24-TA-2218: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokola Nr.38 1.§ par informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2024. - 2027. gadā" 2.5. punkts, kas nosaka Finanšu ministrijai veikt grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredzot:
1) palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%, sākot no 2025.gada;
2) noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu – kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri;
3) palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%, sākot no 2027. gada.
Likumprojekts tiek virzīts "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu pakotnē.
1) palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%, sākot no 2025.gada;
2) noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu – kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri;
3) palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%, sākot no 2027. gada.
Likumprojekts tiek virzīts "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu pakotnē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu, t.i, kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri, kā arī indeksēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2021.gada un kas ir kompensējošais mehānisms darbaspēka nodokļu izmaiņu radītajam samazinājumam valsts budžeta ieņēmumos.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju izmaiņas stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa tiesiskais regulējums liedz veikt dažādas tiesiska rakstura procedūras ar transportlīdzekli VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijā” (turpmāk – CSDD), ja par to nav samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Šāda kārtība ir radīta, kā efektīvs kontroles mehānisms transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksai. Ceļu satiksmes likuma 16.panta piektā daļa paredz, ka no 2025.gada 1.janvāra Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētiem vieglajiem automobiļiem un piekabēm ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem valsts tehniskā apskate jāveic retāk kā reizi gadā pēc principa “3+2+2+2”, proti, šādiem transportlīdzekļiem valsts tehniskā apskate ir veicama ne vēlāk kā pēc trijiem gadiem pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas un tālāk ik pēc diviem gadiem līdz to deviņu gadu vecumam.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes ir noteiktas kā nemainīgs skaitlis nevis izteiktas procentuālā izteiksmē, tādējādi šāda veida nodokļa likmes paliek nemainīgas, neskatoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes ir noteiktas kā nemainīgs skaitlis nevis izteiktas procentuālā izteiksmē, tādējādi šāda veida nodokļa likmes paliek nemainīgas, neskatoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023. gada 22. jūnijā, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu. Saskaņā ar CSDD aprēķiniem transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates veikšanas.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu radušos situāciju, proti, lai nodoklis tiktu maksāts regulāri - katru gadu - likumprojektā paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu, kas turpmāk būs kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāris.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 16.pantā noteikto valsts tehnisko apskati lielākajai daļai transportlīdzekļu veic ik pēc 12 mēnešiem. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu valsts tehniskās apskates procesu un lai izlīdzinātu transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas plūsmu gada ietvaros, atļauju piedalīties ceļu satiksmē var noteikt garāku par 12 mēnešiem, taču ne vairāk kā par 30 dienām, ja Ceļu satiksmes likuma 16.pantā nav noteikts savādāk. Tas nozīmē, ka transportlīdzeklim, kurš valsts tehnisko apskati iziet decembrī (2024.gada decembris), nākamais valsts tehniskās apskates termiņš, ļoti iespējams, var būt noteikts uz aiznākošā gada janvāri (2026.gada janvāris). Tādējādi kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāris būs gala termiņš, kad par taksācijas periodu būtu jābūt samaksātam transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim.
Likumprojekta grozījumu mērķis cita starpā ir arī noteikt, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par kārtējo kalendāro gadu Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma visos 5.panta pantā noteiktajos gadījumos, bet, ja transportlīdzekļa reģistrācijas darbības vai valsts tehniskā apskate nav veiktas, tad ne vēlāk, kā līdz kalendārajam gadam sekojošā kalendārā gada 31. janvārim un par iepriekšējiem kalendārajiem gadiem, par kuriem nodoklis nav maksāts.
Likumprojekts paredz CSDD pienākumu nosūtīt informatīvo paziņojumu, ar kuru preventīvi informēt nodokļa maksātājus par nodokļa samaksas pienākumu. Informatīvo paziņojumu nosūtīs katru gadu līdz 10.janvārim. Ar informatīvo paziņojumu tiks informēti tie nodokļa maksātāji, kuri līdz paziņojuma izsūtīšanas brīdim nebūs samaksājuši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Šo paziņojumu saņems arī tie nodokļa maksātāji, kuru valsts tehniskās apskates termiņš ir noteikts no 10.janvāra līdz 30.janvārim un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nebūs samaksāts līdz 10.janvārim.
Paziņojums būs tikai ar informatīvu raksturu un tas nesaturēs administratīvā akta pazīmes, tajā tiks atgādināts par nodokļa samaksas termiņu un norāde uz tīmekļvietni, kur var apskatīt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes. Tādējādi ar paziņojuma palīdzību tiks realizēts “Konsultē vispirms” princips.
Saskaņā ar CSDD sniegto informāciju, 97% reģistrēto lietotāju tīmekļvietnē e-csdd.lv ir piekrituši saņemt informāciju elektroniski, līdz ar to nodokļu maksātājiem, kuri ir devuši atļauju nosūtīt informāciju elektroniski, informatīvais paziņojums tiks nosūtīts CSDD elektronisko pakalpojumu sistēmā. Pārējiem nodokļa maksātājiem informatīvais paziņojums tiks nosūtīts pa pastu. Saskaņā ar CSDD aplēsēm transportlīdzekļu skaits, par kuriem nav samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, svārstās robežās no 135 000 līdz 140 00 vienībām. Ņemot vērā CSDD sniegto informāciju, neieviešot jauno tiesisko regulējumu, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētu vieglo transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts nodoklis varētu pieaugt par 60 000 vienībām, tādējādi kopā sastādot aptuveni 200 000 transportlīdzekļus. Saskaņā ar CSDD datiem elektroniski informatīvo paziņojumu būtu iespējams nosūtīt aptuveni 172 000 transportlīdzekļu īpašniekiem, savukārt pa pastu informatīvo paziņojumu būtu nepieciešams nosūtīt aptuveni 28 000 transportlīdzekļu īpašniekiem. Saskaņā ar CSDD aprēķiniem informatīvā paziņojuma nosūtīšana elektroniski izmaksātu 0,21-0,23 EUR par vienību, savukārt tā nosūtīšana pa pastu, kā vienkāršs sūtījums, izmaksātu 1,75-1,77 EUR par katru nosūtīto vienību. Ņemot vērā prognozēto nodokļa nemaksātāju skaitu, CSDD izmaksas katru gadu, sākot no 2026.gada, varētu veidot nepilnus 90 000 EUR.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 16.pantā noteikto valsts tehnisko apskati lielākajai daļai transportlīdzekļu veic ik pēc 12 mēnešiem. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu valsts tehniskās apskates procesu un lai izlīdzinātu transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas plūsmu gada ietvaros, atļauju piedalīties ceļu satiksmē var noteikt garāku par 12 mēnešiem, taču ne vairāk kā par 30 dienām, ja Ceļu satiksmes likuma 16.pantā nav noteikts savādāk. Tas nozīmē, ka transportlīdzeklim, kurš valsts tehnisko apskati iziet decembrī (2024.gada decembris), nākamais valsts tehniskās apskates termiņš, ļoti iespējams, var būt noteikts uz aiznākošā gada janvāri (2026.gada janvāris). Tādējādi kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāris būs gala termiņš, kad par taksācijas periodu būtu jābūt samaksātam transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim.
Likumprojekta grozījumu mērķis cita starpā ir arī noteikt, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par kārtējo kalendāro gadu Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma visos 5.panta pantā noteiktajos gadījumos, bet, ja transportlīdzekļa reģistrācijas darbības vai valsts tehniskā apskate nav veiktas, tad ne vēlāk, kā līdz kalendārajam gadam sekojošā kalendārā gada 31. janvārim un par iepriekšējiem kalendārajiem gadiem, par kuriem nodoklis nav maksāts.
Likumprojekts paredz CSDD pienākumu nosūtīt informatīvo paziņojumu, ar kuru preventīvi informēt nodokļa maksātājus par nodokļa samaksas pienākumu. Informatīvo paziņojumu nosūtīs katru gadu līdz 10.janvārim. Ar informatīvo paziņojumu tiks informēti tie nodokļa maksātāji, kuri līdz paziņojuma izsūtīšanas brīdim nebūs samaksājuši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Šo paziņojumu saņems arī tie nodokļa maksātāji, kuru valsts tehniskās apskates termiņš ir noteikts no 10.janvāra līdz 30.janvārim un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nebūs samaksāts līdz 10.janvārim.
Paziņojums būs tikai ar informatīvu raksturu un tas nesaturēs administratīvā akta pazīmes, tajā tiks atgādināts par nodokļa samaksas termiņu un norāde uz tīmekļvietni, kur var apskatīt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes. Tādējādi ar paziņojuma palīdzību tiks realizēts “Konsultē vispirms” princips.
Saskaņā ar CSDD sniegto informāciju, 97% reģistrēto lietotāju tīmekļvietnē e-csdd.lv ir piekrituši saņemt informāciju elektroniski, līdz ar to nodokļu maksātājiem, kuri ir devuši atļauju nosūtīt informāciju elektroniski, informatīvais paziņojums tiks nosūtīts CSDD elektronisko pakalpojumu sistēmā. Pārējiem nodokļa maksātājiem informatīvais paziņojums tiks nosūtīts pa pastu. Saskaņā ar CSDD aplēsēm transportlīdzekļu skaits, par kuriem nav samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, svārstās robežās no 135 000 līdz 140 00 vienībām. Ņemot vērā CSDD sniegto informāciju, neieviešot jauno tiesisko regulējumu, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētu vieglo transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts nodoklis varētu pieaugt par 60 000 vienībām, tādējādi kopā sastādot aptuveni 200 000 transportlīdzekļus. Saskaņā ar CSDD datiem elektroniski informatīvo paziņojumu būtu iespējams nosūtīt aptuveni 172 000 transportlīdzekļu īpašniekiem, savukārt pa pastu informatīvo paziņojumu būtu nepieciešams nosūtīt aptuveni 28 000 transportlīdzekļu īpašniekiem. Saskaņā ar CSDD aprēķiniem informatīvā paziņojuma nosūtīšana elektroniski izmaksātu 0,21-0,23 EUR par vienību, savukārt tā nosūtīšana pa pastu, kā vienkāršs sūtījums, izmaksātu 1,75-1,77 EUR par katru nosūtīto vienību. Ņemot vērā prognozēto nodokļa nemaksātāju skaitu, CSDD izmaksas katru gadu, sākot no 2026.gada, varētu veidot nepilnus 90 000 EUR.
Problēmas apraksts
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes ir noteiktas kā nemainīgs skaitlis nevis izteiktas procentuālā izteiksmē, kā lielākajai daļai nodokļu, līdz ar to šāda veida nodokļa likmes paliek nemainīgas, neskatoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju indeksācija pēdējo reizi tika veikta 2021.gadā. Savukārt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes tika pārskatītas 2023.gadā.
Risinājuma apraksts
Latvijā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes nav piesaistītas inflācijas rādītājiem (tajās nav iestrādāts inflāciju kompensējošais mehānisms), līdz ar to, pieaugot vidējam cenu līmenim valstī un nodokļu likmēm paliekot nemainīgām, samazinās reālie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā. Savukārt, pieaugot vidējam atalgojumam, mazinās nodokļa slogs jeb tā ienākumu daļa, ko nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā par transportlīdzekļa ekspluatāciju, kas mazina nodokļu likmes lomu noteiktā nodokļa mērķa sasniegšanā, piemēram, saglabājot motivāciju izvēlēties transportlīdzekļus ar zemāku CO2 izmešu līmeni. Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, gan transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, gan uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes periodiski ir jāpārskata, it īpaši augstas inflācijas periodos.
2023. gada vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā bija par 27,8 % augstāks nekā 2021. gadā (CSP dati, tabula PCI020), savukārt, vidējā neto darba samaksa pieauga par 19,2 % (CSP dati, tabula DSV030). Lai koriģētu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atbilstoši cenu kāpumam kopš 2021. gada, 2025. gadā tos vajadzētu celt par apmēram 30 %. Taču, ņemot vērā ietekmi, ko pēdējo gadu straujš cenu kāpums atstāja uz Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un lai nodrošinātu samērīguma principu, tika pieņemts kompromisa risinājums veikt mērenu likmju paaugstināšanu, palielinot gan transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, gan uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes vidēji par 10 procentiem.
Ņemot vērā to, ka normatīvais regulējums paredz, ka pie noteiktām darbībām ar transportlīdzekli, piemēram reģistrējot, noņemot no uzskaites transportlīdzekli vai nododot numura zīmes utt., transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā par konkrētu mēnešu skaitu, tad nodokļa likmes ir apaļotas tā, lai nodokļa gada likmi dalot ar 12, veidotos skaitlis ar ne vairāk par diviem cipariem aiz komata.
Tā kā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes ir mainītas 2023.gadā, tad normas par šī nodokļa indeksētajām likmēm stāsies spēkā ar 2027.gadu.
2023. gada vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā bija par 27,8 % augstāks nekā 2021. gadā (CSP dati, tabula PCI020), savukārt, vidējā neto darba samaksa pieauga par 19,2 % (CSP dati, tabula DSV030). Lai koriģētu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atbilstoši cenu kāpumam kopš 2021. gada, 2025. gadā tos vajadzētu celt par apmēram 30 %. Taču, ņemot vērā ietekmi, ko pēdējo gadu straujš cenu kāpums atstāja uz Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un lai nodrošinātu samērīguma principu, tika pieņemts kompromisa risinājums veikt mērenu likmju paaugstināšanu, palielinot gan transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, gan uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes vidēji par 10 procentiem.
Ņemot vērā to, ka normatīvais regulējums paredz, ka pie noteiktām darbībām ar transportlīdzekli, piemēram reģistrējot, noņemot no uzskaites transportlīdzekli vai nododot numura zīmes utt., transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā par konkrētu mēnešu skaitu, tad nodokļa likmes ir apaļotas tā, lai nodokļa gada likmi dalot ar 12, veidotos skaitlis ar ne vairāk par diviem cipariem aiz komata.
Tā kā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes ir mainītas 2023.gadā, tad normas par šī nodokļa indeksētajām likmēm stāsies spēkā ar 2027.gadu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā ietverto normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību tvērumam ir izvērtēta:
1. Par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņa noteikšanu:
1.1. arī līdz šim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis bija jāmaksā par kalendāro gadu, šobrīd tiek noteikts konkrēts termiņš, līdz kuram ir jāsamaksā nodoklis (kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāris), kas ir izvērtēts normatīvo aktu kopsakarā, proti, Ceļu satiksmes likums paredz, ka valsts tehnisko apskati lielākajai daļai transportlīdzekļu veic ik pēc 12 mēnešiem, taču, lai izlīdzinātu tehniskās apskates plūsmu, tad atļauju piedalīties ceļu satiksmē var noteikt garāku par 12 mēnešiem, taču ne vairāk, kā par 30 dienām. Līdz ar to arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš ir noteikts saskaņā ar Ceļu satiksmes likumā noteikto, kas ir labvēlīgs risinājums nodokļa maksātājam.
2. Par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju paaugstināšanu:
2.1. transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju paaugstināšana neietekmē personu līdzekļu apmēru pirmās nepieciešamības preču iegādei;
2.2. transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa paaugstināšanā ir vērtēts samērīgums pret ieguvumu, proti, no nodokļu indeksācijas rezultātā papildus gūtajiem ieņēmumiem ir paredzēts nodrošināt daļu no papildus nepieciešamo līdzekļu apjoma valsts budžetā, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu valsts funkciju pilnvērtīgu darbību un attīstību, t.sk., lai varētu kompensēt iespējamo darbaspēku nodokļu samazinājumu, palielināt finansējumu iekšējai un ārējai drošībai, kas ir noteikts kā prioritārs pasākums, kā arī citiem sabiedrībai būtiskiem pasākumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa paaugstināšana ir samērīga ar leģitīmo mērķi.
1. Par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņa noteikšanu:
1.1. arī līdz šim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis bija jāmaksā par kalendāro gadu, šobrīd tiek noteikts konkrēts termiņš, līdz kuram ir jāsamaksā nodoklis (kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāris), kas ir izvērtēts normatīvo aktu kopsakarā, proti, Ceļu satiksmes likums paredz, ka valsts tehnisko apskati lielākajai daļai transportlīdzekļu veic ik pēc 12 mēnešiem, taču, lai izlīdzinātu tehniskās apskates plūsmu, tad atļauju piedalīties ceļu satiksmē var noteikt garāku par 12 mēnešiem, taču ne vairāk, kā par 30 dienām. Līdz ar to arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš ir noteikts saskaņā ar Ceļu satiksmes likumā noteikto, kas ir labvēlīgs risinājums nodokļa maksātājam.
2. Par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju paaugstināšanu:
2.1. transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju paaugstināšana neietekmē personu līdzekļu apmēru pirmās nepieciešamības preču iegādei;
2.2. transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa paaugstināšanā ir vērtēts samērīgums pret ieguvumu, proti, no nodokļu indeksācijas rezultātā papildus gūtajiem ieņēmumiem ir paredzēts nodrošināt daļu no papildus nepieciešamo līdzekļu apjoma valsts budžetā, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu valsts funkciju pilnvērtīgu darbību un attīstību, t.sk., lai varētu kompensēt iespējamo darbaspēku nodokļu samazinājumu, palielināt finansējumu iekšējai un ārējai drošībai, kas ir noteikts kā prioritārs pasākums, kā arī citiem sabiedrībai būtiskiem pasākumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa paaugstināšana ir samērīga ar leģitīmo mērķi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Tās fiziskās personas, kuru īpašumā, turējumā vai valdījumā ir transportlīdzeklis.
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētās tiesību normas paredz nodokļu maksātājiem no 2025.gada vidēji par 10% augstākas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes, un no 2027.gada vidēji par 10% augstākas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes.
Juridiskās personas
- Tās juridiskās personas, kuru īpašumā, turējumā vai valdījumā ir transportlīdzeklis.
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētās tiesību normas paredz nodokļu maksātājiem no 2025.gada vidēji par 10% augstākas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes, un no 2027.gada vidēji par 10% augstākas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
138 700 000
0
142 300 000
11 384 000
146 200 000
12 014 000
15 387 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
138 700 000
0
142 300 000
11 384 000
146 200 000
12 014 000
15 387 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
138 700 000
0
142 300 000
0
146 200 000
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
138 700 000
0
142 300 000
0
146 200 000
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
11 384 000
0
12 014 000
15 387 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
11 384 000
0
12 014 000
15 387 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
11 384 000
12 014 000
15 387 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
11 384 000
12 014 000
15 387 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
1.Tiek paaugstinātas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes par 10%. Šī pasākuma ietekmē, kopējais prognozētais TEN ieņēmumu pieaugums 2025. gadā ir 11 384 000 euro, 2026. gadā ir 12 014 000 euro un 2027. gadā ir 12 659 000 euro gadā.
Aprēķinot fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, ņemts vērā aktuālais attiecīgajā segmentā reģistrēto transportlīdzekļu skaits sadalījumā pēc likumā noteiktajiem kritērijiem un, prognozētais transportlīdzekļu skaita samazinājums/pieaugums attiecībā uz transportlīdzekļu segmentu grupām.
Prognozētais TEN ieņēmumu pieaugums:
par motocikliem, tricikliem un kvadricikliem 2025. gadā 165 000 euro; 2026. gadā 175 000 euro; 2027. gadā 184 000 euro;
par vieglajiem automobiļiem vai kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem 2025. gadā 9 836 000 euro; 2026. gadā 10 381 000 euro; 2027. gadā 10 938 000 euro;
par autobusiem ar pilnu masu virs 3500 kg 2025. gadā 65 000 euro, 2026. gadā 68 000 euro, 2027. gadā 72 000 euro;
par kravas transportlīdzekļiem no 3500 kg līdz 12000 kg, kravas transportlīdzekļiem virs 12000 kg, seglu vilcējiem 2025. gadā 911 000 euro, 2026. gadā 961 000 euro, 2027. gadā 1 013 000 euro;
par vienasu piekabēm un puspiekabēm, divasu, trīsasu vai vairāk asu piekabēm 2025. gadā 72 000 euro, 2026. gadā 76 000 euro, 2027. gadā 80 000 euro;
par divasu, trīsasu vai vairāk asu puspiekabēm 2025. gadā 335 000 euro, 2026. gadā 353 000 euro, 2027. gadā 372 000 euro.
2. Tiek paaugstinātas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) likmes par 10%.
Paaugstinot UVTN likmes par 10%, 2027.gadā veidosies pozitīva fiskālā ietekme 2 728 000 euro apmērā, kas atkarībā no automašīnu dzinēja jaudas sadalās:
līdz 110 kW ─ 843 000 euro;
no 111kW līdz 130 kW ─ 284 000 euro;
no 131 kW līdz 150 kW ─ 477 000 euro;
no 151 kW līdz 200 kW ─ 474 000 euro;
virs 200 kW ─ 221 000 euro;
vieglais transportlīdzeklis, kas kā mehānisko enerģiju izmanto transportlīdzeklī glabāto elektroenerģiju (elektroautomobiļi) ─ 173 000 euro;
vieglais transportlīdzeklis, kas bez iekšdedzes motora kā mehānisko dzinējspēku izmanto arī elektroenerģiju, ko iegūst pieslēdzoties ārējam elektroenerģijas avotam (hibrīda automobiļi) ─ 56 000 euro;
pārējie vieglie transportlīdzekļi) ─ 201 000 euro.
Aprēķinot fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, ņemts vērā aktuālais attiecīgajā segmentā reģistrēto transportlīdzekļu skaits sadalījumā pēc likumā noteiktajiem kritērijiem un, prognozētais transportlīdzekļu skaita samazinājums/pieaugums attiecībā uz transportlīdzekļu segmentu grupām.
Prognozētais TEN ieņēmumu pieaugums:
par motocikliem, tricikliem un kvadricikliem 2025. gadā 165 000 euro; 2026. gadā 175 000 euro; 2027. gadā 184 000 euro;
par vieglajiem automobiļiem vai kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem 2025. gadā 9 836 000 euro; 2026. gadā 10 381 000 euro; 2027. gadā 10 938 000 euro;
par autobusiem ar pilnu masu virs 3500 kg 2025. gadā 65 000 euro, 2026. gadā 68 000 euro, 2027. gadā 72 000 euro;
par kravas transportlīdzekļiem no 3500 kg līdz 12000 kg, kravas transportlīdzekļiem virs 12000 kg, seglu vilcējiem 2025. gadā 911 000 euro, 2026. gadā 961 000 euro, 2027. gadā 1 013 000 euro;
par vienasu piekabēm un puspiekabēm, divasu, trīsasu vai vairāk asu piekabēm 2025. gadā 72 000 euro, 2026. gadā 76 000 euro, 2027. gadā 80 000 euro;
par divasu, trīsasu vai vairāk asu puspiekabēm 2025. gadā 335 000 euro, 2026. gadā 353 000 euro, 2027. gadā 372 000 euro.
2. Tiek paaugstinātas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) likmes par 10%.
Paaugstinot UVTN likmes par 10%, 2027.gadā veidosies pozitīva fiskālā ietekme 2 728 000 euro apmērā, kas atkarībā no automašīnu dzinēja jaudas sadalās:
līdz 110 kW ─ 843 000 euro;
no 111kW līdz 130 kW ─ 284 000 euro;
no 131 kW līdz 150 kW ─ 477 000 euro;
no 151 kW līdz 200 kW ─ 474 000 euro;
virs 200 kW ─ 221 000 euro;
vieglais transportlīdzeklis, kas kā mehānisko enerģiju izmanto transportlīdzeklī glabāto elektroenerģiju (elektroautomobiļi) ─ 173 000 euro;
vieglais transportlīdzeklis, kas bez iekšdedzes motora kā mehānisko dzinējspēku izmanto arī elektroenerģiju, ko iegūst pieslēdzoties ārējam elektroenerģijas avotam (hibrīda automobiļi) ─ 56 000 euro;
pārējie vieglie transportlīdzekļi) ─ 201 000 euro.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
CSDD katru gadu, sākot no 2026.gada, izmaksas par informatīvo paziņojumu sūtīšanu varētu veidot nepilnus 90 000 EUR. Attiecīgi nepieciešamais finansējums Ceļu satiksmes drošības direkcijai, lai nosūtītu informatīvos paziņojumus, sākot no 2026.gada, tiks nodrošināts Satiksmes ministrijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Paredzētais ieņēmumu palielinājums iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".
Paredzētais ieņēmumu palielinājums iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kurā piedalījās arī sociālo un sadarbības partneru pārstāvji, pēc nepieciešamības pieaicinot speciālistus no citām ministrijām, Latvijas Bankas un citām organizācijām. 2024. gada 6. septembra Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes, kurā piedalījās sociālie partneri, konceptuāli tika atbalstīti nodokļu pārskatīšanas scenāriji, pamatojoties uz kuriem sagatavots un Ministru kabineta 19.septembra sēdē izskatīts Informatīvs ziņojums par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā, tai skaitā par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokļa likmju indeksāciju.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Par šo likumprojektu netika saņemti sabiedrības līdzdalības rezultāti.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
CSDD, sākot ar 2026.gadu, izsūtīs informatīvu paziņojumu tiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksātājiem, kuri līdz kalendārā gada beigām nebūs samaksājuši nodokli.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi