Anotācija (ex-ante)

1. Lai gan jau šī brīža MK noteikumu Nr.871 50.10. apakšpunktā minētais pieļauj, ka 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā, tai skaitā projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā (pieci gadi pēc 9.3.1.1. pasākuma projekta īstenošanas noslēgšanas), var sniegt cita ar pašvaldības budžetu nesaistīta finansējuma avota finansētus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, šīs normas regulējums nerada viennozīmīgu izpratni un interpretāciju par to, kas ir uzskatāms par citiem ar pašvaldības budžetu nesaistītiem finansējuma avotiem un vienota izpratnes nodrošināšanai ir nepieciešama šīs normas paplašināta skaidrošana.

2. Pašvaldību savstarpējā sadarbība sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā primāri izriet no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSPL), kura 9. panta pirmā un ceturtā daļā paredz, ka pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu.
Pašvaldību pieeja sociālo pakalpojumu sniegšanā un nodrošināšanā atšķiras – pašvaldības sociālo pakalpojumu sniegšanai veido atsevišķas iestādes vai iestāžu struktūrvienības, iepērk pakalpojumus no privātiem pakalpojumu sniedzējiem, visbiežāk biedrībām vai nodibinājumiem, deleģē pakalpojumu sniegšanu biedrībām, nodibinājumiem vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, izsniedz vaučerus (noteiktu finansējuma apjomu konkrēta pakalpojuma saņemšanai), lai mērķa grupas persona pati var izvēlēties konkrētu pakalpojuma sniedzēju.
Kopumā vērtējot, ir secināms, ka pakalpojumu sniegšanas uzticēšana (deleģēšana) privātpersonām kļūst par arvien izplatītāku praksi. Piemēram, 2022. gadā pašvaldību finansētus grupu dzīvokļa pakalpojumus nodrošināja 26 pašvaldības, no tām 18 pašvaldībās grupu mājas pakalpojumu nodrošināja pašvaldību institūcijas, 5 pašvaldības pirka grupu dzīvokļu pakalpojumus no citām pašvaldībām to institūcijās, 3 pašvaldību klientiem pakalpojumus nodrošināja privātie, tai skaitā nevalstisko organizāciju pakalpojumu sniedzēji, kuri atrodas šīs pašvaldības teritorijā, bet 6 pašvaldību klientiem pakalpojumus nodrošināja sociālo pakalpojumu sniedzēji (nevalstisko organizācijas), kuri atrodas citu pašvaldību teritorijā.
Minētais parāda, ka sociālo pakalpojumu sniedzēji neatkarīgi no to juridiskā statusa nodrošina sociālos pakalpojumus ne tikai tās pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem, kurā atrodas sociālo pakalpojumu sniedzējs, bet arī citu pašvaldību iedzīvotājiem, balstoties uz dažādiem starp pašvaldībām, sociālo pakalpojumu sniedzējiem un klientiem noslēgtiem līgumiem. Šādā veidā, pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem savstarpēji sadarbojoties, tiek paplašinātas iespējas dažādu pašvaldību iedzīvotājiem saņemt nepieciešamos pakalpojumus, un tas ļauj arī racionālāk izmantot 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidoto infrastruktūru, ja to nevar pilnībā noslogot ar konkrētās pašvaldības DI mērķa grupas personām. Papildus minētajam, tas ļauj mazināt sociālo pakalpojumu infrastruktūru izveidojušo pašvaldību budžeta izdevumus, jo tās var saņemt papildu finansējumu arī no citām pašvaldībām, kuru iedzīvotājiem 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā tiek nodrošināta pakalpojuma sniegšana.
Arvien biežāk tiek secināts, ka liela daļa pašvaldību, ņemot vērā Pašvaldību likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, izvēlas tās autonomajā kompetencē ietilpstošos pārvaldes uzdevumus deleģēt privātpersonām, kuras attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, tai skaitā arī 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā. Sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā privātpersonas pamatā ir biedrības un nodibinājumi, kuras ir saņēmušas arī sabiedriskā labuma statusu. Iespēju pašvaldībai 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidoto infrastruktūru nodot bezatlīdzības lietošanā sociālo pakalpojumu sniedzējam, ar kuru ir noslēgts deleģēšanas līgums, paredz Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 871 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 871). Atbilstoši MK noteikumu Nr.871 50.³ punktam pašvaldībai ir aizliegts pasākuma ietvaros izveidoto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūru pasākuma īstenošanas un projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā nodot valdījumā vai lietojumā citam saimnieciskās darbības veicējam, izņemot gadījumu, ja infrastruktūru nodod bezatlīdzības lietošanā sociālo pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi deleģēšanas līgumu par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām.
Patlaban Labklājības ministrijas rīcībā ir informācija par 8 pašvaldībām (un 42 sociālo pakalpojumu sniedzējiem), kuras ir nolēmušas deleģēt citām personām (biedrībām un nodibinājumiem, vienā gadījumā arī pašvaldības kapitālsabiedrībai) sociālo pakalpojumu sniegšanu 9.3.1.1. pasākuma ietvaros jaunizveidotajā infrastruktūrā.
Labklājības ministrija ir saņēmusi informāciju no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) par to, ka tā, izvērtējot atbilstoši kompetencei pašvaldību deleģēšanas līgumu projektus, ir secinājusi, ka pašvaldības, nododot bezatlīdzības lietošanā sociālo pakalpojumu sniedzējam pašvaldības izveidoto infrastruktūru, plāno deleģēt sociālo pakalpojumu sniegšanu gan savas pašvaldības iedzīvotājiem, gan citu pašvaldību iedzīvotājiem, taču deleģēšanas līgums ierobežo pakalpojumu sniegšanu tikai savas pašvaldības iedzīvotājiem. Minētais nozīmē, ka pašvaldību sadarbības sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā DI mērķa grupas personām ir ierobežotas, kad pašvaldība, kura ir izveidojusi pakalpojumu infrastruktūru 9.3.1.1. pasākuma ietvaros, izvēlas pakalpojumu sniegšanu deleģēt citam sociālo pakalpojumu sniedzējam, vienlaikus nododot tam bezatlīdzības lietošanā 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidoto infrastruktūru. Šādos gadījumos pašvaldības nevar deleģēt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu citas pašvaldības DI mērķa grupas personām, neskatoties uz to, ka starp šīm pašvaldībām bija noslēgti līgumi par sadarbību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā DI mērķa grupas personām.
Lai būtu iespējama pašvaldību savstarpējā sadarbība pakalpojumu nodrošināšanā, ir nepieciešams risinājums, kas pieļautu atbilstoši vajadzībai apkalpot vairāku pašvaldību iedzīvotājus arī gadījumos, kad pašvaldība pakalpojumu sniegšanu ir deleģējusi privātpersonām 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā.

1. Lai nodrošinātu vienotu izpratni par MK noteikumu 871 50.10. apakšpunktā minēto attiecībā uz citiem ar pašvaldības budžetiem nesaistītu finansējuma avotiem, 50.10. apakšpunkta redakcija tiek papildināta ar citu finanšu avotu skaidrojumu, t.i., kā citi ar pašvaldību budžetu nesaistīti finansējuma avoti, kas finansē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā var būt:
- valsts budžets. Piemēram, pēc pakalpojumu sniegšanas kompensācijas pašvaldībām perioda beigām 9.2.2.1. pasākuma projektu ietvaros (2023.gada novembris), pašvaldības atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam var pieprasīt līdzfinansējumu no valsts budžeta dotācijas dienas aprūpes centru (turpmāk – DAC) uzturēšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem DAC izveidošanas gadā – 80 procentu, darbības pirmajā gadā — 60 procentu, otrajā gadā — 40 procentu, trešajā gadā — 20 procentu apmērā no DAC uzturēšanas izmaksām. Tāpat 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā varētu tikt finansēta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana arī no citām valsts budžeta mērķa dotācijām, ja tādas valsts budžetā tiktu ieplānotas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu līdzfinansēšanai pašvaldībās.
- nacionālie finanšu instrumenti. Valsts lielo kapitālsabiedrību (piemēram, “Latvijas valsts meži”) un citu organizāciju granti un atbalsta programmas sociālo pakalpojumu attīstībai, kuru ietvaros pašvaldības var pieteikties finansiālam atbalstam sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu finansēšanai 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā.
- Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti. 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā, kuru atsevišķos gadījumus tika nodota bezatlīdzības lietošanā citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (biedrībām un nodibinājumiem), tika īstenoti 9.2.2.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana” 3. kārtas projekti, kuru ietvaros tika finansēti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem. Tāpat 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā nākotnē varētu tikt finansēta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana citās ES fondu finansētajās programmās (piemēram, ja tiks izveidots atsevišķa kārta 4.3.5.1. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” ietvaros sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai DI mērķa grupas personām). Tāpat tās var būt arī Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu, kā arī citu pārrobežu sadarbības programmu finansētas programmas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, kuru ietvaros pašvaldības var pieteikt un īstenot projektus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai DI mērķa grupas personām 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā.

2. Lai risinātu iepriekšminēto problēmu, Labklājības ministrija 2024.gada 24. janvārī organizēja starpinstitūciju diskusiju ar VARAM, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem. Šis diskusijas rezultātā tika secināts, ka ir nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr.871, paredzot iespēju pašvaldībām, kuras nav izveidojušas pakalpojumu infrastruktūru 9.3.1.1. pasākuma ietvaros, slēgt deleģēšanas līgumus par pakalpojumu sniegšanu DI mērķa grupas personām arī sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuriem cita pašvaldība uz deleģēšanas līguma pamata ir nodevusi bezatlīdzības lietošanā tās 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidoto pakalpojumu infrastruktūru.

Attiecīgi MK noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.871 50.³ punktu ar jaunu nosacījumu, ka gadījumā, ja kāda pašvaldība ir nodevusi bezatlīdzības lietošanā 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidoto pakalpojumu infrastruktūru citam sociālo pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pašvaldība kā 9.3.1.1. pasākuma finansējuma saņēmējs ir noslēgusi deleģēšanas līgumu par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu DI mērķa grupas personām, 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā ir pieļaujama pakalpojumu nodrošināšana arī tām pašvaldībām, kuras ar minēto sociālo pakalpojumu sniedzēju ir noslēgušas deleģēšanas līgumu par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana DI mērķa grupas personām.

Piemērs: Pašvaldība “A” 9.3.1.1. pasākuma ietvaros ir izveidojusi DAC ar 20 pakalpojuma sniegšanas vietām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Atbilstoši attiecīgā PR DI plānam, šajā dienas aprūpes centrā pakalpojumu saņem 10 pašvaldības “A” mērķa grupas personas, 5 pašvaldības “B” mērķa grupas personas un 5 pašvaldības “C” mērķa grupas personas (pašvaldības “B” un “C” 9.3.1.1. pasākuma ietvaros nav izveidojušas dienas aprūpes centru, bet atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta ceturtajai daļai ir noslēgušas sadarbības līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu šo pašvaldību mērķa grupas personām ar pašvaldību “A”).
Izvērtējot visus ar dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanu saistītos aspektus, pašvaldība “A” ir secinājusi, ka šī pakalpojuma efektīvāku nodrošināšanu varētu veikt pašvaldības “A” teritorijā esošā biedrība “Y” un pašvaldība “A” noslēdz deleģēšanas līgumu ar biedrību “Y” par dienas aprūpes centra pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā esošām personām ar garīga rakstura traucējumiem, vienlaikus nododot bezatlīdzības lietošanā 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidoto dienas aprūpes centru. Šajā gadījumā pašvaldības “B” un “C” var slēgt deleģēšanas līgumus ar biedrību “Y” par dienas aprūpes centra pakalpojumu nodrošināšanu šo pašvaldību mērķa grupas personām, vai izvēlēties citu dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzēju, ja tās nepamierina pašvaldības “A” uz deleģējuma līguma izvēlētais pakalpojuma sniedzējs (biedrība “Y”). Ja pašvaldība “B” un “C” izvēlas turpināt savām mērķa grupas personām nodrošināt DAC pakalpojumu pašvaldības “A” 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā (t.i., deleģēt pakalpojuma sniegšanu un slēgt deleģējuma līgumu ar biedrību “Y”), sadarbības līgumos, kas noslēgti par pakalpojumu nodrošināšanu ar pašvaldību “A”, tiek veiktas izmaiņas, kas paredz, ka DAC pakalpojuma nodrošināšana tiks turpināta pašvaldības “A” 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā, kurā pakalpojuma sniedzējs turpmāk būs biedrība “Y”, kā arī vienošanās par DAC pakalpojuma nodrošināšanas cenu un norēķinu kārtību starp pašvaldībām un biedrību “Y”.