Anotācija (ex-ante)

Zinātnisko rakstu publicēšana, it īpaši augstas kvalitātes zinātniskajos žurnālos prasa ilgāku laika posmu, nekā projekta īstenošanai (3 gadi) noteiktajā laika limitā iespējams.
Ministrija un Padome projektu īstenošanas laikā ir saņēmusi aicinājumus no zinātniskajām institūcijām noteikt projektā sasniedzamos rezultātus elastīgāk, jo zinātnisko rakstu un citu publikāciju sagatavošana un promocijas darbu  izstrādei var būt nepieciešams garāks laika periods, jo projekta īstenošanai atvēlētajā trīs gadu periodā ir iespējams zinātniskos rakstus un promocijas darbu izstrādāt un iesniegt, bet ne vienmēr arī publicēt.

Lai nodrošinātu elastīgāku pieeju zinātnisko pētījumu rezultātu sasniegšanai un ņemtu vērā zinātnisko institūciju ierosinājumu, ar tiesību aktu projektu paredz papildināt Noteikumu Nr. 725 ar 2.10. apakšpunktu, kurā dots termina – “projekta rezultāti” tvērums, nosakot konkrētus zinātnisko rezultātu veidus, kas tiek uzskatīti par sasniegtiem. Norma skaidri definē, ka par rezultātiem var tikt atzīti gan augstas kvalitātes zinātniskie raksti un monogrāfijas, gan tehnoloģiski un praktiski risinājumi (piem., prototipi, metodes, intelektuālā īpašuma izmantošanas rezultāti), kā arī politikas ietekmes izvērtējumi un studiju rezultāti. Šāds regulējums nodrošina vienotu, izmērāmu un pārbaudāmu rezultātu izpratni visos projektos.

Noteikumu Nr. 725 5. punkts esošajā redakcijā paredz pagarināt projektu īstenošanas termiņu līdz vienam gadam bez finansējuma piešķiršanas vienīgi projekta rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai. Līdzšinējā projektu īstenošanas administrēšanas praksē ir konstatēts, ka pastāv atsevišķi izņēmumi, kad projektu īstenotāji nespēj pabeigt projektu uzdevumu izpildi projektu īstenošanas laikā no projektu īstenotāju varas neatkarīgu apstākļu dēļ (piemēram, projekta vadītāja nāve). Šobrīd gadījumos, ja projektu īstenotāji lūdz pagarināt termiņu projekta īstenošanas pabeigšanai, Noteikumi Nr. 725 neparedz atbilstošu regulējumu.
Papildus Noteikumu Nr. 725 5. punktā minētā norma par rezultātu nostiprināšanu praksē zinātniskajām institūcijām rada neskaidrību un interpretācijas iespējas. Neskaidrības rada arī 5. punktā minētais par noslēguma zinātniskā pārskata iesniegšanas laiku projekta īstenošanas termiņa pagarinājuma gadījumā, veicot to pirms vai pēc pagarinājuma, ja pagarinājuma rezultātā projektā panākts labāks rezultāts ar lielāku rezultātu ietekmi. Līdz ar to nepieciešams precīzāk definēt projektu īstenošanas termiņu pagarinājuma gadījumus un noslēguma zinātniskā pārskata sagatavošanas termiņu.

Ar tiesību akta projektu FLPP projektu īstenošanas pagarinājumam paredz divus atšķirīgus gadījumus, kad projekta īstenotājs ar pamatojumu var lūgt pagarināt projekta īstenošanas ilgumu līdz vienam gadam. Šāda pieeja novērš iepriekš pastāvošās neskaidrības par pieļaujamajiem gadījumiem un nodrošina skaidru, caurskatāmu un vienoti piemērojamu procedūru.
Ar tiesību akta projektu paredzēts precizēt Noteikumu Nr. 725 5. punktu, nosakot divas atšķirīgas iespējas pagarināt projekta īstenošanas termiņu līdz vienam gadam bez finansējuma piešķiršanas: 1) iespēju projekta īstenošanas laika pagarinājumu lūgt un piešķirt projekta īstenošanas darbu pabeigšanai, ja Padomei tiek iesniegts zinātniskās institūcijas iesniegums ar par nepārvaramas varas apstākļu vai ārkārtēja apstākļa iestāšanos, pamatojot šos apstākļus kā nepārvaramas varas radītus; 2) iespēju pagarināt projekta īstenošanas laiku rezultātu publicēšanai un publiskošanai, ja Padomei tiek iesniegts zinātniskās institūcijas iesniegums ar rezultātu nostiprināšanas plānu.
Ar ārkārtēja rakstura apstākļiem tiek saprastas stihiskas nelaimes, avārijas, katastrofas, epidēmijas, kara darbība, nemieri, kas kavē vai pārtrauc Līguma saistību pilnīgu izpildi.
Tiesību akta projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 725 ar 5.¹ punktu, nosakot, ka, ja projekta īstenošanas termiņš pagarināts neatkarīgi no pagarināšanas iemesla, Padome veic projekta noslēguma pārskata zinātnisko vērtēšanu pēc projekta īstenošanas termiņa pagarinājuma beigām.

2025. gada rudenī plašsaziņas līdzekļos un Saeimā raisījās diskusija par atsevišķu apstiprināto projektu tēmu izvēli un lietderību tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām. Atsevišķos gadījumos pētniecības projektos tika izvēlētas tēmas, kas vairāk ir aktuālas ārpus Latvijas un sniedz ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā plašākā zinātniskajā kopienā, bet pētījuma diskurss nav aktuāls Latvijas sabiedrības kontekstā. Tādēļ Ministrija rosināja īstenot sabiedrības iesaisti (civic engagement), lai tādējādi apzinātu nepieciešamās jaunās zināšanas, kuras sabiedrība var iegūt fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu  īstenošanas ietvaros.

Lai problēmu risinātu, diskusijas rezultātā tika nolemts, ka nepieciešama sabiedrības iesaiste (civic engagement), lai stiprinātu dialogu ar sabiedrību, gan proaktīvi, gan profesionāli komunicējot ar dažādām sabiedrības mērķa grupām, un izzinot aktualitāti, sabiedrības interesi, kritiku un jautājumus, apzinātu sabiedrības iesaistes iespējas. Šāda pieeja ierosināta, sekojot, piemēram, Eiropas Komisijas ieteikumam par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti politikas veidošanā (Recommendation (EU) 2023/2836[1]) un efektīvas līdzdalības veicināšanu politikas veidošanas procesos; Eiropas Komisijas vadlīnijām (rokasgrāmatai), kas definē pilsoņu iesaistes formātus (piem., pilsoņu paneļi, līdzradīšana, deliberācija), principus un praktiskos soļus, kā izvēlēties piemērotāko iesaistes metodi konkrētam politikas jautājumam[2].
Tiesību akta projekts paredz sabiedrības iesaisti konkursa norises sagatavošanas un nolikuma izstrādes procesā, papildinot Noteikumu Nr. 725 10.punkta ievaddaļu, nosakot, ka konkursa nolikums paredz, ka tā izstrādes procesā padome īsteno sabiedrības iesaisti (civic engagement), lai apzinātu sabiedrības ieskatu par sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai nozīmīgām zināšanām.
Minētā pieeja paredz, ka konkursa nolikuma izstrādes procesā Padome var īstenot sabiedrības iesaisti informatīvos un konsultatīvos nolūkos, tostarp veicot anketēšanu, organizējot diskusijas, aptaujājot dažādu tautsaimniecības nozaru un sabiedrības grupu pārstāvjus, kā arī aicinot izteikt viedokli par attiecīgajās nozarēs un sabiedrības grupām aktuāliem jautājumiem. Sabiedrības iesaistes rezultātā iegūtā informācija var tikt apkopota un pievienota konkursa nolikumam kā informatīvs pielikums, aicinot zinātniekus un zinātniskās institūcijas, izvēloties pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus, to ņemt vērā pēc saviem ieskatiem. Vienlaikus uzsverams, ka sabiedrības iesaistes rezultāti neietekmē projektu iesniegumu tematisko izvēli, zinātnisko saturu vai to vērtēšanu, kas balstās uz akadēmiskās brīvības un zinātniskās izcilības principiem. Atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 34. panta pirmajai daļai projektu pieteikumus izvirza zinātnieki, kuri patstāvīgi formulē pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus, savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu galvenais kritērijs projekta īstenošanas granta piešķiršanai ir projekta zinātniskā kvalitāte. FLPP ir pētniecības projektu konkurss, kurā projekta tematikas un metodoloģijas izvēle ir pētnieka ekskluzīva atbildība. Sabiedrības iesaiste netiek izmantota prioritāro pētniecības tematu, jomu vai virzienu noteikšanai, un tās rezultāti neietekmē ārvalstu zinātnisko ekspertu veikto projektu pieteikumu vērtēšanu. Tā tiek izmantota vienīgi kā nolikuma izstrādes procesa instruments, lai precizētu konkursa mērķa un sagaidāmās ietekmes vispārīgo formulējumu Latvijas zinātnes nozaru ietvarā, neiejaucoties pētniecības brīvībā.
Konkursa nolikuma pielikums ar apkopoto informāciju par sabiedrības izteiktajiem priekšlikumiem ekspertam būs kā viens no pieejamajiem alternatīvi izmantojamajiem informācijas avotiem, lai nodrošinātu objektīvi pamatotu vērtējumu kritērija "projekta rezultātu ietekme" apsvēruma "pētījuma rezultātā tiks radītas attiecīgajai nozarei, tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nozīmīgas zināšanas"  ietvaros. Eksperts var arī neizmantot šo informāciju, ja projekta pieteikums tādu jau satur un projekta pieteikuma iesniedzējs ir iekļāvis argumentēti pamatotu informāciju (avotu) par minēto apsvērumu.
[1] 023/2836 20.12.2023 COMMISSION RECOMMENDATION (EU) 2023/2836 of 12 December 2023 on promoting the engagement and effective participation of citizens and civil society organisations in public policy-making processes. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32023H2836
[2] European Commission: Directorate-General for Communication, Corporate guidance – Citizen engagement, Publications Office of the European Union, 2025. Pieejams:  https://data.europa.eu/doi/10.2775/9925817
 

2025. gada rudenī plašsaziņas līdzekļos un Saeimā izraisījās diskusijas par nepieciešamību noteikt lielāku projektu ieguldījumu tautsaimniecībai un sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanā, aktualizēt projektu vērtēšanas sistēmu, savstarpēji harmonizējot vienas zinātnes nozaru grupas ekspertu sagatavotos konsolidētos vērtējumus. Arī zinātniskās institūcijas ir norādījušas uz projektu iesniegumu vērtēšanas nepilnībām, kas rodas ekspertu ekspertīzes rezultātā. Ņemot vērā, ka ik gadu atklāta projektu iesniegumu konkursa ietvaros tiek iesniegti ap 600 pieteikumu, Padome piesaista lielu skaitu ekspertu, kuri veic projektu vērtēšanu. Vērtēšanas rezultātā katram projektam tiek izstrādāts divu ekspertu konsolidētais vērtējums, neveicot vienas zinātnes nozares grupas projektu vērtējumu savstarpēju salīdzināšanu. Līdz ar to var rasties situācijas, kad par vienu un to pašu nepilnību projektā var tikt piešķirts atšķirīgs punktu skaits.
Šobrīd valsts budžeta līdzekļi nav paredzēti ekspertu paneļdiskusiju ieviešanai un virspaneļu izveidei vērtēšanas procesa uzlabošanai. Valsts budžeta līdzekļi nav paredzēti arī iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistes nodrošināšanai un  citām Noteikumu Nr.725 III. sadaļā par finansējuma administrēšanas kārtību Padomei noteiktajām darbībām.

Lai nodrošinātu metodoloģiski vienotu un caurskatāmu fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu zinātnisko vērtēšanu, grozījumi paredz precizēt vērtēšanas procesa struktūru un ieviest ekspertu paneļu sistēmu. Ar grozījumiem noteikts, ka konkursa nolikumā tiek iekļauta ekspertu paneļu organizēšanas un darba kārtība, kā arī precizēts individuālā un konsolidētā vērtējuma sagatavošanas process.
Lai attiecīgās zinātnes nozares grupas ietvaros harmonizētu ekspertu sniegtos konsolidētos vērtējumus punktos, nodrošinot vienotu pieeju starp vienas zinātnes nozares grupas projektiem, tiesību akta projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.725 ar 10.8.¹ punktu, nosakot, ka konkursa nolikumā tiek noteikta ekspertu paneļu organizēšanas un darba kārtība.
Precizēts Noteikumu Nr. 725 18. punkts, paredzot ekspertam vispirms aizpildīt individuālā vērtējuma veidlapu, bet nosacījumi ekspertu konsolidētā vērtējuma izstrādei pārcelti uz Noteikumu Nr. 725 23.¹ punktu, veidojot loģisku un secīgu vērtēšanas procesa izklāstu.
Noteikumi papildināti ar 23.¹.– 23.⁵. punktu, kuri nosaka ekspertu paneļu izveidi, uzdevumus, darba secību un vērtēšanas rezultātu harmonizācijas kārtību starp vienas zinātnes nozares grupas projektiem. Ekspertu paneļi pārrunā un precizē ekspertu sagatavotos konsolidētos vērtējumu projektus, nosaka gala vērtējumu, aprēķina svērto vērtējumu un sagatavo projektu sarakstu dilstošā secībā.
 Ar grozījumiem ieviesta jauna ekspertu paneļu sistēma, kuras mērķis ir harmonizēt projektu vērtēšanas rezultātus vienas zinātnes nozares ietvaros. Ekspertu paneļi pārrunā un precizē ekspertu sagatavotos konsolidēto vērtējumu projektus, vienojas par gala vērtējumu punktos, aprēķina svērto vērtējumu un sagatavo projektu sarakstu dilstošā secībā. Šāda pieeja samazina atšķirības starp individuālo ekspertu vērtējumiem un nodrošina metodoloģiski konsekventu un caurskatāmu projektu salīdzināšanu Paneļdiskusijas (vai vērtēšanas komisijas) tiek veidotas, pārņemot Eiropas Savienības pamatprogrammas Apvārsnis Eiropa pētniecības projektu vērtēšanas pieeju, ekspertu paneļu sistēmu un lomu vērtēšanā (skat. piemēram, “Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013”  29. pantu[1] vai “Horizon Europe. European Research Council (ERC) ERC Rules of submission and evaluation under Horizon Europe”. 4.versija 09.07.2025 3.6.1. (1) punktu[2]).
Ņemot vērā 2025. gada rudenī diskusijās Saeimas komisijās pārrunāto, ar tiesību aktu projektu paredz grozīt Noteikumus Nr. 725, izslēdzot līdzšinējo 24. punktu, ar ko noteikts procentuālais īpatsvars šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3.apakšpunktā minēto kritēriju procentuālajam īpatsvaram, pārvirzot šo normu uz 23.⁵4. apakšpunktu un vienlaikus nosakot lielāku ietekmes kritērija īpatsvaru (40%) nekā tagadējā Noteikumu Nr. 725 24. punkta redakcijā.
Ar tiesību aktu projektu Noteikumu Nr. 725 25. punkts tiek papildināts, nosakot ekspertu virspaneļu izveides mērķi un uzdevumu vienā zinātnes nozares grupā vairāku paneļu ietvaros vienādi novērtēto projektu iesniegumu gadījumā noteikt savstarpējo secību un vienoties, kurš no šiem vienādi novērtētajiem projektu iesniegumiem ir prioritāri finansējams, ja visu šādu projektu finansēšanai nepietiek finansējuma. Ar grozījumiem precizēta kārtība gadījumiem, kad vairāki projekti iegūst identisku svērto vērtējumu. Virspaneļi nodrošina šādu projektu savstarpējo salīdzināšanu, vienojoties par to secību, ja pieejamais finansējums neļauj atbalstīt visus projektus. Šis risinājums novērš neskaidrības un nodrošina vienotu lēmumu pieņemšanas loģiku.
Ar tiesību aktu projektu paredz grozīt Noteikumu Nr. 725 26. punktu, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļus ekspertu paneļdiskusiju un citu paredzēto papildu administratīvo darbību veikšanu, esošā budžeta ietvaros paredzot finansējumu pilsoniskās sabiedrības iesaistei projektu konkursa izveides un organizēšanas laikā, ekspertu atlīdzību ekspertu dalībai paneļdiskusijās un virspaneļos, projektu finansējuma izlietojuma un projektu īstenošanas uzraudzībai.
[1] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R0695
[2] Pieejams: https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/horizon/guidance/erc-rules-for-submission-and-evaluation_he-erc_en.pdf?utm_source=chatgpt.com
 

Noteikumu Nr. 725 27. punkts nosaka, ka lēmumu par projekta finansēšanu Padome pieņem triju mēnešu laikā pēc konkursa noslēguma (projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa) datuma. Ar likuma “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (pieņemti 2024. gada 27. martā, stājās spēkā 2024. gada 1. maijā)  16. panta 4. punktu ir noteikts, ka lēmumu par konkursa kārtībā pieteikta un no valsts budžeta finansējama zinātniskā pētījuma projekta vai programmas projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem sešu mēnešu laikā no attiecīgā konkursa nolikumā noteiktā projekta iesniegšanas beigu datuma, nodrošinot lēmuma pieņemšanas procesa atklātumu. Līdz ar to ir izveidojusies pretruna starp minētajiem tiesību aktiem.

Lai nodrošinātu Noteikumu Nr. 725 27. punktā noteiktā termiņa atbilstību Zinātniskās darbības likuma 16. panta 4. punktā noteiktajam, ar tiesību akta projektu tiek precizēts Noteikumu Nr. 725 27. punkts, ietverot tiešu atsauci uz Zinātniskās darbības likuma normu, kurā noteikts lēmuma pieņemšanas termiņš, nosakot, ka lēmumu par projekta finansēšanu padome pieņem Zinātniskās darbības likuma 16. panta 4. punktā noteiktajā termiņā, noformējot to kā administratīvo aktu un nosūta projekta iesniedzējam. 
Ar grozījumiem novērsta pretruna starp Noteikumu Nr. 725 un Zinātniskās darbības likumā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu. Tagad noteikumi tieši atsaucas uz likumā noteikto sešu mēnešu termiņu, tādējādi nodrošinot juridiski konsekventu un viennozīmīgu regulējumu projektu finansējuma lēmumu pieņemšanai

Noteikumu Nr. 725 37. punktā, kur Padomei jāizstrādā un jāiesniedz īstenošanas un uzraudzības komisijai un Ministrijai saskaņošanai pārskatus par attiecīgajā kalendārajā gadā saņemto projektu vidusposmu un noslēgumu zinātnisko pārskatu ietvaros veikto darbu un zinātnisko lietderību. Ņemot vērā faktu, ka pārskati tiek sagatavoti par periodu un sasniegtajiem rezultātiem iepriekšējā projektu īstenošanas periodā, šos rezultātus izmainīt vairs nevar. Savukārt, izlietotā finansējuma lietderību vērtē Padome un nepieciešamības gadījumā atbilstoši Noteikumu Nr. 725 48. punktā noteiktajam un saskaņā ar projekta līgumā noteikto pieņem lēmumu par neatbilstoši izlietotā finansējuma atmaksu. Gadījumā, ja projekta vidusposmā vai noslēgumā ārvalstu eksperti ir snieguši vērtējumu “projektu neturpināt” vai “projekta mērķis nav sasniegts” Padome rīkojas saskaņā ar Noteikumu Nr. 725 35. punktā noteikto, pieņemot lēmumu par projekta izbeigšanu, vienlaikus izvērtējot arī Vērtēšanas komisijas argumentēto viedokli par to, un nosūtot lēmumu vadītājam un zinātniskajai institūcijai. Līdz ar to pārskata saskaņošana rada papildu birokrātisko slogu.
Līdzīga prasība ietverta Noteikumu Nr. 725 51. punktā, kas uzliek par pienākumu Padomei izstrādāt un divu kalendāro mēnešu laikā pēc zinātnisko institūciju finanšu pārskatu iesniegšanas par kārtējā gadā izlietoto finansējumu izstrādāt un iesniegt Vērtēšanas komisijai un Ministrijai saskaņošanai pārskatu par valsts budžeta izlietojumu. Problēmu rada fakts, ka Padomei divu mēnešu laikā jāizskata zinātnisko institūciju ap 200 iesniegto finanšu pārskatu, bieži vien lūdzot zinātniskās institūcijas veikt precizējumus un papildinājumus. Līdz ar to Padomei nav iespēju ievērot pārskata iesniegšanas termiņu. Papildus tam prasība šo pārskatu Vērtēšanas komisijai un Ministrijai saskaņot faktiski rada vienīgi birokrātisko slogu, jo Padomes izstrādātajā finanšu pārskatā apkopoti fakti par finanšu izlietojumu iepriekšējā kalendārajā gadā, un tos mainīt nevar.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ar tiesību akta projektu paredz precizēt  Noteikumu Nr. 725 37. punktu par Padomes pienākumu pārskatu par projektu zinātnisko lietderību iesniegt Ministrijai informācijai. Noteikts, ka, pamatojoties uz saņemtajiem vidusposma un noslēguma zinātniskajiem pārskatiem, Padome sagatavo pārskatu par projektu zinātnisko lietderību, iesniedz to ministrijai informācijai un ievieto informācijas sistēmā. Šāda pieeja mazina birokrātisko slogu un nodrošina, ka pārskati tiek izmantoti informācijas nolūkos, neveidojot papildu saskaņošanas procedūras.
Savukārt, lai mazinātu birokrātisko slogu un noteiktu izpildāmu Padomes finanšu pārskata iesniegšanas termiņu, tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr. 725 51. punktā, pagarinot Padomes izstrādājamā finanšu pārskata izstrādes termiņu par diviem mēnešiem un paredzot to iesniegt Ministrijā.
Ar grozījumiem vienkāršota gan zinātnisko pārskatu, gan finanšu pārskatu aprites un iesniegšanas kārtība. Pārskati turpmāk tiek iesniegti informācijas nolūkos ministrijai, un Padomei noteikts reālistiskāks sagatavošanas termiņš. Šādas izmaiņas mazina formālo slogu un atvieglo dokumentu apriti, nezaudējot pārskatu kvalitāti.

Pašreiz Noteikumu Nr. 725 41. punktā ir noteikta zinātniskās institūcijas rīcība gadījumos, kad ir nepieciešams mainīt projekta vadītāju vai galveno izpildītāju, tomēr nav noteiktas prasības, kādām ir jāatbilst līdzšinējā projekta vadītāja vai izpildītāja aizvietotājam, lai nodrošinātu aizvietotāja līdzvērtīgu kvalifikāciju un iespēju sekmīgi pabeigt projektu. Minētais rada risku, ka par aizvietotāju tiek noteikta persona, kas nespēs pilnvērtīgi un kvalitatīvi pabeigt īstenošanā esošo projektu.

Ar grozījumiem precizēta projekta vadītāja un galveno izpildītāju maiņas kārtība. Noteikts, ka projekta īstenotājam, lūdzot veikt izmaiņas projekta vadītājā vai galvenajos izpildītājos, Padomei jāiesniedz pamatots iesniegums un atbilstošas personas dzīvesgaitas apraksts. Padome izvērtē aizvietotāja atbilstību līdzšinējā projekta vadītāja vai izpildītāja zinātniskajai kvalifikācijai, pieredzei un projekta tematikai, un pieņem lēmumu par izmaiņu saskaņošanu vai noraidīšanu. Šāda pieeja nodrošina, ka personāla izmaiņas neskar projekta kvalitāti un atbilstību tā mērķiem.

Veicot projektu īstenošanas uzraudzību, ir konstatētas nepilnības Noteikumu Nr. 715 42. - 44. punkta normu piemērošanā. Noteikumu Nr. 725 42. punkts nosaka nepieciešamību iesniegt iesniegumu un saskaņot izmaiņas projekta izpildītāju skaitliskajā sastāvā. Savukārt, Padomei, ņemot vērā Vērtēšanas komisijas sniegto viedokli, jāvērtē minēto izmaiņu pamatotība. Tā kā projekta izpildītāji ir arī studējošie, kuru dalība projekta īstenošanas laikā ļoti bieži mainās un kuri projektā parasti neveic būtiskus darba uzdevumus, zinātniskajām institūcijām rodas papildu administratīvais slogs, regulāri piesakot Padomei veikt izmaiņas. Liels  administratīvais slogs rodas arī Vērtēšanas komisijai un Padomei, izskatot studējošo maiņas pamatotību.
Piemērojot Noteikumu Nr. 725 43. un 44. punktu, zinātniskajām institūcijām un Padomei rodas liels birokrātiskais slogs, jo projekta trīs gadu īstenošanas periodā regulāri rodas vajadzība veikt nelielas, līdz 20 procentu izmaiņas starp budžeta ekonomiskās klasifikācijas kodiem, nepalielinot kopējo projekta īstenošanai piešķirto finansējuma apmēru. Šādas izmaiņas nerada projekta īstenošanas riskus vai budžeta nelietderīgu izmantošanu.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošai Noteikumu Nr. 725 43. un 44. punktu redakcijai to piemērošana rada neelastīgu pieeju projektu uzraudzībā, kas nav pierādījusi savu lietderību. Tāpēc ir nepieciešami grozījumi, nosakot lielāku finansējuma izmaiņu pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem procentuālo apmēru, kuru veicot, ir nepieciešams Padomes saskaņojums, tai skaitā izvērtējot Vērtēšanas komisijas viedokli.

Lai mazinātu administratīvo slogu, grozījumi paredz, ka izpildītāju skaitliskajā sastāvā, par kuru jāiesniedz iesniegums, netiek ieskaitīti studējošie. Papildus tam Padomei ir tiesības lemt par projekta skaitliskā sastāva izmaiņām vairāk nekā par 50 procentiem, izvērtējot izmaiņu pamatotību, bet nelūdzot Vērtēšanas komisijas viedokli, un gadījumos, kad projekta skaitliskā sastāvs izmainījies mazāk par 50 procentiem, izmaiņas projekta īstenotājam nav jāsaskaņo.
Tiesību akta projekts paredz precizēt Noteikumu Nr. 725 43. un 44. punktā:
1)noteikto kārtību, par to kā projekta īstenotājs var veikt izmaiņas atsevišķā budžeta finansēšanas klasifikācijas kodā, ja izmaiņas nepārsniedz 20 % un nepalielina kopējo projekta finansējumu. Šādas izmaiņas projekta īstenotājs var veikt patstāvīgi, tās nesaskaņojot ar Padomi, norādot izmaiņas finanšu pārskatā. Šī pieeja nodrošina lielāku elastību un mazina administratīvo slogu nelielu budžeta izmaiņu gadījumā;
2) noteiktos gadījumus, kad izmaiņas atsevišķā projekta budžeta finansēšanas klasifikācijas kodā ir no 21 % līdz 30 % un kopējais projekta finansējums nemainās, projekta īstenotājs iesniedz Padomei pamatotu iesniegumu. Padome izvērtē pamatojumu un saskaņo šīs izmaiņas, parakstot attiecīgos līguma grozījumus. Šāda regulējuma mērķis ir nodrošināt uzraudzību situācijās, kad budžeta izmaiņas ir būtiskākas, bet vēl nesasniedz būtisku sliekšņa pārsniegumu.
Tiesību akta projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 725 ar 44.¹ punktu, Ar grozījumiem precizēta projekta budžeta izmaiņu kārtība, nosakot, ka gadījumos, kad izmaiņas kādā budžeta finansēšanas klasifikācijas kodā pārsniedz 30 %, projekta īstenotājs iesniedz Padomei pamatotu iesniegumu un vienošanās projektu par grozījumiem līgumā. Padome izvērtē iesniegtos pamatojumus, ņemot vērā arī Vērtēšanas komisijas viedokli, un pieņem lēmumu par izmaiņu veikšanu. Šāda pieeja nodrošina kontrolētu, caurskatāmu un vienoti piemērojamu būtisku budžeta izmaiņu saskaņošanas kārtību'.
Tiesību akta projekts Noteikumos Nr. 725 precizē 48. punktā noteikto kārtību,gadījumos, kad projekta finansējums ir izlietots neatbilstoši. Noteikts, ka Padome pieprasa zinātniskajai institūcijai paskaidrojumus un, konstatējot neatbilstības — tostarp situācijās, kad budžeta finansēšanas klasifikācijas kodā pieļautās izmaiņas pārsniegušas 30 % bez iepriekšējas informēšanas, vai piešķirtais finansējums izlietots neatbilstoši projekta mērķim — pieņem lēmumu par neatbilstoši izlietotā finansējuma atmaksu. Šāds regulējums nodrošina stingrāku finanšu disciplīnu un vienotu pieeju neatbilstību izvērtēšanā. Noteikumos Nr. 725 48. punkts tiek papildināts ar 48.2.1. un 48.2.2. apakšpunktu, kas nosaka padomes rīcību, konstatējot neatbilstības, proti, pieņemt lēmumu par neatbilstoši izlietotā finansējuma atmaksu, ja zinātniskā institūcija atsevišķā budžeta finansēšanas klasifikācijas kodā noteikto finansējumu ir pārsniegusi vairāk kā par 30 procentiem projekta īstenošanas laikā un nav informējusi padomi atbilstoši šo noteikumu 44.¹ punktā minētajam, vai piešķirtais finansējums izlietots neatbilstoši projekta līgumā noteiktajam projekta mērķim vai uzdevumiem un zinātniskās institūcijas paskaidrojumos sniegtā informācija nepamato šo izmaiņu atbilstību projekta līgumā noteiktajam mērķim vai uzdevumiem.

Ņemot vērā grozījumus Noteikumu Nr. 725 2.10. apakšpunktā, kas kā sasniegtu rezultātu paredz iesniegtus, pieņemtus publicēšanai vai publicētus zinātniskos rakstus, monogrāfijas un aizstāvēšanai iesniegtu promocijas darbu, kā arī definējot citus rezultātus, konstatēta nepieciešamība nodrošināt šo rezultātu sasniegšanu (publicēšanu). Līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt regulējumu, kas nosaka Padomei tiesības veikt projektu rezultātu sasniegšanas pēcuzraudzību.

Ar tiesību akta projektu Noteikumu Nr. 725 49. punkts papildināts ar tiesībām Padomei projekta īstenošanas laikā un līgumā par projekta īstenošanu un finansēšanu norādītā pēcuzraudzības periodā veikt pārbaudi projekta īstenošanas vietā, lai nodrošinātu, ka visi projekta iesniegumā plānotie rezultāti ir sasniegti un publicēti, tai skaitā promocijas darbs aizstāvēts atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 11. pantā noteiktajai kārtībai.

Ņemot vērā ar grozījumiem Noteikumos Nr. 725 veiktās izmaiņas, gan Noteikumu Nr. 725 5. punkts (jaunā redakcijā), gan Noteikumu Nr. 725 31. punkts ietver identisku Noteikumos Nr. 725 lietotā saīsinājuma “līgums” skaidrojumu. Līdz ar to nepieciešams veikt tehnisku precizējumu Noteikumu Nr. 31. punktā, dzēšot skaidrojošo norādi pie saīsinājuma “līgums”.

Izdarīt tehnisku labojumu un dzēst norādi uz nosaukuma “līgums ar zinātnisko institūciju un projekta vadītāju par projekta īstenošanu” saīsinājumu Noteikumu Nr. 725 31. punktā.

Nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr.725 ar jaunu punktu, paredzot nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanas normu gadījumā, ja tiktu konstatēts MK noteikumu Nr.725 6.punkta pārkāpums, par to, ka zinātniskās institūcijas īstenotais projekts ir uzskatāms par tādu, kas ir ar saimniecisko darbību nesaistīts.

MK noteikumi Nr.725 tiek papildināti ar 48.¹ punktu, nosakot, ka ja padome pētniecības projekta īstenošanas laikā konstatē, ka pētniecības projekts neatbilst šo noteikumu 6.punktam, zinātniskajai institūcijai ir pienākums atmaksāt padomei šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.