24-TA-1947: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Vecupītes" Kocēnu pagastā, Valmieras novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta pirmā un otrā daļa, 5. panta pirmā daļa un 9. panta pirmā daļa
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta "Par valsts nekustamā īpašuma “Vecupītes”, Kocēnu pagastā, Valmieras novadā pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot valsts nekustamo īpašumu “Vecupītes”, Kocēnu pagastā, Valmieras novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem:
- nekustamais īpašums "Vecupītes" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 9664 014 0065 turpmāk- nekustamais īpašums) sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9664 014 0065 0.7856 ha platībā un četrām būvēm: dzīvojamās mājas, kadastra apzīmējums 9664 014 0065 001; pagraba, kadastra apzīmējums 9664 014 0065 002; šķūņa, kadastra apzīmējums 9664 014 0065 010 un klēts, kadastra apzīmējums 9664 014 0065 012.
Zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis: 0601 - “individuālo dzīvojamo māju apbūve”, 0.7856 ha platībā.
Zemes vienības lietošanas veids:
zeme zem ūdeņiem- 0,0107 ha;
zeme zem ēkām- 0,7419 ha;
zeme zem ceļiem- 0,033 ha.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2024. gada 1. janvāri ir 27762 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst četras būves:
- dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 9664 014 0065 001) ar kopējo platību 311,5 m2, galvenais lietošanas veids: 1110 – viena dzīvokļa mājas, būves tips: 11100103 - Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra-koka ārsienām. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 21118 euro;
- pagrabs (būves kadastra apzīmējums 9664 014 0065 002) ar kopējo platību 54,9 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740201 - Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 586 euro;
- šķūnis (būves kadastra apzīmējums 96640140065010) ar kopējo platību 28,5 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740203 - Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 81 euro;
- klēts (būves kadastra apzīmējums 96640140065012) ar kopējo platību 118,9 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740201 - Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 846 euro.
Kadastra informācijas sistēmā nekustamajam īpašumam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
aizsargjoslas teritorija gar autoceļu-0,31 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju-0,02 ha;
ceļa servitūta teritorija-0,00 ha
nacionālā parka ainavu aizsardzības zonas teritorija-0,7856 ha.
Nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, ir saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Vidzemes rajona tiesas Kocēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000269726 III daļas 1. iedaļā minēts, ka nekustamajam īpašumam ir apgrūtinājums: servitūts - tiesība uz braucamo ceļu par labu nekustamajam īpašumam "Upītes" (kadastra Nr. 9664 014 0026). Tomēr šis minētais servitūta ceļš nemaz nav savienots ar nekustamo īpašumu "Upītes" (kadastra Nr. 9664 014 0026) un savienots ar koplietošanas ceļu tikai no nekustamā īpašuma "Vecupītes". Tas redzams arī kadastra informācijas sistēmas grafiskajā attēlojumā (pievienots dokumentiem). Nekustamajam īpašumam "Upītes" ir savi pieejas ceļi koplietošanas ceļam.
Valsts Nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - Ministrija) personā (Kocēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000269726).
Nekustamā īpašuma pārvaldītājs un apsaimniekotājs ir Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - pārvalde), pamatojoties uz Ministrijas un Pārvaldes 2017. gada 14. novembra pārvaldīšanas līgumu (Pārvaldes reģistrācijas Nr. 7.8/39/2017-P, Ministrijas reģistrācijas Nr. NĪ/7/2017). Pārvalde līdz 2013. gadam šo nekustamo īpašumu izmantoja kā administrācijas biroju, bet vēlāk kā dabas izglītības centru. Šobrīd nekustamais īpašums tiek izmantots neregulāri, galvenokārt izglītojošiem pasākumiem, un Pārvalde nodrošina nekustamā īpašuma uzturēšanu, tostarp zāles pļaušanu un invazīvo sugu apkarošanu.
Nekustamais īpašums saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 1. un 2. pielikumu, un Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr.317 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Individuālie noteikumi) atrodas Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā.
Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrai daļai, nekustamā īpašuma atsavināšana nav aizliegta. Nekustamā īpašuma turpmākā izmantošanā jāievēro Gaujas nacionālā parka likuma un Individuālo noteikumu prasības, vienlaikus, ņemot vērā, ka nekustamais īpašums ir apbūvēts, noteikta ainavu aizsardzības zona, dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS nav reģistrēti īpaši aizsargājami biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, nav prognozējami būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta nosacījumiem. Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
- nekustamais īpašums "Vecupītes" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 9664 014 0065 turpmāk- nekustamais īpašums) sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9664 014 0065 0.7856 ha platībā un četrām būvēm: dzīvojamās mājas, kadastra apzīmējums 9664 014 0065 001; pagraba, kadastra apzīmējums 9664 014 0065 002; šķūņa, kadastra apzīmējums 9664 014 0065 010 un klēts, kadastra apzīmējums 9664 014 0065 012.
Zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis: 0601 - “individuālo dzīvojamo māju apbūve”, 0.7856 ha platībā.
Zemes vienības lietošanas veids:
zeme zem ūdeņiem- 0,0107 ha;
zeme zem ēkām- 0,7419 ha;
zeme zem ceļiem- 0,033 ha.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2024. gada 1. janvāri ir 27762 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst četras būves:
- dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 9664 014 0065 001) ar kopējo platību 311,5 m2, galvenais lietošanas veids: 1110 – viena dzīvokļa mājas, būves tips: 11100103 - Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra-koka ārsienām. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 21118 euro;
- pagrabs (būves kadastra apzīmējums 9664 014 0065 002) ar kopējo platību 54,9 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740201 - Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 586 euro;
- šķūnis (būves kadastra apzīmējums 96640140065010) ar kopējo platību 28,5 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740203 - Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 81 euro;
- klēts (būves kadastra apzīmējums 96640140065012) ar kopējo platību 118,9 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740201 - Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 846 euro.
Kadastra informācijas sistēmā nekustamajam īpašumam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
aizsargjoslas teritorija gar autoceļu-0,31 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju-0,02 ha;
ceļa servitūta teritorija-0,00 ha
nacionālā parka ainavu aizsardzības zonas teritorija-0,7856 ha.
Nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, ir saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Vidzemes rajona tiesas Kocēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000269726 III daļas 1. iedaļā minēts, ka nekustamajam īpašumam ir apgrūtinājums: servitūts - tiesība uz braucamo ceļu par labu nekustamajam īpašumam "Upītes" (kadastra Nr. 9664 014 0026). Tomēr šis minētais servitūta ceļš nemaz nav savienots ar nekustamo īpašumu "Upītes" (kadastra Nr. 9664 014 0026) un savienots ar koplietošanas ceļu tikai no nekustamā īpašuma "Vecupītes". Tas redzams arī kadastra informācijas sistēmas grafiskajā attēlojumā (pievienots dokumentiem). Nekustamajam īpašumam "Upītes" ir savi pieejas ceļi koplietošanas ceļam.
Valsts Nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - Ministrija) personā (Kocēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000269726).
Nekustamā īpašuma pārvaldītājs un apsaimniekotājs ir Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - pārvalde), pamatojoties uz Ministrijas un Pārvaldes 2017. gada 14. novembra pārvaldīšanas līgumu (Pārvaldes reģistrācijas Nr. 7.8/39/2017-P, Ministrijas reģistrācijas Nr. NĪ/7/2017). Pārvalde līdz 2013. gadam šo nekustamo īpašumu izmantoja kā administrācijas biroju, bet vēlāk kā dabas izglītības centru. Šobrīd nekustamais īpašums tiek izmantots neregulāri, galvenokārt izglītojošiem pasākumiem, un Pārvalde nodrošina nekustamā īpašuma uzturēšanu, tostarp zāles pļaušanu un invazīvo sugu apkarošanu.
Nekustamais īpašums saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 1. un 2. pielikumu, un Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr.317 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Individuālie noteikumi) atrodas Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā.
Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrai daļai, nekustamā īpašuma atsavināšana nav aizliegta. Nekustamā īpašuma turpmākā izmantošanā jāievēro Gaujas nacionālā parka likuma un Individuālo noteikumu prasības, vienlaikus, ņemot vērā, ka nekustamais īpašums ir apbūvēts, noteikta ainavu aizsardzības zona, dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS nav reģistrēti īpaši aizsargājami biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, nav prognozējami būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta nosacījumiem. Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informāciju skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Tā kā nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvojamā māja, Ministrija ierosināja Valmieras novada pašvaldībai pārņemt nekustamo īpašumu pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai- sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā. Valmieras novada pašvaldība ar 2024. gada 15.jūlija vēstuli Nr. 4.1.8.3/24/4597 informē, ka Pašvaldība 11.07.2024. apvienotajā domes komiteju sēdē izskatīja jautājumu par nekustamā īpašuma pārņemšanu un nolēma nekustamo īpašumu nepārņemt.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka pienākumu publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tostarp, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus situāciju un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums būtu nepieciešams, Ministrijas ieskatā lietderīgākais valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas veids ir tā pārdošana izsolē.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts atļauj VNĪ pārdot valsts nekustamo īpašumu izsolē.
VNĪ, pamatojoties uz Ministru kabineta atļauju, rīkojuma projekta 1. punktā minēto valsts nekustamo īpašumu atsavina saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto kārtību.
Rīkojuma projekts paredz uzdevumu ministrijai nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas ar pieņemšanas – nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju. VNĪ sludinājumā un pārdošanas līgumā jānorāda, ka nekustamais īpašums atrodas Gaujas nacionālajā parkā, kur jāievēro uz to attiecināmie normatīvie akti.
Tā kā nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvojamā māja, Ministrija ierosināja Valmieras novada pašvaldībai pārņemt nekustamo īpašumu pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai- sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā. Valmieras novada pašvaldība ar 2024. gada 15.jūlija vēstuli Nr. 4.1.8.3/24/4597 informē, ka Pašvaldība 11.07.2024. apvienotajā domes komiteju sēdē izskatīja jautājumu par nekustamā īpašuma pārņemšanu un nolēma nekustamo īpašumu nepārņemt.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka pienākumu publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tostarp, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus situāciju un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums būtu nepieciešams, Ministrijas ieskatā lietderīgākais valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas veids ir tā pārdošana izsolē.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts atļauj VNĪ pārdot valsts nekustamo īpašumu izsolē.
VNĪ, pamatojoties uz Ministru kabineta atļauju, rīkojuma projekta 1. punktā minēto valsts nekustamo īpašumu atsavina saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto kārtību.
Rīkojuma projekts paredz uzdevumu ministrijai nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas ar pieņemšanas – nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju. VNĪ sludinājumā un pārdošanas līgumā jānorāda, ka nekustamais īpašums atrodas Gaujas nacionālajā parkā, kur jāievēro uz to attiecināmie normatīvie akti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls), tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas TAP portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Rīkojuma projektu VNĪ īstenos par saviem līdzekļiem.
VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37. punktu nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt precīzu valsts nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, ņemot vērā, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi