Anotācija

Lai piešķirtu tiesības kādai civilai organizācijai, iestādei vai struktūrai saņemt un lietot militārā saraksta preces, katru reizi nepieciešams veikt grozījumus likumā, kas ir laikietilpīgs process. Šobrīd likums neparedz efektīvu, atvieglotu regulējuma sistēmu, kas pēkšņas nepieciešamības gadījumā (piemēram, valsts apdraudējuma gadījumā) ļautu paātrināti rast iespēju nodot konkrētas militārā saraksta preces civilajam sektoram, ja tas būtiski ietekmētu valsts aizsardzību. Pēc Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas, ka, atsaucoties uz Visaptverošās valsts aizsardzības darba grupas sanāksmes diskusiju, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Sabiedriskā medija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aicinājumiem, tiek rosināts iekļaut regulējumu, kas atļauj A, B, C un D kritiskās infrastruktūras kopumā iekļauto kritiskās infrastruktūras objektu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un pašvaldībām iegādāties militārā saraksta sadaļā ML13 minētās preces (Bruņotas ierīces vai aizsargierīces, to konstrukcijas, sastāvdaļas un piederumi), lai sniegtu iespēju nodrošināt kritiskās infrastruktūras objektu un pašvaldību kritisko funkciju darbiniekus ar augstākās kategorijas individuālās aizsardzības līdzekļiem. Ņemot vērā valsts apdraudējuma situācijas neparedzamību un to, ka nav iespējams prognozēt, kam un kurā brīdī, kādas militārā saraksta preces būtu nododamas, nepieciešams efektīvs regulējums, kas neprasītu atsevišķus likuma grozījumus katru reizi, kad kādai civilai struktūrai būtu jānodod kādas militārā saraksta preces.

Likumprojekts paredz papildināt likuma 4. pantu ar 1.³, 1.⁴ un 1.⁵ daļu.
1.³ daļa paredz, ka Aizsardzības ministrijas speciālā atļauja (licenci) komercdarbībai ar militārā saraksta precēm nav nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem, kas neatbilst likuma 5. panta ceturtā daļā minētajam individuālā komersanta vai komercsabiedrības statusam un kas importē, pārvieto no Eiropas Savienības dalībvalstīm, glabā vai lieto militārā sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentes un rezerves daļas), kuras nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei saistībā ar valsts aizsardzību. Ņemot vērā, ka šaujamieroču, munīcijas, sprāgstvielu un pirotehnikas apriti kontrolē Ieroču aprites likums, kā arī Eiropas Savienības regulējumi, šīs preču pozīcijas netiek iekļautas atvieglojumu saņemšanai. Papildus jāvērš uzmanība, ka minētais atvieglojums neatceļ importa, eksporta vai pārvietošanas licences prasību atbilstoši likuma 3. panta otrajai daļai.
1.⁴ daļa paredz, ka stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts var izmantot atvieglojumu tikai gadījumos, ja tas ir iesniedzis stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejā apstiprinājumu no Aizsardzības ministrijas, ka konkrētas militārā sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentes un rezerves daļas) tam ir nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei saistībā ar valsts aizsardzību. Aizsardzības ministrijas apstiprinājums satur informāciju par stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektu, konkrētu militāro preču grupu no militārā saraksta (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentes un rezerves daļas), atsauci uz normatīvajiem aktiem, kas paredz civilās struktūras iestādei iegādāties šādas preces, nosaka preču glabāšanas vietu un norādi, vai preces ir izmantojamas ikdienā vai arī tikai izņēmuma stāvokļa gadījumā atbilstoši likumam "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli". Papildus subjektam ir jāizstrādā un jāiesniedz iekšējās kārtības noteikumi par attiecīgo militāro saraksta preču (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentes un rezerves daļas) lietošanu un glabāšanu.
1.⁵ daļa paredz tiesības stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem (juridiskās un fiziskās personas) iespēju eksportēt militārā saraksta preces, kuras ir iepriekš ievestas Latvijas teritorijā ar noteiktu atvieglojumu piemērošanu, savukārt eksportētas, lai veiktu šo preču remontu, nomaiņu vai atgrieztu tās atpakaļ.

Likuma 5. panta ceturtā daļa paredz ka, veicot komersanta pārbaudi, Aizsardzības ministrija pārbauda akcionārus (fiziskās personas), kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir lielāka par 10 procentiem. Šāda prasība netiek attiecināta uz komersanta dalībniekiem.

Likumprojekts paredz izmaiņas likuma 5. panta ceturtajā daļā, nosakot, ka Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm ir tiesīgi saņemt Latvijas Republikā reģistrēti individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja to dalībnieki (fiziskās personas), izņemot dalībniekus, kuru pamatkapitāla daļu skaits ir mazāks par 10 procentiem, un akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, patiesie labuma guvēji, prokūristi, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās vai piekļūst ar komercsabiedrības pārvaldi saistītai informācijai, kā arī darbinieki, kas tieši saistīti ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču ražošanu, remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, atbilst šādām prasībām," līdz ar to, minētā prasība par 10 procentiem, tiks attiecināta arī uz komersanta dalībniekiem. 

Šobrīd saskaņā ar šo likumu Ministru kabinets izsniedz Izraēlas valsts, Ukrainas valsts u.c. valstu pilsoņiem (pilsoņiem, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņi) atļauju darbam ar militārajām precēm. Ņemot vērā, ka starptautiskās attiecības (stratēģiskā partnerība) ir Ārlietu ministrijas kompetencē un komersantu pārbaude ir Aizsardzības ministrijas kompetencē, nav nepieciešams iesaistīt Ministru kabinetu šī jautājuma risināšanā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt Likuma 5. panta ceturtās daļas 1. punktu.
Pašlaik ikvienam darbiniekam, lai to atļautu iesaistīt darbā ar militārajām precēm, ir jābūt sasniegušam 21 gada vecumu. Esošā situācija rada problēmas komersantiem piesaistīt jaunus speciālistus. Personas, kuras iesaistās darbā ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta ML5 - ML7 un ML9 - ML22 minētajām precēm, kas nav saistītas ar ieročiem, munīciju, sprāgstvielām vai pirotehniku, nav nepieciešams attiecināt Ieroču aprites likumā noteikto 21 gada vecumu.  

Likumprojekts paredz izmaiņas likuma 5. panta ceturtās daļas 1. punktā: "1) ir vismaz 21 gada vecumu, vai darbinieki darbam ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta ML5-ML7 un ML9-ML22 minētajām precēm, 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņi, vai iepriekš neminētas valsts pilsoņi, ja ir saņemta Aizsardzības un Ārlietu ministrijas atļauja;".
Likumprojekts papildus nosaka, ka darbinieki, kurus iesaista darbā ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta sadaļās ML5 - ML7 un ML9 - ML22 minētajām precēm, var būt 18 gadu vecumu sasnieguši. Minētais palīdz komersantiem piesaistīt jaunos speciālistus, kā arī šos darbiniekus motivē uzsākt darbu jau licencētu komersantu uzņēmumos. Attiecībā uz saraksta sadaļās ML1, ML2, ML3, ML4 un ML8 minētajām precēm, joprojām paliek spēka esošais regulējums, ka darbiniekiem ir jābūt 21 gadu vecumu sasniegušiem, kā tas ir noteikts Ieroču aprites likumā.  

Likuma 5. panta ceturtās daļas 5. punktā noteiktais regulējums paredz ierobežojumus fiziskajām personām, saistībā ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītajiem pārkāpumiem vai pārkāpumiem ieroču aprites jomā. Nepieciešams pārskatīt likuma 5. panta ceturtās daļas 5. punkta ietverto prasību nepieciešamību, mīkstināt tajā ietvertos ierobežojumus attiecībā uz personām, kuras administratīvi sodītas par ieroču un munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas un realizēšanas noteikumu pārkāpumiem, bet kuras netiek plānots iesaistīt darbā ar tajās saraksta sadaļās minētajām precēm, kuras nav saistītas ar ieročiem, municijām un sprāgstvielām. 

Likumprojekts paredz izmaiņas likuma 5. panta ceturtās daļas 5.punktā, nosakot regulējumu atbilstoši pārkāpumu veidiem. 

5. punktā, izsakot to šādā redakcijā:
"5) nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes vai, ja sods nav izpildīts, kamēr nav pagājis gads pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām;".

Likumprojekts paredz likuma 5.panta ceturto daļu papildināt ar 12. punktu šādā redakcijā: “"12) nav ierobežotas (atņemtas uz laiku vai anulētas) ieroču un munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu  iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā  - kamēr nav pagājis gads pēc soda izpildes vai tiesību anulēšanas."
Tāpat likumprojekts paredz likuma 5.panta ceturto daļu papildināt ar 7. prim punktu šādā redakcijā: "7)1 nav sodīti, pat ja sodāmība dzēsta vai noņemta, par Krimināllikuma IX, IX¹, X nodaļā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem".

 

Šobrīd 5.panta ceturtās daļas 6. punkts noteic, ka "6) valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu, ka viņu darbība vērsta pret valsts drošību, saistīta ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, kā arī nav ziņu, kas apliecinātu viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām vai reliģiskām organizācijām, kuru darbība ir vērsta pret valsts drošību;". Lai nodrošinātu, ka normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veicamais valsts drošības iestāžu izvērtējums ir vispusīgs un pilnīgs, plašāks un valsts drošības iestāžu specifiskajai kompetencei atbilstošāks, jāizmanto formulējums "nacionālās drošības intereses" nevis "valsts drošība".

izteikt ceturtās daļas 6.punktu redakcijā: valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu, ka persona neatbilst nacionālās drošības interesēm, var radīt draudus valsts drošībai, saistīta ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, vai nav ziņu, kas apliecinātu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām vai reliģiskām organizācijām, kuru darbība apdraud nacionālās drošības intereses;"

Minētā punkta redakcija iekļauta ar mērķi personas pārbaudes kritērijos iekļaut arī valsts drošības iestāžu kompetencē esošo informāciju, t.sk., ziņas par personu iesaisti tādos kriminālprocesos, kas varētu tikt vērtēti kā būtisks risks stratēģiskas nozīmes preču apritei un darbam ar stratēģiskas nozīmes precēm, atbilstoši Likuma 2.pantā noteiktajam mērķim. Minētais komentārs attiecināms arī uz Likuma 5.panta sestās daļas 10.punktu.

Lai sabalansētu drošības prasības ar administratīvo slogu, ir jānosaka, ka lēmumu pieņemšanu par to, cik un kuri akcionāri vai dalībnieki jāpārbauda, ir jāatstāj Aizsardzības ministrijas kompetencē, izvērtējot iesniegto akcionāru vai dalībnieku sarakstu, to lomu uzņēmuma vadībā un ietekmi tajā.

Papildināt ar ceturto divi pirm šādā redakcijā: "(4²) Aizsardzības ministrijai ir tiesības pieprasīt informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu individuālo komersantu vai komercsabiedrību dalībniekiem, kuru pamatkapitāla daļu skaits ir mazāks par 10 procentiem, un akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, lai novērstu valsts nacionālās drošības riskus."

Lai saņemtu Aizsardzības ministrijas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar militārā saraksta precēm, likuma 5. panta ceturtās daļas 5. un 7. punktā ir paredzētas pārmērīgas prasības attiecībā uz visām militāro preču sarakstā minētajām precēm, nenodalot šaujamieročus, munīciju un sprāgstvielas un pirotehniku.

Nepieciešams samazināt prasības komersantiem, kuri plāno saņemt vai ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta sadaļās  ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (kodifikācija) regulējums nav attiecināms uz komercdarbību ar saraksta sadaļās ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm, kas nav munīcija, ieroči un sprāgstvielas un pirotehnika. Komercdarbība ar militāro preču saraksta sadaļās  ML5 – ML7 un ML9 – ML22 minētajām precēm nav saistīta ar papildus draudiem dzīvībai vai sabiedrības veselībai, tādējādi, nav nepieciešams izvirzīt prasības par komercdarbībā iesaistīto fizisko personu pārkāpumiem, kas nav saistīti ar komersanta profesionālo darbību (t.i. ieroču, munīcijas vai sprāgstvielu apriti). 
Likumprojekts paredz papildināt likuma 5. pantu ar 4.² un 4.³ daļu, nosakot, ka šā panta ceturtās daļas 7., 7¹ un 12. punktā noteiktās prasības nav attiecināmas uz komersantiem, kuri plāno saņemt vai ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta sadaļās ML5 - ML7 un ML9 - ML22 minētajām precēm, un to darbiniekiem.
Nav proporcionāli samērīgi piemērot tik stingrus ierobežojumus personām, kuras neplāno darboties ar saraksta sadaļās ML1, ML2, ML3, ML4 un ML8 minētajām precēm. Līdz ar to, notiek ietverto ierobežojumu mīkstināšana attiecībā uz personām, kuras administratīvi sodītas par ieroču un munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas un realizēšanas noteikumu pārkāpumiem, bet kuras netiek plānots iesaistīt darbā ar tajās saraksta sadaļās minētajām precēm, kuras nav saistītas ar ieročiem, munīciju un sprāgstvielām." 

Likuma 5. panta sestās daļas 3. punktā ir norādīti komersantu vides, konkurences un darba tiesību būtiskie pārkāpumi kā kritēriji Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm neizsniegšanai, pārreģistrācijas atteikšanai, darbības apturēšanai vai anulēšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (kodifikācija) prasībām, tiek paredzēta komersantu profesionālās darbības kontrole. Vides, konkurences un darba tiesību būtiski pārkāpumi ir soda sankciju piemērošanas gadījumi citos procesos.

Likumprojekts paredz izmaiņas likuma 5. panta sestās daļas 3. punktā, izsakot to jaunā redakcijā:

"3) komersants pēdējo trīs gadu laikā ar kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kurš izpaužas kā:

a) vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās tiesības uz nodarbinātību vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstīs;

b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, normatīvajos aktos par nodokļiem noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;"

Kā arī papildināt ar sestās daļas trešo prim daļu šādā redakcijā: "3)¹ komersants pēdējo trīs gadu laikā ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu vai atbild par naudas soda samaksu saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā par horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmā komersantu ir atbrīvojusi no naudas soda, vai naudas sodu samazinājusi;".

Pašreiz spēkā esošajā likuma redakcijā jau ir noteikti sekojošie ierobežojumi: komersants ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, komersants ar tiesas spriedumu pasludināts par maksātnespējīgu, tā saimnieciskā darbība apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par komersanta bankrotu, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas sniegtu atzinumu par būtisku attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību būtisku pārkāpumu, ir konstatēti komersanta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā līdz attiecīgā Aizsardzības ministrijas lēmuma izskatīšanai. Līdz ar to netiek uzliktas jaunas prasības, tikai tiek precizēts normatīvais regulējums un prasības komersantiem tiek mīkstinātas, samazinot ierbežojumus. 

 

Šobrīd saskaņā ar šo likumu Ministru kabinets izsniedz Izraēlas valsts, Ukrainas valsts u.c. valstu pilsoņiem (pilsoņiem, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņi) atļauju darbam ar militārā saraksta precēm. Šāds deleģējums Ministru kabinetam ir lieks administratīvais slogs.

Ņemot vērā, ka starptautiskās attiecības (stratēģiskā partnerība) ir Ārlietu ministrijas kompetencē un komersantu pārbaude ir Aizsardzības ministrijas kompetencē, nav nepieciešams iesaistīt Ministru kabinetu šo jautājumu risināšanā. Aizsardzības ministrija izsniegs šādu atļauju, ja ministrijai un drošības iestādei būs iespēja veikt visas nepieciešamās pārbaudes Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai.
Likumprojekts paredz izmaiņas likuma 5. panta sestās daļas 8. punktā, nosakot, ka komersanta dalībnieki (juridiskās personas) ir reģistrēti valstī, kas nav Latvijas Republika vai Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, un nav saņemta attiecīga Aizsardzības un Ārlietu ministriju atļauja.

Likuma 5. panta sestās daļas 10. punkts paredz Aizsardzības ministrijai pārbaudīt licencēto komersantu patiesā labuma guvēju kontrolē esošos komersantus. Patiesā labuma guvēju kontrolē esošo komersantu ietekme uz licencēto komersantu nav noteicoša. Tomēr ir jāpārbauda, vai komersanta dalībnieki atbilst nacionālās drošības interesēm.  

Likumprojekta 2. pants paredz izmaiņas likuma 5. panta sestās daļas 10. punktā, nosakot, ka Aizsardzības ministrija ir tiesīga neizsniegt speciālo atļauju (licenci), atteikt tās pārreģistrāciju, apturēt tās darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai anulēt to, ja komersants vai tā dalībnieki (juridiskas personas (izņemot dalībniekus, kuru pamatkapitāla daļu skaits ir mazāks par 10 procentiem, un akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, kā arī investīcijas fondus vai biržā kotētus uzņēmumus), neatbilst nacionālās drošības interesēm, var radīt draudus valsts drošībai, vai saistīts ar organizēto noziedzību vai citām kriminālsodāmām darbībām;"

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Latvijā noteiktais minimālais pamatkapitāla lielums komercdarbības uzsākšanai ir 2800 euro apmērā.

Aizsardzības ministrijas speciālā atļauja (licence) saistīta ar jaunas komercdarbības uzsākšanu, tāpēc nepieciešams noteikt vismaz minimālo pamatkapitālu.
Likumprojekts paredz izmaiņas, papildinot likuma 5. panta sesto daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:
"12) uzņēmuma pamatkapitāls ir mazāks par 2800 euro.".

Likuma 5. panta sestās daļas 3. un 9. punkts šobrīd tiek attiecināts uz visām militārā saraksta precēm. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (kodifikācija) regulējums nav attiecināms uz komercdarbību ar militārā saraksta sadaļās ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm, kas nav munīcija, ieroči un sprāgstvielas. Spēkā esošais regulējums paredz komercdarbībai ar saraksta sadaļās  ML5 – ML7, ML9 – ML22 minētajām precēm, vienlīdzīgas prasības, kā komercdarbībai ar munīciju, ieročiem un sprāgstvielām.

Likumprojekta 2. pantā paredzēts papildināt likuma 5. pantu ar 4³ daļu šādā redakcijā, nosakot, ka šā panta sestās daļas 3. un 9. punktā noteiktās prasībās nav attiecināmas uz komersantiem, kuri plāno saņemt vai ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta sadaļās  ML5 - ML7 un ML9 - ML22 minētajām precēm.

Likums neparedz termiņu, kādā drošības iestādei jāsniedz atzinums Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisijai speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas izskatīšanas procesā, kas kavē atļauju izsniegšanas procesa efektivizāciju. 

Paredzēts papildināt likuma 5. pantu ar 6.¹  daļu, nosakot, ka "(6¹) Aizsardzības ministrija speciālo atļauju (licenci) izsniedz 8 mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, Aizsardzības ministrija pārbaudes termiņu var pagarināt." un papildināt ar 5. pantu ar 6.² daļu, nosakot, ka "(6²) šā likuma 5. panta ceturtās daļas 6.punktā un sestās daļas 10.punktā noteiktās valsts drošības iestādes pārbaudes termiņa skaitījums sākas pēc visu pārbaudes veikšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Valsts drošības iestāde pārbaudi veic trīs mēnešu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ pārbaudi nav iespējams veikt norādītajā termiņā, valsts drošības iestāde pārbaudes termiņu var pagarināt par trim mēnešiem, par to rakstveidā informējot Aizsardzības ministriju. Ja pārbaudes laikā nepieciešams saņemt papildu informāciju no ārvalstīm, valsts drošības iestāde pārbaudes veikšanas termiņa skaitījumu aptur līdz informācijas saņemšanas dienai, par to nosūtot paziņojumu Aizsardzības ministrijai. Aizsardzības ministrija pēc informācijas saņemšanas par pārbaudes veikšanas termiņa skaitījuma apturēšanu, par to informē komersantu un aptur speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas termiņa skaitījumu." 
papildināt likuma 5. pantu ar 6.³ daļu, nosakot, ka "(6³) šā likuma 5. panta ceturtās daļas 6.punktā un sestās daļas 10. punktā noteiktās valsts drošības iestādes pārbaudes termiņa skaitījums sākas pēc visu pārbaudes veikšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Valsts drošības iestāde pārbaudi veic trīs mēnešu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ pārbaudi nav iespējams veikt norādītajā termiņā, valsts drošības iestāde pārbaudes termiņu var pagarināt par trim mēnešiem, par to rakstveidā informējot Aizsardzības ministriju. Ja pārbaudes laikā nepieciešams saņemt papildu informāciju no ārvalstīm, valsts drošības iestāde pārbaudes veikšanas termiņa skaitījumu aptur līdz informācijas saņemšanas dienai, par to nosūtot paziņojumu Aizsardzības ministrijai. Aizsardzības ministrija pēc informācijas saņemšanas par pārbaudes veikšanas termiņa skaitījuma apturēšanu, par to informē komersantu un aptur speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas termiņa skaitījumu."
Pastāv objektīva nepieciešamība, jo īsākā termiņā nevar pieņemt lēmumu pēc būtības, ja nav saņemta nepieciešamā informācija no ārvalstu iestādēm. Pēc šis informācijas saņemšanas nepieciešams to izvērtēt.

Esošā situācijā ikviena persona, neatkarīgi no tā, vai tā plāno veikt komercdarbību ar militāro preču saraksta sadaļās ML5 - ML7, ML9 - ML22 un vai ar ar militāro preču saraksta sadaļās ML1, ML2, ML3, ML4 un ML8 minētajām precēm, tiek izvērtēta pēc vienādiem kritērijiem, bet, ja persona neplāno darboties ar saraksta sadaļās ML1, ML2, ML3, ML4 un ML8 minētajām precēm, nav nepieciešami tik stingri ierobežojumi.  

izteikt redakcijā: "7) nav sodīti, pat ja sodāmība dzēsta vai noņemta, par Krimināllikuma  116., 117., 118. pantā, 175. panta ceturtajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzība), 176. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas laupīšana), 176. panta ceturtajā daļā (laupīšana, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas), 177. panta trešajā daļā (krāpšana, ja tā izdarīta, iegūstot stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju), 179. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas piesavināšanās), 233. panta trešajā daļā, 234. panta trešajā daļā, 236. panta otrajā daļā un 237. panta otrajā daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem."

Likumprojektā minētie punkti ir attiecināmi uz paši smagākajiem un sabiedrībai bīstamākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Arī iepriekš par minētajiem konkrētajiem uzskaitītajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir bijis absolūts aizliegums. Uzskaitīto noziedzīgo nodarījumu mērķis ir aizliegt veikt darbu ar stratēģiskas nozīmes precēm tām personām, kuras notiesātas par tādu tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas ir bijuši īpaši kaitīgi sabiedriskajai drošībai vai saistīti ar stratēģiskas nozīmes preču izmantošanu. Likuma 5.panta ceturtās daļas 7. un 7.¹ punktā uzskaitītie noziedzīgie nodarījumi ir smagi vai sevišķi smagi noziegumi, kā arī vērsti pret cilvēci un mieru, kara noziegumi, genocīds, noziegumi, kas saistīti ar terorismu vai vērsti pret valsti, neatkarīgi no noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas. Stratēģiskas nozīmes preču pieejamība šādām personām var radīt būtisku sabiedriskās drošības apdraudējumu, un šāds ierobežojums samazina iespējamību, ka persona atkārtoti var izdarīt līdzīga rakstura noziedzīgus nodarījumus. Nav pieļaujama tādu personu, kas izdarījušas Krimināllikuma IX, IX¹ vai X nodaļā paredzētos minētos noziedzīgos nodarījumus, iesaiste darbā ar stratēģiskas nozīmes precēm, jo tādējādi var tikt radīti draudi Latvijas Republikas nacionālajām un starptautiskajām interesēm.