25-TA-1041: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Mazajā Vējzaķsalas ielā 37B, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 013 0130) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0250) 1,3943 ha platībā - Mazā Vējzaķsala 37B, Rīgā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 013 0130) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0250) 1,3943 ha platībā - Mazā Vējzaķsala 37B, Rīgā (turpmāk – Zemes vienība), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.14487, lēmuma datums 18.02.2025.
Zemes vienība tika izveidota, sadalot nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 013 0130) sastāvā esošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0130) un izveidojot divas zemes vienības – rīkojuma projektā minēto Zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0250) 1,3943 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0251) 4694 m2 platībā, kurai atvērts jauns zemesgrāmatas nodalījums Nr.100000942094 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 013 0255).
Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0251) 4694 m2 platībā atrodas teritorijā, kas rezervēta perspektīvā dzelzceļa savienojošā ceļa izbūvei saskaņā ar lokālplānojumu “Eksportostai un tai piegulošai teritorijai”. Minētais lokālplānojums paredz risinājumu nākotnē izbūvēt kopīgu transporta koridoru, tajā izvietojot gan publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līniju (jauno dzelzceļa savienojošo ceļu), gan arī Eksporta ielas pagarinājumu, nodrošinot vismaz divas braukšanas joslas katrā virzienā. Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.panta trešajai daļai un Dzelzceļa likuma 15.panta pirmajai daļai, zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir reģistrējama zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Ņemot vērā minēto, atdalīto zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0251) 4694 m2 platībā paredzēts nodot Satiksmes ministrijas valdījumā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Zemes vienības lietošanas mērķis 1000 - “Neapgūta ražošanas objektu apbūves zeme” platība 1,3943 ha. Zemes lietošanas veids: zeme zem ēkām, platība 1,3943 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienībai uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 113 093 euro,
2) universālā kadastrālā vērtība 110 094 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienībai ir noteikts apgrūtinājums - Navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 1,3943 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienība ir neapbūvēta, bet ieskatoties telpiskajos datos ir redzams, ka uz tās atrodas virkne metāla garāžu.
Minētās būves ir garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Bāka – 4” (turpmāk - GKS “Bāka – 4”) piederošas pārvietojamas metāla garāžas, kuras, ievērojot Civillikuma 842.pantā noteikto (ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, raugoties pēc tam, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru), ir uzskatāmas par kustamu mantu.
1999.gada 7.aprīlī starp VNĪ un GKS “Bāka – 4” uz 25 gadiem (līdz 31.03.2024) tika noslēgts zemes vienības nomas līgums Nr.818-Z, saskaņā ar kuru GKS “Bāka – 4” lietošanā tika nodota nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 013 0130) sastāvā esošā zemes vienība 18 637 m2 platībā (pirms zemes vienības sadales) garāžu uzturēšanai un apsaimniekošanai.
17.05.2023. VNĪ tika saņemts GKS “Bāka – 4” iesniegums par nomas līguma termiņa pagarināšanu, vienlaikus lūdzot izskatīt iespēju atsavināt zemes vienību nomniekam.
01.06.2023. VNĪ ar vēstuli Nr.4/3-1/4685 informēja GKS "BĀKA 4", ka tā kā uz zemes vienības esošās garāžas nevar būt par patstāvīgu īpašuma objektu un zemesgrāmatā nav ierakstāmas, būvju tiesiskajiem valdītājam nevar rasties tiesības ierosināt zemes vienības atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto (Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām)).
Zemes vienības atsavināšana var tikt ierosināta, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu, proti, valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, pārdodot to izsolē. Šādā gadījumā lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, pieņemtu Ministru kabinets, un īpašums tiktu pārdots izsolē, kurā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona.
Tāpat GKS "BĀKA 4" tika informēti, ka nomas attiecības pēc nomas līguma termiņa beigām netiks turpinātas un ka zemes vienība jāatbrīvo no garāžām, jo tā saskaņā ar lokālplānojumu "Eksportostai un tai piegulošai teritorijai" daļēji (4624 m2) (pēc sadales - 4694 m2) atrodas teritorijā, kas rezervēta perspektīvā dzelzceļa savienojošā ceļa izbūvei, tādēļ veicama zemes vienības sadale un attiecīgā zemes vienības daļa nododama Satiksmes ministrijas valdījumā.
Ņemot vērā, minēto, kā arī to, ka atlikusī zemes vienība nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas nolēma pēc nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 013 0130) sastāvā esošās zemes vienības 18 637 m2 platībā sadales sagatavot un noteiktā kārtībā virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta rīkojuma projektu par Zemes vienības atsavināšanu.
21.11.2023. VNĪ ar vēstuli Nr.4/3-1/9414 atkārtoti informēja GKS "BĀKA 4" par nepieciešamību atbrīvot zemes vienību no garāžām un ka nomas attiecības pēc nomas līguma termiņa beigām netiks turpinātas, vienlaikus norādot, ka informāciju par Zemes vienības atsavināšanu, kā arī par citu valsts nekustamo īpašumu, kas varētu būt piemēroti GKS “BĀKA 4” vajadzībām, atsavināšanu, atrodama VNĪ interneta vietnē www.vni.lv.
VNĪ ir veikusi zemes vienības apsekošanu un konstatējusi, ka GKS "BĀKA 4" kopš zemes nomas līguma termiņa beigām (kopš 01.04.2024.) turpina lietot zemes vienību garāžu uzturēšanai un garāžas joprojām atrodas uz zemes vienības.
Ņemot vērā, ka zemes vienība tiek lietota arī pēc nomas īguma termiņa beigām, nomniekam ir pienākums veikt maksājumu par zemes vienības faktisko lietošanu arī pēc nomas līguma termiņa beigām. Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpus līgumiskā (delikta) atbildība.
Ņemot vērā, ka GKS "BĀKA 4" faktiski lieto zemes vienību, VNĪ 23.07.2024. ir nosūtījusi GKS "BĀKA 4" maksāšanas paziņojumu Nr.IEN/818-Z-1, kurā norādīts pienākums veikt maksājumu par zemes vienības faktisko lietošanu (maksa par faktisko lietošanu un citi saistītie maksājumi) no 01.04.2024. līdz zemes vienības pilnīgai atbrīvošanai no GKS “BĀKA 4” pārvaldīšanā esošā kustamā īpašuma – pārvietojamām metāla garāžām.
Uz šo brīdi GKS “BĀKA 4” ir apmaksājusi visus VNĪ izrakstītos rēķinus par 2024.gadu. Nav apmaksāts rēķins par 2025.gada pirmo ceturksni.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 31.07.2023. vēstuli Nr. DA-23-19451-nd informē, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0250):
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem neatrodas degradētā teritorijā;
2) neatrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās;
3) uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrā daļā minētie ierobežojumi;
4) atbilstoši Eksportostas un tai piegulošās teritorijas lokālplānojuma, kas apstiprināts ar Rīgas domes 11.07.2018. saistošajiem noteikumiem Nr.46 „Eksportostas un tai piegulošās teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (turpmāk – SN), 2. pielikumam “Teritorijas funkcionālais zonējums” zemes vienība atrodas rūpnieciskās apbūves teritorijā (R6) un transporta infrastruktūras teritorijā (TR26) ārpus ielu sarkanajām līnijām un to dienvidaustrumu stūrī šķērso perspektīvā dzelzceļa trase;
5) zemes vienība pieguļ ielu sarkanajām līnijām, un no Eksportostas un tai piegulošās teritorijas lokālplānojuma viedokļa, tai ir nodrošināta piekļuve.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Zemes vienību, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Zemes vienības izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par pārvietojamām metāla garāžām, kas bez tiesiska pamata atrodas uz Zemes vienības, jo zemes nomas līguma termiņš ir beidzies. Pēc Zemes vienības atsavināšanas, tās ieguvēja kompetencē būs pieņemt lēmumu par Zemes vienības turpmāko izmantošanu, tai skatā arī par tiesisko attiecību risināšanu ar garāžu, kas atrodas uz Zemes vienības, īpašnieku (tiesisko valdītāju).
Ņemot vērā Zemes vienībai noteikto apgrūtinājumu, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Zemes vienība tika izveidota, sadalot nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 013 0130) sastāvā esošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0130) un izveidojot divas zemes vienības – rīkojuma projektā minēto Zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0250) 1,3943 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0251) 4694 m2 platībā, kurai atvērts jauns zemesgrāmatas nodalījums Nr.100000942094 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 013 0255).
Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0251) 4694 m2 platībā atrodas teritorijā, kas rezervēta perspektīvā dzelzceļa savienojošā ceļa izbūvei saskaņā ar lokālplānojumu “Eksportostai un tai piegulošai teritorijai”. Minētais lokālplānojums paredz risinājumu nākotnē izbūvēt kopīgu transporta koridoru, tajā izvietojot gan publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līniju (jauno dzelzceļa savienojošo ceļu), gan arī Eksporta ielas pagarinājumu, nodrošinot vismaz divas braukšanas joslas katrā virzienā. Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.panta trešajai daļai un Dzelzceļa likuma 15.panta pirmajai daļai, zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir reģistrējama zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Ņemot vērā minēto, atdalīto zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0251) 4694 m2 platībā paredzēts nodot Satiksmes ministrijas valdījumā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Zemes vienības lietošanas mērķis 1000 - “Neapgūta ražošanas objektu apbūves zeme” platība 1,3943 ha. Zemes lietošanas veids: zeme zem ēkām, platība 1,3943 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienībai uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 113 093 euro,
2) universālā kadastrālā vērtība 110 094 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienībai ir noteikts apgrūtinājums - Navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 1,3943 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienība ir neapbūvēta, bet ieskatoties telpiskajos datos ir redzams, ka uz tās atrodas virkne metāla garāžu.
Minētās būves ir garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Bāka – 4” (turpmāk - GKS “Bāka – 4”) piederošas pārvietojamas metāla garāžas, kuras, ievērojot Civillikuma 842.pantā noteikto (ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, raugoties pēc tam, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru), ir uzskatāmas par kustamu mantu.
1999.gada 7.aprīlī starp VNĪ un GKS “Bāka – 4” uz 25 gadiem (līdz 31.03.2024) tika noslēgts zemes vienības nomas līgums Nr.818-Z, saskaņā ar kuru GKS “Bāka – 4” lietošanā tika nodota nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 013 0130) sastāvā esošā zemes vienība 18 637 m2 platībā (pirms zemes vienības sadales) garāžu uzturēšanai un apsaimniekošanai.
17.05.2023. VNĪ tika saņemts GKS “Bāka – 4” iesniegums par nomas līguma termiņa pagarināšanu, vienlaikus lūdzot izskatīt iespēju atsavināt zemes vienību nomniekam.
01.06.2023. VNĪ ar vēstuli Nr.4/3-1/4685 informēja GKS "BĀKA 4", ka tā kā uz zemes vienības esošās garāžas nevar būt par patstāvīgu īpašuma objektu un zemesgrāmatā nav ierakstāmas, būvju tiesiskajiem valdītājam nevar rasties tiesības ierosināt zemes vienības atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto (Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām)).
Zemes vienības atsavināšana var tikt ierosināta, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu, proti, valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, pārdodot to izsolē. Šādā gadījumā lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, pieņemtu Ministru kabinets, un īpašums tiktu pārdots izsolē, kurā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona.
Tāpat GKS "BĀKA 4" tika informēti, ka nomas attiecības pēc nomas līguma termiņa beigām netiks turpinātas un ka zemes vienība jāatbrīvo no garāžām, jo tā saskaņā ar lokālplānojumu "Eksportostai un tai piegulošai teritorijai" daļēji (4624 m2) (pēc sadales - 4694 m2) atrodas teritorijā, kas rezervēta perspektīvā dzelzceļa savienojošā ceļa izbūvei, tādēļ veicama zemes vienības sadale un attiecīgā zemes vienības daļa nododama Satiksmes ministrijas valdījumā.
Ņemot vērā, minēto, kā arī to, ka atlikusī zemes vienība nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas nolēma pēc nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 013 0130) sastāvā esošās zemes vienības 18 637 m2 platībā sadales sagatavot un noteiktā kārtībā virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta rīkojuma projektu par Zemes vienības atsavināšanu.
21.11.2023. VNĪ ar vēstuli Nr.4/3-1/9414 atkārtoti informēja GKS "BĀKA 4" par nepieciešamību atbrīvot zemes vienību no garāžām un ka nomas attiecības pēc nomas līguma termiņa beigām netiks turpinātas, vienlaikus norādot, ka informāciju par Zemes vienības atsavināšanu, kā arī par citu valsts nekustamo īpašumu, kas varētu būt piemēroti GKS “BĀKA 4” vajadzībām, atsavināšanu, atrodama VNĪ interneta vietnē www.vni.lv.
VNĪ ir veikusi zemes vienības apsekošanu un konstatējusi, ka GKS "BĀKA 4" kopš zemes nomas līguma termiņa beigām (kopš 01.04.2024.) turpina lietot zemes vienību garāžu uzturēšanai un garāžas joprojām atrodas uz zemes vienības.
Ņemot vērā, ka zemes vienība tiek lietota arī pēc nomas īguma termiņa beigām, nomniekam ir pienākums veikt maksājumu par zemes vienības faktisko lietošanu arī pēc nomas līguma termiņa beigām. Pēc vispārēja noteikuma zemes īpašniekam ir tiesības saņemt labumu no viņam piederošās zemes lietošanas (salīdzinājumam skatīt Civillikuma 855.pantu), savukārt tad, ja kāds bez tiesiska pamata liedz saņemt šo labumu, viņam iestājas ārpus līgumiskā (delikta) atbildība.
Ņemot vērā, ka GKS "BĀKA 4" faktiski lieto zemes vienību, VNĪ 23.07.2024. ir nosūtījusi GKS "BĀKA 4" maksāšanas paziņojumu Nr.IEN/818-Z-1, kurā norādīts pienākums veikt maksājumu par zemes vienības faktisko lietošanu (maksa par faktisko lietošanu un citi saistītie maksājumi) no 01.04.2024. līdz zemes vienības pilnīgai atbrīvošanai no GKS “BĀKA 4” pārvaldīšanā esošā kustamā īpašuma – pārvietojamām metāla garāžām.
Uz šo brīdi GKS “BĀKA 4” ir apmaksājusi visus VNĪ izrakstītos rēķinus par 2024.gadu. Nav apmaksāts rēķins par 2025.gada pirmo ceturksni.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 31.07.2023. vēstuli Nr. DA-23-19451-nd informē, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 013 0250):
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem neatrodas degradētā teritorijā;
2) neatrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās;
3) uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrā daļā minētie ierobežojumi;
4) atbilstoši Eksportostas un tai piegulošās teritorijas lokālplānojuma, kas apstiprināts ar Rīgas domes 11.07.2018. saistošajiem noteikumiem Nr.46 „Eksportostas un tai piegulošās teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (turpmāk – SN), 2. pielikumam “Teritorijas funkcionālais zonējums” zemes vienība atrodas rūpnieciskās apbūves teritorijā (R6) un transporta infrastruktūras teritorijā (TR26) ārpus ielu sarkanajām līnijām un to dienvidaustrumu stūrī šķērso perspektīvā dzelzceļa trase;
5) zemes vienība pieguļ ielu sarkanajām līnijām, un no Eksportostas un tai piegulošās teritorijas lokālplānojuma viedokļa, tai ir nodrošināta piekļuve.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Zemes vienību, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Zemes vienības izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par pārvietojamām metāla garāžām, kas bez tiesiska pamata atrodas uz Zemes vienības, jo zemes nomas līguma termiņš ir beidzies. Pēc Zemes vienības atsavināšanas, tās ieguvēja kompetencē būs pieņemt lēmumu par Zemes vienības turpmāko izmantošanu, tai skatā arī par tiesisko attiecību risināšanu ar garāžu, kas atrodas uz Zemes vienības, īpašnieku (tiesisko valdītāju).
Ņemot vērā Zemes vienībai noteikto apgrūtinājumu, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Zemes vienības atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Zemes vienību.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Zemes vienības atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Zemes vienību.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi