Anotācija (ex-ante)

Likumā attiecībā uz kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu lieto terminu - "revīzija (pārbaude)" un "revidējis (pārbaudījis)", bet korekti ir lietot tikai terminu "revīzija" un "revidējis". Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzija ietver revīzijas procedūru un pierādījumu gūšanu zvērināta revidenta atzinuma par finanšu pārskatu sniegšanai vai atteikumu sniegt atzinumu par finanšu pārskatu. Zvērināta revidenta veiktās gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzijas rezultāts - atzinums vai atteikums sniegt atzinumu par klienta finanšu pārskatu, ir zvērināta revidenta ziņojuma galvenā sastāvdaļa.  Finanšu revīzijas iznākums tiek atspoguļots zvērināta revidenta ziņojuma sadaļā "Atzinums". Finanšu revīziju zvērināts revidents veic saskaņā ar starptautiskiem pārbaudes standartiem.
Normatīvajos aktos ir noteiktas prasības zvērinātiem revidentiem papildu atzinumam sniegt savu viedokli arī par citiem gada pārskatā iekļaujamajiem ziņojumiem, tostarp, vadības ziņojumu, nefinanšu paziņojumu, atlīdzības ziņojumu un korporatīvo pārvaldības ziņojumu. Lai minēto viedokli sniegtu, zvērināts revidents veic pārbaudes un apliecinājuma procedūras. Minētās procedūras zvērināts revidents atbilstoši citiem starptautiskajiem pārbaudes un apliecinājuma pārbaudes uzdevuma standartiem. Zvērināts revidents veiktās pārbaudes un apliecinājuma rezultātus iekļauj revīzijas ziņojumā atsevišķajā sadaļā "Ziņošana par citu informāciju" (kas nav galvenā sastāvdaļa), kas revidenta ziņojuma lietotājiem sniedz priekšstatu par pārējo gada pārskatā un konsolidētā gada pārskatā iekļaujamo ziņojumu pārbaužu vai apliecinājuma rezultātiem. Tādēļ zvērināta revidenta ziņojuma attiecīgajā sadaļā revidents norāda, ka atzinums par finanšu pārskatu neattiecas uz gada pārskatā un konsolidētā gada pārskata ietverto citu informāciju.
Pārbaudes un revīzijas procedūras ietver atšķirīgu informācijas izvērtēšanas pieeju un secinājumus, kas tiek ietverti vienā zvērināta revidenta ziņojumā par pilna gada pārskata un konsolidēta gada pārskata revīziju.
Tā kā Likumā normā lietotie abi termini "revīzija" un "pārbaude" nevis papildina viens otru, bet gan terminam "revīzija" nosaka sinonīmu - terminu "pārbaude" (jo vārds iekavās paskaidro vārdu pirms iekavas), tad no revīzijas tehnikas un starptautisko standartu puses tas ir nepareizi un lietotājam sniedz pretrunīgi informāciju par veicamās revīzijas apjomu un attiecīgo standartu piemērošanu.
Līdz ar to starp pārbaudi un revīziju nevar likt vienādības zīmi, tās ir divas dažādu procedūru pieejas ar atšķirīgu secinājumu jeb revidenta viedokļa formulējumu, kuras tiek ietvertas revīzijas pakalpojuma sniegšanā.

Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likumā lietoto terminoloģiju, lai nodrošinātu Likuma vienveidīgu piemērošanu, un visā  Likumā izslēgt vārdus iekavās "(pārbaude)" un "(pārbaudījis)" attiecīgā skaitlī un locījumā.

Likuma 55.³ panta pirmās daļas normas ir pārņemtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvas 2014/56/ES, ar kuru groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (turpmāk – Direktīva 2014/56/ES)  ieviešanu. Likuma 55.³  panta pirmās daļas 1. un 5. punktā minēto vārdu "ticamība un objektivitāte" (attiecīgā locījumā) tulkojums no angļu valodas "integrity" ir neprecīzs.
Direktīvā 2014/56/ES un Direktīvā 2022/2464 angļu valodā izmanto terminu "integrity", Direktīvas 2014/56/ES tulkojumā latviešu valodā izmanto terminu “godīgums”, savukārt Direktīvas 2022/2464  tulkojumā latviešu valodā - “integritāte”. Pamatojoties uz 2016. gada 15. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, Likuma 55.³  panta pirmās daļas 1. un 5.punktā vārds "integrity" no angļu valodas uz latviešu valodu ir iztulkots kā "ticamība un objektivitāte". Savukārt skaidrojošajā un sinonīmu vārdnīcā Tēzaurs termins "integritāte" tiek skaidrots kā termins "cieša saistība, nedalāmība, veselums".
Likuma 55.³ panta pirmās daļas 2. punktā arī lieto terminu "ticamība un objektivitāte", kas nav pārņemts no Direktīvas 2014/56/ES, bet nodrošina vienotas terminoloģijas izmantošanu un izpratni par normas būtību.
 

Likuma 55.³  panta pirmās daļas 1., 2. un 5. punkta redakcijas ir precizējamas, aizstājot pirmās daļas 1. punktā vārdus "ticamības un objektivitātes" ar vārdiem "integritātes un pilnības", aizstājot vārdus "ticamības un objektivitātes" ar vārdiem "integritātes un pilnības" un aizstājot pirmās daļas 5. punktā vārdus "ticamību un objektivitāti" ar vārdiem "integritāti un pilnību".
 

Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija, piemēram, par iestādi, vai uzņēmumu, ir mājaslapa (angļu valodā "homepage"). Mājaslapa ir pirmā lapa, ko atver un no kuras var nokļūt tālāk visā tīmekļvietnē (angļu valodā "website"). Tīmekļvietne ir informācijas un pakalpojumu apkopojums, kas sastāv no tīmekļa lappusēm un cita veida datiem, piemēram, attēliem, shēmām, video u.c.
Likuma 55.³ panta pirmās daļas 3. punktā tiek lietots termins "mājaslapa internetā". Proti, ir noteikts, ka revīzijas komiteja ņem vērā arī Finanšu ministrijas mājaslapā internetā publicētos secinājumus par kapitālsabiedrības ieceltā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk arī — zvērināts revidents) profesionālās darbības kvalitāti.
 

Likuma 55.³ panta pirmās daļas 3. punktā tiek aizstāti vārdi "mājaslapa internetā" ar vārdu "tīmekļvietnē".
 

Revīzijas komitejas tiesiskais regulējums tika pārņemts Likumā no Direktīvas 2014/56/ES, 2016. gada 15. decembrī pieņemot grozījumus Likumā (kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī).
Tomēr atsevišķas Direktīvas 2014/56/ES normas Likuma II1 nodaļā "Revīzijas komiteja" nav pārņemtas pilnīgi precīzi.
 

Likuma 55.³  pirmās daļas 2. punkta redakcija ir precizējama, nosakot, ka revīzijas komitejas viens no uzdevumiem ir uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbības efektivitāti, nevis iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, kā tas līdz šim ir ietverts Likuma spēkā esošajā regulējumā.
Likuma 55.³  pirmās daļas 3. punkta redakcija ir precizējama, paredzot, ka revīzijas komiteja ņem vērā arī Finanšu ministrijas kā kompetentās iestādes Revīzijas pakalpojumu likuma izpratnē konstatējumus un secinājumus par kapitālsabiedrības ieceltā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības kvalitāti, nevis tikai secinājumus, kā tas ir noteikts Likuma spēkā esošajā redakcijā. Finanšu ministrijas veikto pārbaužu minētie konstatējumi un secinājumi ir pieejami ministrijas tīmekļa vietnē.
Likuma 55.³  panta pirmās daļas 4. punkts ir izteikts jaunā redakcijā, lai attiecīgā punktā ietvertā norma būtu vieglāk uztverama tās lietotājam, precīzi uzskaitot Revīzijas pakalpojumu likumā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regulā (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas lēmumu 2005/909/EK (turpmāk — regula Nr. 537/2014) noteiktās prasības un noteikumus, kādus  zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai pirms kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja ir pienākums tādu sagatavot) revīzijas uzsākšanas un tās veikšanas laikā ir jāievēro un attiecīgi revīzijas komitejai ir pienākums pārbaudīt, vai zvērināts revidents ir ievērojis minēto normu prasību izpildi.
 

Direktīvas 2014/56/ES 1. panta 32. punkts (ar ko aizstāj Revīzijas direktīvas X. nodaļu "Revīzijas komiteja" un  attiecīgi groza 39. panta "Revīzijas komiteja" 1.punktu), nosaka, ka revīzijas komitejas priekšsēdētāju ieceļ tās locekļi vai revidētās struktūras uzraudzības struktūra, un viņš ir neatkarīgs no revidētās struktūras.
Prasība par revīzijas komitejas priekšsēdētāja neatkarību nav pārņemta Likumā. Līdz ar to ir nepieciešams to izdarīt.
 

Likuma 55.⁶ panta trešā daļas un 55.⁸ panta pirmās un otrās daļas redakcija ir precizējama attiecībā uz Revīzijas komitejas priekšsēdētāja neatkarību, kas izriet no Direktīvas 2014/56/ES 39. panta 1. punkta.
Likuma 55.⁶ panta trešās daļas pirmais teikums tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot,  ka Revīzijas komitejas priekšsēdētājs ir neatkarīgs.
Vienlaicīgi Likuma 55.⁶ panta pirmās daļas redakcija ir precizējama, nosakot, ka Revīzijas komitejas priekšsēdētāju no Revīzijas komitejas locekļu vidus ievēlē Revīzijas komitejas locekļi. Minētā norma ir pārcelta no Likuma 55.⁸ panta pirmās daļas, ņemot vērā normas mērķi un jēgu, ir lietderīgi secīgi iestrādāt Likumā normu, kas attiecas uz Revīzijas komitejas priekšsēdētāja ievēlēšanu un zemāk Likumā atrunāt noteikumus attiecībā uz Revīzijas komitejas priekšsēdētāja un locekļu neatkarību.
 

Direktīvas 2022/2464 preambulas 76. apsvērumā ir norādīts, ka:
Direktīvā 2006/43/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai katrai sabiedriskas nozīmes struktūrai būtu revīzijas komiteja un lai būtu noteikti tās uzdevumi attiecībā uz obligāto revīziju. Šai revīzijas komitejai būtu jāuzdod noteikti uzdevumi attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Starp šiem uzdevumiem būtu jāparedz arī pienākums informēt revidētās sabiedriskas nozīmes struktūras administratīvo vai uzraudzības iestādi par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātiem un izskaidrot, kā revīzijas komiteja ir veicinājusi ilgtspējas ziņu sniegšanas integritāti un kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme minētajā procesā.
Direktīvas  2022/2464 3. panta 27. punkts (ar ko groza Revīzijas direktīvas 39. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktu) uzliek papildu uzdevumus revīzijas komitejai, kas veicami komercsabiedrības darbības ilgtspējas jomā.
 

Revīzijas komitejai, kuras kapitālsabiedrībai saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu un attiecīgajā gadījumā konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ilgtspējas jomā tiek noteikti jauni uzdevumi.
Lai pārņemtu Revīzijas  direktīvas 39. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā noteiktās prasības, Likuma 55.³ pants tiek papildināts ar jaunu 1.¹ daļu, kurā ir noteikti revīzijas komitejas uzdevumi ilgtspējas jomā (saistībā ar kapitālsabiedrības ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) sniegšanu, kā arī ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot)  sniegšanas apliecinājuma uzdevuma veikšanu).
Likuma 55.³ panta 1.¹ daļas 1. punkts nosaka revīzijas komitejas pienākumu uzraudzīt kapitālsabiedrības ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) sagatavošanas procesu.
Likuma 55.³ panta 1.¹ daļas 2. punkts nosaka revīzijas komitejas pienākumu uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas  sistēmas darbības efektivitāti attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) integritātes un pilnības nodrošināšanu.
Likuma 55.³ panta 1.¹ daļas 3. punkts nosaka revīzijas komitejas pienākumu uzraudzīt kapitālsabiedrības ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevuma veikšanu, ņemot vērā Finanšu ministrijas veiktajā pakalpojuma kvalitātes pārbaudē izdarītos un Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētos konstatējumus un secinājumus par kapitālsabiedrības ieceltā zvērināta revidenta profesionālās darbības kvalitāti.
Likuma 55.³ panta 1.¹ daļas 4. punkts nosaka revīzijas komitejas pienākumu pārbaudīt un uzraudzīt, vai kapitālsabiedrības ieceltais zvērināts revidents  vai attiecīgā gadījumā galvenais ilgtspējas revidents pirms ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevuma uzsākšanas un tās veikšanas laikā ievēro attiecīgas Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības, objektivitātes, konfidencialitātes, darba organizācijas prasības un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma izpildes prasības un informēt kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju un attiecīgajā gadījumā ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par kapitālsabiedrības pārkāpumiem, kā arī regulā Nr. 537/2014 noteiktās prasības attiecībā uz aizliegumu sniegt ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kā arī Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktos izņēmumus ar revīziju nesaistītu pakalpojumu sniegšanā, šo pakalpojumu maksas ierobežojuma prasības, regulā Nr.537/2014 noteiktos noteikumus par sagatavošanos minētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma veikšanai un neatkarības apdraudējuma novērtēšanu.
Likuma 55.³ panta 1.¹ daļas 5. punkts nosaka revīzijas komitejas pienākumu informēt kapitālsabiedrības padomi, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, tās akcionāru (dalībnieku) sapulci par ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevuma rezultātiem un sniegt viedokli par to, kā šī apliecinājuma uzdevuma veikšana ir veicinājusi kapitālsabiedrības sagatavotā gada pārskata, konsolidētā gada pārskata, ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma integritāti un pilnību, kā arī informēt par to, kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme minētajā procesā.
Papildus ir precizējamas Likuma 55.⁵ panta pirmās daļas 2. punktā minētās jomas, par kuru trūkumiem un pārkāpumiem revīzijas komitejai ir pienākums ziņot kapitālsabiedrības pārvaldības struktūrai vai tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei, ja kapitālsabiedrībai nav padomes.  Revīzijas komitejai attiecīgā gadījumā ir papildu pienākums ziņot par konstatētajiem trūkumiem un pārkāpumiem arī ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) sagatavošanas un apliecinājuma uzdevuma veikšanas procesā.
 

Prasība par revīzijas komitejas locekļa zināšanām par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanu tiešā tekstā nav noteikta Direktīvā 2022/2464, tomēr  tā ir pamatota ar revīzijas komitejas papildu uzdevumiem ilgtspējas jomā saskaņā ar Direktīvas 2022/2464 3. panta 27. punktu (ar ko groza Revīzijas direktīvas 39. panta 6. punkta a) – e) apakšpunktu).
Revīzijas komitejas efektīvas darbības veikšanai ir būtiski nodrošināt, lai revīzijas komitejas locekļiem būtu uzdevumu pildīšanai nepieciešamās zināšanas un kompetences.
Ņemot vērā Revīzijas direktīvas 39. panta 6.punkta a) – e) apakšpunktā noteiktos uzdevumus revīzijas komitejai, kā arī, lai revīzijas komiteja locekļi varētu pilnvērtīgi pildīt uzdevumus ilgtspējas jomā, kas ietver ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) sagatavošanas un šo ziņojumu apliecināšanas procesa norises uzraudzību un attiecīgo procesu trūkumu konstatēšanu, ir nepieciešams Likumā noteikt prasību vismaz vienam revīzijas komitejas loceklim būt ar zināšanām ilgtspējas jomā.
 

Likuma 55.⁶ pants tiek papildināts ar 7.¹ daļu, kas nosaka, ka vismaz vienam kapitālsabiedrības revīzijas komitejas loceklim ir jābūt zināšanām par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanu, ja kapitālsabiedrībai saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu. Revīzijas komitejas locekļu zināšanu apjoms Likumprojektā netiek noteikts, un kapitālsabiedrība ir tiesīga patstāvīgi noteikt revīzijas komitejas locekļiem izvirzāmas prasības un zināšanu apjomu ilgtspējas jomā, lai revīzijas komiteja varētu pilnvērtīgi pildīt tai noteiktos uzdevumus.  Jauni uzdevumi ilgtspējas jomā tiek noteikti revīzijas komitejai, kuras kapitālsabiedrībai saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu un attiecīgajā gadījumā konsolidēto ilgtspējas ziņojumu. Prasība par kapitālsabiedrības revīzijas komitejas locekļa zināšanām par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanu ir piemērojama, sākot ar 2025. gada 31.decembri. Ņemot vērā minēto, komercsabiedrībām, kurām jau par 2024. gadu būs jāsagatavo ilgtspējas ziņojumus, minēto komercsabiedrību revīzijas komitejām ar Likuma pārejas normu ir dots laiks stiprināt savu kapacitāti un apgūt Likumā noteiktās jaunas zināšanas ilgtspējas jomā.
Revīzijas direktīvas 29. panta 1. punkta d) apakšpunkts, kas ir grozīts ar Direktīvas 2022/2464 3. panta 19. punktu, nosaka, ka personām, kas veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze tādās jomās kā obligāto revīziju veikšana un finanšu pārskatu sagatavošana, kā arī attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņu sniegšanā un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā vai pieredze ar citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ilgtspēju, turklāt tie ir saņēmuši īpašu apmācību par kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm. Revīzijas direktīvas 29. pantu 2.a. punkts, kas ir papildināts ar Direktīvas 2022/2464 3. panta 19. punktu, nosaka, ka dalībvalstis personas, kuras veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, līdz 2025. gada 31. decembrim var atbrīvot no prasības, kas nosaka, ka tām ir jābūt attiecīgai pieredzei tādās jomās kā ilgtspējas ziņu sniegšana un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana vai citi ar ilgtspēju saistīti pakalpojumi.
Ievērojot apstākli, ka Direktīvā 2022/2464 nav paredzētas prasības revīzijas komitejas locekļiem attiecībā uz zināšanām ilgtspējas jomā un attiecīgi nav noteikts termiņš zināšanu apgūšanai, ņemot vērā Direktīvas 2022/2464 normu tiesisko regulējumu attiecībā uz pieredzes ilgtspējas jomā iegūšanu personām, kas veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, un, piemērojot analoģijas metodi, Likumprojekta pārejas noteikumu 81. punktā tiek noteikts termiņš zināšanu ilgtspējas jomā apgūšanai  - 2025. gada 31.decembris, kas ir līdzīgs Direktīvā 2022/2464 noteiktajam termiņam pieredzes iegūšanai ilgtspējas jomā personām, kas veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes.
 

Direktīvas 2022/2464 preambulas 25. apsvērumā ir norādīts, ka ar Direktīvu 2004/109/EK, kas grozīta ar šo grozošo direktīvu, būtu jāparedz atbilstošus mehānismus ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīguma noteikšanai, un gan uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, gan uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, būtu jāprasa ziņot saskaņā ar tiem pašiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.
Direktīvas  2022/2464 2. panta 2. punkts (ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK 4. panta 2. punkta ) c) apakšpunkts tiek izteikts šādā redakcijā:
"c) ziņojumus, ko sagatavojušas emitenta atbildīgās personas, kuru vārdus un ieņemamos amatus skaidri norāda, par to, ka atbilstīgi minēto personu rīcībā esošajai informācijai finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības standartu attiecīgo kopumu un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupā iekļauto uzņēmumu aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un vadības ziņojums ietver skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupā iekļauto uzņēmumu darījumdarbības attīstību kopumā un tās rezultātiem, kā arī to stāvokli kopā ar to būtisko risku un nenoteiktību aprakstu, ar kuriem tie saskaras, un – attiecīgā gadījumā – ka tas ir sagatavots saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES 29.b pantā, un ar specifikācijām, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 8. panta 4. punktu."
Likuma 56. panta normas nosaka prasības kapitālsabiedrību gada pārskata sastāvdaļām, kas paredz ka gada pārskatā iekļauj finanšu pārskatus, vadības ziņojumu paziņojumu par vadības atbildību, paziņojuma par korporatīvo pārvaldību, nefinanšu paziņojumu.
Papildu Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2019. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju jau sākot no 2020. gada pieprasīja visiem ES regulēto tirgu emitentiem sagatavot konsolidētos gada pārskatus XHTML formātā, saskaņā ar Inline XBRL (iXBRL) specifikāciju. Tie emitenti, kas šobrīd iesniedz gada pārskatus XHTML formātā un kuriem saskaņā ar Ilgtspējas ziņu sniegšanas likumprojektu būs jāsagatavo ilgtspējas ziņojums, būs jāievieš XBRL, lai marķētu ilgtspējas informāciju.
 

Nepieciešamie precizējumi Likuma 56. pantā:
- pirmās daļas 2. punktu papildināt ar vārdiem "un kurā iekļauts ilgtspējas ziņojums vai konsolidētais ilgtspējas ziņojums, kas sagatavots saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu", lai pārņemtu normas, ka gada pārskata sastāvā esoša vadības ziņojumā iekļauj ilgtspējas ziņojumu;
- pirmās daļas 3. punktā minēto paziņojumu par vadības atbildību papildināt, lai attiecīgā gadījumā norādītu vai vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852  par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 8. panta 4. punktu;
- tiek izslēgts pirmās daļas 5. punkts, jo nefinanšu paziņojums tiek aizstāts ar ilgtspējas ziņojumu un tiek iekļauts gada pārskata sastāvā esoša vadības ziņojumā. Saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojektu  vadības ziņojums ir sagatavojams vienotajā elektroniskajā formātā jeb xHTML formātā, kur ilgtspējas informācijas (ilgtspējas ziņojums) jāiezīmē ar iXBRL datu formātu, izmantojot  Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu  jeb ESRS taksonomiju;
- piekto daļu papildināt ar ilgtspējas ziņojuma apliecinājumu, ja ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, lai Likuma noteiktajā kārtībā tas tiktu izplatīts kopā ar šajā daļā minēto informāciju;
- septītās daļas otrais teikums tiek papildināts attiecībā uz izvēli izmantot vienoto elektronisko ziņošanas formātu apliecinājuma ziņojumam par ilgtspējas ziņojumu.

Likuma 56.³ panta normas ir pārņemtas ar Direktīvas 2014/56/ES  ieviešanu, lai ar Likumu noteiktu pienākumu tādai kapitālsabiedrībai, kura atbilst noteiktiem Likumā minētiem kritērijiem un, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sniegt nefinanšu paziņojumu vadības ziņojumā vai atsevišķā dokumentā, paredzot arī attiecīgos izņēmumus un atbrīvojumus. Nepieciešams precizēt Likuma normas, jo saskaņā ar Direktīvas 2022/2464 prasībām nefinanšu paziņojums tiek aizstāts ar ilgtspējas ziņojumu.

Tiek izslēgts Likuma 56.³ pants, jo nefinanšu paziņojums tiek aizstāts ar ilgtspējas ziņojumu un normas kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sniegt nefinanšu paziņojumu vadības ziņojumā, tai skaitā sagatavot informāciju saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, tiek ieviestas saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu.

Likuma 56.⁴ panta normas ir pārņemtas ar Direktīvas 2014/56/ES  ieviešanu, lai ar Likumu noteiktu pienākumu tādai kapitālsabiedrībai, kura atbilst noteiktiem Likumā minētiem kritērijiem un,  kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, un ja šī kapitālsabiedrība ir koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība, sniegt konsolidēto nefinanšu paziņojumu konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķā dokumentā, paredzot arī attiecīgos izņēmumus un atbrīvojumus. Nepieciešams precizēt Likuma normas, jo saskaņā ar Direktīvas  2022/2464 prasībām turpmāk konsolidētais nefinanšu paziņojums tiek aizstāts ar konsolidēto ilgtspējas ziņojumu.

Tiek izslēgts Likuma 56.⁴ pants, jo konsolidētais nefinanšu paziņojums tiek aizstāts ar konsolidēto ilgtspējas ziņojumu un normas kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, un kura ir kāda koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība, sniegt konsolidēto nefinanšu paziņojumu konsolidētajā vadības ziņojumā, tai skaitā sagatavot informāciju saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, tiek ieviestas saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu.

Direktīvas 2022/2464 preambulas 58. apsvērumā attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija  direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk – Direktīva 2013/34/ES) 20. pantu ir norādīts, ka:
Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Eiropas Savienībā, vadības ziņojumā jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā jāietver arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Eiropas Savienībā, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības politiku un tās īstenošanu. Tomēr, lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu, šādiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paziņot daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas kopā ar citu ilgtspējas informāciju. Ja tie izlemj šādi rīkoties, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību būtu jāiekļauj atsauce uz uzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanu, un uz informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 20. pantu, joprojām būtu jāattiecina paziņojuma par korporatīvo pārvaldību ticamības apliecināšanas prasības.
Likuma 56.² panta 2.¹ daļā minētie kritēriji noteikti atbilstoši Direktīvā 2013/34 noteiktajām prasībām.
savukārt atbilstoši Komisijas deleģētās 2023. gada 21. decembra Direktīvas (ES) 2023/2775, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām prasībām palielinās sabiedrību robežvērtību kritēriji.

Tiek precizēti Likuma 56.² panta 2.¹ daļas 2. un 3. punktā noteiktie kritēriji atbilstoši Komisijas deleģētās 2023. gada 21. decembra Direktīvas (ES) 2023/2775, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām prasībām.
Likuma 56.² pants tiek papildināts ar 2.² daļu, kas nosaka, ka, ja kapitālsabiedrībai saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu un attiecīgā gadījumā konsolidēto ilgtspējas ziņojumu un ziņojot par ilgtspējas jautājumiem šā likuma 56.² panta otrās daļas 8. punktā minētā informācija ir iekļauta ilgtspējas ziņojumā un attiecīgā gadījumā konsolidētā ziņojumā, tad uzskatāms, ka kapitālsabiedrība ir izpildījusi iepriekšminētā punkta prasības un paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj attiecīgu atsauci.
 

Lai vienkāršotu Savienības tiesību aktus par starptautiskajiem grāmatvedības standartiem ir pieņemta Komisijas 2023. gada 13. augusta regula (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002.

Tiek aizstāti visā Likumā, izņemot Likuma 56.panta otrajā daļā, vārdi un skaitļi "Regula Nr. 1606/2002" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem un skaitļiem "Regula Nr. 2023/1803" (attiecīgā locījumā).
Tiek aizstāti 1. panta ceturtajā daļā vārdi un skaitļi "Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Komisijas 2023.gada 13.augusta regulu (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1803).".
Tiek izteikta Likuma 56. panta otrā daļa jaunā redakcijā, paredzot, ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo konsolidēto gada pārskatu, konsolidētos finanšu pārskatus tā sagatavo saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803, bet finanšu pārskatus — saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, ja vien kapitālsabiedrība nav izvēlējusies savus finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803.".
Tiek aizstāti 63.¹ panta 4.¹ daļas 1. punktā vārdi un skaitļi "Eiropas Komisijas 2008. gada 18. decembra regulu (EK) Nr. 1274/2008, ar kuru attiecībā uz 1.Starptautisko Grāmatvedības standartu (SGS) groza regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Regulu Nr. 2023/1803".

Likuma 56.³ un 56.⁴ pantu normas, kuras pārņemtas ar Direktīvas 2014/56/ES  ieviešanu, tiek izslēgtas, jo saskaņā ar Direktīvas 2022/2464 prasībām nefinanšu paziņojums tiek aizstāts ar ilgtspējas ziņojumu un konsolidētais nefinanšu paziņojums tiek aizstāts ar konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, un turpmāk nefinanšu informācija būs jāatspoguļo saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktajām prasībām.

No Likuma 148. panta sešpadsmitajā daļā noteiktā tvēruma tiek izslēgtas prasības un atsauces uz 56.³ un 56.⁴ pantu, kas saistītas ar nefinanšu paziņojumu vai konsolidēto nefinanšu paziņojumu, jo turpmāk tiks gatavots ilgtspējas ziņojums vai konsolidētais ilgtspējas ziņojums, kuri tiek regulēti un ieviesti saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu.

Likuma 55.¹¹ panta 1.¹ daļa šobrīd noteic, ka mazais un vidējais komersants šā panta izpratnē ir kapitālsabiedrība, kas saskaņā ar tā pēdējo pieejamo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem: 1) vidējais darbinieku skaits finanšu gadā ir mazāks par 250; 2) bilances (pārskata par finanšu stāvokli pārskata perioda beigu datumā) kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro; 3) gada neto apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euro.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK 2. panta f) punkts noteic, ka: "mazie un vidēji uzņēmumi" jeb "MVU" ir jebkurš no šiem: i) uzņēmumi, kas saskaņā ar to jaunākajiem gada vai konsolidētajiem pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem: vidējais darbinieku skaits finanšu gadā ir mazāks par 250, kopsavilkuma bilance nepārsniedz EUR 43 000 000 un gada tīrais apgrozījums nepārsniedz EUR 50 000 000; ii) Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā definētie mazie un vidējie uzņēmumi.".

Savukārt Direktīvas 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (pārstrādāta redakcija) 4. panta 1. punkta 13. apakšpunkts noteic, ka "mazi vai vidēji uzņēmumi" šajā direktīvā ir uzņēmumi, kuru vidējais tirgus kapitāls ir mazāks nekā 200 000 000 euro, balstoties uz gada beigu rādītājiem pēdējos trijos kalendārajos gados.
Šis nosacījums nav iekļauts likuma 55.¹¹ pantā.

Līdz ar to likuma 55.¹¹ panta 1.¹ daļa neatbilst minētajām regulas un direktīvas prasībām un tā ir jāprecizē.
 

Likuma 55.¹¹ panta 1.¹ daļa tiek precizēta, nosakot, kādiem tieši nosacījumiem ir jāizpildās, lai kapitālsabiedrība šā panta izpratnē tiktu uzskatīta par mazo un vidējo komersantu.