22-TA-2502: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts " Par apropriācijas pārdali " (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz:
1. Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta trīspadsmito, 13.2 un 13.3 daļu;
2. Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”.
1. Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta trīspadsmito, 13.2 un 13.3 daļu;
2. Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana, paredzot apropriācijas pārdali starp Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammām, lai nodrošinātu finansējumu energoresursu cenu kāpuma kompensācijai, tādejādi nodrošinot normatīvajos aktos noteikto sadzīves un komunālo pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra rīkojums Nr.50 “Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju” paredz atbalstīt jauna cietuma būvniecību Liepājā par valsts budžeta līdzekļiem, paredzot kopējo finansējumu ne vairāk kā 146 838 298 euro apmērā, tai skaitā:
2.1. atļaut Tieslietu ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 04.02.00 "Ieslodzījuma vietu būvniecība" ilgtermiņa saistību pasākuma "Jauna cietuma būvniecība Liepājā" īstenošanai laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam 135 749 094 euro apmērā:
2.1.1. 2022. gadā – 6 158 652 euro;
2.1.2. 2023. gadā – 39 396 846 euro;
2.1.3. 2024. gadā – 90 193 596 euro;
Ministru kabinets 2021.gada 2.novembrī (prot. Nr.73, 21.§ 4.punkts) uzdeva Tieslietu ministrijai mēneša laikā pēc jaunā Liepājas cietuma projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu iepirkuma uzvarētāja pasludināšanas iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra rīkojumā Nr. 50 "Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju", atbilstoši precizējot būvniecības termiņus un finanšu plūsmas pa gadiem.
2021.gada 22.maijā valsts akciju sabiedrība "Tiesu namu aģentūra" izsludināja atklātu, starptautisku iepirkumu – konkursa procedūru ar sarunām jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu nodrošināšanai. Dalībai izsludinātajā iepirkumā, kandidātu atlases konkursa nolikums paredzēja pieteikumu iesniegšanu elektroniskajā iepirkumu sistēmā līdz 2021.gada 28.jūnijam. Iepirkuma komisijas izvirzītajām kvalifikācijas prasībām atbilda un tika atlasīti divi kandidāti – AS “UPB” un SIA “Citrus Solutions”.
Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, iepirkuma komisija 2022. gada 26. septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu SIA “Citrus Solutions”.
Atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra rīkojumā Nr. 50 "Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju", precizējot būvniecības termiņus un finanšu plūsmas pa gadiem, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Grozījumi paredz, ka valsts budžeta finansējums jaunā Liepājas cietuma būvniecībai ir nepieciešams sākot ar 2023. gadu, līdz ar to, šobrīd paredzēto valsts budžeta finansējumu 2022.gadam 6 158 652 euro apmērā var novirzīt citiem aktuāliem mērķiem.
Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina ieslodzījuma izpildi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Šobrīd Latvijā ir deviņas ieslodzījuma vietas. Pārvalde nodrošina ieslodzījuma vietu apsardzi un ieslodzīto uzraudzību (izmantojot arī inženiertehniskos līdzekļus), ieslodzītos ar atbilstošiem sadzīves apstākļiem (t.sk. ūdens apgāde, apkure un ēdināšana), ieslodzīto veselības aprūpi, ieslodzīto garīgās aprūpes, sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumus. Septiņās ieslodzījuma vietās (Rīgas Centrālcietums, Iļģuciema cietums, Valmieras cietums, Jēkabpils cietums, Jelgavas cietums, Olaines cietums un Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem) karsto ūdeni un apkuri nodrošina Pārvalde, izmantojot gāzes apkures katlus. Savukārt Rīgas Centrālcietumā arī ēdiena pagatavošanai tiek izmantoti gāzes katli, citās ieslodzījuma vietās ēdiena pagatavošanai tiek izmantoti elektriskie katli.
Ieslodzījuma vietu kopējā apkurināmā platība ir 137 000 m2, no tiem 123 000 m2 tiek apkurināti ar dabasgāzi.
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants noteic, ka nevienu cilvēku nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt. Savukārt Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikuma Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem (turpmāk – Eiropas cietumu noteikumi) 19.4. apakšpunktā ir noteikts, ka ieslodzījuma vietā ir nodrošināms pietiekams sanitāro labierīcību skaits, lai ikviens ieslodzītais vispārējās higiēnas labad varētu ik dienas vai vismaz divas reizes nedēļā (vai biežāk, ja tas nepieciešams) nomazgāties vannā vai dušā, kurā ūdens temperatūra atbilst klimatiskajiem apstākļiem, bet 22.4.apakšpunktā ir noteikts, ka ieslodzītajiem jānodrošina trīs ēdienreizes dienā.
Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumu Nr.310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" 3.pielikums noteic arī minimālo gaisa temperatūru dzīvojamajās telpās, kas ir 18 °C.
Ņemot vērā to, ka energoresursi (dabasgāze un elektroenerģija) lielākoties tiek izmantoti, lai nodrošinātu ieslodzīto cilvēktiesību un pamatvajadzību nodrošināšanu, nav iespējams samazināt to patēriņu ilgtermiņā, neveicot ieguldījumus ieslodzījuma vietu infrastruktūrā.
2.1. atļaut Tieslietu ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 04.02.00 "Ieslodzījuma vietu būvniecība" ilgtermiņa saistību pasākuma "Jauna cietuma būvniecība Liepājā" īstenošanai laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam 135 749 094 euro apmērā:
2.1.1. 2022. gadā – 6 158 652 euro;
2.1.2. 2023. gadā – 39 396 846 euro;
2.1.3. 2024. gadā – 90 193 596 euro;
Ministru kabinets 2021.gada 2.novembrī (prot. Nr.73, 21.§ 4.punkts) uzdeva Tieslietu ministrijai mēneša laikā pēc jaunā Liepājas cietuma projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu iepirkuma uzvarētāja pasludināšanas iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra rīkojumā Nr. 50 "Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju", atbilstoši precizējot būvniecības termiņus un finanšu plūsmas pa gadiem.
2021.gada 22.maijā valsts akciju sabiedrība "Tiesu namu aģentūra" izsludināja atklātu, starptautisku iepirkumu – konkursa procedūru ar sarunām jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu nodrošināšanai. Dalībai izsludinātajā iepirkumā, kandidātu atlases konkursa nolikums paredzēja pieteikumu iesniegšanu elektroniskajā iepirkumu sistēmā līdz 2021.gada 28.jūnijam. Iepirkuma komisijas izvirzītajām kvalifikācijas prasībām atbilda un tika atlasīti divi kandidāti – AS “UPB” un SIA “Citrus Solutions”.
Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, iepirkuma komisija 2022. gada 26. septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu SIA “Citrus Solutions”.
Atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra rīkojumā Nr. 50 "Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju", precizējot būvniecības termiņus un finanšu plūsmas pa gadiem, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Grozījumi paredz, ka valsts budžeta finansējums jaunā Liepājas cietuma būvniecībai ir nepieciešams sākot ar 2023. gadu, līdz ar to, šobrīd paredzēto valsts budžeta finansējumu 2022.gadam 6 158 652 euro apmērā var novirzīt citiem aktuāliem mērķiem.
Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina ieslodzījuma izpildi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Šobrīd Latvijā ir deviņas ieslodzījuma vietas. Pārvalde nodrošina ieslodzījuma vietu apsardzi un ieslodzīto uzraudzību (izmantojot arī inženiertehniskos līdzekļus), ieslodzītos ar atbilstošiem sadzīves apstākļiem (t.sk. ūdens apgāde, apkure un ēdināšana), ieslodzīto veselības aprūpi, ieslodzīto garīgās aprūpes, sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumus. Septiņās ieslodzījuma vietās (Rīgas Centrālcietums, Iļģuciema cietums, Valmieras cietums, Jēkabpils cietums, Jelgavas cietums, Olaines cietums un Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem) karsto ūdeni un apkuri nodrošina Pārvalde, izmantojot gāzes apkures katlus. Savukārt Rīgas Centrālcietumā arī ēdiena pagatavošanai tiek izmantoti gāzes katli, citās ieslodzījuma vietās ēdiena pagatavošanai tiek izmantoti elektriskie katli.
Ieslodzījuma vietu kopējā apkurināmā platība ir 137 000 m2, no tiem 123 000 m2 tiek apkurināti ar dabasgāzi.
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants noteic, ka nevienu cilvēku nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt. Savukārt Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikuma Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem (turpmāk – Eiropas cietumu noteikumi) 19.4. apakšpunktā ir noteikts, ka ieslodzījuma vietā ir nodrošināms pietiekams sanitāro labierīcību skaits, lai ikviens ieslodzītais vispārējās higiēnas labad varētu ik dienas vai vismaz divas reizes nedēļā (vai biežāk, ja tas nepieciešams) nomazgāties vannā vai dušā, kurā ūdens temperatūra atbilst klimatiskajiem apstākļiem, bet 22.4.apakšpunktā ir noteikts, ka ieslodzītajiem jānodrošina trīs ēdienreizes dienā.
Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumu Nr.310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" 3.pielikums noteic arī minimālo gaisa temperatūru dzīvojamajās telpās, kas ir 18 °C.
Ņemot vērā to, ka energoresursi (dabasgāze un elektroenerģija) lielākoties tiek izmantoti, lai nodrošinātu ieslodzīto cilvēktiesību un pamatvajadzību nodrošināšanu, nav iespējams samazināt to patēriņu ilgtermiņā, neveicot ieguldījumus ieslodzījuma vietu infrastruktūrā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021. gada beigās energoresursu cenas biržā būtiski palielinājās salīdzinājumā ar 2021.gada sākumu, līdz ar to būtiski pieauga 2022. gada izdevumu apmērs par energoresursiem Pārvaldes un to struktūrvienību pamatfunkciju un darba nodrošināšanai.
Pārvalde 2022.gada 4. janvārī noslēdza līgumu Nr. P-1-2022-00013 ar AS “Latvijas Gāze” par dabasgāzes piegādi. Saskaņā ar noslēgto līgumu dabasgāzes cena tiek aprēķināta pēc formulas TTFfm + 1,15 euro/MWh (pretendenta piedāvātais uzcenojums), līguma summa bez PVN ir 1 800 000 euro, jeb 2 178 000 euro ar PVN.
2021. gadā Pārvalde faktiski patērēja 3.24 miljonus m3 cauruļvadu gāzes, jeb 29.87 miljonus kWh, ņemot vērā 2022. gada 8 mēnešu faktisko patēriņu un plānoto nākamo 4 mēnešu patēriņu (orientējoties pēc 2021. gada to pašu 4 mēnešu datiem), lai Pārvalde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam nodrošinātu sadzīves un komunālo pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem, 2022. gadā būtu jāiegādājas 2.98 miljoni m3 cauruļvadu gāzes, jeb 27.587 miljoni kWh. Ņemot vērā kraso dabasgāzes cenas kāpumu biržā, 2022.gada 4. janvārī noslēgtajā līgumā Nr. P-1-2022-00013 ar AS “Latvijas Gāze”, diviem gadiem plānotā līguma kopējā summa tika sasniegta jau 2022. gada augustā, ar Pārvaldes budžeta deficītu 1 216 422 euro.
Pārvalde 2022.gada 28. jūlijā saņēma AS “Latvijas Gāze” vēstuli Nr. 9-2/590, kurā AS “Latvijas Gāze” informē, ka noslēgtais Līgums ir spēkā līdz līgumsummas – 1 800 000 euro bez PVN sasniegšanai un pēc minētās līgumsummas sasniegšanas, AS “Latvijas Gāze” nav pienākums turpināt un Pārvaldei nav tiesību prasīt turpmāku dabasgāzes piegādi. Ņemot vērā minēto, ka līgumsumma tika sasniegta mēneša vidū, AS “Latvijas Gāze” piekrita turpināt dabasgāzes piegādi Pārvaldei līdz 2022.gada 31. augustam.
2022. gada 18. augustā starp AS “Latvijas Gāze” un Pārvaldi tika noslēgts līgums Nr.P-1-73-2022-00054, ka dabasgāzes apjomu, kuru 2022.gada augustā Pārvalde saņēma pēc līgumsummas sasniegšanas, AS “Latvijas Gāze” pārdos par biržas cenu, kas aprēķināta pēc formulas: TTFfm + 15.00 euro /MWh (TTFfm – augusta TTF cenu indekss, kas tiek publicēts jūlija pēdējā tirdzniecības darba dienā “Argus European Natural Gas” pārskatā, “Featured indexes” sadaļā). Maksa par sistēmas pakalpojumiem tiek aprēķināta atbilstoši spēkā esošajiem tarifiem. Atbilstoši septembra mēnesī spēkā esošajam līgumam Nr.P-1-73-2022-00054 TTFfm indekss septembrī ir 231,88 euro/MWh.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija 2022. gada 2. augusta sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu apropriācijas palielināšanai 234 305 euro apmērā no ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikuma uz saimnieciskā gada sākumu, lai nodrošinātu daļēju energoresursu sadārdzinājuma izdevumu segšanu. Daļa no summas 141 692 euro apmērā tika novirzīta daļējai no AS “Latvijas Gāze” saņemto rēķinu apmaksai.
Pārvalde ir ieviesusi un īsteno energoresursu ekonomijas pasākumus - tādus, kā apkures sistēmas optimizēšana (neizmantoto telpu atslēgšana no apkures vai temperatūras samazināšana līdz tehniski iespējamam līmenim), līdz ar to gāzes patēriņā ekonomija no ieviestajiem pasākumiem, laika posmā 2022.gada 1. septembra līdz 2022.gada 31. decembrim, varētu sastādīt 132 823 euro.
2022.gada 1. oktobrī stājās spēkā jauns līgums Nr. P-1-2022-02383 ar AS “Latvenergo” par dabasgāzes iegādi Latvijas ieslodzījuma vietām, atbilstoši šim līgumam dabasgāzes cenu aprēķināta pēc formulas: TTFfm + 19.00 euro/MWh (AS “Latvenergo” TTFfm indeksu piemēros atbilstoši "TTF NATURAL GAS INDEX (TTFI)" sadaļas statistikas datiem www.theice.com/marketdata/reports/282).
Pārvaldes 2022. gada aprēķinātie izdevumi, ņemot vērā dabasgāzes cenas kāpumu un orientējoties pēc 2021. gada patērētā apjoma, sastādītu 5 497 721 euro, kas ir par 456,90% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Ievērojot abu līgumu nosacījumus, dabasgāzes cenu un Pārvaldes plānoto dabasgāzes patēriņu laika posmā no 2022.gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, kā arī 2022. gadā plānoto ekonomiju un daļu no apropriācijas summas pārdales, dabasgāzes iegādes papildus izdevumi par šo periodu sastādīs 2 767 694 euro, bet kopā 2022. gadā 3 984 116 euro.
Līdzīga situācija ir arī izdevumiem par elektroenerģiju. 2021. gadā Pārvaldes izdevumi par 10 162 915 kWh elektroenerģijas iegādi bija 1 327 760 euro. Pārvalde 2021.gada 22. oktobrī noslēdza līgumu Nr. P-1-2021-01945 ar SIA “Elenger” par elektroenerģijas piegādi uz laiku līdz 2022. gada 31. oktobrim. Līgumā ir atrunāts nemainīgs tarifs, kas sastāda 0,19664 euro /kWh.
Sākot ar 2022. gada 1. novembri Pārvaldei ir jānoslēdz jauns līgums par elektroenerģijas piegādi, kurā prognozēta cena varētu būt 521,85 euro/MWh (2022. gada 3. oktobrī ir noslēdzies piedāvājumu iesniegšanas termiņš elektroenerģijas iepirkuma konkursā Atbilstoši piedāvājumu atvēršanas protokolam, lētākā piedāvātā cena ir 521,85 euro/MWh).
Pārvaldes 2022. gada aprēķinātie izdevumi, ņemot vērā elektroenerģijas cenas kāpumu un orientējoties pēc 2021. gada patērētā apjoma, 2022. gadā kopā sastādītu 3 327 026 euro, kas ir par 150.58% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija 2022. gada 2. augusta sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu apropriācijas palielināšanai 234 305 euro apmērā no ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikuma uz saimnieciskā gada sākumu, lai nodrošinātu daļēju energoresursu sadārdzinājuma izdevumu segšanu. Daļa no summas 92 613 euro tika novirzīti daļējai no SIA “Elenger” saņemto rēķinu apmaksai.
Pārvalde ir ieviesusi un īsteno energoresursu ekonomijas pasākumus tādus, kā apgaismojuma līmeņa optimizēšana (apgaismojuma līmeņa samazināšana ēku koplietošanas vestibilos, kāpņu telpās un koridoros; aizliegtās teritorijas apgaismojuma optimizācija; izmantoto administrācijas telpu skaita samazinājums.), līdz ar to elektroenerģijas patēriņā ekonomija no ieviestajiem pasākumiem, laika posmā 2022.gada 1. septembra līdz 2022.gada 31. decembrim, varētu sastādīt 43 836 euro.
Ņemot vērā 2022. gada plānoto ekonomiju un daļu no apropriācijas summas pārdales, elektroenerģijas iegādei 2022. gadā ir nepieciešami papildus 1 490 427 euro.
Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto sadzīves un komunālo pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem, dabasgāzes un elektroenerģijas papildu izdevumu segšanai kopumā ir nepieciešams papildu finansējums 5 474 543 euro apmērā.
Šobrīd dabasgāzes biržas TTFfm vienības cenas ir neprognozējama un var radīt Pārvaldei būtisku izmaksu pieaugumu arī turpmāk.
Pārvalde 2022.gada 4. janvārī noslēdza līgumu Nr. P-1-2022-00013 ar AS “Latvijas Gāze” par dabasgāzes piegādi. Saskaņā ar noslēgto līgumu dabasgāzes cena tiek aprēķināta pēc formulas TTFfm + 1,15 euro/MWh (pretendenta piedāvātais uzcenojums), līguma summa bez PVN ir 1 800 000 euro, jeb 2 178 000 euro ar PVN.
2021. gadā Pārvalde faktiski patērēja 3.24 miljonus m3 cauruļvadu gāzes, jeb 29.87 miljonus kWh, ņemot vērā 2022. gada 8 mēnešu faktisko patēriņu un plānoto nākamo 4 mēnešu patēriņu (orientējoties pēc 2021. gada to pašu 4 mēnešu datiem), lai Pārvalde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam nodrošinātu sadzīves un komunālo pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem, 2022. gadā būtu jāiegādājas 2.98 miljoni m3 cauruļvadu gāzes, jeb 27.587 miljoni kWh. Ņemot vērā kraso dabasgāzes cenas kāpumu biržā, 2022.gada 4. janvārī noslēgtajā līgumā Nr. P-1-2022-00013 ar AS “Latvijas Gāze”, diviem gadiem plānotā līguma kopējā summa tika sasniegta jau 2022. gada augustā, ar Pārvaldes budžeta deficītu 1 216 422 euro.
Pārvalde 2022.gada 28. jūlijā saņēma AS “Latvijas Gāze” vēstuli Nr. 9-2/590, kurā AS “Latvijas Gāze” informē, ka noslēgtais Līgums ir spēkā līdz līgumsummas – 1 800 000 euro bez PVN sasniegšanai un pēc minētās līgumsummas sasniegšanas, AS “Latvijas Gāze” nav pienākums turpināt un Pārvaldei nav tiesību prasīt turpmāku dabasgāzes piegādi. Ņemot vērā minēto, ka līgumsumma tika sasniegta mēneša vidū, AS “Latvijas Gāze” piekrita turpināt dabasgāzes piegādi Pārvaldei līdz 2022.gada 31. augustam.
2022. gada 18. augustā starp AS “Latvijas Gāze” un Pārvaldi tika noslēgts līgums Nr.P-1-73-2022-00054, ka dabasgāzes apjomu, kuru 2022.gada augustā Pārvalde saņēma pēc līgumsummas sasniegšanas, AS “Latvijas Gāze” pārdos par biržas cenu, kas aprēķināta pēc formulas: TTFfm + 15.00 euro /MWh (TTFfm – augusta TTF cenu indekss, kas tiek publicēts jūlija pēdējā tirdzniecības darba dienā “Argus European Natural Gas” pārskatā, “Featured indexes” sadaļā). Maksa par sistēmas pakalpojumiem tiek aprēķināta atbilstoši spēkā esošajiem tarifiem. Atbilstoši septembra mēnesī spēkā esošajam līgumam Nr.P-1-73-2022-00054 TTFfm indekss septembrī ir 231,88 euro/MWh.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija 2022. gada 2. augusta sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu apropriācijas palielināšanai 234 305 euro apmērā no ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikuma uz saimnieciskā gada sākumu, lai nodrošinātu daļēju energoresursu sadārdzinājuma izdevumu segšanu. Daļa no summas 141 692 euro apmērā tika novirzīta daļējai no AS “Latvijas Gāze” saņemto rēķinu apmaksai.
Pārvalde ir ieviesusi un īsteno energoresursu ekonomijas pasākumus - tādus, kā apkures sistēmas optimizēšana (neizmantoto telpu atslēgšana no apkures vai temperatūras samazināšana līdz tehniski iespējamam līmenim), līdz ar to gāzes patēriņā ekonomija no ieviestajiem pasākumiem, laika posmā 2022.gada 1. septembra līdz 2022.gada 31. decembrim, varētu sastādīt 132 823 euro.
2022.gada 1. oktobrī stājās spēkā jauns līgums Nr. P-1-2022-02383 ar AS “Latvenergo” par dabasgāzes iegādi Latvijas ieslodzījuma vietām, atbilstoši šim līgumam dabasgāzes cenu aprēķināta pēc formulas: TTFfm + 19.00 euro/MWh (AS “Latvenergo” TTFfm indeksu piemēros atbilstoši "TTF NATURAL GAS INDEX (TTFI)" sadaļas statistikas datiem www.theice.com/marketdata/reports/282).
Pārvaldes 2022. gada aprēķinātie izdevumi, ņemot vērā dabasgāzes cenas kāpumu un orientējoties pēc 2021. gada patērētā apjoma, sastādītu 5 497 721 euro, kas ir par 456,90% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Ievērojot abu līgumu nosacījumus, dabasgāzes cenu un Pārvaldes plānoto dabasgāzes patēriņu laika posmā no 2022.gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, kā arī 2022. gadā plānoto ekonomiju un daļu no apropriācijas summas pārdales, dabasgāzes iegādes papildus izdevumi par šo periodu sastādīs 2 767 694 euro, bet kopā 2022. gadā 3 984 116 euro.
Līdzīga situācija ir arī izdevumiem par elektroenerģiju. 2021. gadā Pārvaldes izdevumi par 10 162 915 kWh elektroenerģijas iegādi bija 1 327 760 euro. Pārvalde 2021.gada 22. oktobrī noslēdza līgumu Nr. P-1-2021-01945 ar SIA “Elenger” par elektroenerģijas piegādi uz laiku līdz 2022. gada 31. oktobrim. Līgumā ir atrunāts nemainīgs tarifs, kas sastāda 0,19664 euro /kWh.
Sākot ar 2022. gada 1. novembri Pārvaldei ir jānoslēdz jauns līgums par elektroenerģijas piegādi, kurā prognozēta cena varētu būt 521,85 euro/MWh (2022. gada 3. oktobrī ir noslēdzies piedāvājumu iesniegšanas termiņš elektroenerģijas iepirkuma konkursā Atbilstoši piedāvājumu atvēršanas protokolam, lētākā piedāvātā cena ir 521,85 euro/MWh).
Pārvaldes 2022. gada aprēķinātie izdevumi, ņemot vērā elektroenerģijas cenas kāpumu un orientējoties pēc 2021. gada patērētā apjoma, 2022. gadā kopā sastādītu 3 327 026 euro, kas ir par 150.58% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija 2022. gada 2. augusta sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu apropriācijas palielināšanai 234 305 euro apmērā no ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikuma uz saimnieciskā gada sākumu, lai nodrošinātu daļēju energoresursu sadārdzinājuma izdevumu segšanu. Daļa no summas 92 613 euro tika novirzīti daļējai no SIA “Elenger” saņemto rēķinu apmaksai.
Pārvalde ir ieviesusi un īsteno energoresursu ekonomijas pasākumus tādus, kā apgaismojuma līmeņa optimizēšana (apgaismojuma līmeņa samazināšana ēku koplietošanas vestibilos, kāpņu telpās un koridoros; aizliegtās teritorijas apgaismojuma optimizācija; izmantoto administrācijas telpu skaita samazinājums.), līdz ar to elektroenerģijas patēriņā ekonomija no ieviestajiem pasākumiem, laika posmā 2022.gada 1. septembra līdz 2022.gada 31. decembrim, varētu sastādīt 43 836 euro.
Ņemot vērā 2022. gada plānoto ekonomiju un daļu no apropriācijas summas pārdales, elektroenerģijas iegādei 2022. gadā ir nepieciešami papildus 1 490 427 euro.
Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto sadzīves un komunālo pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem, dabasgāzes un elektroenerģijas papildu izdevumu segšanai kopumā ir nepieciešams papildu finansējums 5 474 543 euro apmērā.
Šobrīd dabasgāzes biržas TTFfm vienības cenas ir neprognozējama un var radīt Pārvaldei būtisku izmaksu pieaugumu arī turpmāk.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto sadzīves un komunālo pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz pārdalīt finansējumu 3 291 994 euro apmērā no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 04.02.00 “Ieslodzījuma vietu būvniecība” uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” dabasgāzes un elektroenerģijas papildu izdevumu segšanai.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 132 daļa nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības veikt šā panta trīspadsmitās daļas 1. punktā minētās apropriāciju pārdales starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot nosacījumu, ka kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas vienlaikus pārsniegtu piecus procentus no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma un vērtību 100 000 euro, bet 133daļa nosaka, ka šā panta 13.2 daļas nosacījumi neattiecas uz apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par apropriācijas pārdali. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali. Līdz ar to, rīkojuma projekts paredz:
- Tieslietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei;
- finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 132 daļa nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības veikt šā panta trīspadsmitās daļas 1. punktā minētās apropriāciju pārdales starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot nosacījumu, ka kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas vienlaikus pārsniegtu piecus procentus no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma un vērtību 100 000 euro, bet 133daļa nosaka, ka šā panta 13.2 daļas nosacījumi neattiecas uz apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par apropriācijas pārdali. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali. Līdz ar to, rīkojuma projekts paredz:
- Tieslietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei;
- finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ieslodzītās personas
Ietekmes apraksts
2022.gada 15.augustā ieslodzījuma vietās atradās 3171 ieslodzītas personas (no kurām 699 apcietinātie un 2472 notiesātie). Projekta mērķis ir nodrošināt ieslodzījumā esošajām personām cilvēktiesībām atbilstošus sadzīves apstākļus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
3 291 994
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
3 291 994
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-3 291 994
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-3 291 994
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
3 291 994
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Aprēķinātais dabasgāzes un elektroenerģijas izdevumu segšanai līdz 2022.gada 31.decembrim nepieciešamais papildu finansējums sastāda 5 474 543 euro .
Tieslietu ministrija jau ir iesniegusi Finanšu ministrijai pārdales starp Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammām uz budžeta apakšprogrammu 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” 682 549 euro apmērā un budžeta apakšprogrammas 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” ietvaros 1 500 000 euro apmērā, lai nodrošinātu energoresursu izdevumu segšanu.
Līdz ar to vēl veicama finansējuma pārdale 3 291 994 euro apmērā starp Tieslietu ministrijas resora budžeta apakšprogrammām.
Rīkojuma projektam nav ietekme uz kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem, jo tiek veikta apropriācijas pārdale tieslietu resora ietvaros.
Tieslietu ministrija jau ir iesniegusi Finanšu ministrijai pārdales starp Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammām uz budžeta apakšprogrammu 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” 682 549 euro apmērā un budžeta apakšprogrammas 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” ietvaros 1 500 000 euro apmērā, lai nodrošinātu energoresursu izdevumu segšanu.
Līdz ar to vēl veicama finansējuma pārdale 3 291 994 euro apmērā starp Tieslietu ministrijas resora budžeta apakšprogrammām.
Rīkojuma projektam nav ietekme uz kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem, jo tiek veikta apropriācijas pārdale tieslietu resora ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
nav attiecināms
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta izpilde neietekmē iesaistīto institūciju funkcijas un uzdevumus.
Rīkojuma projekta izpilde neietekmē valsts pārvaldes institucionālo sistēmu.
Rīkojuma projekta izpilde neietekmē valsts pārvaldes institucionālo sistēmu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt finansējumu energoresursu cenu kāpuma kompensācijai, lai nodrošinātu ieslodzītajiem cilvēktiesībām atbilstošus sadzīves apstākļus.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi