Anotācija

25-TA-1002: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais teātris", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Valmieras drāmas teātris", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" personāla izmaksu palielinājumu 2025. gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma „Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” 82.pants paredz, ka 2025.gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts Ministru kabineta atsevišķs lēmums. Šāda veida ierobežojums apgrūtina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” (turpmāk kopā – Kapitālsabiedrības) stratēģisko mērķu izpildi, to darbību un efektivitātes pilnveidošanu. Kapitālsabiedrību sekmīga darbība ir kritiski svarīga Latvijas kā nacionālas valsts identitātei, attīstībai un ilgtspējai, kā to nosaka Satversmes preambulā deklarētais, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Spēcīga un iekļaujoša nacionālā identitāte veicina sabiedrības drošumspēju.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) mērķis ir ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai. Izvirzītā mērķa sasniegšanā galvenā loma ir kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanai. Saprotot, ka ikvienam ir atšķirīgas kultūras vajadzības, kultūrpolitikas īstenošanā uzsvars likts uz sabalansētu visu kultūras apakšnozaru attīstību, nodrošinot nepieciešamos priekšnosacījumus to darbībai un attīstībai, no kuriem visbūtiskākais ir nozaru cilvēkresursu ataudze un profesionalitāte, tādējādi nodrošinot augstvērtīga kultūras piedāvājuma radīšanu ilgākā laika periodā. Lai sniegtu iedzīvotājiem augstvērtīgus un pieejamus kultūras pakalpojumus un nodrošinātu līdzdalības iespējas kultūrā, visām kultūras un radošajām nozarēm ir nepieciešams risināt strukturālus to attīstības jautājumus, tostarp jautājumus par kultūras infrastruktūru un kultūras darbinieku atalgojumu.

Līdz ar vairāku teātra ēku renovācijas un būvdarbu pabeigšanu būtiski ir palielinājies spēles telpu un palīgtelpu skaits, kas savukārt ir palielinājis Kapitālsabiedrību darbības kapacitāti un sasniegtās auditorijas apjomu.

Līdz ar to Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēts atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībās salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēts atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu VSIA „Latvijas Nacionālā opera un balets” par 6 %, VSIA „Jaunais Rīgas teātris” par 10,85 %, VSIA „Latvijas Nacionālais teātris” par 4,37, %, VSIA „Valmieras drāmas teātris” par 10,5 %, VSIA „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” par 3,5 % un VSIA „Rīgas cirks” par 5,6 %, lai nodrošinātu Kapitālsabiedrību stratēģisko mērķu izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” 82.pantu publiskas personas kapitālsabiedrības un tās atkarīgās kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota), izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2025.gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu. Šāds ierobežojums apdraud Kapitālsabiedrību stratēģisko mērķu izpildi.

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.1 panta pirmās daļas 3.punktu, Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās Kapitālsabiedrības ir no publiskas personas atkarīgas komerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības, kurās Kultūras ministrija ir 100 % kapitāla daļu turētāja.

Kapitālsabiedrības darbojas skatuves mākslas jomā, un to darbības primārais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt profesionālā teātra, cirka, mūzikas, operas un baleta mākslas daudzveidību un pieejamību Latvijas sabiedrībai.

2022.gada septembrī ar Ministru kabineta rīkojumiem par valsts līdzdalības saglabāšanu Kapitālsabiedrībās ir noteikts katras kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis.

Ik pa trim gadiem Kultūras ministrija un Kapitālsabiedrības noslēdz līdzdarbības līgumus par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu  kultūras jomā (aktuālie noslēgti 2024.gada janvārī un ir spēkā līdz 2026.gadam), izvirzot Kapitālsabiedrībām šādus uzdevumus: iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas operas, baleta, teātra vai cirka izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi; nodrošināt operas, baleta, teātra vai cirka mākslas popularizēšanu un pieejamību Latvijas sabiedrībai, tai skaitā Kapitālsabiedrību tīmekļvietnēs sniedzot informāciju par izrāžu un koncertu piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura traucējumiem); ar operas, baleta, teātra vai cirka izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai; apgūt starptautisko pieredzi operas, baleta, teātra vai cirka mākslas jomā, veicinot izcilību; nodrošināt Kapitālsabiedrību finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma „Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” 82.pants paredz, ka 2025.gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts Ministru kabineta atsevišķs lēmums. Šāda veida ierobežojums apgrūtina Kapitālsabiedrību stratēģisko mērķu izpildi. Atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmes 2025.gada 10.aprīļa protokollēmuma 1.punktam „Par kapitālsabiedrības kopējām personāla izmaksām un augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā norādāmo informāciju par piekrišanu kopējo personāla izmaksu palielinājumam atbilstoši likuma „Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” 82.pantā noteiktajam” (prot. Nr.12 8.§) valsts kapitāla daļu turētājs sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu, anotācijā iekļaujot pamatojumu kopējo personāla izmaksu palielinājumam 2025.gadā par vairāk kā 2,6 %salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu. Pamatoti iemesli personāla izmaksu pieaugumam ir saistīti ar kapitālsabiedrības vai koncerna darbības paplašināšanos vai atrašanos izaugsmes fāzē, vidēja termiņa darbības stratēģijā iekļauto mērķu sasniegšanu, darbību vai iziešanu eksportā, jaunu deleģēšanas līgumu noslēgšanu par pakalpojumu sniegšanu vai minimālās algas pieaugumu, ja tas nozīmīgi ietekmē kapitālsabiedrības kopējās personāla izmaksas.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets” 2025.gadā turpina divu apjomīgu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu īstenošanu. Veikto investīciju rezultātā nepieciešams palielināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets” darbības intensitāti projektu realizēšanas kapacitātei un rezultātu uzturēšanai, tai skaitā garantiju nezaudēšanai. Nepieciešams gan papildu personāls, gan arī palielināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets” esošā personāla noslodzi un darba maiņu apjomu. 2025.gadā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets” plāno turpināt darbības izaugsmi – auditorijas attīstību, izrāžu skaita palielinājumu. Šāda intensīva darbība ir cieši saistīta ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets” mākslinieciskā un tehniskā personāla atalgojuma mainīgo daļu, kura tiek maksāta nevis no valsts budžeta līdzfinansējuma, bet no pašu ieņēmumiem, un tieši korelē gan ar izrāžu skaitu, gan noslodzi. Līdz ar to valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets” nepieciešams palielināt personāla izmaksas 2025.gadā par 6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris” 2024.gadā pēc ilgstošas rekonstrukcijas atgriezās restaurētajās telpās Lāčplēša ielā 25, Rīgā. Pārcelšanās uz atjaunoto teātra kompleksu iezīmē valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris” ražošanas jaudu kāpināšanas iespējas.

Atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris” vidēja termiņa darbības stratēģijai 2022.–2026.gadam pēc atgriešanās atjaunotajā teātra kompleksā ir plānota gan kopējā izrāžu skaita palielināšana, gan personāla paplašināšana, pakāpeniski palielinot nodarbināto skaitu par desmit amata vietām pirmajos trīs gados pēc darbības atjaunošanas teātra telpās Lāčplēša ielas 25, Rīgā. Līdz ar izrāžu skaita pieaugumu palielinās arī personāla izmaksas, kas saistītas gan ar jaunu izrāžu sagatavošanu, apkalpošanu un izrādīšanu un kas atspoguļojas darba samaksas mainīgajā daļā. Plānoto personāla izdevumu pieaugumu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris” paredz segt tikai no pašu ieņēmumiem un papildu valsts finansējums tam nav nepieciešams. Savukārt personāla izdevumu nepalielināšana valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris” radītu pašu ieņēmumu apjoma pieauguma līknes bremzēšanos un iespējamu stagnēšanu. Pie iespējas palielināt personāla izmaksas par 10,85 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris” paredz spēju kāpināt biļešu ieņēmumu apjomu par 17 %.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris” pēc trīs gadus ilgušās Valmieras teātra ēkas, Lāčplēša ielā 4, Valmierā, rekonstrukcijas (nodota ekspluatācijā 2024.gada jūlijā) atsāka darbību Valmieras teātra ēkā jau 2024.gada augusta beigās un teātra trupa atsāka izrāžu spēlēšanu pilnā apjomā, kas nozīmē lielāku gan tehnisko, gan cilvēcisko resursu ieguldījumu. Lai nodrošinātu izrāžu ekspluatāciju Valmieras teātra ēkas trīs zālēs (2024.gada otrajā pusē attiecībā pret 2024.gada pirmajiem sešiem mēnešiem izrāžu skaits Valmiera teātra ēkā pieauga par 30 %, skatītāju skaits pieauga par 548 %), ēkas uzturēšanu un skatītāju apkalpošanu, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris” ir nepieciešami papildu darbinieki dažādās struktūrvienībās. Ņemot vērā Valmieras teātra ēkas kompleksa piedāvātās teātra ražošanas jaudas paplašināšanas iespējas, saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris” stratēģiskajiem plāniem tālākai attīstībai nepieciešams palielināt personāla izmaksas 2025.gadam par 10,50 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris” ir nozīmīga loma latviešu valodas un latviskās kultūrtelpas stiprināšanā, kas ir pamats nacionālās un valstiskās piederības veidošanā. Lai sasniegtu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris” izvirzīto stratēģisko mērķi – saglabāt, attīstīt un popularizēt nacionālo un pasaules kultūras mantojumu teātra mākslas jomā, ar teātra repertuārpolitiku veicinot latviešu oriģināldramaturģijas attīstību un nodrošinot jaunu nacionālo vērtību radīšanu, kā arī nodrošināt teātra mākslas pieejamību sabiedrībai, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris” 2025.gadā ir ieplānojusi vairākus vērienīgus nacionālās dramaturģijas iestudējumus, kuru augstvērtīgai īstenošanai aktieru ansamblis ir papildināts ar astoņiem jauniem māksliniekiem. Plānotā palielinājuma pamatojums ir saistīts ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris” mākslinieciskās darbības paplašināšanos, kā arī minimālās algas pieaugumu kapitālsabiedrībā, kas ietekmē kapitālsabiedrības kopējās personāla izmaksas Attiecīgi kapitālsabiedrības kopējais personāla izmaksu palielinājums 2025.gadā plānots par 4,37 % lielāks salīdzinājumā ar 2024.pārskata gadu.

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” pamatvērtība ir ilggadējs darbs krievu kultūras vidē, orientējoties uz specifisku mazākumtautību auditoriju. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” darbība,  īstenojot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, ir vērsta uz dramatiskā teātra tradīciju saglabāšanu un attīstību krievu valodā, vienlaikus veicinot skatītāju piesaisti Latvijas kultūrtelpai un starpkultūru dialoga veidošanos, tostarp uzrunājot arī latviešu auditoriju. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” uzdevums ir veidot teātra māksliniecisko darbību, kas būtu vērsta uz Latvijas un Eiropas sabiedrībā rezonējošām aktuālām tēmām ar mērķi veicināt skatītāju piesaisti Latvijas kultūrtelpai. Vienotas izpratnes veidošana par Latvijas vēsturi un kultūru, kā arī kopīgu vērtību izcelšana un stiprināšana ir svarīgs solis sabiedrības saliedēšanas procesā. Lai nodrošinātu aktieru trupu nepieciešamajā skaitliskajā apjomā un tās mākslinieciskā snieguma kvalitāti, vienlaikus veicot pakāpenisku aktieru paaudžu nomaiņu, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” 2025.gada jūlijā plāno jauno Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas studiju programmas absolventu uzņemšanu. Pārējais valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” personāla darba algas fonda palielinājums ir saistīts ar minimālās algas pieaugumu 12 darbiniekiem un divu īslaicīgi vakanto amata vietu aizpildījumu. Līdz ar to plānotais valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” atalgojuma fonda palielinājums 2025.gadā ir 3,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” ir vienīgā nacionāla līmeņa organizācija cirka mākslā Latvijā, un tai ir svarīga loma laikmetīgā cirka jaunrades procesa attīstībā. Ņemot vērā 2017.gada 15.jūnija grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, Kultūras ministrija izvirzīja valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” jaunu stratēģisko uzdevumu – nodrošināt profesionāla cirka mākslas attīstību un pieejamību bez savvaļas dzīvnieku izmantošanas. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” šā brīža fokuss ir vērsts uz izrāžu organizēšanu, rezidenču un izglītības programmas darbību. Tuvākajos gados īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību renovētās cirka ēkas noslodzei, veidojot to par starpdisciplināru mākslas centru, kas paralēli cirka mākslai spētu uzņemt un izrādīt arī citas skatuves mākslas formas. Tā kā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” ir uzsākusi jaunu darbības virzienu, tad uzskatāms, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks”  atrodas tās attīstības fāzē.

2024.gadā, atsākot darbu Rīgas cirka ēkas atjaunotajās telpās, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” gada pirmajā pusē vēl nestrādāja ar pilnu noslodzi. Tādēļ personāla noslodze 2024.gadā pret plānu 2025.gadā bija 90 %. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” personāla izmaksas, pat neveicot nekādas papildus izmaiņas darbinieku atalgojumā 2025.gadā, automātiski palielinātos attiecībā pret 2024.gadu par vairāk kā 2,6 %. Likumā ietvertā regulējuma piemērošana radītu situāciju, ka valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” būtu jāsamazina darbinieku skaits, kas, savukārt, būtiski apdraudētu pamatdarbības nodrošināšanu un ar Kultūras ministriju noslēgtajā līdzdarbības līgumā noteikto mērķu izpildi. Lai pilnvērtīgi darbotos, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” ir jāpalielina kopējo algu fondu 2025.gadā pret 2024.gadu par 5,6 %.

Līdz ar to Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēts atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas Kapitālsabiedrībām salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Personāla izmaksu palielinājumi tiks segti no Kapitālsabiedrību pašu ieņēmumiem.

Kapitālsabiedrības – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets”, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris”, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris”, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks”, kas ir klasificētas vispārējās valdības sektorā, kuras ar savu saimniecisko darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu, 2025.gada februārī ir iesniegušas anketas par kapitālsabiedrību ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu Valsts kases e-pakalpojumu sistēmā „ePārskati”, kur tās neplāno negatīvu ietekmi 2025.gadā uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci.

Ņemot vērā, ka 2025.gadā kopējās personāla izmaksas tiks palielinātas no pašu ieņēmumiem un atalgojuma aprēķinā tas ietekmē tikai algu mainīgo daļu un tos darbiniekus, kas pieņemti darbā ar terminēto līgumu, tad tas negatīvi neietekmēs vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēts atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets” par 6 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris” par 10,85 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris” par 4,37 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris” par 10,5 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” par 3,5 % un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” par 5,6 %, salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu. Detalizēts apraksts un pamatojums ir ietverts anotācijas pielikumos (Ierobežotas pieejamības informācija).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Latvijā dominējošais teātra (tajā skaitā operas un baleta teātra) modelis paredz mākslinieciskās darbības nodrošinājumu pastāvīgos spēles laukumos, kas nozīmē, ka teātra kolektīvs un tā apsaimniekotā ēka ir uztverams kā vienots veselums. Atbilstoši tirgus datiem šis ir uzskatāms arī par veiksmīgāko un ekonomiski izdevīgāko darbības modeli, jo vairums izrāžu Latvijā (497 no 668) iestudējuši teātri, kuriem ir savas telpas. No resursu apguves viedokļa teātri ar vairākiem vienā ēkā izvietotiem spēles laukumiem vai aktieru ansambļiem spēj labāk saplānot māksliniecisko darbību, veidojot vienmērīgu darbinieku noslodzi. Esošais tehniskais nodrošinājums un izrāžu sagatavošanai nepieciešamais personāls ilgtermiņā būtiski samazina Kapitālsabiedrības jauniestudējumu izmaksas.

Svarīgi ir apzināties, ka, lai sasniegtu augstvērtīgu māksliniecisko rezultātu, kā arī nodrošinātu repertuāra daudzveidību, Kapitālsabiedrībām ir nepieciešama spēcīga radoša komanda ar vienotiem mākslinieciskiem mērķiem. Kapitālsabiedrību darbība uzskatāmi apliecina, ka šādas komandas izveide iespējama ilglaicīgas sadarbības rezultātā. Tādēļ sekmīga nozares attīstība iespējama tikai, nodrošinot stabilu māksliniecisko kolektīvu izveidi un pastāvēšanu. Ar ārpakalpojuma palīdzību nav iespējams sasniegt Kapitālsabiedrību stratēģiskos mērķus, nodrošināt darbības efektivitāti un nepārtrauktību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

Detalizēts apraksts un pamatojums ir ietverts anotācijas pielikumos, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju (komercnoslēpumu).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Tiesību akta projekta „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” personāla izmaksu palielinājumu 2025.gadā” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.pielikums
2. pielikums
Nosaukums
Tiesību akta projekta „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” personāla izmaksu palielinājumu 2025.gadā” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.pielikums
3. pielikums
Nosaukums
Tiesību akta projekta „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” personāla izmaksu palielinājumu 2025.gadā” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 3.pielikums
4. pielikums
Nosaukums
Tiesību akta projekta „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” personāla izmaksu palielinājumu 2025.gadā” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.pielikums
5. pielikums
Nosaukums
Tiesību akta projekta „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” personāla izmaksu palielinājumu 2025.gadā” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 5.pielikums
6. pielikums
Nosaukums
Tiesību akta projekta „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” personāla izmaksu palielinājumu 2025.gadā” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 6.pielikums