Anotācija

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva) 1.pantam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – dalībvalstis) ir saistošs mērķis panākt, ka 2050.gadā ēku fondu veido bezemisiju ēkas. Lai to panāktu Ēku energosnieguma direktīvas 9.pants dalībvalstīm paredz sasniedzamos mērķrādītājus, proti, līdz 2030.gadam ir jāuzlabo energoefektivitāte 16% no nedzīvojamo ēku fonda, savukārt dzīvojamo ēku fondā jāpanāk 16% primārās enerģijas kWh/(m2 /gadā) vidējo samazinājumu. Lai minētos mērķus varētu sasniegt nepieciešams noteikt ēku fonda energoefektivitātes rādītājus. Attiecīgi Direktīvas 3.panta 2.punkta a) apakašpunkts paredz dalībvalstīm nacionālo renovācijas plānu ietvaros veidot pārskatu par nacionālo ēku fondu, kas balstītos uz ēku energoefektivitātes sertifikātiem. Papildus norādāms, ka kreditēšanas jomā Taksonomijas regulas deleģētajā aktā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem vērtējama konkrēta saimnieciskā darbība, lai noteiktu, vai tā būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām un vienlaikus nenodara būtisku kaitējumu citiem vides mērķiem. Tā būvniecības un nekustamo īpašumu jomā kredītiestādēm jāvērtē tehniskās pārbaudes kritēriji atkarībā no tā, cik liela ir konkrētās ēkas ietekme uz klimata pārmaiņām. Šādas ietekmes noteikšanai ir svarīgi, ka ēku fonds ir energosertificēts un to datus kredītiestādes var izmantot tehnisko kritēriju izvērtēšanas mērķiem.
Šobrīd Latvijā energosertifikācija ir īstenota tikai 2% no visa ēku fonda, kas ir nepietiekams apjoms, lai varētu veikt ticamu un pamatotu aplēsi par ēku fonda energoefektivitātes stāvokli. Kā arī energosertifikāta neesamība noved pie ēkas īpašnieku neinformētības par savas ēkas energoefektivitātes stāvokli, kas savukārt nestimulē ēku īpašniekus īstenot ēkas energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus. Ievērojot minēto, tika izvērtēti šobrīd Latvijā pastāvošās ēku energosertificēšanas pieejas un nosacījumi, un secināts, ka pat neskatoties uz to, ka Noteikumi pieļauj ēkas energosertificēšanu, pamatojoties tikai uz izmērītiem enerģijas patēriņa datiem, tomēr arī šādā gadījumā energosertifikācija ir noslogota ar virkni nosacījumiem, kuriem vienlaikus nav ietekmes uz novērtējumu, kas tiek veikts, ievērojot konkrēta ēkas tipa raksturīgus ekspluatācijas apstākļus.

Lai veicinātu to, ka ēku īpašniekiem tiek maksimāli atvieglota iespēja iegūt ēkas energosertifikātu, kas atspoguļo ēkai nepieciešamās enerģijas patēriņu konkrētam ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos, grozījumu projekts paredz iespēju ēkām izsniegt ēkas energosertifikātu, pamatojoties tikai uz apkures enerģijas patēriņa izmērītiem datiem, papildus aprēķinu rezultātā nosakot karstā ūdens uzsildīšanai patērēto enerģiju. Turklāt no ēku energoefektivitātes aprēķinu metodoloģijas viedokļa attiecībā uz ventilācijas un dzesēšanas novērtēšanu tiek izdalītas: 1)dzīvojamās mājas ar zemu energoefektivitātes klasi (E un F), pieļaujot šādām ēkām ventilācijas un dzesēšanas prasības nevērtēt. Šādu ēku energosertifikātos tiks iekļauta piezīme par to, ka nav veikts dzesēšanas un mehāniskās ventilācijas sistēmu novērtējums, kas var ietekmēt ēkas pārkaršanas un gaisa apmaiņas rādītājus; un 2) dzīvojamās mājas ar augstāku - vismaz D energoefektivitātes klasi, kurām mehāniskās ventilācijas un dzesēšanas sistēmām piemēro “pieņemtās sistēmas” principu un attiecīgi mehāniskās ventilācijas vērtību nosaka 6,47 kWh/m2 gadā, savukārt dzesēšanas vērtību 20 kWh/m2 gadā). Abos gadījumos ir izmantojama- jauna un vienkāršota Noteikumu 8.pielikuma ēkas energosertifikāta veidlapa. Grozījumi arī paredz saīsinātu pielikumu sarakstu, kas pievienojami ēkas energosertifikātam, ja tas ir attiecināms katrā konkrētajā gadījumā. Turklāt minētās energosertifikācijas procesā papildus nebūs jāveic apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes. Papildus attiecībā uz ekspluatācijā esošām nedzīvojamām ēkām grozījumi nostiprina arī "pieņemtās sistēmas" vērtības mehāniskajai ventilācijai un dzesēšanai. Norādāms, ka atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajiem datiem Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kuras ekspluatācijā nodotas līdz 1941. gadam sastāda 17.5% no kopējās trīs un vairāk dzīvokļu ēku kopplatības, savukārt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kopplatība, kas celta laika periodā no 1941. gadam līdz 1992. gadam sastāda 72.2% no kopējās šo ēku tipa kopplatības. Minētais nozīmē, ka lielāko daļu ēku fonda enerģijas patēriņa sastāda tieši Padomju laika sērijveida ēkas, kuru energosertifikācijai, ievērojot savstarpēji līdzīgos un tipiskos raksturojošos rādītājus, jābūt balstītai uz standartizētu un pēc iespējas atvieglotu pieeju (salīdzinājumā ar ēkas pilno energoauditu). Papildus norādāms, ka grozījumu praktiska piemērošana būs iespējama uzreiz pēc grozījumu apstiprināšanas, turklāt centralizēti un pašvaldības mērogā. Atbilstoši Pašvaldības likuma 4.panta pirmās daļas 10.punktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir veicināt dzīvojamā fonda uzturēšanu un modernizēšanu. Tā, šobrīd Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" izveidotajā ģeotelpisko datu publicēšanas platformā GEO RĪGA ir pieejami Rīgas pašvaldībā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes rādītāji apkurei, balstoties uz kuriem, iedzīvotājiem ir pieejama informatīva pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes klašu karte. Pēc grozījumu apstiprināšanas, pamatojoties uz iepriekšminētajiem apkures patēriņa datiem, Rīgas pašvaldībai uzreiz būs iespējams, ievērojot Pašvaldības likumā piešķirto autonomo funkciju, īstenot pašvaldības iniciatīvu, izsniedzot pašvaldības teritorijā esošām daudzdzīvokļu ēkām ēkas energosertifikātus. Šāda precedenta pieredze kalpos par labās prakses piemēru citām Latvijas pašvaldībām.

Latvijā ēkas energosertifikāciju veic saskaņā ar Noteikumu 7.pielikumā norādītajiem ēku energoefektivitātes visaptverošajiem standartiem, kas pieļauj dažādus ēku energoefektivitātes novērtējuma apakšveidus, proti, bez novērtējuma aprēķinātajai un izmērītajai un atsevišķi tikai izmērītajai energoefektivitātei, standarts LVS EN ISO 52000-1:2017 (skat.3.tabulu ĒEE novērtējuma veidi) pieļauj izvēlēties ēku energoefektivitātes apakšveidu “Pielāgots” un atbilstoši tam veikt aprēķinu ēkas energoefektivitātei arī tādos gadījumos, kad ēkai nav pieejami enerģijas patēriņa izmērītie dati. Turklāt standarti paredz "pieņemtās sistēmas" principa piemērošanu ēku energosertifikācijā, kas paredz to, ka neatkarīgi no tā, vai kāds enerģijas pakalpojums faktiski tiek izmantots tas ir ņemams vērā, veicot energoefektivitātes aprēķinu. Neskatoties uz minēto, šobrīd Noteikumu 5.2. punkts attiecībā uz enerģijas faktiskā patēriņa noteikšanu paredz atbilstošas energoresursu uzskaites konstatēšanu vai arī paredz veikt mērījumus, ja šādas uzskaites nav. Minētais nosacījums būtiski ierobežo Latvijas ēku fonda energosertifikāciju, jo visos gadījumos, kad ēkas īpašnieks nevarēs sniegt neatkarīgam ekspertam uzskaites datus par enerģijas patēriņu, šāda ēka nevarēs tikt energosertificēta. Šādi gadījumi var rasties, piemēram, ja ēka noteiktu laika periodu nav bijusi ekspluatēta ilgāk par trīs gadiem (atbilstoši standartiem minimālais laika posms, par kuru sniedzami izmērītie dati ir trīs gadi, kuru laikā ēkā tiek lietota enerģija bez pārtraukuma) vai arī privātmājā ir krāsns apkure un īpašnieks nevar pierādīt izlietotā kurināmā daudzumu. Turklāt Baltijas valstu vidū Lietuvā minētā problemātika nepastāv, jo Lietuvā ēkas energoefektivitātes aprēķinos netiek ņemti vērā ēkas lietotāju faktiskie enerģijas izmantojuma paradumi, proti, netiek radīta situācija, ka viena un tā paša veida ēkai tiek piešķirtas dažādas energoefektivitātes klases, tādējādi arī nodrošinot ēku energoefektivitātes objektīvu salīdzināmību. Līdzīgi Igaunijā šāda problemātika ir atrisināta, jo ēkas energoefektivitātes regulējumā nostiprinātas visas ēku energoefektivitātes aprēķinam nepieciešamās vērtības atkarībā no ēkas veida. Papildus norādāms, ka 14 no 28 ES dalībvalstīm īsteno ēku energoefektivitātes novērtējumu, kas balstīts tikai uz aprēķiniem. 

Balstoties uz Igaunijas normatīvā regulējuma risinājuma piemēru, Latvijā tiek pārņemta Igaunijas labā prakse un grozījumi paredz, ka ēkām, kuras ir nodotas ekspluatācijā, bet kurām nav pieejami enerģijas patēriņa dati, novērtējumā apkures, karstā ūdens sagatavošanas, mehāniskās ventilācijas, apgaismojuma (piemēro nedzīvojamām ēkām) un dzesēšanas energoefektivitātes rādītāji jāpieņem atbilstoši standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums" prasībām." Paralēli grozījumiem minētajā standarta nacionālajā pielikumā tiks ietvertas energoefektivitātes aprēķinos piemērojamās vērtības. 

Atbilstoši ēku energoefektivitātes standartiem enerģijas patēriņu apgaismojumu aprēķina tikai nedzīvojamām ēkām, neskatoties uz minēto, praksē ēku enerosertifikātos tiek novērots, ka ne visi neatkarīgie eksperti ievēro šo nosacījumu.

Lai veicinātu ēku energosertifikātu sniegto rezultātu savstarpējo salīdzināmību, grozījumi papildus precizē pie apgaismojuma novērtējuma prasības, ka tā piemērojama tikai nedzīvojamām ēkām.