24-TA-1096: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta piecpadsmito daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veikt apropriācijas pārdali, lai nodrošinātu vienotā risinājuma otrās kārtas automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli (turpmāk - risinājums) izstrādi un lai veiktu aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmas (turpmāk - ALDIS) papildu funkcionalitāšu izstrādi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabinetā 2023.gada 6.jūnijā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni" (turpmāk - informatīvais ziņojums) Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk - birojs) ir uzdots izstrādāt risinājumu. Risinājuma izstrādes pirmā kārta ir noslēgusies 2023.gadā, un 2024.gadā ir plānota risinājuma izstrādes otrā kārta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informatīvā ziņojuma protokollēmuma ceturtais punkts noteic, ka Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk - ministrija) ir jāizvērtē iespējas paredzēt finansējumu vienotā risinājuma otrās kārtas izstrādei, kā arī risinājuma izstrādei datu apmaiņai ar pašvaldību sociālās palīdzības administrēšanas programmatūru SOPA, lai no tās varētu izgūt datus, kā arī tajā saņemt un apstrādāt datus no vienotā risinājuma automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) administrētās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija" vai no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk abas kopā - atbalsta programmas), vai Klimata un enerģētikas ministrijai primāri ir jāsniedz fiskāli neitrālus priekšlikumus par izstrādes izdevumu finansēšanas avotiem.
Ņemot vērā, ka VARAM kompetencē esošajās atbalsta programmās nav pieejams finansējums risinājuma izstrādei 2024.gada ietvaros, ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu risinājuma otrās izstrādes kārtas finansēšanai, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 1 660 846 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka VARAM kompetencē esošajās atbalsta programmās nav pieejams finansējums risinājuma izstrādei 2024.gada ietvaros, ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu risinājuma otrās izstrādes kārtas finansēšanai, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 1 660 846 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Ministrija ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu, kas paredz atbalstīt apropriācijas pārdali no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 01.00.00 "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā" uz Ekonomikas ministrijas budžeta programmu 29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana", lai nodrošinātu risinājuma otrās kārtas izstrādi.
Apropriācijas pārdale finansējuma piešķiršanai risinājuma otrās kārtas izstrādei ir iespējama no ministrijas budžeta programmas 01.00.00 "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā", jo ministrija ir identificējusi iepriekš plānotu pētījumu enerģētiskās drošības rīcībpolitikas analīzes sistēmiskai tiesību aktu un enerģētiskās krīzes rīcības mehānismu ietvara izveidei atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un nacionālajai un reģionālajai gāzapgādes un elektroapgādes specifikai, kā veikšanai iepirkums 2024.gadā netiks veikts.
Risinājuma otrās kārtas izstrāde paredz praktiska risinājuma ieviešanu efektīvai ES līmeņa regulējuma un nacionālā regulējuma īstenošanai, proti, attiecīgais risinājums ir daļa no enerģētiskās nabadzības risku mazināšanas rīkiem Latvijā, kas ir būtiski nepieciešams enerģētiskās nabadzības identificēšanai un to iedzīvotāju īpatsvara noteikšanai gan nacionālā, gan reģionālā līmenī, kas ir pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam. Identificējot korektu enerģētiskajai nabadzībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru Latvijā, ilgtermiņā ir iespējams izstrādāt atbilstošu un ilgtspējīgu rīcībpolitiku enerģētiskās nabadzības risku mazināšanai.
Apropriācijas pārdale finansējuma piešķiršanai risinājuma otrās kārtas izstrādei ir iespējama no ministrijas budžeta programmas 01.00.00 "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā", jo ministrija ir identificējusi iepriekš plānotu pētījumu enerģētiskās drošības rīcībpolitikas analīzes sistēmiskai tiesību aktu un enerģētiskās krīzes rīcības mehānismu ietvara izveidei atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un nacionālajai un reģionālajai gāzapgādes un elektroapgādes specifikai, kā veikšanai iepirkums 2024.gadā netiks veikts.
Risinājuma otrās kārtas izstrāde paredz praktiska risinājuma ieviešanu efektīvai ES līmeņa regulējuma un nacionālā regulējuma īstenošanai, proti, attiecīgais risinājums ir daļa no enerģētiskās nabadzības risku mazināšanas rīkiem Latvijā, kas ir būtiski nepieciešams enerģētiskās nabadzības identificēšanai un to iedzīvotāju īpatsvara noteikšanai gan nacionālā, gan reģionālā līmenī, kas ir pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam. Identificējot korektu enerģētiskajai nabadzībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru Latvijā, ilgtermiņā ir iespējams izstrādāt atbilstošu un ilgtspējīgu rīcībpolitiku enerģētiskās nabadzības risku mazināšanai.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar 2021.gada 1.jūnija MK noteikumu Nr.345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" 25.punktā noteikto, aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo maksas samazinājumu aprēķina birojs, izmantojot ALDIS.
ALDIS izstrāde ir veikta 2021.gadā, un saskaņā ar biroja sniegto informāciju, lai ilgtermiņā nodrošinātu efektīvu datu apstrādi un informācijas apmaiņu, tajā skaitā ar aizsargātajiem lietotājiem, ALDIS nepieciešams izstrādāt papildu funkcionalitātes.
Ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu attiecīgo ALDIS papildu funkcionalitāšu izstrādei 84 616 euro apmērā.
ALDIS izstrāde ir veikta 2021.gadā, un saskaņā ar biroja sniegto informāciju, lai ilgtermiņā nodrošinātu efektīvu datu apstrādi un informācijas apmaiņu, tajā skaitā ar aizsargātajiem lietotājiem, ALDIS nepieciešams izstrādāt papildu funkcionalitātes.
Ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu attiecīgo ALDIS papildu funkcionalitāšu izstrādei 84 616 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Ministrija ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu, kas paredz atbalstīt apropriācijas pārdali no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 01.00.00 "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā" uz Ekonomikas ministrijas budžeta programmu 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts", lai nodrošinātu ALDIS papildu funkcionalitāšu izstrādi.
Apropriācijas pārdale finansējuma piešķiršanai ALDIS papildu funkcionalitāšu izstrādei ir iespējama no ministrijas budžeta programmas 01.00.00 "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā", jo ministrija ir identificējusi iepriekš plānotu pētījumu enerģētiskās drošības rīcībpolitikas analīzes sistēmiskai tiesību aktu un enerģētiskās krīzes rīcības mehānismu ietvara izveidei atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un nacionālajai un reģionālajai gāzapgādes un elektroapgādes specifikai, kā veikšanai iepirkums 2024.gadā netiks veikts.
ALDIS papildu funkcionalitāšu izstrāde paredz praktiska risinājuma ieviešanu efektīvai ES līmeņa regulējuma un nacionālā regulējuma īstenošanai, proti, attiecīgais risinājums ir daļa no enerģētiskās nabadzības risku mazināšanas rīkiem Latvijā, jo aizsargātie lietotāji (maznodrošinātas un trūcīgas personas, personas ar I grupas invaliditāti, daudzbērnu ģimenes) ir sabiedrības mazaizsargātā daļa, kas ir vistiešāk pakļauta enerģētiskās nabadzības riskam.
Apropriācijas pārdale finansējuma piešķiršanai ALDIS papildu funkcionalitāšu izstrādei ir iespējama no ministrijas budžeta programmas 01.00.00 "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā", jo ministrija ir identificējusi iepriekš plānotu pētījumu enerģētiskās drošības rīcībpolitikas analīzes sistēmiskai tiesību aktu un enerģētiskās krīzes rīcības mehānismu ietvara izveidei atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un nacionālajai un reģionālajai gāzapgādes un elektroapgādes specifikai, kā veikšanai iepirkums 2024.gadā netiks veikts.
ALDIS papildu funkcionalitāšu izstrāde paredz praktiska risinājuma ieviešanu efektīvai ES līmeņa regulējuma un nacionālā regulējuma īstenošanai, proti, attiecīgais risinājums ir daļa no enerģētiskās nabadzības risku mazināšanas rīkiem Latvijā, jo aizsargātie lietotāji (maznodrošinātas un trūcīgas personas, personas ar I grupas invaliditāti, daudzbērnu ģimenes) ir sabiedrības mazaizsargātā daļa, kas ir vistiešāk pakļauta enerģētiskās nabadzības riskam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Klimata un enerģētikas ministrija ir identificējusi, ka finansējumu 1 745 462 euro apmērā 2024.gada ietvaros ir iespējams nodrošināt no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 01.00.00 "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā", ņemot vērā, ka ministrija ir identificējusi iepriekš plānotu pētījumu enerģētiskās drošības rīcībpolitikas analīzes sistēmiskai tiesību aktu un enerģētiskās krīzes rīcības mehānismu ietvara izveidei atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un nacionālajai un reģionālajai gāzapgādes un elektroapgādes specifikai, kā veikšanai iepirkums 2024.gadā netiks veikts., turklāt risinājuma otrās kārtas izstrāde un ALDIS papildu funkcionalitāšu izstrāde ir cieši saistīta ar ES līmeņa un nacionāla līmeņa regulējuma praktisku ieviešanu enerģētiskās nabadzības risku mazināšanai.
Identificētās risinājuma otrās kārtas izstrādes izmaksas ir 1 660 846 euro (vidējās cilvēkstundas izmaksas programmēšanas nozarē (bez PVN) 70 euro x 19 608,57 cilvēkstundas + 21%), no kā:
1) E-pakalpojums - 1.daļa - atbalsts datu apskatei un saziņai ar biroju- 169 400 euro;
2) E-pakalpojums - 2.daļa - datu iesniegšana un izdevumu deklarēšana (noteiktie obligātie izdevumi) - 115 192 euro;
3) Problēmpieteikumu apstrādes moduļa izstrāde - 213 444;
4) Integrācija ar eAdresi - 33 880 euro;
5) Integrācija ar Latvijas Atvērto datu portālu datu sniegšanai no EIKIS - 71 148 euro;
6) Integrācija ar Zemesgrāmatu (lai e-pakalpojumā var komunicēt zemes īpašnieki, kā arī var deklarēt, kurš ir pilnvarots saziņai ar biroju) - 118 580 euro;
7) Integrācija ar DAGR*, VIRSIS - 166 012 euro;
8) Citu ienākumu avotu integrēšana (Nodrošinājuma valsts aģentūra, Tieslietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Lauku atbalsta dienests, Aizsardzības ministrijā, Kultūras ministrijā, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija un Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldību pabalsti SOPA) - 166 012 euro
9) Pašapkalpošanās portāla papildināšana ar pārskatu funkcionalitāti - 61 710 euro
10) Dažādu ienākumu līmeņu veidu noteikšana un aprēķina algoritmu adaptēšana - 166 012
11) Personas atteikšanās no datu apstrādes EIKIS - 379 456 euro.
Identificētās ALDIS papildu funkcionalitāšu izstrādes izmaksas ir 84 616 euro (vidējās cilvēkstundas izmaksas programmēšanas nozarē (bez PVN) 70 euro x 999 cilvēkstundas x 21%), no kā:
1) Iespēja sūtīt no ALDIS sistēmas paziņojumu personai uz eAdresi - 6 607 euro;
2) Iespēja, ka persona e-pakalpojumā (EP202) var norādīt savu e-pasta adresi komunikācijai par ALDIS atbalsta piemērošanas izmaiņām pret personu - 10 418 euro;
3) E-pasta adreses validācijas veids, lai pēc e-pasta adreses ievades, personai ir jāapstiprina saite, kas nosūtīta uz personas norādīto e-pasta kastīti - 22 445 euro;
4) Paziņojums personai, vai e-pasta adrese ir aktivizēta - 7 115 euro;
5) Pazīme ALDIS, vai personai ir aktīva eAdrese - 7 115 euro;
6) ALDIS paziņojuma nosūtīšanas iespēja primāri uz eAdresi, ja persona ir pieteikusies uz to, vai uz klienta e-pasta adresi - 13 383 euro;
7) ALDIS veikto darbību matrica, par kuru veikšanu tiek sūtīti paziņojumi, tai skaitā norādot par kurām personām darbības veiktas - 4 743 euro;
8) ALDIS paziņojumu tekstu sagatavju izveide arī brīvā tekstā, ne tikai iepriekš definēti teksti atbilstoši veikto darbību matricai - 6 607 euro;
9) Iespēja nosūtīt personai brīvi izveidotu paziņojumu - 6 183 euro.
Identificētās risinājuma otrās kārtas izstrādes izmaksas ir 1 660 846 euro (vidējās cilvēkstundas izmaksas programmēšanas nozarē (bez PVN) 70 euro x 19 608,57 cilvēkstundas + 21%), no kā:
1) E-pakalpojums - 1.daļa - atbalsts datu apskatei un saziņai ar biroju- 169 400 euro;
2) E-pakalpojums - 2.daļa - datu iesniegšana un izdevumu deklarēšana (noteiktie obligātie izdevumi) - 115 192 euro;
3) Problēmpieteikumu apstrādes moduļa izstrāde - 213 444;
4) Integrācija ar eAdresi - 33 880 euro;
5) Integrācija ar Latvijas Atvērto datu portālu datu sniegšanai no EIKIS - 71 148 euro;
6) Integrācija ar Zemesgrāmatu (lai e-pakalpojumā var komunicēt zemes īpašnieki, kā arī var deklarēt, kurš ir pilnvarots saziņai ar biroju) - 118 580 euro;
7) Integrācija ar DAGR*, VIRSIS - 166 012 euro;
8) Citu ienākumu avotu integrēšana (Nodrošinājuma valsts aģentūra, Tieslietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Lauku atbalsta dienests, Aizsardzības ministrijā, Kultūras ministrijā, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija un Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldību pabalsti SOPA) - 166 012 euro
9) Pašapkalpošanās portāla papildināšana ar pārskatu funkcionalitāti - 61 710 euro
10) Dažādu ienākumu līmeņu veidu noteikšana un aprēķina algoritmu adaptēšana - 166 012
11) Personas atteikšanās no datu apstrādes EIKIS - 379 456 euro.
Identificētās ALDIS papildu funkcionalitāšu izstrādes izmaksas ir 84 616 euro (vidējās cilvēkstundas izmaksas programmēšanas nozarē (bez PVN) 70 euro x 999 cilvēkstundas x 21%), no kā:
1) Iespēja sūtīt no ALDIS sistēmas paziņojumu personai uz eAdresi - 6 607 euro;
2) Iespēja, ka persona e-pakalpojumā (EP202) var norādīt savu e-pasta adresi komunikācijai par ALDIS atbalsta piemērošanas izmaiņām pret personu - 10 418 euro;
3) E-pasta adreses validācijas veids, lai pēc e-pasta adreses ievades, personai ir jāapstiprina saite, kas nosūtīta uz personas norādīto e-pasta kastīti - 22 445 euro;
4) Paziņojums personai, vai e-pasta adrese ir aktivizēta - 7 115 euro;
5) Pazīme ALDIS, vai personai ir aktīva eAdrese - 7 115 euro;
6) ALDIS paziņojuma nosūtīšanas iespēja primāri uz eAdresi, ja persona ir pieteikusies uz to, vai uz klienta e-pasta adresi - 13 383 euro;
7) ALDIS veikto darbību matrica, par kuru veikšanu tiek sūtīti paziņojumi, tai skaitā norādot par kurām personām darbības veiktas - 4 743 euro;
8) ALDIS paziņojumu tekstu sagatavju izveide arī brīvā tekstā, ne tikai iepriekš definēti teksti atbilstoši veikto darbību matricai - 6 607 euro;
9) Iespēja nosūtīt personai brīvi izveidotu paziņojumu - 6 183 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2024.gadā nepieciešamais papildu finansējums tiks nodrošināts, veicot apropriācijas pārdali no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 01.00.00 "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā" uz Ekonomikas ministrijas budžetu, tajā skaitā:
1) finansējums 1 660 846 euro apmērā tiks pārdalīts uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu 29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana", lai nodrošinātu vienotā risinājuma otrās kārtas izstrādi automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli;
2) finansējums 84 616 euro apmērā tiks pārdalīts uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts", lai izstrādātu aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas papildu funkcionalitātes.
1) finansējums 1 660 846 euro apmērā tiks pārdalīts uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu 29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana", lai nodrošinātu vienotā risinājuma otrās kārtas izstrādi automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli;
2) finansējums 84 616 euro apmērā tiks pārdalīts uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts", lai izstrādātu aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas papildu funkcionalitātes.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tieši neskar sabiedrības intereses, jo paredz jau esošu informācijas tehnoloģiju risinājumu papildu funkcionalitāšu izstrādi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Būvniecības valsts kontroles birojs
neietekmē
Saskaņā ar tiesību aktos noteikto, birojs ir vienotā risinājuma un ALDIS pārvaldnieks, kurš veic abu sistēmu uzturēšanu un nepieciešamo funkcionalitāšu izstrādi.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi