Anotācija (ex-ante)

Spēkā ir stājusies Direktīva 2021/971, kas paredz, ka, lai identificētu augu šķirni, papildus var izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk - BMP), ja rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.
Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Izmantojot BMP ir iespējams auga šķirni identificēt, balstoties uz laboratorijas analīzēm, nevis tikai uz vizuāliem augu fenotipa novērojumiem uz lauka.

BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni atbilstoši šķirnes aprakstā norādītajai informācijai. Šķirnes aprakstā būs noteikts tieši kādu attiecīgo BMP paņēmienu varēs pielietot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunām BMP un oficiālajiem sugu šķirņu aprakstiem jaunām šķirnēm.

Latvijā šobrīd nav iespējams veikt BMP šķirnes identifikācijā sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šo paņēmienu ir jāiekļauj noteikumos, jo nepieciešams nodrošināt iespēju nākotnē veikt šķirņu identifikāciju ar BMP, kad Latvijā sēklu sertifikācijā sāks izmantot BMP.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar ko, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot par papildu instrumentu lauka apskatēs un pēcpārbaudē. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.

Noteikumi tiek papildināti ar 50.¹ un 121.¹ punktu, kas nosaka, ka Valsts augu aizsardzības  dienests (turpmāk – dienests) var izmantot BMP, ja rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.

Lai nodrošinātu BMP izmantošanu, dienestam ir nepieciešams apmācīt darbiniekus testu veikšanai, paraugu noņemšanai, kā arī iegādāties tehniskos līdzekļus - iekārtas (uz DNS metodi balstītā analīzes - Reālā laika PĶR (PCR) ierīce, uz proteīnu metodēm balstītas analīzes - Horizontāla elektroforēzes iekārta un Vertikālā elektroforēzes iekārta) un reaģentus. Tā kā Direktīva 2021/971 paredz, ka BMP varēs izmantot ne tikai dārzeņu, bet arī lopbarības augu, labību, biešu, eļļas augu un šķiedraugu šķirņu identifikācijā, tad aprēķini, kas saistīti ar tehnisko līdzekļu iegādi un uzturēšanu veikti tiesību akta projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"".

Attīstoties digitalizācijai un dokumentu pārvaldības sistēmai, dienests ir mainījis KUVIS dokumentu aprites sistēmu. Patlaban lauku apskates protokolu kopijas tiek saglabātas elektroniskā veidā. Tās vairs netiek uzglabātas papīra formātā.

Noteikumu 51. punktā svītro prasību par dienestā paliekošā papīra dokumenta (lauku apskates protokola eksemplārs) saglabāšanu, kā arī papildina ar to, ka inspektors pieņem lēmumu pamatojoties uz sēklu šķirnes identitātes pārbaudes rezultātiem (laboratorijas analīzēm).

Latvijā sēklu kvalitātes analīzes tiek veiktas dienesta Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā (turpmāk - NSKL) atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (turpmāk - ISTA) noteikumiem. NSKL strādā saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma un citu sēklaudzēšanu un sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām, vienlaikus nodrošinot patērētāju interešu aizsardzību. Sēklu paraugu noņemšana, kvalitātes noteikšanas analīzes un ISTA sertifikātu izsniegšana tiek veikta saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas paredzētajiem noteikumiem un metodēm.
Dienesta tīmekļa vietnes sadaļā “Starptautiskās metodes” ir informācija par ISTA metodēm un procedūrām, kuras tiek izmantotas sēklu sertifikācijas procesā.

Veikti precizējumi noteikumu 52. punktā, lai noteikumu lietotājiem būtu skaidrs, ka dienesta tīmekļvietnē ir informācija par tām ISTA metodēm un procedūrām, ko izmanto dienests, lai nodrošinātu sēklu sertifikāciju.

Nepieciešams redakcionāli precizēt 90.3. apakšpunktu, kurā noteikti nosacījumi par sēklu sertifikāciju sēklām, kas nav līdz galam sertificētas. Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, līdz ar etiķeti ir nepieciešams pievienot arī pavaddokumentu, bet tas nav norādīts apakšpunktā. Šī prasība ir nepieciešama, lai nodrošinātu sertifikācija procesu citā lauksaimniecības saimniecībā, jo pavaddokuments satur informāciju par sēklas partiju.

Papildināt noteikumu 90.3. apakšpunktu ar piebildi, ka sēklu partijai nepieciešams pievienot 19.pielikumā minēto pavaddokumentu.

Noteikumu 116. punktā ir noteikts, ka reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu un ierakstu pareizību apliecina ar parakstu. Tā, kā uzskaites žurnālu var uzturēt arī elektroniski, tad nav iespējams apliecināt ar parakstu elektroniski veidota žurnāla ierakstus. Šī norma turpmāk nav nepieciešama.

Saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu, tirgotājam ir pienākums nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem. Pamatojoties uz šo prasību tirgotājam ir jāsniedz informācija par trešajām personām pārdotām sēklām.

Tā kā tirdzniecības vietās nav iespējams nodrošināt, ka par katru sēklas paciņu vai nelielo saiņojumu tirgotājs varēs iegūt informāciju no fiziskas vai juridiskas personas, ir nepieciešams noteikt atkāpi.

Redakcionāli grozītas noteikumu 116.punkta prasības, izslēdzot nepieciešamību parakstīt dokumentus un paredzot kādu informāciju nepieciešams norādīt sēklu uzskaites žurnālā par pircēju un nosakot, ka tirgojot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos, tirgotājam sēklu uzskaites žurnālā nav jānorāda informācija par pircēju.

Saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu līdz ar to nepieciešams svītrot šo terminu no noteikumu 10.2.2. apakšpunkta, lai nodrošinātu termina "juridiskā persona" nepārprotamu pielietojumu.
Komercreģistrs ir viens no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, kurā ieraksta komersantus. Tā kā nav ierobežots juridisko personu loks, kas var iegādāties sēklas materiālu, tad nepieciešams no noteikumiem svītrot atsauci uz komercreģistru.

Atsauce uz uzņēmumu, kā arī atsauce uz komercreģistru, svītrota no noteikumu 10.2.2. apakšpunkta, 2. un 20.¹  pielikuma. 

Noteikumos nepieciešams uzlabot izmantoto terminoloģiju. Šobrīd noteikumos izmanto terminu - "partijas masas lielums", bet nepieciešams vienkāršot izmantojot terminu - "partijas masa".

Nepieciešams veikt redakcionālus uzlabojumus 63., 64. punktā un 14. pielikumā, kuros svītrots vārds "lielums" un noteikumu teksts padarīts atbilstošs izmantotajai terminoloģijai.

Noteikumu 12. pielikuma "Dārzeņu sēklaudzēšanas lauku apskates protokola saturs" 9. punktā noteikts, ka dienesta inspektoram protokolā jānorāda apliecības numurs. Tā kā protokoli ir elektroniski, tad nav nepieciešams norādīt numuru, bet svarīgāk, lai atpazītu, - personas vārdu, uzvārdu, kas protokolu aizpildījis.

Noteikumu 12.pielikumā aizvietot vārdus "dienesta inspektora apliecības numurs" ar vārdiem "vārds, uzvārds". 

Sēklu un šķirņu likuma 17.panta 9.punktā ir noteiks, ka var ievest sēklas no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, personiskām vajadzībām nelielā daudzumā. Nekur nav noteikti apjomi, cik liels daudzums sēklu paredzēts privātpersonas personiskajām vajadzībām.

Kopš spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (turpmāk - Augu veselības regula), ir noteikts, ka ievedot sēklas no trešajām valstīm, tām ir jābūt ar fitosanitāro sertifikātu. Šo prasību ir jāuzsver, lai privātpersonas, kas ieved dārzeņu sēklas personiskajām vajadzībām, varētu apliecināt, ka sēklas atbilst fitosanitārajām prasībām, un šķērsojot robežu, šo dokumentu uzrādītu Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - PVD) inspektoriem vai muitas pārstāvjiem tajās vietās, kur nav PVD robežkontroles punkta.

Noteikumos noteikts tomātu (Solanum lycopersicum L.), paprikas jeb dārzeņpiparu (Capsicum annuum L.), pupiņu (Phaseolus spp. L) un pārējo dārzeņu sēklu daudzums, ko personiskajām vajadzībām privātpersona drīkst ievest Latvijā (105.² punkts) no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Noteikumus papildina ar prasību, ka visām dārzeņu sēklām, kuras ieved no trešajām valstīm, ir fitosanitārais sertifikāts (105.¹ punkts).

Nepieciešams precizēt prasības par pazemināto dīgtspēju pirmsbāzes kategorijas vai bāzes kategorijas sēklu partijas sēklām, kad reģistrētā persona var iesniegt dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Šobrīd ir noteikts 20.aprīlis visām dārzeņu sēklām, izņemot redīsiem, rabarberiem, melnsaknēm, lauka salātiem, kaut arī šīm sugām iesniegumu var iesniegt līdz 20.aprīlim. 

Precizēts 68.1. apakšpunkts nosakot, ka par visām dārzeņu sēklām iesniegumu, izņemot par papriku, tomātiem, puraviem, selerijām, gurķiem, kuriem iesniegumu iesniedz līdz 15.decembrim, būs jāiesniedz līdz 20.aprīlim.

Noteikumus nepieciešams papildināt ar atsauci Augu veselības regulas 88. pantu par augu pasu piestiprināšanas prasībām.

Noteikumu 92.¹ punkts papildināts ar atsauci uz Augu veselības regulas 88. pantu.

Tā kā sīpolu (Allium cepa L.), puravu (Allium porrum L.), paprikas (Capsicum annuum L.), tomātu (Solanum lycopersicum L.), daudzziedu pupiņu (Phaseolus coccineus L.), krūmu un kāršu pupiņu (Phaseolus vulgaris L.), lobāmo apaļo zirņu, šķautņaino zirņu, cukura zirņu (Pisum sativum L.), dārza pupu (Vicia faba L.) un galda biešu (Beta vulgaris L.) sēklām var būt Savienībā reglamentētie nekarantīnas organismi (turpmāk - RNO), tad ir noteiktas fitosanitārās prasības šīm sēklām. Nepieciešams papildināt nosacījumus kolekcionāra dārzeņu šķirņu sēklu izplatīšanai attiecībā uz iepriekšminētajām sugām. Kolekcionārs, kurš izplata šīs sēklas, turpmāk tiks iekļauts Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā, jo dienestam ir nepieciešams veikt uzraudzību attiecībā uz sēklu materiāla kvalitāti.
Šobrīd noteikumu 109.¹³ punktā ir norādīta nepareiza atsauce uz Augu veselības regulu, bet ir nepieciešama atsauce uz noteikumu pielikumu, kurā norādīti RNO.

Papildināts noteikumu 109.¹ punkts attiecībā kolekcionāra reģistrēšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā. Kā arī 109.¹³ punkts redakcionāli labots norādot atsauci uz noteikumu 4. pielikuma 4. punktu.

Notiekumu 65.punktā noteikts, ka no sēklu partijas noņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei, un apakšpunktos ir uzskaitīts no kādām parauga daļām sastāv vidējais paraugs. Tā kā fitosanitārajā jomā sēklu paraugam ir savādākas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos augu karantīnas jomā, tad ir nepieciešams nodalīt sēklu paraugu kvalitātei no fitosanitārajai kontrolei pakļautā sēklu parauga.

Noteikumos svītrots 65.4. apakšpunkts un attiecīgi noteikumi papildināti ar 65.² punktu, kas nosaka, ka Savienības reglamentēto nekarantīnas organismu noteikšanai sīpolu (Allium cepa L.), puravu (Allium porrum L.), paprikas (Capsicum annuum L.), tomātu (Solanum lycopersicum L.) un krūmu un kāršu pupiņu (Phaseolus vulgaris L.) sēklās no sēklu partijas noņem sēklu paraugu saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā.

Šobrīd noteikumos ir noteiktas īpašas prasības sīpolu (Allium cepa L.) un puravu (Allium porrum L.) sēklaudzēšanas sējumiem, jo šīm sugām ir Savienībā reglamentētie nekarantīnas organismi. Arī pārējām noteikumu 4. punktā minētajām dārzeņu sugām Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (turpmāk - Regula 2019/2072), ir noteiktas prasības attiecībā uz attiecīgajiem Savienībā reglamentētajiem nekarantīnas organismiem. Dienests veic fitosanitārās pārbaudes kā to nosaka Regula 2019/2072 un noteikumos nav nepieciešams atsevišķi noteikt sīpolu un puravu pārbaužu vai sējumu prasības.

No noteikumiem tiek svītrotas prasības attiecībā uz sīpolu (Allium cepa L.) un puravu (Allium porrum L.) Savienībā reglamentēto nekarantīnas organismu novērtēšanu un dienesta pārbaužu veikšanu šīm dārzeņu sugām (33.¹ punkts, 34.5 un 38.7 apakšpunkts).

Izvērtējot pašreizējo situāciju augu veselības jomā, ir nepieciešams papildināt noteikumu 4. punktu ar Augu veselības regulas prasībām. Šobrīd nav atsauces noteikumos uz primārajiem kaitīgajiem organismiem, dienesta rīcību, ja tiek konstatēti kaitēkļi, kas nav iekļauti nevienā Komisijas sagatavotajā karantīnas vai kaitēkļu sarakstā, nosacījumi augu sugu pārvietošanai, ievešanai no trešajām valstīm un nepieciešamais dokuments - fitosanitārais sertifikāts, kā arī, tas, ka profesionālajam operatoram jāievēro materiāla izsekojamības prasības, ja materiāls tiek ievests no trešajām valstīm. Šie Augu veselības regulas punkti ir īpaši jāuzsver, lai tiktu ievērotas visas fitosanitārās prasības dārzeņu sēklu materiālam.

Noteikumu 4. punkts tiek papildināts ar atsauci uz Augu veselības regulas - 6., 29., 42., 69., 71. un 72. pantu.