Anotācija (ex-ante)

Problēmas
1. Energoauditu ieteikumu īstenošana un divdesmit procentu emisijas kvotu samazinājums. 
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk - direktīva Nr. 2003/87/EK) 10.a panta 1. punkta trešo daļu un regulas Nr. 2019/331 22.a pantu, bezmaksas emisijas kvotu apjoms ES ETS iekārtām tiek samazināts par divdesmit procentiem, ja to operatori nav īstenojuši noteiktus energoefektivitātes ieteikumus, kas izriet no to veiktajiem energoauditu rezultātiem vai energopārvaldības sistēmām saskaņā ar Eiropas Savienības Energoefektivitātes direktīvas prasībām (Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīva(ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija)). Šo jauno nosacījumu izvērtē reizi piecos gados, dalībvalstīm sagatavojot iekārtu sarakstus bezmaksas kvotu piešķiršanai. Pašreizējā nacionālajā regulējumā nav minēta kārtība, kādā operators iesniedz informāciju par energoefektivitātes ieteikumu īstenošanu un kā dienests izvērtē divdesmit procentu emisijas kvotu samazinājuma piemērošanu vai nepiemērošanu.  Šāda informācija dienestam jāizvērtē ik pa pieciem gadiem, izvērtējot bāzlīnijas ziņojumus iekārtu saraksta izstrādes procesā. Pirmo reizi šāds nosacījums tiek piemērots 2026. - 2030. gada posmam. Tāpat šobrīd nacionālajos tiesību aktos nav paredzēta kārtība kādā tiek atcelts minētais divdesmit procentu samazinājums, ja operators dienestam pierāda, ka energoefektivitātes nosacījums ir izpildīts.
2. Klimatneitralitātes plāni (KNP) un emisijas kvotu samazinājums vai palielinājums.
Atbilstoši regulas Nr. 2019/331 prasībām, KNP operatoram jāistrādā šādos gadījumos: 
1) Direktīva Nr. 2023/959 paredz, ka iekārtām, kurām ir produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas (tas ir iekārtas, kurām ir kaut viena regulas Nr. 2019/331 1. panta otrajā apakšpunktā minētās līmeņatzīmes apakšiekārta) un kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis 2016. un 2017. gadā pārsniedza 80. procentili attiecīgā produkta līmeņatzīmju emisiju līmeņu sadalījumā ES ETS, pilnai bezmaksas emisijas kvotu iedalei posmā 2026.–2030. gadā ir jāizstrādā un jāīsteno KNP, kuru mērķis ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Ja KNP nav bijis iesniegts līdz 2024. gada 31. maijam vai nav sagatavots atbilstoši  Eiropas Komisijas 2023. gada 31. oktobra  Īstenošanas regulā (ES) 2023/2441, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK piemērojama attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu iedalei nepieciešamo klimatneitralitātes plānu saturu un formātu (turpmāk - regula Nr. 2023/2441) noteiktajām prasībām, operatoram tiek piemērots divdesmit procentu bezmaksas emisijas kvotu samazinājums.
2) ja Latvijas centralizētās siltumapgādes iekārtas operators izpilda regulā Nr. 2019/331 minētās prasības par KNP iesniegšanu un tā mērķa sasniegšanu, bezmaksas emisijas kvotu apjomu iekārtai palielina par 30 procentiem saskaņā ar regulas Nr. 2019/331 22.b panta 3. punktu.
Latvijā līdz šim nav noteiktas nacionālas procedūras KNP iesniegšanai, satura izvērtēšanai, tai skaitā ES ETS monitoringa un ziņošanas tvērumam atbilstoša klimatneitralitātes ziņojumu sagatavošanai, iesniegšanai un verificēšanai, kas operatoram, kuram ir aktuāls KNP, jāiesniedz ik pa pieciem gadiem, sākot ar 2026. - 2030. gada posmu, lai apliecinātu KNP mērķu sasniegšanu.  
3. Kvotu sadales atbilstība faktiskajam darbības līmenim
Lai nodrošinātu kvotu sadales atbilstību faktiskajam vai paredzamajam darbības līmenim, Eiropas Savienības tiesību akti (regula Nr. 2019/1842) nosaka, ka bezmaksas emisijas kvotu iedale jāpielāgo, ja apakšiekārtas vidējais vai vidējais paredzamais darbības līmenis mainās par vairāk nekā 15 procentiem salīdzinājumā ar vēsturisko darbības līmeni, un šādu pielāgojumu drīkst veikt tikai, ja pielāgojamais daudzums sasniedz noteiktu minimālo slieksni (300 kvotas). Esošais regulējums Latvijā nav pilnībā pielāgots jaunajam 10 gadu ES ETS perioda otrajam piecu gadu posmam (2026. - 2030. gadam) un atjaunotajam 15 procentu / 300 kvotu slieksnim, kā arī nepietiekami precizēja sasaisti ar dienesta apstiprinātiem darbības līmeņa ziņojumiem.
4. Finanšu līdzekļu, kas gūti no bezmaksas emisijas kvotu pārdošanas, tikai emisiju samazināšanas pasākumiem, uzraudzība
Likumā "Par piesārņojumu" ar grozījumiem (32.²⁸ pants) ir noteikts pienākums operatoriem izmantot finanšu līdzekļus, kas gūti no bezmaksas emisijas kvotu pārdošanas, tikai emisiju samazināšanas pasākumiem. Tomēr līdz šim Latvijā nebija izstrādāta detalizēta aprēķina metodika, kā:
- noteikt, cik liela daļa finanšu līdzekļu ir gūta no bezmaksas emisijas kvotu darījumiem;
- identificēt, cik liela šo līdzekļu daļa faktiski ir izmantota emisiju samazināšanas pasākumiem;
- noteikt, cik liela daļa līdzekļu ir neizmantota, t. i., kas neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

Risinājumi

Lai risinātu ar energoauditu ieteikumu īstenošanu un divdesmit procentu samazinājumu saistīto  regulējuma trūkumu, noteikumu projekta 10. un 11. punkts nosaka operatora pienākumu, sagatavojot un iesniedzot informāciju iekārtu saraksta izstrādei, papildus iesniegt dienestā informāciju par energoefektivitātes paaugstināšanas ieteikumu īstenošanu, ja operatoram ir pienākums veikt uzņēmuma energoauditu vai ieviest energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmu.
Noteikumu projekta 10. punkts nosaka informācijas iesniegšanas pienākumu un 11. punkts konkretizē, ka, ja audita ziņojumā vai sertificētajās sistēmās ietvertie ieteikumi attiecīgajā bāzlīnijas periodā nav īstenoti, operatoram bezmaksas kvotu apjomu samazina par divdesmit procentiem, izņemot gadījumus, kad izpildās regulas Nr. 2019/331 22.a panta 1. punktā minētie nosacījumi.
Tādējādi noteikumu projekts nodrošina nacionālu mehānismu, kā dienests pārbauda energoauditu ieteikumu īstenošanu un piemēro vai nepiemēro divdesmit procentu samazinājumu. Šāda informācija dienestam jāizvērtē ik pa pieciem gadiem, vienlaicīgi ar operatoru iesniegtā bāzlīnijas ziņojuma izvērtēšanu.

Noteikumu projekta 10. punkts paredz tikai papildu informācijas iesniegšanu dienestā, lai nodrošinātu regulas Nr. 2019/331 22.a panta piemērošanu attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu apjomu. 10. punktā minētais pienākums veikt pirmo vai kārtējo uzņēmuma energoauditu vai ieviest sertificētu vai pārsertificētu energopārvaldības sistēmu, vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu neizriet no noteikumu projekta, bet ir noteikts Energoefektivitātes likuma 10. un 12. pantā. Vienlaikus anotācijā tiks norādīts, ka uzņēmumu energoaudita veikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumi Nr. 487 "Uzņēmumu energoaudita noteikumi", savukārt ziņošanas kārtību par energoauditu, energopārvaldības sistēmu un papildinātu vides pārvaldības sistēmu ieviešanu un pārsertificēšanu nosaka Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 660 "Energoefektivitātes monitoringa noteikumi".

Lai noteiktu kārtību saistībā ar KNP un ar to sasitītā divdesmit procentu emisijas kvotu samazinājuma piemērošanu rūpniecības iekārtām ar produkta līmeņatzīmi vai 30 procentu papildu emisijas kvotu piešķiršanu centralizētās siltumapgādes iekārtām, noteikumu projekta 12.–14. un 31.–34. punkts ievieš KNP iesniegšanas, satura un pārbaudes kārtību atbilstoši regulas Nr. 2023/2441 prasībām un regulas Nr. 2019/331 22.b pantam.
Noteikumu projekta 12. punkts nosaka, ka iekārtām ar produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām un emisiju līmeni virs 80. percentilām, kurām nav izstrādāts KNP, piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjomu samazina par divdesmit procentiem, ja nav izpildīti regulas Nr. 2019/331 22.b panta nosacījumi. 
Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka centralizētās siltumapgādes iekārtai bezmaksas emisijas kvotu apjomu palielina par 30 procentiem, ja operators līdz 2024. gada 31. maijam iesniedz KNP un ir izpildītas regulas Nr. 2019/331 22.b panta 3. punkta prasības.
Likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 3. punktā paredzēto pilnvarojumu īsteno noteikumu projekta 12.–14. punkts, kas nosaka gadījumus, kad operatoram ir pienākums iesniegt klimatneitralitātes plānu, kā arī prasības tā saturam un pārbaudei.
Savukārt noteikumu projekta 33. un 34. punktā minētais klimatneitralitātes ziņojums un tā iesniegšana tieši izriet no Komisijas 2019. gada 31. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1842 3.b panta, kas ir tieši piemērojams Eiropas Savienības tiesību akts. Minētie projekta punkti nosaka nacionālo procesuālo kārtību, kādā regulā Nr. 2019/1842 paredzētais klimatneitralitātes ziņojums tiek iesniegts kompetentajai iestādei (Valsts vides dienestam) un izmantots lēmuma pieņemšanai par bezmaksas emisijas kvotu iedali, papildu iedali, pārtraukšanu vai atgriešanu. Tādējādi šīs normas ir skatāmas kopsakarā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 5. punktu par bezmaksas emisijas kvotu apjoma aprēķināšanu, piešķiršanu un atpakaļnodošanu. Ar to tiek nodrošināts, ka KNP prasības tiek pilnībā ieviestas nacionālajā regulējumā, tostarp divdesmit procentu samazinājuma piemērošana/nepiemērošana produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām un 30 procentu papildu emisijas kvotu iedales nosacījumi centralizētās siltumapgādes apakašiekārtām.

Lai Latvijas centralizētās siltumapgādes iekārtas kvalificētos papildus 30 procentu bezmaksas emisijas kvotu iedalei, ir jāizpilda visi regulas Nr. 2019/331 22.b panta 3. punkta apakšpunktos minētie nosacījumi, tostarp nosacījumi, kas attiecas gan uz sasniedzamajiem emisiju samazinājumiem (b) kritērijs), gan uz veicamajām investīcijām (c) kritērijs). Tomēr attiecībā uz šiem nosacījumiem ir noteikti atšķirīgi termiņi:
- investīciju apmēram jāatbilst nosacīti piešķirto bezmaksas emisijas kvotu vērtībai laikposmam no 2026. līdz 2030. gadam;
- būtiskie emisiju samazinājumi, kas panākti ar šīm investīcijām, ir jāsasniedz pirms 2030. gada (t. i., vēlākais līdz 2029. gada beigām);
- investīciju veikšanas termiņš nav tieši noteikts, tomēr investīcijas ir jāīsteno atbilstoši klimatneitralitātes plānā noteiktajiem starpposma mērķiem un atskaites punktiem, lai par laika posmu līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam līdz katra nākamā piecu gadu perioda 31. decembrim varētu novērtēt progresu  klimatneitralitātes sasniegšanai.
 Plašāki skaidrojumi par KNP un KNZ saturu attrodami Eiropas komisijas izdotajās vadlīnijās Nr.11, "Guidance on Climate-neutrality plans as a condition to free allocation" (šobrīd jaunākā vadlīniju versija izdota 2026. gada 19. janvārī).

Lai nodrošinātu nacionālo noteikumu saskaņošanu ar izmaiņām Eiropas Savienības regulējumā saistībā ar emisijas kvotu sadales pielāgošana darbības līmeņa izmaiņām (15 procenti un 300 kvotas), noteikumu projekta VI. nodaļa (35.–41. punkts) un 44.–45. punkts ievieš vienotu procedūru, kā tiek veikta emisijas kvotu daudzuma pielāgošana esošām iekārtām, ja to vidējais vai vidējais paredzamais darbības līmenis ir mainījies, pamatojoties uz dienesta apstiprinātiem darbības līmeņa ziņojumiem un regulā Nr. 2019/1842 noteikto:
- Noteikumu projekta 35. punkts definē, ka ikgadējo emisijas kvotu daudzumu var grozīt, ja mainās apakšiekārtu vidējais vai paredzamais darbības līmenis (regulas Nr. 2019/1842 2. panta izpratnē) vai citi regulas Nr. 2019/331 16., 19.–21. pantā minētie parametri;
- Noteikumu projekta 36.–37. punkts paredz, ka pēc dienesta lēmuma par darbības līmeņa ziņojuma apstiprināšanu ministrija veic kvotu pielāgošanu, proporcionāli izmaiņu procentuālajam apjomam salīdzinājumā ar vēsturisko darbības līmeni;
- Noteikumu projekta 38. un 39. punkts nosaka, ka emisijas kvotu pielāgošanu veic, ja apakšiekārtas vidējais vai vidējais paredzamais darbības līmenis ir mainījies par vairāk nekā 15 procentiem (un turpmāk arī salīdzinājumā ar iepriekš jau pielāgoto līmeni);
- Noteikumu projekta 40. punkts paredz, ka pielāgojumu veic tikai tad, ja pielāgojamais kvotu daudzums ir vismaz 300 emisijas kvotas;
- Noteikumu projekta 41. punkts papildus nosaka, kādā gadījumā operators emisijas sadala pa produktiem saskaņā ar regulas Nr. 2019/331 I un VII pielikumu, un šo sadalījumu ietver monitoringa metodikas plānā, kuru apstiprina dienests (savienojums ar 9. punktu);
- Noteikumu projekta 44. un 45. punkts precizē, ka pielāgojumu piemēro, pamatojoties uz darbības līmeņa ziņojumiem un citiem datiem, kā arī nosaka, no kura gada jaunajām iekārtām var piemērot pielāgojumus.
Līdz ar to noteikumu projekts nodrošina, ka emisijas kvotu sadale atspoguļo reālo iekārtas darbības līmeni, ievērojot Eiropas Savienības prasības par 15 procentu izmaiņu robežvērtību un 300 kvotu slieksni, un skaidri sasaista emisijas kvotu pielāgošanu ar dienesta apstiprinātiem darbības līmeņa ziņojumiem.

Noteikumu projektā ir IX. nodaļa, kas pirmo reizi nosaka pilnu nacionālo kārtību finanšu līdzekļu, kas gūti no darījumiem ar tam piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, uzraudzībai un un aprēķinam, nosakot:
- Noteikumu projekta 1. pielikuma metodiku finanšu līdzekļu aprēķinam (noteikumu projekta 57. punkts),
- ministrijas pienākumu identificēt neizmantoto daļu (noteikumu projekta 58. punkts),
- turpmāko ministrijas rīcību, ja tiek konstatēti neatbilstoši izmantoti finanšu līdzekļi (noteikumu projekta 59. punkts).
Šis regulējums ir jauns un būtiski stiprina ES ETS sistēmas integritāti un caurskatāmību Latvijā.
Noteikumu projektā iekļautais pielikums, kas nosaka finanšu līdzekļu, kas gūti no darījumiem ar bezmaksas emisijas kvotām, aprēķināšanas kārtību, ir sagatavots, pamatojoties uz 2025. gadā izstrādāto “Metodiku par no bezmaksas emisijas kvotu pārdošanas iegūto un neizmantoto finanšu līdzekļu aprēķina veikšanu, lai nodrošinātu vienotu pieeju likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta sestās daļas piemērošanas gadījumos”.
Metodikas izmantošana nodrošina vienotu, pārskatāmu un praksē piemērojamu pieeju neizmantoto vai neatbilstoši izmantoto finanšu līdzekļu aprēķināšanai, kā arī veicina vienlīdzīgu attieksmi pret operatoriem. Pielikumā noteiktā kārtība detalizē likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta sestajā daļā paredzēto finanšu līdzekļu atmaksas mehānismu, nosakot atmaksājamās pamatsummas, korekcijas summas un kopējā atmaksājamā apmēra aprēķinu.
Korekcijas summas aprēķinā piemēroti likumiskie procenti, kas noteikti Civillikuma 1765. pantā, nodrošinot samērīgu un tiesiski noteiktu finanšu korekciju par laikposmu līdz lēmuma par finanšu līdzekļu atmaksu pieņemšanai.  Ja ministrija pieņem lēmumu saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta sesto daļu par līdzekļu atgriešanu, tā par šo lēmumu informē Valsts kasi.

Noteikumu projekts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumus Nr. 449 "Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem".