Anotācija (ex-ante)

Ar likumprojektu tiek noteiktas valsts tiesības vienpusēji atkāpties no tādām saistībām, kas nodibinātas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, kuru neizpilde apdraud vai var apdraudēt valsts robežas neaizskaramību un valsts drošības intereses.

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Atbilstoši deklarācijai par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību žoga būvniecība uz Latvijas Republikas valsts robežas ar Baltkrievijas Republiku un Krievijas Federāciju ir pabeidzama līdz 2024. gada beigām. Līdz ar to iepriekš uzsāktos un nepabeigtos ārējās robežas infrastruktūras būvniecības darbus nepieciešams turpināt nekavējoties un pabeigt pēc iespējas ātrākā laikā.

Jau no 2021. gada augusta Latvijas Republika saskaras ar Baltkrievijas Republikas īstenoto un Krievijas Federācijas atbalstīto hibrīduzbrukumu, kā rezultātā ar Baltkrievijas Republikas varas iestāžu atbalstu tiek nodrošināta un veicināta trešo valstu pilsoņu nelikumīga iekļūšana Latvijas Republikā, tai skaitā mērķtiecīgi bojājot ārējās robežas infrastruktūru. Lai reaģētu uz nesamērīgi lielo valsts robežas šķērsošanas gadījumu skaitu, 2021. gada 10. augustā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas vairākkārt tika pagarināta.
Valsts robežas šķērsošana ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības nav atļauta. No 2021. gada 11. augusta ir konstatēti 23 072 gadījumi, no tiem 2021. gadā: 4045 gadījumi, 2022. gadā: 5286 gadījumi un no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 2. decembrim: 13741 gadījumi, kad ir mēģināts valsts robežu šķērsot tam neparedzētajās vietās un kārtībā. 
2023. gada 14. jūlijā spēkā stājās grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, papildinot to ar 35.¹ pantu, kas nosaka tiesības Ministru kabinetam, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. 
No 2023. gadā jūnija turpināja pieaugt mēģinājumu nelikumīgi šķērsot valsts robežu gadījumu skaits. - 716 gadījumi jūnijā, bet jūlijā - 899 gadījumi. Reaģējot uz nesamērīgi lielu nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumu skaitu, 2023. gada 10. augustā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr.514 “Par pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu”, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.
    Valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaits, turpināja  pieaugt arī pēc pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanas: 1551 gadījumi 2023. gada augustā un 3172 gadījumi 2023. gada septembrī. 2023. gada oktobrī un novembrī valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaits uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu samazinājies: 2885 gadījumi oktobrī un 836 gadījumi novembrī. Tomēr kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, šāds kritums var būt maldinošs, jo gan 2021. gadā, gan 2022. gadā valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi visvairāk novērsti tieši janvārī un decembrī, attiecīgi 1325 gadījumos 2021. gada decembrī un 1461 gadījumos 2022. gada janvārī.
2023. gadā (dati līdz 20.11.2023.) uzsākti kopā jau 118 kriminālprocesi (vēsturiski lielākais skaits) par Krimināllikuma 285.pantā “Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robeža” un Krimināllikuma 285.¹ pantā “Nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā” paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.
Ņemot vērā konstatēto nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un tendences, joprojām ir pamats uzskatīt, ka Latvijas Republika ir mērķa valsts, ko trešo valstu pilsoņi mēģina izmantot, lai nelikumīgi ieceļotu Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Valsts robežsardzes un valsts drošības iestāžu veikto riska analīzi un prognozēm – pastāv un vēl pastāvēs būtisks risks, ka trešo valstu valstspiederīgo plūsma uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas saglabāsies un nav gūti nekādi apliecinājumi, ka situācija kopumā varētu būtiski mainīties un mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Eiropas Savienības teritorijā tiks pārtraukti.
Lai garantētu ne tikai Latvijas Republikas valsts ārējās robežas drošību, bet visas Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, nepieciešami gan cilvēkresursi, gan materiāltehniskie resursi, gan moderna ārējās robežas infrastruktūra.
Regulāri tiek konstatēti gadījumi, ka personas, mēģinot nelikumīgi iekļūt Latvijas Republikā no Baltkrievijas Republikas, veic ārējās robežas infrastruktūras (pagaidu un pastāvīgā žoga) bojāšanu. Minētais liecina, ka žogu izvietošana uz valsts robežas ir efektīva un būtiski apgrūtina iespēju nelikumīgi šķērsot valsts robežu. 
Arī no Lietuvas Republikas un Polijas Republikas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas Republikas teritorijas, kā arī robežas infrastruktūras bojājumiem. Līdz ar to būtiski ir nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādiem nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu apsardzību.
Vienlaikus sadarbības ietvaros no Somijas robežsargiem saņemta informācija, ka personas, kuras 2023. gada novembrī ieradās robežšķērsošanas vietās uz Krievijas Federācijas un Somijas Republikas valsts robežas, iepriekš vairākkārt mēģinājušas nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas, Lietuvas Republikas un Baltkrievijas Republikas vai Polijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, kas liecina par vienotu un koordinētu rīcību reģiona ietvaros, kas būtu jāturpina arī nākotnē.
Līdz ar to Latvijas Republikai jāturpina veikt pasākumus, lai nodrošinātu modernu un sakārtotu valsts robežas infrastruktūru, vienlaicīgi garantējot gan Latvijas Republikas valsts drošību, gan Eiropas Savienības ārējās robežas drošību kopumā.
Ņemot vērā Krievijas Federācijā pieņemto lēmumu par daļējās mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, kā arī pamatojoties uz likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4.  panta otro daļu, 5. panta pirmo daļu, 6. panta pirmās daļas 2. punktu, 7. panta 2. un 3. punktu un 8. pantu, tika  izsludināta ārkārtējā situācija  no 2022. gada 28. septembra līdz 2022. gada 27. decembrim, kuras laikā tika veikta pastiprināta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas robežuzraudzība. Ņemot vērā Krievijas Federācijas centienus panākt pozitīvus rezultātus karadarbībai Ukrainā, arī nākotnē ir paredzami pasākumi, kas potenciāli varētu apdraudēt Latvijas Republikas iekšējo drošību, līdz ar to arī ārējas robežas infrastruktūras izbūves pabeigšanai uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas ir vitāli svarīga loma Latvijas Republikas valsts drošības nodrošināšanai.
Lai noteiktu īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, Saeimā 2021. gada 12. novembrī tika pieņemts Izbūves likums.
Ņemot vērā, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūve ir būtisks un apjomīgs projekts, kura ietvaros ir nepieciešams īstenot dažādas darbības un procesus, Izbūves likuma 8. panta otrajā daļā noteikts, ka ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi, organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - Valsts nekustamie īpašumi). Saskaņā ar Izbūves likuma 8. panta trešās daļa 1. un 2. punktu Valsts nekustamie īpašumi vada, īsteno un uzrauga visus ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģiskās infrastruktūras, izbūves darbus, kā arī veic ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģiskās infrastruktūras, izbūvei nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.
Atbilstoši Izbūves likuma 8. panta sestajai daļai Valsts nekustamie īpašumi minēto pienākumu veikšanu uzsāk tikai pēc tam, kad Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Valsts robežsardzi ir definējusi un iesniegusi Valsts nekustamajiem īpašumiem tehniskās specifikācijas izstrādei nepieciešamās lietotāja prasības un citu būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentāciju, tai skaitā izpilddokumentāciju par jau veiktajiem darbiem. Tādējādi atbilstoši Izbūves likuma regulējumam Valsts nekustamajiem īpašumiem ir ārējās robežas infrastruktūras būvniecības ierosinātāja un būvdarbu pasūtītāja statuss.
Pirms Izbūves likuma izstrādes, pamatojoties uz Nodrošinājuma valsts aģentūras rīkotā iepirkuma rezultātiem, Valsts robežsardze noslēgusi vairākus būvdarbu līgumus par valsts robežas infrastruktūras gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu izbūvi. Ievērojot minēto, tika ierosināti attiecīgi būvniecības procesi un uzsākta valsts robežas infrastruktūras izbūve gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu. Kopš 2019. gada dažādu apstākļu dēļ ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbi nav turpināti un izbūvētās būves nav nodotas ekspluatācijā. Līdz ar to šobrīd infrastruktūra uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu ir izbūvēta tikai daļēji.
Lai novērstu draudus Latvijas Republikas valsts drošībai, efektīvi turpinātu un pabeigtu ārējās robežas infrastruktūras būvniecību, tostarp bez kavēšanās nodotu jau uzbūvētās būves ekspluatācijā, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrisināt situāciju ar iepriekš līdz Izbūves likuma spēkā stāšanās dienai uzņemtajām saistībām.

Nē

-