25-TA-113: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – MiCA regula) no 2024. gada 30. decembra visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies darboties kādā no ES valstīm būs nepieciešams saņemt atļauju jebkurā no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīm. Līdz ar to šobrīd kriptoaktīvu nozares pārstāvji izskata ES valstu piedāvātās iespējas uzņēmējdarbības attīstībai konkrētajā valstī. Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un piesaistītu Latvijai ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi, lai padarītu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarei, nepiemērojot ārvalsts nodokļa maksātājam kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam trīs procentu likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Likumprojekts izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, lai padarītu Latviju par pievilcīgu valsti starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot jaunu investīciju ieplūšanu, jaunu darba vietu izveidi un papildus nodokļu ieņēmumus.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvija pēdējos gadus ir aktīvi strādājusi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī, lai padarītu Latviju par pievilcīgu valsti starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nepieciešama kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauja Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Saskaņā ar Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, kas izstrādāts MiCA regulas prasību ieviešanai un ir stājies spēkā 2024. gada 30. jūnijā, lai saņemtu šādu pakalpojumu sniegšanas atļauju, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jāiesniedz pieteikums Latvijas Bankai atbilstoši MiCA regulas prasībām. Latvijas Banka saskaņā ar MiCA regulas 93. panta 1. punktu ir nozīmēta par uzraudzības un kontroles institūciju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Šādi pakalpojumu sniedzēji, sākot no 2024.gada 30. decembra, varēs saņemt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauju jebkurā ES valstī un sniegt pakalpojumus visā ES bez papildu atļauju saņemšanas katrā atsevišķā dalībvalstī, atbilstoši MiCA regulai. Līdz ar to pašlaik vairāki kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uzskatāmi par tirgus līderiem vispasaules mērogā, izskata iespēju darbības atļauju saņemt tieši Latvijā, kā rezultātā Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un kļūt par šīs nozares centru ES, līdzīgi kā Lietuva to ir izdarījusi maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas nozarē. Tas savukārt rezultētos labi apmaksātu darbavietu izveidē Latvijā, kā arī papildu nodokļu ieņēmumos un investīciju ieplūšanai.
Vienlaikus, lai nodrošinātu šādu jaunu tirgus spēlētāju ienākšanu Latvijā ir nepieciešams nodrošināt labvēlīgus uzņēmējdarbības vides un investīciju piesaistes nosacījumiem, taču esošā situācija liecina, ka šādu tirgus spēlētāju ienākšanai pastāv šķēršļi. Nozares eksperti ir atzinuši, ka nodokļu slogs ir būtisks faktors, kas ietekmē lēmumu par konkrētas valsts izvēli sava uzņēmuma reģistrācijai.[1] Nozare ir vērsusi uzmanību, ka spēkā esošā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – IIN likums) 15. panta septītā daļa paredz, ka izmaksātājam ir pienākums ieturēt 3% nodokli no izmaksātās atlīdzības apmēra, ja izmaksa tiek veikta nerezidentam par kriptoaktīvu atsavināšanu. Līdz ar to šādas normas esamība padara Latviju nekonkurētspējīgu citu ES dalībvalstu starpā.
[1] Prof. Gundars Bērziņš, Prof. Jānis Priede. Eiropas Savienības vienota kriptoaktīvu regulējuma MiCA ieviešanas potenciālās ekonomiskās ietekmes novērtējums Latvijas tirgum.
Vienlaikus, lai nodrošinātu šādu jaunu tirgus spēlētāju ienākšanu Latvijā ir nepieciešams nodrošināt labvēlīgus uzņēmējdarbības vides un investīciju piesaistes nosacījumiem, taču esošā situācija liecina, ka šādu tirgus spēlētāju ienākšanai pastāv šķēršļi. Nozares eksperti ir atzinuši, ka nodokļu slogs ir būtisks faktors, kas ietekmē lēmumu par konkrētas valsts izvēli sava uzņēmuma reģistrācijai.[1] Nozare ir vērsusi uzmanību, ka spēkā esošā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – IIN likums) 15. panta septītā daļa paredz, ka izmaksātājam ir pienākums ieturēt 3% nodokli no izmaksātās atlīdzības apmēra, ja izmaksa tiek veikta nerezidentam par kriptoaktīvu atsavināšanu. Līdz ar to šādas normas esamība padara Latviju nekonkurētspējīgu citu ES dalībvalstu starpā.
[1] Prof. Gundars Bērziņš, Prof. Jānis Priede. Eiropas Savienības vienota kriptoaktīvu regulējuma MiCA ieviešanas potenciālās ekonomiskās ietekmes novērtējums Latvijas tirgum.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar statistikas datiem privātās investīcijas Latvijā vidēji 2019.-2023. gados veidoja 19,8 % no IKP, izsniegto kredītu atlikums uzņēmumiem 2024.gada oktobra beigās bija par 13% mazāks kā 2014.gada beigās. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā 2024. gada jūnijā bija reģistrējušies 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji [2], līdz ar to, lai sekmētu privāto investīciju ieplūšanu Latvijas ekonomikā, kas vienlaikus sekmētu arī kreditēšanas attīstību un kapitāla tirgus attīstību ir būtiski, lai Latvijā ienāk jauns ārvalstu kapitāls.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums padara Latviju nepievilcīgu potenciālajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas gribētu saņemt darbības atļauju Latvijā un sniegt pakalpojumus visā ES, jo absolūti lielākā daļa klientu būtu uzskatāmi par nerezidentiem un pakļauti papildu nodoklim. Piemēram, ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošinātu kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, kuru tirdzniecībai izmantotu visā ES, tad jebkura izmaksa nerezidentam tiktu aplikta ar 3% nodokli.
MiCA regulai stājoties spēkā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs iespēja izmantot "passporting" priekšrocību Eiropas Savienība. Līdz ar to, šo uzņēmumu mērķa tirgus ir nerezidenti, lielākoties Eiropas Savienības pilsoņi un nodokļu rezidenti.
Kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējiem, izvēloties Latviju par mītnes vietu, tiks radītas jaunas darba vietas, kā rezultātā Latvijas budžetā tiktu nomaksāti darbaspēka nodokļi par jaunizveidotajām darba vietām, kā arī nomaksāti citi nodokļi, veicot komercdarbību Latvijā. Līdzīgs piemērs bija vērojams Lietuvā, kad kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējs nomaksāja kapitāla pieauguma nodoklī un darbaspēka nodokļos 41,4 milj. EUR 2022.gadā. Šis ieguvums būtiski atsver potenciāli neiegūtos IIN ienākumus. Savukārt, ja eksistē papildus IIN nodoklis nerezidentiem, tas uzliek birokrātisko slogu ar papildus nodokļa ieturējumu ieguldītājam (galvenokārt ES pilsoņiem) un tā rezultātā ieguldītājs var izvēlēties kriptoaktīvu pakalpojumu biržu, kas reģistrēta valstī, kur nav šāda papildus nodokļa ieturējuma (gandrīz jebkura ES valsts). Sekojoši, apgrūtinājums ieguldītājiem jeb klientiem, ko rada papildus 3% IIN likme no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas ir pārāk liels risks, lai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izvēlētos Latviju.
Nerezidentiem, kas ir nodokļu rezidenti valstīs, ar kurām ir noslēgts nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums ar Latviju, ir tiesības atprasīt samaksāto 3% nodokli rezumējošā kārtībā. Šāds process gan uzskatāms par salīdzinoši smagnēju un nepievilcīgu klientu acīs. Līdz ar to nav pamatoti piemērot šo nodokli nerezidentu darījumiem kriptoaktīviem Latvijā, jo:
1) Papildus nodokļa nomaksa padara Latvijā reģistrētu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju nepievilcīgāku klientu acīs. Klients, visticamāk, izvēlēsies citā valstī strādājošu pakalpojumu sniedzēju, kas šādu nodokli neietur. Līdz ar to, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nebūs ieinteresēti saņemt kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēja atļauju Latvijā, tā vietā izvēloties citas valstis. Tas, savukārt, rezultēsies tajā, ka Latvija negūs ne labumu no tā, ka šeit reģistrēsies un strādās pakalpojumus eksportējoši kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, ne no tā, ka nerezidenti samaksās minēto 3% nodokli.
2) Latvija ir noslēgusi nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumus ar visām ES dalībvalstīm. Tā kā pakalpojumu sniegšanas atļauja ir attiecināma uz ES, tad paredzams, ka lielākā daļa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju būs kādas ES dalībvalsts nodokļu rezidenti. Līdz ar to, fiziskām personām – nerezidentiem, būs tiesības atprasīt samaksāto nodokli. Tādējādi, pat, ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izvēlētos reģistrēties Latvijā, Latvija nevarēs paļauties, ka šādi nodokļu ieņēmumi paliks Latvijas rīcībā, jo nodokļu maksātājiem būs tiesības tos atprasīt.
3) Attiecīgais nodoklis nav piemērojams publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu atsavināšanai. Pēc MiCA regulas spēkā stāšanās, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība līdzināsies finanšu instrumentu tirgus dalībnieku uzraudzībai. Kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem, cita starpā, būs pienākums ievērot līdzīgas klientu izpētes un to darījumu uzraudzības prasības, ieviest kontroles procesus, kas novērš iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas, kā arī citas prasības, kas pastāv finanšu instrumentu tirgos. Līdz ar to, būtu atbilstoši šiem tirgus dalībniekiem piemērot līdzīgu pieeju. Sākot ar 2024. gada 30. decembri kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir kļuvis par finanšu iestādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1113 par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 38. pantā noteikto (38. pants nosaka grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvā (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK, kas paredz iekļaut kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus finanšu iestāžu kategorijā), kuru apstiprina arī veiktie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTFNL), kas stājās spēkā 2024. gada 30. decembrī (skat. NILLTFNL 1. panta pirmās daļas 7. punkta "n" apakšpunktu). Tas nozīmē, ka uz minēto subjektu ir piemērojami tādi paši klientu izpētes pasākumi un citas prasības, kas attiecas uz finanšu iestādi.
Atbilstoši nozares sniegtajai informācijai, tostarp potenciālajiem MiCA licences ieguvējiem, dubultā nodokļa piemērošana nerezidentiem, atsavinot kriptoaktīvus, ir kritisks faktors, izvēloties Latviju kā potenciālo uzņēmuma reģistrācijas vietu.
[2] Ar jaunu likumu nosaka tiesisko regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai. 30.06.2024. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/365223-ar-jaunu-likumu-nosaka-tiesisko-regulejumu-kriptoaktivu-tirgus-darbibai-2024
Spēkā esošais tiesiskais regulējums padara Latviju nepievilcīgu potenciālajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas gribētu saņemt darbības atļauju Latvijā un sniegt pakalpojumus visā ES, jo absolūti lielākā daļa klientu būtu uzskatāmi par nerezidentiem un pakļauti papildu nodoklim. Piemēram, ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošinātu kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, kuru tirdzniecībai izmantotu visā ES, tad jebkura izmaksa nerezidentam tiktu aplikta ar 3% nodokli.
MiCA regulai stājoties spēkā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs iespēja izmantot "passporting" priekšrocību Eiropas Savienība. Līdz ar to, šo uzņēmumu mērķa tirgus ir nerezidenti, lielākoties Eiropas Savienības pilsoņi un nodokļu rezidenti.
Kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējiem, izvēloties Latviju par mītnes vietu, tiks radītas jaunas darba vietas, kā rezultātā Latvijas budžetā tiktu nomaksāti darbaspēka nodokļi par jaunizveidotajām darba vietām, kā arī nomaksāti citi nodokļi, veicot komercdarbību Latvijā. Līdzīgs piemērs bija vērojams Lietuvā, kad kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējs nomaksāja kapitāla pieauguma nodoklī un darbaspēka nodokļos 41,4 milj. EUR 2022.gadā. Šis ieguvums būtiski atsver potenciāli neiegūtos IIN ienākumus. Savukārt, ja eksistē papildus IIN nodoklis nerezidentiem, tas uzliek birokrātisko slogu ar papildus nodokļa ieturējumu ieguldītājam (galvenokārt ES pilsoņiem) un tā rezultātā ieguldītājs var izvēlēties kriptoaktīvu pakalpojumu biržu, kas reģistrēta valstī, kur nav šāda papildus nodokļa ieturējuma (gandrīz jebkura ES valsts). Sekojoši, apgrūtinājums ieguldītājiem jeb klientiem, ko rada papildus 3% IIN likme no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas ir pārāk liels risks, lai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izvēlētos Latviju.
Nerezidentiem, kas ir nodokļu rezidenti valstīs, ar kurām ir noslēgts nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums ar Latviju, ir tiesības atprasīt samaksāto 3% nodokli rezumējošā kārtībā. Šāds process gan uzskatāms par salīdzinoši smagnēju un nepievilcīgu klientu acīs. Līdz ar to nav pamatoti piemērot šo nodokli nerezidentu darījumiem kriptoaktīviem Latvijā, jo:
1) Papildus nodokļa nomaksa padara Latvijā reģistrētu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju nepievilcīgāku klientu acīs. Klients, visticamāk, izvēlēsies citā valstī strādājošu pakalpojumu sniedzēju, kas šādu nodokli neietur. Līdz ar to, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nebūs ieinteresēti saņemt kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēja atļauju Latvijā, tā vietā izvēloties citas valstis. Tas, savukārt, rezultēsies tajā, ka Latvija negūs ne labumu no tā, ka šeit reģistrēsies un strādās pakalpojumus eksportējoši kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, ne no tā, ka nerezidenti samaksās minēto 3% nodokli.
2) Latvija ir noslēgusi nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumus ar visām ES dalībvalstīm. Tā kā pakalpojumu sniegšanas atļauja ir attiecināma uz ES, tad paredzams, ka lielākā daļa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju būs kādas ES dalībvalsts nodokļu rezidenti. Līdz ar to, fiziskām personām – nerezidentiem, būs tiesības atprasīt samaksāto nodokli. Tādējādi, pat, ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izvēlētos reģistrēties Latvijā, Latvija nevarēs paļauties, ka šādi nodokļu ieņēmumi paliks Latvijas rīcībā, jo nodokļu maksātājiem būs tiesības tos atprasīt.
3) Attiecīgais nodoklis nav piemērojams publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu atsavināšanai. Pēc MiCA regulas spēkā stāšanās, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība līdzināsies finanšu instrumentu tirgus dalībnieku uzraudzībai. Kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem, cita starpā, būs pienākums ievērot līdzīgas klientu izpētes un to darījumu uzraudzības prasības, ieviest kontroles procesus, kas novērš iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas, kā arī citas prasības, kas pastāv finanšu instrumentu tirgos. Līdz ar to, būtu atbilstoši šiem tirgus dalībniekiem piemērot līdzīgu pieeju. Sākot ar 2024. gada 30. decembri kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir kļuvis par finanšu iestādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1113 par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 38. pantā noteikto (38. pants nosaka grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvā (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK, kas paredz iekļaut kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus finanšu iestāžu kategorijā), kuru apstiprina arī veiktie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTFNL), kas stājās spēkā 2024. gada 30. decembrī (skat. NILLTFNL 1. panta pirmās daļas 7. punkta "n" apakšpunktu). Tas nozīmē, ka uz minēto subjektu ir piemērojami tādi paši klientu izpētes pasākumi un citas prasības, kas attiecas uz finanšu iestādi.
Atbilstoši nozares sniegtajai informācijai, tostarp potenciālajiem MiCA licences ieguvējiem, dubultā nodokļa piemērošana nerezidentiem, atsavinot kriptoaktīvus, ir kritisks faktors, izvēloties Latviju kā potenciālo uzņēmuma reģistrācijas vietu.
[2] Ar jaunu likumu nosaka tiesisko regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai. 30.06.2024. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/365223-ar-jaunu-likumu-nosaka-tiesisko-regulejumu-kriptoaktivu-tirgus-darbibai-2024
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 55 apstiprinātā “Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” iekļautais 30.pasākums paredz attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai to nodrošinātu, būtiski ir nodrošināt pievilcīgus uzņēmējdarbības vides nosacījumus arī ārvalstu kriptoaktīvu jomas pakalpojumu sniedzējiem.
Ar likumprojektu tiek papildināti IIN likuma pārejas noteikumi, paredzot, ka piemērojot IIN likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktu no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ar nodokli neapliek ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Ar publiskā apgrozībā esošiem kriptoaktīviem saprotami tādi kriptoaktīvi, kas atsavināti, izmantojot kriptoaktīvu pakalpojumus, kurus sniedz persona, kas saskaņā ar MiCA regulas prasībām saņēmusi atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā Kriptoaktīvi tiek klasificēti MiCA regulas ietvaros šādi:
1) kriptoaktīvi, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un elektroniskās naudas žetoni, aptver visus citus kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un elektroniskās naudas žetoni, ja tie nav aizvietojami, pārvedami un tiem ir identificēts emitents un ja tie nav tieši izslēgti no MiCA regulas darbības jomas. Tie var ietvert arī patēriņa žetonus (utility tokens);
2) aktīviem piesaistīti žetoni;
3) elektroniskās naudas žetoni;
4) nozīmīgiem aktīviem piesaistīti žetoni/elektroniskās naudas žetoni.
(skat. kriptoaktīvu klasifikāciju MiCA ietvaros: https://www.bank.lv/darbibas-jomas/licencesana/kriptoaktivi/kriptoaktivu-klasifikacija-mica-ietvaros).
Kriptoaktīvu tirgus dalībnieks, iegūstot atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar MiCA regulas prasībām, var sniegt šādus kriptoaktīvu pakalpojumus: kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšana klientu vārdā, kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana, kriptoaktīvu apmaiņa pret naudas līdzekļiem, kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem, ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu izpilde klientu vārdā, kriptoaktīvu izvietošana, kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana klientu vārdā, konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem, kriptoaktīvu portfeļa pārvaldības nodrošināšana, kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumu sniegšana klientu vārdā.
Lai iegūtu atļauju sniegt šos kriptoaktīvu pakalpojumus, kriptoaktīvu tirgus dalībnieks saņem atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar MiCA regulas 60. vai 63. pantu.
Potenciālais ieguvums Latvijas ekonomikai, nepiemērojot dubulto nodokli nerezidentiem kriptoaktīvu atsavināšanas gadījumā, un padarot Latviju pievilcīgāku ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējiem, pēc nozares aplēsēm ir aprēķināms kā ienākumi valsts budžetā no darbaspēka nodokļu nomaksas, kas būs vairāk kā 7 milj. EUR, kā arī potenciāli, attīstoties kriptoaktīvu pakalpojumiem, tiktu izveidotas vismaz 100 jaunas labi apmaksātas darba vietas, kur vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas ir virs vidējās darba samaksas Finanšu un apdrošināšanās nozarē.
Vienlaikus, lai izvērtētu, vai minētā norma būtu saglabājama arī turpmāk Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz nozares, Latvijas Bankas un Valsts ieņēmumu dienesta datiem, līdz 2027. gada 31. jūlijam sagatavos izvērtējumu par normas ekonomisko pienesumu. Ja šo trīs gadu laikā tiek izpildīti noteiktie sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, tiek lemts par normas pagarināšanu. Latvijas Banka savā tīmekļvietnē https://www.bank.lv/darbibas-jomas/licencesana/kriptoaktivi/kriptoaktivu-pakalpojumu-sniedzeji publicēs informāciju par komersantiem, kas saņēmuši atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus: https://www.bank.lv/darbibas-jomas/licencesana/kriptoaktivi/kriptoaktivu-pakalpojumu-sniedzeji, līdz ar to ar šo informāciju varēs iepazīties jebkura persona vai institūcija, kam būs nepieciešams iegūt informāciju par attiecīgo kriptoaktīvu tirgus dalībnieku, vai tas ir saņēmis atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.
Ar likumprojektu noteiktie sasniedzamie mērķi:
Līdz 2027.gada 31.decembrim izveidotas vismaz 100 jaunas darba vietas kriptoaktīvu nozarē;
Nomaksāto nodokļu apmērs no papildu radītajām 100 darba vietām laika periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim sasniedz vismaz 7 milj. EUR.
Atbilstoši statistikas datiem 2022. gadā finanšu sektorā vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas finanšu un apdrošināšanas sektorā bija 2437 EUR, 2023. gadā – 2678 EUR[3], bet 2024. gada 1. ceturksnī – 2956 EUR [4]. Tādējādi laika periodā no 2022. uz 2023. gadu vidēja alga pirms nodokļu nomaksas finanšu sektorā auga par 9,8 %, laika periodā no 2023. gada uz 2024. gadu – 10,3 %. Vidējais darba algas pirms nodokļu nomaksas pieaugums finanšu un apdrošināšanas sektorā laika periodā no 2022. gada līdz 2024. gada 1. ceturksnim bija 10 %.
Balstoties uz vidējās darba algas pieaugumu 10 % ik gadu finanšu un apdrošināšanas sektorā, un ņemot par pamatu 2024. gada 1. ceturkšņa finanšu un apdrošināšanas sektora vidējo darba mēnešalgu 2956 EUR kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju jaunradīto darba vietu vidējo mēnešalgu, prognozējams, ka 2025. gadā vidējā darba mēnešalga pirms nodokļu nomaksas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju sektorā būs 3251,6 EUR, 2026. gadā – 3576,76 EUR un 2027. gadā – 3934,44 EUR. Tādējādi 2025. gadā 100 darbiniekiem tiktu izmaksāta mēnešalga pirms nodokļu nomaksas 3 901 920 EUR apmērā, 2026. gadā – 4 292 112 EUR apmērā un 2027. gadā – 4 721 328 EUR apmērā.
Tādējādi par 100 darbiniekiem 2025. gadā nodokļos (IIN, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par darba algām valsts budžetā tiktu iemaksāti 2 064 204 EUR, 2026. gadā – 2 286 168 EUR un 2027. gadā – 2 530 668 EUR, kas kopumā laika periodā no 2025. gada līdz 2027. gadam valsts budžetā radīs 6 881 040 EUR ieņēmumus.
Vienlaikus ņemot vērā Latvijas Universitātes pētījuma par Eiropas Savienības vienota kriptoaktīvu regulējuma MiCA ieviešanas potenciālās ekonomiskās ietekmes novērtējumu Latvijas tirgum (turpmāk – Latvijas Universitātes pētījums) uzņēmēju aptaujas datus, kriptoaktīvu nozares uzņēmumu vidējais atalgojums pārsniedz datorprogrammēšanas un finanšu sektoru vidējo atalgojumu par aptuveni 10 – 15%. Līdz ar balstoties uz šādiem pieņēmumiem – prognozējams, ka laika periodā no 2025. gada līdz 2027. gadam kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji par darba algām nodokļos kopā iemaksās 7 569 144 EUR. Savukārt, lai nodrošinātu precīzāku nomaksāto nodokļu apmēru, ievērojot dažādus apstākļus, ka jaunradīto darbavietu darbiniekiem var būt dažādi IIN atvieglojumi, piemēram, atvieglojums par apgādībā esošu personu u.c., aprēķinātie darbaspēka nodokļu ieņēmumi tiek samazināti aptuveni par 2% gadā. Tādējādi, iekļaujot nodokļu atvieglojumus, laika periodā no 2025. gada līdz 2027. gadam kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji par darba algām nodokļos kopā iemaksās 7 417 761 EUR.
Saskaņā ar Latvijas Universitātes pētījumā analizētajiem scenārijiem pie mērenā nozares attīstības scenārija piecu gadu laikā darbaspēka nodokļos tiktu nomaksāti 10 milj. EUR. Savukārt pie optimistiskā scenārija ar kvalitatīvu nozares regulējumu un kvalitatīvu Latvijas Bankas kā nozares regulatora darbu nodarbināto skaits nozarē varētu pieaugt ik gadu par 25% un darba spēka nodokļos piecu gadu laikā tiktu nomaksāti 20 milj. EUR.
2022. gadā Lietuvā kapitāla pieauguma nodoklī un darbaspēka nodokļos kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji valsts budžetā iemaksāja 41,4 milj. EUR. Latvijas Universitātes pētījumā norādīts, ka galvenie faktori, kas noteica Lietuvas sākotnējo attīstību finanšu nozares uzņēmumiem (tai skaitā kriptoaktīvu un blokķēdes nozare) bija draudzīgs tiesiskais regulējums un infrastruktūra un pozitīva pieredze darbā ar Lietuvas banku. Lietuvā finanšu nozares uzņēmumu apgrozījums ik gadu no 2019. gada līdz 2021. gadam vidēji auga par 100 milj. EUR, 2021. gadā sasniedzot 500 milj. EUR apgrozījumu. Līdz ar to ņemot vērā Lietuvas pieredzi un ievērojot zināmu piesardzību tiek prognozēts, ka pie esošās situācijas, Latvijā piesaistītais finansējums no nerezidentiem un nomaksātie nodokļi kopumā līdz 2027.gada 31.decembrim sasniegs vismaz 7 milj. EUR.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem fiziskās personas - nerezidenta gūtie “citi ienākumi”, par kuriem iesniegta informācija Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta divpadsmitajai daļai, saskaņā ar 2025. gada 3. janvārī pieejamo informāciju par 2024. gadu veidoja 1 486 180 003,80 EUR, no kuriem ieturēts 1 663 393, 47 EUR nodoklis. Līdz ar to ar likumprojekta izmaiņām plānotais nodokļu ieņēmumu apmērs jau šobrīd ir lielāks kā līdz šim valsts budžetā saņemtais iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs procentu apmērā no nerezidentu ienākumiem no neklasificētu kapitāla aktīvu atsavināšanas.
Latvijas Universitātes pētījumā norādītais apliecina, ka valstī pastāvot kriptoaktīvu nozarei labvēlīgiem apstākļiem, tā valsts līmenī spēj attīstīties ļoti strauji. Tādējādi Latvija, piesaistot vairāk nerezidentu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, nodrošinās jomas attīstību, jaunu darba vietu izveidi kā arī ārvalstu finansējumu ieplūšanu Latvijas ekonomikā.
Likumprojekta tālāka virzība ir būtiska, lai turpinātu veicināt kapitāla tirgus attīstību un piesaistītu jaunus tirgus dalībniekus. Pirmkārt, ar trīs procentu likmes piemērošanu Latvija nevar piesaistīt tik daudz kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, kas kavē gan Latvijas ekonomisko attīstību, gan nedod tik lielus ienākumus. Otrkārt, nepiemērojot trīs procentu likmi no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas summas, tiks piesaistīti vairāk nerezidentu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas Latvijas ekonomikai nodrošinās vairāk ienākumus nodokļos, jo Latvija būs kļuvusi pievilcīgāka kriptoaktīvu jomā. Tādējādi prognozējamie ienākumi, nepiemērojot trīs procentu likmi, ir daudz lielāki, nekā negrozot pašreizējo tiesisko regulējumu. Neatkarīgi no tā, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks aplikts ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūtais ienākums no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas, kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējiem būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam informācija par nerezidentiem izmaksātajām summām.
Papildu ar likumprojektu IIN likuma 11.9 panta 1.1 daļā un otrās daļas 8. punktā tiek aizstāts termins “virtuālā valūta” ar terminu “kriptoaktīvi”. IIN likuma 11.9 panta otrās daļas 8. punktā ir noteikts, ka IIN likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir virtuālā valūta NILLTFNL izpratnē. 2024. gada 30. decembrī stājās spēkā grozījumi NILLTFNL, kas nosaka, ka termins "kriptoaktīvs" atbilst MiCA regulas 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā lietotajam terminam "kriptoaktīvs" . Lai nodrošinātu vienveidīgu terminu interpretāciju, tad IIN likuma 11.9 pantā termins “virtuālā valūta” tiek aizstāts ar terminu “kriptoaktīvi”.
[3] Oficiālās statistikas portāls. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pa darbības veidiem (eiro) – Bruto, K Finanšu un apdrošināšanas darbības, (NACE 2. red.) un 2021.-2023. laika periods. Pieejams: https://data.stat.gov.lv:443/sq/23839
[4] Oficiālās statistikas portāls. Preses relīze. Nr. RDS2402. Mēneša vidējā darba samaksa 2024. gada 1. ceturksnī. 30.05.2024. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/20873-darba-samaksas-parmainas-2024-gada-1-ceturksni
Ar likumprojektu tiek papildināti IIN likuma pārejas noteikumi, paredzot, ka piemērojot IIN likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktu no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ar nodokli neapliek ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Ar publiskā apgrozībā esošiem kriptoaktīviem saprotami tādi kriptoaktīvi, kas atsavināti, izmantojot kriptoaktīvu pakalpojumus, kurus sniedz persona, kas saskaņā ar MiCA regulas prasībām saņēmusi atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā Kriptoaktīvi tiek klasificēti MiCA regulas ietvaros šādi:
1) kriptoaktīvi, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un elektroniskās naudas žetoni, aptver visus citus kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un elektroniskās naudas žetoni, ja tie nav aizvietojami, pārvedami un tiem ir identificēts emitents un ja tie nav tieši izslēgti no MiCA regulas darbības jomas. Tie var ietvert arī patēriņa žetonus (utility tokens);
2) aktīviem piesaistīti žetoni;
3) elektroniskās naudas žetoni;
4) nozīmīgiem aktīviem piesaistīti žetoni/elektroniskās naudas žetoni.
(skat. kriptoaktīvu klasifikāciju MiCA ietvaros: https://www.bank.lv/darbibas-jomas/licencesana/kriptoaktivi/kriptoaktivu-klasifikacija-mica-ietvaros).
Kriptoaktīvu tirgus dalībnieks, iegūstot atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar MiCA regulas prasībām, var sniegt šādus kriptoaktīvu pakalpojumus: kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšana klientu vārdā, kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana, kriptoaktīvu apmaiņa pret naudas līdzekļiem, kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem, ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu izpilde klientu vārdā, kriptoaktīvu izvietošana, kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana klientu vārdā, konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem, kriptoaktīvu portfeļa pārvaldības nodrošināšana, kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumu sniegšana klientu vārdā.
Lai iegūtu atļauju sniegt šos kriptoaktīvu pakalpojumus, kriptoaktīvu tirgus dalībnieks saņem atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar MiCA regulas 60. vai 63. pantu.
Potenciālais ieguvums Latvijas ekonomikai, nepiemērojot dubulto nodokli nerezidentiem kriptoaktīvu atsavināšanas gadījumā, un padarot Latviju pievilcīgāku ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējiem, pēc nozares aplēsēm ir aprēķināms kā ienākumi valsts budžetā no darbaspēka nodokļu nomaksas, kas būs vairāk kā 7 milj. EUR, kā arī potenciāli, attīstoties kriptoaktīvu pakalpojumiem, tiktu izveidotas vismaz 100 jaunas labi apmaksātas darba vietas, kur vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas ir virs vidējās darba samaksas Finanšu un apdrošināšanās nozarē.
Vienlaikus, lai izvērtētu, vai minētā norma būtu saglabājama arī turpmāk Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz nozares, Latvijas Bankas un Valsts ieņēmumu dienesta datiem, līdz 2027. gada 31. jūlijam sagatavos izvērtējumu par normas ekonomisko pienesumu. Ja šo trīs gadu laikā tiek izpildīti noteiktie sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, tiek lemts par normas pagarināšanu. Latvijas Banka savā tīmekļvietnē https://www.bank.lv/darbibas-jomas/licencesana/kriptoaktivi/kriptoaktivu-pakalpojumu-sniedzeji publicēs informāciju par komersantiem, kas saņēmuši atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus: https://www.bank.lv/darbibas-jomas/licencesana/kriptoaktivi/kriptoaktivu-pakalpojumu-sniedzeji, līdz ar to ar šo informāciju varēs iepazīties jebkura persona vai institūcija, kam būs nepieciešams iegūt informāciju par attiecīgo kriptoaktīvu tirgus dalībnieku, vai tas ir saņēmis atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.
Ar likumprojektu noteiktie sasniedzamie mērķi:
Līdz 2027.gada 31.decembrim izveidotas vismaz 100 jaunas darba vietas kriptoaktīvu nozarē;
Nomaksāto nodokļu apmērs no papildu radītajām 100 darba vietām laika periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim sasniedz vismaz 7 milj. EUR.
Atbilstoši statistikas datiem 2022. gadā finanšu sektorā vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas finanšu un apdrošināšanas sektorā bija 2437 EUR, 2023. gadā – 2678 EUR[3], bet 2024. gada 1. ceturksnī – 2956 EUR [4]. Tādējādi laika periodā no 2022. uz 2023. gadu vidēja alga pirms nodokļu nomaksas finanšu sektorā auga par 9,8 %, laika periodā no 2023. gada uz 2024. gadu – 10,3 %. Vidējais darba algas pirms nodokļu nomaksas pieaugums finanšu un apdrošināšanas sektorā laika periodā no 2022. gada līdz 2024. gada 1. ceturksnim bija 10 %.
Balstoties uz vidējās darba algas pieaugumu 10 % ik gadu finanšu un apdrošināšanas sektorā, un ņemot par pamatu 2024. gada 1. ceturkšņa finanšu un apdrošināšanas sektora vidējo darba mēnešalgu 2956 EUR kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju jaunradīto darba vietu vidējo mēnešalgu, prognozējams, ka 2025. gadā vidējā darba mēnešalga pirms nodokļu nomaksas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju sektorā būs 3251,6 EUR, 2026. gadā – 3576,76 EUR un 2027. gadā – 3934,44 EUR. Tādējādi 2025. gadā 100 darbiniekiem tiktu izmaksāta mēnešalga pirms nodokļu nomaksas 3 901 920 EUR apmērā, 2026. gadā – 4 292 112 EUR apmērā un 2027. gadā – 4 721 328 EUR apmērā.
Tādējādi par 100 darbiniekiem 2025. gadā nodokļos (IIN, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par darba algām valsts budžetā tiktu iemaksāti 2 064 204 EUR, 2026. gadā – 2 286 168 EUR un 2027. gadā – 2 530 668 EUR, kas kopumā laika periodā no 2025. gada līdz 2027. gadam valsts budžetā radīs 6 881 040 EUR ieņēmumus.
Vienlaikus ņemot vērā Latvijas Universitātes pētījuma par Eiropas Savienības vienota kriptoaktīvu regulējuma MiCA ieviešanas potenciālās ekonomiskās ietekmes novērtējumu Latvijas tirgum (turpmāk – Latvijas Universitātes pētījums) uzņēmēju aptaujas datus, kriptoaktīvu nozares uzņēmumu vidējais atalgojums pārsniedz datorprogrammēšanas un finanšu sektoru vidējo atalgojumu par aptuveni 10 – 15%. Līdz ar balstoties uz šādiem pieņēmumiem – prognozējams, ka laika periodā no 2025. gada līdz 2027. gadam kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji par darba algām nodokļos kopā iemaksās 7 569 144 EUR. Savukārt, lai nodrošinātu precīzāku nomaksāto nodokļu apmēru, ievērojot dažādus apstākļus, ka jaunradīto darbavietu darbiniekiem var būt dažādi IIN atvieglojumi, piemēram, atvieglojums par apgādībā esošu personu u.c., aprēķinātie darbaspēka nodokļu ieņēmumi tiek samazināti aptuveni par 2% gadā. Tādējādi, iekļaujot nodokļu atvieglojumus, laika periodā no 2025. gada līdz 2027. gadam kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji par darba algām nodokļos kopā iemaksās 7 417 761 EUR.
Saskaņā ar Latvijas Universitātes pētījumā analizētajiem scenārijiem pie mērenā nozares attīstības scenārija piecu gadu laikā darbaspēka nodokļos tiktu nomaksāti 10 milj. EUR. Savukārt pie optimistiskā scenārija ar kvalitatīvu nozares regulējumu un kvalitatīvu Latvijas Bankas kā nozares regulatora darbu nodarbināto skaits nozarē varētu pieaugt ik gadu par 25% un darba spēka nodokļos piecu gadu laikā tiktu nomaksāti 20 milj. EUR.
2022. gadā Lietuvā kapitāla pieauguma nodoklī un darbaspēka nodokļos kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji valsts budžetā iemaksāja 41,4 milj. EUR. Latvijas Universitātes pētījumā norādīts, ka galvenie faktori, kas noteica Lietuvas sākotnējo attīstību finanšu nozares uzņēmumiem (tai skaitā kriptoaktīvu un blokķēdes nozare) bija draudzīgs tiesiskais regulējums un infrastruktūra un pozitīva pieredze darbā ar Lietuvas banku. Lietuvā finanšu nozares uzņēmumu apgrozījums ik gadu no 2019. gada līdz 2021. gadam vidēji auga par 100 milj. EUR, 2021. gadā sasniedzot 500 milj. EUR apgrozījumu. Līdz ar to ņemot vērā Lietuvas pieredzi un ievērojot zināmu piesardzību tiek prognozēts, ka pie esošās situācijas, Latvijā piesaistītais finansējums no nerezidentiem un nomaksātie nodokļi kopumā līdz 2027.gada 31.decembrim sasniegs vismaz 7 milj. EUR.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem fiziskās personas - nerezidenta gūtie “citi ienākumi”, par kuriem iesniegta informācija Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta divpadsmitajai daļai, saskaņā ar 2025. gada 3. janvārī pieejamo informāciju par 2024. gadu veidoja 1 486 180 003,80 EUR, no kuriem ieturēts 1 663 393, 47 EUR nodoklis. Līdz ar to ar likumprojekta izmaiņām plānotais nodokļu ieņēmumu apmērs jau šobrīd ir lielāks kā līdz šim valsts budžetā saņemtais iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs procentu apmērā no nerezidentu ienākumiem no neklasificētu kapitāla aktīvu atsavināšanas.
Latvijas Universitātes pētījumā norādītais apliecina, ka valstī pastāvot kriptoaktīvu nozarei labvēlīgiem apstākļiem, tā valsts līmenī spēj attīstīties ļoti strauji. Tādējādi Latvija, piesaistot vairāk nerezidentu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, nodrošinās jomas attīstību, jaunu darba vietu izveidi kā arī ārvalstu finansējumu ieplūšanu Latvijas ekonomikā.
Likumprojekta tālāka virzība ir būtiska, lai turpinātu veicināt kapitāla tirgus attīstību un piesaistītu jaunus tirgus dalībniekus. Pirmkārt, ar trīs procentu likmes piemērošanu Latvija nevar piesaistīt tik daudz kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, kas kavē gan Latvijas ekonomisko attīstību, gan nedod tik lielus ienākumus. Otrkārt, nepiemērojot trīs procentu likmi no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas summas, tiks piesaistīti vairāk nerezidentu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas Latvijas ekonomikai nodrošinās vairāk ienākumus nodokļos, jo Latvija būs kļuvusi pievilcīgāka kriptoaktīvu jomā. Tādējādi prognozējamie ienākumi, nepiemērojot trīs procentu likmi, ir daudz lielāki, nekā negrozot pašreizējo tiesisko regulējumu. Neatkarīgi no tā, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks aplikts ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūtais ienākums no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas, kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējiem būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam informācija par nerezidentiem izmaksātajām summām.
Papildu ar likumprojektu IIN likuma 11.9 panta 1.1 daļā un otrās daļas 8. punktā tiek aizstāts termins “virtuālā valūta” ar terminu “kriptoaktīvi”. IIN likuma 11.9 panta otrās daļas 8. punktā ir noteikts, ka IIN likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir virtuālā valūta NILLTFNL izpratnē. 2024. gada 30. decembrī stājās spēkā grozījumi NILLTFNL, kas nosaka, ka termins "kriptoaktīvs" atbilst MiCA regulas 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā lietotajam terminam "kriptoaktīvs" . Lai nodrošinātu vienveidīgu terminu interpretāciju, tad IIN likuma 11.9 pantā termins “virtuālā valūta” tiek aizstāts ar terminu “kriptoaktīvi”.
[3] Oficiālās statistikas portāls. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pa darbības veidiem (eiro) – Bruto, K Finanšu un apdrošināšanas darbības, (NACE 2. red.) un 2021.-2023. laika periods. Pieejams: https://data.stat.gov.lv:443/sq/23839
[4] Oficiālās statistikas portāls. Preses relīze. Nr. RDS2402. Mēneša vidējā darba samaksa 2024. gada 1. ceturksnī. 30.05.2024. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/20873-darba-samaksas-parmainas-2024-gada-1-ceturksni
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Piedāvātais risinājums ir papildinošs nosacījums jau esošajai uzņēmējdarbības videi un ir vērsts tieši uz kriptoaktīvu nozares ienākšanas kavējošo šķēršļu mazināšanu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
n/a
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs fiziskās personas - ārvalsts nodokļa maksātājus (nerezidentus), jo šīm personām 2025., 2026. un 2027. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks ienākumu no kriptoaktīvu atsavināšanas.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs kriptoaktīvu nozares uzņēmumu darbību, kas vēlēsies ienākt Latvijas tirgū. Ar likumprojektu tiks radīti konkurētspējīgāki nosacījumi šīs nozares uzņēmumu ienākšanai Latvijā.
Nozare
Finanšu un apdrošināšanas darbības
Nozaru ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs kriptoaktīvu nozares uzņēmumu darbību, kas vēlēsies ienākt Latvijas tirgū. Ar likumprojektu tiks radīti konkurētspējīgāki nosacījumi šīs nozares uzņēmumu ienākšanai Latvijā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs kriptoaktīvu nozares uzņēmumu darbību, kas vēlēsies ienākt Latvijas tirgū. Ar likumprojektu tiks radīti konkurētspējīgāki nosacījumi šīs nozares uzņēmumu ienākšanai Latvijā.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs kriptoaktīvu nozares uzņēmumu darbību, kas vēlēsies ienākt Latvijas tirgū. Ar likumprojektu tiks radīti konkurētspējīgāki nosacījumi šīs nozares uzņēmumu ienākšanai Latvijā. Paredzams, ka ar likumprojektu provizoriski kopā līdz 2027. gada 31. decembrim plānotais darbaspēka nomaksāto nodokļu apmērs no nerezidentiem ir vismaz 7 milj. EUR, kā arī izveidotas vismaz 100 jaunas darba vietas, kur vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas ir virs vidējās darba samaksas Finanšu un apdrošināšanās nozarē.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs kriptoaktīvu nozares uzņēmumu darbību, kas vēlēsies ienākt Latvijas tirgū. Ar likumprojektu tiks radīti pievilcīgāki uzņēmējdarbības vides nosacījumi šīs nozares uzņēmumu ienākšanai Latvijā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs kriptoaktīvu nozares uzņēmumu darbību, kas vēlēsies ienākt Latvijas tirgū. Ar likumprojektu tiks radīti pievilcīgāki uzņēmējdarbības vides nosacījumi šīs nozares uzņēmumu ienākšanai Latvijā.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Veicinās kriptoaktīvu tirgus aktivitāti Latvijā. Ar likumprojektu tiks radīti konkurētspējīgāki nosacījumi šīs nozares uzņēmumu ienākšanai Latvijā.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks radītas aptuveni 100 jaunas darba vietas laika periodā no 2025. līdz 2027. gadam.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
n/a
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
n/a
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
n/a
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
n/a
Cita informācija
Laika periodā no 2025. gada līdz 2027. gadam kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji par 100 izveidotām darba vietām nodokļos par darba algām valsts budžetā kopā iemaksās 7 417 761 EUR (skatīt sīkāk anotācijas 1.3. sadaļā “Risinājuma apraksts” darbaspēka nodokļu nomaksas aprēķinu).
Tādējādi kopumā laika periodā no 2025. gada līdz 2027. gadam valsts budžetā ieņēmumi no kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējiem prognozējami vismaz 7 milj. EUR.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem fiziskās personas - nerezidenta, gūtie “citi ienākumi”, par kuriem iesniegta informācija Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta divpadsmitajai daļai, saskaņā ar 2025. gada 3. janvārī pieejamo informāciju par 2024. gadu veidoja 1 486 180 003,80 EUR, no kuriem ieturēts 1 663 393,47 EUR nodoklis, un trīs gadu periodā tiktu ieturēti 4 990 180 EUR nodokļos. Līdz ar to ar likumprojekta izmaiņām plānotais nodokļu ieņēmumu apmērs jau šobrīd ir lielāks kā līdz šim valsts budžetā saņemtais iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs procentu apmērā no nerezidentu ienākumiem no neklasificētu kapitāla aktīvu atsavināšanas.
Tādējādi kopumā laika periodā no 2025. gada līdz 2027. gadam valsts budžetā ieņēmumi no kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējiem prognozējami vismaz 7 milj. EUR.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem fiziskās personas - nerezidenta, gūtie “citi ienākumi”, par kuriem iesniegta informācija Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta divpadsmitajai daļai, saskaņā ar 2025. gada 3. janvārī pieejamo informāciju par 2024. gadu veidoja 1 486 180 003,80 EUR, no kuriem ieturēts 1 663 393,47 EUR nodoklis, un trīs gadu periodā tiktu ieturēti 4 990 180 EUR nodokļos. Līdz ar to ar likumprojekta izmaiņām plānotais nodokļu ieņēmumu apmērs jau šobrīd ir lielāks kā līdz šim valsts budžetā saņemtais iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs procentu apmērā no nerezidentu ienākumiem no neklasificētu kapitāla aktīvu atsavināšanas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība", lai noteiktu, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vienu reizi gadā ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam informācija par nerezidentiem izmaksātajām summām no kriptoaktīvu atsavināšanas. Minētos grozījumus nepieciešams izstrādāt līdz 2025.gada 30.jūnijam.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
n/a
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
n/a
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtā, lai Latvijā varētu ienākt kriptoaktīvu nozares uzņēmumi. Neieviešot grozījumus, Latvijā radīsies nekonkurētspējīga uzņēmējdarbība vide, kas radīs valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos - ietekmēs valsts finanšu un ekonomiskās intereses.
6.4. Cita informācija
n/a
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
n/a
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
n/a
Pielikumi