Anotācija

Ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija ir maksas pakalpojums saskaņā ar Ministru kabineta noteikto maksas pakalpojumu cenrādi.

-

  I Noteikumu projekta publiskās apspriedes laikā ir saņemts Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas ierosinājums - precizēt Noteikumu projektu un paredzēt, ka profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumus klīniskās universitātes slimnīcas var nesaskaņot sertifikācijas padomē TIP, ja plānotais tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākums  nepārsniedz 8 stundas. Ievērojot arī metodiskās vadības centra kompetences, kas piešķirtas klīniskās universitātes slimnīcām, un Ministru kabineta 13.08.2024. noteikumu Nr.543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" 2.5.punktu, kas nosaka uzdevumus arī tālākizglītībā un profesionālās pilnveides jomā metodiskajā vadībā, ir virzītie grozījumi ārstniecības personu sertifikācijas kārtībā, kas nodrošina arī metodiskās vadības institūciju uzdevumu realizāciju bez papildus procedūrām vai saskaņošanām.
 Iepriekš minētais priekšlikums ir ņemts vērā un attiecīgi precizēts Noteikumu 4.pielikums (Noteikumu projekta 40.punkts).
Noteikumu 4.pielikums (Noteikumu projekta 40.punkts) ir papildināts, ka atbilstoši pasākuma organizatora noteiktajam, bet ne vairāk kā 8 TIP ir par dalību ārstniecības iestādes, kurai ir piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss konkrētā veselības aprūpes jomā, tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumā attiecīgā veselības aprūpes jomā. Veselības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" prasībām ir piešķīrusi metodiskās vadības institūcijas statusu šādām iestādēm šādās veselības aprūpes jomās:
   VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” - psihiatrijas jomā,
   VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” - bērnu psihiatrijas un pediatrijas jomā,
   SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” - onkoloģijas jomā,
   VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” - kardioloģijas jomā,
   Rīgas Stradiņa universitātei -ģimenes medicīnas jomā,
   VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” -traumatoloģijas un ortopēdijas jomā.
Informācija par metodiskās vadības institūcijām ir pieejama Veselības ministrijas mājas lapā: https://www.vm.gov.lv/lv/metodiskas-vadibas-institucijas
Metodiskās vadības institūcijām tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumi, kas pārsniedz 8 TIP vai arī ir citā veselības aprūpes jomā ir jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju (ja uz attiecīgo pasākumu ir attiecināma prasība par iepriekšēju sertifikācijas institūcijas apstiprinājumu). Piemēram, ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca organizē tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumu onkoloģijas jomā 10 TIP apjomā vai organizē  tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumu kardioloģijas jomā, tad šie pasākumi ir saskaņojami ir sertifikācijas institūciju.

 II Noteikumu projekta saskaņošanas laikā tika saņemts Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) 04.02.2025. atzinums (pievienots TAP sadaļā atzinumi):
1.LLSA lūdz precizēt Noteikumu 55.2.apakšpunktu apmācīttiesībās personas, nav tikai ārstniecības personas vai izglītības iestādes docētāji, bet arī ārstniecības iestāžu citi speciālisti, kuri nodrošina medicīnisko tālāk izglītību (piemēram, pacientu drošības gadījumu speciālisti, pacientu tiesību un pacientu pieredzes speciālisti ar citas jomas izglītību). Tādējādi būtu jāpapildina projekts ar citiem ārstniecības iestādes piesaistītajām apmācīttiesīgajām personām atbilstoši kompetencei.
   Veselības ministrija skaidro, ka LLSA minētajā gadījumā ir piemērojams Noteikumu 55.4.apakšpunkts, proti, sertifikācijas padome var piešķirt tālākizglītības punktus arī ja nemedicīniskie priekšlasījumi saturiski atbilst pamatspecialitātei, apakšspecialitātei, papildspecialitātei vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei noteiktajām vispārējām profesionālām un teorētisko un praktisko zināšanu apjomam (Noteikumu projekta 27.punkts).

2. Par projekta 4.pielikuma “Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība” 5.aili. LLSA lūdz, papildināt ne tikai ar metodiskās vadības institūcijas statusa ārstniecības iestādēm, bet arī papildināt ar vārdiem “klīniskās universitātes slimnīcas”, jo lai gan metodiskās vadības centri ir izveidoti KUS, tie ir izveidoti noteiktās jomās. Bet, piemēram, pieaugušo medicīnā ne visas jomas aptveras ar metodiskās vadības centra institūcijas statusa deleģējumu, bet tālākizglītības programmas KUS aptver dažās medicīnas apakšnozares. Tāpat klīniskās universitātes slimnīcām ar MK 03.10.2023. rīkojumu Nr.642  2., 4. un 6.punktā ir deleģēts zināšanu pārneses uzdevums, tāpēc svarīgi būtu iekļaut atsauci tieši uz KUS arī.
   LLSA iebildums nav ņemts vērā, jo īpaša kompetence konkrētā medicīnas jomā ir tieši metodiskās vadības institūcijām. Attiecībā uz citās jomās organizētiem pasākumiem, ir būtiski, ka to saskaņošanā tiek iesaistītas sertificējošās institūcijas un profesionālās asociācijas. 

3. Kā arī LLSA lūdzot papildināt projekta 4.pielikuma 5.aili arī ar 12 TIP, lai neveidotos monopols un arī KUS organizētos tālākizglītības programmas var būs tādā pašā TIP apjomā (gan 8 TIP, gan 12 TIP). Pretējā gadījumā, ja sertifikācijas organizācijai tikai ir piešķirtas tiesības organizēt 12 TIP pasākumus arī pašā sertifikācijas procesā 8 TIP var netikt atzīti par pietiekamiem, lai tos ieskaitītu resertifikācijas procesa gaitā ārstniecības personām. Tas nodrošinātu arī izvēles un vienlīdzīgas konkurences iespējas starp tālākizglītības programmu piedāvātājiem un izstrādātājiem. Tāpat Projekta 4.pielikuma 4.ailē un 5.ailē būtu jāņem vērā dienas un/vai stundu apjoma faktors, jo tas nozīmē, ka praksē var, piemēram, sadalīt kursu vairākās dienās, u.tml.
   Veselības ministrija skaidro, ka ​​12 TIP ir paredzēts piešķirt tieši sertificējošo institūciju organizētajiem starpdisciplinārajiem pasākumiem, tā īpaši izceļot starpdisciplināru konferenču nozīmi tālākizglītībā, kur satiekas un zināšanām un viedokļiem apmainās dažādu profesiju un specialitāšu ārstniecības personas. Priekšlikums par 12 TIP piešķiršanu citu organizāciju pasākumiem nav atbalstāms, jo pamatprincips TIP piešķiršanā ir 1 TIP par 1 akadēmisko stundu, pieņemot, ka produktīvi apgūt zināšanas var ne vairāk kā 8 akadēmiskās stundas dienā. Turklāt metodiskie centri ir veidoti tikai konkrētā šaurā jomā, to pasākumiem nav starpdisciplināra rakstura.

Attiecībā par LLSA izteiktajiem priekšlikumiem:
 1.    Papildināt projektu ar normu, ka tālākizglītības programmas saskaņošanas ietvaros netiek prasīta samaksa par tālākizglītības programmas saskaņošanas procesā paredzētajām administratīvajām darbībām (piemēram, par tālākizglītības pasākuma informācijas publikācijām organizāciju mājaslapās, u.tml.).
    Veselības ministrija skaidro, ka šobrīd ārstniecības personu sertifikācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto cenrādi. 

2.    Papildināt Projekta Anotāciju ar informāciju par to, ka Veselības inspekcijai jāņem vērā ārstniecības personu iesniegtie apliecinājumi ne tikai no tālākizglītības programmām, ko saskaņojusi Latvijas Ārstu biedrība vai Latvijas Māsu asociācija, bet arī KUS izsniegtie apliecinājumi, jo Projekts paredzēs tiesības organizēt tālākizglītības programmas un pasākumus, par kuriem tiek piešķriti TIP un izsniegti apliecinājumi, bet pati programma nebūs skaņojama ar LĀB vai LMA. Pēc Projekta pieņemšanas veidojas pretruna ar MK Nr.630, kuros nav noteikts, ka Veselības inspekcijai ir jāņem vērā citu ārstniecības iestāžu izsniegtie apliecinājumi par tālāk izglītību.
   Veselības ministrija informē, lai precizētu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumu 47. punktu un profesionālās kvalifikācijas formālās un neformālās izglītības pasākumus (6.pielikums), kas stājas spēkā 01.01.2027., tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumos Nr. 630 " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi ".


III Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Protezēšanas, ortozēšanas un tehniskās ortopēdijas asociācijas (turpmāk - Asociācija) 27.03.2025. priekšlikums (pievienots TAP sadaļā atzinumi). Asociācija lūdz Noteikumu projekta 1.22.apakšpunktam, kas paredz precizēt Noteikumu 51. punktu, noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim (vai  ne mazāk kā 2 gadus pēc noteikumu stāšanās spēkā). Pārejas periods ir nepieciešams, lai tehniskie ortopēdi, kuriem tuvāko 2-3 gadu laikā ir nepieciešams resertificēties, spētu saņemt nepieciešamos 250 tālākizglītības punktus. Īpaši nozīmīgi tas ir tiem, kuriem līdz resertifikācijai ir 2 gadi, jo ņemot vērā to, ka Latvijā tieši tehniskās ortopēdijas jomā ir pieejams ierobežots tālākizglītības iespēju klāsts, punktu saņemšana var būt apgrūtinoša.
   Asociācijas priekšlikums ir ņemts vērā. Noteikumu projekts paredz, ka funkcionālie speciālistiem (izņemot fizioterapeitus), kuriem ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā mainījās šo noteikumu 51.punktā minētais tālākizglītības punktu skaits, resertifikācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2028.gada 1.janvārim, ņem vērā profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumus sertifikāta derīguma termiņa laikā iegūtos 150 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē.

Noteikumu projekta saskaņošanas laikā tika saņemts SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (RAKUS) 01.04.2025. atzinums, kurā izteikti šādi iebildumi:
1.RAKUS neatbalsta Noteikumu projekta tālāku virzību, ja netiek ņemti vētrā RAKUS iebildumi un priekšlikumi. Vienlaikus lūdz aicināt RAKUS pārstāvi uz kopīgu starpinstitūciju sanāksmi.
   Veselības ministrija skaidro, ka RAKUS 01.04.2025. atzinumā izteiktie iebildumi un priekšlikumi ir izvērtēti un attiecīgi precizēts Noteikumu projekts. Lai panāktu vienošanos par iebildumiem, kas nav ņemti vērā, Veselības ministrija virza projektu atkārtotai saskaņošanai. 

2.RAKUS lūdz pārskatīt un samazināt Noteikumu 53. punktā norādīto termiņu no diviem uz vienu mēnesi.

Noteikumu 53.punkts nosaka, lai saņemtu tālākizglītības pasākuma apstiprinājumu, tālākizglītības pasākuma organizators ne vēlāk kā divus mēnešus pirms pasākuma sertifikācijas padomei iesniedz iesniegumu tālākizglītības punktu piešķiršanu un profesionālās organizācijas saskaņojumu tālākizglītības punktu piešķiršanai. 

Priekšlikums samazināt ārstniecības personu sertifikācijas kārtības 53.punktā norādīto termiņu no diviem uz vienu mēnesi sertifikācijas institūciju ieskatā nav atbalstāms. Noteiktais divu mēnešu termiņš ir samērīgs. Sertificējošām institūcijām Sertifikācijas padomes sēdes notiek vienu reizi mēnesī, un optimālai darba organizācijai vispārējs divu mēnešu termiņš iesniegšanai ir nepieciešams. Piemēram, LĀB sertifikācijas padomes sēdes notiek nevis katra mēneša noteiktā datumā, bet gan katra mēneša noteiktā nedēļas dienā, t.i., katra mēneša pirmajā otrdienā. Tā, piemēram, aprīlī sertifikācijas padomes sēde notika 1.datumā, savukārt maijā pirmā otrdiena būs 6.datumā. Līdz ar to, ja pieteikums ir iesniegts, piemēram 2.aprīlī, mēneša termiņš notecēs 2.maijā, vēl pirms nākamās sertifikācijas padomes sēdes. Tomēr īpašos un ārkārtas gadījumos sertifikācijas institūcijas pieņem iesniegumus arī pēc divu mēnešu termiņa, ievērojot Administratīvā procesa likuma 5. pantā noteikto privātpersonas tiesību ievērošanas principu. Līdz ar to īpašos gadījumos, pamatojot ārkārtas epidemioloģiskos riskus, steidzami nepieciešamu klīnisko gadījumu analīzi vai citus tamlīdzīgus gadījumus, iesniedzējam ir tiesības iesniegt pieteikumu arī vienu mēnesi pirms pasākuma un saņemt saskaņojumu atbilstības gadījumā; protams, kā ikvienā situācijā tiesības ir izmantojamas labā ticībā, un nav pieļaujama Administratīvā procesa likuma principa ļaunprātīga izmantošana. 
 
RAKUS 01.04.2025. atzinumā izteikti šādi priekšlikumi:
1. Papildināt Noteikumu 4. pielikumu ar jaunu pasākumu: Dalība Eiropas medicīnas speciālistu savienības (UEMS – Union Européenne des Médecins Spécialistes, European Union of Medical Specialists) saskaņotā pasākumā.
   RAKUS priekšlikums par dalību Eiropas medicīnas speciālistu savienības (UEMS – Union Européenne des Médecins Spécialistes, European Union of Medical Specialists) saskaņotā pasākumā ir ņemts vērā, vienlaikus precizējot, ka UEMS saskaņotais pasākums notiek Latvijā. 

2.RAKUS lūdz precizēt Noteikumu 4.pielikuma 5. punktu, svītrojot no šī punkta redakcijas prasību ārstniecības iestādēm pēc metodiskās vadības institūcijas statusa konkrētā veselības aprūpes jomā un nosakot, ka klīnisko universitāšu slimnīcu (KUS) organizētajiem tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumiem nav nepieciešams sertifikācijas padomes iepriekšējais saskaņojums.
   RAKUS priekšlikums ir ņemts vērā. Noteikumu 4.pielikums ir papildināts ar jaunu punktu, nosakot, ka klīnisko universitāšu slimnīcu izglītības iestāžu organizētajiem tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumiem attiecīgā veselības aprūpes jomā attiecīgā KUS personālam, nepārsniedzot 8 TIP nav jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju. Vienlaikus Noteikumu 4.pielikumā ir saglabāts punkts, kas nosaka, ka metodiskās vadības institūciju organizētajiem tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumiem konkrētā veselības aprūpes jomā, nepārsniedzot 8 TIP nav jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju.

3.RAKUS aicina svītrot Noteikumu 4. pielikumā 4. punktā norādi uz "ārstniecības personu sertifikācijas institūcijām", lai novērstu nepamatotas priekšrocības vienai institūcijai un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem. RAKUS aicina Noteikumu 4.pielikuma 4.punktu izteikt šādā redakcijā: "Dalība starpdisciplīnu konferencēs".
   Priekšlikums nav ņemts vērā. Visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas organizēt starpdisciplināras konferences. Atbilstoši šobrīd esošajai kārtībai starpdisciplīnu konferences organizators (piemēram, izglītības iestāde, ārstniecības iestāde) saskaņo ar sertifikācijas padomi.  Saskaņošanas process nodrošina, ka organizētās starpdisciplinārās konferences atbilst Noteikumu 55.punktam. Būtu neparasti, ja sertifikācijas institūcija kā starpdisciplinu konferences organizators to saskaņotu ar sertifikācijas institūcijas sertifikācijas padomi, Noteikumu projekta 4.pielikuma 4.punkts apraksta šo izņēmumu. Universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var turpināt nodrošināt augstas kvalitātes starpdisciplināras konferences, kas ir būtiskas ārstu profesionālajai attīstībai. Arī Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs un starptautiskajās organizācijās starpdisciplināru konferenču organizēšana tiek uzticēta plašam izglītības nodrošinātāju lokam, proti, universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var organizēt starpdisciplināras konferences.

IV Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 06.05.2025. atzinums (pievienots TAP sadaļā atzinumi). RSU atzinumā iesniedz iebildumus par grozījumiem Noteikumu 4. pielikumā:
1.Lai vienkāršotu procesu un mazinātu administratīvo slogu,  RSU lūdz papildināt to institūciju loku, kuras līdz 8 tālākizglītības punktiem (TIP) var realizēt tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākumus bez iepriekšēja sertifikācijas institūcijas apstiprinājuma, ietverot arī zinātnes universitātes, kuras īsteno akreditēta studiju virziena “Veselības aprūpe” studiju programmas.
   Noteikumu projekts var tikt papildināts pēc sertifikācijas institūciju diskusijas ar zinātnes universitātēm.  

2. RSU aicina papildināt Noteikumu 4. pielikumu ar diviem jauniem punktiem, kas atzīst medicīnas simulāciju vidē balstītu apmācību nozīmi veselības aprūpes profesionāļu sagatavošanā un tālākizglītībā.
   Šobrīd netiek papildināts Noteikumu projekts, bet tas notikt RSU sadarbībā ar VM ir izstrādātās Simulācijā balstītas izglītības attīstības stratēģijas medicīnas un veselības aprūpes izglītībā Latvijā pasākumu izstrādē un ieviešanā. Vienlaikus to izdiskutējot sertifikācijas padomēs.   

3. RSU lūdz saglabāt Noteikumu projekta 4. pielikuma 2. punkta redakciju atbilstīgi šobrīd spēkā esošajai redakcijai attiecībā uz izglītības iestāžu loku, kuras var nodrošināt ārstniecības personu tālākizglītības kongresus, konferences, simpozijus, seminārus un citus pasākumus, par kuriem var tikt piešķirti TIP. Proti, norādot, ka tās ir izglītības iestādes, kuras īsteno medicīniskās izglītības programmas. RSU skaidro, ka paplašinot izglītības iestāžu loku, bez kvalitatīviem kritērijiem, pastāv risks, ka ārstniecības personu tālākizglītības pasākumus organizētu arī institūcijas bez pieredzes medicīniskās izglītības nodrošināšanā.
   Skaidrojam, ka ar Noteikumu projektu ir plānots paplašināt tālākizglītības pasākumu organizatoru loku, kā arī piešķirt tālākizglītības punktus, gan par medicīniskiem, gan nemedicīniskiem priekšlasījumiem, vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka arī izglītības iestāžu organizētie tālākizglītības pasākumi ir jāsaskaņo ar sertifikācijas institūciju.

Vienlaikus RSU 06.05.2025. atzinumā izsaka priekšlikumu - Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem ārstniecības personu tālākizglītības pasākumu organizētājiem un veicinātu caurspīdīgumu TIP piešķiršanas sistēmā, RSU aicina izvērtēt iespēju svītrot Noteikumu projekta 4. pielikuma 4. punktu.
   Priekšlikums nav ņemts vērā. Visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas organizēt starpdisciplināras konferences. Atbilstoši šobrīd esošajai kārtībai starpdisciplīnu konferences organizators (piemēram, izglītības iestāde, ārstniecības iestāde) saskaņo ar sertifikācijas padomi.  Saskaņošanas process nodrošina, ka organizētās starpdisciplinārās konferences atbilst Noteikumu 55.punktam. Būtu neparasti, ja sertifikācijas institūcija kā starpdisciplīnu konferences organizators to saskaņotu ar sertifikācijas institūcijas sertifikācijas padomi, Noteikumu projekta 4.pielikuma 4.punkts apraksta šo izņēmumu. Universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var turpināt nodrošināt augstas kvalitātes starpdisciplināras konferences, kas ir būtiskas ārstu profesionālajai attīstībai. Arī Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs un starptautiskajās organizācijās starpdisciplināru konferenču organizēšana tiek uzticēta plašam izglītības nodrošinātāju lokam, proti, universitātes slimnīcas, augstākās izglītības iestādes, profesionālās asociācijas un neatkarīgi medicīnas izglītības centri var organizēt starpdisciplināras konferences.

Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Latvijas Studentu apvienības (LSA) 08.05.2025. atzinums (pievienots TAP sadaļā atzinumi), kurā LSA izsaka šādus priekšlikumus:
1. Ņemot vērā, ka ārstniecības personas pēc izglītības programmas absolvēšanas var nonākt dažādās darba vidēs vai īslaicīgi nestrādāt ārstniecības iestādē, šobrīd noteiktā prasība, ka profesionālās darbības pārskatu apstiprina darba devējs vai uzraudzības persona, var būt nevienlīdzīgi piemērojama. Tādēļ nepieciešams noteikt iespēju pārskatu apstiprināt arī izglītības iestādei, ja ārstniecības persona vēl nav uzsākusi darbu. Piedāvātā redakcija: "Papildināt 27.2. apakšpunktu ar teikumu: “Ja sertificējamā ārstniecības persona nav uzsākusi darbu ārstniecības iestādē, profesionālās darbības pārskatu var apstiprināt izglītības iestāde, kurā iegūta attiecīgā izglītība.”"
    Veselības ministrijas ieskatā LSA ierosinātā kārtība radītu birokrātiskus šķēršļus. Turklāt Noteikumu projekts paredz atcelt prasību par profesionālās darbības pārskata iesniegšanu pirmreizējās sertifikācijas gadījumā pēc izglītības dokumenta iegūšanas, kā arī gadījumā, ja sertifikācijas eksāmenu kārto ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc izglītības dokumenta iegūšanas.   Ja ir pagājuši vairāk kā pieci gadi pēc izglītības dokumenta iegūšanas, tad iesniedz pārskatu par veikto darbu stažiera amatā, kā arī sertifikāta atjaunošanas (ir bijis sertifikāts, bet nav veikta resertifikācija) gadījumā iesniedz pārskatu par veikto darbu stažiera amatā. Persona stažiera amatā strādā specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).

2. Lai veicinātu precizitāti un pilnīgumu resertifikācijas dokumentācijā, būtu lietderīgi iekļaut skaidru norādi, ka profesionālās darbības pārskatam jāsatur informācija arī par darba pārtraukumiem un to iemesliem (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības u.c.). Tas ļautu sertifikācijas komisijai objektīvāk izvērtēt darba intensitāti un kvalitatīvi pieņemt lēmumu par resertifikāciju. LSA priekšlikums ir papildināt 46.2. apakšpunktu ar teikumu: “Profesionālās darbības pārskatā jānorāda arī darba pārtraukumi, to ilgums un iemesls, ja tādi bijuši sertifikāta derīguma termiņa laikā.”
    Skaidrojam, ka LSA priekšlikums iekļaut profesionālās darbības pārskatā informāciju par darba pārtraukumiem, to ilgumu un iemesliem (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības u.c.), jau šobrīd ir ietverts Ministru kabineta noteikumu Nr. 391 48.2. apakšpunktā. Šis punkts nosaka, ka ārstniecības personai sertifikāta derīguma termiņa laikā profesionālā darbība attiecīgajā specialitātē jāveic mazāk nekā trīs gadus, kas nozīmē, ka sertifikācijas komisijai ir jāvērtē arī darba pārtraukumi un to iemesli. Tādējādi priekšlikuma būtība jau ir iekļauta spēkā esošajā regulējumā, un papildu grozījumi nav nepieciešami.

3.Lai sekmētu ārstniecības personas līdzdalību resertifikācijas procesā un palielinātu caurskatāmību, ir lietderīgi skaidri noteikt tiesības iepazīties ar pieņemtajiem vērtēšanas kritērijiem pirms sēdes, kurā tiks lemts par resertifikāciju. Tas veicinātu līdzsvarotu dialogu starp ārstniecības personu un sertifikācijas institūciju. LSA priekšlikums ir izteikt 49. punkta pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Resertificējamai ārstniecības personai ir tiesības iepazīties ar vērtēšanas kritērijiem, pēc kuriem tiks izskatīts iesniegums kā arī piedalīties sertifikācijas komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts jautājums par šīs personas resertifikāciju.”
   Veselības ministrija piekrīt, ka tiesības sertificējamai vai resertificējamai ārstniecības personai iepazīties ar vērtēšanas kritērijiem. Noteikumu 46.2.apakšpunkts nosaka, ka  profesionālās darbības pārskatā jāatspoguļo sertifikāta derīguma termiņa laikā veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte (informāciju sniedz par visām ārstniecības iestādēm, kurās sertifikāta derīguma termiņa laikā resertificējamā ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi). Kā arī sertifikācijas padomes apstiprinātie profesionālās darbības vērtēšanas kritērijiem ir jābūt publicētiem sertificējošās institūcijas tīmekļa vietnē. Piemēram: https://www.arstubiedriba.lv/kriteriji/ Vienlaikus Noteikumu projekts nosaka, ka sertifikācijas komisija  izstrādā ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus, kas ir objektīvi un pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi un nosaka pilnveides tēmas.

4. Lai novērstu subjektīvu vai neskaidru vērtēšanu, ieteicams detalizēt izmantotos kritērijus – piemēram, norādot to avotu vai izstrādes principus, LSA izsaka priekšlikumu papildināt Noteikumu projekta 1.16.apakšpunktā ietverto 50.¹ punktu: “Kritēriju izstrāde balstās uz starptautiski atzītu labo praksi un ētikas vadlīnijām. Tie tiek publiskoti sertifikācijas institūcijas tīmekļvietnē.”
 Atbilde: Noteikumu projektā ietvertajā 50.¹ punktā ir noteikti kritēriji - pārkāpuma būtiskums, pārkāpumu skaits, darba pieredze, paskaidrojumi, radušās sekas.

 5. Lai nodrošinātu resertifikācijas procesa taisnīgumu un prognozējamību, nepieciešams definēt, kā ārstniecības persona tiek informēta par izskatīšanā iekļautajiem pārkāpumiem, lai nodrošinātu atbildēšanas iespēju un savu tiesību aizstāvību. LSA piedāvā papildināt 50.¹. punktu ar teikumu: “Ja sertifikācijas komisijai ir pieejama informācija par profesionālās darbības pārkāpumiem, resertificējamajai ārstniecības personai ir jāsniedz iespēja iepriekš iepazīties ar šiem materiāliem un sniegt savu viedokli.”
   Skaidrojam, ka ārstniecības personai tiesības aizstāvībai tiek nodrošinātas attiecīgā profesionālās darbības un ētikas pārkāpuma izskatīšanas ietvaros, piemēram ārstniecības iestādes ētikas komisijā, profesionālās organizācijas ētikas komisijā u.c.

6.Šobrīd noteikumos nav paredzēts elastīgs mehānisms ārkārtas vai objektīvu apstākļu gadījumā, kad ārstniecības persona īsi pirms sertifikāta termiņa beigām nevar iegūt nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu. Šāds mehānisms būtu nozīmīgs, lai nepieļautu kvalificētu speciālistu atbilstības zudumu ārpus viņu kontroles esošu iemeslu dēļ (piemēram, slimība, ilgstoša prombūtne, COVID-19 līdzīgas krīzes). LSA ierosina papildināt 51. punktu ar teikumu: “Objektīvu apstākļu gadījumā, ko sertifikācijas komisija izvērtē pēc ārstniecības personas motivēta iesnieguma, ir pieļaujama atkāpe no minimālā tālākizglītības punktu apjoma līdz 10%, ja tas neapdraud profesionālās kompetences uzturēšanu.”
  Atbilde: ārkārtas apstākļu gadījumā to noteiks īpašs regulējums tieši tā kā tas bija COVID-19 krīzes gadījumā.

7. LSA atzīmē, ka pašlaik noteikumi paredz, ka daļu tālākizglītības punktu var attiecināt uz nākamo resertifikācijas periodu, ja tie iegūti 3 mēnešu laikā pirms sertifikāta darbības beigām. Lai veicinātu motivāciju nepārtraukti pilnveidoties un novērstu punktu krāšanu tieši pirms sertifikāta beigām, būtu lietderīgi pārskatīt laika logu, padarot to elastīgāku vai paplašinot. LSA piedāvātā redakcija 51.¹.punktā: “Resertificējamai ārstniecības personai, kura iesniegusi šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, tālākizglītības punkti, kas iegūti sešu mēnešu laikā pirms spēkā esošā sertifikāta darbības beigām, bet ne pirms resertifikācijas dokumentu iesniegšanas, ir attiecināmi uz nākamo resertifikācijas periodu.”
    Atbilde: Noteikumu projekta 51.¹ punktā noteiktais trīs mēnešu termiņš ir saistīts ar Noteikumu 46.punktā noteikto, ka ārstniecības persona, kas vēlas veikt resertifikāciju, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu. Attiecīgi Noteikumu projekts paredz, ja šajos trīs mēnešos, kad dokumenti ir iesniegti resertifikācijai, ārstniecības persona apmeklē tālākizglītības pasākumus, tad tie ir attiecināmi uz nākamo resertifikācijas periodu.

8. Lai samazinātu administratīvo slogu un sekmētu tālākizglītības pasākumu attīstību reģionos, nepieciešams ieviest iespēju veikt vienotu pasākumu apstiprināšanu vairākiem identiskiem pasākumiem vienlaikus (piemēram, vienas lekcijas cikls dažādās pilsētās), LSA ierosina papildināt 53. punktu ar teikumu: “Ja tiek plānoti vairāki identiski tālākizglītības pasākumi dažādās vietās vai datumos, tos var apstiprināt vienotā iesniegumā, norādot visus paredzētos norises laikus un vietas.”
   Atbilde: sertifikācijas padomes tālākizglītības pasākuma apstiprinājums ir derīgs divus gadus un šajā laikā tālākizglītības pasākuma organizators apstiprināto pasākumu var realizēt visā Latvijas teritorijā. Proti, katrai tālākizglītības pasākuma īstenošanas vietai un datumam nav vajadzīgs atsevišķs saskaņojums.

9. Lai novērstu subjektīvas grūtības saņemt profesionālās organizācijas saskaņojumu un tādējādi netiktu ierobežota iespēja organizēt tālākizglītības pasākumus, ir nepieciešams precizēt, kādos gadījumos iesniedzamais paskaidrojums ir pietiekams. Pašlaik formulējums “ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams” ir neskaidrs un var radīt nevienlīdzīgu attieksmi. LSA izsaka priekšlikumu precizēt 53.2. punktu, papildinot to ar teikumu: “Par objektīviem iemesliem uzskatāmi gadījumi, kad profesionālā organizācija nav sniegusi atbildi 20 darbdienu laikā, vai arī atsakās saskaņot pasākumu bez pamatojuma.”
   Atbilde: LSA priekšlikums sašaurina objektīvo iemeslu klāstu.

10. Pašreizējais formulējums (55.2.apakšpunkts) var nepamatoti ierobežot tālākizglītības pasākumu lektoru loku, izslēdzot augsti kvalificētus speciālistus, kas nav tieši saistīti ar medicīnisko izglītību vai apmācīttiesību statusu, bet kuriem ir būtiska praktiskā pieredze attiecīgajā jomā. Aizstāt “apmācīttiesīgas ārstniecības personas vai tādas izglītības iestādes docētāji” ar:
“apmācīttiesīgas ārstniecības personas, medicīnas izglītības iestāžu docētāji vai nozares profesionāļi ar vismaz piecu gadu pieredzi attiecīgajā jomā.”
   Skaidrojums, ka attiecībā par tālākizglītības pasākumu apstiprināšanu, Noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk medicīnisko priekšlasījumu lektori var būt ne tikai apmācīttiesīgas ārstniecības personas, bet arī izglītības iestādes, kura īsteno studiju virziena “Veselības aprūpe” medicīniskās izglītības programmu, docētāji, ārvalstu lektori.

11. Lai atvieglotu piekļuvi starptautiskai pieredzei un veicinātu starptautisku ekspertu līdzdalību Latvijas veselības aprūpes profesionālajā attīstībā, būtu vēlams paplašināt iespējas piesaistīt ārvalstu lektorus arī ārpus profesionālo asociāciju ierosinājuma. LSA ierosina papildināt 55.4. punktu ar teikumu: “Ārvalstu lektoru iesaiste ir iespējama arī pēc pasākuma organizatora motivēta iesnieguma, ja lektors atbilst šī punkta pamatprasībām un sniedz būtisku ieguldījumu tālākizglītības satura kvalitātē.”
   Atbilde: Noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk medicīnisko priekšlasījumu lektori var būt ne tikai apmācīttiesīgas ārstniecības personas, bet arī izglītības iestādes, kura īsteno studiju virziena “Veselības aprūpe” medicīniskās izglītības programmu, docētāji, ārvalstu lektori. Ieguvums - paplašināts tālākizglītības pasākumu un lektoru loks, t.sk. iespējas piesaistīt ārvalstu lektorus.

12. Paredzot, ka pasākuma dokumentā jābūt arī apstiprinājuma numuram, ir jānodrošina, ka šo informāciju var ērti iekļaut arī digitālajā apliecinājumā. Studējošie un jauni speciālisti biežāk izmanto digitālus formātus, tāpēc ir nepieciešama skaidra norāde par šo iespēju. LSA priekšlikums ir papildināt 57. punktu ar teikumu: “Pasākuma organizators ir tiesīgs sniegt apliecinājumu elektroniskā formātā, norādot apstiprinājuma numuru strukturētā veidā.”
   Noteikumi jau šobrīd pieļauj iespēju tālākizglītības pasākuma organizatoram izsniegt apliecinājumu elektroniskā formātā, ievējot Noteikumu 57.punktā minētos nosacījumus.

13.Lai veicinātu godprātīgu un pārskatāmu profesionālās apmācības uzskaiti, būtu nepieciešams precizēt, ka stažēšanās vai praktiskās apmācības dokumentācijai jābūt apliecinātai ar konkrētu vadītāja novērtējumu, ne tikai apmeklējuma faktu. LSA aicina Noteikumu projekta 4.pielikuma 9. punktu  papildināt ar teikumu: “Par praktisko apmācību nepieciešams iesniegt apliecinājumu ar apmācīttiesīgās personas parakstu, norādot iegūtās prasmes un apmācības ilgumu.”
  Aicinām izvairīties no jaunu birokrātisku procedūru veidošanas. Sertifikācijas komisija izvērtē veiktās apmācības ilgumu un apgūtās prasmes. Šaubu gadījumā sertifikācijas komisija var pārliecināties par veikto stažēšanos vai praktiskām apmācībām.

14. Lai novērstu iespējamu nevienlīdzību vērtēšanā, būtu nepieciešams precizēt, kā tiek definēts “viens semestris” un “pilnas slodzes pedagoģiskais darbs”. Pašreizējā redakcija var radīt atšķirīgu interpretāciju. LSA aicina pie 4.pielikuma 17. un 18. punkta pievienot skaidrojumu: “Viens semestris ir vismaz 15 nedēļu aktīva pedagoģiskā darba periods. Pilnas slodzes pedagoģiskais darbs nozīmē vismaz 20 kontaktstundas nedēļā mācību procesa ietvaros.”
  Normatīvajā regulējumā neguvām apliecināju ka viens semestris ir vismaz 15 nedēļu aktīva pedagoģiskā darba periods. Kaut arī praksē augstākās izglītības iestādēs semestris bieži tiek plānots apmēram 15–20 nedēļu garumā, taču tas nav fiksēts kā obligāts minimums. Latvijā augstskolu pedagogu (mācībspēku) pilnas slodzes kontaktstundu skaits nav vienots visiem. Kontaktstundas (lekcijas, semināri, laboratorijas darbi u.c.) parasti veido no 8 līdz 16 stundām nedēļā, atkarībā no amata (lektors, docents, profesors) un iestādes iekšējiem noteikumiem.

15. Ņemot vērā studējošo un jauno speciālistu biežo iesaisti mentoringā vai voluntēšanā bez atalgojuma, nepieciešams paplašināt punktu, iekļaujot arī darbību reģionālajās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs. LSA piedāvā papildināt 28. punktu: “…vai mentora, supervizora darbs valsts, pašvaldību vai reģionālajās ārstniecības iestādēs, tostarp ambulatorajās struktūrvienībās.”
   Atzīmējam, ka LSA piedāvājums ir jau iekļaujošs esošajā redakcijā.

16.Lai izvairītos no nevienlīdzības starp pasākumu organizatoriem un nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci, būtu lietderīgi pārskatīt TIP piešķiršanas mehānismu arī ārpus sertifikācijas institūciju rīkotajiem pasākumiem, ja tie ir multidisciplināri un kvalitatīvi. LSA aicina papildināt 4. pielikumu ar jaunu punktu: “Ja multidisciplinārs tālākizglītības pasākums atbilst sertifikācijas institūcijas noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, tam var piešķirt līdz 12 TIP.”
   Atbilde: multidisciplinārie tālākizglītības pasākumi tiek saskaņoti ar sertifikācijas institūciju un atbilstoši pasākuma norisei plānotajām stundām, saturam utml. var tikt piešķirti arī 12 TIP. Visiem tālākizglītības pasākumu organizatoriem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas organizēt starpdisciplināras konferences. Atbilstoši šobrīd esošajai kārtībai starpdisciplīnu konferences organizators (piemēram, izglītības iestāde, ārstniecības iestāde) saskaņo ar sertifikācijas padomi.

V Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas 01.08.2025. atzinums, kurā izteikts priekšlikums papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka sertifikācijas padome var patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju līdz brīdim, kad attiecīgās specialitātes profesionālā organizācija (vai organizācijas) ir ievēlējusi jaunu sertifikācijas komisiju.
Atbilstoši Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas atzinumā izteiktajam priekšlikumam ir papildināta anotācijas sadaļas "1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" 1.2.apakšpunkts: "Noteikumu projekta 1.5. punkts paredz, ka sertifikācijas padome var patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju līdz brīdim, kad attiecīgās specialitātes profesionālā organizācija (vai organizācijas) ir ievēlējusi jaunu sertifikācijas komisiju."
 

-

-