22-TA-658: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumos ietvertais regulējums tiek precizēts atbilstoši 2021. gada 16. novembra likumā "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" noteiktajam.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2022.
Pamatojums
2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā 2021. gada 16. novembra likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā".
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumos ietvertais regulējums jāprecizē atbilstoši 2021. gada 16. novembra likumā "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" noteiktajam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021. gada 16. novembra likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" paredz precizēt, ka ģimenes locekļi ir arī "mazbērns", kā arī "pusmāsas un pusbrāļi", nevis tikai "brāļi un māsas", lai nodrošinātu vienādu tiesiskā regulējuma interpretāciju un piemērošanu institūcijās.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz pie ģimenes locekļiem precizēt, ka regulējums attiecas arī uz mazbērniem, pusbrāļiem un pusmāsām.
Problēmas apraksts
Līdz ar Administratīvās atbildības likuma pieņemšanu ir veiktas būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā izslēdzot tādu sodu kā administratīvais arests.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, noteikumu 6.15. apakšpunktā tiek svītroti vārdi "administratīvā soda (administratīvais arests)".
Problēmas apraksts
Praksē noteikumu 103. punkts rada neskaidrības.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 103. punktā noteikts, ka amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz apmaksātu papildatvaļinājumu atbilstoši amatpersonas (darbinieka) darbības un tās rezultātu novērtējumam iepriekšējā periodā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" 4. punktam darba izpildi novērtē, ne tikai ikgadēji, bet arī pirms pārbaudes laika beigām un pēc ilgstošas attaisnotās prombūtnes.
Ievērojot minēto, noteikumu 103. pantā ietvertais formulējums "iepriekšējā periodā" rada neskaidrības un pārpratumus.
Tā kā darba izpildi pēc ilgstošas attaisnotas prombūtnes (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības, darbnespēja) veic amatpersonai (darbiniekam), kura institūcijā jau bijusi nodarbināta un to veic sešu mēnešu laikā pēc atgriešanās, tad būtu atbalstāms, ka arī pēc šī novērtējuma varētu tikt piešķirts papildu atvaļinājums.
Ja persona pēc ilgstošas prombūtnes atgriežas un viņai ir vēl neizmantots papildatvaļinājums, tad to var izmantot līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atbilstoši iepriekš noteiktajam novērtējumam (pirms prombūtnes), ja novērtēšana pēc prombūtnes vēl nav bijusi.
Norādāms, ka papildatvaļinājuma ilgumu nosaka novērtējums, kas ir aktuāls papildatvaļinājuma piešķiršanas brīdī, tas ir, ja novērtējums mainās pirms papildatvaļinājuma izmantošanas, ņem vērā aktuālo novērtējumu, nevis iepriekšējo. Minētais saistīts ar to, ka papildatvaļinājums nav saistīts ar kalendāra gadu vai novērtēšanas periodu, bet gan ar ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu (skat. http://lpda.lv/storage/editor/atlidzibaslikumsarkomentariem.pdf 81.-82.lpp.).
Savukārt pārbaudes laiks darbinieka gadījumā nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem, bet valsts civildienesta ierēdņa gadījumā no trim līdz sešiem mēnešiem. Likumprojektā "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" (reģ. Nr. 1320/Lp13) paredzēts noteikt, ka pārbaudes laiks valsts civildienesta ierēdnim varēs būt līdz sešiem mēnešiem, bez minimālā, triju mēnešu, sliekšņa.
Tādējādi, ņemot vērā šos īsos periodus, pēc kuriem var tikt novērtēta amatpersona (darbinieks), tostarp var būt arī viens mēnesis, nebūtu atbalstāms, ka tiek piešķirts papildatvaļinājums pēc pārbaudes laika novērtējuma.
Ievērojot minēto, tiesiskās skaidrības labad nepieciešams precizēt noteikumu 103. punktu nosakot, ka amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz apmaksātu papildatvaļinājumu atbilstoši amatpersonas (darbinieka) darbības un tās rezultātu novērtējumam iepriekšējā periodā, izņemot novērtējumam pirms pārbaudes laika beigām.
Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" 4. punktam darba izpildi novērtē, ne tikai ikgadēji, bet arī pirms pārbaudes laika beigām un pēc ilgstošas attaisnotās prombūtnes.
Ievērojot minēto, noteikumu 103. pantā ietvertais formulējums "iepriekšējā periodā" rada neskaidrības un pārpratumus.
Tā kā darba izpildi pēc ilgstošas attaisnotas prombūtnes (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības, darbnespēja) veic amatpersonai (darbiniekam), kura institūcijā jau bijusi nodarbināta un to veic sešu mēnešu laikā pēc atgriešanās, tad būtu atbalstāms, ka arī pēc šī novērtējuma varētu tikt piešķirts papildu atvaļinājums.
Ja persona pēc ilgstošas prombūtnes atgriežas un viņai ir vēl neizmantots papildatvaļinājums, tad to var izmantot līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atbilstoši iepriekš noteiktajam novērtējumam (pirms prombūtnes), ja novērtēšana pēc prombūtnes vēl nav bijusi.
Norādāms, ka papildatvaļinājuma ilgumu nosaka novērtējums, kas ir aktuāls papildatvaļinājuma piešķiršanas brīdī, tas ir, ja novērtējums mainās pirms papildatvaļinājuma izmantošanas, ņem vērā aktuālo novērtējumu, nevis iepriekšējo. Minētais saistīts ar to, ka papildatvaļinājums nav saistīts ar kalendāra gadu vai novērtēšanas periodu, bet gan ar ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu (skat. http://lpda.lv/storage/editor/atlidzibaslikumsarkomentariem.pdf 81.-82.lpp.).
Savukārt pārbaudes laiks darbinieka gadījumā nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem, bet valsts civildienesta ierēdņa gadījumā no trim līdz sešiem mēnešiem. Likumprojektā "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" (reģ. Nr. 1320/Lp13) paredzēts noteikt, ka pārbaudes laiks valsts civildienesta ierēdnim varēs būt līdz sešiem mēnešiem, bez minimālā, triju mēnešu, sliekšņa.
Tādējādi, ņemot vērā šos īsos periodus, pēc kuriem var tikt novērtēta amatpersona (darbinieks), tostarp var būt arī viens mēnesis, nebūtu atbalstāms, ka tiek piešķirts papildatvaļinājums pēc pārbaudes laika novērtējuma.
Ievērojot minēto, tiesiskās skaidrības labad nepieciešams precizēt noteikumu 103. punktu nosakot, ka amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz apmaksātu papildatvaļinājumu atbilstoši amatpersonas (darbinieka) darbības un tās rezultātu novērtējumam iepriekšējā periodā, izņemot novērtējumam pirms pārbaudes laika beigām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Valsts un pašvaldību amatpersonas (darbinieki)
- Valsts un pašvaldību amatpersonu (darbinieku) mazbērni, pusbrāļi un pusmāsas
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
- Valsts un pašvaldību institūcijas
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts un pašvaldību institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi