Anotācija (ex-ante)

Satiksmes ministrijas un ostu nozaru speciālistu pārrunās identificēta nepieciešamība veikt grozījumus normās, kas skar ostu zemes un nekustamo īpašumu nomu līgumus. Saskaņā ar esošo likuma redakciju ostu pārvaldes slēdza ostu zemes un citu nekustamo īpašumu nomas, īres un apbūves tiesību līgumus ar juridiskajām personām par termiņu, kas nepārsniedz 45 gadus. Līdz šim likums nosaka, ka līguma termiņu ir iespējams pagarināt, ja nomnieks ostā ieguldījis investīcijas vismaz 70 milj. euro apmērā. Pārrunās ar ostu uzņēmumiem tika akcentēts, ka 70 milj. euro investīciju slieksnis ir pārāk augsts, īpaši ņemot vērā riskus nozarē, piemēram, ekonomiskā nestabilitāte, ģeopolitiskā situācija pasaulē, starptautiskā konkurence, klimata un vides aizsardzības regulējuma ietekme uz ostu darbību un attīstību. Šis investīciju slieksnis varētu radīt grūtības arī mazākiem uzņēmumiem turpināt darbību ostas teritorijā, kā arī varētu ierobežot paša uzņēmuma attīstību, jo kavētu inovāciju un jaunu iespēju izmantošanu ostu nozarē.

Likumprojekts paredz samazināt nepieciešamo investīciju slieksni līdz 40 milj. euro un iespēju pagarināt līguma termiņu vēl līdz pat 45 gadiem, ja tas tiek sasniegts. Jaunā norma ir izveidota saskaņā ar nozares ieteikumiem un prasībām. Ņemot vērā esošās investīcijas, kuras jau ir ieguldītas un investīcijas, kuras ir plānots ieguldīt ostu teritorijā, kas norādītas uzņēmēju biznesa plānos, nozare uzsvēra, ka 40 milj. euro slieksnis ir optimāls šī brīža ekonomiskajai situācijai. Šī brīža esošā norma par 70 milj. euro slieksni reti kuram uzņēmējam ir izpildāma, kas liek apšaubīt attīstības iespējas un sadarbības turpināšanos ar ostas pārvaldi. Pārrunās ar ostu nozares speciālistiem un ostu pārvaldēm, 40 milj. euro slieksnis tika noteikts ņemot vērā jau ieguldītās investīcijas ostas teritorijā, kā arī vēl laiku līdz kuram vēl attiecīgie nomas līgumi ir spēkā. Nozare norādīja, ka 40 milj. euro investīciju slieksnis viennozīmīgi palīdz samērīgi novērtēt investīciju risku. Šāds investīciju slieksnis nodrošina, ka investīcijas tiek pietiekami izvērtētas un rūpīgi analizētas, lai novērstu nevēlamas finansiālas sekas.  Nenosakot konkrētu investīciju apjoma slieksni, tika secināts, ka tas radītu nevienlīdzīgu pieeju uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem par nomas līguma pagarināšanas nosacījumiem. 40 milj. euro slieksnis ir noteikts, lai nodrošinātu, ka tiek veikti tikai tie ieguldījumi, kas ir ekonomiski pamatoti ņemot vēra uzņēmēju un investoru attīstības stratēģiju. Šis slieksnis var arī kalpot kā līdzeklis, lai novērstu pārmērīgas vai nepamatotas investīcijas. Šis slieksnis ir noteikts, pamatojoties uz analīzi par to, cik lielu atdevi var sagaidīt no konkrētā investīciju apmēra.
Šie grozījumi būtu vērsti uz nosacījumu uzlabošanu, kas regulētu nomu līguma pagarināšanas iespējas, tādējādi aizsargājot nomnieka jau veiktos ieguldījumus, kā arī potenciālās investīcijas. Līdz ar to likumprojektā precizētais regulējums dos nomniekiem lielāku drošības sajūtu par savām tiesībām, kā arī radīs reālāku iespēju panākt nomas līguma pagarinājumu, neprasot neiespējami lielu finansējuma ieguldījumu, kas iepriekš varētu būt bijis šķērslis ilgtermiņa sadarbībai. Šobrīd ostas pārvalde nodrošina iespēju nomniekiem saņemt nomas līguma pagarinājumu, ja tiek iesniegts detalizēts biznesa plāns, kurā ir skaidri definēts paredzamais investīciju apjoms un potenciāli sasniedzamie biznesa rezultāti. Katrs šāds gadījums tiek individuāli izvērtēts ostas valdes līmenī. Līdz šim nevienam komersantam nav tikušas piešķirtas tiesības uz nomas līguma pagarinājumu par papildu 45 gadiem. Nomnieki un ostas valde savstarpēji vienojas par nomas līguma pagarinājumu, balstoties uz konkrēto situāciju un abu pušu interesēm. Jaunā norma likumā paredz, ka ir iespējams pagarināt nomas līgumu līdz pat 45 gadiem, bet tas nenozīmē to, ka tas ir jāpagarina tieši uz 45 gadiem. Norma paredz, ka tas ir maksimālais termiņš, bet lēmumu par to var pieņemt tikai ostas pārvalde individuāli vērtējot katru gadījumu un uzņēmēja intereses, un plānotos ieguldījumus ostas teritorijā. Termiņš var būt arī īsāks , bet pietiekošs, lai veiktu nepieciešamās darbības investīciju atgūšanai un uzņēmējdarbības veicināšanai. Līguma termiņa pagarināšana ir abu pušu interesēs, jo tādējādi tiek turpināta jau, iespējams, ļoti veiksmīga sadarbība, ar vēl lielāku iespēju, ostas teritorijas izaugsmei.
Tāpat šī grozījuma mērķis ir padarīt investēšanu ostās pieejamāku un elastīgāku.  Investīciju sliekšņa samazināšana un nomas līguma termiņa pagarinājums ir izdevīgs ostai sekojošo iemeslu dēļ:
1. Pieejamība plašākam investīciju spektram: Samazinot investīciju slieksni, ostas pārvalde palielina potenciālo investoru loku. Tādējādi ostas attīstībai un uzturēšanai ir pieejami lielāki finansējuma resursi.
2. Ilgtspējīga attīstība: Investīciju projektiem bieži ir ilgtermiņa raksturs, un to atdevi var redzēt tikai pēc vairākiem gadiem. Nomas līguma termiņa pagarinājums līdz 45 gadiem nodrošina nepieciešamo stabilitāti un paredzamību, kas ir svarīga, lai veicinātu ilgtermiņa investīcijas.
3. Risks un atgriezeniskā saite: Investoriem ir nepieciešama noteikta atgriezeniskā saite no savām investīcijām. Ilgāks nomas līgums nozīmē, ka investoriem ir vairāk laika gūt peļņu no savām investīcijām, kas samazina risku un padara investīciju projektu pievilcīgāku.
4. Ostas konkurētspēja: Ostas konkurētspēja ir atkarīga no tās spējas pievilināt un uzturēt investorus. Nomas termiņa pagarinājums un zemāks investīciju slieksnis veicina ostas konkurētspēju, jo tie palielina ostas spēju piesaistīt un saglabāt investorus.

Saskaņā ar Civillikuma trešās A nodaļas  “Apbūves tiesība” noteikto, Ostu likumā ir iekļautas vairākas normas, kas regulē apbūves tiesību principus ostas teritorijā. Ostu likuma 4. panta 6.1 daļa paredz, ka pēc apbūves tiesību izbeigšanās ostu pārvalde apbūves tiesīgajam var izmaksāt atlīdzību, ja tāda paredzēta līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu starp abām pusēm. Taču nav vienota regulējuma, kā paredzēto atlīdzību noteikt.

Likumprojektā ir iekļauta jauna norma, kas nosaka, kā tiek noteikta izmaksājamā atlīdzība apbūves tiesīgajam pie apbūves tiesību izbeigšanās brīža. Šī norma paredz, ka atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru nosaka, balstoties uz Civillikumu. Ņemot vērā veikto nepieciešamo un derīgo izdevumu nolietojumu apbūves tiesības līguma darbības laikā un citus apstākļus, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru, jaunā norma palīdzēs nodrošināt taisnīgu un atbilstošu kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību apbūves tiesīgajam. Lai nodrošinātu, ka kompensācijas apmēra novērtējums tiek veikts objektīvi un bez iespējamas iespaidošanas, tas tiks sagatavots ar neatkarīga vērtētāja palīdzību. Neatkarīgs vērtētājs ir persona ar labu reputāciju, kura ieguvusi profesionālo kvalifikāciju nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā vai radniecīgā jomā, kas ir saistīta ar nekustamo īpašumu, kura ir apguvusi nekustamā īpašuma vērtētāja profesijai nepieciešamās zināšanas. Kā arī ieguvusi atbilstošu pieredzi un ir kompetents attiecīgu aktīvu kategorijā un lokalizācijā esošas zemes un būvju novērtēšanā, vai persona, kurai ir derīgs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai (sertificēts vērtētājs). Vērtētājs ņems vērā visus nepieciešamos apstākļus, kas ietekmē kompensācijas apmēru, piemēram, ieguldījumu amortizāciju, tirgus vērtību, būvniecības izmaksas un citus būtiskus faktorus, kas saistīti ar apbūves tiesīgā objektu. Neatkarīgā vērtētāja iesaistīšana šajā procesā palīdzēs garantēt, ka abām pusēm tiek piedāvāts taisnīgs un atbilstošs risinājums, kas balstās uz profesionāliem un objektīviem novērtējumiem. Šāda pieeja veicina uzticēšanās un pārredzamības principus attiecībās starp ostu pārvaldi un apbūves tiesīgajiem, kā arī aizsargā visas iesaistītās puses no iespējamiem konfliktiem un strīdiem saistībā ar kompensācijas apmēra noteikšanu. Ostas pārvalde neatbild par citu izdevumu segšanu apbūves tiesīgajam, ja tie jau ir atgūti citā veidā, piemēram, saņemot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, saņemot starptautiskās attīstības sadarbības programmas ietvaros gūto finansējumu, saņemot Eiropas teritoriālās sadarbības programmas saņemto finansējumu un citus. Šāda pieeja palīdz novērst iespējamo dubulto kompensāciju saņemšanu.

Mazo ostu asociācija sarunās ar Satiksmes ministriju pievērsa uzmanību tam, ka Ostu likuma 7. panta pirmajā daļā un 12. panta 7. punktā būtu nepieciešams precizēt normas, pievienojot terminu pašvaldības "izveidota" iestāde. Šāds papildinājums norāda, ka mazo ostu pārvalde ir pašvaldības izveidota iestāde, nevis  “pašvaldības iestāde”.

Saskaņā ar Pašvaldības likuma 10. pantu pašvaldības dome ir tiesīga izlemt izveidot, reorganizēt un likvidēt institūcijas, kā arī likuma noteiktajā kārtībā izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības kapitālsabiedrības un nodibinājumus. Un saskaņā ar Pašvaldības likuma 80. pantu kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. "Pašvaldības izveidota iestāde" norāda uz iestādi, kas tika izveidota pašvaldības lēmuma rezultātā un darbojas pašvaldības vadībā un uzraudzībā. Šī iestāde nodrošina noteiktus pakalpojumus, šajā gadījumā ostas pakalpojumus, vai funkcijas pašvaldības vārdā un uzņemas atbildību par to īstenošanu. Šajā gadījumā uzsvars tiek likts uz to, ka pašvaldība ir šīs iestādes izveidotāja. Savukārt "pašvaldības iestāde" ir plašāks jēdziens, kas apzīmē jebkuru iestādi, kas pieder pašvaldībai un darbojas tās interesēs. Šis apzīmējums var attiekties uz dažādām organizācijām, piemēram, izglītības, kultūras, veselības, sociālās aprūpes un citām iestādēm, kas nodrošina pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem un uzņemas atbildību par to sniegšanu. Ņemot vēra skaidrojumu par terminu atšķirību, ir nepieciešams Ostu likumā iekļaut terminu “pašvaldības izveidota iestāde”. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ostu likumā ir arīdzan nepieciešams precizēt 12. panta 7. punktu. Līdz šim Ostu likumā nebija noteikta iespēja pašvaldībai dotēt pašvaldības kapitālsabiedrību, kā arī dotēt pašvaldības izveidotu iestādi. Regulējums dod iespēju pašvaldībai plašākas iespējas dibināt kapitālsabiedrību un nodrošināt tās finansējumu.

12. panta 4. punktu ir nepieciešams papildināt ar ostu ieņēmumu avotu.

Šāda regulējuma papildināšana ir pamatota ar to, ka ostas pārvaldei ir iespējams piesaistīt papildu finansējumu no Eiropas Savienības un citiem starptautiskajiem fondiem, kas var palīdzēt veicināt ostu infrastruktūras attīstību un uzlabot ostu pakalpojumu kvalitāti. Pateicoties papildus finanšu avotiem, ostu pārvaldēm tiek nodrošināta lielāka finanšu stabilitāte un iespēja ieguldīt ostu infrastruktūras projektos, kas atbilst valsts un reģionālajām prioritātēm, veicinot ilgtspējīgu ostu attīstību un ekonomisko izaugsmi.

Ostu likumā nepastāv komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma.

Ņemot vērā papildinājumus Ostu likuma 12. panta pirmās daļas 4. un 7. punkts, kas ietver publisko līdzekļu piešķiršanu, kas atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 1. punktam (1. pazīme), un uz tiem ir veicama analīze komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, kā arī jebkurš pasākums šī likuma ietvaros, kas paredz atteikšanos no tādiem ieņēmumiem, kuri parastā gadījumā tiktu samaksāti valstij, ir uzskatāma par valsts līdzekļu piešķiršanu un tāpēc arī uz tiem ir veicama analīze komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā. Tādējādi Ostu likumā ir iekļauta jauna norma - 19. panta devītā daļa, kas nosaka, ka īstenojot Ostu likumā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumiem Nr. 193 “Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 193.). MK noteikumi Nr. 193 19. punkts nosaka, ka ostu pārvalde apstiprina kuģu atkritumu pieņemšanas maksu un tā sastāv no tiešās maksas un netiešās maksas. Ministru kabineta noteikumi ir izdoti, pamatojoties uz Ostu likuma deleģējumu – 7. panta otrās daļas 6. punktu. MK noteikumos Nr. 193. ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvas 2019/883/ES par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai (Publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī  L151/116 7.6.2019.) (turpmāk – Direktīva 2019/883/ES). Ne Direktīvā 2019/883/ES, ne arīdzan MK noteikumos Nr. 193. ir minēts termins “sanitārā maksa”, kas būtu pielīdzināms terminam “atkritumu maksa”.

Ostu likumā tiek veikti precizējumi 13. panta pirmās daļas 3. punktā, 13. panta ceturtajā daļā un 14. panta pirmajā daļā. “Atkritumu maksa” un “sanitārā maksa” ir divi dažādi jēdzieni. Atkritumu maksa attiecas uz kuģu atkritumu un piesārņoto ūdeņu  apsaimniekošanas izmaksām, kamēr sanitārā maksa attiecas uz kuģu un to apkalpes veselības un higiēnas jomām, piemēram, infekcijas kontroles un profilakses pasākumiem.   Ir veikti labojumi Ostu likumā, lai būtu atbilstība starp Ostu likumā noteiktajām ostu maksām, MK noteikumos Nr. 193. un Direktīvas 2019/883/ES noteikto ostu maksu, turpmāk  “sanitārā maksa” tiks pārdēvēta par  “atkritumu maksu”.

Ņemot vērā konstruktīvās pārrunas ar Mazo ostu asociāciju un izteiktās atziņas 2022. gada Valsts kontroles sagatavotajā revīzijas ziņojumā “Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?” (turpmāk – revīzijas ziņojums), Ostu likumam ir izstrādāti vairāki grozījumi, kas attiecas tikai uz Latvijas mazajām ostām. Grozījumu mērķis ir atvieglot mazo ostu pārvalžu darbību un samazināt administratīvo slogu.
Pienākums izveidot ostas sadarbības padomi pamatā izriet no Regulas (ES) Nr. 2017/352 un ir obligāti attiecināms uz TEN-T tīkla ostām. Šāda prasība mazajām ostām ir pārmērīga.

Likumprojektā paredzēts neattiecināt to uz mazajām ostām, nebūs nepieciešams sasaukt ostu sadarbības padomi un organizēt apspriedes ar tās dalībniekiem. Lai padarītu efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu un resursu izmantošanu, visi būtiskie  jautājumi skatāmi mazo ostu valdē. Saskaņā ar Ostu likumu tajā ir pārstāvji no valsts attiecīgām ministrijām, pašvaldības un ostā darbojošām komercsabiedrībām.
Šīs izmaiņas balstās uz mazo ostu ieteikumiem, norādot, ka divu atsevišķu struktūru izveide ar līdzvērtīgu pārstāvošo iestāžu locekļu sastāvu nav nepieciešama. Centralizējot lēmumu pieņemšanas procesu vienā struktūrā, tiek panākta stabila un efektīva komunikācija, nepieļaujot nevajadzīgu laika tērēšanu vienu un to pašu jautājumu izskatīšanā, kā arī administratīvā sloga samazināšana.

Ņemot vērā mazo ostu īpatnības un atšķirības no lielajām ostām, Ostu likumā ir jāievieš izņēmums, kas neattieksies uz mazo ostu pārvaldēm. Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā ostu pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus un atbrīvojumus, ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņus” (TAP: 22-TA-3051) tika izstrādāti, pamatojoties uz Regulas (ES) 2017/352 prasībām (publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī L 57/1 3.3.2017). Šī regula attiecas tikai uz ostām Eiropas Savienībā, kas iekļautas TEN-T tīklā - Latvijas lielajām ostām.

Turpmāk mazo ostu pārvaldēm nebūs prasība ņemt vērā Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas, tās atvieglojumus un tarifa robežlīmeņus ostu pakalpojumiem. Šāda izņēmuma piemērošana mazajām ostām dos lielāku iespēju pielāgoties vietējām vajadzībām un situācijai, nosakot ostas maksas un tarifu robežlīmeņus atbilstoši ostā darbojošos uzņēmumu un lietotāju vajadzībām, saglabājot konkurētspēju un ekonomisko stabilitāti. Šī izņēmuma ieviešanas iemesls ir atzīt, ka mazās ostas ir atšķirīgas pēc to darbības rakstura, vajadzībām, klientu loka un pakalpojumu veida, tādējādi vienota pieeja visām Latvijas ostām, ostu maksu un robežlīmeņu noteikšanā, varētu izrādīties neefektīva. Mazo ostu pārvaldes turpinās noteikt savas ostas maksas balstoties uz vietējiem apstākļiem kā līdz šim. Mazo ostu pārvaldes ostas maksas nosaka tā, lai atspoguļotu ostas operacionālās izmaksas un infrastruktūras vajadzības, ņemot vērā tirgus apstākļus un ostas stratēģiskos mērķus. Šīs maksas var mainīties atkarībā no ekonomiskās situācijas, tirgus apstākļiem un ostas attīstības plāniem. Ostu maksas izdod saskaņā ar Ostu likuma 13. un 15. pantu, un tas ir ostas valdes kā augstākās lēmējinstitūcijas lēmums. Ostu maksas ir publiskojamas ostas oficiālajā tīmekļa vietnē, kā arī oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Ostas maksas noteikšana mazajās ostās tiek veikta, ņemot vērā tirgus vērtības faktoru, kas nosaka ka pirms ostas īpašuma nodošanas lietošanā ostas lietotājiem, tiek veikta tirgus vērtības novērtēšana. Šis process nodrošina, ka ostas īpašums netiek nodots par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Tāpat ņem vērā konkurences faktoru, lai izvairītos no nevēlamas ekonomiskās priekšrocības sniegšanas konkrētām saimnieciskās darbības veicējiem, ostu pārvaldes veic rūpīgu konkurences novērtējumu. Tas nodrošina, ka ostas maksas atbilst tirgus situācijai  un netiek sniegts negodīgs atbalsts vienai saimnieciskās darbības veicējai salīdzinājumā ar citiem.

Ņemot vēra Valsts kontroles viedokli, kas tika norādīts revīzijas ziņojumā, kā arī Tieslietu ministrijas norādīto - ostu paraugnolikuma nepieciešamība ir samazinājusies, jo vairāki faktori ir noveduši pie tā, ka šāda veida normatīvais akts vairs nav tik aktuāls mūsdienās. Ostu praksē jau ir izveidojušās skaidras darbības, procedūras un procesi, tādējādi samazinot neskaidrību iespējamību. Ja kādas neskaidrības tomēr rodas, tās var atrisināt, izmantojot metodiskos materiālus vai vadlīnijas pašvaldībām, kas ir elastīgāks risinājums nekā stingrs normatīvais akts.

Likumprojekts paredz izslēgt 26.panta otro daļu, kas paredz, ka paraugnolikumu, saskaņā ar kuru attiecīgā pašvaldība izdod ostas pārvaldes nolikumu, ietverot tajā mazās ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus, izdod Ministru kabinets. Likumprojektā ir iekļauts jauns pārejas noteikums, kas norāda, ka Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumi Nr. 7 "Ostas pārvaldes paraugnolikums" ir zaudējuši spēku.
Ostas Latvijā ir dažādas, tās piedāvā plašu pakalpojumu klāstu un to darbības jomas ir sākot no kravu apstrādes līdz pat tikai jahtu apkalpošanai un tūrismam. Šāda dažādība nozīmē, ka vienots ostu paraugnolikums nevarētu pilnībā atspoguļot un apmierināt visas ostu individuālās vajadzības un darbības jomas. Atbrīvojot ostas no stingra ostu paraugnolikuma, ostu pārvaldes varēs labāk koncentrēties uz savu darbību, pielāgoties vietējiem apstākļiem un nodrošināt efektīvu darbību. Ostām būs lielāka elastība un iespēja pielāgoties konkrētai situācijai, kas atbilst ostu individuālajām vajadzībām un darbības jomām. Turklāt, Ostu likums, Ostu noteikumi un citu ostu darbības un pārvaldības regulējošo normatīvo aktu pastāvēšana jau nodrošina pietiekami skaidru pamatu, kā organizēt ostas pārvaldību.

Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā pausto, Ostu likums ir jāpapildina ar funkcijām, kuras ostas pārvalde drīkst veikt privāto tiesību jomā.

Ostu likuma 7. panta trešā daļa, kas nosaka ostu pārvaldes funkcijas privāto tiesību jomā, tika papildinātas ar divām funkcijām, kas nosaka ostas pārvaldei sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un izglītības iestādēm par jautājumiem, kas saistīti ar kuģniecību, zvejniecību un ostu saimniecību, kā arī veikt darbības, kas popularizē ostu. Šāda regulējuma papildināšana ir pamatota ar to, ka ostas pārvaldei ir svarīgi veicināt sadarbību ar citām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ostu attīstību un efektīvu ostu saimniecību. Turklāt, ostas pārvalde praktiski šīs funkcijas jau veic, bet ņemot vērā Valsts kontroles ierosinājumu, Ostu likums tika papildināts ar šīm funkcijām, lai nodrošinātu skaidrāku tiesisko regulējumu un atbilstošu tiesisko pamatojumu šādām ostas pārvaldes darbībām. Tāpat šo funkciju iekļaušana Ostu likumā palīdzēs veicināt ostu pārvaldes iesaistīšanos sabiedrības izglītošanā un informēšanā par ostu nozīmi un to saistību ar kuģniecību un zvejniecību. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un izglītības iestādēm var palīdzēt palielināt sabiedrības izpratni par ostu darbību, tās iespējām un ieguvumiem, kā arī par potenciālajām karjeras iespējām ostu nozarē. 

Ostu likumā ir nepieciešams veikt dažus tehniskus precizējumus.

Ostu likumā ir veikti tehniskie precizējumi – 10. panta otrā daļā norma ir papildināta ar vārdu “Investīciju”. 2003. gadā Latvijas Attīstības aģentūra tika pārdēvēta par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Ostu likumā ir nepieciešams precizēt aģentūras nosaukumu uz aktuālo nosaukumu. Kā arī 12. panta ceturtajā daļā ir labota atsauce uz “Grāmatvedības likumu”, kurš stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī iepriekšējā likuma "Par grāmatvedību" vietā.

Ostu likumā ir veikti papildinājumi Pārejas noteikumos, pievienojot papildu nosacījumus Ventspils brīvostas pārvaldei.

Ventspils brīvostas pārvaldei, kas darbojas kā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, līdz tās likvidācijas brīdim ir izstrādāti nosacījumi, lai nodrošinātu Ventspils brīvostas pārvaldes darbības nepārtrauktību līdz 2023. gada 31. decembrim. Saskaņā ar jaunajām normām, Ventspils brīvostas pārvaldes pārvaldnieku ieceļ un atceļ ostas valde, saskaņojot savu lēmumu ar Satiksmes ministriju. Turklāt Ventspils brīvostas pārvaldei ir piešķirtas pirmpirkuma tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu Ventspils brīvostas teritorijā. Šīs izmaiņas ir izdarītas, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldes procesu un pārskatāmību Ventspils brīvostas pārvaldes darbībā līdz tās likvidācijai. Pirmpirkuma tiesību piešķiršana Ventspils brīvostas pārvaldei attiecībā uz nekustamo īpašumu Ventspils brīvostas teritorijā palīdz nodrošināt efektīvu pārvaldes procesu un pārskatāmību dažādu iemeslu dēļ:
1.Kontrole: Pirmpirkuma tiesības sniedz Ventspils brīvostas pārvaldei iespēju kontrolēt nekustamo īpašumu darījumus Ventspils brīvostas teritorijā. Tas nozīmē, ka Ventspils brīvostas pārvalde var efektīvi plānot un pārvaldīt ostas infrastruktūru, ko varētu ietekmēt darījumi ar šiem īpašumiem.
2.Pārskatāmība: Pirmpirkuma tiesību izmantošana var palielināt pārskatāmību ostas darbībā, jo tās prasa dokumentēt un informēt par visiem darījumiem, kas attiecas uz nekustamo īpašumu pārdošanu ostas teritorijā. Tas nodrošina, ka darījumi tiek veikti atklāti un pārredzami.
3.Efektivitāte: Ar pirmpirkuma tiesībām Ventspils brīvostas pārvalde var efektīvi pārvaldīt nekustamo īpašumu ostas teritorijā, nodrošinot, ka tiek apmierinātas ostas un tās lietotāju vajadzības. Šo iemeslu dēļ, pirmpirkuma tiesību noteikšana Ventspils brīvostas pārvaldei var palīdzēt sasniegt mērķi nodrošināt efektīvu pārvaldes procesu un pārskatāmību Ventspils brīvostas pārvaldes darbībā līdz tās likvidācijai.
Ostai pirmpirkuma tiesības ir nepieciešamas, lai osta varētu kontrolēt un plānot tās infrastruktūras attīstību, kas ir svarīgi ostas darbības efektivitātes nodrošināšanā. Tāpat atsevišķas ostas aktivitātes var prasīt konkrētus nekustamos īpašumus un pirmpirkuma tiesības nodrošina iespēju iegūt šos īpašumus, kad tie kļūst pieejami. Nekustamie īpašumi, kurus ostas vēlētos iegādāties, lielā mēra ir atkarīgi no konkrētās ostas stratēģijas un attīstības plāniem. Tie var būt neizmantotas vai nepietiekami izmantotas zemes daļas, kas ir ideāli piemērotas jaunu termināļu izveidei, kravu apstrādei vai kravas uzglabāšanai. Tās arī varētu būt kravas apstrādes iekārtas, kas varētu uzlabot ostu efektivitāti. Tie varētu būt arī ceļi un dzelzceļi, kas ir nepieciešami ostu operāciju veikšanai. Tās varētu būt arī noliktavas, biroja telpas un administratīvās ēkas administratīvo procesu nodrošināšanai. Ostām var būt pirmpirkuma tiesības uz konkrētiem valsts un pašvaldības nekustamajiem īpašumiem ostas teritorijā, bet nekustamā īpašuma pirkšana no valsts vai pašvaldības var ietvert noteikumus par to, kā šis īpašums var tikt izmantots nākotnē, lai nodrošinātu, ka tas paliek atbilstošs publiskās labklājības mērķiem. Ja ostai nav pirmpirkumu tiesības, tad ostai var nebūt iespējams iegūt nekustamo īpašumu, kas var būt svarīgs tās attīstībai. Kā arī bez pirmpirkuma tiesībām, ostas teritorijā esošos zemes gabalus varētu iegūt citas personas vai organizācijas, kas varētu veikt darbības, kas nav salāgojamas ar ostas pamatdarbību. Bez pirmpirkuma tiesībām osta var zaudēt kontroli pār būtiskas daļas savas teritorijas attīstību. Tas nozīmē, ka, ja osta vēlas izmantot noteiktu zemes gabalu, bet tas tiek pārdots citai pusei, osta var zaudēt iespēju veidot un kontrolēt savu teritoriju tā, kā tas ir noteikts tās biznesa stratēģijā. Papildus jau iepriekš minētajam vēsturiskajā likuma redakcijā "Likums par ostām" pirms tika uzsākta Ostu reforma, 19. panta ceturtā daļa jau paredzēja, ka Rīgas ostas un Ventspils ostas teritorijā pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu kā atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai ir Rīgas ostas pārvaldei un Ventspils ostas pārvaldei. Šādā gadījumā iegūtais nekustamais īpašums ir ostas pārvaldes manta. Ņemot vēra Ostu reformas gaitu un  grozījumu veikšanu, šāda norma tika pazudināta, lai gan modelis par pirmpirkuma tiesībām nav mainījies. Ja gadījumā pirmpirkuma tiesības neizmanto ostas pārvalde, tad tās noteikti var izmantot pašvaldība.

Ostu likumā ir precizēts Pārejas noteikumu 16.1. un16.2. apakšpunkts, kā arī papildināts ar16 pārejas noteikums ar 5. apakšpunktu.

Pārejas noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktos precizēta kārtība attiecībā uz akciju sadalījumu starp valsti un pašvaldību kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai un AS “Ventas osta”.  Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir veikusi mantiskā ieguldījuma novērtējumu, kuru tā varētu ieguldīt jaundibinātās kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Tā vērtība uz 2022.gada augustu ir 6,14 milj. euro. Ja pašvaldības ieguldījums 6,14 milj. euro apmērā ir 40%, tad valstij būtu jāiegulda 9,21 milj. euro, kas veidotu valsts puses mantisko ieguldījumu 60% apmērā. Tādējādi kapitālsabiedrības pamatkapitāls kopā būtu tikai 15,35 milj. euro. Tā kā no valsts puses paredzēts ieguldīt brīvostas pārvaldes mantu un aktīvus, kas ievērojami pārsniedz 9,21 milj. euro slieksni, valsts daļa ievērojami pārsniegs 60% un pašvaldības daļa nevar sasniegt likumā noteiktos 40%. Lai nodrošinātu likumā paredzēto proporciju, likumprojektā paredzēts, ka, panākot vienošanos par kopīgas — valsts un pašvaldības — kapitālsabiedrības izveidi, sākotnēji tās pamatkapitālā valsts un pašvaldība iegulda finanšu līdzekļus no valsts puses ne mazāk kā 60% un no pašvaldības puses ne vairāk kā 40% kapitāla daļu (akciju) apjomā. Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes likvidēšanas, kapitālsabiedrībā, kas izveidota Rīgas ostas pārvaldīšanai, valsts tās pamatkapitālā iegulda Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, savukārt pēc tam 40% kapitāla daļu (akciju) tiek nodotas Rīgas pašvaldībai bez atlīdzības. Nododot kapitāla daļas (akcijas) pašvaldībai, tiek sekmēta pašvaldības iesaiste un interese ostas attīstībā, līdzdalība pārvaldībā un samērotas valsts un pašvaldības intereses, tādējādi sekmējot ostas attīstību kopumā. Kapitāla daļu nodošana bez atlīdzības pašvaldībai ievērotu līdzsvarotu valsts un pašvaldības līdzdalības proporciju. Tā tiktu nodrošināts tiesiskais līdzsvars, respektējot pašvaldības tiesiskās intereses, un tas atbilstu vēsturiskajam taisnīguma principam, tai skaitā nodrošinot pašvaldības tiesisko interešu ievērošanu un novēršot nepamatotu īpašumtiesību aizskārumu. Minētā proporcija un Rīgai piekritīgās Rīgas brīvostas mantas daļa izriet no līdzšinējā būtiskā Rīgas ieguldījuma Rīgas brīvostas pārvaldes kā tādas izveidē, nodrošinot tās darbības iespējamību. Gan senāk, gan šobrīd un arī nākotnē osta ieņem būtisku lomu gan Rīgas, gan Ventspils pašvaldības attīstībā. Pašvaldības vienmēr ir aktīvi iesaistījusies un visus šos gadus kopīgi ar valsti uz pusēm pārvaldījusi ostas aktīvus, un vēlas arī turpmāk aktīvi līdzdarboties ostas pārvaldībā kā valstij līdzvērtīgs un līdztiesīgs partneris, jau pēc kapitālsabiedrības dibināšanas turpinot pašvaldības dalību kapitālsabiedrībā, tai skaitā saņemot no brīvostas pārvaldes mantas ieguldījuma izrietošās kapitāla daļas bez atlīdzības un uz līdzvērtīgiem pamatiem iesaistoties lēmumu pieņemšanā par ostas darbību un attīstības jautājumiem.
Šāds pat princips iestrādāts Pārejas noteikumu 16.2 apakšpunktā attiecībā uz ieguldījumiem AS “Ventas osta”.
Par jautājumiem par kapitālsabiedrības dibināšanu un publisku resursu ieguldīšanu to pamatkapitālā sadarbībā ar Finanšu ministriju turpinās konsultācijas ar Eiropas Komisiju. Ņemot vērā Finanšu ministrijas priekšlikumus likumprojektā pārejas noteikumu 16.1.apakšpunktā ietverts nosacījums, ka Rīgas brīvostas pārvaldei piederošās mantas un aktīvu ieguldīšana pamatkapitālā veicama pēc Eiropas Komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas. Konsultāciju procesā ar Eiropas Komisiju ir ņemts vērā Finanšu ministrijas ierosinājums un sagatavota informācija Eiropas Komisijai arī par 40% akciju atsavināšanu pašvaldībai bez atlīdzības ar lūgumu Eiropas Komisijai sniegt viedokli, vai tas var radīt valsts atbalsta riskus. Saņemot Eiropas Komisijas atzinumu, tiks novērstas bažas par valsts atbalsta jautājumiem un akciju atsavināšanu pašvaldībai.
Likumprojektā ir iekļauts jauns apakšpunkts, kurā ir ietvertas arī iztrūkstošās normas Rīgas brīvostas pārvaldes darbības tiesiskam pamatam līdz brīdim, kad tā tiks likvidēta. Šādas normas likumā ir attiecībā uz Ventspils brīvostas pārvaldi un ir nepieciešamas arī attiecībā uz Rīgas brīvostas pārvaldi, lai nodrošinātu pāreju uz jauno ostas pārvaldības struktūru un garantētu ostas funkciju nepārtrauktību un juridisko noteiktību visām iesaistītajām pusēm. Šo normu mērķis ir nodrošināt tiesisko drošību un stabilitāti, kamēr tiek veikti nepieciešamie pasākumi ostas pārvaldes struktūras un darbības likvidēšanai.