Anotācija (ex-ante)

SPSPL normas (1.panta 1.punkts, 23.pants, 17.panta pirmā daļa) un MK 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (IV nodaļa) nosaka aprūpes mājās pakalpojumu un tā piešķiršanas kārtību. Tādējādi saskaņā ar SPSPL aprūpe mājās ir pakalpojumi mājās pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Savukārt IL ir normas par aprūpes pakalpojumu bērniem no 5-18 gadu vecumam, kuriem ir Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (1. panta 12. punkts, 12.panta pirmās daļas 4.² punkts, 2.⁴ daļa un 6.² daļa). Aprūpe mājās ir pasākumu kopums personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā.
MK noteikumu 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 16. punkts nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina sociālo aprūpi mājās (turpmāk – aprūpe mājās), klientiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt, sniedz šādus pakalpojumus pamatvajadzību apmierināšanai:
16.1. palīdzību personīgās higiēnas nodrošināšanā (piemēram, mazgāšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa, ķemmēšanās, skūšanās, protēžu kopšana), izņemot podologa pakalpojumus;
16.2. palīdzību apģērbties un noģērbties, gultas veļas nomaiņu;
16.3. palīdzību iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšanu un pārvietošanos;
16.4. ēdiena gatavošanu un palīdzību paēst;
16.5. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegādi;
16.6. palīdzību mājvietas uzkopšanā (piemēram, trauku mazgāšana, telpu mitrā uzkopšana, sadzīves atkritumu iznešana);
16.7. ārstniecības personas izsaukšanu, atbalstu medikamentu lietošanā, palīdzību sadarbībā ar dažādām institūcijām (piemēram, samaksāt rēķinus);
16.8. kurināmā piegādi telpās, krāsns kurināšanu;
16.8.1 bērna pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu, ja pakalpojuma sniedzējs nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu bērnam;
16.9. citus pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minētajam līgumam, kas noslēgts starp klientu un pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina aprūpi mājās, vai atbilstoši sociālā dienesta noteiktajam veicamo darbu apjomam.
Tādējādi abos minētajos likumos pēc satura viens pakalpojums ir nosaukts atšķirīgi: aprūpes mājās pakalpojums un aprūpes pakalpojums.
IL noteiktais “aprūpes pakalpojums” pēc pakalpojuma satura iekļaujas SPSPL noteiktajā “aprūpes mājās pakalpojumā”.
Atšķirīgie pakalpojumi savulaik tiesību aktos ir noteikti tādēļ, ka tiem ir bijis atšķirīgs finansējuma avots un sākotnēji arī nelielas atšķirības pakalpojuma saturā, pie tam tiesības uz tiem noteiktas ierobežotai mērķa grupai, tādēļ bija nepieciešamība tiesību aktos tos definēt kā atsevišķus pakalpojumus (aprūpes pakalpojums un sociālās aprūpes pakalpojums), lai tos nošķirtu no aprūpes mājās pakalpojuma. Atšķirības saturā šobrīd vairs nepastāv, jo 2023. gada 31. janvārī ir pieņemti grozījumi MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, kas nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojums bērniem ietver arī pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu.

Lai risinātu iepriekšminēto problēmu, IL minētās tiesību normas, kas attiecas uz aprūpes pakalpojumu tiek izslēgtas, nodrošinot, ka aprūpes mājās pakalpojums bērniem tiek nodrošināts saskaņā ar SPSPL un Ministru kabineta noteikumiem Nr.338.
Grozījumi IL tiek veikti paralēli ar grozījumiem SPSPL (24-TA-139), lai nodrošinātu aprūpes pakalpojuma nepārtrauktību visām mērķa grupām.
Normas par aprūpes mājās pakalpojuma izslēgšanu no IL stājās spēkā 1.jūlijā, jo saskaņā ar MK 2021. gada 18. maija noteikumu Nr.316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" 47.1  punktu 2024. gada 30. jūnijā beidzas pārejas periods, kurā aprūpes mājās pakalpojums bērniem tiek sniegts saskaņā ar Invaliditātes likumu. Turpmāk aprūpes mājās pakalpojums bērniem tiks nodrošināts saskaņā ar SPSPL un Ministru kabineta noteikumiem Nr.338.

Kopš 2024.gada 1.janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukums mainīts uz Bērnu aizsardzības centrs.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukumu nepieciešams aizstāt ar Bērnu aizsardzības centrs.

Pilotprojekta ietvaros, kamēr atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu biedrība "Zelda" nodrošināja darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.2. pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” projekta Nr.9.2.2.2/16/I/001  “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros, informāciju par personas atbilstību invaliditātes statusam nodrošināja pati persona, iesniedzot biedrībai "Zelda" attiecīgu Valsts komisijas lēmuma kopiju. Taču tā kā no 2023.gada 1.novembra atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums tiek nodrošināts kā SPSPL noteikts valsts budžeta finansēts sociālais pakalpojums un biedrība "Zelda" nodrošina valsts deleģēta uzdevuma izpildi, kas izriet no SPSPL 13.panta 2¹ daļas, kā arī ņemot vērā, ka Administratīvā procesa likuma 59.panta otrā daļa nosaka, ka, "ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem", līdz ar grozījumiem informāciju par  invaliditātes pazīmi varēs iegūt pati biedrība "Zelda", par to pārliecinoties Invaliditātes informatīvajā sistēmā.

Valsts informācijas sistēma “Invaliditātes informatīvā sistēma” ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēm, kā arī par personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti, tostarp personas datus. Informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts komisija. Atbalsta persona lēmumu pieņemšanā pakalpojums tiek finansēts saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra rīkojumu par konceptuālo ziņojumu “Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu” un Ministru kabineta 2023.gada 31.oktobra noteikumiem Nr. 625 “Noteikumi par atbalsta personu lēmumu pieņemšanā pakalpojumu” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Saskaņā ar Ministru kabineta 15.08.2023. sēdes protokolu Nr.40 43.§ atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumam 2024.gadā piešķirts finansējums 629 415 euro apmērā, tai skaitā 118 580 euro paredzēti informācijas sistēmas SPOLIS pakalpojumu moduļu izstrādei, un 2025.gadam un turpmāk ik gadu 629 321 euro apmērā. Lai nodrošinātu biedrībai "Zelda" deleģētā uzdevuma izpildi (ko paredz 2023.gada 28.septembra Grozījumi SPSPL likumā, kā arī  Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumi Nr.625 "Noteikumi par atbalsta personu lēmumu pieņemšanā pakalpojumu"), Invaliditātes likuma 3.1 panta trešā daļa jāpapildina ar biedrības "Zelda" nosaukumu. Datu apstrādes mērķis ir nodrošināt atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma piešķiršanu par valsts budžeta līdzekļiem tikai tām personām, kas atbilst SPSPL izvirzītajiem pakalpojuma saņemšanas kritērijiem (invaliditāte un garīga rakstura traucējumi), lai netiktu pieļauta situācija, ka biedrība "Zelda" pieņem nepamatotu lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu personai, kura pakalpojumam nekvalificējas. 
Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumos Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" tiks atrunāti konkrēti nododamie datu lauki biedrībai "Zelda". Izvērtējot nododamo datu apjomu, tiks ņemta vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likums.  

Direktīvas 2021/1883 nosacījumi paredz, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) zilās kartes turētāji saņem vienlīdzīgu attieksmi ar ES zilās kartes izsniedzējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, proti, ES zilās kartes turētājiem tostarp ir tādas pašas tiesības uz invaliditātes noteikšanu kā Latvijas valstspiederīgajiem.
Šobrīd IL 7.panta otrā daļa nosaka, ka tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi ir personai, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ja tai kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai ir šīs personas ģimenes loceklis, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, ja tai termiņuzturēšanās atļauja ir piešķirta sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijas Republikā, kā arī, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss. Tomēr IL nav noteikts, ka šīs tiesības ir arī personām, kurām Latvijā ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja kā ES zilās kartes turētājam vai viņa ģimenes locekļiem. Līdz ar to, nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Direktīvas 2021/1883 transponēšanu Latvijas normatīvajos aktos  saistībā ar ES zilās kartes turētāju un to ģimenes locekļu tiesībām invaliditātes gadījumā.

Ņemot vērā minēto un ES direktīvu transponēšanas principu nacionālajos tiesību aktos, kā arī lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir nepieciešams veikt grozījumus IL, kas noteiktu, ka personām, kurām Latvijā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja kā ES zilās kartes turētajiem un viņu ģimenes locekļiem un viņu patstāvīgā uzturēšanās vieta ir Latvijā, ir tiesības uz prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīzi. Ja personām tiks noteikts invaliditātes statuss, tad viņām būs tiesības uz invaliditātes seku mazināšanas pasākumiem, kā to paredz Latvijas normatīvie akti. 
Direktīvas 2021/1883 2.panta 6.punkts nosaka, ka ES zilās kartes turētāja “ģimenes locekļi” ir trešo valstu valstspiederīgie, kas ir ģimenes locekļi, kā minēts Padomes 2003.gada 22.septembra Direktīvā 2003/86/EK[1] par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (turpmāk – Direktīva 2003/86/EK) 4. panta 1. punktā. Savukārt Direktīvas 2003/86/EK 4.panta 1.punkts nosaka, ka “saskaņā ar šo direktīvu un ievērojot IV nodaļā izklāstītos noteikumus, kā arī 16.pantu, dalībvalstis atļauj šādu ģimenes locekļu iebraukšanu un uzturēšanos: a) apgādnieka laulātais; b) apgādnieka vai viņa/viņas laulātā nepilngadīgi bērni, arī bērni, kas adoptēti saskaņā ar atbilstošās dalībvalsts kompetento iestāžu lēmumu vai lēmumu, kas ir automātiski piemērojams šīs dalībvalsts starptautisku saistību dēļ vai ir jāatzīst saskaņā ar starptautiskām saistībām; c) apgādnieka nepilngadīgi bērni, arī adoptēti bērni, ja apgādniekam pār tiem ir aizbildnība un bērni ir atkarīgi no viņa vai viņas. Dalībvalstis var atļaut atkalapvienošanos ar bērniem, par kuriem aizbildnība ir dalīta, ar noteikumu, ka otra puse, kas dala aizbildnību ir devusi savu piekrišanu; d) laulātā nepilngadīgi bērni, arī adoptēti bērni, ja laulātajam pār tiem ir aizbildnība, un bērni ir atkarīgi no viņa vai viņas. Dalībvalstis var atļaut atkalapvienošanos ar bērniem, par kuriem aizbildnība ir dalīta, ar noteikuma, ka otra puse, kas dala aizbildnību, ir devusi savu piekrišanu”.
Attiecīgi, ievērojot Direktīvas 2003/86/EK minētās prasības, ES zilās kartes turētāju ģimenes locekļu kategorijas noteiktas Imigrācijas likuma 23. panta ceturtajā daļā (ārzemnieka laulātais, ārzemnieka vai viņa laulātā nepilngadīgie (arī aizbildnībā esošie) bērni un aizgādnībā esošās personas). Līdz ar to likumprojektā nav nepieciešams precīzi uzskaitīt ģimenes locekļu kategorijas, jo pamata nosacījums prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīzei, būs fakts par atbilstošā veida termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklim. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklim būs izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, šāds ģimenes loceklis būs tiesīgs iesniegt dokumentus Valsts komisijā saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos noteikto invaliditātes noteikšanas kārtību.
Papildus jāņem vērā, ka Direktīvas 2021/1883 21. pants nosaka, ka pēc 12 mēnešu ilgas likumīgas uzturēšanās pirmajā dalībvalstī ES zilās kartes turētājs ir tiesīgs ieceļot, uzturēties un strādāt otrā dalībvalstī augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā, pamatojoties uz ES zilo karti un derīgu ceļošanas dokumentu. Šādā gadījumā otrā dalībvalsts var pieprasīt ES zilās kartes turētājam uzrādīt derīgu ES zilo karti, ko izsniegusi pirmā dalībvalsts, un darba līgumu vai saistošu darba piedāvājumu augsti kvalificētai nodarbinātībai uz vismaz sešu mēnešu laikposmu minētajā otrajā dalībvalstī. Vienlaikus Direktīva 2021/1883 paredz, ka iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad ES zilās kartes turētājs ieceļojis otrās dalībvalsts teritorijā, ES zilās kartes pieteikumu iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei. ES zilās kartes turētājam atļauj sākt strādāt otrajā dalībvalstī ne vēlāk kā 30 dienas pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas datuma. Tādējādi, piemēram, ja trešo valstu valsts piederīgajam ir izsniegta zilā karte Lietuvā, bet personai ir Latvijas darba devēja uzaicinājums strādāt Latvijā, persona var ieceļot, uzturēties un strādāt Latvijā. Vienlaikus personai ir pienākums iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad ES zilās kartes turētājs ieceļojis Latvijā, pieteikties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā. Persona, atbilstoši likumprojektā norādītajam, būs tiesīga vērsties Valsts komisijā tikai pēc tam, kad tā būs ieguvusi termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.
Līdz šim Valsts komisijā nav vērsusies neviena persona, kura būtu ES Zilās kartes turētāja vai šīs personas ģimenes locekļi, tādēļ nav iespējams prognozēt cik daudz personu varētu pieteikties prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīzei. Paredzēts, ka šīs personas, kuras būs tiesīgas saņemt ar invaliditāti saistītos pabalstus vai pakalpojumus, iekļausies vispārējā invaliditāte sistēmā un saņems valsts garantēto atbalstu parastajā kartībā, (saņemot pabalstu un pakalpojumus piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

[1] Padomes direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos.

IL 8.panta otrajā daļā ir noteikts, ka, pamatojoties uz funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējumu, Valsts komisijas amatpersona izdod administratīvo aktu, ar kuru nosaka invaliditāti un darbspēju zaudējumu, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, un nosaka to uz noteiktu termiņu no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem, vai līdz personas 18 gadu vecumam invaliditātes gadījumā vai pilngadīgām personām bez atkārtotas invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu).
IL 8.panta trešā daļa nosaka, ka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmā daļa nosaka, ka ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Šī paša likuma otrā daļa nosaka, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
Ja personai, tuvojoties administratīvā lēmuma termiņa beigām, saglabājas funkcionēšanas ierobežojumi, persona ir tiesīga atkārtoti iesniegt dokumentus invaliditātes ekspertīzei. Lai nodrošinātu pakalpojumu un atbalsta nepārtrauktību, personas tiek aicinātas savlaicīgi iesniegt dokumentus invaliditātes ekspertīzei, t.i., mēnesi pirms lēmuma termiņa beigām. 
Tātad, faktiski var veidoties situācija, ka, ja persona pirmreizēji ir iesniegusi iesniegumu Valsts komisijā invaliditātes un darbspēju izvērtēšanai, un ir nepieciešama papildu informācija par personas veselības stāvokli vai funkcionēšanas spējām, Valsts komisija lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, kamēr tiek iegūta papildu informācija no personas, ārstniecības iestādēm u.c. Ja invaliditātes ekspertīzes rezultātā tiek noteikts termiņš – seši mēneši, veidojas situācija, ka personai saņemot administratīvo aktu par invaliditātes un darbspēju zaudējumu noteikšanu, un, ja personas funkcionālie ierobežojumi saglabājas vai pasliktinās, personai uzreiz ir jāuzsāk jauns invaliditātes ekspertīzes dokumentu noformēšanas un iesniegšanas process, kas rada nesamērīgu slogu gan uz pašu personu, gan procesā iesaistītajiem speciālistiem un iestādēm.

Lai mazinātu slogu uz personu un speciālistiem, kā arī mazinātu administratīvo slogu invaliditātes ekspertīzes dokumentu atkārtotai izvērtēšanai īsā laika posmā, ir nepieciešams veikt grozījumus IL 8.panta otrās daļas 1. un 3. punktā, izslēdzot invaliditātes un darbspēju zaudējumu noteikšanu uz sešu mēnešu periodu, un paredzot, ka īsākais invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas periods ir viens gads.

Prognozējamas invaliditātes termiņi netiek mainīti.

IL 8.panta trešā daļa nosaka, ka lēmums par invaliditātes noteikšanu tiek pieņemts ar dienu, kad persona iesniegusi iesniegumu Valsts komisijā, proti, persona ir iniciējusi administratīvo procesu. Vienlaikus ir gadījumi, kad persona iesniedz Valsts komisijā tikai savu iesniegumu, ar kuru izsaka vēlmi par invaliditātes noteikšanu, bet obligāti pievienojamos dokumentus, kas noteikti Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 805) 2. un 3. punktā, nav iesniegusi, tādēļ ekspertīzi veikt nevar, kamēr nav iesniegti visi dokumenti. Šajos gadījumos Valsts komisija lūdz personai noteiktā laikā iesniegt trūkstošos dokumentus, kas dažkārt notiek tikai, piemēram, pēc diviem mēnešiem (tad var sākt veikt invaliditātes ekspertīzi) vai dokumentus neiesniedz vispār, ja, piemēram, personas ģimenes ārsts atsakās nosūtījumu sagatavot (piemēram, nesaskata to kā pamatotu). Līdz ar to pilnvērtīgs administratīvais process iestādē nevar tikt uzsākts, kamēr persona neiesniedz visus obligāti nepieciešamos dokumentus. Proti, lai uzsāktu invaliditātes ekspertīzes procesu vienlīdz nozīmīgs ir ne tikai personas iesniegumā izteiktais prasījums veikt tai noteikta veida ekspertīzi, bet arī ģimenes ārsta vai ārstējošā sagatavotais nosūtījums uz ekspertīzi (kā arī nepieciešamības gadījumā citi medicīniskie dokumenti), kas liecina par to, ka ārsta ieskatā ekspertīzes veikšana Valsts komisijā ir nepieciešama un pamatota.

MK noteikumu Nr. 805 2. un 3. punkts nosaka obligāti iesniedzamos dokumentus, lai personai varētu veikt prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma ekspertīzi, t.i. iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma ekspertīzes veikšanai un ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz Valsts komisiju (veidlapa Nr.088/ "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju"). Tādējādi personas rīcībā ir informācija par iesniedzamo dokumentu minimumu, lai Valsts komisija varētu pieņemt lēmumu personas lietā, un nav uzskatāms, ka prasījums pēc obligāti iesniedzamajiem dokumentiem ir nesamērīgs. Proti, bez personas iesnieguma administratīvais process netiek uzsākts, savukārt bez ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījuma nav iespējams veikt ekspertīzi un novērtēt veselības traucējumu ietekmi uz personas funkcionēšanas ierobežojumiem, kas rezultējas lēmumā par invaliditātes noteikšanu. Iesniedzamo dokumentu apjoms ir uzskatāms par samērīgu, lai Valsts komisijas ārsti veiktu ekspertīzi un Valsts komisijas amatpersona pieņemtu lēmumu. Likumprojekts paredz, ka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad Valsts komisijā ir iesniegti visi MK noteikumos Nr. 805 2. vai 3. punktā noteiktie dokumenti.
Papildus ir noteikts, ka iesniegumus, kas iesniegti līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai (2024. gada 1. septembrim) izskata atbilstoši regulējumam, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā, tādējādi paredzot, ka personām, kas iesniegumus iesniegs līdz 2024. gada 31. augustam ieskaitot, invaliditāte tiks noteikta ar iesnieguma iesniegšanas dienu.

IL 8.panta trešās daļā ir noteikts, ka invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tai ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (turpmāk – Regula Nr. 1408/71). E 213 veidlapas iesniegšana invaliditātes ekspertīzes veikšanai Latvijā nav obligāts iesniedzamais dokuments. Persona iesniegumu var iesniegt arī brīvas formas veidā ar visiem nepieciešamajiem medicīniskajiem dokumentiem un izmeklējumiem, kas arī vairumā gadījumu notiek. Par E 213 formas aizpildīšanu atsevišķās valstīs tiek prasīta samaksa, kas attiecīgi uzliek papildu administratīvu un finansiālu slogu iesniedzējam. Turklāt var būt gadījumi, ka persona sākotnēji iesniedz tikai iesniegumu un vēlāk E 213 veidlapu, tādējādi personas lietā lēmums par invaliditātes noteikšanu var  nesakrist ar laiku, kad persona ir iniciējusi administratīvo procesu ar savu iesniegumu. Tāpat invaliditātes ekspertīze var tikt veikta arī personām atbilstoši Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumam par sadarbību sociālās drošības jomā un Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumam par sadarbību sociālās drošības jomā. Līguma ar Krieviju 20. pants paredz, ka invaliditātes ekspertīzi veic saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un 21.pants paredz, ka iesnieguma saņemšanas brīdis ir Krievijas kompetentajā iestādē. Savukārt pie līguma ar Baltkrieviju esošās vienošanās  4.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka pabalsti un pensijas tiek maksāti pamatojoties uz iesniegumu, kura saņemšanas brīdis ir reģistrācijas brīdis kompetentajā iestādē. Secināms, ka invaliditāti abu valstu rezidentiem nosaka no brīža, kad persona iesniedz dokumentus to valstu kompetentajās iestādēs. Šobrīd nav vienotas pieejas nosakot, no kuras dienas personas lietā ir pieņemams lēmums par invaliditātes noteikšanu.

Likumprojektā tiek redakcionāli mainīta atsauce uz saistošo Regulu, ņemot vērā, ka līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu pieņemšanu (turpmāk – Regula Nr. 883/2004) iepriekšējā Regula Nr. 1408/71 tika atcelta. Likumprojekts paredz, ka, ja ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004, vai atbilstoši līgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju, invaliditāti nosaka no dienas, kad persona iesniegusi iesniegumu ārvalsts kompetentajā iestādē ar lūgumu Latvijas pusei izvērtēt atbilstību invaliditātes statusam. Lai persona varētu tikt izvērtēta invaliditātes statusam Latvijā, personai vēršoties ārvalsts kompetentajā iestādē ar iesniegumu, tiek sagatavota nepieciešamā informācija jeb detalizēts medicīniskais ziņojums, kurā tiek norādīta informācija par personas veselības traucējumiem un to ietekmi uz funkcionēšanu, kas personas mītnes zemē ir identificēti. Tātad personai jau iepriekš ir veikti dažādi veselības stāvokļa un funkcionēšanas ierobežojumu izmeklējumi, uz kuru pamata tiek pieņemts lēmums par personas invaliditāti un šī informācija vēlāk tiek apkopota ārvalsts kompetentajā iestādē sagatavojot detalizētu medicīnisku ziņojumu, ja persona iesniedz iesniegumu. Tādējādi tiek salāgota pieeja ar tām situācijām, kad invaliditātes ekspertīzei piesakās Latvijā, iesniedzot nepieciešamos dokumentus Valsts komisijā ar personām, kuras invaliditātes ekspertīzi pieprasa saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004 vai saskaņā ar starpvalstu līgumiem sociālās drošības jomā.

Lai neveidotos pārrāvums invaliditātes statusa piešķiršanā atkārtotas invaliditātes gadījumos (t.i., ja persona vēlas, lai invaliditātes statuss tiktu turpināts) persona iesniedz dokumentus Valsts komisijā aptuveni divus mēnešu pirms iepriekš noteiktās invaliditātes termiņa beigām. Persona šādi savlaicīgi rīkojas, jo rēķinās, ka iestādei būs nepieciešams vismaz mēnesis laika, lai izskatītu dokumentus un pieņemtu lēmumu, tāpat persona apzinās, ka saskaņā ar IL 8.panta trešo daļu invaliditāti nosaka nevis ar lēmuma dienu, bet gan ar iesnieguma iesniegšanas dienu iestādē. Iedzīvotāji arī tiek informēti un mudināti dokumentus atkārtotai ekspertīzei Valsts komisijā iesniegt vismaz mēnesi pirms invaliditātes termiņa beigām. Tādējādi personas, kas dokumentus iesniedz Valsts komisijā divus mēnešus pirms invaliditātes termiņa beigām ir personas, kas dokumentus iesniedz parastajā plūsmā, un šādā situācijā iedzīvotājs pamatoti rēķinās, ka invaliditātes termiņā nebūs pārrāvuma. Gadījumos, kad persona iesniedz dokumentus atkārtotai invaliditātes ekspertīzei aptuveni divus mēnešu pirms invaliditātes beigu termiņa (lai neveidotos pārrāvums invaliditātes statusā, ņemot vērā, ka Valsts komisijai būs nepieciešams vismaz mēnesis laika, lai izskatītu dokumentus un pieņemtu lēmumu personas lietā) un Valsts komisija, izskatot iesniegtos dokumentus, personai nosaka vieglākas pakāpes invaliditātes grupu, persona zaudē sev iepriekš noteiktās labvēlīgākās tiesības, kas bija paredzētas saskaņā ar iepriekšējo lēmumu (jo atkārtotas ekspertīzes gadījumā invaliditāti atbilstoši 8.panta trešajai daļai nosaka ar iesnieguma iesniegšanas dienu Valsts komisijā). Līdz ar to, iesniedzot iesniegumu Valsts komisijā, no jauna noteiktā invaliditātes statusa atskaites punkts – datums no kura statuss noteikts -  ir saistāms ar dienu, kad iesniegums iesniegts Valsts komisija.  Līdz ar to, lai gadījumos, kad personai nosaka vieglākas pakāpes invaliditātes statusu vai invaliditātes smaguma pakāpi, personas interesēs būtu būtiski noteikt, ka iepriekšējais lēmums neizbeidz savu darbību ātrāk, kā  tas noteikts pašā lēmumā. Attiecīgi ir nepieciešams noteikt izņēmums no IL 8.panta trešajā daļā ietvertā vispārējā regulējuma, paredzot, ka atkārtoti invaliditāti šādā situācijā noteiktu nevis no iesnieguma iesniegšanas dienas, bet no nākamās dienas, kas seko pēc iepriekšējā invaliditātes termiņa beigām. Minētais nebūtu attiecināms gadījumos, kad tiek noteikta smagāka invaliditātes grupa. Šādos gadījumos tiktu saglabāta pieeja, ka lēmums tiek pieņemts ar iesnieguma iesniegšanas dienu, veicinot personai labvēlīgāku regulējumu - lielāka apmēra pensija tiktu rēķināta jau agrāk - t.i. no jaunā iesnieguma iesniegšanas dienas Valsts komisijā.
ja persona ir iesniegusi dokumentus atkārtotai invaliditātes ekspertīzei ievērojami pirms iepriekš noteiktās invaliditātes beigu termiņa (t.i. vairāk kā divi mēneši), un personai tiek noteikta vieglāka invaliditātes smaguma pakāpe nekā iepriekš, vai arī persona vairs vispār neatbilst invaliditātes statusa saņemšanas nosacījumiem, saskaņā ar spēkā esošo regulējumu persona zaudē tiesības uz invaliditātes pensiju jau no iesnieguma iesniegšanas dienas Valsts komisijā (jo tiek piemērots vispārējais regulējums 8.panta trešajā daļā, kas nosaka, ka invaliditāti nosaka / vai šajā gadījumā - nenosaka, no iesnieguma iesniegšanas dienas). Tomēr, lai salāgotu vienlīdzīgas attieksmes principu arī ar tiem gadījumiem, kad cilvēks iesniedz dokumentus Valsts komisijā līdz diviem mēnešiem pirms noteiktās invaliditātes statusa beigām un šajos gadījumos pie atbilstības līdz ar likumprojektā piedāvāto tiktu piemērota norma par jaunā invaliditātes statusa noteikšanu no nākamās dienas, kas seko pēc iepriekšējā invaliditātes termiņa beigām, būtu nepieciešams likumā nostiprināt, ka arī gadījumos, ja iesniegums atkārtotai ekspertīzei iesniegts vairāk kā divus mēnešus pirms iepriekš noteiktā invaliditātes statusa beigām un ar jauno administratīvo aktu personai tiek noteikta vieglāka invaliditātes grupa, tad to nosaka ar administratīvā akta izdošanas dienu, savukārt, ja invaliditātes statusu nenosaka - lēmumu, ar kuru iepriekš bija noteikta invaliditāte vai izsniegts atzinums, atceļ ar jaunā administratīvā akta izdošanas dienu.

IL 8.pants tiek papildināts ar 3.1 daļu un 3.2 daļu, lai likumā atrunātu, ka noteiktos gadījumos atkārtotas invaliditātes gadījumā ir iespēja piemērot iedzīvotājiem labvēlīgāku risinājumu (atšķirībā no vispārējā regulējuma IL 8.panta trešajā daļā, kas paredz invaliditātes termiņu no dokumentu iesniegšanas dienas Valsts komisijā).

Proti, 8.panta 3.1 daļa paredz, ka, ja atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā no dokumentu saņemšanas dienas Valsts komisijā līdz iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigām ir mazāk kā divi mēneši un Valsts komisijai ir pamats personai noteikt vieglākas vai tādas pašas pakāpes invaliditātes grupu vai izsniegt atzinumu par nepieciešamajiem pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai, invaliditāti nosaka un atzinumu izsniedz ar nākamo dienu, kas seko iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigu datumam.
Jaunā norma attiecīgi piedāvā personai labvēlīgu risinājumi - proti, personai netiek "atņemtas" labvēlīgākās tiesības saņemt atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, kas izrietēja no iepriekšējā lēmuma par smagāko invaliditātes grupu. Šāds pats regulējums tiks piemērots arī gadījumos, kad personai invaliditātes smaguma pakāpe saglabājas tāda pati, kā iepriekš (šāds risinājums ir labvēlīgāks arī  no nākamā perioda dokumentu sagatavošanas perioda (jo garāks ir invaliditātes termiņš, jo vēlāk nepieciešams gatavot nākamos dokumentus uz Valsts komisiju). Minētā norma neattiecas uz tiem gadījumiem, kad tiek noteikta smagāka invaliditātes grupa (piemēram, bija II, bet ar jauno lēmumu nosaka I grupu - tādā gadījumā piemēro vispārējo regulējumu - 8.panta trešo daļu, kas ir personai labvēlīgāks, jo dod iespēju VSAA saņemt maksājumus (pārrēķinu) uz labvēlīgākiem nosacījumiem jau par smagāko grupu. 

Piemēri:

1. Personai noteikta II invaliditātes grupa līdz 2024.gada 20.maijam. Dokumentus Valsts komisijā iesniedz 2024.gada 28.martā (t.i., mazāk kā 2 mēneši, no dokumentu iesniegšanas līdz grupas beigām). Valsts komisija izvērtē un saglabā II invaliditātes grupu – tad jaunais lēmums par II invaliditātes grupu būs no 2024.gada 21.maija.

2. Personai noteikta II invaliditātes grupa līdz 2024.gada 20.maijam. Dokumentus Valsts komisijā iesniedz 2024.gada 28.martā (t.i., mazāk kā 2 mēneši, no dokumentu iesniegšanas līdz grupas beigām). Valsts komisija izvērtē un pieņem lēmumu, ka nosakāma vieglāka grupa - t.i., III  invaliditātes grupa  - tad III grupa tiks noteikta no 2024.gada 21. maija. Tādējādi personai netiks "atņemtas" labvēlīgākās tiesības saņemt atbalstu laika periodā no 28.marta - 20.maijam, kas izrietēja vēl no iepriekšējā lēmuma par II invaliditātes grupu.

3. Personai noteikta II invaliditātes grupa līdz 2024.gada 20.maijam. Dokumentus Valsts komisijā iesniedz 2024.gada 28.martā (t.i., mazāk kā 2 mēneši, no dokumentu iesniegšanas līdz grupas beigām). Valsts komisija 2024.gada 8.aprīlī pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarinājumu (jo trūkst dokumentu un izmeklējumu) uz laiku līdz 4 mēnešiem. Attiecīgi Valsts komisija 2024.gada 27.maijā pieņem lēmumu, ka cilvēkam nosakāma III invaliditātes grupa. Pie šāda regulējuma III grupa nosakāma ar 21.maiju (t.i., ar nākamo dienu, kad beidzās II invaliditātes grupas termiņš).

Savukārt, 8.panta 3.2 daļa paredz, ja atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā no dokumentu saņemšanas dienas līdz iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigām ir vairāk kā divi mēneši, un ja Valsts komisijai:
1) ir pamats noteikt vieglākas pakāpes invaliditātes grupu, Valsts komisija to nosaka ar administratīvā akta izdošanas dienu;
2) nav pamata personai atkārtoti noteikt invaliditāti vai izsniegt atzinumu par nepieciešamajiem pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai, lēmumu, ar kuru iepriekš bija noteikta invaliditāte vai izsniegts atzinums, atceļ ar jaunā administratīvā akta izdošanas dienu."

Attiecīgi šādi iesniegumi, kad, iesniedzot dokumentus Valsts komisijā atkārtotai invaliditātes ekspertīzei, līdz invaliditātes termiņa beigām ir vairāk kā 2 mēneši, nav "parastās plūsmas" iesniegumi. Tie ir gadījumi, kas dažādu iemeslu dēļ iedzīvotāji Valsts komisijā vēršas izteikti biežāk vai būtiski agrāk pirms spēkā esošas invaliditātes termiņa beigām. Ir gadījumi, kad personas vēršas Valsts komisijā vairākas reizes gadā (piemēram, pēc katras ārstniecības epizodes), domājot, ka, atkārtoti izvērtējot lietu, tiks noteikta smagāka invaliditātes grupa vai noteikti vairāki speciālie atzinumi (piemēram, īpašās kopšanas vai transporta pabalsta indikācijas). Iestādei nav pamata atteikt izskatīt šādus pieteikumus, jo iesniegums un nosūtījums var būt sagatavots pilnīgi pamatoti. Tomēr šādos gadījumos nav pamata piemērot jaunizveidoto 8.panta 3.1 daļu. Jo varētu pat būt situācijas, kad iepriekš invaliditātes termiņš ir noteikts bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (jeb uz mūžu), tomēr persona vēlas, lai lieta tiek pārskatīta. Šādos gadījumos nebūtu saprātīgi invaliditāti noteikt no iesnieguma iesniegšanas dienas (8.panta trešā daļa - vispārējā norma), jo tādā veidā tiktu veicināta personām nelabvēlīgāka situācija, t.i. lēmums tiktu pieņemts ar atpakaļejošu datumu un personai zustu tiesiskā paļāvība uz lēmumu. Tāpat, šādos gadījumos nebūtu saprātīgi invaliditāti noteikt arī ar nākamo dienu, kas seko iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigu datumam (8.panta 3.1 daļa), jo, ja personai iepriekš bija noteikta II invaliditātes grupa uz mūžu, bet šobrīd personas faktiskais stāvoklis atbilst III invaliditātes grupai, persona līdz mūža beigām turpinātu saņemt lielāku atbalstu, kāds tas faktiski ir nepieciešams, kā arī tādā veidā tiktu neatbilstoši izlietoti valsts budžeta līdzekļi. Līdz ar to norma regulēs, ka gadījumos, kad ir pamats personai noteikt vieglākas pakāpes invaliditātes grupu (piemēram, bija II grupa, bet ar jauno lēmumu nosaka III grupu), invaliditāti nosaka ar administratīvā akta izdošanas dienu. Lai nepieļautu situāciju, ka personai spēkā ir divi lēmumi par invaliditātes statusu ar atšķirīgām invaliditātes grupām un/vai speciālajiem atzinumiem, bet ar vienu un to pašu invaliditātes cēloni, pirms jaunā administratīvā akta izdošanas, tiks atcelts iepriekšējais spēkā esošais lēmums par invaliditāti un tikai tad tiks pieņemts jaunais lēmums par attiecīgo invaliditātes grupu un/vai speciālajiem atzinumiem. Papildu tiek paredzēts, ka Valsts komisija lēmumā par invaliditāti iekļaus informāciju par iepriekš noteiktās invaliditātes grupas lēmuma atcelšanas dienu un jaunā lēmuma spēkā stāšanās dienu. Savukārt, ja ir uzskatāms, ka personas veselības stāvoklis faktiski ir uzlabojies un personai vairs nav konstatējami funkcionēšanas ierobežojumi pat mērenā invaliditātes pakāpē, tad lēmumu, ar kuru iepriekš bija noteikta invaliditāte vai izsniegts atzinums par nepieciešamajiem pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai (piemēram, īpašās kopšanas atzinums vai transporta pabalsta atzinums), atceļ ar jaunā administratīvā akta izdošanas dienu. Vienlaikus norma attiecīgi neaizliegs personai saņemt saskaņā ar iepriekšējo Valsts komisijas lēmumu pienākošo atbalstu par laika periodu no jaunā iesnieguma un dokumentu iesniegšanas dienas Valsts komisijā līdz lēmuma pieņemšanas dienai (jāņem vērā, ka dokumentu izskatīšana Valsts komisijā ilgst vismaz mēnesi). Vienlaikus jāatzīmē, ka šādi gadījumi, kad persona uz jauno dokumentu pamata pilnībā zaudē invaliditātes statusu, ir reti. 

Piemēri:

1. Ja atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā (un līdz iepriekš noteiktās invaliditātes beigu termiņam ir vairāk kā divi mēneši) un personai nosaka tādas pašas pakāpes invaliditātes grupu:
Piemēram, ja personai noteikta II invaliditātes grupa līdz 2024.gada 20.jūlijam. Persona iesniedz dokumentus Valsts komisijā 2024.gada 28.janvārī. Valsts komisija izvērtē un 2024.gada 27.februārī pieņem lēmumu, ka nosakāma II grupa no administratīvā akta izdošanas dienas, t.i., no 2024.gada 27.februāra.

2. Ja atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā (un līdz iepriekš noteiktās invaliditātes beigu termiņam ir vairāk kā divi mēneši) Valsts komisija, izvērtējot lietu, secina, ka nav pamata personai atkārtoti noteikt invaliditāti vai izsniegt atzinumu: 
Piemēram, ja bērna ar invaliditāti statuss ir spēkā līdz 2024.gada 20.decembrim. Iesniedz dokumentus Valsts komisijā 2024.gada 28.maijā. Valsts komisija izvērtē un 2024.gada 27.jūnijā pieņem lēmumu, secinot, ka nav pamata bērnam atkārtoti noteikt invaliditāti. Attiecīgi iepriekšējo lēmumu par bērna ar invaliditāti statusu atceļ ar 27.jūniju.
Papildus ir noteikts, ka iesniegumus, kas iesniegti līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai (t.i. līdz 2024. gada 1. septembrim), izskata atbilstoši regulējumam, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

(Iepriekš sniegto piemēru laika rāmis ir skatāms kontekstā ar normu spēkā stāšanās datumu).

Ministru kabineta 2014.gada 10.novembra noteikumu Nr. 698 "Noteikumi par pabalstu par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti" (izdoti saskaņā ar IL 12. panta ceturto daļu) 14.punkts nosaka, ka pabalstu VSAA bez maksas pārskaita pabalsta saņēmēja kontā. Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem, kuras vēlas saņemt pabalstu ar piegādi dzīvesvietā,  nav šādu iespēju to saņemt, savukārt citus VSAA administrētos valsts sociālos pabalstus invaliditātes gadījumā un pensijas (piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, invaliditātes pensiju vai valsts vecuma pensiju) personai pēc pieprasījuma ir iespēja saņemt ar piegādi dzīvesvietā (atbilstoši likuma Par valsts pensijām 32. panta pirmajai daļai un Valsts sociālo pabalstu likuma 17. panta trešajai daļai). Šajā gadījumā no pensijas vai pabalsta tiek ieturēta maksa par tā piegādi.
Personai, kurai ir tiesības pieprasīt pabalstu, vienlaikus saņem arī kādu citu no VSAA administrētajiem pabalstiem vai pensijām, ņemot vērā, ka pabalsta saņemšana bez invaliditātes  statusa nav iespējama, un persona ar invaliditāti kā pamatpakalpojumu pieprasa un saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai invaliditātes pensiju (pensijas vecumā – vecuma pensiju). Attiecīgo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pensiju personām ir iespējams saņemt ar piegādi dzīvesvietā.
Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem, kuras vēlas saņemt pabalstu, nav iespēju to saņemt ar piegādi personas dzīvesvietā, arī tad, ja ar piegādi dzīvesvietā saņemt citus VSAA administrētos pakalpojumus. Attiecīgi pastāv arī risks, ka, ja persona objektīvu iemeslu dēļ (funkcionālo traucējumu dēļ) nevar  atvērt norēķina kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, tad personai tiek ierobežota iespēja saņemt pabalstu, kurš tai pienākas invaliditātes seku mazināšanai atbilstoši kā to ir noteicis likumdevējs IL.
Latvijas Republikas tiesībsargs  š.g. 30.jūnijā ar vēstuli vērsās Labklājības ministrijā, aicinot izvērtēt iespēju veikt grozījumus tiesību aktos, lai personas ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem varētu saņemt pabalstu ar piegādi dzīvesvietā, tā pat kā citus VSAA administrētos pakalpojumus.
Ne aģentūrā, ne Labklājības ministrijā līdz šim nav saņemti iebildumi vai jautājumi par pabalsta izmaksas kārtību un par personas ierobežotām iespējām pabalstu saņemt. Vienlaikus ir nepieciešamas nodrošināt, ka ar invaliditāti saistīto pakalpojumu izmaksai būtu piemērojama vienota pieeja, lai maksimāli sekmētu personu ar invaliditāti labāko interešu nodrošināšanu, t.sk. iespējas saņemt VSAA administrēto pakalpojumu personai ērtā un pieejamā veidā.
Tā arī, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulas (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (turpmāk – Regula Nr. 260/2012) 9 .panta 1. punktā ietvertajiem nosacījumiem maksātājs, kas veic kredīta pārvedumu maksājuma saņēmējam, kuram ir maksājumu konts Eiropas Savienībā, neprecizē to dalībvalsti, kurā minētajam maksājumu kontam ir jāatrodas, ar nosacījumu, ka šis maksājumu konts ir sasniedzams saskaņā ar Regulas Nr. 260/2012 3. pantu. Līdz šim pabalstu un pensiju izmaksas personai tika veikta tikai uz Latvijas Republikā reģistrētiem maksājuma kontiem, bet ir nepieciešams paredzēt, ka pārskaitījums par pienākošos pabalstu vai pensiju izmaksā arī uz Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) valstīm, saskaņā ar Regulu Nr. 260/2012.

Likumprojekts paredz papildināt 12.panta ar jaunu daļu, nosakot, ka pabalstu par asistenta izmantošanu VSAA bez maksas pārskaita pabalsta saņēmēja kontā Latvijas Republikas kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā vai pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā Latvijā par maksu, ieturot no pabalsta tā piegādes izdevumus atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajai maksai par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi. Tādējādi arī pabalsta izmaksas personām tiks nodrošinātas līdzvērtīgi kā citi VSAA administrētie pabalsti un pensijas. Papildu tiek norādīts, ka minēto pabalstu var pārskaitīt arī uz citu Eiropas Ekonomikas zonas atvērto maksājuma kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu eiro valūtā, no tā ieturot bankas vai kredītiestādes komisijas maksu par pārskaitījumu, kas veikts ārpus Latvijas Republikas, atbilstoši Regulā Nr. 260/2012 noteiktajam.
Atbilstoši noslēgtajam līgumam ar VAS Latvijas Pasts, VSAA nodrošināto pakalpojumu izmaksas par vienu piegādi 2024.gadam ir 6,71 euro, no kuriem 2,39 euro maksā pakalpojuma saņēmējs (attiecīgā summa tiek ieturēta no izmaksājamās pensijas vai pabalsta), bet 4,32 euro (starpību starp VAS Latvijas Pasts noteikto maksu un no pakalpojumu saņēmējiem ieturēto maksu) sedz no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” un sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” piešķirtajiem līdzekļiem. Papildu izmaksas par pabalsta piegādi uz dzīvesvietu neradīsies ne pabalsta saņēmējam, ne valsts budžetā, jo persona, kurai ir noteikta I invaliditātes grupa, saņem arī kādu citu no VSAA administrētajiem pakalpojumiem (pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu), savukārt, ja persona saņem vairākus aģentūrās pakalpojumus (pensijas, pabalstus) ar piegādi dzīvesvietā, tad šie pakalpojumi tiek piegādāti vienā izmaksas reizē un piegādes maksa tiek ieturēta tikai vienu reizi, nevis par katru pakalpojumu atsevišķi. 

IL 12.panta 4.daļa nosaka kārtību, kas nodrošina pabalstu par asistenta izmantošanu kā personai ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem izmaksāšanu, paredzot, ka līdz 2014.gada 31.decembrim pabalstu izmaksāja Nodarbinātības valsts aģentūra no ES fondu līdzekļiem, bet no 2015.gada 1.janvāra pabalstu piešķir no valsts budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā, ka kopš 2015.gada pabalsts par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti tiek izmaksāts tikai no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus tiesību normā.