokopienas

Pēc siltumenerģijas ražošanas iekārtu un siltumenerģijas sadales sistēmas nodošanas ekspluatācijā atjaunīgās enerģijas energokopiena reģistrējas energokopienu reģistrā. Arī ar atjaunīgo energoresursu energokopienas dalībnieku sapulci tiek saprasta sanāksme, kurā visi iesaistītie dalībnieki vai to pārstāvošās personas lemj un vienojas par elektroenerģijas energokopienas darbības  pamatjautājumiem.
Atjaunīgās enerģijas energokopiena atšķirībā no elektroenerģijas energokopienas neslēdz kopīgošanas līgumu ar kādu no energoapgādes komersantiem, jo tās ražošanas iekārtas nav pievienotas siltumapgādes sistēmas operatora īpašumā esošai centralizētās siltumapgādes sistēmai, bet gan par siltumenerģijas kopīgošanu vienojas savstarpēji, atjaunīgās enerģijas energokopienas ietvaros. Atjaunīgās enerģijas energokopiena paziņo Birojam par noslēgto siltumenerģijas kopīgošanas līgumu vai izmaiņām tajā. Atjaunīgās enerģijas energokopienas biedru savstarpējās attiecības tiek regulētas to savstarpēji noslēgtajos līgumos.
Noteikumi nosaka atjaunīgās enerģijas energokopienas reģistrācijas kārtību, tās reģistrācijai nepieciešamos dokumentus un tām piemērojamās prasības informācijas sniegšanas jomā, kā arī kārtību un nosacījumus atjaunīgās enerģijas energokopienas izslēgšanai no reģistra. Birojam ir noteikts pienākums izskatīt un pārbaudīt reģistrācijas iesniegumu, aktualizēt izmaiņas reģistrā pēc atjaunīgās enerģijas energokopienas biedru iesnieguma par ziņu aktualizāciju saņemšanas un izslēgt atjaunīgās enerģijas energokopienu no reģistra. Lai nodrošinātu, ka Birojs var pilnvērtīgi izskatīt reģistrācijas iesniegumu, atjaunīgās enerģijas energokopienai ir jāiesniedz reģistrācijas pieteikums, iesniedzēja dalībnieku sapulces lēmums par atjaunīgās enerģijas energokopienas izveidi un reģistrāciju, atjaunīgās enerģijas energokopienas statūtu kopiju, atjaunīgās enerģijas energokopienas objektu sarakstu, kā arī atjaunīgās enerģijas energokopienas siltumenerģijas ražošanas iekārtu īpašumtiesības apliecinošos dokumentus.  Atjaunīgās enerģijas energokopienas reģistrācija stājas spēkā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Noteikumu projekts paredz, ka Birojs var atteikt reģistrēt atjaunīgās enerģijas energokopienu reģistrā un izslēgt atjaunīgās enerģijas energokopienu no reģistra, ja atjaunīgās enerģijas energokopiena neatbilst noteikumu projekta noteiktajām prasībām. Biroja lēmumu ir iespējams apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Atjaunīgās enerģijas energokopienas gada pārskatos sniedzamās ziņas ir noteiktas tikai minimālā apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju ziņošanai Eiropas Komisijai, kā arī lai nodrošinātu Birojs pārliecinātos par atjaunīgās enerģijas energokopienu faktiskās saimnieciskās darbības  atbilstību noteikumu prasībām.

Attiecībā uz atjaunīgās enerģijas energokopienām noteikumi neparedz noteikt ierobežojumus vai nosacījumus atjaunīgās enerģijas energokopienu siltumenerģijas ražošanai un patēriņam. Tas ir pamatots ar apsvērumu, ka siltumenerģijas apgādei atjaunīgās enerģijas energokopienas ietvaros ir lokāls, teritoriāli ierobežots raksturs, un pēc būtības tā būs tehnoloģiski izolēta siltumenerģijas sistēma, ar kuras palīdzību siltumenerģija tiks ražota tikai attiecīgās atjaunīgās enerģijas energokopienas biedru vajadzībām. Ņemot vērā, ka atjaunīgās enerģijas energokopienas īpašumā esošās iekārtas nebūs pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmas operatora īpašumā esošajai siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmai, siltumenerģijas pārdošana citiem lietotājiem nebūs tehniski iespējama. Ņemot vērā minēto, atjaunīgās enerģijas energokopienu uzraudzības ietvaros Birojam  nebūs jāpārliecinās, vai atjaunīgās enerģijas energokopiena pašpatēriņam patērē vismaz 80% no savas saražotās siltumenerģijas.


[1] RECOVERY AND RESILIENCE FACILITY – STATE AID. Guiding template: Investment/operating aid for the reduction and removal of greenhouse gas emissions including through support for renewable energy and energy
efficiency: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2023-04/template_RRF_support_for_renewable_energy_and_energy_efficiency_04042023.pdf