22-TA-1073: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā un nekustamā īpašuma pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sestā daļa.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi pārņemt no SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” Finanšu ministrijas valdījumā valsts nekustamo īpašumu - zemes vienību Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 6615 003 0083, lai veidotu vienotu zemes un ēku (būvju) nekustamu īpašumu, ņemot vērā, ka uz zemes vienības atrodas valstij Finanšu ministrijas personā piederoša būve, un atļaut VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vienoto nekustamo īpašumu pārdot izsolē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 003 0083) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6615 003 0083) 0,0724 ha platībā, Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, ierakstīts Salacgrīvas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000062204 uz valsts vārda sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk - Possessor) personā.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,0724 ha platībā; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - Zemes zem ēkām platība, 0,0724 ha; zemes vienībai apgrūtinājumi nav noteikti; nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6615 003 0083) kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī: 1441 euro.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes 30.12.2021. vēstulē Nr. 7.14/7280/2021-N sniegto informāciju zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6615 003 0083) atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālajā zonā un uz to neattiecas likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrās daļas nosacījumi par valstij piekrītošās vai piederošās zemes atsavināšanas ierobežojumiem.
Nekustamā īpašuma ieguvējam jāievēro likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”’, likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”, Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ietvertais regulējums, kā arī Salacgrīvas novada pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktās prasības zemes izmantošanai un apbūvei Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālajā zonā. Minētā informācija tiks norādīta nekustamā īpašuma Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, izsoles noteikumos.
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz zemes vienības atrodas būve (būves kadastra apzīmējums 6615 003 0083 001) – Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014) sastāvā.
Valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi"(turpmāk - VNĪ) tika saņemta Possessor 2019.gada 18.septembra vēstule Nr.1.17/7193, ar kuru Possessor informēja, ka tās valdījumā ir valstij piederoši vai piekrītoši zemesgabali, uz kuriem atrodas zemesgrāmatā neierakstīti ēku (būvju) nekustamie īpašumi vai ēkas, kuru īpašnieki nav zināmi un kas var tikt atzītas par bezīpašnieka mantu, līdz ar to vēstulē norādītās ēkas, tostarp būve (būves kadastra apzīmējums 6615 003 0083 001) saskaņā ar Civillikuma 930.panta piezīmi piekrīt valstij. Ievērojot minēto, Possessor lūdza VNĪ vērsties tiesā ar pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu un vēstulē norādīto ēku atzīšanu par bezīpašnieka (bezmantinieka) mantu, kas piekrīt valstij un pēc ēku atzīšanas par bezīpašnieka (bezmantinieka) mantu, kas piekrīt valstij un to pārņemšanas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, informēt Possessor, lai risinātu jautājumu par turpmāko rīcību ar Possessor valdījumā esošajiem zemesgabaliem. Possessor vēstulē norādīts, ka būve (būves kadastra apzīmējums 6615 003 0083 001) atrodas uz zemes vienības Krūmiņu iela 1, Salacgrīva, Limbažu novadā (kadastra Nr.66150030083), kas ierakstīta Salacgrīvas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000062204 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Ievērojot minēto, Finanšu ministrija (VNĪ) vērsās tiesā ar pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu un būves Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, atzīšanu par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt Latvijas valstij. Būve (būves kadastra apzīmējums 6615 003 0083 001), kas atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6615 003 0083) – Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 1.jūlija spriedumu lietā Nr. C30574420 atzīta par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2021.gada 22.jūlijā.
Būves nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014) ar 2021.gada 12.oktobra Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.1207R/21 (turpmāk – Akts Nr. Nr.1207R/21), pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3.apakšpunktu, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 1. jūlija spriedumu lietā Nr. C30574420, pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā.
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014) – būve (būves kadastra apzīmējums 6615 003 0083 001) ierakstīts Salacgrīvas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000619508 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 03.11.2021.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būves nosaukums – kantoris un veikals; būves kopējā platība: 109,4 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas; būves kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī noteikta 7589 euro apmērā; būvju nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi NĪVKIS nav reģistrēti.
Saskaņā ar Akta Nr. Nr.1207R/21 pielikumu, veicot būves apsekošanu dabā, konstatēts, ka būves tehniskais stāvoklis raksturojams kā avārijas, būves ārsiena lokālā vietā daļēji sagruvusi, būve ilgstoši nav lietota, būves fiziskais nolietojums pēc vizuālās apsekošanas 71%. Būve nav iznomāta un netiek lietota, tā atrodas salīdzinoši neaktīvā ielas posmā, kur nav aktīva braucēju un gājēju kustība. Telpas būvē nav pieejamas nepiederošām personām, logu ailas aizsistas ar dēļiem, durvis aizslēgtas, virs durvīm novietots brīdinājuma uzraksts “Bīstami, ēkā ieiet aizliegts” .
Atbilstoši VNĪ nekustamo īpašumu portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipiem VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi - valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu, pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka pienākumu publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tostarp, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā būves tehnisko stāvokli, un nepieciešamos lielos ieguldījumus nekustamā īpašuma atjaunošanai, optimālākais risinājums ir būves nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014)virzīšana atsavināšanai.
Būves nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014) saskaņā ar VNĪ nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģiju 2020.-2022.gadam ir iekļauts atsavināmajā portfelī, kura mērķis ir veikt nekustamo īpašumu atsavināšanu valstij visizdevīgākajā veidā.
Possessor 2021.gada 30.novembra vēstulē Nr. 1.17/8661 sniegusi informāciju, ka tā kā būves nekustamais īpašums Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6615 503 0014) nav bijis nodots privatizācijai vai privatizēts, ar to saistītais zemesgabals (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6615 003 0083) nav privatizējams, līdz ar to zemesgabala turpmāka pārvaldīšana nav saistīta ar Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu. Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturto daļu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic apbūvētas zemes privatizāciju pilsētās, ja uz tās atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti. Possessor vēstulē norādījusi, ka tā kā gan būves nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6615 503 0014), gan zemesgabals (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 003 0083) ir valsts īpašums, tie veido vienotu valsts īpašuma objektu, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var virzīt atsavināšanai Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Ievērojot, ka būves nekustamā īpašuma un zemes nekustamā īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.pantu ir VNĪ, Possessor ieskatā lietderīgi nodot zemesgabalu Finanšu ministrijas valdījumā vienota nekustamā īpašuma objekta izveidošanai, tādējādi īstenojot Latvijas Republikas Civillikuma 968.pantā nostiprināto zemes un uz tās uzceltās ēkas nedalāmības principu. Ievērojot minēto, Possessor vēstulē lūgusi sagatavot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, pēc kura pieņemšanas Possessor nodos zemes nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,0724 ha platībā; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - Zemes zem ēkām platība, 0,0724 ha; zemes vienībai apgrūtinājumi nav noteikti; nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6615 003 0083) kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī: 1441 euro.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes 30.12.2021. vēstulē Nr. 7.14/7280/2021-N sniegto informāciju zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6615 003 0083) atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālajā zonā un uz to neattiecas likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrās daļas nosacījumi par valstij piekrītošās vai piederošās zemes atsavināšanas ierobežojumiem.
Nekustamā īpašuma ieguvējam jāievēro likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”’, likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”, Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ietvertais regulējums, kā arī Salacgrīvas novada pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktās prasības zemes izmantošanai un apbūvei Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālajā zonā. Minētā informācija tiks norādīta nekustamā īpašuma Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, izsoles noteikumos.
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz zemes vienības atrodas būve (būves kadastra apzīmējums 6615 003 0083 001) – Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014) sastāvā.
Valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi"(turpmāk - VNĪ) tika saņemta Possessor 2019.gada 18.septembra vēstule Nr.1.17/7193, ar kuru Possessor informēja, ka tās valdījumā ir valstij piederoši vai piekrītoši zemesgabali, uz kuriem atrodas zemesgrāmatā neierakstīti ēku (būvju) nekustamie īpašumi vai ēkas, kuru īpašnieki nav zināmi un kas var tikt atzītas par bezīpašnieka mantu, līdz ar to vēstulē norādītās ēkas, tostarp būve (būves kadastra apzīmējums 6615 003 0083 001) saskaņā ar Civillikuma 930.panta piezīmi piekrīt valstij. Ievērojot minēto, Possessor lūdza VNĪ vērsties tiesā ar pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu un vēstulē norādīto ēku atzīšanu par bezīpašnieka (bezmantinieka) mantu, kas piekrīt valstij un pēc ēku atzīšanas par bezīpašnieka (bezmantinieka) mantu, kas piekrīt valstij un to pārņemšanas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, informēt Possessor, lai risinātu jautājumu par turpmāko rīcību ar Possessor valdījumā esošajiem zemesgabaliem. Possessor vēstulē norādīts, ka būve (būves kadastra apzīmējums 6615 003 0083 001) atrodas uz zemes vienības Krūmiņu iela 1, Salacgrīva, Limbažu novadā (kadastra Nr.66150030083), kas ierakstīta Salacgrīvas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000062204 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Ievērojot minēto, Finanšu ministrija (VNĪ) vērsās tiesā ar pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu un būves Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, atzīšanu par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt Latvijas valstij. Būve (būves kadastra apzīmējums 6615 003 0083 001), kas atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6615 003 0083) – Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā, ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 1.jūlija spriedumu lietā Nr. C30574420 atzīta par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2021.gada 22.jūlijā.
Būves nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014) ar 2021.gada 12.oktobra Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.1207R/21 (turpmāk – Akts Nr. Nr.1207R/21), pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3.apakšpunktu, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 1. jūlija spriedumu lietā Nr. C30574420, pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā.
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014) – būve (būves kadastra apzīmējums 6615 003 0083 001) ierakstīts Salacgrīvas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000619508 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 03.11.2021.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būves nosaukums – kantoris un veikals; būves kopējā platība: 109,4 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas; būves kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī noteikta 7589 euro apmērā; būvju nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi NĪVKIS nav reģistrēti.
Saskaņā ar Akta Nr. Nr.1207R/21 pielikumu, veicot būves apsekošanu dabā, konstatēts, ka būves tehniskais stāvoklis raksturojams kā avārijas, būves ārsiena lokālā vietā daļēji sagruvusi, būve ilgstoši nav lietota, būves fiziskais nolietojums pēc vizuālās apsekošanas 71%. Būve nav iznomāta un netiek lietota, tā atrodas salīdzinoši neaktīvā ielas posmā, kur nav aktīva braucēju un gājēju kustība. Telpas būvē nav pieejamas nepiederošām personām, logu ailas aizsistas ar dēļiem, durvis aizslēgtas, virs durvīm novietots brīdinājuma uzraksts “Bīstami, ēkā ieiet aizliegts” .
Atbilstoši VNĪ nekustamo īpašumu portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipiem VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi - valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu, pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka pienākumu publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tostarp, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā būves tehnisko stāvokli, un nepieciešamos lielos ieguldījumus nekustamā īpašuma atjaunošanai, optimālākais risinājums ir būves nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014)virzīšana atsavināšanai.
Būves nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014) saskaņā ar VNĪ nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģiju 2020.-2022.gadam ir iekļauts atsavināmajā portfelī, kura mērķis ir veikt nekustamo īpašumu atsavināšanu valstij visizdevīgākajā veidā.
Possessor 2021.gada 30.novembra vēstulē Nr. 1.17/8661 sniegusi informāciju, ka tā kā būves nekustamais īpašums Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6615 503 0014) nav bijis nodots privatizācijai vai privatizēts, ar to saistītais zemesgabals (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6615 003 0083) nav privatizējams, līdz ar to zemesgabala turpmāka pārvaldīšana nav saistīta ar Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu. Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturto daļu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic apbūvētas zemes privatizāciju pilsētās, ja uz tās atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti. Possessor vēstulē norādījusi, ka tā kā gan būves nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6615 503 0014), gan zemesgabals (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 003 0083) ir valsts īpašums, tie veido vienotu valsts īpašuma objektu, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var virzīt atsavināšanai Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Ievērojot, ka būves nekustamā īpašuma un zemes nekustamā īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.pantu ir VNĪ, Possessor ieskatā lietderīgi nodot zemesgabalu Finanšu ministrijas valdījumā vienota nekustamā īpašuma objekta izveidošanai, tādējādi īstenojot Latvijas Republikas Civillikuma 968.pantā nostiprināto zemes un uz tās uzceltās ēkas nedalāmības principu. Ievērojot minēto, Possessor vēstulē lūgusi sagatavot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, pēc kura pieņemšanas Possessor nodos zemes nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Būves nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014) nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai. Rīkojuma projektā norādītā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014) atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Lai nodrošinātu Civillikuma 968. pantā nostiprināto zemes un ēku vienotības principu, un neradītu dalītā īpašuma piespiedu nomas tiesiskās attiecības, zemes vienība nododama Finanšu ministrijas valdījumā, lai izveidotu un pēc tam pārdotu vienotu būves un zemes nekustamo īpašumu (zemes un ēku (būvju) īpašumu).
Lai nodrošinātu Civillikuma 968. pantā nostiprināto zemes un ēku vienotības principu, un neradītu dalītā īpašuma piespiedu nomas tiesiskās attiecības, zemes vienība nododama Finanšu ministrijas valdījumā, lai izveidotu un pēc tam pārdotu vienotu būves un zemes nekustamo īpašumu (zemes un ēku (būvju) īpašumu).
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 003 0083) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6615 003 0083) 0,0724 ha platībā, Krūmiņu ielā 1, Salacgrīvā, Limbažu novadā ir ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sesto daļu un apvienojams vienotā zemesgrāmatas nodalījumā ar būvju nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 503 0014).
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 37.pantu vairākus viena un tā paša īpašnieka nekustamus īpašumus, kuriem zemesgrāmatā atklāti atsevišķi nodalījumi, var savienot vienā nodalījumā:
1) kad savienojamie īpašumi sastāda vienu saimniecisku vienību un
2) kad tikai viens no savienojamiem īpašumiem apgrūtināts kādām tiesībām, vai kad visi savienojamie īpašumi apgrūtināti vienām un tām pašām tiesībām, vai kad personas, kam tiesības pieder, vienojušās par pirmtiesībām vai
3) kad tāda savienošana nerunā pretim likumam.
Saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 14.panta otro daļu, ja zemi īpašumā iegūst ēku (būvju) īpašnieks vai ēku (būvi) — zemes īpašnieks, ēkas (būves) īpašums pievienojams zemes īpašuma nodalījumam un ēku (būvju) nodalījums slēdzams arī bez īpašnieka lūguma, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nekonstatē normatīvajos aktos noteiktos šķēršļus zemes īpašuma un ēkas (būves) īpašuma savienošanai. Šādā gadījumā nekustamajam īpašumam saglabājams zemes īpašuma kadastra numurs.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē.
Lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma nākamajam ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo objektu, VNĪ izsoles noteikumos iekļaus informāciju par nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves faktisko un tehnisko stāvokli.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 37.pantu vairākus viena un tā paša īpašnieka nekustamus īpašumus, kuriem zemesgrāmatā atklāti atsevišķi nodalījumi, var savienot vienā nodalījumā:
1) kad savienojamie īpašumi sastāda vienu saimniecisku vienību un
2) kad tikai viens no savienojamiem īpašumiem apgrūtināts kādām tiesībām, vai kad visi savienojamie īpašumi apgrūtināti vienām un tām pašām tiesībām, vai kad personas, kam tiesības pieder, vienojušās par pirmtiesībām vai
3) kad tāda savienošana nerunā pretim likumam.
Saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 14.panta otro daļu, ja zemi īpašumā iegūst ēku (būvju) īpašnieks vai ēku (būvi) — zemes īpašnieks, ēkas (būves) īpašums pievienojams zemes īpašuma nodalījumam un ēku (būvju) nodalījums slēdzams arī bez īpašnieka lūguma, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nekonstatē normatīvajos aktos noteiktos šķēršļus zemes īpašuma un ēkas (būves) īpašuma savienošanai. Šādā gadījumā nekustamajam īpašumam saglabājams zemes īpašuma kadastra numurs.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē.
Lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma nākamajam ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo objektu, VNĪ izsoles noteikumos iekļaus informāciju par nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves faktisko un tehnisko stāvokli.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā norādītos nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā norādītos nekustamos īpašumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi