24-TA-3170: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Cīrulīši" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, daļas atsavināšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 9. panta pirmā daļa, 26. panta pirmās daļas 2. punkts, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta pirmā un trešā daļa, Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 8. pants.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai atsavināt privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma daļu, un atļaut Satiksmes ministrijai atsavināt rīkojuma projektā uzskaitīto valstij piekritīgo rezerves zemes fondā ieskaitīto un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemi, izmantojot to kā daļēju kompensāciju par privātpersonai piederošās nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Atbilstoši būvniecības ieceres tehniskajiem risinājumiem būvatļaujā Nr. BIS-BL-379867-281 “Ātrgaitas dzelzceļa ‘‘Rail Baltica’’ DS3 posma “LV/EE robeža – Vangaži” apakšposms DPS1”, būvatļauja Nr.2, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma “Cīrulīši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010012) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010364) 1,58 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010365) 0,4 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010366) 0,2044 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010367) 0,1725 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010368) 0,5277 ha platībā - Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (turpmāk arī – Nekustamā īpašuma daļa) būs izmantojama dzelzceļa infrastruktūras (nodalījuma joslā) izbūvei, kā arī saistītās infrastruktūras – pašvaldības nozīmes autoceļa izbūvei.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības “RB Rail” sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 15. marta rīkojumu Nr. 201 “Par zemes reformas pabeigšanu Limbažu novada lauku apvidū”, pamatojoties uz likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 5. pantu ir pabeigta zemes reforma Limbažu novada lauku apvidū.
Ministru kabinetam, pieņemot rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tiek apliecināts, ka visi procesi attiecībā uz privātpersonu tiesībām iegūt zemi zemes reformas ietvaros ir pabeigti, līdz ar to izslēdzot iespēju, ka kādas privātpersonas tiesības uz zemi šajā posmā varētu būt aizskartas. Ja zemes reformas ietvaros zeme nebija piešķirta privātpersonām pastāvīgā lietošanā vai arī būves īpašniekam nebija tiesības iegūt zemi īpašumā saskaņā ar zemes reformas likumiem, tad šāda zeme ir ieskaitīta rezerves zemes fondā.
Atbilstoši būvniecības ieceres tehniskajiem risinājumiem būvatļaujā Nr. BIS-BL-379867-281 “Ātrgaitas dzelzceļa ‘‘Rail Baltica’’ DS3 posma “LV/EE robeža – Vangaži” apakšposms DPS1”, būvatļauja Nr.2, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma “Cīrulīši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010012) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010364) 1,58 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010365) 0,4 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010366) 0,2044 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010367) 0,1725 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010368) 0,5277 ha platībā - Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (turpmāk arī – Nekustamā īpašuma daļa) būs izmantojama dzelzceļa infrastruktūras (nodalījuma joslā) izbūvei, kā arī saistītās infrastruktūras – pašvaldības nozīmes autoceļa izbūvei.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības “RB Rail” sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 15. marta rīkojumu Nr. 201 “Par zemes reformas pabeigšanu Limbažu novada lauku apvidū”, pamatojoties uz likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 5. pantu ir pabeigta zemes reforma Limbažu novada lauku apvidū.
Ministru kabinetam, pieņemot rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tiek apliecināts, ka visi procesi attiecībā uz privātpersonu tiesībām iegūt zemi zemes reformas ietvaros ir pabeigti, līdz ar to izslēdzot iespēju, ka kādas privātpersonas tiesības uz zemi šajā posmā varētu būt aizskartas. Ja zemes reformas ietvaros zeme nebija piešķirta privātpersonām pastāvīgā lietošanā vai arī būves īpašniekam nebija tiesības iegūt zemi īpašumā saskaņā ar zemes reformas likumiem, tad šāda zeme ir ieskaitīta rezerves zemes fondā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informācija par nekustamo īpašumu “Cīrulīši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010012) Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastrs) reģistrētā informācija:
1. Nekustamā īpašuma sastāvs:
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010364 – 1,58 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010365 – 0,40 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010366 – 0,2044 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010367 – 0,1725 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010368 – 0,5277 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0012 – 6,7 ha platībā.
2. Nekustamais īpašums ir ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000322615 un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
3. Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas lietu tiesības, kas apgrūtina Nekustamo īpašumu.
4. Kadastrā veiktie ieraksti par atsavināmām zemes vienībām (Nekustamā īpašuma daļu):
4.1. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010364 – 1,58 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 1,54 ha.
4.1.1. Apgrūtinājumi:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,09 ha;
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 1,58 ha.
4.1.2. Lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība - 1,58 ha.
4.2. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010365 – 0,40 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,37 ha.
4.2.1. Apgrūtinājumi:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,09 ha;
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 0,40 ha.
4.2.2. Lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība – 0,40 ha.
4.3. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010366 – 0,2044 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,2044 ha.
4.3.1. Apgrūtinājumi:
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 0,2044 ha.
4.3.2. Lietošanas mērķis - Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,2044 ha.
4.4. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010367 – 0,1725 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,1725 ha.
4.4.1. Apgrūtinājumi:
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 0,1725 ha.
4.4.2. Lietošanas mērķis - Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,1725 ha.
4.5. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010368 – 0,5277 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,5277 ha.
4.5.1. Apgrūtinājumi:
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 0,5277 ha.
4.5.2. Lietošanas mērķis - Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,5277 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu veidojošās zemes vienības atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, pēc atsavināšanas attiecībā uz to turpmāko izmantošanu būs ievērojami Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr.303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktie ierobežojumi.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - Institūcija) sarakste ar Īpašnieku.
2023. gada 24. novembrī Institūcija nosūtīja Īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-3733 “Par nekustamā īpašuma “Cīrulīši" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720010012, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”, sākotnēji informējot par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720010075 atsavināšanu visā tās 3 ha platībā.
Īpašniekam sniegta informācija, ka Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešama zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720010075 (turpmāk – Zemes vienība) daļa ar aptuveno platību 0,9536 ha.
Nodalot Rail Baltica projekta īstenošanai un saistītajai infrastruktūrai nepieciešamo (atsavināmo) Zemes vienības daļu aptuveni 0,9536 ha platībā, atlikumā veidojas divas zemes vienības daļas aptuveni 0,4154 ha un 1,631 ha platībā.
Atbilstoši Limbažu novada pašvaldības 2023.gada 9.novembra izvērtējumam (vēstule Nr. 8.2/23/1410) Zemes vienības atlikusī (neapbūvētā) daļa nevar būt mazāka par 2 ha. Līdz ar to Zemes vienības daļas 0,4154 ha un 1,631 ha platībā neatbilst pašvaldības teritoriālajam plānojumam un turpmāk nav izmantojamas patstāvīgi.
Atsavināšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ja sabiedrības vajadzībām nepieciešama tikai nekustamā īpašuma daļa un atlikusī tā daļa nepietiekamās platības, apgrūtinājumu, konfigurācijas vai citu apstākļu dēļ nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, institūcija ierosina visa nekustamā īpašuma atsavināšanu un atsavina visu nekustamo īpašumu, ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku nevienojas citādi.
Atbilstoši Īpašnieka 2024. gada 2. janvāra vēstulē sniegtajai informācijai par izvēli paturēt īpašumā Zemes vienības daļas 0,4154 ha un 1,631 ha platībā, kas neatbilst pašvaldības teritoriālajam plānojumam un nav izmantojamas patstāvīgi, Institūcija 2024.gada 17. janvārī nosūtīja Īpašniekam atkārtotu paziņojumu Nr.2.3.N/2024-227 “Precizējums paziņojumā par nekustamā īpašuma “Cīrulīši" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720010012, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”, informējot par Zemes vienības daļas aptuveni 0,9536 ha platībā atsavināšanu.
Īpašnieks 2024. gada 14. maijā, elektroniskā sarakstē informēja Institūciju, ka ir mainījis viedokli un atsakās paturēt īpašumā minētās Zemes vienības daļas 0,4154 ha un 1,631 ha platībā. Papildus Īpašnieks lūdza atlīdzības par Zemes vienības atsavināšanu visā tās 3 ha platībā kompensācijai izmantot līdzvērtīgu nekustamo īpašumu.
Informācija par līdzvērtīgu nekustamo īpašumu.
Institūcija 2024. gada 5. jūlija vēstulē Nr. 2.3.N/2024-3439 Īpašniekam sniedza informāciju, ka 2024. gada 20. jūnijā saņemta:
- valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) 2024. gada 19.jūnija vēstule Nr. 4/2-7/4683, ar kuru sniegta informācija, ka Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā nav zemesgabalu, kas pēc lietošanas mērķa, veida un platības būtu uzskatāmi par potenciāli līdzvērtīgiem Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamajam atsavināmajam nekustamajam īpašumam;
- Limbažu novada pašvaldības 2024. gada 18. jūnija vēstule Nr. 8.2/24/759, ar kuru sniegta informācija, ka tās valdījumā ir apbūvēta zemes vienība, kas ir iekļauta rezerves zemes fondā (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0081). Minētās zemes vienības platība ir aptuveni 2,9 ha un no tās ir iespējams atdalīt neapbūvētu zemes vienības daļu aptuveni 2,38 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas), kas pašreiz tiek izmantota kā lauksaimniecības zeme un varētu tikt izmantota kā atlīdzības kompensācija par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Ņemot vērā minēto, Institūcija lūdza Īpašnieku izvērtēt Limbažu novada pašvaldības piedāvājumu un iesniegt rakstisku atbildi par piekrišanu vai atteikumu atlīdzības kompensācijai par Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu saņemt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0081 atdalītu neapbūvētu daļu aptuveni 2,38 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas).
2024. gada 16. augustā elektroniskā sarakstē Īpašnieks informēja Institūciju, ka piekrīt kā atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu saņemt Limbažu novada pašvaldības piedāvāto rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0081 atdalītu neapbūvētu daļu aptuveni 2,38 ha platībā.
Saskaņā ar Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļas 2024. gada 12. septembra lēmumu Nr. 8.16/24/173 no nekustamā īpašuma Limbažu novadā, Salacgrīvas pagastā „Smildziņas” (kadastra Nr. 6672 001 0081) sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0081 atdalīts zemes gabals 2,4 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes gabala kadastrālās uzmērīšanas dabā), izveidojot no tā jaunu nekustamo īpašumu ar nosaukumu “Vārpatas”.
Minētās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0081 sadale reģistrēta Kadastrā ar šādiem ierakstiem:
- izveidots nekustamais īpašums “Vārpatas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010392) Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā;
- nekustamā īpašuma sastāvu veido zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010389, 2,40 ha platībā, kas var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā, (turpmāk – Kompensējamā zeme).
Atbilstoši Satiksmes ministrijas 2024. gada 5. septembra vēstulē Nr.07-02/3101 sniegtajam saskaņojumam:
- ir veikta Kompensējamās zemes novērtēšana;
- pamatojoties uz Limbažu novada pašvaldības 2024. gada 21. oktobrī izdoto pilnvaru Nr. 4.3/24/71, uzsākta Kompensējamās zemes kadastrālā uzmērīšana (pirmreizējā) un robežu ierīkošana.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2024. gada 31. oktobrī sēdē izvērtēja sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavoto Kompensējamās zemes vērtējumu un konstatēja, ka nekustamā īpašuma “Vārpatas” sastāvā esošās rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības 66720010389 kopējā tirgus vērtība ir 15 600,00 EUR jeb 0,65 EUR par zemes kvadrātmetru.
Institūcija 2024. gada 17. aprīlī vēstulē Nr. 2.3.N/2024-2040 Īpašniekam, atbildot uz jautājumu, kādēļ atšķiras Rail Baltica projekta tehniskie risinājumi salīdzinājumā ar 2015. gadā publiski pieejamo informāciju, sniedza šādu informāciju:
- atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības “RB Rail” sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma īpašnieks Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros atbilstoši likuma ”Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumiem bija informēts par iespējamo Nekustamā īpašuma skārumu ar Rail Baltica projektu. Atbilstoši Ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem informācija par tieši skartajām platībām tā veikšanas brīdī bija indikatīva un projektēšanas gaitā varēja mainīties, jo Ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumi paredzēja, ka vairāki risinājumi, tai skaitā piekļuves ceļu novietojums, ir precizējami būvprojekta izstrādes stadijā. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika noteikts, ka pēc paredzētās darbības akcepta Rail Baltica koridora platums apstiprinātajai trasei atsevišķās vietās, ņemot vērā reljefu, īpašumu struktūru, piekļūšanu īpašumiem un apbūves blīvumu, specifiskus tehniskos risinājumus u.c. apstākļus, tiks precizēts. Turpinoties Rail Baltica projektēšanai, projekta risinājumi ir tikuši detalizēti, proti, būvprojekta izstrādātājs atbilstoši projekta risinājumiem vietām ir noteicis Rail Baltica paralēlo ceļu izbūvei nepieciešamo teritoriju līdz aptuveni 25 metriem, lai varētu infrastruktūras nodalījuma joslā savietot visus saistītās infrastruktūras elementus – ceļa klātni, satiksmes izmainīšanās paplašinājumus, apgriešanās laukumus, nogāzes, grāvjus, satiksmes organizācijas aprīkojumu u.c.;
- attiecībā uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 66720010075 skārumu - Ietekmes uz vidi ietvaros tieši skartās zemes vienības atsavināmā platība ir precizēta, ievērojot, ka minētā zemes vienība tiek skarta ne tikai ar dzelzceļa infrastruktūru, bet arī ar projektējamiem dzelzceļa saistītajai infrastruktūrai paralēliem ceļiem, lai nodrošinātu piekļuvi īpašumiem un objektiem, kas atrodas Rail Baltica trases tuvumā, kā arī nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. Atsavināmajā teritorijā plānots izvietot 15 metrus platu dzelzceļa vadības un kontroles sistēmu izvietošanas laukumu, lai nodrošinātu drošus un nepārtrauktus pārvadājumus un Rail Baltica darbību kopumā.
Institūcija 2024. gada 7. novembrī vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5749 Īpašniekam sniedza informāciju par Kompensējamās zemes tirgus vērtību, kā arī norādīja:
- Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta pirmajā daļā noteikts, ka publiskas personas nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams publiskas personas funkciju izpildes nodrošināšanai, un šī paša panta trešajā daļā noteikts, ka maināmo nekustamo īpašumu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, un šo starpību sedz naudā;
- atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem par rezerves zemes fondā iekļauto zemes vienību 66720010389 un nekustamā īpašuma “Cīrulīši” atsavināmo daļu – Zemes vienību 66720010364, Zemes vienību 66720010365, Zemes vienību 66720010366, Zemes vienību 66720010367 un Zemes vienību 66720010368, ir secināms, ka kopumā rezerves zemes fondā ieskaitītā zeme ir atzīstama kā līdzvērtīga atsavināmajai Nekustamā īpašuma “Cīrulīši” daļai - ir līdzvērtīgs to izmantošanas veids, apgrūtinājumi, novietojums pagastā, platība;
- līdzvērtīga nekustamā īpašuma maiņa var notikt tikai pēc valsts īpašuma tiesību iegūšanas uz Nekustamo īpašumu “Vārpatas”;
- ja pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem veiktā tirgus vērtības pārrēķina tiks konstatēts, ka tirgus vērtību starpība pārsniegs 20%, un gadījumā, ja Nekustamā īpašuma “Cīrulīši” daļas atlīdzība būs mazāka par Nekustamā īpašuma “Vārpatas” tirgus vērtību, tad nebūs pieļaujams virzīt jautājumu par Nekustamā īpašuma “Vārpatas” izmantošanu kā citu taisnīgu atlīdzības kompensācijas veidu maiņai pret Nekustamā īpašuma “Cīrulīši” daļu. Savukārt, ja Nekustamā īpašuma “Cīrulīši” daļas atlīdzība būs lielāka par Nekustamā īpašuma “Vārpatas” tirgus vērtību, tad Satiksmes ministrija daļu no atlīdzības izmaksās naudā un daļu kompensēs ar iespējami līdzvērtīgo Nekustamo īpašumu “Vārpatas” saskaņā ar Atsavināšanas likuma 26.panta pirmās daļas 2. punktā noteikto.
Komisija 2024. gada 14. novembra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai – atsavināmo nekustamā īpašuma “Cīrulīši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010012) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010364) 1,58 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010365) 0,40 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010366) 0,2044 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010367) 0,1725 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010368) 0,5277 ha platībā - Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, nosakot to atbilstoši kopējai tirgus vērtībai 20 769,12 EUR (divdesmit tūkstoši septiņi simti sešdesmit deviņi euro, 12 centi), ko veido:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010364) 1,58 ha platībā un
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010365) 0,40 ha platībā, kas atsavināmas papildus saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 6. panta pirmo daļu, kopējā tirgus vērtība 14 256,00 EUR jeb 0,72 EUR par zemes kvadrātmetru;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010366) 0,2044 ha platībā,
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010367) 0,1725 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010368) 0,5277 ha platībā, kas atsavināmas sabiedrības vajadzībām, kopējā tirgus vērtība 6513,12 EUR jeb 0,72 par zemes kvadrātmetru.
2024. gada 13. novembrī elektroniskā sarakstē Institūcijā saņemta Īpašnieka piekrišana Komisijas apstiprinātajam atlīdzības apmēram un arī Kompensējamās zemes tirgus vērtībai. Īpašnieks piekrīt kompensācijā par atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu saņemt nekustamā īpašuma “Vārpatas” sastāvā esošo rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 66720010389.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9. pantu, 26. panta pirmās daļas 2. punktu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 4. decembra lēmumu Nr. 03.1-14/4051 nolēma:
1) apstiprināt taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Cīrulīši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010012) daļas – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010364) 1,58 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010365) 0,4 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010366) 0,2044 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010367) 0,1725 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010368) 0,5277 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 20769,12 euro (divdesmit tūkstoši septiņi simti sešdesmit deviņi euro un 12 centi);
2) noteikt, ka atlīdzība kompensējama un izmaksājama šādi:
- kompensējot ar nekustamo īpašumu “Vārpatas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010392) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010389) 2,4 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc kadastrālās uzmērīšanas) – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kura tirgus vērtība noteikta 15600 euro (piecpadsmit tūkstoši seši simti euro) jeb 0,65 euro (sešdesmit pieci centi) par vienu zemes kvadrātmetru;
- atlikušo atlīdzības daļu 5169,12 euro (pieci tūkstoši viens simts sešdesmit deviņi euro un divpadsmit centi) apmērā izmaksājot bezskaidras naudas formā;
3) noteikt, ka šajā lēmumā norādītā Kompensējamā īpašuma tirgus vērtība un atlikušā atlīdzības daļa precizējama, piemērojot viena zemes kvadrātmetra tirgus vērtību, ja Kompensējamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas rezultātā mainās tās platība.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts atsavināšanas līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Savukārt Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (skatīt Informatīvo ziņojumu “Par jauniem ceļiem Rail Baltica projekta īstenošanas rezultātā” (Projekta ID 22-TA-2881)), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastrs) reģistrētā informācija:
1. Nekustamā īpašuma sastāvs:
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010364 – 1,58 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010365 – 0,40 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010366 – 0,2044 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010367 – 0,1725 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010368 – 0,5277 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0012 – 6,7 ha platībā.
2. Nekustamais īpašums ir ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000322615 un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
3. Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas lietu tiesības, kas apgrūtina Nekustamo īpašumu.
4. Kadastrā veiktie ieraksti par atsavināmām zemes vienībām (Nekustamā īpašuma daļu):
4.1. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010364 – 1,58 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 1,54 ha.
4.1.1. Apgrūtinājumi:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,09 ha;
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 1,58 ha.
4.1.2. Lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība - 1,58 ha.
4.2. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010365 – 0,40 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,37 ha.
4.2.1. Apgrūtinājumi:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,09 ha;
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 0,40 ha.
4.2.2. Lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība – 0,40 ha.
4.3. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010366 – 0,2044 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,2044 ha.
4.3.1. Apgrūtinājumi:
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 0,2044 ha.
4.3.2. Lietošanas mērķis - Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,2044 ha.
4.4. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010367 – 0,1725 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,1725 ha.
4.4.1. Apgrūtinājumi:
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 0,1725 ha.
4.4.2. Lietošanas mērķis - Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,1725 ha.
4.5. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010368 – 0,5277 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,5277 ha.
4.5.1. Apgrūtinājumi:
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 0,5277 ha.
4.5.2. Lietošanas mērķis - Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,5277 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu veidojošās zemes vienības atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, pēc atsavināšanas attiecībā uz to turpmāko izmantošanu būs ievērojami Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr.303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktie ierobežojumi.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - Institūcija) sarakste ar Īpašnieku.
2023. gada 24. novembrī Institūcija nosūtīja Īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-3733 “Par nekustamā īpašuma “Cīrulīši" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720010012, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”, sākotnēji informējot par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720010075 atsavināšanu visā tās 3 ha platībā.
Īpašniekam sniegta informācija, ka Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešama zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720010075 (turpmāk – Zemes vienība) daļa ar aptuveno platību 0,9536 ha.
Nodalot Rail Baltica projekta īstenošanai un saistītajai infrastruktūrai nepieciešamo (atsavināmo) Zemes vienības daļu aptuveni 0,9536 ha platībā, atlikumā veidojas divas zemes vienības daļas aptuveni 0,4154 ha un 1,631 ha platībā.
Atbilstoši Limbažu novada pašvaldības 2023.gada 9.novembra izvērtējumam (vēstule Nr. 8.2/23/1410) Zemes vienības atlikusī (neapbūvētā) daļa nevar būt mazāka par 2 ha. Līdz ar to Zemes vienības daļas 0,4154 ha un 1,631 ha platībā neatbilst pašvaldības teritoriālajam plānojumam un turpmāk nav izmantojamas patstāvīgi.
Atsavināšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ja sabiedrības vajadzībām nepieciešama tikai nekustamā īpašuma daļa un atlikusī tā daļa nepietiekamās platības, apgrūtinājumu, konfigurācijas vai citu apstākļu dēļ nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, institūcija ierosina visa nekustamā īpašuma atsavināšanu un atsavina visu nekustamo īpašumu, ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku nevienojas citādi.
Atbilstoši Īpašnieka 2024. gada 2. janvāra vēstulē sniegtajai informācijai par izvēli paturēt īpašumā Zemes vienības daļas 0,4154 ha un 1,631 ha platībā, kas neatbilst pašvaldības teritoriālajam plānojumam un nav izmantojamas patstāvīgi, Institūcija 2024.gada 17. janvārī nosūtīja Īpašniekam atkārtotu paziņojumu Nr.2.3.N/2024-227 “Precizējums paziņojumā par nekustamā īpašuma “Cīrulīši" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720010012, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”, informējot par Zemes vienības daļas aptuveni 0,9536 ha platībā atsavināšanu.
Īpašnieks 2024. gada 14. maijā, elektroniskā sarakstē informēja Institūciju, ka ir mainījis viedokli un atsakās paturēt īpašumā minētās Zemes vienības daļas 0,4154 ha un 1,631 ha platībā. Papildus Īpašnieks lūdza atlīdzības par Zemes vienības atsavināšanu visā tās 3 ha platībā kompensācijai izmantot līdzvērtīgu nekustamo īpašumu.
Informācija par līdzvērtīgu nekustamo īpašumu.
Institūcija 2024. gada 5. jūlija vēstulē Nr. 2.3.N/2024-3439 Īpašniekam sniedza informāciju, ka 2024. gada 20. jūnijā saņemta:
- valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) 2024. gada 19.jūnija vēstule Nr. 4/2-7/4683, ar kuru sniegta informācija, ka Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā nav zemesgabalu, kas pēc lietošanas mērķa, veida un platības būtu uzskatāmi par potenciāli līdzvērtīgiem Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamajam atsavināmajam nekustamajam īpašumam;
- Limbažu novada pašvaldības 2024. gada 18. jūnija vēstule Nr. 8.2/24/759, ar kuru sniegta informācija, ka tās valdījumā ir apbūvēta zemes vienība, kas ir iekļauta rezerves zemes fondā (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0081). Minētās zemes vienības platība ir aptuveni 2,9 ha un no tās ir iespējams atdalīt neapbūvētu zemes vienības daļu aptuveni 2,38 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas), kas pašreiz tiek izmantota kā lauksaimniecības zeme un varētu tikt izmantota kā atlīdzības kompensācija par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Ņemot vērā minēto, Institūcija lūdza Īpašnieku izvērtēt Limbažu novada pašvaldības piedāvājumu un iesniegt rakstisku atbildi par piekrišanu vai atteikumu atlīdzības kompensācijai par Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu saņemt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0081 atdalītu neapbūvētu daļu aptuveni 2,38 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas).
2024. gada 16. augustā elektroniskā sarakstē Īpašnieks informēja Institūciju, ka piekrīt kā atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu saņemt Limbažu novada pašvaldības piedāvāto rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0081 atdalītu neapbūvētu daļu aptuveni 2,38 ha platībā.
Saskaņā ar Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļas 2024. gada 12. septembra lēmumu Nr. 8.16/24/173 no nekustamā īpašuma Limbažu novadā, Salacgrīvas pagastā „Smildziņas” (kadastra Nr. 6672 001 0081) sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0081 atdalīts zemes gabals 2,4 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes gabala kadastrālās uzmērīšanas dabā), izveidojot no tā jaunu nekustamo īpašumu ar nosaukumu “Vārpatas”.
Minētās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0081 sadale reģistrēta Kadastrā ar šādiem ierakstiem:
- izveidots nekustamais īpašums “Vārpatas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010392) Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā;
- nekustamā īpašuma sastāvu veido zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720010389, 2,40 ha platībā, kas var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā, (turpmāk – Kompensējamā zeme).
Atbilstoši Satiksmes ministrijas 2024. gada 5. septembra vēstulē Nr.07-02/3101 sniegtajam saskaņojumam:
- ir veikta Kompensējamās zemes novērtēšana;
- pamatojoties uz Limbažu novada pašvaldības 2024. gada 21. oktobrī izdoto pilnvaru Nr. 4.3/24/71, uzsākta Kompensējamās zemes kadastrālā uzmērīšana (pirmreizējā) un robežu ierīkošana.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2024. gada 31. oktobrī sēdē izvērtēja sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavoto Kompensējamās zemes vērtējumu un konstatēja, ka nekustamā īpašuma “Vārpatas” sastāvā esošās rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības 66720010389 kopējā tirgus vērtība ir 15 600,00 EUR jeb 0,65 EUR par zemes kvadrātmetru.
Institūcija 2024. gada 17. aprīlī vēstulē Nr. 2.3.N/2024-2040 Īpašniekam, atbildot uz jautājumu, kādēļ atšķiras Rail Baltica projekta tehniskie risinājumi salīdzinājumā ar 2015. gadā publiski pieejamo informāciju, sniedza šādu informāciju:
- atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības “RB Rail” sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma īpašnieks Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros atbilstoši likuma ”Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumiem bija informēts par iespējamo Nekustamā īpašuma skārumu ar Rail Baltica projektu. Atbilstoši Ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem informācija par tieši skartajām platībām tā veikšanas brīdī bija indikatīva un projektēšanas gaitā varēja mainīties, jo Ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumi paredzēja, ka vairāki risinājumi, tai skaitā piekļuves ceļu novietojums, ir precizējami būvprojekta izstrādes stadijā. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika noteikts, ka pēc paredzētās darbības akcepta Rail Baltica koridora platums apstiprinātajai trasei atsevišķās vietās, ņemot vērā reljefu, īpašumu struktūru, piekļūšanu īpašumiem un apbūves blīvumu, specifiskus tehniskos risinājumus u.c. apstākļus, tiks precizēts. Turpinoties Rail Baltica projektēšanai, projekta risinājumi ir tikuši detalizēti, proti, būvprojekta izstrādātājs atbilstoši projekta risinājumiem vietām ir noteicis Rail Baltica paralēlo ceļu izbūvei nepieciešamo teritoriju līdz aptuveni 25 metriem, lai varētu infrastruktūras nodalījuma joslā savietot visus saistītās infrastruktūras elementus – ceļa klātni, satiksmes izmainīšanās paplašinājumus, apgriešanās laukumus, nogāzes, grāvjus, satiksmes organizācijas aprīkojumu u.c.;
- attiecībā uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 66720010075 skārumu - Ietekmes uz vidi ietvaros tieši skartās zemes vienības atsavināmā platība ir precizēta, ievērojot, ka minētā zemes vienība tiek skarta ne tikai ar dzelzceļa infrastruktūru, bet arī ar projektējamiem dzelzceļa saistītajai infrastruktūrai paralēliem ceļiem, lai nodrošinātu piekļuvi īpašumiem un objektiem, kas atrodas Rail Baltica trases tuvumā, kā arī nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. Atsavināmajā teritorijā plānots izvietot 15 metrus platu dzelzceļa vadības un kontroles sistēmu izvietošanas laukumu, lai nodrošinātu drošus un nepārtrauktus pārvadājumus un Rail Baltica darbību kopumā.
Institūcija 2024. gada 7. novembrī vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5749 Īpašniekam sniedza informāciju par Kompensējamās zemes tirgus vērtību, kā arī norādīja:
- Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta pirmajā daļā noteikts, ka publiskas personas nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams publiskas personas funkciju izpildes nodrošināšanai, un šī paša panta trešajā daļā noteikts, ka maināmo nekustamo īpašumu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, un šo starpību sedz naudā;
- atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem par rezerves zemes fondā iekļauto zemes vienību 66720010389 un nekustamā īpašuma “Cīrulīši” atsavināmo daļu – Zemes vienību 66720010364, Zemes vienību 66720010365, Zemes vienību 66720010366, Zemes vienību 66720010367 un Zemes vienību 66720010368, ir secināms, ka kopumā rezerves zemes fondā ieskaitītā zeme ir atzīstama kā līdzvērtīga atsavināmajai Nekustamā īpašuma “Cīrulīši” daļai - ir līdzvērtīgs to izmantošanas veids, apgrūtinājumi, novietojums pagastā, platība;
- līdzvērtīga nekustamā īpašuma maiņa var notikt tikai pēc valsts īpašuma tiesību iegūšanas uz Nekustamo īpašumu “Vārpatas”;
- ja pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem veiktā tirgus vērtības pārrēķina tiks konstatēts, ka tirgus vērtību starpība pārsniegs 20%, un gadījumā, ja Nekustamā īpašuma “Cīrulīši” daļas atlīdzība būs mazāka par Nekustamā īpašuma “Vārpatas” tirgus vērtību, tad nebūs pieļaujams virzīt jautājumu par Nekustamā īpašuma “Vārpatas” izmantošanu kā citu taisnīgu atlīdzības kompensācijas veidu maiņai pret Nekustamā īpašuma “Cīrulīši” daļu. Savukārt, ja Nekustamā īpašuma “Cīrulīši” daļas atlīdzība būs lielāka par Nekustamā īpašuma “Vārpatas” tirgus vērtību, tad Satiksmes ministrija daļu no atlīdzības izmaksās naudā un daļu kompensēs ar iespējami līdzvērtīgo Nekustamo īpašumu “Vārpatas” saskaņā ar Atsavināšanas likuma 26.panta pirmās daļas 2. punktā noteikto.
Komisija 2024. gada 14. novembra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai – atsavināmo nekustamā īpašuma “Cīrulīši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010012) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010364) 1,58 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010365) 0,40 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010366) 0,2044 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010367) 0,1725 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010368) 0,5277 ha platībā - Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, nosakot to atbilstoši kopējai tirgus vērtībai 20 769,12 EUR (divdesmit tūkstoši septiņi simti sešdesmit deviņi euro, 12 centi), ko veido:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010364) 1,58 ha platībā un
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010365) 0,40 ha platībā, kas atsavināmas papildus saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 6. panta pirmo daļu, kopējā tirgus vērtība 14 256,00 EUR jeb 0,72 EUR par zemes kvadrātmetru;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010366) 0,2044 ha platībā,
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010367) 0,1725 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010368) 0,5277 ha platībā, kas atsavināmas sabiedrības vajadzībām, kopējā tirgus vērtība 6513,12 EUR jeb 0,72 par zemes kvadrātmetru.
2024. gada 13. novembrī elektroniskā sarakstē Institūcijā saņemta Īpašnieka piekrišana Komisijas apstiprinātajam atlīdzības apmēram un arī Kompensējamās zemes tirgus vērtībai. Īpašnieks piekrīt kompensācijā par atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu saņemt nekustamā īpašuma “Vārpatas” sastāvā esošo rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 66720010389.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9. pantu, 26. panta pirmās daļas 2. punktu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 4. decembra lēmumu Nr. 03.1-14/4051 nolēma:
1) apstiprināt taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Cīrulīši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010012) daļas – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010364) 1,58 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010365) 0,4 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010366) 0,2044 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010367) 0,1725 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010368) 0,5277 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 20769,12 euro (divdesmit tūkstoši septiņi simti sešdesmit deviņi euro un 12 centi);
2) noteikt, ka atlīdzība kompensējama un izmaksājama šādi:
- kompensējot ar nekustamo īpašumu “Vārpatas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010392) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010389) 2,4 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc kadastrālās uzmērīšanas) – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kura tirgus vērtība noteikta 15600 euro (piecpadsmit tūkstoši seši simti euro) jeb 0,65 euro (sešdesmit pieci centi) par vienu zemes kvadrātmetru;
- atlikušo atlīdzības daļu 5169,12 euro (pieci tūkstoši viens simts sešdesmit deviņi euro un divpadsmit centi) apmērā izmaksājot bezskaidras naudas formā;
3) noteikt, ka šajā lēmumā norādītā Kompensējamā īpašuma tirgus vērtība un atlikušā atlīdzības daļa precizējama, piemērojot viena zemes kvadrātmetra tirgus vērtību, ja Kompensējamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas rezultātā mainās tās platība.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts atsavināšanas līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Savukārt Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (skatīt Informatīvo ziņojumu “Par jauniem ceļiem Rail Baltica projekta īstenošanas rezultātā” (Projekta ID 22-TA-2881)), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz:
- no privātpersonas atsavināt nekustamā īpašuma “Cīrulīši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010012) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010364) 1,58 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010365) 0,40 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010366) 0,2044 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010367) 0,1725 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010368) 0,5277 ha platībā - Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā;
- ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā valstij piekritīgu rezerves zemes fondā ieskaitītu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotu zemi - Nekustamo īpašumu “Vārpatas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.66720010392) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010389) 2,40 ha platībā - Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā. Zemes vienības platība var tikt precizēta kadastrālās uzmērīšanas procesā;
- atļaut Satiksmes ministrijai atsavināt rīkojuma projektā uzskaitīto valstij piekritīgo rezerves zemes fondā ieskaitīto un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemi, izmantojot to kā daļēju kompensāciju par privātpersonai piederošās nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
- no privātpersonas atsavināt nekustamā īpašuma “Cīrulīši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720010012) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010364) 1,58 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010365) 0,40 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010366) 0,2044 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010367) 0,1725 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010368) 0,5277 ha platībā - Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā;
- ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā valstij piekritīgu rezerves zemes fondā ieskaitītu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotu zemi - Nekustamo īpašumu “Vārpatas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.66720010392) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720010389) 2,40 ha platībā - Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā. Zemes vienības platība var tikt precizēta kadastrālās uzmērīšanas procesā;
- atļaut Satiksmes ministrijai atsavināt rīkojuma projektā uzskaitīto valstij piekritīgo rezerves zemes fondā ieskaitīto un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemi, izmantojot to kā daļēju kompensāciju par privātpersonai piederošās nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums.
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma, lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā.
Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 8. pants noteic, ka valstij piekrīt un, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā tiek ierakstīta tāda neapbūvēta rezerves zemes fondā ieskaitīta un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantota zeme, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums.
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma, lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā.
Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 8. pants noteic, ka valstij piekrīt un, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā tiek ierakstīta tāda neapbūvēta rezerves zemes fondā ieskaitīta un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantota zeme, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, no kura sabiedrības vajadzībām atsavināma Nekustamā īpašuma daļa.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projekts tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, no kura sabiedrības vajadzībām atsavināma Nekustamā īpašuma daļa.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020. gada 13. novembrī starp akciju sabiedrību “RB Rail” un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020. gada 13. novembrī starp akciju sabiedrību “RB Rail” un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi