22-TA-3842: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" reformas 2.1.1.r. "Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija" investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekta "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" pases apstiprināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” reformas 2.1.1.r. "Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija" investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekta "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" pases apstiprināšanu" (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 435) nosacījumiem. Rīkojuma projektu (projekta pasi) ir sagatavojis finansējuma saņēmējs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – IeM IC).
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” reformas 2.1.1.r. "Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija" investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekts “Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana” (turpmāk – projekts) tiks īstenots MK noteikumu Nr. 435 4. pielikumā "Reformu un investīciju virziena īstenošanas atbildības sadalījums" iekļautā nolūka "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" ietvaros.
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” reformas 2.1.1.r. "Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija" investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekts “Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana” (turpmāk – projekts) tiks īstenots MK noteikumu Nr. 435 4. pielikumā "Reformu un investīciju virziena īstenošanas atbildības sadalījums" iekļautā nolūka "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Iekšlietu ministrija (turpmāk – IeM) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virzienā "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" (turpmāk - investīciju virziens) kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi ugunsdrošības un civilās aizsardzības pārvaldības procesu digitalizāciju. Lai šis mērķis tiktu sasniegts, ir plānots īstenot projektu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD) īsteno valsts rīcībpolitiku un funkcijas ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas darbu, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā visā Latvijas teritorijā atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr. 398 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums" 3. punktam un 3.1., 3.2., 3.3., 3.4 apakšpunktam. Šobrīd VUGD iepriekšminētās funkcijas veic, izmantojot arī manuālu dokumentu apriti.
Valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba procesi tiek veikti ar manuāla darba palīdzību, aizpildot arī papīra formāta dokumentāciju.
VUGD ir uzsācis digitalizācijas procesus sadarbībā ar IeM IC, tostarp vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā. Līdzīgi ir plānots sākt digitalizēt un uzlabot darba ražīgumu arī valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba procesu pārvaldības jomā, izmantojot investīciju virziena reformas 2.1.1.r. "Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija" investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk - investīcija) līdzekļus, kuras ietvaros plānots realizēt projektu, kura rezultātu nākotnē plānots piesaistīt esošajām un nākotnē plānotajām VUGD informācijas sistēmām.
Valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba procesi tiek veikti ar manuāla darba palīdzību, aizpildot arī papīra formāta dokumentāciju.
VUGD ir uzsācis digitalizācijas procesus sadarbībā ar IeM IC, tostarp vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā. Līdzīgi ir plānots sākt digitalizēt un uzlabot darba ražīgumu arī valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba procesu pārvaldības jomā, izmantojot investīciju virziena reformas 2.1.1.r. "Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija" investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk - investīcija) līdzekļus, kuras ietvaros plānots realizēt projektu, kura rezultātu nākotnē plānots piesaistīt esošajām un nākotnē plānotajām VUGD informācijas sistēmām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba procesi Latvijā noslogo ierobežoto VUGD nodarbināto apjomu ar manuālu darbu, kuru būtu iespējams automatizēt. VUGD saskaras ar būtisku darbinieku trūkumu, kas ierobežo ugunsdrošības prasību izpildes kontroli, piemēram, 2022. gada oktobrī 12 % no amata vietām VUGD ir neaizpildītās un 5 % neaizpildītas nodarbināto ilgstošas prombūtnes dēļ. VUGD trūkst mūsdienīgu, uz procesa efektivitāti, mobilitāti un uzraudzības kvalitāti vērstu procesu risinājumu. Nepieciešamību mazināt manuāla darba apjomu pamato arī Valsts kontroles 2016. gada ziņojums Nr. 2.4.1-9/2015 “Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?”, kurā konstatēts, ka “VUGD pārbaužu skaits [..] 10 gadu laikā [2006.-2016. g.] ir samazinājies vairāk nekā divas reizes, kas saistīts arī ar nepārtraukti trūkstošo inspektoru skaitu”.
Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības darba procesa ietvaros pārbaudāmo objektu uzraudzības efektivitāti ierobežo arī objektu identificēšanas un atlases iespēju trūkums, kā arī nav iespējama automatizēta datu izgūšana par konstatētajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem objektos, tādēļ ir apgrūtināta objektīvos datos balstīta ugunsdrošības stāvokļa apzināšana.
VUGD, pirmkārt, nav nodrošināta pietiekami mērķtiecīga uzraudzības pakalpojuma sniegšana, kuras ietvaros par ugunsdrošību objektā atbildīgajām personām (turpmāk – objektu atbildīgās personas) savlaicīgi atgādinātu par termiņiem un darbībām, kas jāveic, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības; otrkārt, nav nodrošināti ērti un saprotami pašnovērtējuma rīki (kontrolsaraksti, anketas), kas objektu atbildīgajām personām palīdzētu apzināties un izpildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības; treškārt, ugunsdrošības pārbaužu plānošana tikai daļēji ir balstīta uz risku novērtējumu un objektu atbildīgajām personām nav pilnvērtīgas informācijas par kārtējā gadā plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm objektos; ceturtkārt, valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanas kārtība nav pietiekami efektīva – valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā joprojām tiek izmantoti papīra formas reģistri un atskaites tiek sagatavotas manuāli, izmantojot datus no papīra formas reģistriem un dokumentiem; piektkārt, valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darbu nav iespējams organizēt, vadīt un kontrolēt attālināti.
Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības darba procesa ietvaros pārbaudāmo objektu uzraudzības efektivitāti ierobežo arī objektu identificēšanas un atlases iespēju trūkums, kā arī nav iespējama automatizēta datu izgūšana par konstatētajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem objektos, tādēļ ir apgrūtināta objektīvos datos balstīta ugunsdrošības stāvokļa apzināšana.
VUGD, pirmkārt, nav nodrošināta pietiekami mērķtiecīga uzraudzības pakalpojuma sniegšana, kuras ietvaros par ugunsdrošību objektā atbildīgajām personām (turpmāk – objektu atbildīgās personas) savlaicīgi atgādinātu par termiņiem un darbībām, kas jāveic, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības; otrkārt, nav nodrošināti ērti un saprotami pašnovērtējuma rīki (kontrolsaraksti, anketas), kas objektu atbildīgajām personām palīdzētu apzināties un izpildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības; treškārt, ugunsdrošības pārbaužu plānošana tikai daļēji ir balstīta uz risku novērtējumu un objektu atbildīgajām personām nav pilnvērtīgas informācijas par kārtējā gadā plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm objektos; ceturtkārt, valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanas kārtība nav pietiekami efektīva – valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā joprojām tiek izmantoti papīra formas reģistri un atskaites tiek sagatavotas manuāli, izmantojot datus no papīra formas reģistriem un dokumentiem; piektkārt, valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darbu nav iespējams organizēt, vadīt un kontrolēt attālināti.
Risinājuma apraksts
1. Projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt digitālu informācijas sistēmu valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības procesu pārvaldībai. Šī informācijas sistēma iekļautu ne tikai iespēju pārvaldīt un apkopot datus digitāli, bet arī pārliecināties, ka objektu atbildīgās personas ir informētas par normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām un nepieciešamības gadījumā sistemātiski sniegtu informāciju, kas palīdzētu VUGD identificēt ugunsdrošības riskus pārbaudāmajos objektos. Identificējot riskus, VUGD spēs arī mērķtiecīgāk novirzīt ierobežotos ugunsdzēsības resursus vietās ar augstākajiem riskiem, tādējādi praksē radot iespēju nākotnē ieviest pilnvērtīgos datos balstītu VUGD resursu pārvaldību, kas būtu lietderīga arī civilās aizsardzības procesiem. Rīkojuma projekta pielikumā ir sniegta informācija par projekta mērķi un tā galvenajiem ieguvumiem. Projektu kā finansējuma saņēmējs īstenos IeM IC, ievērojot tā Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumos Nr. 616 “Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums” noteiktajai kompetencei, sadarbībā ar VUGD kā projekta partneri. Projektam investīcijas ietvaros ir paredzēts finansējums līdz 1 848 000 euro, kā arī valsts budžeta finansējums līdz 349 272 euro, kas opā veido 2 197 272 euro projektam kopā.
2. Pēc Rīkojuma projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā finansējuma saņēmējs saskaņā ar MK noteikumu Nr. 435 13.2. apakšpunktu pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saņemtā uzaicinājuma par projekta iesnieguma iesniegšanu, to sniegs, ievadot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā projekta iesnieguma datus.
3. Par projekta iesnieguma iesniegšanu un projekta īstenošanu, un projekta pasē plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbildīgs ir IeM IC.
4. Atbalsts IeM IC un VUGD projekta ietvaros tiks sniegts to valsts deleģēto funkciju ietvaros šo funkciju veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.
2. Pēc Rīkojuma projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā finansējuma saņēmējs saskaņā ar MK noteikumu Nr. 435 13.2. apakšpunktu pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saņemtā uzaicinājuma par projekta iesnieguma iesniegšanu, to sniegs, ievadot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā projekta iesnieguma datus.
3. Par projekta iesnieguma iesniegšanu un projekta īstenošanu, un projekta pasē plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbildīgs ir IeM IC.
4. Atbalsts IeM IC un VUGD projekta ietvaros tiks sniegts to valsts deleģēto funkciju ietvaros šo funkciju veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Atbilstoši SIA „Ernst & Young Baltic“ 2020. gada 29. decembra ziņojuma “Ugunsdrošības uzraudzības procesa nākotnes modeļa izstrādes posma noslēguma ziņojums”, kas veidots Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta projekta “Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)” ietvaros, 2.3. sadaļai “Nākotnes modeļa procesu darbības izmaksas” 2020. gadā ugunsdrošības uzraudzības procesa ikgadējo izmaksu bāzes aplēse bija 1 610 078 EUR, kas pēc projekta īstenošanas (Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas izveides) būtu 1 198 992 euro jeb atbrīvotu 411 086 euro gadā, ko VUGD varētu veltīt ugunsdrošības pārbaužu veikšanai vai citām funkcijām (atbilstoši 2020. gada situācijai).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 435 4. pielikumā "Reformu un investīciju virziena īstenošanas atbildības sadalījums" norādīto IeM atbildībā ir investīcijas 2.1.1.1.i nolūks "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana", tā kopējais finansējums bez PVN ir 1 848 000 euro.
Projekta īstenošana veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisma rādītāju sasniegšanu.
Projekts izskatīts un atbalstīts 2023.gada 20.aprīļa Digitālās pārveides un pārvaldes modernizācijas tematiskās komitejas sēdē (Protokola Nr.1 3.§ 2.punkts).
Projekta īstenošana veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisma rādītāju sasniegšanu.
Projekts izskatīts un atbalstīts 2023.gada 20.aprīļa Digitālās pārveides un pārvaldes modernizācijas tematiskās komitejas sēdē (Protokola Nr.1 3.§ 2.punkts).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projektam būs labvēlīga ietekme, jo tiks sniegts ieguldījums publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības risinājumos, kas atbilst modernas pārvaldes principiem un kas ir būtiski sabiedrībai.
VUGD valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā sagatavojamo dokumentu aprite tiks organizēta digitāli, kas ļaus efektīvāk plānot un organizēt veicamo darbu izpildi. Objektu atbildīgās personas tiks mērķtiecīgāk informētas par ugunsdrošības prasībām un ugunsdrošības pārbaudēm to objektos, atvieglojot un paātrinot informācijas apriti, kā arī VUGD tiks efektīvāk informēts par ugunsdrošību pārbaudāmajos objektos, veicinot VUGD spējas precīzāk noteikt riskus un atbilstoši pielāgot resursu izvietojumu ugunsdzēsības un glābšanas darbiem.
Uzlabojot resursu izvietojumu, padarot to mērķtiecīgāku, un labāk apzinoties ugunsdrošības riskus, VUGD potenciāli spētu ātrāk un sekmīgāk cīnīties ar ugunsgrēkiem, tādējādi arī mazinot cietušo skaitu un finansiālos zaudējumus, tādējādi tiks sekmēta ekonomiskā ilgtspēja.
VUGD valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā sagatavojamo dokumentu aprite tiks organizēta digitāli, kas ļaus efektīvāk plānot un organizēt veicamo darbu izpildi. Objektu atbildīgās personas tiks mērķtiecīgāk informētas par ugunsdrošības prasībām un ugunsdrošības pārbaudēm to objektos, atvieglojot un paātrinot informācijas apriti, kā arī VUGD tiks efektīvāk informēts par ugunsdrošību pārbaudāmajos objektos, veicinot VUGD spējas precīzāk noteikt riskus un atbilstoši pielāgot resursu izvietojumu ugunsdzēsības un glābšanas darbiem.
Uzlabojot resursu izvietojumu, padarot to mērķtiecīgāku, un labāk apzinoties ugunsdrošības riskus, VUGD potenciāli spētu ātrāk un sekmīgāk cīnīties ar ugunsgrēkiem, tādējādi arī mazinot cietušo skaitu un finansiālos zaudējumus, tādējādi tiks sekmēta ekonomiskā ilgtspēja.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projektam būs labvēlīga ietekme, jo tiks sniegts ieguldījums publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības risinājumos, kas atbilst modernas pārvaldes principiem un kas ir būtiski sabiedrībai.
VUGD valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā sagatavojamo dokumentu aprite tiks organizēta digitāli, kas ļaus efektīvāk plānot un organizēt veicamo darbu izpildi. Objektu atbildīgās personas tiks mērķtiecīgāk informētas par ugunsdrošības prasībām un ugunsdrošības pārbaudēm to objektos, atvieglojot un paātrinot informācijas apriti, kā arī VUGD tiks efektīvāk informēts par ugunsdrošību pārbaudāmajos objektos, veicinot VUGD spējas precīzāk noteikt riskus un atbilstoši pielāgot resursu izvietojumu ugunsdzēsības un glābšanas darbiem.
Uzlabojot resursu izvietojumu, padarot to mērķtiecīgāku, un labāk apzinoties ugunsdrošības riskus, VUGD potenciāli spētu ātrāk un sekmīgāk cīnīties ar ugunsgrēkiem, tādējādi arī mazinot cietušo skaitu un finansiālos zaudējumus, tādējādi tiks sekmēta ekonomiskā ilgtspēja.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir projekta finansējuma saņēmējs
VUGD valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā sagatavojamo dokumentu aprite tiks organizēta digitāli, kas ļaus efektīvāk plānot un organizēt veicamo darbu izpildi. Objektu atbildīgās personas tiks mērķtiecīgāk informētas par ugunsdrošības prasībām un ugunsdrošības pārbaudēm to objektos, atvieglojot un paātrinot informācijas apriti, kā arī VUGD tiks efektīvāk informēts par ugunsdrošību pārbaudāmajos objektos, veicinot VUGD spējas precīzāk noteikt riskus un atbilstoši pielāgot resursu izvietojumu ugunsdzēsības un glābšanas darbiem.
Uzlabojot resursu izvietojumu, padarot to mērķtiecīgāku, un labāk apzinoties ugunsdrošības riskus, VUGD potenciāli spētu ātrāk un sekmīgāk cīnīties ar ugunsgrēkiem, tādējādi arī mazinot cietušo skaitu un finansiālos zaudējumus, tādējādi tiks sekmēta ekonomiskā ilgtspēja.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir projekta finansējuma saņēmējs
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
436 353
0
481 329
0
481 329
448 989
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
436 353
0
481 329
0
481 329
448 989
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
517 315
0
570 766
0
570 766
669 933
2.1. valsts pamatbudžets
0
517 315
0
570 766
0
570 766
669 933
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-80 962
0
-89 437
0
-89 437
-220 944
3.1. valsts pamatbudžets
0
-80 962
0
-89 437
0
-89 437
-220 944
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-80 962
-89 437
-89 437
-220 944
5.1. valsts pamatbudžets
-80 962
-89 437
-89 437
-220 944
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projektu plānots īstenot no 2023. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. maijam. Projekta administratīvās izmaksas paredzētas līdz 10 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma jeb 1848000*0,1=184800 EUR. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 13.15. apakšpunktam projekta noslēguma maksājuma dokumentācija tiks iesniegta līdz 2026. gada 31. maijam.
Kopējais projekta īstenošanas izdevumu apmērs no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma plānots 1 848 000 EUR apmērā, bet valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) izmaksu segšanai plānots 349 272 EUR apmērā ((Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums-administratīvās izmaksas)*0,21=(1848000-184800)*0,21=349272 EUR).
Pēc vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas projektēšanas, izstrādes un kvalitātes kontrole pabeigšanas ik gadu (no 2026. gada 1. jūnija) nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai ir līdz 225 440 EUR, kas aprēķināts (2818 cilvēkstundas * 80 EUR), ņemot vērā IeM IC uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas.
Kopējais projekta īstenošanas izdevumu apmērs no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma plānots 1 848 000 EUR apmērā, bet valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) izmaksu segšanai plānots 349 272 EUR apmērā ((Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums-administratīvās izmaksas)*0,21=(1848000-184800)*0,21=349272 EUR).
| Pozīcija | Finansējums pa gadiem, euro | Finansējums kopā, euro | ||||
| 2023. | 2024. | 2025. | 2026. | |||
| Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas projektēšana, izstrāde, kvalitātes kontrole un ieviešana |
Bez PVN (EKK 5000, Kapitālie ieguldījumi) | 385 533 | 425 889 | 425 889 | 425 889 | 1 663 200 |
| PVN (valsts budžeta finansējums) | 80 962 | 89 437 | 89 437 | 89 436 | 349 272 | |
| Kopā ar PVN | 466 495 | 515 326 | 515 326 | 515 325 | 2 012 472 | |
| Administratīvās izmaksas (EKK 1000, Atalgojums) | 50 820 | 55 440 | 55 440 | 23 100 | 184 800 | |
| Kopā | Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums | 436 353 | 481 329 | 481 329 | 448 989 | 1 848 000 |
| Valsts budžeta finansējums | 80 962 | 89 437 | 89 437 | 89 436 | 349 272 | |
| Projekta finansējums | 517 315 | 570 766 | 570 766 | 538 425 | 2 197 272 | |
Pēc vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas projektēšanas, izstrādes un kvalitātes kontrole pabeigšanas ik gadu (no 2026. gada 1. jūnija) nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai ir līdz 225 440 EUR, kas aprēķināts (2818 cilvēkstundas * 80 EUR), ņemot vērā IeM IC uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums, tai skaitā PVN izmaksu segšanai, IeM IC budžetā tiks pārdalīts no valsts budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” noteiktajam.
PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma.
Papildu nepieciešamais finansējums Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas uzturēšanai tiks pieprasīts saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam” 9.4. apakšpunktu, ņemot vērā izmaiņas izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.
PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma.
Papildu nepieciešamais finansējums Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas uzturēšanai tiks pieprasīts saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam” 9.4. apakšpunktu, ņemot vērā izmaiņas izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Rīkojuma projekts regulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saistības ar projekta īstenotāju IeM IC kā finansējuma saņēmēju.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Projekta ietvaros tiks efektivizētas, digitalizētas un optimizētas normatīvajos aktos noteiktās valsts procesu pamatdarbības funkcijas un datu aprites procesi.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Projekta ietvaros tiks efektivizētas, digitalizētas un optimizētas normatīvajos aktos noteiktās valsts procesu pamatdarbības funkcijas un datu aprites procesi.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Projekta ietvaros tiks efektivizētas, digitalizētas un optimizētas normatīvajos aktos noteiktās valsts procesu pamatdarbības funkcijas un datu aprites procesi.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietvaros tiks izveidoti pakalpojumi klientu portālā.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot projekta darbības, tiks pilnveidotas valsts iestāžu informācijas sistēmas.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam uzdevuma Nr. 442 “Mirstības mazināšana no ārējiem nāves cēloņiem, primāri no slīkšanas, ceļu satiksmes negadījumiem un ugunsnelaimēm, nodrošinot atbilstošu monitoringu, kontroles pasākumu ieviešanu un īstenošanu, sabiedrības izglītošanu, kā arī citu preventīvo pasākumu īstenošanu” izpildi. Izveidojot vienotu drošības un civilās aizsardzības platformu, tiks īstenota labāka uzraudzība un kontrole valsts ugunsdrošības uzraudzības jomā, preventīvie pasākumi.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenotājam jānodrošina, ka projekts izpilda principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” prasības atbilstoši Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, Eiropas Savienībā un Latvijā noteiktajiem vides tiesību aktiem.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu īstenotāji aicināti ievērot zaļā publiskā iepirkuma prasības.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attīstot elektroniskos pakalpojumus projekta ietvaros, jāievēro un jānodrošina personas datu aizsardzību.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi