Anotācija

PAZIŅOJUMS:
Valsts sekretāru sanāksme 19.11.2026 nenotiks. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 26.novembrī.
26-TA-1480: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 54 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3.  specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.5. pasākuma "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 54 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk - Programma) 2.2.3.  specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.5. pasākuma "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāti pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) kā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu atbildīgās iestādes iniciatīvas, ievērojot  ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktā ietverto deleģējumu, lai nodrošinātu papildu finansējumu Rīgas, Liepājas un Rēzeknes valstspilsētām, kurām pastāv augsts risks nesasniegt gaisa kvalitātes normatīvus, pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu tādiem pasākumiem, kas nav īstenoti finansējuma trūkuma dēļ.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir palielināt 2.2.3.5. pasākumam pieejamo finansējumu, lai mazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, īstenojot papildu gaisa piesārņojumu mazinošus pasākumus atbilstoši Rīgas, Liepājas un Rēzeknes valstspilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām.
Plānotās izmaiņas paredz citos ES fondu specifisko atbalsta mērķu pasākumos neizmantotā finansējuma pārdali, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējuma apguvi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumiem Nr. 54 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3.  specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.5. pasākuma "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 54) Programmas 2.2.3.  specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.5. pasākuma "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās" (turpmāk - 2.2.3.5. pasākums) pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektus saskaņā ar šo valstspilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām īsteno Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Liepājas valstspilsētas pašvaldība, savukārt 2.2.3.5. pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu īsteno Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība. 2.2.3.5. pasākuma īstenošanai projektos apstiprinātais ERAF finansējums ir 5 070 860 euro.
Liepājas valstspilsētas pašvaldība īsteno projektu 2.2.3.5/1/24/I/001 "Zaļo teritoriju attīstība gaisa kvalitātes uzlabošanai Ziemeļu priekšpilsētā, Liepājā", kura kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 988 573 euro, t.sk., ERAF finansējums 1 690 287 euro un pašvaldības finansējums 298 286 euro.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība īsteno projektu Nr.2.2.3.5/1/24/I/002 "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi Rīgas valstspilsētas pašvaldībā", kura kopējās attiecināmās izmaksas ir  2 982 859 euro, t.sk., ERAF finansējums 2 535 430 euro, pašvaldības finansējums 310 463,34 euro, privātās attiecināmās izmaksas 136 965,66 euro.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība uzsākusi projekta Nr.2.2.3.5/2/25/I/001 "Zaļās infrastruktūras attīstība gaisa kvalitātes uzlabošanai Rēzeknes pilsētā" īstenošanu, tā kopējās attiecināmās izmaksas ir  994 286 euro, t.sk., ERAF finansējums 845 143 euro, pašvaldības finansējums 149 143 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2024. gada 10. decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2881 (2024. gada 23. oktobris) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (turpmāk – Direktīva (ES) 2024/2881), ar kuru tiek būtiski paaugstināti gaisa kvalitātes standarti un pastiprināti publisko institūciju, tostarp pašvaldību, pienākumi gaisa kvalitātes uzlabošanas un sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Direktīva (ES) 2024/2881 nosaka stingrākas robežvērtības gaisu piesārņojošām vielām un paredz dalībvalstu pienākumu nodrošināt šo prasību izpildi līdz 2030. gadam.
Direktīvas (ES) 2024/2881 prasību praktiska izpilde lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību rīcības, jo tieši pašvaldības īsteno teritorijas attīstības, mobilitātes, energoapgādes, mājokļu politikas un zaļās infrastruktūras plānošanas pasākumus, kuriem ir tieša ietekme uz gaisa kvalitāti. Tādējādi Direktīva (ES) 2024/2881 būtiski nostiprina pašvaldību lomu gaisa kvalitātes pārvaldībā.
Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk - KEM) izstrādātajam un 2026. gada 29. janvārī apstiprinātajam vidēja termiņa plānošanas dokumentam "Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas rīcības plāns 2026. - 2030. gadam" (turpmāk - Gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns 2030) lielākās gaisa kvalitātes problēmas konstatētas trijās Latvijas valstspilsētās – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.
Līdz ar to Gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā 2030 norādīts, ka šajās pilsētās pastāv augsts risks nesasniegt Direktīvā (ES) 2024/2881 noteiktos stingrākos gaisa kvalitātes normatīvus un izvirzīts mērķis Nr.2 "Uzlabot gaisa kvalitāti Latvijas pilsētās un nodrošināt gaisa kvalitātes atbilstību jaunajiem normatīviem Rīgā, Liepājā un Rēzeknē". Minētajām valstspilsētām ir izstrādātas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas, bet finansējuma trūkuma dēļ ir iespējams īstenot tikai daļu no tajās norādītajām darbībām.
Direktīvas (ES) 2024/2881 prasību neizpilde var radīt pamatu Eiropas Komisijai uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju par ES tiesību aktu prasību neizpildi. Gadījumā, ja pārkāpums netiek novērsts un tiek konstatēta dalībvalsts saistību neizpilde, pastāv risks, ka Latvijai var tikt piemērotas finansiālas sankcijas saskaņā ar ES tiesību aktos noteikto kārtību.

Papildus tam, projektos īstenojamie pasākumi, kas atbilst gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām un tajās noteiktajām prioritātēm, un kuri ir saistīti arī ar zaļās infrastruktūras attīstību un dabā balstītu risinājumu izveidi, pilsētvides zaļināšanu un zaļās infrastruktūras attīstību, var vienlaikus sniegt ieguldījumu ne tikai gaisa kvalitātes uzlabošanā, bet arī citu vides politikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pašvaldību saistību izpildei Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnija Regulas 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (turpmāk - Dabas atjaunošanas regula 2024/1991) 8. pantā paredzētajai urbāno ekosistēmu atjaunošanai. Pašreizējos valsts budžeta apstākļos būtiska nozīme ir koordinētai un savstarpēji papildinošai pieejai dažādu vides, dabas aizsardzības un klimata politikas pasākumu īstenošanā par publiskiem finanšu līdzekļiem. Tādēļ, ievērojot konkrēto atbalsta instrumentu mērķus un nosacījumus, vienlaikus tiks sniegts ieguldījumus vairāku Latvijas un ES politikas mērķu sasniegšanā.
Ievērojot minēto, ir nepieciešamība nodrošināt papildu atbalstu Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībām, lai tās varētu savlaicīgi īstenot papildu gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus, kas samazinās gaisa piesārņojumu un nodrošinās augstāku sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, kā arī veicinās Direktīvas (ES) 2024/2881, Gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna 2030 un Dabas atjaunošanas regulas 2024/1991, Rīgas valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas (2021. – 2025. gadam un 2026.-2030. gadam), Liepājas pilsētas gaisa kvalitātes rīcības programmas 2021.–2025. gadam (spēkā līdz jaunas programmas izstrādei) un Rēzeknes pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2025.-2029. gadam prasību izpildi.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā 2.2.3.5. pasākuma pirmās un otrās kārtas īstenošanas nozīmību, īpaši, ņemot vērā jaunās Direktīvas (ES) 2024/2881 prasības, VARAM iniciēja papildu ERAF finansējuma pārdali 1 410 520 euro apmērā no Programmas 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" (turpmāk - 2.2.3.6. pasākums), kā arī Programmas 2.2.3.7. pasākuma "Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē" (ERAF finansējums 60 514 euro), kas kā atlikums izveidojies pabeigtajos minēto gaisa piesārņojuma mazināšanas pasākumu projektos. Tā kā abi pasākumi ir vienā specifiskajā atbalsta mērķī 2.2.3. "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu", kā arī vienā intervences kodu dimensijā (077 - Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi), grozījumi Programmā nav nepieciešami.
Papildu finansējums tiks sadalīts, izmantojot principu, kāds jau sākotnēji piemērots, t.i., proporcionāli esošajam finansējumam 2.2.3.5. pasākuma atbalsta saņēmējiem (Rīgas, Liepājas un Rēzeknes valstspilsētu pašvaldībām), kā to nosaka 2.2.3.5. pasākuma īstenošanas nosacījumi.

Saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem ERAF palielinājums projektos ir šāds:
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – papildu 735 516 euro;
Liepājas valstspilsētas pašvaldībai – papildu 490 345 euro;
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai – papildu 245 173 euro.

Plānotie grozījumi finanšu saņēmēju (valstspilsētu) līgumos ar CFLA par projekta īstenošanu neietekmē darbības veidu, mērķus un īstenošanas nosacījumus. 

Atbilstoši VARAM veiktajai saziņai ar pašvaldībām, kuras ir apstiprinājušas gatavību papildu darbību īstenošanai, nepieciešami precizējumi un papildinājumi, kas iekļauti noteikumu projektā un detalizētāk skaidroti turpmāk.

Noteikumu projektā veikti šādi precizējumi:
- pagarināts pasākumu īstenošanas termiņš līdz 2029. gada 31. decembrim. Tā kā papildu darbības projekta ietvaros ir integrējamas esošajā projektā, veicot attiecīgus projekta grozījumus, papildu darbību īstenošanai objektīvi nepieciešams ilgāks termiņš, nekā šobrīd noteiktais;
- precizēta informācija par pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu.
Tā kā jaunu papildu darbību īstenošana var tikt veikta atbilstoši pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmai gan iekļaujot papildu teritorijas, gan arī jau projektā iekļautajās teritorijās, MK noteikumos Nr.54 un to pielikumā netiek precizēts projekta minimālais rezultāta rādītājs (minimālais iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem). Vienlaikus paredzēts, ka, īstenojot papildu darbības, pieaugs rezultāta rādītāja vērtība un finansējuma saņēmēji aktualizēs projekta rezultāta rādītāja vērtību atbilstoši šo noteikumu 7. punktā norādītajai aprēķina pieejai;
- precizēta kārtība, kādā notiek papildu finansējuma pārdale, ja kāds no finansējuma saņēmējiem atsakās vai neapgūst finansējumu pilnā apjomā, jo 11. punktā norādītais papildu ERAF finansējuma apjoms ir maksimālais finansējuma apjoms, bet pašvaldība var pieteikt mazāku finansējuma apjomu, ja tas objektīvi atbilst plānotajām papildu darbībām. Noteikumu projekts paredz, ka vienai vai vairākām valstspilsētām pilnībā vai daļēji atsakoties no paredzētā finansējuma vai neapgūstot to, kopējo neapgūto finansējumu vienādās daļās var sadalīt starp pārējām valstspilsētām vai arī novirzīt vienīgajai;
- attiecībā uz sadarbības partneri precizēts, papildinot, ka sadarbības partneri var piesaistīt arī centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu pārbūvei un atjaunošanai, ņemot vērā, ka veikti precizējumi 27.8. punktā;
- papildināts atbalstāmo darbību uzskaitījums, pievienojot arī  centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu pārbūvi un atjaunošanu, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus (27.8. punktā). Papildinājums veikts, jo projekta īstenošanas laikā var būt nepieciešams veikt saistītus infrastruktūras pielāgošanas darbus, lai nodrošinātu uz projekta mērķi vērstu būvdarbu tehniski pamatotu izpildi (piemēram, ceļa segumu maiņu uz tādu, kas rada mazāk putekļu emisiju), izbūvētās infrastruktūras ilgtspējīgu ekspluatāciju un izvairītos no situācijām, kad īsi pēc projekta pabeigšanas būtu nepieciešami atkārtoti būvdarbi, kas samazinātu projekta rezultātu ilgtspēju un publisko investīciju efektivitāti;
- pievienots jauns apakšpunkts (29.11. apakšpunkts), papildinot, ka par attiecināmām izmaksām uzskatāmas arī ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu pārbūves un atjaunošanas izmaksas;
- papildināts 29.17. apakšpunkts, paredzot, ka arī 29.11 apakšpunktā noteiktās izmaksas summāri ar citām šajā punktā minētajām izmaksām visas kopā nedrīkst pārsniegt 40 procentus no projekta ERAF finansējuma apmēra;
- precizēts 41. punkts, ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likumā tika izslēgts 19. pants "Zaļais publiskais iepirkums" un 2026. gada 9. jūnijā zaudēja spēku Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", un vides prasību integrācija iepirkumos turpmāk tiek īstenota ar stratēģisko iepirkumu "Ietekmes uz vidi mazināšana" (atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja publicētajam skaidrojumam). Vienlaikus jāņem vērā, ka jaunā redakcija attiecas uz iepirkumiem, kuri tiek uzsākti pēc jaunā regulējuma spēkā stāšanās, savukārt līdz 2026. gada 8. jūnijam (ieskaitot) uzsāktajiem vai izsludinātajiem iepirkumiem piemērojams Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 27. punkts, kas nosaka, ka uzsāktie vai izsludinātie iepirkumi pabeidzami atbilstoši to uzsākšanas vai izsludināšanas laikā spēkā esošajam regulējumam;
- precizēts 43. punkts nosakot, ka tajā minētās prasības attiecas ne tikai uz izbūvētajiem, bet arī uz atjaunotajiem un pārbūvētajiem inženiertīkliem sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai. Ja inženiertīkli tiek izbūvēti, atjaunoti vai pārbūvēti zemes īpašumā, kas nepieder finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim, finansējuma saņēmējam līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai jānodrošina, ka attiecīgajam cita īpašnieka zemesgabalam ir noteikts apgrūtinājums par labu finansējuma saņēmējam. Informācija par attiecīgā nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem var tikt pārbaudīta Kadastra informācijas sistēmā un, ja attiecināms, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā;
- precizēts 44.1. apakšpunkts, svītrojot atsauci uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Neskatoties uz minētās atsauces svītrošanu, šīs vadlīnijas ir saistošas finansējuma saņēmējiem un tajās ietvertās prasības ir jāievēro saskaņā ar vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
Vidēja termiņa plānošanas dokuments "Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas rīcības plāns 2026. - 2030. gadam"
Apraksts
Atbilstoši KEM izstrādātajam un 2026. gada 29. janvārī apstiprinātajam vidēja termiņa plānošanas dokumentam "Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas rīcības plāns 2026. - 2030. gadam" lielākās gaisa kvalitātes problēmas, līdzīgi kā iepriekš MK 2020. gadā apstiprinātajā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-2030. gadam", konstatētas trīs Latvijas valstspilsētās – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.  
Lai samazinātu risku pārsniegt jaunos gaisa kvalitātes normatīvus un noteiktos valsts kopējo emisiju samazināšanas mērķus, ir izstrādāts mērķa scenārijs ar papildu pasākumiem. Mērķis Nr.2 ir uzlabot gaisa kvalitāti Latvijas pilsētās un nodrošināt gaisa kvalitātes atbilstību jaunajiem normatīviem Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Kā progresa rādītājs norādīts, ka piesārņojošo vielu skaits, kuru koncentrācijas minētajās valstspilsētās pārsniedz gaisa kvalitātes robežlielumus, 2030. gadā ir nulle.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

- Atbilstoši MK noteikumu Nr.54 45. punktam finansējuma saņēmēji var saņemt avansu arī par papildu Noteikumu projektā piešķirto finansējumu.
- Tā kā 2.2.3.5. pasākuma īstenošanas noteikumi tika apstiprināti pirms Eiropas Komisijas 2025. gada 16. decembra lēmuma (ES) 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk - EK lēmums Nr. 2025/2630) stāšanās spēkā, un ietver Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmuma Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi  (turpmāk - EK lēmums Nr. 2012/21/ES) prasības, kā arī nav paredzams, ka lēmumi par grozījumiem esošajos projektu īstenošanas līgumos tiks pieņemti pēc 2028. gada 7. janvāra, atbalsts 2.2.3.5. pasākuma projektiem (to grozījumu gadījumā) tiek piešķirts atbilstoši jau šobrīd spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr.54, proti, saskaņā ar Komisijas Lēmumu Nr. 2012/21/ES. Tā kā šobrīd ir EK lēmuma Nr.2025/2630 pārejas periods, 2.2.3.5. pasākumā kompensācijas vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai ar EK lēmumu Nr.2012/21/ES var piešķirt arī projektu īstenotājiem, kam ir noslēgts pilnvarojuma akts saskaņā ar EK lēmumu Nr.2025/2630, ievērojot nosacījumus, kas izriet no Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES, un ka atsauces neesamība pilnvarojuma aktā uz Komisijas lēmumu Nr.2012/21/ES vai atsauces esamība uz Komisijas lēmumu Nr.2025/2630 nav šķērslis, lai piešķirtu atbalstu saskaņā ar EK lēmumu Nr.2012/21/ES.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Īstenojot papildu darbības projektos, tiks samazināts gaisa piesārņojums, kas uzlabos dzīves vides kvalitāti, tai skaitā samazinot gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un sniedzot pozitīvu ietekmi uz veģetāciju un faunu, kā arī ūdens, augsnes kvalitāti un ar to saistīto ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti.
Juridiskās personas
  • Sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji
  • Centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Projektu ietvaros paredzēti jauni pieslēgumi centralizētajai siltumapgādei, kā arī veicot ceļu posmu segumu atjaunošanu pie nepieciešamības paredzēta iespēja atjaunot arī zem tā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, lai izvairītos no situācijām, kad īsi pēc projekta pabeigšanas būtu nepieciešami atkārtoti būvdarbi, kas samazinātu projekta rezultātu ilgtspēju un publisko investīciju efektivitāti.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Nē

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Nē

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Kā viena no atbalstāmajām darbībām, ir zaļo zonu izveide, labiekārtojot arī apkārt esošo teritoriju. Tas var radīt multiplicējošu efektu, rosinot mikro un mazās uzņēmējdarbības formas attīstību, jo iedzīvotājiem ir radīta pievilcīga un sakārtota publiskā telpa.

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 165 932
0
1 598 115
514 862
211 286
514 862
367 759
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 165 932
0
1 598 115
514 862
211 286
514 862
367 759
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 457 415
0
1 997 644
605 720
264 108
605 720
432 658
2.1. valsts pamatbudžets
1 165 932
0
1 598 115
514 862
211 286
514 862
367 759
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
291 483
0
399 529
90 858
52 822
90 858
64 899
3. Finansiālā ietekme
-291 483
0
-399 529
-90 858
-52 822
-90 858
-64 899
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
-291 483
0
-399 529
-90 858
-52 822
-90 858
-64 899
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-90 858
-90 858
-64 899
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-90 858
-90 858
-64 899
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Tā kā 2026. gadā netiek paredzēts, ka pārdales rezultātā radīsies papildu izdevumi (papildu darbības plānots uzsākt no 2027. gada), pārdalei ietekme uz 2026. gadu nav un tā saglabāta iepriekšējā apmērā. Turpmākajos gados tā aprēķināta, ievērojot šādu proporciju: 2027. un 2028. gads - 35%, 2029. gads - 25%, 2030. gads - 5%. Pārdali veic summā par 1 730 628 euro (t.sk. ERAF  1 471 034 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 259 594 euro).
 
Attiecīgi pārdale (ERAF 1 471 034  euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 259 594 euro), papildu iepriekš apstiprinātajai prognozei, rada šādas izmaiņas pa gadiem:
2026. gads - bez izmaiņām jeb 0 euro;
2027. gads - ERAF 514 862 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 90 858 euro (kopā 605 720 euro);
2028. gads - ERAF 514 862 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums  90 858  euro (kopā 605 720 euro);
2029. gads - ERAF 367 759 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 64 899  euro (kopā 432 658 euro);
2030. gads - ERAF 73 551 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 12 979  euro (kopā 86 530 euro).

Kopējie līdz 2025. gada beigām faktiskie veiktie izdevumi pasākuma ietvaros ir kopā 2 246 551 euro, no kuriem 2 095 527 euro ir ERAF finansējums, bet 151 024 euro – pašvaldības līdzfinansējums.
Līdz ar to turpmākajos gados budžeta prognozes  (prognoze saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru par 2026-2028. gadu atbilstoši Centrālās finanšu līgumu aģentūras aktualizētajai prognozei 15.07.2026. ar plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafiku), ievērojot pārdales, ir šādas:
2026. gads - bez izmaiņām jeb kopā 1 457 415 euro (t.sk. ERAF 1 165 932 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 291 483 euro;
2027. gads - ERAF 2 112 977  euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 490 387 euro (kopā 2 603 364 euro);
2028. gads - ERAF 726 148 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums  143 680  euro (kopā 869 828 euro);
2029. gads - ERAF 367 759 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums  64 899 euro (kopā 432 658 euro);
2030. gads - ERAF 73 551 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 12 979 euro (kopā 86 530 euro).
 
Budžeta ieņēmumi plānoti kā ERAF finansējuma atmaksas, savukārt izdevumi - projektos plānotā ERAF un pašvaldību budžeta līdzfinansējuma summa.

Uz 2.2.3.5. pasākumu tiek novirzīts neizmantotais ERAF finansējums 1 410 520 euro apmērā no 2.2.3.6. pasākuma ERAF finansējuma atlikuma un 60 514 euro apmērā no 2.2.3.7. pasākuma ERAF finansējuma atlikuma. 
 
Pēc finansējuma pārdales 2.2.3.5. pasākuma papildu ERAF sadalījums pa intervences kodiem ir šāds:
077 - Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi  1 471 034 euro

2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" intervences koda Nr. 077 "Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi" aktuālā vērtība pēc grozījumiem ir 11 249 154 euro, savukārt 2.2.3.7. pasākuma šī paša intervences koda Nr. 077 aktuālā vērtība pēc grozījumiem ir 2 395 576 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Neietekmē amata vietu skaita izmaiņas
Cita informācija
Finansējums projektu īstenošanai attiecībā uz ERAF līdzfinansējuma nodrošināšanu tiks pieprasīts no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 406 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.4. pasākuma "Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (26-TA-1257)

Pamatojums un apraksts
2026. gada 24. jūlijā TAP portālā uzsākta saskaņošana grozījumiem Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 406 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.4. pasākuma "Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (26-TA-1257) (turpmāk - MK noteikumu Nr.406 grozījumu projekts), kas arī paredz pārdalīt daļu no neizmantotā 2.2.3.6.pasākuma finansējuma.
 MK noteikumu Nr.406 grozījumu projekta anotācijā norādīts, ka 2.2.3.6. pasākuma aktuālais atlikušais ERAF finansējums norādīts 2.2.3.5. pasākuma MK noteikumu grozījumos (tātad, šī tiesību akta grozījumos, 26-TA-1480), ņemot vērā ne tikai 2.2.3.4. pasākumam, bet visu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam grozījumos Nr. 6 no pasākuma 2.2.3.6. pārdalīto finansējumu, jo tiek plānots, ka 2.2.3.5. pasākuma MK noteikumu Nr. 54 grozījumu projekts tiks virzīts uz MK un apstiprināts vispirms.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
MK 2024. gada 6. februāra noteikumu Nr.91 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.7. pasākuma "Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē" īstenošanas noteikumi" un MK 2023. gada 4. aprīļa noteikumu Nr.169 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi" grozījumi tiks sagatavoti kopā ar citiem būtiskiem grozījumiem minētajos normatīvajos aktos. Aktuālais pieejamais ERAF finansējums 2.2.3.6. un 2.2.3.7. pasākumam ir norādīts šī tiesību akta (2.2.3.5. pasākuma grozījumi) MK sēdes protokollēmuma projektā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projekts būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas (papildu īstenojamās darbības iekļaujas esošajā gaisa piesārņojuma pārvaldības politikas jomā), publiskā apspriede nav nepieciešama.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija
  • Rīgas valstpilsētas pašvaldība
  • Rēzeknes valstpilsētas pašvaldība

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
neietekmē
Atbilstoši iestādes funkcijām
Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija
palielinās
Vērtības nozīme:
19,01
Vienas stundas O84 Valsts pārvaldes un darbaspēka izmaksas atbilstoši CSP, 2025
16,00
Atbilstoši pašvaldības sniegtajiem datiem
1
Pašvaldība norādīja summāro laika patēriņu institūcijā
1,0
Grozījumu veikšana projektā ir jāveic vienu reizi, nevis reizi gadā
304,16
Aprēķins veikts atbilstoši MK 07.09.2021. noteikumu Nr.617 17. punktam. Aprēķins attiecināms uz MK noteikumu Nr.54 26. punktu, kas paredz veicamās darbības - projekta iesnieguma (šajā gadījumā – grozījumu) un citu atlases nolikumā noteikto dokumentu sagatavošanu (atjaunināšanu), kā arī iesniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Rīgas valstpilsētas pašvaldība
palielinās
Vērtības nozīme:
19,01
Vienas stundas O84 Valsts pārvaldes un darbaspēka izmaksas atbilstoši CSP, 2025
28,00
Atbilstoši pašvaldības sniegtajiem datiem
1
Pašvaldība norādīja summāro laika patēriņu institūcijā
1,0
Grozījumu veikšana projektā ir jāveic vienu reizi, nevis reizi gadā
532,28
Aprēķins veikts atbilstoši MK 07.09.2021. noteikumu Nr.617 17. punktam. Aprēķins attiecināms uz MK noteikumu Nr.54 26. punktu, kas paredz veicamās darbības - projekta iesnieguma (šajā gadījumā – grozījumu) un citu atlases nolikumā noteikto dokumentu sagatavošanu (atjaunināšanu), kā arī iesniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Rēzeknes valstpilsētas pašvaldība
palielinās
Vērtības nozīme:
19,01
Vienas stundas O84 Valsts pārvaldes un darbaspēka izmaksas atbilstoši CSP, 2025
24,00
Atbilstoši pašvaldības sniegtajiem datiem
1
Pašvaldība norādīja summāro laika patēriņu institūcijā
1,0
Grozījumu veikšana projektā ir jāveic vienu reizi, nevis reizi gadā
456,24
Aprēķins veikts atbilstoši MK 07.09.2021. noteikumu Nr.617 17. punktam. Aprēķins attiecināms uz MK noteikumu Nr.54 26. punktu, kas paredz veicamās darbības - projekta iesnieguma (šajā gadījumā – grozījumu) un citu atlases nolikumā noteikto dokumentu sagatavošanu (atjaunināšanu), kā arī iesniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Kopā
1 292,68

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā paredzētās papildu darbības, jo īpaši centralizēto ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras (tīklu) pārbūve un atjaunošana, var netieši veicināt ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, tādējādi pozitīvi ietekmējot iedzīvotājus, kuri saņem minētos pakalpojumus.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot pasākuma 2.2.3.5. papildu darbības, tiks veicināta Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam šāda progresa indikatora sasniegšana: [273] Gaisa piesārņojuma procentu samazinājums.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Papildu darbību īstenošana atbilstoši pašvaldību Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmām veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanos valstspilsētu teritorijās un radīs pozitīvu ietekmi uz vidi un tās ekosistēmām.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Papildu darbību īstenošana atbilstoši pašvaldību Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmām veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanos valstspilsētu teritorijās, kas  radīs pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

2.2.3.5. pasākuma pirmajai un otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana" un "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un projektu īstenošanā tiks nodrošināta šo horizontālo principu prasību ievērošana.
Pielikumi