Anotācija

Uzdevums tika noteikts laikā, kad piena nozare saskārās ar ievērojamu cenu kritumu un lielu nenoteiktību tirgū. Pašreizējā situācija liecina par ievērojamu nozares stabilizāciju un strukturālām attīstības tendencēm.
Lai gan to piena ražošanas saimniecību skaits, kuras ir biedri atbilstīgās kooperatīvajās sabiedrībās, turpina samazināties (no 1484 saimniecībām 2021. gadā līdz 1227 saimniecībām 2024. gadā), šo procesu kompensē arvien efektīvāka ražošana, jo gan vidējam izslaukumam no govs, gan pārraudzības saimniecību rādītājiem ir pozitīva dinamika. Vienlaikus atbilstīgo piena kooperatīvu skaits ir saglabājies stabils – 21 kooperatīvs no 2021. līdz 2023. gadam un 20 kooperatīvu 2024. gadā.
Tajā pašā laikā ir palielinājies no kooperatīviem iepirktā svaigpiena daudzums – no 262,7 tūkst. tonnu 2021. gadā (32,4 % no valstī iepirktā apjoma) līdz 279,9 tūkst. tonnu 2024. gadā (33,5 % no kopējā apjoma). Tas nozīmē, ka vidēji viena kooperatīva biedru nodotais piena apjoms šajā laikposmā ir pieaudzis par 29 % – no 177 tonnām 2021. gadā līdz 228 tonnām 2024. gadā. Šī attīstība rāda, ka ražošana koncentrējas un ražotāji pielāgojas mainīgajiem nozares apstākļiem.
Šī dinamika liecina par pakāpenisku kooperatīvu nostiprināšanos un to biedru spēju pielāgoties tirgus prasībām, nodrošinot lielāku iepirkuma apjomu. Tendence atspoguļo arī kopējo attīstību nozarē – struktūras konsolidāciju, produktivitātes kāpumu un pielāgošanos problēmām ar darba resursu, tostarp paaudžu nomaiņu, kas ir aktuāla visā Eiropas lauksaimniecības sektorā.
Ievērojot iepriekšminēto, secināms, ka sākotnējie apstākļi, kuru dēļ tika noteikts šis uzdevums, ir mainījušies un uzdevuma īstenošana vairs nav aktuāla.

Ņemot vērā nozares stabilizāciju, kooperatīvu skaita noturību un efektivitātes pieaugumu, uzdevums par atsevišķu atbalsta instrumentu izstrādi piena nozares kooperatīvu konkurētspējas veicināšanai un uzņēmumu pārstrukturēšanai ir zaudējis aktualitāti.
Esošie politikas instrumenti jau nodrošina mērķtiecīgus atbalsta pasākumus gan kooperatīviem, gan individuālajiem piena ražotājiem:
1) Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāns (turpmāk – KLP SP) paredz investīciju atbalstu ar palielinātu intensitāti atbilstīgajiem kooperatīviem;
2) lai veicinātu lauksaimnieku iesaistīšanos kooperatīvajās sabiedrībās, vairākās KLP SP intervencēs ir paredzēta prioritāte projektu iesniegumu atlasē tiem atbalsta saņēmējiem, kas ir atbilstīgu kooperatīvo sabiedrību biedri. Vienlaikus šo pasākumu sniegto atbalstu piena lopkopības saimniecības var izmantot savas saimnieciskās darbības pārstrukturēšanai uz citu lopkopības nozari, īstenojot nepieciešamos papildieguldījumus;
3) KLP SP ir paredzēta iespēja veidot jaunus otrā līmeņa kooperatīvus konvencionālajā piena nozarē, kā arī pirmā līmeņa kooperatīvās sabiedrības bioloģiskajā piena nozarē, kurām ir pieejams specifisks izveides atbalsts;
4) no KLP SP tiešajiem maksājumiem ir pieejams saistītais ienākumu atbalsts par slaucamām govīm, un to maksā, lai uzlabotu rentabilitāti un nodrošinātu saimniecību dzīvotspēju un konkurētspēju. Plānošanas periodā no 2023. līdz 2027. gadam kopā paredzēti 140,79 milj. EUR, katru gadu nodrošinot ikgadēju finansējuma palielinājumu. Reāli izmaksājamā vienības summa par vienu atbalstāmo dzīvnieku 2023. gadā bija 282,89 EUR un 2024. gadā – 286,53 EUR;
5) ir pieejams atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai, kā arī garantiju programma un Ekonomikas ministrijas aizdevumu programma maziem un vidējiem uzņēmumiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem;
6) no 2023. gada beigām zemniekiem un atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām ir iespēja saņemt apgrozāmo līdzekļu aizdevumus ar samazinātu procentu likmi (sākot no 3,5 %), kā arī izmantot atliktus maksājumus, ja tiek pamatota ilgtermiņa maksātspēja. Tā kā pēc šiem aizdevumiem ir ļoti liels pieprasījums, ir atkārtoti palielināts pieejamais finansējums, nodrošinot elastīgu un pielāgojamu atbalstu saimniecībām arī nestabilākos periodos.