24-TA-1881: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Valsts kontroles lietderības revīzijas “Cilvēkresursi veselības aprūpē” ziņojumā minētos ieteikumus, citu institūciju iesniegtos priekšlikumus (piemēram, Tiesībsarga, Tieslietu ministrijas), kā arī ārstniecības personu sertifikācijas institūciju priekšlikumus.
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” (2019. gads) dotais uzdevums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ietvert profesionālās darbības pārkāpumu izvērtēšanu sertifikācijas procesā. Noteikt tālākizglītības pasākumu apstiprināšanas kārtību gadījumos, kad tālākizglītības pasākumi nav uzskatāmi par medicīniskiem priekšlasījumiem. Procesu vienkāršošana un birokrātijas mazināšana.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai ārstniecības persona varētu pretendēt uz sertifikātu, tai ir jābūt reģistrētai ārstniecības personu reģistrā un jābūt apgūtai izglītības programmai, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītību, kāda nepieciešama konkrētās specialitātes iegūšanai. Šobrīd ir ārstniecības personu specialitātes, kurās specialitātes kompetence atbilst attiecīgās profesijas kompetencei: vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists. Profesiju klasifikatorā [1] un ārstniecības personu klasifikatorā veselības aprūpes nozarē [2] tiek izmantots viens kods (nevis atšķirīgi kodi profesijai un specialitātei), piemēram, masierim ir tikai viens kods 255 08 (nozarē lietotais n29). Tas norāda, lai veiktu profesionālo darbību kā masieris ir jābūt sertifikātam. Turklāt specialitātēs, kurās profesijas kompetence ir nodalīta no specialitātes kompetences, gan Profesiju klasifikatorā, gan ārstniecības personu klasifikatorā veselības nozarē tiek lietoti divi atšķirīgi kodi, piemēram, ārsta palīga profesijai kods ir 2240 01 (nozarē lietotais n27), turklāt ārsta palīga specialitātei Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs (feldšeris) tiek izmantots kods 3258 01 (nozarē lietotais n74). Ir ārstniecības personu profesijas, kurās netiek piemērota sertifikācija un tas tiek atspoguļots ārstniecības personu klasifikatorā, piemēram, māsas palīga profesijai tiek pielietots tikai viens kods 5321 03 (nozarē lietotais n70), kas apzīmē profesiju. Ārstniecības personu specialitātēs, kurās specialitātes kompetence ir noteikta attiecīgās profesijas standartā ir attiecināms Ārstniecības likuma 26.panta otrā daļā noteiktais. Un šīs specialitātes, kurās specialitātes kompetence ir identiska ar profesijas kompetenci ir: vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists. Ņemot vērā, ka normatīvie akti, kas regulē ārstniecības personu profesiju un specialitāšu klasifikatorus, nosaka koda pielietojumu profesijai vai specialitātei, tad iepriekš minētajām profesijām/specialitātēm ir nepieciešams ārstniecības personas sertifikāts un vienlaikus šajās specialitātēs izslēdzot iespēju strādāt profesijā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā.
Joprojām nozarē ir saglabājusies vēsturiskā tradīcija, kas ir saistīta ar specialitāšu nolikumu aprakstiem (specialitāšu nolikumi zaudēja spēku 2009.gadā), kas noteica, ka persona pēc izglītības dokumenta iegūšanas strādā sertificētas personas uzraudzībā un pēc noteikta laika pretendē uz sertifikāta iegūšanu. Piemēram, masiera specialitātes nolikums (zaudējis spēku ar 01.01.2006.) noteica, ka nesertificēta ārstniecības persona masiera specialitātē var strādāt tikai sertificēta masiera vadībā vai uzraudzībā. Šādās situācijās nozarē plaši tiek pielietota ārstniecības iestādes vadītāja noteikta nesertificētās ārstniecības personas profesionālā darba uzraudzība attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā. Šādi interpretējot Ārstniecības likumā noteikto, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā ir atļauts ārstniecības personu reģistrā reģistrētām ārstniecības personām, bet patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē ir atļauts ārstniecības personām, kuras ir arī sertificētas.
Vēršam uzmanība, ka šobrīd normatīvais regulējums šādu uzraudzības un vadības formu paredz tikai šādos gadījumos:
1) medicīnas izglītības programmu studējošiem, medicīnas asistentiem [3];
2) rezidentiem [4];
3) ārstiem stažieriem (ārsts, zobārsts) [5].
Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" (turpmāk - Noteikumi) nosaka ārstniecības personu sertifikācijas institūciju organizatoriskos jautājumus ārstniecības personu sertifikācijas jomā un ārstniecības personu sertifikācijas, resertifikācijas kārtību.
Noteikumi nosaka, ka katrā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē un papildspecialitātē izveido vienu sertifikācijas komisiju. Kandidātus darbībai sertifikācijas komisijā ievēl attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes profesionālās organizācijas biedru sapulcē. Sertifikācijas komisijas sastāvu apstiprina sertifikācijas padome.
Ārstniecības personai sertifikātu piešķir pēc sertifikācijas eksāmena sekmīgas nokārtošanas, novērtējot un apliecinot ārstniecības personas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas noteiktā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā (turpmāk - specialitāte). Ārstniecības personu sertifikāciju un resertifikāciju atbilstoši kompetencei nodrošina ārstniecības personu profesionālās organizācijas (sertifikācijas institūcijas) [6]:
1) Latvijas Ārstu biedrība — ārstu un zobārstu sertifikāciju;
2) Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība — funkcionālo speciālistu, funkcionālo speciālistu asistentu, ārsta palīgu, radiologa asistentu, radiogrāferu, masieru, kosmētiķu, laborantu, podologu, skaistumkopšanas speciālistu (kosmetoloģijā) un zobu tehniķu sertifikāciju;
3) Latvijas Māsu asociācija — vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju.
Noteikumi paredz iespēju Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētām personām sertifikācijas eksāmenu kārtot vienlaicīgi ar studiju noslēguma pārbaudījumu, tādējādi vismaz daļēji mazinot slogu ārstniecības personām, faktiski ārstniecības personas kārto divus eksāmenus vienā dienā vai dažādās dienās (šobrīd šāda prakse ir ārstiem).
Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Ārstniecības personai ik pēc pieciem gadiem ir jāveic resertifikācija jeb sertifikāta atjaunošana. Lai varētu resertificēties, ārstniecības personai ir jāizpilda nosacījumi: jāstrādā attiecīgajā specialitātē un jāveic profesionālā pilnveide. Lai novērtētu ārstniecības personas profesionālās darbības apjomu, intensitāti un kvalitāti attiecīgajā specialitātē, sertifikācijas komisija izstrādā un sertifikācijas padome apstiprina attiecīgās specialitātes profesionālās darbības vērtēšanas kritērijus. Atbilstoši sertifikācijas institūciju sniegtajai informācijai profesionālās darbības vērtēšanas kritēriji ir publiski pieejami sertifikācijas institūciju mājas lapās.
Kā jau iepriekš minēts, lai resertificētos ārstniecības personai sertifikāta derīguma termiņa laikā ir jāiegūst Noteikumos noteiktais tālākizglītības punktu skaits. Tālākizglītības punkti ir ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu uzskaites kvantitatīvā mērvienība, kas tiek piešķirti tikai par tādiem tālākizglītības pasākumiem, kurus atbilstoši Noteikumu 4. pielikumam ir apstiprinājusi sertifikācijas padome vai kuriem apstiprinājums nav nepieciešams.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ", 57. punktam informācija par ārstniecības personai piešķirto sertifikātu un tā derīguma termiņu ir publiski pieejama Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
Veselības ministrija veic profesionālajām organizācijām deleģēto uzdevumu uzraudzību saskaņā ar Veselības ministrijas iekšējo normatīvo aktu.
Veselības ministrija sadarbībā ar ārstniecības personu sertificējošām institūcijām izskatīja Valsts kontroles lietderības revīzijas “Cilvēkresursi veselības aprūpē” ziņojumā izteiktos ieteikumus, citu institūciju iesniegtos priekšlikumus, piemēram, Tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, kā arī ārstniecības personu sertificējošo institūciju priekšlikumus. Izvērtējot esošo sertifikācijas un resertifikācijas organizācijas kārtību, secināts, ka ir nepieciešami precizējumi Noteikumos. Līdz ar to ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" (turpmāk - Noteikumu projekts). Noteikumu projekta izstrādes laikā tika organizētas septiņas diskusijas/apspriedes. Noteikumu projektā tiek ietverti tie priekšlikumi, par kuriem diskusijās ir panākta vienošanās vai kompromisa risinājumi.
[1] Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".
[2] Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumi Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ".
[3] Ārstniecības likuma 33.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", 5. un 9. punkts.
[4] Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", 6., 7., 8. un 10 punkts.
[5] Ārstniecības likuma 33.panta ceturtā daļa, 39.1 pants un 43.2 pants
[6] Ārstniecības likuma 29. panta otrā daļa
Joprojām nozarē ir saglabājusies vēsturiskā tradīcija, kas ir saistīta ar specialitāšu nolikumu aprakstiem (specialitāšu nolikumi zaudēja spēku 2009.gadā), kas noteica, ka persona pēc izglītības dokumenta iegūšanas strādā sertificētas personas uzraudzībā un pēc noteikta laika pretendē uz sertifikāta iegūšanu. Piemēram, masiera specialitātes nolikums (zaudējis spēku ar 01.01.2006.) noteica, ka nesertificēta ārstniecības persona masiera specialitātē var strādāt tikai sertificēta masiera vadībā vai uzraudzībā. Šādās situācijās nozarē plaši tiek pielietota ārstniecības iestādes vadītāja noteikta nesertificētās ārstniecības personas profesionālā darba uzraudzība attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā. Šādi interpretējot Ārstniecības likumā noteikto, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā ir atļauts ārstniecības personu reģistrā reģistrētām ārstniecības personām, bet patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē ir atļauts ārstniecības personām, kuras ir arī sertificētas.
Vēršam uzmanība, ka šobrīd normatīvais regulējums šādu uzraudzības un vadības formu paredz tikai šādos gadījumos:
1) medicīnas izglītības programmu studējošiem, medicīnas asistentiem [3];
2) rezidentiem [4];
3) ārstiem stažieriem (ārsts, zobārsts) [5].
Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" (turpmāk - Noteikumi) nosaka ārstniecības personu sertifikācijas institūciju organizatoriskos jautājumus ārstniecības personu sertifikācijas jomā un ārstniecības personu sertifikācijas, resertifikācijas kārtību.
Noteikumi nosaka, ka katrā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē un papildspecialitātē izveido vienu sertifikācijas komisiju. Kandidātus darbībai sertifikācijas komisijā ievēl attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes profesionālās organizācijas biedru sapulcē. Sertifikācijas komisijas sastāvu apstiprina sertifikācijas padome.
Ārstniecības personai sertifikātu piešķir pēc sertifikācijas eksāmena sekmīgas nokārtošanas, novērtējot un apliecinot ārstniecības personas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas noteiktā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā (turpmāk - specialitāte). Ārstniecības personu sertifikāciju un resertifikāciju atbilstoši kompetencei nodrošina ārstniecības personu profesionālās organizācijas (sertifikācijas institūcijas) [6]:
1) Latvijas Ārstu biedrība — ārstu un zobārstu sertifikāciju;
2) Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība — funkcionālo speciālistu, funkcionālo speciālistu asistentu, ārsta palīgu, radiologa asistentu, radiogrāferu, masieru, kosmētiķu, laborantu, podologu, skaistumkopšanas speciālistu (kosmetoloģijā) un zobu tehniķu sertifikāciju;
3) Latvijas Māsu asociācija — vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju.
Noteikumi paredz iespēju Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētām personām sertifikācijas eksāmenu kārtot vienlaicīgi ar studiju noslēguma pārbaudījumu, tādējādi vismaz daļēji mazinot slogu ārstniecības personām, faktiski ārstniecības personas kārto divus eksāmenus vienā dienā vai dažādās dienās (šobrīd šāda prakse ir ārstiem).
Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Ārstniecības personai ik pēc pieciem gadiem ir jāveic resertifikācija jeb sertifikāta atjaunošana. Lai varētu resertificēties, ārstniecības personai ir jāizpilda nosacījumi: jāstrādā attiecīgajā specialitātē un jāveic profesionālā pilnveide. Lai novērtētu ārstniecības personas profesionālās darbības apjomu, intensitāti un kvalitāti attiecīgajā specialitātē, sertifikācijas komisija izstrādā un sertifikācijas padome apstiprina attiecīgās specialitātes profesionālās darbības vērtēšanas kritērijus. Atbilstoši sertifikācijas institūciju sniegtajai informācijai profesionālās darbības vērtēšanas kritēriji ir publiski pieejami sertifikācijas institūciju mājas lapās.
Kā jau iepriekš minēts, lai resertificētos ārstniecības personai sertifikāta derīguma termiņa laikā ir jāiegūst Noteikumos noteiktais tālākizglītības punktu skaits. Tālākizglītības punkti ir ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu uzskaites kvantitatīvā mērvienība, kas tiek piešķirti tikai par tādiem tālākizglītības pasākumiem, kurus atbilstoši Noteikumu 4. pielikumam ir apstiprinājusi sertifikācijas padome vai kuriem apstiprinājums nav nepieciešams.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ", 57. punktam informācija par ārstniecības personai piešķirto sertifikātu un tā derīguma termiņu ir publiski pieejama Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
Veselības ministrija veic profesionālajām organizācijām deleģēto uzdevumu uzraudzību saskaņā ar Veselības ministrijas iekšējo normatīvo aktu.
Veselības ministrija sadarbībā ar ārstniecības personu sertificējošām institūcijām izskatīja Valsts kontroles lietderības revīzijas “Cilvēkresursi veselības aprūpē” ziņojumā izteiktos ieteikumus, citu institūciju iesniegtos priekšlikumus, piemēram, Tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, kā arī ārstniecības personu sertificējošo institūciju priekšlikumus. Izvērtējot esošo sertifikācijas un resertifikācijas organizācijas kārtību, secināts, ka ir nepieciešami precizējumi Noteikumos. Līdz ar to ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" (turpmāk - Noteikumu projekts). Noteikumu projekta izstrādes laikā tika organizētas septiņas diskusijas/apspriedes. Noteikumu projektā tiek ietverti tie priekšlikumi, par kuriem diskusijās ir panākta vienošanās vai kompromisa risinājumi.
[1] Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".
[2] Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumi Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ".
[3] Ārstniecības likuma 33.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", 5. un 9. punkts.
[4] Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", 6., 7., 8. un 10 punkts.
[5] Ārstniecības likuma 33.panta ceturtā daļa, 39.1 pants un 43.2 pants
[6] Ārstniecības likuma 29. panta otrā daļa
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.Problēmas, kas saistītas ar sertifikācijas un resertifikācijas lietderību un sertifikācijas institūciju organizatoriskiem jautājumiem:
1.1.Valsts kontroles ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” konstatēts, ka ārstniecības personu, kuras ieguvušas specialitātei nepieciešamo kvalifikāciju un reģistrējušās Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, apgūtā kompetence neatšķiras no attiecīgajā specialitātē sertificētās ārstniecības personas kompetences, jo, pretendējot uz sertifikātu, ārstniecības personai netiek izvirzītas papildu prasības.
Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” aicina izvērtēt iespēju apvienot kvalifikācijas un pirmreizējās sertifikācijas eksāmenu, vienlaicīgi stiprinot profesionālo organizāciju iesaisti kvalifikācijas studiju noslēguma eksāmenos un ārstniecības personu tālākizglītību.
1.2. Sertifikācijas institūcijas diskusijā/apspriedē informēja par situācijām, ka profesionālās organizācijas neievēl kandidātus darbībai sertifikācijas komisijā vai kandidāti atsakās kļūt par sertifikācijas institūcijas biedriem. Šobrīd Noteikumi neparedz, ka sertifikācijas padomei būtu tiesības rīkoties patstāvīgi sertifikācijas komisijas izveidē. Kā arī Noteikumi konkrēti nenosaka cik komisijas locekļiem ir jāpiedalās komisijas sēdē, lai tā būtu lemttiesīga. Vienlaikus sertifikācijas institūcijas aicina Noteikumos konkrēti noteikt, ar kuru brīdi stājas spēkā sertifikāta derīguma termiņš.
1.1.Valsts kontroles ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” konstatēts, ka ārstniecības personu, kuras ieguvušas specialitātei nepieciešamo kvalifikāciju un reģistrējušās Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, apgūtā kompetence neatšķiras no attiecīgajā specialitātē sertificētās ārstniecības personas kompetences, jo, pretendējot uz sertifikātu, ārstniecības personai netiek izvirzītas papildu prasības.
Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” aicina izvērtēt iespēju apvienot kvalifikācijas un pirmreizējās sertifikācijas eksāmenu, vienlaicīgi stiprinot profesionālo organizāciju iesaisti kvalifikācijas studiju noslēguma eksāmenos un ārstniecības personu tālākizglītību.
1.2. Sertifikācijas institūcijas diskusijā/apspriedē informēja par situācijām, ka profesionālās organizācijas neievēl kandidātus darbībai sertifikācijas komisijā vai kandidāti atsakās kļūt par sertifikācijas institūcijas biedriem. Šobrīd Noteikumi neparedz, ka sertifikācijas padomei būtu tiesības rīkoties patstāvīgi sertifikācijas komisijas izveidē. Kā arī Noteikumi konkrēti nenosaka cik komisijas locekļiem ir jāpiedalās komisijas sēdē, lai tā būtu lemttiesīga. Vienlaikus sertifikācijas institūcijas aicina Noteikumos konkrēti noteikt, ar kuru brīdi stājas spēkā sertifikāta derīguma termiņš.
Risinājuma apraksts
1. Sertifikācijas un resertifikācijas lietderība un sertifikācijas institūciju organizatoriskie jautājumi:
Sertifikācija nav obligāta ikvienas profesijas, specialitātes sastāvdaļa. Atbilstoši profesionālās organizācijas priekšlikumam var noteikt, ka profesijā netiek piemērota sertifikācija. Šādā gadījumā ārstniecības persona strādā profesijā un uztur ārstniecības personas reģistru. Šobrīd neviena profesionālā organizācija nav iesniegusi priekšlikumu par atteikšanos no sertifikācijas attiecīgajā specialitātē, profesijā.
Sertifikācija un resertifikācija ir mērķtiecīga un orientēta uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu. Sertifikācijas būtība ir pārliecināties, ka ārstniecības persona izglītības procesā teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas (kompetenci) ir apguvis tādā līmenī, ka patstāvīgi strādājot netiks nodarīts kaitējums pacientam.
Vienkāršākai informācijas uztverei ir izveidota tabula, kurā atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi " 1.pielikuma 4.1.punktam, ir atspoguļota informācija par ārstniecības personu profesijām un specialitātēm, kurās speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un personas reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
1.1. Lai vienkāršotu sertifikācijas procesu, mazinātu administratīvos šķēršļus un palielinātu efektivitāti, Noteikumu projekts paredz:
1) Izglītības programmu absolventi sertifikācijas eksāmenu kārto vienlaicīgi ar izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu (Noteikumu projekta 1., 11. un 13. punkts). Līdz šim šādu pieeju pielietoja ārsta specialitātēs. Tas nozīmē, ka sertifikācijas komisija un izglītības iestāde sadarbības ietvaros organizē sertifikācijas eksāmenu vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu (izglītības iestādes eksāmens un sertifikācijas eksāmens). Noteikumu projektā ir noteikts, ka izglītības programma atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītību, kāda nepieciešama konkrētās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšanai vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes iegūšanai. Piemēram, 1. cikla (Bakalaura) studiju programma ar iegūstamo kvalifikāciju "Vecmāte" apliecina, gan vecmātes profesijas, gan vecmātes pamatspecialitātes apguvi. Saskaņā ar Noteikumu projektā minēto plānots, ka iepriekš minētās izglītības programmas absolventi sertifikācijas eksāmenu varēs kārtot vienlaikus ar izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu.
Ieviešot šādas izmaiņas ir iespējams atteikties no izglītības iestādes izziņas par izglītības programmas apguvi (Noteikumu projekta 12.punkts). Ja sertifikācijas institūcijai ir šaubas vai pretendents, kurš iesniedz dokumentus sertifikācijas eksāmena kārtošanai vienlaikus ar kvalifikācijas eksāmenu, vispār var tikt pielaists pie eksāmena, tad sertifikācijas institūcija var lūgt izglītības iestādei informāciju par konkrēto pretendentu.
2) Noteikumu 43.punkts jau šobrīd paredz, ka sekmīgi nokārtota sertifikācijas eksāmena gadījumā (ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu) ārstniecības personas sertifikāts tiek piešķirts tikai tad, kad persona sertifikācijas komisijā iesniedz izglītības dokumenta kopiju, kas apliecina izglītības programmas apguvi. Noteikumu projekta 14.punkts papildina Noteikumu 43.punktu, ka sertifikācijas eksāmenu ārstnieciskā vai diagnostiskā metodē var kārtot vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu ārstnieciskā vai diagnostiskā metodē (Noteikumu projekta 16.punkts).
3) Atcelt prasību par profesionālās darbības pārskata iesniegšanu pirmreizējās sertifikācijas gadījumā pēc izglītības dokumenta iegūšanas, kā arī gadījumā, ja sertifikācijas eksāmenu kārto ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc izglītības dokumenta iegūšanas (Noteikumu projekta 10.punkts). Šobrīd absolventi profesionālās darbības pārskatā norāda klīniskās prakses laikā veiktās darbības, ko ārstniecības persona, kuras vadībā vai uzraudzībā strādājusi sertificējamā ārstniecības persona.
Ja ir pagājuši vairāk kā pieci gadi pēc izglītības dokumenta iegūšanas, tad iesniedz pārskatu par veikto darbu stažiera amatā, kā arī sertifikāta atjaunošanas (ir bijis sertifikāts, bet nav veikta resertifikācija) gadījumā iesniedz pārskatu par veikto darbu stažiera amatā. Persona stažiera amatā strādā specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Šobrīd stažiera darbs ir iespējams ārstiem un zobārstiem.
Iepriekš minētais risinātu problēmu, ka dažkārt ārstniecības persona sertifikācijai iesniedz profesionālās darbības pārskatu par vienu vai trīs mēnešiem vai pārskatu par darbu pirms 12 gadiem.
Noteikumu projektā minēto ir iespējams īstenot, jo no 2018.gada līdz šim brīdim ir aktualizēti ārstniecības personu profesiju standarti. Veselības ministrija aicināja profesionālās asociācijas, aktualizējot profesijas standartus, tajos ietvert visas nepieciešamās prasmes, kompetences, pie tam uzsvaru liekot uz praktiskajām nodarbībām, tādā apjomā, lai jaunie speciālisti pilnvērtīgi apgūtu profesiju, lai izglītības programmas apguve nodrošinātu darba tirgus prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanu.
Jāatzīmē arī ārstniecības personām pieejamais ESF 4.1.2.6. pasākuma atbalsts profesionālo zināšanu, prasmju un iemaņu pilnveidē.
Noteikumu projekta punkts, kas attiecas uz sertifikācijas eksāmena kārtošanu vienlaicīgi ar izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu, stājas spēkā 2026.gada 1.martā (Noteikumu projekta 39.punkts).
1.2. Noteikumu projekta 8. punkts paredz, ka sertifikācijas padome var patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju līdz brīdim, kad attiecīgās specialitātes profesionālā organizācija (vai organizācijas) ir ievēlējusi jaunu sertifikācijas komisiju. Sertifikācijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no sertifikācijas komisijas locekļiem (Noteikumu projekta 9.punkts). Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš (sertifikāts stājas spēkā) sākas ar nākamo dienu pēc sertifikācijas padomes lēmuma datuma. (Noteikumu projekta 17. punkts). Ārstniecības personu sertifikāti būs pieejami elektroniski, tur būs redzams arī attiecīgā sertifikāta spēkā stāšanās sākuma termiņš.
TM 31.03.2025. atzinumā norāda, ka no Administratīvā procesa likuma 70.panta otrās daļas izriet, ka administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Savukārt saskaņā ar Paziņošanas likuma 9.panta trešo daļu dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Konkrētajā gadījumā ir nepieciešams izmantot Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajā daļā noteikto atrunu, ka ārējā normatīvajā aktā var noteikt atšķirīgu spēkā stāšanās termiņu administratīvajam aktam, to tieši nesasaistot ar paziņošanu adresātam. Lēmums par sertifikāta piešķiršanu ir adresātam labvēlīgs administratīvais akts, kas dod tiesības patstāvīgi strādāt konkrētajā specialitātē. Taču šis lēmums un precīzs tā spēkā stāšanās datums var būt juridiski nozīmīgs trešajām personām, piemēram, ja personai tiek veikta pārbaude par alkohola vai narkotisko vielu klātbūtni organismā; tāpēc ir būtiski šo datumu noteikt precīzi. Turklāt ārstniecības persona par tai piešķirto sertifikātu var uzzināt gan sertificējošo organizāciju informācijas sistēmā, gan arī par sertifikāta piešķiršanu tiek nosūtīts informatīvs paziņojums. Līdzīga pieeja ir Uzņēmumu reģistra notāriem, reģistrējot informāciju, piemēram, par valdes izmaiņām, kas arī var būt būtiska trešajām personām, - pašā lēmumā tiek noteikts, ka lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Ārstniecības personām ir precīzi zināmi Sertifikācijas padomes sēžu datumi, attiecīgi lēmuma par sertifikāta piešķiršanu pieņemšanas datums ir skaidri prognozējams.
Līdzīga pieeja ir ietverta nodaļā par resertifikāciju, nosakot, ka piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzas iepriekšējā sertifikāta derīguma termiņš (62. punkts).
[1] Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām". https://likumi.lv/ta/id/291004 un Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumi Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ". https://likumi.lv/ta/id/355331
[1] Pakalpojumu vides pilnveides plānu 2024.–2027. gadam https://www.varam.gov.lv/lv/pakalpojumu-vides-pilnveides-plans
Sertifikācija nav obligāta ikvienas profesijas, specialitātes sastāvdaļa. Atbilstoši profesionālās organizācijas priekšlikumam var noteikt, ka profesijā netiek piemērota sertifikācija. Šādā gadījumā ārstniecības persona strādā profesijā un uztur ārstniecības personas reģistru. Šobrīd neviena profesionālā organizācija nav iesniegusi priekšlikumu par atteikšanos no sertifikācijas attiecīgajā specialitātē, profesijā.
Sertifikācija un resertifikācija ir mērķtiecīga un orientēta uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu. Sertifikācijas būtība ir pārliecināties, ka ārstniecības persona izglītības procesā teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas (kompetenci) ir apguvis tādā līmenī, ka patstāvīgi strādājot netiks nodarīts kaitējums pacientam.
Vienkāršākai informācijas uztverei ir izveidota tabula, kurā atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi " 1.pielikuma 4.1.punktam, ir atspoguļota informācija par ārstniecības personu profesijām un specialitātēm, kurās speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un personas reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
| Prakses tiesības profesijā apliecina personas reģistrācija ārstniecības personu reģistrā. | Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un personas reģistrācija ārstniecības personu reģistrā. |
| Ārsts | Ārsta profesijas pamatspecialitātes, apakšspecialitātes un papildspecialitātes |
| Zobārsts un zobārsta apakšspecialitātes | |
| Ārsta palīgs | Ārsta palīga pamatspecialitātes |
| Vecmāte | |
| Masieris | |
| Kosmētiķis | |
| Biomedicīnas laborants | |
| Uztura speciālists | |
| Fizioterapeits | |
| Ergoterapeits | |
| Fizioterapeita asistents | |
| Audiologopēds | |
| Tehniskais ortopēds | |
| Ergoterapeita asistents | |
| Mākslas terapeits | |
| Zobu higiēnists | |
| Zobu tehniķis | |
| Podologs | |
| Skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) | |
| Radiologa asistents | |
| Radiogrāfers | |
| Māsas palīgs | |
| Zobārsta asistents | |
| Militārais paramediķis | |
| Optometrists | |
| Māsa (vispārējās aprūpes māsa) un māsas specializācijas jomas |
1.1. Lai vienkāršotu sertifikācijas procesu, mazinātu administratīvos šķēršļus un palielinātu efektivitāti, Noteikumu projekts paredz:
1) Izglītības programmu absolventi sertifikācijas eksāmenu kārto vienlaicīgi ar izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu (Noteikumu projekta 1., 11. un 13. punkts). Līdz šim šādu pieeju pielietoja ārsta specialitātēs. Tas nozīmē, ka sertifikācijas komisija un izglītības iestāde sadarbības ietvaros organizē sertifikācijas eksāmenu vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu (izglītības iestādes eksāmens un sertifikācijas eksāmens). Noteikumu projektā ir noteikts, ka izglītības programma atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītību, kāda nepieciešama konkrētās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšanai vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes iegūšanai. Piemēram, 1. cikla (Bakalaura) studiju programma ar iegūstamo kvalifikāciju "Vecmāte" apliecina, gan vecmātes profesijas, gan vecmātes pamatspecialitātes apguvi. Saskaņā ar Noteikumu projektā minēto plānots, ka iepriekš minētās izglītības programmas absolventi sertifikācijas eksāmenu varēs kārtot vienlaikus ar izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu.
Ieviešot šādas izmaiņas ir iespējams atteikties no izglītības iestādes izziņas par izglītības programmas apguvi (Noteikumu projekta 12.punkts). Ja sertifikācijas institūcijai ir šaubas vai pretendents, kurš iesniedz dokumentus sertifikācijas eksāmena kārtošanai vienlaikus ar kvalifikācijas eksāmenu, vispār var tikt pielaists pie eksāmena, tad sertifikācijas institūcija var lūgt izglītības iestādei informāciju par konkrēto pretendentu.
2) Noteikumu 43.punkts jau šobrīd paredz, ka sekmīgi nokārtota sertifikācijas eksāmena gadījumā (ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu) ārstniecības personas sertifikāts tiek piešķirts tikai tad, kad persona sertifikācijas komisijā iesniedz izglītības dokumenta kopiju, kas apliecina izglītības programmas apguvi. Noteikumu projekta 14.punkts papildina Noteikumu 43.punktu, ka sertifikācijas eksāmenu ārstnieciskā vai diagnostiskā metodē var kārtot vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu ārstnieciskā vai diagnostiskā metodē (Noteikumu projekta 16.punkts).
3) Atcelt prasību par profesionālās darbības pārskata iesniegšanu pirmreizējās sertifikācijas gadījumā pēc izglītības dokumenta iegūšanas, kā arī gadījumā, ja sertifikācijas eksāmenu kārto ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc izglītības dokumenta iegūšanas (Noteikumu projekta 10.punkts). Šobrīd absolventi profesionālās darbības pārskatā norāda klīniskās prakses laikā veiktās darbības, ko ārstniecības persona, kuras vadībā vai uzraudzībā strādājusi sertificējamā ārstniecības persona.
Ja ir pagājuši vairāk kā pieci gadi pēc izglītības dokumenta iegūšanas, tad iesniedz pārskatu par veikto darbu stažiera amatā, kā arī sertifikāta atjaunošanas (ir bijis sertifikāts, bet nav veikta resertifikācija) gadījumā iesniedz pārskatu par veikto darbu stažiera amatā. Persona stažiera amatā strādā specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Šobrīd stažiera darbs ir iespējams ārstiem un zobārstiem.
Iepriekš minētais risinātu problēmu, ka dažkārt ārstniecības persona sertifikācijai iesniedz profesionālās darbības pārskatu par vienu vai trīs mēnešiem vai pārskatu par darbu pirms 12 gadiem.
Noteikumu projektā minēto ir iespējams īstenot, jo no 2018.gada līdz šim brīdim ir aktualizēti ārstniecības personu profesiju standarti. Veselības ministrija aicināja profesionālās asociācijas, aktualizējot profesijas standartus, tajos ietvert visas nepieciešamās prasmes, kompetences, pie tam uzsvaru liekot uz praktiskajām nodarbībām, tādā apjomā, lai jaunie speciālisti pilnvērtīgi apgūtu profesiju, lai izglītības programmas apguve nodrošinātu darba tirgus prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanu.
Jāatzīmē arī ārstniecības personām pieejamais ESF 4.1.2.6. pasākuma atbalsts profesionālo zināšanu, prasmju un iemaņu pilnveidē.
Noteikumu projekta punkts, kas attiecas uz sertifikācijas eksāmena kārtošanu vienlaicīgi ar izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu, stājas spēkā 2026.gada 1.martā (Noteikumu projekta 39.punkts).
1.2. Noteikumu projekta 8. punkts paredz, ka sertifikācijas padome var patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju līdz brīdim, kad attiecīgās specialitātes profesionālā organizācija (vai organizācijas) ir ievēlējusi jaunu sertifikācijas komisiju. Sertifikācijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no sertifikācijas komisijas locekļiem (Noteikumu projekta 9.punkts). Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš (sertifikāts stājas spēkā) sākas ar nākamo dienu pēc sertifikācijas padomes lēmuma datuma. (Noteikumu projekta 17. punkts). Ārstniecības personu sertifikāti būs pieejami elektroniski, tur būs redzams arī attiecīgā sertifikāta spēkā stāšanās sākuma termiņš.
TM 31.03.2025. atzinumā norāda, ka no Administratīvā procesa likuma 70.panta otrās daļas izriet, ka administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Savukārt saskaņā ar Paziņošanas likuma 9.panta trešo daļu dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Konkrētajā gadījumā ir nepieciešams izmantot Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajā daļā noteikto atrunu, ka ārējā normatīvajā aktā var noteikt atšķirīgu spēkā stāšanās termiņu administratīvajam aktam, to tieši nesasaistot ar paziņošanu adresātam. Lēmums par sertifikāta piešķiršanu ir adresātam labvēlīgs administratīvais akts, kas dod tiesības patstāvīgi strādāt konkrētajā specialitātē. Taču šis lēmums un precīzs tā spēkā stāšanās datums var būt juridiski nozīmīgs trešajām personām, piemēram, ja personai tiek veikta pārbaude par alkohola vai narkotisko vielu klātbūtni organismā; tāpēc ir būtiski šo datumu noteikt precīzi. Turklāt ārstniecības persona par tai piešķirto sertifikātu var uzzināt gan sertificējošo organizāciju informācijas sistēmā, gan arī par sertifikāta piešķiršanu tiek nosūtīts informatīvs paziņojums. Līdzīga pieeja ir Uzņēmumu reģistra notāriem, reģistrējot informāciju, piemēram, par valdes izmaiņām, kas arī var būt būtiska trešajām personām, - pašā lēmumā tiek noteikts, ka lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Ārstniecības personām ir precīzi zināmi Sertifikācijas padomes sēžu datumi, attiecīgi lēmuma par sertifikāta piešķiršanu pieņemšanas datums ir skaidri prognozējams.
Līdzīga pieeja ir ietverta nodaļā par resertifikāciju, nosakot, ka piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzas iepriekšējā sertifikāta derīguma termiņš (62. punkts).
[1] Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām". https://likumi.lv/ta/id/291004 un Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumi Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ". https://likumi.lv/ta/id/355331
[1] Pakalpojumu vides pilnveides plānu 2024.–2027. gadam https://www.varam.gov.lv/lv/pakalpojumu-vides-pilnveides-plans
Problēmas apraksts
2. Problēmas, kas saistītas ar sertifikācijas un resertifikācijas kārtību:
2.1. Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” secina, ka resertifikācijas lapā ir prasība norādīt visu darba devēju informāciju par ārstniecības personu netiek visos gadījumos izpildīta. Nepieciešams izstrādāt tādas resertifikācijas prasības, kuras objektīvi un pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi, vienlaicīgi neradot administratīvo slogu ārstniecības personām, kā arī nodrošināt noteikto prasību izpildes uzraudzību. Sertifikācijas institūcijas piekrīt, ka sertifikācijas un resertifikācijas lapās ārstniecības iestādes nepilnīgi vai vispār nesniedz informāciju par ārstniecības personu.
2.2. Tiesībsargs ir aicinājis normatīvi nostiprināt Latvijas Ārstu biedrības statusu ārstu un zobārstu disciplināratbildības jomā, nodrošinot skaidru tiesisko regulējumu, tiesību un pienākumu apjomu.
Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” arī ir akcentējusi jautājumu par ārstniecības personu profesionālās darbības pārkāpumu izvērtēšanu resertifikācijas procesā. Nepieciešams veikt darbības, lai nodrošinātu, ka informācija par konstatētajiem veselības aprūpes kvalitātes, tai skaitā ārstniecības personas profesionālās darbības pārkāpumiem tiek ņemta vērā, izvērtējot personas atbilstību resertificētas ārstniecības personas statusam un nosakot profesionālo darbību uzlabojošus pasākumus. Tādējādi nepieciešams Noteikumus papildināt ar darba devēja un citu institūciju tiesībām informēt sertifikācijas komisiju par ārstniecības personas profesionāliem pārkāpumiem un tiesībām sertifikācijas komisijai ņemt vērā saņemto informāciju par ārstniecības personas profesionālās darbības pārkāpumiem.
2.3.Ārstniecības personu tālākizglītības jautājumi:
Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” aicina izvērtēt Noteikumos noteikto tālākizglītības pasākumu prasību pietiekamību.
Sertifikācijas institūcijas ierosina pārskatīt nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu funkcionālo speciālistu profesiju grupā (šobrīd fizioterapeitam - 250 tālākizglītības punkti, pārējiem funkcionālajiem speciālistiem - 150 tālākizglītības punkti) un vecmātēm, kā arī Noteikumos ietvert prasību par neatliekamās palīdzības sniegšanas apmācībām.
Noteikumu projekta izstrādes laikā tika diskutēts par bērnu tiesību aizsardzības jautājumu un paliatīvās aprūpes jautājumu iekļaušanu kā obligātām mācībām, lai veiktu resertifikācijā. Sertifikācijas institūcijas atzina, ka šādas apmācības ārstniecības personām ir nepieciešamas un jau šobrīd tās tiek īstenotas, bet tās noteikt kā obligātas būtu nesamērīgi. Jau šobrīd iepriekš minētās tēmas tiek ņemtas vērā resertifikācijas procesā. Līdz ar to izmaiņas Noteikumos nav nepieciešamas.
Sertifikācijas institūcijas ierosina Noteikumos noteikt, ka informācija par tālākizglītības pasākumiem, piemēram, profesionālās organizācijas sēdēm (klīniskās sēdes), asociāciju sēdēm ir jāpublicē, lai visiem speciālistiem būtu iespēja piedalīties. Jābūt skaidriem noteikumiem (iepriekš definētam), kur vai par ko var saņemt tālākizglītības punktus un cik daudz un kuri pasākumi ir jāpublicē.
Lai veicinātu kvalificētu apmācīttiesīgo personu ar atbilstošām pedagoģiskajām prasmēm piesaisti tālākizglītības pasākumu īstenošanai, EK strukturālā atbalsta ģenerāldirektorāta finansētā projekta “Par veselības aprūpes darbaspēku Latvijā” 5.nodevumā [1], ir rekomendēts noteikt tālākizglītības pasākumu apstiprināšanas kārtību gadījumos, kad tālākizglītības pasākumi nav uzskatāmi par medicīniskiem priekšlasījumiem un vērsti uz ārstniecības personu vispārējo prasmju attīstību. Kā arī sertifikācijas institūcijas ir norādījušas, ka tālākizglītības izglītības pasākumu organizatori dažādi interpretē Noteikumu 55.1.apakšpunktu, ka medicīniskie priekšlasījumi atbilst uz pierādījumiem balstītas medicīnas principiem, tādēļ nepieciešams Noteikumu 4.pielikumā skaidrot tālākizglītības pasākumus. Šobrīd atbilstoši Noteikumiem tālākizglītības punktus nevar saņemt par ārvalstu vieslektoru lasītām lekcijām un citu profesiju pārstāvju (piemēram, farmaceitu, bibliotekāru) lasītām lekcijām.
Saskaņā ar Noteikumiem resertificējamai ārstniecības personai resertifikācijas lapā ir jānorāda informācija par sertifikāta derīguma termiņa laikā veiktu profesionālo pilnveidi noteiktā tālākizglītības punktu apmērā, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas specialitāti. Savukārt sertifikācijas komisijai ir jāizvērtē, cik no kopējiem iegūtajiem tālākizglītības punktiem ir attiecināmi uz attiecīgās resertificējamās ārstniecības personas specialitāti. Valsts kontroles ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” konstatēts, ka vairākos gadījumos sertifikācijas komisijas neizvērtē, cik no resertifikācijas pretendenta iegūtajiem tālākizglītības punktiem ir iegūti savā specialitātē un citās jomās, līdz ar to pastāv risks, ka resertificējamā ārstniecības persona nav ieguvusi nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu un nodrošinājusi kvalifikācijas uzturēšanu un pilnveidi.
Dokumentus resertifikācijai var iesniegt ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām. Ja ārstniecības persona šajā laikā (kad dokumenti ir iesniegti resertifikācijai) apmeklē tālākizglītības pasākumus, tad šie tālākizglītības pasākumi netiek ieskaitīti nākošajā resertifikācijas periodā. Noteikumos ir nepieciešams precizējums, lai tālākizglītības punkti, kas iegūti laika periodā, kad dokumenti ir iesniegti resertifikācijai tiktu ieskaitīti jau nākošajā resertifikācijas periodā.
[1] Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā: Rīcības plāns ārstniecības personu tālākizglītības un prasmju attīstībai (2023.gada 5.decembrī) https://www.vm.gov.lv/lv/media/12948/download?attachment
2.1. Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” secina, ka resertifikācijas lapā ir prasība norādīt visu darba devēju informāciju par ārstniecības personu netiek visos gadījumos izpildīta. Nepieciešams izstrādāt tādas resertifikācijas prasības, kuras objektīvi un pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi, vienlaicīgi neradot administratīvo slogu ārstniecības personām, kā arī nodrošināt noteikto prasību izpildes uzraudzību. Sertifikācijas institūcijas piekrīt, ka sertifikācijas un resertifikācijas lapās ārstniecības iestādes nepilnīgi vai vispār nesniedz informāciju par ārstniecības personu.
2.2. Tiesībsargs ir aicinājis normatīvi nostiprināt Latvijas Ārstu biedrības statusu ārstu un zobārstu disciplināratbildības jomā, nodrošinot skaidru tiesisko regulējumu, tiesību un pienākumu apjomu.
Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” arī ir akcentējusi jautājumu par ārstniecības personu profesionālās darbības pārkāpumu izvērtēšanu resertifikācijas procesā. Nepieciešams veikt darbības, lai nodrošinātu, ka informācija par konstatētajiem veselības aprūpes kvalitātes, tai skaitā ārstniecības personas profesionālās darbības pārkāpumiem tiek ņemta vērā, izvērtējot personas atbilstību resertificētas ārstniecības personas statusam un nosakot profesionālo darbību uzlabojošus pasākumus. Tādējādi nepieciešams Noteikumus papildināt ar darba devēja un citu institūciju tiesībām informēt sertifikācijas komisiju par ārstniecības personas profesionāliem pārkāpumiem un tiesībām sertifikācijas komisijai ņemt vērā saņemto informāciju par ārstniecības personas profesionālās darbības pārkāpumiem.
2.3.Ārstniecības personu tālākizglītības jautājumi:
Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” aicina izvērtēt Noteikumos noteikto tālākizglītības pasākumu prasību pietiekamību.
Sertifikācijas institūcijas ierosina pārskatīt nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu funkcionālo speciālistu profesiju grupā (šobrīd fizioterapeitam - 250 tālākizglītības punkti, pārējiem funkcionālajiem speciālistiem - 150 tālākizglītības punkti) un vecmātēm, kā arī Noteikumos ietvert prasību par neatliekamās palīdzības sniegšanas apmācībām.
Noteikumu projekta izstrādes laikā tika diskutēts par bērnu tiesību aizsardzības jautājumu un paliatīvās aprūpes jautājumu iekļaušanu kā obligātām mācībām, lai veiktu resertifikācijā. Sertifikācijas institūcijas atzina, ka šādas apmācības ārstniecības personām ir nepieciešamas un jau šobrīd tās tiek īstenotas, bet tās noteikt kā obligātas būtu nesamērīgi. Jau šobrīd iepriekš minētās tēmas tiek ņemtas vērā resertifikācijas procesā. Līdz ar to izmaiņas Noteikumos nav nepieciešamas.
Sertifikācijas institūcijas ierosina Noteikumos noteikt, ka informācija par tālākizglītības pasākumiem, piemēram, profesionālās organizācijas sēdēm (klīniskās sēdes), asociāciju sēdēm ir jāpublicē, lai visiem speciālistiem būtu iespēja piedalīties. Jābūt skaidriem noteikumiem (iepriekš definētam), kur vai par ko var saņemt tālākizglītības punktus un cik daudz un kuri pasākumi ir jāpublicē.
Lai veicinātu kvalificētu apmācīttiesīgo personu ar atbilstošām pedagoģiskajām prasmēm piesaisti tālākizglītības pasākumu īstenošanai, EK strukturālā atbalsta ģenerāldirektorāta finansētā projekta “Par veselības aprūpes darbaspēku Latvijā” 5.nodevumā [1], ir rekomendēts noteikt tālākizglītības pasākumu apstiprināšanas kārtību gadījumos, kad tālākizglītības pasākumi nav uzskatāmi par medicīniskiem priekšlasījumiem un vērsti uz ārstniecības personu vispārējo prasmju attīstību. Kā arī sertifikācijas institūcijas ir norādījušas, ka tālākizglītības izglītības pasākumu organizatori dažādi interpretē Noteikumu 55.1.apakšpunktu, ka medicīniskie priekšlasījumi atbilst uz pierādījumiem balstītas medicīnas principiem, tādēļ nepieciešams Noteikumu 4.pielikumā skaidrot tālākizglītības pasākumus. Šobrīd atbilstoši Noteikumiem tālākizglītības punktus nevar saņemt par ārvalstu vieslektoru lasītām lekcijām un citu profesiju pārstāvju (piemēram, farmaceitu, bibliotekāru) lasītām lekcijām.
Saskaņā ar Noteikumiem resertificējamai ārstniecības personai resertifikācijas lapā ir jānorāda informācija par sertifikāta derīguma termiņa laikā veiktu profesionālo pilnveidi noteiktā tālākizglītības punktu apmērā, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas specialitāti. Savukārt sertifikācijas komisijai ir jāizvērtē, cik no kopējiem iegūtajiem tālākizglītības punktiem ir attiecināmi uz attiecīgās resertificējamās ārstniecības personas specialitāti. Valsts kontroles ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” konstatēts, ka vairākos gadījumos sertifikācijas komisijas neizvērtē, cik no resertifikācijas pretendenta iegūtajiem tālākizglītības punktiem ir iegūti savā specialitātē un citās jomās, līdz ar to pastāv risks, ka resertificējamā ārstniecības persona nav ieguvusi nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu un nodrošinājusi kvalifikācijas uzturēšanu un pilnveidi.
Dokumentus resertifikācijai var iesniegt ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām. Ja ārstniecības persona šajā laikā (kad dokumenti ir iesniegti resertifikācijai) apmeklē tālākizglītības pasākumus, tad šie tālākizglītības pasākumi netiek ieskaitīti nākošajā resertifikācijas periodā. Noteikumos ir nepieciešams precizējums, lai tālākizglītības punkti, kas iegūti laika periodā, kad dokumenti ir iesniegti resertifikācijai tiktu ieskaitīti jau nākošajā resertifikācijas periodā.
[1] Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā: Rīcības plāns ārstniecības personu tālākizglītības un prasmju attīstībai (2023.gada 5.decembrī) https://www.vm.gov.lv/lv/media/12948/download?attachment
Risinājuma apraksts
2. Pilnveidota sertifikācijas un resertifikācijas kārtība:
2.1. Precizētas resertifikācijas prasības, lai tās pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi.
Lai nodrošinātu, ka resertificētas tiek tās ārstniecības personas, kuru profesionālā darbība un pilnveide atbilst definētam un augstam kvalitātes līmenim, Noteikumu projekts (Noteikumu projekta 7. punkts) nosaka, ka resertifikācijas prasības ir objektīvas un pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi.
Attiecībā par ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātu profesionālās darbības pārskatu, Noteikumu projektā netiek veiktas izmaiņas. Turklāt, lai mazinātu administratīvo slogu un atteiktos no birokrātiskas procedūras, Noteikumu projektā no sertifikācijas (2.pielikums) un resertifikācijas (3.pielikums) veidlapām tiek svītrota darba devēja informācija par ārstniecības personu (Noteikumu projekta 42. un 43. punkts).
2.2. Nodrošināta ārstniecības personu profesionālās darbības pārkāpumu izvērtēšana sertifikācijas procesā.
Veselības ministrija sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (22-TA -2577), lai noteiktu, ka par profesionālās ētikas un profesionālās darbības pārkāpumiem ārstniecības personas var tikt sauktas pie profesionālās disciplinārās atbildības. Vienlaikus ir nepieciešams papildināt ārstniecības personu sertifikācijas, t.sk. resertifikācijas kārtību, proti, Veselības inspekcijai ir pienākums informēt sertifikācijas komisiju par ārstniecības personas profesionāliem pārkāpumiem (saskaņā ar Ārstniecības likuma 84.pantu šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros Veselības inspekcija veic pārkāpumu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā izvērtēšanu). Sertifikācijas komisija, izskatot ārstniecības personas resertifikācijas dokumentus, izvērtē saņemto informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Sertifikācijas komisija protokolā norāda detalizētu pamatojumu veikt resertifikāciju vai atteikt resertifikāciju. Noteikumu projekts sertifikācijas padomei dot tiesības lemt par sertifikāta anulēšanu, ja ir būtiski profesionāli pārkāpumi (Noteikumu projekta 2.punkts, 19.-22., 31., 34. un 35. punkts). Atbilstoši Tieslietu ministrijas atzinumā izteiktajam iebildumam, lai praksē novērstu dažādu jēdziena "ārstniecības personas pārkāpumi profesionālajā darbībā" interpretāciju sniedzam jēdziena "ārstniecības personas pārkāpumi profesionālajā darbībā" skaidrojumu un norādām, kādiem kritērijiem pārkāpumam ir jāatbilst, lai to varētu atzīt par pārkāpumu profesionālajā darbībā. Ārstniecības personas pārkāpumi profesionālajā darbībā ir gadījumi, kad ārstniecības persona, veicot savus profesionālos pienākumus, rīkojas neatbilstoši normatīvajiem aktiem, ētikas normām vai klīniskajām vadlīnijām, pētniecībā balstītai medicīnas praksei un attiecīgajai specialitātei noteiktajai kompetencei vai profesionālās kvalifikācijas prasībām. Kritēriji: pārkāpums ir saistīts ar profesionālo darbību, pārkāpums ir noticis ārstniecības personas profesionālo pienākumu izpildes laikā; pārkāpums ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, ētikas normām vai klīniskajām vadlīnijām, pētniecībā balstītai medicīnas praksei; pārkāpums ir radījis vai varēja radīt kaitējumu pacientam. Piemēram, nepienācīga pacienta aprūpe, nepareiza diagnozes noteikšana vai ārstēšanas metodes izvēle, konfidencialitātes pārkāpums, profesionālās ētikas normu pārkāpums, normatīvo aktu pārkāpums. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Šobrīd administratīvā pārkāpuma procesu par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem veic Veselības inspekcija līdz ar to arī Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Veselības inspekcija par konstatētajiem ārstniecības personas pārkāpumiem profesionālajā darbībā informē sertifikācijas komisiju.
Atbilstoši Labklājības ministrijas atzinumā izteiktajam iebildumam skaidrojam, ka Ārstniecības likums nosaka, ka klīniskās vadlīnijas ir pierādījumos balstīts, sistematizēts un aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos. Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam.
Atbilstoši IeM atzinumā izteiktajam priekšlikumam skaidrojam, ka Ministru kabineta 2024.gada 1.oktobra noteikumu Nr. 630 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi" 48.punktā ir noteikts, ka: Ja inspekcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai reģistrācijas termiņa laikā saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums – vai ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā jomā, inspekcija izdara ierakstu reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrācijas termiņa apturēšanu uz laiku, kurā tiesību ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgās reģistrācijas termiņa beigām.
Kā arī Veselības inspekcija, kas ir Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra turētāja, informāciju par reģistrācijas termiņa apturēšanu vai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu inspekcija Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai, ārstniecības iestādei, kurā attiecīgā ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona veic profesionālo darbību, un, ja ir spēkā esošs ārstniecības personas sertifikāts vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāts, sertifikācijas institūcijai, kura attiecīgo sertifikātu izsniegusi.
Ārstniecības likuma 26.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.
Savukārt Ārstniecības likuma 26.panta otrajā daļā ir noteikts, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē (izņemot konkrētu māsas profesijas specialitāti) atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā māsas profesijas specialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts māsām, kuras reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un ieguvušas izglītības dokumentu par attiecīgās specialitātes apguvi.
Savukārt trešajā daļā ir noteikts, ka tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā specialitātē ir reģistrētām ārstniecības personām.
Secināms, ka sertifikācijas institūcija saņēm informāciju no Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta perosnu reģistra.
2.3. Precizētas tālākizglītības prasības, tālākizglītības punktu piešķiršana un vienkāršota iegūto tālākizglītības punktu izvērtēšana.
Noteikumu projekta 23.punkts. Lai vienādotu tālākizglītības punktu skaitu visiem funkcionālajiem speciālistiem, Noteikumu projekts paredz funkcionālajiem speciālistiem noteikt 250 tālākizglītības punktus. Vecmātēm profesionālo zināšanu un prasmju pilnveides tēmas nosaka Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība" un atbilstoši Latvijas Vecmāšu asociācijas priekšlikumam Noteikumi paredz vecmātes profesijā noteikt 150 tālākizglītības punktus. Vienlaicīgi, lai īstenotu Ārstniecības likuma 48.pantā noteikto, ka ārstniecības personas pienākums ir regulāri pilnveidot profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās palīdzības sniegšanā, paredzēts, ka ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa ietvaros pilnveido zināšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu un dotu laiku tālākizglītības pasākumu organizatoriem apstiprināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas mācības vismaz 8 tālākizglītības punktu apjomā, kur vismaz 4 stundas ir praktiskās mācības, Noteikumu projekta 38.punktā ir noteikts, ka šī prasība stājas spēkā 2026.gada 1.maijā. Tālākizglītības pasākuma organizators apstiprināto tālākizglītības punktu skaitu, norādot teorētisko mācību un praktisko mācību stundu skaitu, norāda dokumentā, kas tiek izsniegts par pasākuma apmeklēšanu (Noteikumu projekta 29.punkts). Tas nozīmē, ka sertifikācijas komisija līdz 2026.gada 30.aprīlim ņem vērā arī tādus sertifikācijas padomes apstiprinātus tālākizglītības pasākumus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kuriem nav vismaz 8 tālākizglītības punkti un nav vismaz 4 stundas praktiskās mācības.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Protezēšanas, ortozēšanas un tehniskās ortopēdijas asociācijas (turpmāk - Asociācija) 27.03.2025. priekšlikums (pievienots TAP sadaļā atzinumi). Asociācija lūdz Noteikumu projekta 1.22.apakšpunktam, kas paredz precizēt Noteikumu 51. punktu, noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim (vai ne mazāk kā 2 gadus pēc noteikumu stāšanās spēkā). Pārejas periods ir nepieciešams, lai tehniskie ortopēdi, kuriem tuvāko 2-3 gadu laikā ir nepieciešams resertificēties, spētu saņemt nepieciešamos 250 tālākizglītības punktus. Īpaši nozīmīgi tas ir tiem, kuriem līdz resertifikācijai ir 2 gadi, jo ņemot vērā to, ka Latvijā tieši tehniskās ortopēdijas jomā ir pieejams ierobežots tālākizglītības iespēju klāsts, punktu saņemšana var būt apgrūtinoša. Līdz ar to Noteikumu projektā ir ietverts punkts, kas paredz, ka funkcionālie speciālistiem (izņemot fizioterapeitus), kuriem ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā mainījās šo noteikumu 51.punktā minētais tālākizglītības punktu skaits, resertifikācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2028.gada 1.janvārim, ņem vērā profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumus sertifikāta derīguma termiņa laikā iegūtos 150 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē (Noteikumu projekta 37.punkts).
Sertifikācijas komisijas profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijos ietvers arī profesionālās pilnveides tēmas (Noteikumu projekta 7.punkts).
Noteikumu projekts paredz, ka informācija par tālākizglītības pasākumu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms pasākuma norises tiek publicēta sertifikācijas institūcijas mājas lapā. Sertifikācijas padomes tālākizglītības pasākuma apstiprinājums ir derīgs divus gadus. Gadījumā, ja mainās tālākizglītības pasākuma saturs vai lektors, tad tālākizglītības pasākuma organizatoram ir jāsaņem jauns tālākizglītības pasākuma apstiprinājums (Noteikumu projekta 25.punkts), līdz ar to nodrošinot tālākizglītības pasākumu tēmu aktualitāti un informācijas pieejamību.
Attiecībā par tālākizglītības pasākumu apstiprināšanu, Noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk medicīnisko priekšlasījumu lektori var būt ne tikai apmācīttiesīgas ārstniecības personas, bet arī izglītības iestādes, kura īsteno studiju virziena “Veselības aprūpe” medicīniskās izglītības programmu, docētāji, ārvalstu lektori (Noteikumu projekta 26. un 27.punkts). Ieguvums - paplašināts tālākizglītības pasākumu un lektoru loks.
Vienlaicīgi ir paredzēts, ka sertifikācijas padome būs tiesīga apstiprināt arī tālākizglītības pasākumus, kas ir nemedicīniskie priekšlasījumi, bet saturiski atbilst specialitātei un ir vērsti uz vispārējo prasmju attīstību (Noteikumu projekta 28.punkts). Ir precizēts Noteikumu 4.pielikums (Noteikumu 44.punkts).
Diskusijā/apspriedē ir izvērtēts Aslimnīcas mācību centra priekšlikums par multidisciplināru tālākizglītības pasākumu un tālākizglītības pasākumu - meistarklases saskaņošanu un tālākizglītības punktu saskaņošanu. Multidisciplināri tālākizglītības pasākumi un tālākizglītības pasākumi - meistarklases ir saskaņojami ar sertifikācijas institūcijām un tālākizglītības punkti tiek piešķirti atbilstoši Noteikumu projekta 44.punktā precizētajam Noteikumu 4.pielikuma.
Vienlaikus Noteikumu 4.pielikums (Noteikumu projekta 44.punkts) ir papildināts, ka atbilstoši pasākuma organizatora noteiktajam, bet ne vairāk kā 8 TIP ir par dalību ārstniecības iestādes, kurai ir piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss konkrētā veselības aprūpes jomā, tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumā attiecīgā veselības aprūpes jomā. Veselības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" prasībām ir piešķīrusi metodiskās vadības institūcijas statusu šādām iestādēm šādās veselības aprūpes jomās:
VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” - psihiatrijas jomā,
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” - bērnu psihiatrijas un pediatrijas jomā,
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” - onkoloģijas jomā,
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” - kardioloģijas jomā,
Rīgas Stradiņa universitātei -ģimenes medicīnas jomā,
VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” -traumatoloģijas un ortopēdijas jomā.
Informācija par metodiskās vadības institūcijām ir pieejama Veselības ministrijas mājas lapā: https://www.vm.gov.lv/lv/metodiskas-vadibas-institucijas
Metodiskās vadības institūcijām tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumi, kas pārsniedz 8 TIP vai arī ir citā veselības aprūpes jomā ir jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju (ja uz attiecīgo pasākumu ir attiecināma prasība par iepriekšēju sertifikācijas institūcijas apstiprinājumu). Piemēram, ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca organizē tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumu onkoloģijas jomā 10 TIP apjomā vai organizē tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumu kardioloģijas jomā, tad šie pasākumi ir saskaņojami ir sertifikācijas institūciju.
Iepriekš minētais papildinājums Noteikumu 4.pielikumā ir veikts atbilstoši Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas ierosinājumam, kas saņemts Noteikumu projekta publiskās apspriedes laikā.
Atbilstoši SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (RAKUS) Noteikumu projekta saskaņošanas laikā iesniegtajam priekšlikumam ir precizēts Noteikumu 4.pielikums to papildinot ar jaunu profesionālās tālākizglītības pasākumu. Turpmāk klīnisko universitāšu slimnīcu izglītības iestāžu organizētais tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākums attiecīgā veselības aprūpes jomā klīniskās universitātes slimnīcas personālam, kas nepārsniedz 8 TIP, nav nepieciešams iepriekšējs sertifikācijas institūcijas apstiprinājums, bet ir nepieciešama publicēšana sertificējošās institūcijas mājas lapā. RAKUS priekšlikuma pamatojumā akcentē, ka tas ļautu elastīgāk un operatīvāk reaģēt uz veselības aprūpes nozares aktualitātēm, samazināt administratīvās procedūras un finansiālo slogu, efektīvāk izmantot valsts deleģētos resursus zināšanu pārnesei.
Tiek plānots aprobēt (piemērotības pārbaudi) ilgtspējīgas ārstniecības personu tālākizglītības modeli, t.sk., šādos virzienos: 1) Tālākizglītības vajadzību apzināšanai un pasākumu plānošanai; 2) Tālākizglītības pasākumu īstenošanai; 3)Tālākizglītības pasākumu kvalitātes uzraudzībai; 4) Tālākizglītības organizācijas koordinēšanai, t.sk., tālākizglītības koordinēšanas platformas risinājumu ieviešanas izpēte un ieviešana.[1] Līdz ar to Noteikumu 4.pielikumā ietvertie pasākumi var tikt atkārtoti izvērtēti un pārskatīti.
Atbilstoši Latvijas Studentu apvienības (LSA) Noteikumu projekta saskaņošanas laikā sniegto priekšlikumu ir precizēts Noteikumu projekts paredzot, ka tālākizglītības pasākuma organizators ir tiesīgs sniegt apliecinājumu elektroniskā formātā, norādot apstiprinājuma numuru strukturētā veidā.
Noteikumu prasība 60% no tālākizglītības punktiem iegūt savā specializācijas jomā ir nepieciešama, jo ārstniecības personas kvalifikācijas uzturēšanai un pilnveidošanai ir jābūt mērķtiecīgai un fokusētai tieši savā specialitātē, kurā tiek veikts resertifikācijas process. Noteikumu projekts (Noteikumu projekta 43.punkts) paredz precizēt resertifikācijas lapā (Noteikumu 3.pielikums) norādāmo informāciju, to jau sākotnēji sadalot informācijā par tālākizglītības pasākumiem, kuri iegūti specialitātē un informācijā par pārējiem tālākizglītības punktiem. Līdz ar to nodrošinot, ka sertifikācijas komisija pilnībā izpilda tai doto uzdevumu – izvērtē resertifikācijai iesniegtos dokumentus.
Noteikumu projektā ir ietverti ārstniecības personām labvēlīgāki nosacījumi attiecīgā par tālākizglītības punktu attiecināmību uz nākamo resertifikācijas periodu (Noteikumu projekta 24. punkts). Resertificējamai ārstniecības personai, kura iesniegusi resertifikācijai dokumentus, tālākizglītības punkti, kas iegūti trīs mēnešu laika periodā pirms spēkā esošā sertifikāta darbības beigu termiņa, bet ne pirms resertifikācijas dokumentu iesniegšanas, attiecināmi uz nākamo resertifikācijas periodu. Vienlaikus tiek veikts precizējums resertifikācijas lapā (Noteikumu 3.pielikums), to papildot ar atzīmi, ka ārstniecības persona norāda vai ir tādi tālākizglītības pasākumi, kas no iepriekšējā perioda ir ņemami vērā šajā resertifikācijas periodā (Noteikumu projekta 43.punkts).
[1] https://www.vm.gov.lv/lv/media/12948/download?attachment
2.1. Precizētas resertifikācijas prasības, lai tās pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi.
Lai nodrošinātu, ka resertificētas tiek tās ārstniecības personas, kuru profesionālā darbība un pilnveide atbilst definētam un augstam kvalitātes līmenim, Noteikumu projekts (Noteikumu projekta 7. punkts) nosaka, ka resertifikācijas prasības ir objektīvas un pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi.
Attiecībā par ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātu profesionālās darbības pārskatu, Noteikumu projektā netiek veiktas izmaiņas. Turklāt, lai mazinātu administratīvo slogu un atteiktos no birokrātiskas procedūras, Noteikumu projektā no sertifikācijas (2.pielikums) un resertifikācijas (3.pielikums) veidlapām tiek svītrota darba devēja informācija par ārstniecības personu (Noteikumu projekta 42. un 43. punkts).
2.2. Nodrošināta ārstniecības personu profesionālās darbības pārkāpumu izvērtēšana sertifikācijas procesā.
Veselības ministrija sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (22-TA -2577), lai noteiktu, ka par profesionālās ētikas un profesionālās darbības pārkāpumiem ārstniecības personas var tikt sauktas pie profesionālās disciplinārās atbildības. Vienlaikus ir nepieciešams papildināt ārstniecības personu sertifikācijas, t.sk. resertifikācijas kārtību, proti, Veselības inspekcijai ir pienākums informēt sertifikācijas komisiju par ārstniecības personas profesionāliem pārkāpumiem (saskaņā ar Ārstniecības likuma 84.pantu šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros Veselības inspekcija veic pārkāpumu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā izvērtēšanu). Sertifikācijas komisija, izskatot ārstniecības personas resertifikācijas dokumentus, izvērtē saņemto informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Sertifikācijas komisija protokolā norāda detalizētu pamatojumu veikt resertifikāciju vai atteikt resertifikāciju. Noteikumu projekts sertifikācijas padomei dot tiesības lemt par sertifikāta anulēšanu, ja ir būtiski profesionāli pārkāpumi (Noteikumu projekta 2.punkts, 19.-22., 31., 34. un 35. punkts). Atbilstoši Tieslietu ministrijas atzinumā izteiktajam iebildumam, lai praksē novērstu dažādu jēdziena "ārstniecības personas pārkāpumi profesionālajā darbībā" interpretāciju sniedzam jēdziena "ārstniecības personas pārkāpumi profesionālajā darbībā" skaidrojumu un norādām, kādiem kritērijiem pārkāpumam ir jāatbilst, lai to varētu atzīt par pārkāpumu profesionālajā darbībā. Ārstniecības personas pārkāpumi profesionālajā darbībā ir gadījumi, kad ārstniecības persona, veicot savus profesionālos pienākumus, rīkojas neatbilstoši normatīvajiem aktiem, ētikas normām vai klīniskajām vadlīnijām, pētniecībā balstītai medicīnas praksei un attiecīgajai specialitātei noteiktajai kompetencei vai profesionālās kvalifikācijas prasībām. Kritēriji: pārkāpums ir saistīts ar profesionālo darbību, pārkāpums ir noticis ārstniecības personas profesionālo pienākumu izpildes laikā; pārkāpums ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, ētikas normām vai klīniskajām vadlīnijām, pētniecībā balstītai medicīnas praksei; pārkāpums ir radījis vai varēja radīt kaitējumu pacientam. Piemēram, nepienācīga pacienta aprūpe, nepareiza diagnozes noteikšana vai ārstēšanas metodes izvēle, konfidencialitātes pārkāpums, profesionālās ētikas normu pārkāpums, normatīvo aktu pārkāpums. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Šobrīd administratīvā pārkāpuma procesu par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem veic Veselības inspekcija līdz ar to arī Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Veselības inspekcija par konstatētajiem ārstniecības personas pārkāpumiem profesionālajā darbībā informē sertifikācijas komisiju.
Atbilstoši Labklājības ministrijas atzinumā izteiktajam iebildumam skaidrojam, ka Ārstniecības likums nosaka, ka klīniskās vadlīnijas ir pierādījumos balstīts, sistematizēts un aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos. Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam.
Atbilstoši IeM atzinumā izteiktajam priekšlikumam skaidrojam, ka Ministru kabineta 2024.gada 1.oktobra noteikumu Nr. 630 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi" 48.punktā ir noteikts, ka: Ja inspekcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai reģistrācijas termiņa laikā saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums – vai ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā jomā, inspekcija izdara ierakstu reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrācijas termiņa apturēšanu uz laiku, kurā tiesību ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgās reģistrācijas termiņa beigām.
Kā arī Veselības inspekcija, kas ir Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra turētāja, informāciju par reģistrācijas termiņa apturēšanu vai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu inspekcija Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai, ārstniecības iestādei, kurā attiecīgā ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona veic profesionālo darbību, un, ja ir spēkā esošs ārstniecības personas sertifikāts vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāts, sertifikācijas institūcijai, kura attiecīgo sertifikātu izsniegusi.
Ārstniecības likuma 26.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.
Savukārt Ārstniecības likuma 26.panta otrajā daļā ir noteikts, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē (izņemot konkrētu māsas profesijas specialitāti) atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā māsas profesijas specialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts māsām, kuras reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un ieguvušas izglītības dokumentu par attiecīgās specialitātes apguvi.
Savukārt trešajā daļā ir noteikts, ka tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā specialitātē ir reģistrētām ārstniecības personām.
Secināms, ka sertifikācijas institūcija saņēm informāciju no Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta perosnu reģistra.
2.3. Precizētas tālākizglītības prasības, tālākizglītības punktu piešķiršana un vienkāršota iegūto tālākizglītības punktu izvērtēšana.
Noteikumu projekta 23.punkts. Lai vienādotu tālākizglītības punktu skaitu visiem funkcionālajiem speciālistiem, Noteikumu projekts paredz funkcionālajiem speciālistiem noteikt 250 tālākizglītības punktus. Vecmātēm profesionālo zināšanu un prasmju pilnveides tēmas nosaka Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība" un atbilstoši Latvijas Vecmāšu asociācijas priekšlikumam Noteikumi paredz vecmātes profesijā noteikt 150 tālākizglītības punktus. Vienlaicīgi, lai īstenotu Ārstniecības likuma 48.pantā noteikto, ka ārstniecības personas pienākums ir regulāri pilnveidot profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās palīdzības sniegšanā, paredzēts, ka ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa ietvaros pilnveido zināšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu un dotu laiku tālākizglītības pasākumu organizatoriem apstiprināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas mācības vismaz 8 tālākizglītības punktu apjomā, kur vismaz 4 stundas ir praktiskās mācības, Noteikumu projekta 38.punktā ir noteikts, ka šī prasība stājas spēkā 2026.gada 1.maijā. Tālākizglītības pasākuma organizators apstiprināto tālākizglītības punktu skaitu, norādot teorētisko mācību un praktisko mācību stundu skaitu, norāda dokumentā, kas tiek izsniegts par pasākuma apmeklēšanu (Noteikumu projekta 29.punkts). Tas nozīmē, ka sertifikācijas komisija līdz 2026.gada 30.aprīlim ņem vērā arī tādus sertifikācijas padomes apstiprinātus tālākizglītības pasākumus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kuriem nav vismaz 8 tālākizglītības punkti un nav vismaz 4 stundas praktiskās mācības.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Protezēšanas, ortozēšanas un tehniskās ortopēdijas asociācijas (turpmāk - Asociācija) 27.03.2025. priekšlikums (pievienots TAP sadaļā atzinumi). Asociācija lūdz Noteikumu projekta 1.22.apakšpunktam, kas paredz precizēt Noteikumu 51. punktu, noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim (vai ne mazāk kā 2 gadus pēc noteikumu stāšanās spēkā). Pārejas periods ir nepieciešams, lai tehniskie ortopēdi, kuriem tuvāko 2-3 gadu laikā ir nepieciešams resertificēties, spētu saņemt nepieciešamos 250 tālākizglītības punktus. Īpaši nozīmīgi tas ir tiem, kuriem līdz resertifikācijai ir 2 gadi, jo ņemot vērā to, ka Latvijā tieši tehniskās ortopēdijas jomā ir pieejams ierobežots tālākizglītības iespēju klāsts, punktu saņemšana var būt apgrūtinoša. Līdz ar to Noteikumu projektā ir ietverts punkts, kas paredz, ka funkcionālie speciālistiem (izņemot fizioterapeitus), kuriem ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā mainījās šo noteikumu 51.punktā minētais tālākizglītības punktu skaits, resertifikācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2028.gada 1.janvārim, ņem vērā profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumus sertifikāta derīguma termiņa laikā iegūtos 150 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē (Noteikumu projekta 37.punkts).
Sertifikācijas komisijas profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijos ietvers arī profesionālās pilnveides tēmas (Noteikumu projekta 7.punkts).
Noteikumu projekts paredz, ka informācija par tālākizglītības pasākumu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms pasākuma norises tiek publicēta sertifikācijas institūcijas mājas lapā. Sertifikācijas padomes tālākizglītības pasākuma apstiprinājums ir derīgs divus gadus. Gadījumā, ja mainās tālākizglītības pasākuma saturs vai lektors, tad tālākizglītības pasākuma organizatoram ir jāsaņem jauns tālākizglītības pasākuma apstiprinājums (Noteikumu projekta 25.punkts), līdz ar to nodrošinot tālākizglītības pasākumu tēmu aktualitāti un informācijas pieejamību.
Attiecībā par tālākizglītības pasākumu apstiprināšanu, Noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk medicīnisko priekšlasījumu lektori var būt ne tikai apmācīttiesīgas ārstniecības personas, bet arī izglītības iestādes, kura īsteno studiju virziena “Veselības aprūpe” medicīniskās izglītības programmu, docētāji, ārvalstu lektori (Noteikumu projekta 26. un 27.punkts). Ieguvums - paplašināts tālākizglītības pasākumu un lektoru loks.
Vienlaicīgi ir paredzēts, ka sertifikācijas padome būs tiesīga apstiprināt arī tālākizglītības pasākumus, kas ir nemedicīniskie priekšlasījumi, bet saturiski atbilst specialitātei un ir vērsti uz vispārējo prasmju attīstību (Noteikumu projekta 28.punkts). Ir precizēts Noteikumu 4.pielikums (Noteikumu 44.punkts).
Diskusijā/apspriedē ir izvērtēts Aslimnīcas mācību centra priekšlikums par multidisciplināru tālākizglītības pasākumu un tālākizglītības pasākumu - meistarklases saskaņošanu un tālākizglītības punktu saskaņošanu. Multidisciplināri tālākizglītības pasākumi un tālākizglītības pasākumi - meistarklases ir saskaņojami ar sertifikācijas institūcijām un tālākizglītības punkti tiek piešķirti atbilstoši Noteikumu projekta 44.punktā precizētajam Noteikumu 4.pielikuma.
Vienlaikus Noteikumu 4.pielikums (Noteikumu projekta 44.punkts) ir papildināts, ka atbilstoši pasākuma organizatora noteiktajam, bet ne vairāk kā 8 TIP ir par dalību ārstniecības iestādes, kurai ir piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss konkrētā veselības aprūpes jomā, tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumā attiecīgā veselības aprūpes jomā. Veselības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" prasībām ir piešķīrusi metodiskās vadības institūcijas statusu šādām iestādēm šādās veselības aprūpes jomās:
VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” - psihiatrijas jomā,
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” - bērnu psihiatrijas un pediatrijas jomā,
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” - onkoloģijas jomā,
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” - kardioloģijas jomā,
Rīgas Stradiņa universitātei -ģimenes medicīnas jomā,
VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” -traumatoloģijas un ortopēdijas jomā.
Informācija par metodiskās vadības institūcijām ir pieejama Veselības ministrijas mājas lapā: https://www.vm.gov.lv/lv/metodiskas-vadibas-institucijas
Metodiskās vadības institūcijām tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumi, kas pārsniedz 8 TIP vai arī ir citā veselības aprūpes jomā ir jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju (ja uz attiecīgo pasākumu ir attiecināma prasība par iepriekšēju sertifikācijas institūcijas apstiprinājumu). Piemēram, ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca organizē tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumu onkoloģijas jomā 10 TIP apjomā vai organizē tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumu kardioloģijas jomā, tad šie pasākumi ir saskaņojami ir sertifikācijas institūciju.
Iepriekš minētais papildinājums Noteikumu 4.pielikumā ir veikts atbilstoši Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas ierosinājumam, kas saņemts Noteikumu projekta publiskās apspriedes laikā.
Atbilstoši SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (RAKUS) Noteikumu projekta saskaņošanas laikā iesniegtajam priekšlikumam ir precizēts Noteikumu 4.pielikums to papildinot ar jaunu profesionālās tālākizglītības pasākumu. Turpmāk klīnisko universitāšu slimnīcu izglītības iestāžu organizētais tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākums attiecīgā veselības aprūpes jomā klīniskās universitātes slimnīcas personālam, kas nepārsniedz 8 TIP, nav nepieciešams iepriekšējs sertifikācijas institūcijas apstiprinājums, bet ir nepieciešama publicēšana sertificējošās institūcijas mājas lapā. RAKUS priekšlikuma pamatojumā akcentē, ka tas ļautu elastīgāk un operatīvāk reaģēt uz veselības aprūpes nozares aktualitātēm, samazināt administratīvās procedūras un finansiālo slogu, efektīvāk izmantot valsts deleģētos resursus zināšanu pārnesei.
Tiek plānots aprobēt (piemērotības pārbaudi) ilgtspējīgas ārstniecības personu tālākizglītības modeli, t.sk., šādos virzienos: 1) Tālākizglītības vajadzību apzināšanai un pasākumu plānošanai; 2) Tālākizglītības pasākumu īstenošanai; 3)Tālākizglītības pasākumu kvalitātes uzraudzībai; 4) Tālākizglītības organizācijas koordinēšanai, t.sk., tālākizglītības koordinēšanas platformas risinājumu ieviešanas izpēte un ieviešana.[1] Līdz ar to Noteikumu 4.pielikumā ietvertie pasākumi var tikt atkārtoti izvērtēti un pārskatīti.
Atbilstoši Latvijas Studentu apvienības (LSA) Noteikumu projekta saskaņošanas laikā sniegto priekšlikumu ir precizēts Noteikumu projekts paredzot, ka tālākizglītības pasākuma organizators ir tiesīgs sniegt apliecinājumu elektroniskā formātā, norādot apstiprinājuma numuru strukturētā veidā.
Noteikumu prasība 60% no tālākizglītības punktiem iegūt savā specializācijas jomā ir nepieciešama, jo ārstniecības personas kvalifikācijas uzturēšanai un pilnveidošanai ir jābūt mērķtiecīgai un fokusētai tieši savā specialitātē, kurā tiek veikts resertifikācijas process. Noteikumu projekts (Noteikumu projekta 43.punkts) paredz precizēt resertifikācijas lapā (Noteikumu 3.pielikums) norādāmo informāciju, to jau sākotnēji sadalot informācijā par tālākizglītības pasākumiem, kuri iegūti specialitātē un informācijā par pārējiem tālākizglītības punktiem. Līdz ar to nodrošinot, ka sertifikācijas komisija pilnībā izpilda tai doto uzdevumu – izvērtē resertifikācijai iesniegtos dokumentus.
Noteikumu projektā ir ietverti ārstniecības personām labvēlīgāki nosacījumi attiecīgā par tālākizglītības punktu attiecināmību uz nākamo resertifikācijas periodu (Noteikumu projekta 24. punkts). Resertificējamai ārstniecības personai, kura iesniegusi resertifikācijai dokumentus, tālākizglītības punkti, kas iegūti trīs mēnešu laika periodā pirms spēkā esošā sertifikāta darbības beigu termiņa, bet ne pirms resertifikācijas dokumentu iesniegšanas, attiecināmi uz nākamo resertifikācijas periodu. Vienlaikus tiek veikts precizējums resertifikācijas lapā (Noteikumu 3.pielikums), to papildot ar atzīmi, ka ārstniecības persona norāda vai ir tādi tālākizglītības pasākumi, kas no iepriekšējā perioda ir ņemami vērā šajā resertifikācijas periodā (Noteikumu projekta 43.punkts).
[1] https://www.vm.gov.lv/lv/media/12948/download?attachment
Problēmas apraksts
3. Nepieciešama procesu vienkāršošana.
3.1. Tieslietu ministrija ir aicinājusi Noteikumos ietverto regulējumu par sertifikācijas komisijas sēdes protokolā norādāmo informāciju un protokola parakstīšanu noteikt vienā punktā, iekļaujot to Noteikumu projekta I nodaļā. Visus kārtējos sertificēšanas un resertificēšanas jautājumus sertifikācijas komisija izskata vienā sēdē, tādējādi vienā sertifikācijas komisijas protokolā tiks ietverta informācija gan par ārstniecības personas sertifikāciju, gan par citas ārstniecības personas resertifikāciju, tādējādi nav nepieciešams šo regulējumu ietvert katrā attiecīgajā projekta nodaļā.
3.2. Informācija par ārstniecības personai piešķirto sertifikātu un tā derīguma termiņu ir publiski pieejama Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Sertifikācijas institūcijas ierosina sertifikātu izsniegt papīra formātā ārstniecības personai pēc tās pieprasījuma.
3.3. Noteikumi paredz, ka ārstniecības personām valsts valodas apliecinājums (ja to nosaka Valsts valodas likums) ir jāiesniedz katrā resertifikācijas reizē. Valsts valodas prasmju apliecinājums ir beztermiņa. Turklāt veicot profesionālos pienākumus un apmeklējot tālākizglītības pasākumus, ir sagaidāms, ka ārstniecības personas valsts valodas prasmes tikai uzlabosies. Ņemot vērā šādus apsvērumus, prasība uzrādīt valsts valodas prasmes apliecinājumu katrā resertifikācijas reizē rada nepamatotu administratīvo slogu. Latvijas Ārstu biedrības ieskatā, ārstniecības personām valsts valodas apliecinājums obligāti būtu jāiesniedz tikai pirmajā resertifikācijas reizē.
3.4. Nepieciešams sertifikācijas un resertifikācijas lapu izveidot tā, lai būtu iespējams to ārstniecības personai, sertifikācijas komisijai un sertifikācijas padomei veikt ierakstus un to parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
3.5. Nepieciešams novērst pārrakstīšanās kļūdas.
3.1. Tieslietu ministrija ir aicinājusi Noteikumos ietverto regulējumu par sertifikācijas komisijas sēdes protokolā norādāmo informāciju un protokola parakstīšanu noteikt vienā punktā, iekļaujot to Noteikumu projekta I nodaļā. Visus kārtējos sertificēšanas un resertificēšanas jautājumus sertifikācijas komisija izskata vienā sēdē, tādējādi vienā sertifikācijas komisijas protokolā tiks ietverta informācija gan par ārstniecības personas sertifikāciju, gan par citas ārstniecības personas resertifikāciju, tādējādi nav nepieciešams šo regulējumu ietvert katrā attiecīgajā projekta nodaļā.
3.2. Informācija par ārstniecības personai piešķirto sertifikātu un tā derīguma termiņu ir publiski pieejama Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Sertifikācijas institūcijas ierosina sertifikātu izsniegt papīra formātā ārstniecības personai pēc tās pieprasījuma.
3.3. Noteikumi paredz, ka ārstniecības personām valsts valodas apliecinājums (ja to nosaka Valsts valodas likums) ir jāiesniedz katrā resertifikācijas reizē. Valsts valodas prasmju apliecinājums ir beztermiņa. Turklāt veicot profesionālos pienākumus un apmeklējot tālākizglītības pasākumus, ir sagaidāms, ka ārstniecības personas valsts valodas prasmes tikai uzlabosies. Ņemot vērā šādus apsvērumus, prasība uzrādīt valsts valodas prasmes apliecinājumu katrā resertifikācijas reizē rada nepamatotu administratīvo slogu. Latvijas Ārstu biedrības ieskatā, ārstniecības personām valsts valodas apliecinājums obligāti būtu jāiesniedz tikai pirmajā resertifikācijas reizē.
3.4. Nepieciešams sertifikācijas un resertifikācijas lapu izveidot tā, lai būtu iespējams to ārstniecības personai, sertifikācijas komisijai un sertifikācijas padomei veikt ierakstus un to parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
3.5. Nepieciešams novērst pārrakstīšanās kļūdas.
Risinājuma apraksts
3. Veikta administratīvo procesu vienkāršošana.
3.1. Par Noteikumu projekta 15.punktu un 30.punktu. Atbilstoši TM priekšlikumam (24-TA-95 saskaņošanā) ir apvienoti Noteikumu punkti, kas nosaka protokola sastādīšanu sertifikācijā un resertifikācijā (Noteikumu 38. un 58. punkti ietverti 25.punktā).
Saskaņā ar Ārstniecības likuma 29.panta otro daļu valsts pārvaldes uzdevums - ārstniecības personu sertifikācija, ir deleģēts trīs biedrībām: Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība un Latvijas Māsu asociācija. Saskaņā ar Noteikumu 10.punktu, minētās biedrības tiek definētas kā sertifikācijas institūcija un attiecīgi sertifikācijas institūcijai, kā juridiskai personai, ir dots pilnvarojums veikt noteiktas darbības deleģētā uzdevuma organizēšanas ietvarā, tai skaitā, izveidot sertifikācijas padomi. Sertifikācijas noteikumos sertifikācijas padomei ir noteikts atsevišķs pilnvarojums veikt noteiktas darbības deleģētā uzdevuma organizēšanas ietvarā, kas izriet, tai skaitā no Noteikumu 11.punkta. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta otrajā daļā ir noteikts, ka institūcija, kura nav minēta 72.panta pirmajā daļā, izdod iekšējos normatīvos aktus uz normatīvā akta pamata. Ņemot vērā, ka sertifikācijas padome ir sertifikācijas institūcijas veidots institūts, tad Noteikumu projekta mērķis, papildinot tos ar 11.9.apakšpunktu (Noteikumu projekta 6.punkts) un izsakot 25.punktu jaunā redakcijā (līdz ar to Noteikumu projekta 5. punktā tiek precizēta pieturzīme Noteikumu 11.8.apakšpunktā), ir atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta otrajai daļai noteikt sertifikācijas padomei pilnvarojumu izstrādāt un apstiprināt sertifikācijas komisijas reglamentu. Saskaņā ar Sertifikācijas padomes izstrādāto un apstiprināto darba reglamentu darbosies jebkura sertifikācijas institūtā izveidotā sertifikācijas komisija un šāda kārtība nodrošinātu, ka sertifikācijas komisijas līdzīgās situācijās rīkotos vienveidīgi. Sertifikācijas padome līdz 2026.gada 1.janvārim izstrādā un apstiprina sertifikācijas komisijas reglamentu (Noteikumu projekta 40.punkts). Pamatojums nepieciešamībai iestādei noteikumu projekta izpildes nodrošināšanai izdot iekšēju normatīvo aktu ir, lai nošķirtu sertifikācijas institūcijas funkciju no sertifikācijas padomes funkcijas ir nepieciešams noteikt, ka sertifikācijas padome nosaka un apstiprina sertifikācijas komisijas darba reglamentu (saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 130.punktu pilnvarojumu izdot iekšēju normatīvo aktu veido, ievērojot šo noteikumu 57. un 58.punktā minētās prasības, tātad nosaka ietver arī izdod un apstiprina.).
3.2. Noteikumu projekta 3. un 4.punkts paredz ja ārstniecības persona vēlas saņemt sertifikātu papīra formātā, sertifikācijas institūcija, pēc rakstveida pieprasījuma un samaksas saņemšanas, saskaņā ar ārstniecības personu maksas cenrādi, piecu darbdienu laikā izsniedz sertifikātu. Ir precizēts Noteikumu 1.pielikums (Noteikumu projekta 41.punkts).
3.3. Noteikumu projekta 18. punkts nosaka, ka ārstniecības personām valsts valodas apliecinājums (ja to nosaka Valsts valodas likums) obligāti būtu jāiesniedz tikai pirmajā resertifikācijas reizē.
3.4. Ir precizēts Noteikumu 2. un 3. pielikums (Noteikumu projekta 42. un 43. punkts), lai sertifikācijas un resertifikācijas lapu ārstniecības persona, sertifikācijas komisija un sertifikācijas padome var veikt ierakstus un to parakstīt ar drošu elektronisko parakstu (sertifikācijas un resertifikācijas lapas ir sadalītas pa blokiem).
3.5. Tehnisks precizējums Noteikumu projekta 14.punktā, 32., 33. un 36. punktā.
3.1. Par Noteikumu projekta 15.punktu un 30.punktu. Atbilstoši TM priekšlikumam (24-TA-95 saskaņošanā) ir apvienoti Noteikumu punkti, kas nosaka protokola sastādīšanu sertifikācijā un resertifikācijā (Noteikumu 38. un 58. punkti ietverti 25.punktā).
Saskaņā ar Ārstniecības likuma 29.panta otro daļu valsts pārvaldes uzdevums - ārstniecības personu sertifikācija, ir deleģēts trīs biedrībām: Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība un Latvijas Māsu asociācija. Saskaņā ar Noteikumu 10.punktu, minētās biedrības tiek definētas kā sertifikācijas institūcija un attiecīgi sertifikācijas institūcijai, kā juridiskai personai, ir dots pilnvarojums veikt noteiktas darbības deleģētā uzdevuma organizēšanas ietvarā, tai skaitā, izveidot sertifikācijas padomi. Sertifikācijas noteikumos sertifikācijas padomei ir noteikts atsevišķs pilnvarojums veikt noteiktas darbības deleģētā uzdevuma organizēšanas ietvarā, kas izriet, tai skaitā no Noteikumu 11.punkta. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta otrajā daļā ir noteikts, ka institūcija, kura nav minēta 72.panta pirmajā daļā, izdod iekšējos normatīvos aktus uz normatīvā akta pamata. Ņemot vērā, ka sertifikācijas padome ir sertifikācijas institūcijas veidots institūts, tad Noteikumu projekta mērķis, papildinot tos ar 11.9.apakšpunktu (Noteikumu projekta 6.punkts) un izsakot 25.punktu jaunā redakcijā (līdz ar to Noteikumu projekta 5. punktā tiek precizēta pieturzīme Noteikumu 11.8.apakšpunktā), ir atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta otrajai daļai noteikt sertifikācijas padomei pilnvarojumu izstrādāt un apstiprināt sertifikācijas komisijas reglamentu. Saskaņā ar Sertifikācijas padomes izstrādāto un apstiprināto darba reglamentu darbosies jebkura sertifikācijas institūtā izveidotā sertifikācijas komisija un šāda kārtība nodrošinātu, ka sertifikācijas komisijas līdzīgās situācijās rīkotos vienveidīgi. Sertifikācijas padome līdz 2026.gada 1.janvārim izstrādā un apstiprina sertifikācijas komisijas reglamentu (Noteikumu projekta 40.punkts). Pamatojums nepieciešamībai iestādei noteikumu projekta izpildes nodrošināšanai izdot iekšēju normatīvo aktu ir, lai nošķirtu sertifikācijas institūcijas funkciju no sertifikācijas padomes funkcijas ir nepieciešams noteikt, ka sertifikācijas padome nosaka un apstiprina sertifikācijas komisijas darba reglamentu (saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 130.punktu pilnvarojumu izdot iekšēju normatīvo aktu veido, ievērojot šo noteikumu 57. un 58.punktā minētās prasības, tātad nosaka ietver arī izdod un apstiprina.).
3.2. Noteikumu projekta 3. un 4.punkts paredz ja ārstniecības persona vēlas saņemt sertifikātu papīra formātā, sertifikācijas institūcija, pēc rakstveida pieprasījuma un samaksas saņemšanas, saskaņā ar ārstniecības personu maksas cenrādi, piecu darbdienu laikā izsniedz sertifikātu. Ir precizēts Noteikumu 1.pielikums (Noteikumu projekta 41.punkts).
3.3. Noteikumu projekta 18. punkts nosaka, ka ārstniecības personām valsts valodas apliecinājums (ja to nosaka Valsts valodas likums) obligāti būtu jāiesniedz tikai pirmajā resertifikācijas reizē.
3.4. Ir precizēts Noteikumu 2. un 3. pielikums (Noteikumu projekta 42. un 43. punkts), lai sertifikācijas un resertifikācijas lapu ārstniecības persona, sertifikācijas komisija un sertifikācijas padome var veikt ierakstus un to parakstīt ar drošu elektronisko parakstu (sertifikācijas un resertifikācijas lapas ir sadalītas pa blokiem).
3.5. Tehnisks precizējums Noteikumu projekta 14.punktā, 32., 33. un 36. punktā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija ir maksas pakalpojums saskaņā ar Ministru kabineta noteikto maksas pakalpojumu cenrādi.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ārstniecības personas, kurām patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai ir nepieciešams ārstniecības personas sertifikāts.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz grozījumus jau esošajos Noteikumos. Noteikumu projekts paredz šādus atvieglojumus ārstniecības personām:
- samazina sertifikācijas un resertifikācijas lapā norādāmo informāciju (Noteikumu 2. un 3. pielikums),
- salāgota resertifikācijas lapā norādāmā informācija par veikto tālākizglītību ar Noteikumu 51.punktā noteikto,
- katrā resertifikācijas reizē nevajadzēs iesniegt valsts valodas apliecinājumu (ja to nosaka Valsts valodas likums),
- sertifikācijas un resertifikācijas lapas turpmāk varēs arī parakstīt ar drošu elektronisko parakstu,
- sertifikāts papīra formā tiks izsniegt pēc ārstniecības personas pieprasījuma,
- plašākas iespējas veikt profesionālo pilnveidi. Turpmāk tālākizglītības punkti tiek piešķirti arī par tādiem tālākizglītības pasākumiem, kuru lektori ir izglītības iestāžu mācībspēki vai ārvalstu lektori, kā arī tālākizglītības punkti tiks piešķirti par nemedicīniskām tēmām.
- samazina sertifikācijas un resertifikācijas lapā norādāmo informāciju (Noteikumu 2. un 3. pielikums),
- salāgota resertifikācijas lapā norādāmā informācija par veikto tālākizglītību ar Noteikumu 51.punktā noteikto,
- katrā resertifikācijas reizē nevajadzēs iesniegt valsts valodas apliecinājumu (ja to nosaka Valsts valodas likums),
- sertifikācijas un resertifikācijas lapas turpmāk varēs arī parakstīt ar drošu elektronisko parakstu,
- sertifikāts papīra formā tiks izsniegt pēc ārstniecības personas pieprasījuma,
- plašākas iespējas veikt profesionālo pilnveidi. Turpmāk tālākizglītības punkti tiek piešķirti arī par tādiem tālākizglītības pasākumiem, kuru lektori ir izglītības iestāžu mācībspēki vai ārvalstu lektori, kā arī tālākizglītības punkti tiks piešķirti par nemedicīniskām tēmām.
Juridiskās personas
- Sertifikācijas institūcijas
- Ārstniecības iestādes
- Tālākizglītības pasākumu organizatori
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nenosaka informācijas sniegšanas pienākumu juridiskām personām.
Noteikumu projekts dod tiesības sertifikācijas institūcijām izvērt saņemto informāciju par ārstniecības personas profesionālās darbības pārkāpumiem un atteikt resertifikāciju, ja ir profesionālās darbības pārkāpumi. Ņemot vērā, ka Ministru kabinets nosaka maksas cenrādi ārstniecības personu sertifikācijai, tad izmaksu novērtējums netiek veikts.
Noteikumu projekts neparedz ne informācijas sniegšanas ne atbilstības prasības ārstniecības iestādēm.
Noteikumu projekts paredz atvieglojumu, gan sertifikācijas institūcijām, gan ārstniecības iestādēm, proti, samazināts sertifikācijas un resertifikācijas lapā norādāmais informācijas apjoms, t.i. vairs nav vajadzīga darba devēja informācija par ārstniecības personu (Noteikumu 2. un 3. pielikums). Atvieglojums praksē attiecībā uz ārstniecības iestādēm (ārstniecības iestāžu vadītājiem) izpaudīsies šādi - ārstniecības iestādē strādājošā ārstniecības persona pretendēs uz ārstniecības personas sertifikāta saņemšanu vai veiks resertifikāciju, tad ārstniecības iestādes vadītājam nebūs vairs jāaizpilda sertifikācijas vai resertifikācijas lapā sadaļa - informācija par ārstniecības personu.
Noteikumu projekts neparedz ne informācijas sniegšanas ne atbilstības prasības tālākizglītības pasākumu organizatoriem. Noteikumu projekts paplašina iespējas tālākizglītības pasākumu organizatoriem iegūt saskaņojumu par tālākizglītības pasākumu.
Noteikumu projekts dod tiesības sertifikācijas institūcijām izvērt saņemto informāciju par ārstniecības personas profesionālās darbības pārkāpumiem un atteikt resertifikāciju, ja ir profesionālās darbības pārkāpumi. Ņemot vērā, ka Ministru kabinets nosaka maksas cenrādi ārstniecības personu sertifikācijai, tad izmaksu novērtējums netiek veikts.
Noteikumu projekts neparedz ne informācijas sniegšanas ne atbilstības prasības ārstniecības iestādēm.
Noteikumu projekts paredz atvieglojumu, gan sertifikācijas institūcijām, gan ārstniecības iestādēm, proti, samazināts sertifikācijas un resertifikācijas lapā norādāmais informācijas apjoms, t.i. vairs nav vajadzīga darba devēja informācija par ārstniecības personu (Noteikumu 2. un 3. pielikums). Atvieglojums praksē attiecībā uz ārstniecības iestādēm (ārstniecības iestāžu vadītājiem) izpaudīsies šādi - ārstniecības iestādē strādājošā ārstniecības persona pretendēs uz ārstniecības personas sertifikāta saņemšanu vai veiks resertifikāciju, tad ārstniecības iestādes vadītājam nebūs vairs jāaizpilda sertifikācijas vai resertifikācijas lapā sadaļa - informācija par ārstniecības personu.
Noteikumu projekts neparedz ne informācijas sniegšanas ne atbilstības prasības tālākizglītības pasākumu organizatoriem. Noteikumu projekts paplašina iespējas tālākizglītības pasākumu organizatoriem iegūt saskaņojumu par tālākizglītības pasākumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija ir maksas pakalpojums saskaņā ar Ministru kabineta noteikto maksas pakalpojumu cenrādi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2013. gada 27. augusta noteikumi Nr. 672 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes un sertifikācijas maksas pakalpojumu cenrādis".
Pamatojums un apraksts
Izmaksu pārskatīšana, resertifikācijas maksa kārtojot praktisko eksāmenu un maksa par sertifikāta izdrukāšanu.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumi Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ".
Pamatojums un apraksts
Precizētu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumu 47. punktu un profesionālās kvalifikācijas formālās un neformālās izglītības pasākumus (6.pielikums), kas ietver atsauci uz punktiem, kas stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Kā arī, lai savstarpēji salāgotu ar Noteikumu projektā ietvertām normām par patstāvīgas prakses tiesību uzturēšanas prasībām.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" tika nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas Noteikumu projekta izstrādes ierosināšanā un Noteikumu projekta izstrādē. Veselības ministrija organizēja diskusijas/apspriedes. Šajās diskusijās piedalījās Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Latvijas Māsu asociācijas un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pārstāvji. Diskusijās/apspriedēs tika izskatīti Valsts kontroles lietderības revīzijas “Cilvēkresursi veselības aprūpē” ziņojumā izteiktie ieteikumi, citu institūciju iesniegtie priekšlikumi, piemēram, Tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, kā arī ārstniecības personu sertificējošo institūciju priekšlikumi. Noteikumu projektā tiek ietverti tie priekšlikumi, par kuriem diskusijās ir panākta vienošanās vai kompromisa risinājumi.
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/legislation_case_documents/33472d48-74a0-4e76-8c41-334621d1c4a5
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
I Noteikumu projekta publiskās apspriedes laikā ir saņemts Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas ierosinājums - precizēt Noteikumu projektu un paredzēt, ka profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumus klīniskās universitātes slimnīcas var nesaskaņot sertifikācijas padomē TIP, ja plānotais tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākums nepārsniedz 8 stundas. Ievērojot arī metodiskās vadības centra kompetences, kas piešķirtas klīniskās universitātes slimnīcām, un Ministru kabineta 13.08.2024. noteikumu Nr.543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" 2.5.punktu, kas nosaka uzdevumus arī tālākizglītībā un profesionālās pilnveides jomā metodiskajā vadībā, ir virzītie grozījumi ārstniecības personu sertifikācijas kārtībā, kas nodrošina arī metodiskās vadības institūciju uzdevumu realizāciju bez papildus procedūrām vai saskaņošanām.
Iepriekš minētais priekšlikums ir ņemts vērā un attiecīgi precizēts Noteikumu 4.pielikums (Noteikumu projekta 40.punkts).
Noteikumu 4.pielikums (Noteikumu projekta 40.punkts) ir papildināts, ka atbilstoši pasākuma organizatora noteiktajam, bet ne vairāk kā 8 TIP ir par dalību ārstniecības iestādes, kurai ir piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss konkrētā veselības aprūpes jomā, tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumā attiecīgā veselības aprūpes jomā. Veselības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" prasībām ir piešķīrusi metodiskās vadības institūcijas statusu šādām iestādēm šādās veselības aprūpes jomās:
VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” - psihiatrijas jomā,
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” - bērnu psihiatrijas un pediatrijas jomā,
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” - onkoloģijas jomā,
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” - kardioloģijas jomā,
Rīgas Stradiņa universitātei -ģimenes medicīnas jomā,
VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” -traumatoloģijas un ortopēdijas jomā.
Informācija par metodiskās vadības institūcijām ir pieejama Veselības ministrijas mājas lapā: https://www.vm.gov.lv/lv/metodiskas-vadibas-institucijas
Metodiskās vadības institūcijām tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumi, kas pārsniedz 8 TIP vai arī ir citā veselības aprūpes jomā ir jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju (ja uz attiecīgo pasākumu ir attiecināma prasība par iepriekšēju sertifikācijas institūcijas apstiprinājumu). Piemēram, ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca organizē tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumu onkoloģijas jomā 10 TIP apjomā vai organizē tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumu kardioloģijas jomā, tad šie pasākumi ir saskaņojami ir sertifikācijas institūciju.
II Noteikumu projekta saskaņošanas laikā tika saņemts Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) 04.02.2025. atzinums (pievienots TAP sadaļā atzinumi):
1.LLSA lūdz precizēt Noteikumu 55.2.apakšpunktu apmācīttiesībās personas, nav tikai ārstniecības personas vai izglītības iestādes docētāji, bet arī ārstniecības iestāžu citi speciālisti, kuri nodrošina medicīnisko tālāk izglītību (piemēram, pacientu drošības gadījumu speciālisti, pacientu tiesību un pacientu pieredzes speciālisti ar citas jomas izglītību). Tādējādi būtu jāpapildina projekts ar citiem ārstniecības iestādes piesaistītajām apmācīttiesīgajām personām atbilstoši kompetencei.
Veselības ministrija skaidro, ka LLSA minētajā gadījumā ir piemērojams Noteikumu 55.4.apakšpunkts, proti, sertifikācijas padome var piešķirt tālākizglītības punktus arī ja nemedicīniskie priekšlasījumi saturiski atbilst pamatspecialitātei, apakšspecialitātei, papildspecialitātei vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei noteiktajām vispārējām profesionālām un teorētisko un praktisko zināšanu apjomam (Noteikumu projekta 27.punkts).
2. Par projekta 4.pielikuma “Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība” 5.aili. LLSA lūdz, papildināt ne tikai ar metodiskās vadības institūcijas statusa ārstniecības iestādēm, bet arī papildināt ar vārdiem “klīniskās universitātes slimnīcas”, jo lai gan metodiskās vadības centri ir izveidoti KUS, tie ir izveidoti noteiktās jomās. Bet, piemēram, pieaugušo medicīnā ne visas jomas aptveras ar metodiskās vadības centra institūcijas statusa deleģējumu, bet tālākizglītības programmas KUS aptver dažās medicīnas apakšnozares. Tāpat klīniskās universitātes slimnīcām ar MK 03.10.2023. rīkojumu Nr.642 2., 4. un 6.punktā ir deleģēts zināšanu pārneses uzdevums, tāpēc svarīgi būtu iekļaut atsauci tieši uz KUS arī.
LLSA iebildums nav ņemts vērā, jo īpaša kompetence konkrētā medicīnas jomā ir tieši metodiskās vadības institūcijām. Attiecībā uz citās jomās organizētiem pasākumiem, ir būtiski, ka to saskaņošanā tiek iesaistītas sertificējošās institūcijas un profesionālās asociācijas.
3. Kā arī LLSA lūdzot papildināt projekta 4.pielikuma 5.aili arī ar 12 TIP, lai neveidotos monopols un arī KUS organizētos tālākizglītības programmas var būs tādā pašā TIP apjomā (gan 8 TIP, gan 12 TIP). Pretējā gadījumā, ja sertifikācijas organizācijai tikai ir piešķirtas tiesības organizēt 12 TIP pasākumus arī pašā sertifikācijas procesā 8 TIP var netikt atzīti par pietiekamiem, lai tos ieskaitītu resertifikācijas procesa gaitā ārstniecības personām. Tas nodrošinātu arī izvēles un vienlīdzīgas konkurences iespējas starp tālākizglītības programmu piedāvātājiem un izstrādātājiem. Tāpat Projekta 4.pielikuma 4.ailē un 5.ailē būtu jāņem vērā dienas un/vai stundu apjoma faktors, jo tas nozīmē, ka praksē var, piemēram, sadalīt kursu vairākās dienās, u.tml.
Veselības ministrija skaidro, ka 12 TIP ir paredzēts piešķirt tieši sertificējošo institūciju organizētajiem starpdisciplinārajiem pasākumiem, tā īpaši izceļot starpdisciplināru konferenču nozīmi tālākizglītībā, kur satiekas un zināšanām un viedokļiem apmainās dažādu profesiju un specialitāšu ārstniecības personas. Priekšlikums par 12 TIP piešķiršanu citu organizāciju pasākumiem nav atbalstāms, jo pamatprincips TIP piešķiršanā ir 1 TIP par 1 akadēmisko stundu, pieņemot, ka produktīvi apgūt zināšanas var ne vairāk kā 8 akadēmiskās stundas dienā. Turklāt metodiskie centri ir veidoti tikai konkrētā šaurā jomā, to pasākumiem nav starpdisciplināra rakstura.
Attiecībā par LLSA izteiktajiem priekšlikumiem:
1. Papildināt projektu ar normu, ka tālākizglītības programmas saskaņošanas ietvaros netiek prasīta samaksa par tālākizglītības programmas saskaņošanas procesā paredzētajām administratīvajām darbībām (piemēram, par tālākizglītības pasākuma informācijas publikācijām organizāciju mājaslapās, u.tml.).
Veselības ministrija skaidro, ka šobrīd ārstniecības personu sertifikācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto cenrādi.
2. Papildināt Projekta Anotāciju ar informāciju par to, ka Veselības inspekcijai jāņem vērā ārstniecības personu iesniegtie apliecinājumi ne tikai no tālākizglītības programmām, ko saskaņojusi Latvijas Ārstu biedrība vai Latvijas Māsu asociācija, bet arī KUS izsniegtie apliecinājumi, jo Projekts paredzēs tiesības organizēt tālākizglītības programmas un pasākumus, par kuriem tiek piešķriti TIP un izsniegti apliecinājumi, bet pati programma nebūs skaņojama ar LĀB vai LMA. Pēc Projekta pieņemšanas veidojas pretruna ar MK Nr.630, kuros nav noteikts, ka Veselības inspekcijai ir jāņem vērā citu ārstniecības iestāžu izsniegtie apliecinājumi par tālāk izglītību.
Veselības ministrija informē, lai precizētu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumu 47. punktu un profesionālās kvalifikācijas formālās un neformālās izglītības pasākumus (6.pielikums), kas stājas spēkā 01.01.2027., tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumos Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ".
III Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Protezēšanas, ortozēšanas un tehniskās ortopēdijas asociācijas (turpmāk - Asociācija) 27.03.2025. priekšlikums (pievienots TAP sadaļā atzinumi). Asociācija lūdz Noteikumu projekta 1.22.apakšpunktam, kas paredz precizēt Noteikumu 51. punktu, noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim (vai ne mazāk kā 2 gadus pēc noteikumu stāšanās spēkā). Pārejas periods ir nepieciešams, lai tehniskie ortopēdi, kuriem tuvāko 2-3 gadu laikā ir nepieciešams resertificēties, spētu saņemt nepieciešamos 250 tālākizglītības punktus. Īpaši nozīmīgi tas ir tiem, kuriem līdz resertifikācijai ir 2 gadi, jo ņemot vērā to, ka Latvijā tieši tehniskās ortopēdijas jomā ir pieejams ierobežots tālākizglītības iespēju klāsts, punktu saņemšana var būt apgrūtinoša.
Asociācijas priekšlikums ir ņemts vērā. Noteikumu projekts paredz, ka funkcionālie speciālistiem (izņemot fizioterapeitus), kuriem ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā mainījās šo noteikumu 51.punktā minētais tālākizglītības punktu skaits, resertifikācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2028.gada 1.janvārim, ņem vērā profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumus sertifikāta derīguma termiņa laikā iegūtos 150 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā tika saņemts SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (RAKUS) 01.04.2025. atzinums, kurā izteikti šādi iebildumi:
1.RAKUS neatbalsta Noteikumu projekta tālāku virzību, ja netiek ņemti vētrā RAKUS iebildumi un priekšlikumi. Vienlaikus lūdz aicināt RAKUS pārstāvi uz kopīgu starpinstitūciju sanāksmi.
Veselības ministrija skaidro, ka RAKUS 01.04.2025. atzinumā izteiktie iebildumi un priekšlikumi ir izvērtēti un attiecīgi precizēts Noteikumu projekts. Lai panāktu vienošanos par iebildumiem, kas nav ņemti vērā, Veselības ministrija virza projektu atkārtotai saskaņošanai.
2.RAKUS lūdz pārskatīt un samazināt Noteikumu 53. punktā norādīto termiņu no diviem uz vienu mēnesi.
Noteikumu 53.punkts nosaka, lai saņemtu tālākizglītības pasākuma apstiprinājumu, tālākizglītības pasākuma organizators ne vēlāk kā divus mēnešus pirms pasākuma sertifikācijas padomei iesniedz iesniegumu tālākizglītības punktu piešķiršanu un profesionālās organizācijas saskaņojumu tālākizglītības punktu piešķiršanai.
Priekšlikums samazināt ārstniecības personu sertifikācijas kārtības 53.punktā norādīto termiņu no diviem uz vienu mēnesi sertifikācijas institūciju ieskatā nav atbalstāms. Noteiktais divu mēnešu termiņš ir samērīgs. Sertificējošām institūcijām Sertifikācijas padomes sēdes notiek vienu reizi mēnesī, un optimālai darba organizācijai vispārējs divu mēnešu termiņš iesniegšanai ir nepieciešams. Piemēram, LĀB sertifikācijas padomes sēdes notiek nevis katra mēneša noteiktā datumā, bet gan katra mēneša noteiktā nedēļas dienā, t.i., katra mēneša pirmajā otrdienā. Tā, piemēram, aprīlī sertifikācijas padomes sēde notika 1.datumā, savukārt maijā pirmā otrdiena būs 6.datumā. Līdz ar to, ja pieteikums ir iesniegts, piemēram 2.aprīlī, mēneša termiņš notecēs 2.maijā, vēl pirms nākamās sertifikācijas padomes sēdes. Tomēr īpašos un ārkārtas gadījumos sertifikācijas institūcijas pieņem iesniegumus arī pēc divu mēnešu termiņa, ievērojot Administratīvā procesa likuma 5. pantā noteikto privātpersonas tiesību ievērošanas principu. Līdz ar to īpašos gadījumos, pamatojot ārkārtas epidemioloģiskos riskus, steidzami nepieciešamu klīnisko gadījumu analīzi vai citus tamlīdzīgus gadījumus, iesniedzējam ir tiesības iesniegt pieteikumu arī vienu mēnesi pirms pasākuma un saņemt saskaņojumu atbilstības gadījumā; protams, kā ikvienā situācijā tiesības ir izmantojamas labā ticībā, un nav pieļaujama Administratīvā procesa likuma principa ļaunprātīga izmantošana.
RAKUS 01.04.2025. atzinumā izteikti šādi priekšlikumi:
1. Papildināt Noteikumu 4. pielikumu ar jaunu pasākumu: Dalība Eiropas medicīnas speciālistu savienības (UEMS – Union Européenne des Médecins Spécialistes, European Union of Medical Specialists) saskaņotā pasākumā.
RAKUS priekšlikums par dalību Eiropas medicīnas speciālistu savienības (UEMS – Union Européenne des Médecins Spécialistes, European Union of Medical Specialists) saskaņotā pasākumā ir ņemts vērā, vienlaikus precizējot, ka UEMS saskaņotais pasākums notiek Latvijā.
2.RAKUS lūdz precizēt Noteikumu 4.pielikuma 5. punktu, svītrojot no šī punkta redakcijas prasību ārstniecības iestādēm pēc metodiskās vadības institūcijas statusa konkrētā veselības aprūpes jomā un nosakot, ka klīnisko universitāšu slimnīcu (KUS) organizētajiem tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumiem nav nepieciešams sertifikācijas padomes iepriekšējais saskaņojums.
RAKUS priekšlikums ir ņemts vērā. Noteikumu 4.pielikums ir papildināts ar jaunu punktu, nosakot, ka klīnisko universitāšu slimnīcu izglītības iestāžu organizētajiem tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumiem attiecīgā veselības aprūpes jomā attiecīgā KUS personālam, nepārsniedzot 8 TIP nav jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju. Vienlaikus Noteikumu 4.pielikumā ir saglabāts punkts, kas nosaka, ka metodiskās vadības institūciju organizētajiem tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumiem konkrētā veselības aprūpes jomā, nepārsniedzot 8 TIP nav jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju.
3.RAKUS aicina svītrot Noteikumu 4. pielikumā 4. punktā norādi uz "ārstniecības personu sertifikācijas institūcijām", lai novērstu nepamatotas priekšrocības vienai institūcijai un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem. RAKUS aicina Noteikumu 4.pielikuma 4.punktu izteikt šādā redakcijā: "Dalība starpdisciplīnu konferencēs".
Priekšlikums nav ņemts vērā. Visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas organizēt starpdisciplināras konferences. Atbilstoši šobrīd esošajai kārtībai starpdisciplīnu konferences organizators (piemēram, izglītības iestāde, ārstniecības iestāde) saskaņo ar sertifikācijas padomi. Saskaņošanas process nodrošina, ka organizētās starpdisciplinārās konferences atbilst Noteikumu 55.punktam. Būtu neparasti, ja sertifikācijas institūcija kā starpdisciplinu konferences organizators to saskaņotu ar sertifikācijas institūcijas sertifikācijas padomi, Noteikumu projekta 4.pielikuma 4.punkts apraksta šo izņēmumu. Universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var turpināt nodrošināt augstas kvalitātes starpdisciplināras konferences, kas ir būtiskas ārstu profesionālajai attīstībai. Arī Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs un starptautiskajās organizācijās starpdisciplināru konferenču organizēšana tiek uzticēta plašam izglītības nodrošinātāju lokam, proti, universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var organizēt starpdisciplināras konferences.
IV Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 06.05.2025. atzinums (pievienots TAP sadaļā atzinumi). RSU atzinumā iesniedz iebildumus par grozījumiem Noteikumu 4. pielikumā:
1.Lai vienkāršotu procesu un mazinātu administratīvo slogu, RSU lūdz papildināt to institūciju loku, kuras līdz 8 tālākizglītības punktiem (TIP) var realizēt tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumus bez iepriekšēja sertifikācijas institūcijas apstiprinājuma, ietverot arī zinātnes universitātes, kuras īsteno akreditēta studiju virziena “Veselības aprūpe” studiju programmas.
Noteikumu projekts var tikt papildināts pēc sertifikācijas institūciju diskusijas ar zinātnes universitātēm.
2. RSU aicina papildināt Noteikumu 4. pielikumu ar diviem jauniem punktiem, kas atzīst medicīnas simulāciju vidē balstītu apmācību nozīmi veselības aprūpes profesionāļu sagatavošanā un tālākizglītībā.
Šobrīd netiek papildināts Noteikumu projekts, bet tas notikt RSU sadarbībā ar VM ir izstrādātās Simulācijā balstītas izglītības attīstības stratēģijas medicīnas un veselības aprūpes izglītībā Latvijā pasākumu izstrādē un ieviešanā. Vienlaikus to izdiskutējot sertifikācijas padomēs.
3. RSU lūdz saglabāt Noteikumu projekta 4. pielikuma 2. punkta redakciju atbilstīgi šobrīd spēkā esošajai redakcijai attiecībā uz izglītības iestāžu loku, kuras var nodrošināt ārstniecības personu tālākizglītības kongresus, konferences, simpozijus, seminārus un citus pasākumus, par kuriem var tikt piešķirti TIP. Proti, norādot, ka tās ir izglītības iestādes, kuras īsteno medicīniskās izglītības programmas. RSU skaidro, ka paplašinot izglītības iestāžu loku, bez kvalitatīviem kritērijiem, pastāv risks, ka ārstniecības personu tālākizglītības pasākumus organizētu arī institūcijas bez pieredzes medicīniskās izglītības nodrošināšanā.
Skaidrojam, ka ar Noteikumu projektu ir plānots paplašināt tālākizglītības pasākumu organizatoru loku, kā arī piešķirt tālākizglītības punktus, gan par medicīniskiem, gan nemedicīniskiem priekšlasījumiem, vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka arī izglītības iestāžu organizētie tālākizglītības pasākumi ir jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju.
Vienlaikus RSU 06.05.2025. atzinumā izsaka priekšlikumu - Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem ārstniecības personu tālākizglītības pasākumu organizētājiem un veicinātu caurspīdīgumu TIP piešķiršanas sistēmā, RSU aicina izvērtēt iespēju svītrot Noteikumu projekta 4. pielikuma 4. punktu.
Priekšlikums nav ņemts vērā. Visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas organizēt starpdisciplināras konferences. Atbilstoši šobrīd esošajai kārtībai starpdisciplīnu konferences organizators (piemēram, izglītības iestāde, ārstniecības iestāde) saskaņo ar sertifikācijas padomi. Saskaņošanas process nodrošina, ka organizētās starpdisciplinārās konferences atbilst Noteikumu 55.punktam. Būtu neparasti, ja sertifikācijas institūcija kā starpdisciplīnu konferences organizators to saskaņotu ar sertifikācijas institūcijas sertifikācijas padomi, Noteikumu projekta 4.pielikuma 4.punkts apraksta šo izņēmumu. Universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var turpināt nodrošināt augstas kvalitātes starpdisciplināras konferences, kas ir būtiskas ārstu profesionālajai attīstībai. Arī Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs un starptautiskajās organizācijās starpdisciplināru konferenču organizēšana tiek uzticēta plašam izglītības nodrošinātāju lokam, proti, universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var organizēt starpdisciplināras konferences.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Latvijas Studentu apvienības (LSA) 08.05.2025. atzinums (pievienots TAP sadaļā atzinumi), kurā LSA izsaka šādus priekšlikumus:
1. Ņemot vērā, ka ārstniecības personas pēc izglītības programmas absolvēšanas var nonākt dažādās darba vidēs vai īslaicīgi nestrādāt ārstniecības iestādē, šobrīd noteiktā prasība, ka profesionālās darbības pārskatu apstiprina darba devējs vai uzraudzības persona, var būt nevienlīdzīgi piemērojama. Tādēļ nepieciešams noteikt iespēju pārskatu apstiprināt arī izglītības iestādei, ja ārstniecības persona vēl nav uzsākusi darbu. Piedāvātā redakcija: "Papildināt 27.2. apakšpunktu ar teikumu: “Ja sertificējamā ārstniecības persona nav uzsākusi darbu ārstniecības iestādē, profesionālās darbības pārskatu var apstiprināt izglītības iestāde, kurā iegūta attiecīgā izglītība.”"
Veselības ministrijas ieskatā LSA ierosinātā kārtība radītu birokrātiskus šķēršļus. Turklāt Noteikumu projekts paredz atcelt prasību par profesionālās darbības pārskata iesniegšanu pirmreizējās sertifikācijas gadījumā pēc izglītības dokumenta iegūšanas, kā arī gadījumā, ja sertifikācijas eksāmenu kārto ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc izglītības dokumenta iegūšanas. Ja ir pagājuši vairāk kā pieci gadi pēc izglītības dokumenta iegūšanas, tad iesniedz pārskatu par veikto darbu stažiera amatā, kā arī sertifikāta atjaunošanas (ir bijis sertifikāts, bet nav veikta resertifikācija) gadījumā iesniedz pārskatu par veikto darbu stažiera amatā. Persona stažiera amatā strādā specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).
2. Lai veicinātu precizitāti un pilnīgumu resertifikācijas dokumentācijā, būtu lietderīgi iekļaut skaidru norādi, ka profesionālās darbības pārskatam jāsatur informācija arī par darba pārtraukumiem un to iemesliem (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības u.c.). Tas ļautu sertifikācijas komisijai objektīvāk izvērtēt darba intensitāti un kvalitatīvi pieņemt lēmumu par resertifikāciju. LSA priekšlikums ir papildināt 46.2. apakšpunktu ar teikumu: “Profesionālās darbības pārskatā jānorāda arī darba pārtraukumi, to ilgums un iemesls, ja tādi bijuši sertifikāta derīguma termiņa laikā.”
Skaidrojam, ka LSA priekšlikums iekļaut profesionālās darbības pārskatā informāciju par darba pārtraukumiem, to ilgumu un iemesliem (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības u.c.), jau šobrīd ir ietverts Ministru kabineta noteikumu Nr. 391 48.2. apakšpunktā. Šis punkts nosaka, ka ārstniecības personai sertifikāta derīguma termiņa laikā profesionālā darbība attiecīgajā specialitātē jāveic mazāk nekā trīs gadus, kas nozīmē, ka sertifikācijas komisijai ir jāvērtē arī darba pārtraukumi un to iemesli. Tādējādi priekšlikuma būtība jau ir iekļauta spēkā esošajā regulējumā, un papildu grozījumi nav nepieciešami.
3.Lai sekmētu ārstniecības personas līdzdalību resertifikācijas procesā un palielinātu caurskatāmību, ir lietderīgi skaidri noteikt tiesības iepazīties ar pieņemtajiem vērtēšanas kritērijiem pirms sēdes, kurā tiks lemts par resertifikāciju. Tas veicinātu līdzsvarotu dialogu starp ārstniecības personu un sertifikācijas institūciju. LSA priekšlikums ir izteikt 49. punkta pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Resertificējamai ārstniecības personai ir tiesības iepazīties ar vērtēšanas kritērijiem, pēc kuriem tiks izskatīts iesniegums kā arī piedalīties sertifikācijas komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts jautājums par šīs personas resertifikāciju.”
Veselības ministrija piekrīt, ka tiesības sertificējamai vai resertificējamai ārstniecības personai iepazīties ar vērtēšanas kritērijiem. Noteikumu 46.2.apakšpunkts nosaka, ka profesionālās darbības pārskatā jāatspoguļo sertifikāta derīguma termiņa laikā veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte (informāciju sniedz par visām ārstniecības iestādēm, kurās sertifikāta derīguma termiņa laikā resertificējamā ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi). Kā arī sertifikācijas padomes apstiprinātie profesionālās darbības vērtēšanas kritērijiem ir jābūt publicētiem sertificējošās institūcijas tīmekļa vietnē. Piemēram: https://www.arstubiedriba.lv/kriteriji/ Vienlaikus Noteikumu projekts nosaka, ka sertifikācijas komisija izstrādā ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus, kas ir objektīvi un pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi un nosaka pilnveides tēmas.
4. Lai novērstu subjektīvu vai neskaidru vērtēšanu, ieteicams detalizēt izmantotos kritērijus – piemēram, norādot to avotu vai izstrādes principus, LSA izsaka priekšlikumu papildināt Noteikumu projekta 1.16.apakšpunktā ietverto 50.1 punktu: “Kritēriju izstrāde balstās uz starptautiski atzītu labo praksi un ētikas vadlīnijām. Tie tiek publiskoti sertifikācijas institūcijas tīmekļvietnē.”
Atbilde: Noteikumu projektā ietvertajā 50.1 punktā ir noteikti kritēriji - pārkāpuma būtiskums, pārkāpumu skaits, darba pieredze, paskaidrojumi, radušās sekas.
5. Lai nodrošinātu resertifikācijas procesa taisnīgumu un prognozējamību, nepieciešams definēt, kā ārstniecības persona tiek informēta par izskatīšanā iekļautajiem pārkāpumiem, lai nodrošinātu atbildēšanas iespēju un savu tiesību aizstāvību. LSA piedāvā papildināt 50.1. punktu ar teikumu: “Ja sertifikācijas komisijai ir pieejama informācija par profesionālās darbības pārkāpumiem, resertificējamajai ārstniecības personai ir jāsniedz iespēja iepriekš iepazīties ar šiem materiāliem un sniegt savu viedokli.”
Skaidrojam, ka ārstniecības personai tiesības aizstāvībai tiek nodrošinātas attiecīgā profesionālās darbības un ētikas pārkāpuma izskatīšanas ietvaros, piemēram ārstniecības iestādes ētikas komisijā, profesionālās organizācijas ētikas komisijā u.c.
6.Šobrīd noteikumos nav paredzēts elastīgs mehānisms ārkārtas vai objektīvu apstākļu gadījumā, kad ārstniecības persona īsi pirms sertifikāta termiņa beigām nevar iegūt nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu. Šāds mehānisms būtu nozīmīgs, lai nepieļautu kvalificētu speciālistu atbilstības zudumu ārpus viņu kontroles esošu iemeslu dēļ (piemēram, slimība, ilgstoša prombūtne, COVID-19 līdzīgas krīzes). LSA ierosina papildināt 51. punktu ar teikumu: “Objektīvu apstākļu gadījumā, ko sertifikācijas komisija izvērtē pēc ārstniecības personas motivēta iesnieguma, ir pieļaujama atkāpe no minimālā tālākizglītības punktu apjoma līdz 10%, ja tas neapdraud profesionālās kompetences uzturēšanu.”
Atbilde: ārkārtas apstākļu gadījumā to noteiks īpašs regulējums tieši tā kā tas bija COVID-19 krīzes gadījumā.
7. LSA atzīmē, ka pašlaik noteikumi paredz, ka daļu tālākizglītības punktu var attiecināt uz nākamo resertifikācijas periodu, ja tie iegūti 3 mēnešu laikā pirms sertifikāta darbības beigām. Lai veicinātu motivāciju nepārtraukti pilnveidoties un novērstu punktu krāšanu tieši pirms sertifikāta beigām, būtu lietderīgi pārskatīt laika logu, padarot to elastīgāku vai paplašinot. LSA piedāvātā redakcija 51.1.punktā: “Resertificējamai ārstniecības personai, kura iesniegusi šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, tālākizglītības punkti, kas iegūti sešu mēnešu laikā pirms spēkā esošā sertifikāta darbības beigām, bet ne pirms resertifikācijas dokumentu iesniegšanas, ir attiecināmi uz nākamo resertifikācijas periodu.”
Atbilde: Noteikumu projekta 51.1 punktā noteiktais trīs mēnešu termiņš ir saistīts ar Noteikumu 46.punktā noteikto, ka ārstniecības persona, kas vēlas veikt resertifikāciju, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu. Attiecīgi Noteikumu projekts paredz, ja šajos trīs mēnešos, kad dokumenti ir iesniegti resertifikācijai, ārstniecības persona apmeklē tālākizglītības pasākumus, tad tie ir attiecināmi uz nākamo resertifikācijas periodu.
8. Lai samazinātu administratīvo slogu un sekmētu tālākizglītības pasākumu attīstību reģionos, nepieciešams ieviest iespēju veikt vienotu pasākumu apstiprināšanu vairākiem identiskiem pasākumiem vienlaikus (piemēram, vienas lekcijas cikls dažādās pilsētās), LSA ierosina papildināt 53. punktu ar teikumu: “Ja tiek plānoti vairāki identiski tālākizglītības pasākumi dažādās vietās vai datumos, tos var apstiprināt vienotā iesniegumā, norādot visus paredzētos norises laikus un vietas.”
Atbilde: sertifikācijas padomes tālākizglītības pasākuma apstiprinājums ir derīgs divus gadus un šajā laikā tālākizglītības pasākuma organizators apstiprināto pasākumu var realizēt visā Latvijas teritorijā. Proti, katrai tālākizglītības pasākuma īstenošanas vietai un datumam nav vajadzīgs atsevišķs saskaņojums.
9. Lai novērstu subjektīvas grūtības saņemt profesionālās organizācijas saskaņojumu un tādējādi netiktu ierobežota iespēja organizēt tālākizglītības pasākumus, ir nepieciešams precizēt, kādos gadījumos iesniedzamais paskaidrojums ir pietiekams. Pašlaik formulējums “ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams” ir neskaidrs un var radīt nevienlīdzīgu attieksmi. LSA izsaka priekšlikumu precizēt 53.2. punktu, papildinot to ar teikumu: “Par objektīviem iemesliem uzskatāmi gadījumi, kad profesionālā organizācija nav sniegusi atbildi 20 darbdienu laikā, vai arī atsakās saskaņot pasākumu bez pamatojuma.”
Atbilde: LSA priekšlikums sašaurina objektīvo iemeslu klāstu.
10. Pašreizējais formulējums (55.2.apakšpunkts) var nepamatoti ierobežot tālākizglītības pasākumu lektoru loku, izslēdzot augsti kvalificētus speciālistus, kas nav tieši saistīti ar medicīnisko izglītību vai apmācīttiesību statusu, bet kuriem ir būtiska praktiskā pieredze attiecīgajā jomā. Aizstāt “apmācīttiesīgas ārstniecības personas vai tādas izglītības iestādes docētāji” ar:
“apmācīttiesīgas ārstniecības personas, medicīnas izglītības iestāžu docētāji vai nozares profesionāļi ar vismaz piecu gadu pieredzi attiecīgajā jomā.”
Skaidrojums, ka attiecībā par tālākizglītības pasākumu apstiprināšanu, Noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk medicīnisko priekšlasījumu lektori var būt ne tikai apmācīttiesīgas ārstniecības personas, bet arī izglītības iestādes, kura īsteno studiju virziena “Veselības aprūpe” medicīniskās izglītības programmu, docētāji, ārvalstu lektori.
11. Lai atvieglotu piekļuvi starptautiskai pieredzei un veicinātu starptautisku ekspertu līdzdalību Latvijas veselības aprūpes profesionālajā attīstībā, būtu vēlams paplašināt iespējas piesaistīt ārvalstu lektorus arī ārpus profesionālo asociāciju ierosinājuma. LSA ierosina papildināt 55.4. punktu ar teikumu: “Ārvalstu lektoru iesaiste ir iespējama arī pēc pasākuma organizatora motivēta iesnieguma, ja lektors atbilst šī punkta pamatprasībām un sniedz būtisku ieguldījumu tālākizglītības satura kvalitātē.”
Atbilde: Noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk medicīnisko priekšlasījumu lektori var būt ne tikai apmācīttiesīgas ārstniecības personas, bet arī izglītības iestādes, kura īsteno studiju virziena “Veselības aprūpe” medicīniskās izglītības programmu, docētāji, ārvalstu lektori. Ieguvums - paplašināts tālākizglītības pasākumu un lektoru loks, t.sk. iespējas piesaistīt ārvalstu lektorus.
12. Paredzot, ka pasākuma dokumentā jābūt arī apstiprinājuma numuram, ir jānodrošina, ka šo informāciju var ērti iekļaut arī digitālajā apliecinājumā. Studējošie un jauni speciālisti biežāk izmanto digitālus formātus, tāpēc ir nepieciešama skaidra norāde par šo iespēju. LSA priekšlikums ir papildināt 57. punktu ar teikumu: “Pasākuma organizators ir tiesīgs sniegt apliecinājumu elektroniskā formātā, norādot apstiprinājuma numuru strukturētā veidā.”
Noteikumi jau šobrīd pieļauj iespēju tālākizglītības pasākuma organizatoram izsniegt apliecinājumu elektroniskā formātā, ievējot Noteikumu 57.punktā minētos nosacījumus.
13.Lai veicinātu godprātīgu un pārskatāmu profesionālās apmācības uzskaiti, būtu nepieciešams precizēt, ka stažēšanās vai praktiskās apmācības dokumentācijai jābūt apliecinātai ar konkrētu vadītāja novērtējumu, ne tikai apmeklējuma faktu. LSA aicina Noteikumu projekta 4.pielikuma 9. punktu papildināt ar teikumu: “Par praktisko apmācību nepieciešams iesniegt apliecinājumu ar apmācīttiesīgās personas parakstu, norādot iegūtās prasmes un apmācības ilgumu.”
Aicinām izvairīties no jaunu birokrātisku procedūru veidošanas. Sertifikācijas komisija izvērtē veiktās apmācības ilgumu un apgūtās prasmes. Šaubu gadījumā sertifikācijas komisija var pārliecināties par veikto stažēšanos vai praktiskām apmācībām.
14. Lai novērstu iespējamu nevienlīdzību vērtēšanā, būtu nepieciešams precizēt, kā tiek definēts “viens semestris” un “pilnas slodzes pedagoģiskais darbs”. Pašreizējā redakcija var radīt atšķirīgu interpretāciju. LSA aicina pie 4.pielikuma 17. un 18. punkta pievienot skaidrojumu: “Viens semestris ir vismaz 15 nedēļu aktīva pedagoģiskā darba periods. Pilnas slodzes pedagoģiskais darbs nozīmē vismaz 20 kontaktstundas nedēļā mācību procesa ietvaros.”
Normatīvajā regulējumā neguvām apliecināju ka viens semestris ir vismaz 15 nedēļu aktīva pedagoģiskā darba periods. Kaut arī praksē augstākās izglītības iestādēs semestris bieži tiek plānots apmēram 15–20 nedēļu garumā, taču tas nav fiksēts kā obligāts minimums. Latvijā augstskolu pedagogu (mācībspēku) pilnas slodzes kontaktstundu skaits nav vienots visiem. Kontaktstundas (lekcijas, semināri, laboratorijas darbi u.c.) parasti veido no 8 līdz 16 stundām nedēļā, atkarībā no amata (lektors, docents, profesors) un iestādes iekšējiem noteikumiem.
15. Ņemot vērā studējošo un jauno speciālistu biežo iesaisti mentoringā vai voluntēšanā bez atalgojuma, nepieciešams paplašināt punktu, iekļaujot arī darbību reģionālajās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs. LSA piedāvā papildināt 28. punktu: “…vai mentora, supervizora darbs valsts, pašvaldību vai reģionālajās ārstniecības iestādēs, tostarp ambulatorajās struktūrvienībās.”
Atzīmējam, ka LSA piedāvājums ir jau iekļaujošs esošajā redakcijā.
16.Lai izvairītos no nevienlīdzības starp pasākumu organizatoriem un nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci, būtu lietderīgi pārskatīt TIP piešķiršanas mehānismu arī ārpus sertifikācijas institūciju rīkotajiem pasākumiem, ja tie ir multidisciplināri un kvalitatīvi. LSA aicina papildināt 4. pielikumu ar jaunu punktu: “Ja multidisciplinārs tālākizglītības pasākums atbilst sertifikācijas institūcijas noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, tam var piešķirt līdz 12 TIP.”
Atbilde: multidisciplinārie tālākizglītības pasākumi tiek saskaņoti ar sertifikācijas institūciju un atbilstoši pasākuma norisei plānotajām stundām, saturam utml. var tikt piešķirti arī 12 TIP. Visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas organizēt starpdisciplināras konferences. Atbilstoši šobrīd esošajai kārtībai starpdisciplīnu konferences organizators (piemēram, izglītības iestāde, ārstniecības iestāde) saskaņo ar sertifikācijas padomi.
V Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas 01.08.2025. atzinums, kurā izteikts priekšlikums papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka sertifikācijas padome var patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju līdz brīdim, kad attiecīgās specialitātes profesionālā organizācija (vai organizācijas) ir ievēlējusi jaunu sertifikācijas komisiju.
Atbilstoši Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas atzinumā izteiktajam priekšlikumam ir papildināta anotācijas sadaļas "1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" 1.2.apakšpunkts: "Noteikumu projekta 1.5. punkts paredz, ka sertifikācijas padome var patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju līdz brīdim, kad attiecīgās specialitātes profesionālā organizācija (vai organizācijas) ir ievēlējusi jaunu sertifikācijas komisiju."
Iepriekš minētais priekšlikums ir ņemts vērā un attiecīgi precizēts Noteikumu 4.pielikums (Noteikumu projekta 40.punkts).
Noteikumu 4.pielikums (Noteikumu projekta 40.punkts) ir papildināts, ka atbilstoši pasākuma organizatora noteiktajam, bet ne vairāk kā 8 TIP ir par dalību ārstniecības iestādes, kurai ir piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss konkrētā veselības aprūpes jomā, tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumā attiecīgā veselības aprūpes jomā. Veselības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" prasībām ir piešķīrusi metodiskās vadības institūcijas statusu šādām iestādēm šādās veselības aprūpes jomās:
VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” - psihiatrijas jomā,
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” - bērnu psihiatrijas un pediatrijas jomā,
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” - onkoloģijas jomā,
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” - kardioloģijas jomā,
Rīgas Stradiņa universitātei -ģimenes medicīnas jomā,
VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” -traumatoloģijas un ortopēdijas jomā.
Informācija par metodiskās vadības institūcijām ir pieejama Veselības ministrijas mājas lapā: https://www.vm.gov.lv/lv/metodiskas-vadibas-institucijas
Metodiskās vadības institūcijām tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumi, kas pārsniedz 8 TIP vai arī ir citā veselības aprūpes jomā ir jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju (ja uz attiecīgo pasākumu ir attiecināma prasība par iepriekšēju sertifikācijas institūcijas apstiprinājumu). Piemēram, ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca organizē tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumu onkoloģijas jomā 10 TIP apjomā vai organizē tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumu kardioloģijas jomā, tad šie pasākumi ir saskaņojami ir sertifikācijas institūciju.
II Noteikumu projekta saskaņošanas laikā tika saņemts Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) 04.02.2025. atzinums (pievienots TAP sadaļā atzinumi):
1.LLSA lūdz precizēt Noteikumu 55.2.apakšpunktu apmācīttiesībās personas, nav tikai ārstniecības personas vai izglītības iestādes docētāji, bet arī ārstniecības iestāžu citi speciālisti, kuri nodrošina medicīnisko tālāk izglītību (piemēram, pacientu drošības gadījumu speciālisti, pacientu tiesību un pacientu pieredzes speciālisti ar citas jomas izglītību). Tādējādi būtu jāpapildina projekts ar citiem ārstniecības iestādes piesaistītajām apmācīttiesīgajām personām atbilstoši kompetencei.
Veselības ministrija skaidro, ka LLSA minētajā gadījumā ir piemērojams Noteikumu 55.4.apakšpunkts, proti, sertifikācijas padome var piešķirt tālākizglītības punktus arī ja nemedicīniskie priekšlasījumi saturiski atbilst pamatspecialitātei, apakšspecialitātei, papildspecialitātei vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei noteiktajām vispārējām profesionālām un teorētisko un praktisko zināšanu apjomam (Noteikumu projekta 27.punkts).
2. Par projekta 4.pielikuma “Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība” 5.aili. LLSA lūdz, papildināt ne tikai ar metodiskās vadības institūcijas statusa ārstniecības iestādēm, bet arī papildināt ar vārdiem “klīniskās universitātes slimnīcas”, jo lai gan metodiskās vadības centri ir izveidoti KUS, tie ir izveidoti noteiktās jomās. Bet, piemēram, pieaugušo medicīnā ne visas jomas aptveras ar metodiskās vadības centra institūcijas statusa deleģējumu, bet tālākizglītības programmas KUS aptver dažās medicīnas apakšnozares. Tāpat klīniskās universitātes slimnīcām ar MK 03.10.2023. rīkojumu Nr.642 2., 4. un 6.punktā ir deleģēts zināšanu pārneses uzdevums, tāpēc svarīgi būtu iekļaut atsauci tieši uz KUS arī.
LLSA iebildums nav ņemts vērā, jo īpaša kompetence konkrētā medicīnas jomā ir tieši metodiskās vadības institūcijām. Attiecībā uz citās jomās organizētiem pasākumiem, ir būtiski, ka to saskaņošanā tiek iesaistītas sertificējošās institūcijas un profesionālās asociācijas.
3. Kā arī LLSA lūdzot papildināt projekta 4.pielikuma 5.aili arī ar 12 TIP, lai neveidotos monopols un arī KUS organizētos tālākizglītības programmas var būs tādā pašā TIP apjomā (gan 8 TIP, gan 12 TIP). Pretējā gadījumā, ja sertifikācijas organizācijai tikai ir piešķirtas tiesības organizēt 12 TIP pasākumus arī pašā sertifikācijas procesā 8 TIP var netikt atzīti par pietiekamiem, lai tos ieskaitītu resertifikācijas procesa gaitā ārstniecības personām. Tas nodrošinātu arī izvēles un vienlīdzīgas konkurences iespējas starp tālākizglītības programmu piedāvātājiem un izstrādātājiem. Tāpat Projekta 4.pielikuma 4.ailē un 5.ailē būtu jāņem vērā dienas un/vai stundu apjoma faktors, jo tas nozīmē, ka praksē var, piemēram, sadalīt kursu vairākās dienās, u.tml.
Veselības ministrija skaidro, ka 12 TIP ir paredzēts piešķirt tieši sertificējošo institūciju organizētajiem starpdisciplinārajiem pasākumiem, tā īpaši izceļot starpdisciplināru konferenču nozīmi tālākizglītībā, kur satiekas un zināšanām un viedokļiem apmainās dažādu profesiju un specialitāšu ārstniecības personas. Priekšlikums par 12 TIP piešķiršanu citu organizāciju pasākumiem nav atbalstāms, jo pamatprincips TIP piešķiršanā ir 1 TIP par 1 akadēmisko stundu, pieņemot, ka produktīvi apgūt zināšanas var ne vairāk kā 8 akadēmiskās stundas dienā. Turklāt metodiskie centri ir veidoti tikai konkrētā šaurā jomā, to pasākumiem nav starpdisciplināra rakstura.
Attiecībā par LLSA izteiktajiem priekšlikumiem:
1. Papildināt projektu ar normu, ka tālākizglītības programmas saskaņošanas ietvaros netiek prasīta samaksa par tālākizglītības programmas saskaņošanas procesā paredzētajām administratīvajām darbībām (piemēram, par tālākizglītības pasākuma informācijas publikācijām organizāciju mājaslapās, u.tml.).
Veselības ministrija skaidro, ka šobrīd ārstniecības personu sertifikācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto cenrādi.
2. Papildināt Projekta Anotāciju ar informāciju par to, ka Veselības inspekcijai jāņem vērā ārstniecības personu iesniegtie apliecinājumi ne tikai no tālākizglītības programmām, ko saskaņojusi Latvijas Ārstu biedrība vai Latvijas Māsu asociācija, bet arī KUS izsniegtie apliecinājumi, jo Projekts paredzēs tiesības organizēt tālākizglītības programmas un pasākumus, par kuriem tiek piešķriti TIP un izsniegti apliecinājumi, bet pati programma nebūs skaņojama ar LĀB vai LMA. Pēc Projekta pieņemšanas veidojas pretruna ar MK Nr.630, kuros nav noteikts, ka Veselības inspekcijai ir jāņem vērā citu ārstniecības iestāžu izsniegtie apliecinājumi par tālāk izglītību.
Veselības ministrija informē, lai precizētu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumu 47. punktu un profesionālās kvalifikācijas formālās un neformālās izglītības pasākumus (6.pielikums), kas stājas spēkā 01.01.2027., tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumos Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ".
III Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Protezēšanas, ortozēšanas un tehniskās ortopēdijas asociācijas (turpmāk - Asociācija) 27.03.2025. priekšlikums (pievienots TAP sadaļā atzinumi). Asociācija lūdz Noteikumu projekta 1.22.apakšpunktam, kas paredz precizēt Noteikumu 51. punktu, noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim (vai ne mazāk kā 2 gadus pēc noteikumu stāšanās spēkā). Pārejas periods ir nepieciešams, lai tehniskie ortopēdi, kuriem tuvāko 2-3 gadu laikā ir nepieciešams resertificēties, spētu saņemt nepieciešamos 250 tālākizglītības punktus. Īpaši nozīmīgi tas ir tiem, kuriem līdz resertifikācijai ir 2 gadi, jo ņemot vērā to, ka Latvijā tieši tehniskās ortopēdijas jomā ir pieejams ierobežots tālākizglītības iespēju klāsts, punktu saņemšana var būt apgrūtinoša.
Asociācijas priekšlikums ir ņemts vērā. Noteikumu projekts paredz, ka funkcionālie speciālistiem (izņemot fizioterapeitus), kuriem ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā mainījās šo noteikumu 51.punktā minētais tālākizglītības punktu skaits, resertifikācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2028.gada 1.janvārim, ņem vērā profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumus sertifikāta derīguma termiņa laikā iegūtos 150 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā tika saņemts SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (RAKUS) 01.04.2025. atzinums, kurā izteikti šādi iebildumi:
1.RAKUS neatbalsta Noteikumu projekta tālāku virzību, ja netiek ņemti vētrā RAKUS iebildumi un priekšlikumi. Vienlaikus lūdz aicināt RAKUS pārstāvi uz kopīgu starpinstitūciju sanāksmi.
Veselības ministrija skaidro, ka RAKUS 01.04.2025. atzinumā izteiktie iebildumi un priekšlikumi ir izvērtēti un attiecīgi precizēts Noteikumu projekts. Lai panāktu vienošanos par iebildumiem, kas nav ņemti vērā, Veselības ministrija virza projektu atkārtotai saskaņošanai.
2.RAKUS lūdz pārskatīt un samazināt Noteikumu 53. punktā norādīto termiņu no diviem uz vienu mēnesi.
Noteikumu 53.punkts nosaka, lai saņemtu tālākizglītības pasākuma apstiprinājumu, tālākizglītības pasākuma organizators ne vēlāk kā divus mēnešus pirms pasākuma sertifikācijas padomei iesniedz iesniegumu tālākizglītības punktu piešķiršanu un profesionālās organizācijas saskaņojumu tālākizglītības punktu piešķiršanai.
Priekšlikums samazināt ārstniecības personu sertifikācijas kārtības 53.punktā norādīto termiņu no diviem uz vienu mēnesi sertifikācijas institūciju ieskatā nav atbalstāms. Noteiktais divu mēnešu termiņš ir samērīgs. Sertificējošām institūcijām Sertifikācijas padomes sēdes notiek vienu reizi mēnesī, un optimālai darba organizācijai vispārējs divu mēnešu termiņš iesniegšanai ir nepieciešams. Piemēram, LĀB sertifikācijas padomes sēdes notiek nevis katra mēneša noteiktā datumā, bet gan katra mēneša noteiktā nedēļas dienā, t.i., katra mēneša pirmajā otrdienā. Tā, piemēram, aprīlī sertifikācijas padomes sēde notika 1.datumā, savukārt maijā pirmā otrdiena būs 6.datumā. Līdz ar to, ja pieteikums ir iesniegts, piemēram 2.aprīlī, mēneša termiņš notecēs 2.maijā, vēl pirms nākamās sertifikācijas padomes sēdes. Tomēr īpašos un ārkārtas gadījumos sertifikācijas institūcijas pieņem iesniegumus arī pēc divu mēnešu termiņa, ievērojot Administratīvā procesa likuma 5. pantā noteikto privātpersonas tiesību ievērošanas principu. Līdz ar to īpašos gadījumos, pamatojot ārkārtas epidemioloģiskos riskus, steidzami nepieciešamu klīnisko gadījumu analīzi vai citus tamlīdzīgus gadījumus, iesniedzējam ir tiesības iesniegt pieteikumu arī vienu mēnesi pirms pasākuma un saņemt saskaņojumu atbilstības gadījumā; protams, kā ikvienā situācijā tiesības ir izmantojamas labā ticībā, un nav pieļaujama Administratīvā procesa likuma principa ļaunprātīga izmantošana.
RAKUS 01.04.2025. atzinumā izteikti šādi priekšlikumi:
1. Papildināt Noteikumu 4. pielikumu ar jaunu pasākumu: Dalība Eiropas medicīnas speciālistu savienības (UEMS – Union Européenne des Médecins Spécialistes, European Union of Medical Specialists) saskaņotā pasākumā.
RAKUS priekšlikums par dalību Eiropas medicīnas speciālistu savienības (UEMS – Union Européenne des Médecins Spécialistes, European Union of Medical Specialists) saskaņotā pasākumā ir ņemts vērā, vienlaikus precizējot, ka UEMS saskaņotais pasākums notiek Latvijā.
2.RAKUS lūdz precizēt Noteikumu 4.pielikuma 5. punktu, svītrojot no šī punkta redakcijas prasību ārstniecības iestādēm pēc metodiskās vadības institūcijas statusa konkrētā veselības aprūpes jomā un nosakot, ka klīnisko universitāšu slimnīcu (KUS) organizētajiem tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumiem nav nepieciešams sertifikācijas padomes iepriekšējais saskaņojums.
RAKUS priekšlikums ir ņemts vērā. Noteikumu 4.pielikums ir papildināts ar jaunu punktu, nosakot, ka klīnisko universitāšu slimnīcu izglītības iestāžu organizētajiem tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumiem attiecīgā veselības aprūpes jomā attiecīgā KUS personālam, nepārsniedzot 8 TIP nav jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju. Vienlaikus Noteikumu 4.pielikumā ir saglabāts punkts, kas nosaka, ka metodiskās vadības institūciju organizētajiem tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumiem konkrētā veselības aprūpes jomā, nepārsniedzot 8 TIP nav jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju.
3.RAKUS aicina svītrot Noteikumu 4. pielikumā 4. punktā norādi uz "ārstniecības personu sertifikācijas institūcijām", lai novērstu nepamatotas priekšrocības vienai institūcijai un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem. RAKUS aicina Noteikumu 4.pielikuma 4.punktu izteikt šādā redakcijā: "Dalība starpdisciplīnu konferencēs".
Priekšlikums nav ņemts vērā. Visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas organizēt starpdisciplināras konferences. Atbilstoši šobrīd esošajai kārtībai starpdisciplīnu konferences organizators (piemēram, izglītības iestāde, ārstniecības iestāde) saskaņo ar sertifikācijas padomi. Saskaņošanas process nodrošina, ka organizētās starpdisciplinārās konferences atbilst Noteikumu 55.punktam. Būtu neparasti, ja sertifikācijas institūcija kā starpdisciplinu konferences organizators to saskaņotu ar sertifikācijas institūcijas sertifikācijas padomi, Noteikumu projekta 4.pielikuma 4.punkts apraksta šo izņēmumu. Universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var turpināt nodrošināt augstas kvalitātes starpdisciplināras konferences, kas ir būtiskas ārstu profesionālajai attīstībai. Arī Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs un starptautiskajās organizācijās starpdisciplināru konferenču organizēšana tiek uzticēta plašam izglītības nodrošinātāju lokam, proti, universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var organizēt starpdisciplināras konferences.
IV Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 06.05.2025. atzinums (pievienots TAP sadaļā atzinumi). RSU atzinumā iesniedz iebildumus par grozījumiem Noteikumu 4. pielikumā:
1.Lai vienkāršotu procesu un mazinātu administratīvo slogu, RSU lūdz papildināt to institūciju loku, kuras līdz 8 tālākizglītības punktiem (TIP) var realizēt tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumus bez iepriekšēja sertifikācijas institūcijas apstiprinājuma, ietverot arī zinātnes universitātes, kuras īsteno akreditēta studiju virziena “Veselības aprūpe” studiju programmas.
Noteikumu projekts var tikt papildināts pēc sertifikācijas institūciju diskusijas ar zinātnes universitātēm.
2. RSU aicina papildināt Noteikumu 4. pielikumu ar diviem jauniem punktiem, kas atzīst medicīnas simulāciju vidē balstītu apmācību nozīmi veselības aprūpes profesionāļu sagatavošanā un tālākizglītībā.
Šobrīd netiek papildināts Noteikumu projekts, bet tas notikt RSU sadarbībā ar VM ir izstrādātās Simulācijā balstītas izglītības attīstības stratēģijas medicīnas un veselības aprūpes izglītībā Latvijā pasākumu izstrādē un ieviešanā. Vienlaikus to izdiskutējot sertifikācijas padomēs.
3. RSU lūdz saglabāt Noteikumu projekta 4. pielikuma 2. punkta redakciju atbilstīgi šobrīd spēkā esošajai redakcijai attiecībā uz izglītības iestāžu loku, kuras var nodrošināt ārstniecības personu tālākizglītības kongresus, konferences, simpozijus, seminārus un citus pasākumus, par kuriem var tikt piešķirti TIP. Proti, norādot, ka tās ir izglītības iestādes, kuras īsteno medicīniskās izglītības programmas. RSU skaidro, ka paplašinot izglītības iestāžu loku, bez kvalitatīviem kritērijiem, pastāv risks, ka ārstniecības personu tālākizglītības pasākumus organizētu arī institūcijas bez pieredzes medicīniskās izglītības nodrošināšanā.
Skaidrojam, ka ar Noteikumu projektu ir plānots paplašināt tālākizglītības pasākumu organizatoru loku, kā arī piešķirt tālākizglītības punktus, gan par medicīniskiem, gan nemedicīniskiem priekšlasījumiem, vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka arī izglītības iestāžu organizētie tālākizglītības pasākumi ir jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju.
Vienlaikus RSU 06.05.2025. atzinumā izsaka priekšlikumu - Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem ārstniecības personu tālākizglītības pasākumu organizētājiem un veicinātu caurspīdīgumu TIP piešķiršanas sistēmā, RSU aicina izvērtēt iespēju svītrot Noteikumu projekta 4. pielikuma 4. punktu.
Priekšlikums nav ņemts vērā. Visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas organizēt starpdisciplināras konferences. Atbilstoši šobrīd esošajai kārtībai starpdisciplīnu konferences organizators (piemēram, izglītības iestāde, ārstniecības iestāde) saskaņo ar sertifikācijas padomi. Saskaņošanas process nodrošina, ka organizētās starpdisciplinārās konferences atbilst Noteikumu 55.punktam. Būtu neparasti, ja sertifikācijas institūcija kā starpdisciplīnu konferences organizators to saskaņotu ar sertifikācijas institūcijas sertifikācijas padomi, Noteikumu projekta 4.pielikuma 4.punkts apraksta šo izņēmumu. Universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var turpināt nodrošināt augstas kvalitātes starpdisciplināras konferences, kas ir būtiskas ārstu profesionālajai attīstībai. Arī Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs un starptautiskajās organizācijās starpdisciplināru konferenču organizēšana tiek uzticēta plašam izglītības nodrošinātāju lokam, proti, universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var organizēt starpdisciplināras konferences.
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Latvijas Studentu apvienības (LSA) 08.05.2025. atzinums (pievienots TAP sadaļā atzinumi), kurā LSA izsaka šādus priekšlikumus:
1. Ņemot vērā, ka ārstniecības personas pēc izglītības programmas absolvēšanas var nonākt dažādās darba vidēs vai īslaicīgi nestrādāt ārstniecības iestādē, šobrīd noteiktā prasība, ka profesionālās darbības pārskatu apstiprina darba devējs vai uzraudzības persona, var būt nevienlīdzīgi piemērojama. Tādēļ nepieciešams noteikt iespēju pārskatu apstiprināt arī izglītības iestādei, ja ārstniecības persona vēl nav uzsākusi darbu. Piedāvātā redakcija: "Papildināt 27.2. apakšpunktu ar teikumu: “Ja sertificējamā ārstniecības persona nav uzsākusi darbu ārstniecības iestādē, profesionālās darbības pārskatu var apstiprināt izglītības iestāde, kurā iegūta attiecīgā izglītība.”"
Veselības ministrijas ieskatā LSA ierosinātā kārtība radītu birokrātiskus šķēršļus. Turklāt Noteikumu projekts paredz atcelt prasību par profesionālās darbības pārskata iesniegšanu pirmreizējās sertifikācijas gadījumā pēc izglītības dokumenta iegūšanas, kā arī gadījumā, ja sertifikācijas eksāmenu kārto ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc izglītības dokumenta iegūšanas. Ja ir pagājuši vairāk kā pieci gadi pēc izglītības dokumenta iegūšanas, tad iesniedz pārskatu par veikto darbu stažiera amatā, kā arī sertifikāta atjaunošanas (ir bijis sertifikāts, bet nav veikta resertifikācija) gadījumā iesniedz pārskatu par veikto darbu stažiera amatā. Persona stažiera amatā strādā specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).
2. Lai veicinātu precizitāti un pilnīgumu resertifikācijas dokumentācijā, būtu lietderīgi iekļaut skaidru norādi, ka profesionālās darbības pārskatam jāsatur informācija arī par darba pārtraukumiem un to iemesliem (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības u.c.). Tas ļautu sertifikācijas komisijai objektīvāk izvērtēt darba intensitāti un kvalitatīvi pieņemt lēmumu par resertifikāciju. LSA priekšlikums ir papildināt 46.2. apakšpunktu ar teikumu: “Profesionālās darbības pārskatā jānorāda arī darba pārtraukumi, to ilgums un iemesls, ja tādi bijuši sertifikāta derīguma termiņa laikā.”
Skaidrojam, ka LSA priekšlikums iekļaut profesionālās darbības pārskatā informāciju par darba pārtraukumiem, to ilgumu un iemesliem (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības u.c.), jau šobrīd ir ietverts Ministru kabineta noteikumu Nr. 391 48.2. apakšpunktā. Šis punkts nosaka, ka ārstniecības personai sertifikāta derīguma termiņa laikā profesionālā darbība attiecīgajā specialitātē jāveic mazāk nekā trīs gadus, kas nozīmē, ka sertifikācijas komisijai ir jāvērtē arī darba pārtraukumi un to iemesli. Tādējādi priekšlikuma būtība jau ir iekļauta spēkā esošajā regulējumā, un papildu grozījumi nav nepieciešami.
3.Lai sekmētu ārstniecības personas līdzdalību resertifikācijas procesā un palielinātu caurskatāmību, ir lietderīgi skaidri noteikt tiesības iepazīties ar pieņemtajiem vērtēšanas kritērijiem pirms sēdes, kurā tiks lemts par resertifikāciju. Tas veicinātu līdzsvarotu dialogu starp ārstniecības personu un sertifikācijas institūciju. LSA priekšlikums ir izteikt 49. punkta pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Resertificējamai ārstniecības personai ir tiesības iepazīties ar vērtēšanas kritērijiem, pēc kuriem tiks izskatīts iesniegums kā arī piedalīties sertifikācijas komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts jautājums par šīs personas resertifikāciju.”
Veselības ministrija piekrīt, ka tiesības sertificējamai vai resertificējamai ārstniecības personai iepazīties ar vērtēšanas kritērijiem. Noteikumu 46.2.apakšpunkts nosaka, ka profesionālās darbības pārskatā jāatspoguļo sertifikāta derīguma termiņa laikā veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte (informāciju sniedz par visām ārstniecības iestādēm, kurās sertifikāta derīguma termiņa laikā resertificējamā ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi). Kā arī sertifikācijas padomes apstiprinātie profesionālās darbības vērtēšanas kritērijiem ir jābūt publicētiem sertificējošās institūcijas tīmekļa vietnē. Piemēram: https://www.arstubiedriba.lv/kriteriji/ Vienlaikus Noteikumu projekts nosaka, ka sertifikācijas komisija izstrādā ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus, kas ir objektīvi un pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi un nosaka pilnveides tēmas.
4. Lai novērstu subjektīvu vai neskaidru vērtēšanu, ieteicams detalizēt izmantotos kritērijus – piemēram, norādot to avotu vai izstrādes principus, LSA izsaka priekšlikumu papildināt Noteikumu projekta 1.16.apakšpunktā ietverto 50.1 punktu: “Kritēriju izstrāde balstās uz starptautiski atzītu labo praksi un ētikas vadlīnijām. Tie tiek publiskoti sertifikācijas institūcijas tīmekļvietnē.”
Atbilde: Noteikumu projektā ietvertajā 50.1 punktā ir noteikti kritēriji - pārkāpuma būtiskums, pārkāpumu skaits, darba pieredze, paskaidrojumi, radušās sekas.
5. Lai nodrošinātu resertifikācijas procesa taisnīgumu un prognozējamību, nepieciešams definēt, kā ārstniecības persona tiek informēta par izskatīšanā iekļautajiem pārkāpumiem, lai nodrošinātu atbildēšanas iespēju un savu tiesību aizstāvību. LSA piedāvā papildināt 50.1. punktu ar teikumu: “Ja sertifikācijas komisijai ir pieejama informācija par profesionālās darbības pārkāpumiem, resertificējamajai ārstniecības personai ir jāsniedz iespēja iepriekš iepazīties ar šiem materiāliem un sniegt savu viedokli.”
Skaidrojam, ka ārstniecības personai tiesības aizstāvībai tiek nodrošinātas attiecīgā profesionālās darbības un ētikas pārkāpuma izskatīšanas ietvaros, piemēram ārstniecības iestādes ētikas komisijā, profesionālās organizācijas ētikas komisijā u.c.
6.Šobrīd noteikumos nav paredzēts elastīgs mehānisms ārkārtas vai objektīvu apstākļu gadījumā, kad ārstniecības persona īsi pirms sertifikāta termiņa beigām nevar iegūt nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu. Šāds mehānisms būtu nozīmīgs, lai nepieļautu kvalificētu speciālistu atbilstības zudumu ārpus viņu kontroles esošu iemeslu dēļ (piemēram, slimība, ilgstoša prombūtne, COVID-19 līdzīgas krīzes). LSA ierosina papildināt 51. punktu ar teikumu: “Objektīvu apstākļu gadījumā, ko sertifikācijas komisija izvērtē pēc ārstniecības personas motivēta iesnieguma, ir pieļaujama atkāpe no minimālā tālākizglītības punktu apjoma līdz 10%, ja tas neapdraud profesionālās kompetences uzturēšanu.”
Atbilde: ārkārtas apstākļu gadījumā to noteiks īpašs regulējums tieši tā kā tas bija COVID-19 krīzes gadījumā.
7. LSA atzīmē, ka pašlaik noteikumi paredz, ka daļu tālākizglītības punktu var attiecināt uz nākamo resertifikācijas periodu, ja tie iegūti 3 mēnešu laikā pirms sertifikāta darbības beigām. Lai veicinātu motivāciju nepārtraukti pilnveidoties un novērstu punktu krāšanu tieši pirms sertifikāta beigām, būtu lietderīgi pārskatīt laika logu, padarot to elastīgāku vai paplašinot. LSA piedāvātā redakcija 51.1.punktā: “Resertificējamai ārstniecības personai, kura iesniegusi šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, tālākizglītības punkti, kas iegūti sešu mēnešu laikā pirms spēkā esošā sertifikāta darbības beigām, bet ne pirms resertifikācijas dokumentu iesniegšanas, ir attiecināmi uz nākamo resertifikācijas periodu.”
Atbilde: Noteikumu projekta 51.1 punktā noteiktais trīs mēnešu termiņš ir saistīts ar Noteikumu 46.punktā noteikto, ka ārstniecības persona, kas vēlas veikt resertifikāciju, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu. Attiecīgi Noteikumu projekts paredz, ja šajos trīs mēnešos, kad dokumenti ir iesniegti resertifikācijai, ārstniecības persona apmeklē tālākizglītības pasākumus, tad tie ir attiecināmi uz nākamo resertifikācijas periodu.
8. Lai samazinātu administratīvo slogu un sekmētu tālākizglītības pasākumu attīstību reģionos, nepieciešams ieviest iespēju veikt vienotu pasākumu apstiprināšanu vairākiem identiskiem pasākumiem vienlaikus (piemēram, vienas lekcijas cikls dažādās pilsētās), LSA ierosina papildināt 53. punktu ar teikumu: “Ja tiek plānoti vairāki identiski tālākizglītības pasākumi dažādās vietās vai datumos, tos var apstiprināt vienotā iesniegumā, norādot visus paredzētos norises laikus un vietas.”
Atbilde: sertifikācijas padomes tālākizglītības pasākuma apstiprinājums ir derīgs divus gadus un šajā laikā tālākizglītības pasākuma organizators apstiprināto pasākumu var realizēt visā Latvijas teritorijā. Proti, katrai tālākizglītības pasākuma īstenošanas vietai un datumam nav vajadzīgs atsevišķs saskaņojums.
9. Lai novērstu subjektīvas grūtības saņemt profesionālās organizācijas saskaņojumu un tādējādi netiktu ierobežota iespēja organizēt tālākizglītības pasākumus, ir nepieciešams precizēt, kādos gadījumos iesniedzamais paskaidrojums ir pietiekams. Pašlaik formulējums “ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams” ir neskaidrs un var radīt nevienlīdzīgu attieksmi. LSA izsaka priekšlikumu precizēt 53.2. punktu, papildinot to ar teikumu: “Par objektīviem iemesliem uzskatāmi gadījumi, kad profesionālā organizācija nav sniegusi atbildi 20 darbdienu laikā, vai arī atsakās saskaņot pasākumu bez pamatojuma.”
Atbilde: LSA priekšlikums sašaurina objektīvo iemeslu klāstu.
10. Pašreizējais formulējums (55.2.apakšpunkts) var nepamatoti ierobežot tālākizglītības pasākumu lektoru loku, izslēdzot augsti kvalificētus speciālistus, kas nav tieši saistīti ar medicīnisko izglītību vai apmācīttiesību statusu, bet kuriem ir būtiska praktiskā pieredze attiecīgajā jomā. Aizstāt “apmācīttiesīgas ārstniecības personas vai tādas izglītības iestādes docētāji” ar:
“apmācīttiesīgas ārstniecības personas, medicīnas izglītības iestāžu docētāji vai nozares profesionāļi ar vismaz piecu gadu pieredzi attiecīgajā jomā.”
Skaidrojums, ka attiecībā par tālākizglītības pasākumu apstiprināšanu, Noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk medicīnisko priekšlasījumu lektori var būt ne tikai apmācīttiesīgas ārstniecības personas, bet arī izglītības iestādes, kura īsteno studiju virziena “Veselības aprūpe” medicīniskās izglītības programmu, docētāji, ārvalstu lektori.
11. Lai atvieglotu piekļuvi starptautiskai pieredzei un veicinātu starptautisku ekspertu līdzdalību Latvijas veselības aprūpes profesionālajā attīstībā, būtu vēlams paplašināt iespējas piesaistīt ārvalstu lektorus arī ārpus profesionālo asociāciju ierosinājuma. LSA ierosina papildināt 55.4. punktu ar teikumu: “Ārvalstu lektoru iesaiste ir iespējama arī pēc pasākuma organizatora motivēta iesnieguma, ja lektors atbilst šī punkta pamatprasībām un sniedz būtisku ieguldījumu tālākizglītības satura kvalitātē.”
Atbilde: Noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk medicīnisko priekšlasījumu lektori var būt ne tikai apmācīttiesīgas ārstniecības personas, bet arī izglītības iestādes, kura īsteno studiju virziena “Veselības aprūpe” medicīniskās izglītības programmu, docētāji, ārvalstu lektori. Ieguvums - paplašināts tālākizglītības pasākumu un lektoru loks, t.sk. iespējas piesaistīt ārvalstu lektorus.
12. Paredzot, ka pasākuma dokumentā jābūt arī apstiprinājuma numuram, ir jānodrošina, ka šo informāciju var ērti iekļaut arī digitālajā apliecinājumā. Studējošie un jauni speciālisti biežāk izmanto digitālus formātus, tāpēc ir nepieciešama skaidra norāde par šo iespēju. LSA priekšlikums ir papildināt 57. punktu ar teikumu: “Pasākuma organizators ir tiesīgs sniegt apliecinājumu elektroniskā formātā, norādot apstiprinājuma numuru strukturētā veidā.”
Noteikumi jau šobrīd pieļauj iespēju tālākizglītības pasākuma organizatoram izsniegt apliecinājumu elektroniskā formātā, ievējot Noteikumu 57.punktā minētos nosacījumus.
13.Lai veicinātu godprātīgu un pārskatāmu profesionālās apmācības uzskaiti, būtu nepieciešams precizēt, ka stažēšanās vai praktiskās apmācības dokumentācijai jābūt apliecinātai ar konkrētu vadītāja novērtējumu, ne tikai apmeklējuma faktu. LSA aicina Noteikumu projekta 4.pielikuma 9. punktu papildināt ar teikumu: “Par praktisko apmācību nepieciešams iesniegt apliecinājumu ar apmācīttiesīgās personas parakstu, norādot iegūtās prasmes un apmācības ilgumu.”
Aicinām izvairīties no jaunu birokrātisku procedūru veidošanas. Sertifikācijas komisija izvērtē veiktās apmācības ilgumu un apgūtās prasmes. Šaubu gadījumā sertifikācijas komisija var pārliecināties par veikto stažēšanos vai praktiskām apmācībām.
14. Lai novērstu iespējamu nevienlīdzību vērtēšanā, būtu nepieciešams precizēt, kā tiek definēts “viens semestris” un “pilnas slodzes pedagoģiskais darbs”. Pašreizējā redakcija var radīt atšķirīgu interpretāciju. LSA aicina pie 4.pielikuma 17. un 18. punkta pievienot skaidrojumu: “Viens semestris ir vismaz 15 nedēļu aktīva pedagoģiskā darba periods. Pilnas slodzes pedagoģiskais darbs nozīmē vismaz 20 kontaktstundas nedēļā mācību procesa ietvaros.”
Normatīvajā regulējumā neguvām apliecināju ka viens semestris ir vismaz 15 nedēļu aktīva pedagoģiskā darba periods. Kaut arī praksē augstākās izglītības iestādēs semestris bieži tiek plānots apmēram 15–20 nedēļu garumā, taču tas nav fiksēts kā obligāts minimums. Latvijā augstskolu pedagogu (mācībspēku) pilnas slodzes kontaktstundu skaits nav vienots visiem. Kontaktstundas (lekcijas, semināri, laboratorijas darbi u.c.) parasti veido no 8 līdz 16 stundām nedēļā, atkarībā no amata (lektors, docents, profesors) un iestādes iekšējiem noteikumiem.
15. Ņemot vērā studējošo un jauno speciālistu biežo iesaisti mentoringā vai voluntēšanā bez atalgojuma, nepieciešams paplašināt punktu, iekļaujot arī darbību reģionālajās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs. LSA piedāvā papildināt 28. punktu: “…vai mentora, supervizora darbs valsts, pašvaldību vai reģionālajās ārstniecības iestādēs, tostarp ambulatorajās struktūrvienībās.”
Atzīmējam, ka LSA piedāvājums ir jau iekļaujošs esošajā redakcijā.
16.Lai izvairītos no nevienlīdzības starp pasākumu organizatoriem un nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci, būtu lietderīgi pārskatīt TIP piešķiršanas mehānismu arī ārpus sertifikācijas institūciju rīkotajiem pasākumiem, ja tie ir multidisciplināri un kvalitatīvi. LSA aicina papildināt 4. pielikumu ar jaunu punktu: “Ja multidisciplinārs tālākizglītības pasākums atbilst sertifikācijas institūcijas noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, tam var piešķirt līdz 12 TIP.”
Atbilde: multidisciplinārie tālākizglītības pasākumi tiek saskaņoti ar sertifikācijas institūciju un atbilstoši pasākuma norisei plānotajām stundām, saturam utml. var tikt piešķirti arī 12 TIP. Visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas organizēt starpdisciplināras konferences. Atbilstoši šobrīd esošajai kārtībai starpdisciplīnu konferences organizators (piemēram, izglītības iestāde, ārstniecības iestāde) saskaņo ar sertifikācijas padomi.
V Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas 01.08.2025. atzinums, kurā izteikts priekšlikums papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka sertifikācijas padome var patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju līdz brīdim, kad attiecīgās specialitātes profesionālā organizācija (vai organizācijas) ir ievēlējusi jaunu sertifikācijas komisiju.
Atbilstoši Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas atzinumā izteiktajam priekšlikumam ir papildināta anotācijas sadaļas "1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" 1.2.apakšpunkts: "Noteikumu projekta 1.5. punkts paredz, ka sertifikācijas padome var patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju līdz brīdim, kad attiecīgās specialitātes profesionālā organizācija (vai organizācijas) ir ievēlējusi jaunu sertifikācijas komisiju."
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības inspekcija sniedz informāciju atbilstoši savai kompetencei.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ārstniecības iestādēm: Ātrāka jauno speciālistu integrācija - vienkāršotā sertifikācijas procedūra ļaus ātrāk piesaistīt jaunus speciālistus.
Veselības aprūpes sistēmā: Jaunie speciālisti nepazudīs no sistēmas, jo pēc sekmīgas izglītības iestādes beigšanas varēs uzreiz pilnvērtīgi strādāt. Veicinās veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu.
Pacientiem skaidra informācija par speciālistu, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumu.
Veselības aprūpes sistēmā: Jaunie speciālisti nepazudīs no sistēmas, jo pēc sekmīgas izglītības iestādes beigšanas varēs uzreiz pilnvērtīgi strādāt. Veicinās veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu.
Pacientiem skaidra informācija par speciālistu, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumu.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek nodrošina prasību izpilde par ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību. Jaunajiem speciālistiem pirmajā sertifikācijā vairs nebūs jāiesniedz profesionālās darbības pārskats, kurā tiek atspoguļots izglītības procesa ietvaros veiktā prakse, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Iespēja kārtot sertifikācijas eksāmenu vienlaicīgi ar izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu ļaus ātrāk iegūt sertifikātu un sākt strādāt, neizkrist no darba tirgus.
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
