Anotācija

Neautomātiskos svarus ar I, II, III un IIII precizitātes klasi pielieto dažādās jomās, piemēram, valsts uzraudzībā, tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos, ražošanas uzņēmumos, medicīnas uzņēmumos, pastā, muitā, banku operācijās, dažādu veidu laboratorijās un kustības drošības kontrolē (ceļu un dzelzceļu transports).
Svarus ar I un II precizitātes klasi visbiežāk izmanto laboratorijās un medicīnas uzņēmumos, kur lietotājs stingri ievēro atkārtotās verificēšanas periodiskumu (reizi 2 gados) atbilstoši noteiktajai uzņēmuma iekšējās kārtības dokumentācijai un spēkā esošajos noteikumos noteiktajam atkārtotās verificēšanas periodiskumam. 
Valsts uzraudzībā, pamatojoties uz svaru mērījumu rezultātiem, privātpersonu sauc pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tādēļ ir būtiski pārliecināties par svaru mērījumu precizitāti visā lietošanas laikā. Tāpat lietošanas laikā svariem ir iespējamība izregulēties, lietojot lielas noslodzes transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu, kuri, iespējams, pārsnieguši noteiktos maksimālās masas ierobežojumus, svēršanā. Līdz ar to, ir būtiski, ka svari darbojas pareizi un precīzi uzrāda transportlīdzekļa kopējo masu un ass slodzi. Kā arī svarus izmanto paaugstināta riska nozarē - aviācijas transporta ekspluatācijā, kur ir svarīgi pārliecināties par mērījumu precizitāti. 
Tirdzniecībā izmantojamiem svariem ir būtiski nodrošināt, ka mērījumu rezultāti ir ticami un tie ir precīzi visā ekspluatācijas laikā, nodrošinot precīzus norēķinus ar patērētāju. Tirdzniecībā lietojamo svaru lietotājs (īpašnieks) ir atbildīgs par svaru tehnisko stāvokli un lietošanas instrukcijas ievērošanu. 
Atbilstoši inspicēšanas institūciju sniegtajiem datiem par atkārtoti verificētajiem mērīšanas līdzekļiem, 2023.gadā atkārtotā verificēšana veikta 17958 svariem, no kuriem par neatbilstošiem atzīti 757 svari.
Izvērtējot citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, secināms, ka nevienā no ES dalībvalstīm svariem nav atcelta atkārtotā verificēšana un lielākoties ES dalībvalstīs atkārtotās verificēšanas periodiskums noteikts reizi 2 gados vai reizi 3 gados. 
Ņemot vērā, ka svarus pielieto dažādās jomās, kur ir svarīgi nodrošināt pareizu mērījumu precizitāti visā lietošanas laikā, tajā skaitā tirdzniecībā, neietekmējot patērētāju norēķinu operācijās, kā arī izvērtējot valsts institūciju viedokļus un ES dalībvalstu praksi, Ekonomikas ministrija nolēmusi svariem ar I un II precizitātes klasi nemainīt atkārtotās verificēšanas periodiskumu atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam un svariem ar III, IIII precizitātes klasi, tajā skaitā arī tirdzniecībā pagarināt atkārtotās verificēšanas periodiskumu. 

Neautomātiskajiem svariem (III, IIII precizitātes klase) spēkā esošajos noteikumos pielikuma 2.2. apakšpunktā atkārtotās verificēšanas periodiskums "reizi gadā" nomainīts uz "reizi 2 gados" un noteikumu projekta pielikumā papildināts ar neautomātiskajiem svariem (III un IIII klase) masas noteikšanai maksas aprēķinam tirdzniecībā (2.3. apakšpunkts), nosakot atkārtotās verificēšanas periodiskumu "reizi 3 gados".  

Atbilstoši no likuma "Par mērījumu vienotību" 9.panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.212 "Mērīšanas līdzekļu metroloģiskās prasības un to metroloģiskās kontroles kārtība" 1.punkta izriet, ka prasības laišanai tirgū piemērojamas tiem mērīšanas līdzekļiem, kuri pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei, savukārt no likuma "Par mērījumu vienotību" 7.panta otrās daļas izriet, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļaujas tie mērīšanas līdzekļi, kas ievietoti Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu". Praksē garuma, laukuma un daudzdimensionāliem mērīšanas līdzekļiem nav inspicēšanas institūcijas, kas veic atkārtoto verificēšanu un ņemot vērā, ka šie mērīšanas līdzekļi ir pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei (lai laistu tirgū), noteikumu projekta pielikumā atstāti šie mērīšanas līdzekļi, bet nav noteikts atkārtotās verificēšanas periodiskums. 
Šobrīd, lai pārliecinātos par mērīšanas līdzekļu mērījumu precizitāti, lietotājs veic kalibrēšanu savā noteiktajā termiņā un apjomā. 

Noteikumu projekta pielikuma 1.1. apakšpunktā atkārtotās verificēšanas periodiskums izmainīts no "reizi gadā" uz "nav noteikts".

Veicot kontroles pasākumus naftas produktu daudzuma noteikšanai naftas bāzēs un degvielas uzpildes stacijās, izmanto mērstieņus un mērlentes ar atsvaru šķidruma līmeņa mērīšanai tilpnēs. Uzņēmēji, kuri veic komercdarbību ar degvielu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām jānodrošina, lai degvielas sajaukšanas vai degvielas ražošanas, apstrādes, pārstrādes, realizācijas un uzglabāšanas vietās ekspluatācijas kārtībā būtu normatīvajiem aktiem atbilstoši degvielas daudzuma mērīšanas līdzekļi. Tādējādi uzņēmēji, kuri veic komercdarbību ar degvielu, mērījumus veic gan ar kalibrētiem, gan ar verificētiem mērīšanas līdzekļiem. Tā kā mērstieņiem un mērlentēm ar atsvaru šķidruma līmeņa mērīšanai tilpnēs ir būtiska nozīme šķidruma daudzuma precīzā noteikšanā un, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, minētajiem mērīšanas līdzekļiem atkārtotās verificēšanas periodiskums tiek pagarināts, nosakot to ne retāk kā reizi trijos gados.   

Spēkā esošajos noteikumos pielikuma 1.2. apakšpunktā verificēšanas periodiskums "reizi gadā" nomainīts uz "reizi 3 gados". 

Izvērtējot citu ES dalībvalstu pieredzi (piemēram, Igaunija, Slovēnija, Čehija, Slovākija), atsvariem nav noteikts atkārtotās verificēšanas periodiskums. Tāpat atsvariem nav noteiktas nacionālās metroloģiskās prasības uz kā pamata akreditētās inspicēšanas institūcijas ir tiesīgas veikt atkārtoto verificēšanu. Nepieciešamības gadījumā, lai pārliecinātos par atsvaru mērījumu precizitāti, mērīšanas līdzekļu lietotājs var veikt kalibrēšanu savā noteiktajā termiņā un apjomā. Ņemot vērā iepriekš minēto un, lai samazinātu administratīvo slogu mērīšanas līdzekļu lietotājam, atsvari tiek svītroti no valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksta.  

Atsvari svītroti no noteikumu projekta. 

Atbilstoši no likuma "Par mērījumu vienotību" 9.panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.212 "Mērīšanas līdzekļu metroloģiskās prasības un to metroloģiskās kontroles kārtība" 1.punkta izriet, ka prasības laišanai tirgū piemērojamas tiem mērīšanas līdzekļiem, kuri pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei, savukārt no likuma "Par mērījumu vienotību" 7.panta otrās daļas izriet, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļaujas tie mērīšanas līdzekļi, kas ievietoti Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu".
Praksē metriem, lineāliem un mērlentēm mērījumu precizitāte visā ekspluatācijas laikā nemainās, kā arī pamatojoties uz inspicēšanas institūciju sniegto informāciju par atkārtoti verificētajiem mērīšanas līdzekļiem, laika posmā no 2020. - 2023.gadam no kopā pārbaudītajiem 2402 mērīšanas līdzekļiem par neatbilstošiem atzīti tikai 4, līdz ar to nav objektīvi noteikt šiem mērīšanas līdzekļiem atkārtotās verificēšanas periodiskumu. Tā kā šie mērīšanas līdzekļi ir pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei (laišana tirgū), noteikumu projekta pielikumā atstāti šie mērīšanas līdzekļi, bet nav noteikts atkārtotās verificēšanas periodiskums. Gadījumā, ja mērīšanas līdzekļa lietotājam ekspluatācijas laikā ir nepieciešamība pārliecināties par mērīšanas līdzekļa mērījumu pareizību, tad lietotājam ir tiesības veikt kalibrēšanu savos noteiktajos termiņos.  

Spēkā esošajos noteikumos pielikuma 1.3. apakšpunktā verificēšanas periodiskums "reizi 2 gados" nomainīts uz "nav noteikts". 

Šobrīd normatīvais regulējums nosaka vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām atkārtotās verificēšanas periodiskumu reizi gadā, kas Satiksmes ministrijas ieskatā  ir nevajadzīgi, jo šīs sistēmas ir aprīkotas ar pašdiagnostiku, kā arī sistēmu dabīgā novecošanās neietekmē mērījumu precizitāti, jo mērījums faktiski tiek veikts posma izbraukšanas laikam, nevis ātrumam, un kameru laiki tiek nepārtraukti sinhronizēti ar precīza laika avotiem. Turklāt vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām ir pavisam cits darbības princips, kas ir būtiski atšķirīgs no pārējām braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm (piemēram, stacionārie un pārvietojamie fotoradari, “rokas” ātruma mērītāji, policijas auto iebūvētie radari). Videokameras ir aprīkotas ar pašdiagnostikas sistēmu, kas spēj laicīgi atklāt iespējamās kļūmes vai darbības nepilnības.
Viena vidējā ātruma kontroles posma verificēšana VSIA "Latvijas Valsts ceļi" šobrīd izmaksā aptuveni 1500 euro gadā (neieskaitot PVN). Tā kā pašlaik darbībā ir 16 posmi un tuvākajos 2 gados plānoti vēl 34 posmi, tad visu šo posmu verificēšana katru gadu VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izmaksās aptuveni 75 000 euro. 
Atbilstoši 2024. gada 5. decembra Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 38 2. §) nolemtajam, Satiksmes ministrijai tika uzdots uzdevums, izvērtēt mērīšanas līdzekļa "vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas" saglabāšanas nepieciešamību Noteikumu projekta pielikuma 1.5. apakšpunktā un attiecīgi par to informēt Ekonomikas ministriju. Pamatojoties uz Satiksmes ministrijas sniegto informāciju, Ekonomikas ministrija noteikumu projekta pielikuma 1.5. apakšpunktā ir svītrojusi "vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas" un papildināts ar punktu, nosakot, ka minētajām sistēmām atkārtotās verificēšanas periodiskuma prasība ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim. 

Noteikumu projekta pielikuma 1.5. apakšpunktā svītrots "vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas" un papildināts ar 1.6. apakšpunktu, kas ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim.