Anotācija (ex-ante)

Vakcinācija pret Covid-19
Pašlaik normatīvais regulējums, kas nosaka Covid-19 vakcinācijas organizatorisko kārtību, ir iekļauts Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumos Nr.662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr.662).
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību un vakcīnu pieejamību, lielākā daļa valstu ir mazinājušas vai atcēlušas epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas bija nepieciešami Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. Valstis, kas ir sasniegušas augstu vakcinācijas aptveri prioritārajās grupās, ir samazinājušas ar Covid-19 saistīto hospitalizācijas un nāves gadījumu skaitu. 
IVP jau 2022.gada augusta sākumā norādīja, ka Covid-19 laikā iegūtā pieredze liek prognozēt, ka rudenī var palielināties vīrusa aktivitāte un pastāv augsta varbūtība, ka SARS-CoV-2 vīrusa aktivitāte būs vienlaikus ar gripas cirkulācijas palielināšanos. Covid-19 sezonalitāte vēl nav noteikta, tomēr smagie Covid-19 gadījumi (hospitalizācija, nāves gadījumi) kopš pandēmijas sākuma liecina, ka saslimstība ir bijusi daudz augstāka periodā, kas tradicionāli atbilst gripas sezonai (European Centre for Disease Prevention and Control. Interim public health considerations for COVID-19 vaccination roll-out during 2023. 5 April 2023. Stockholm: ECDC; 2023).
Savukārt līdz ar PVO 2023.gada 5.maija paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, PVO ir publicējis pagaidu ieteikumus dalībvalstīm, kuros ir ieteikts vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās.
No MK noteikumiem Nr.662 ir plānots pārņemt tikai tās Covid-19 vakcinācijas prasības, kas nodrošināmas arī turpmāk, pielāgojot tās esošajai epidemioloģiskajai situācijai. Ņemot vērā, ka vakcinācijai pret sezonālo gripu un Covid-19 iezīmējas līdzīgas sezonālas tendences un veicamās darbības, Vakcinācijas noteikumu nodaļa par sezonālo gripu jāpapildina ar Covid-19 vakcinācijas organizatorisko kārtību un vakcinācijas informācijas sistēmu (Vienotais vakcinācijas tīkls (ViVaT)) (turpmāk – ViVaT), lai iedzīvotāji arī turpmāk varētu pieteikties vakcinācijai pret Covid-19 un/vai sezonālo gripu.
Daļa Covid-19 vakcīnu ir jāuzglabā īpaši zemā temperatūrā, ko nevar nodrošināt zāļu lieltirgotavas, tādēļ MK noteikumos Nr.662 bija paredzēts īpašs regulējums, kas, iekļaujot Covid-19 vakcināciju Vakcinācijas noteikumu tvērumā, ir obligāti saglabājams.
Laiks, kad tika uzsākta visas sabiedrības vakcinācija pret Covid-19, parādīja, ka noteiktām iedzīvotāju grupām ir praktiski gandrīz neiespējami ierasties vakcinācijas kabinetā, lai vakcinētos. Tādēļ tika izveidots pakalpojums, kas noteiktos gadījumos vakcināciju pret Covid-19 paredzēja veikt personas dzīvesvietā. Šis regulējums joprojām ir aktuāls un saglabājams.

Vakcinācija pret Covid-19
Lai samazinātu smagu slimības, hospitalizācijas un nāves gadījumu risku no Covid-19, valstī ir jānodrošina vakcinācijas iespēja vispirms tiem cilvēkiem (pieaugušie un bērni), kuriem ir visaugstākais nopietnas slimības vai nāves risks. Tas paredz, ka valstij ir jānodrošina pietiekams vakcīnu daudzums, lai nodrošinātu iespēju vakcinēties gan visiem cilvēkiem, kuri pieder kādai riska grupai, gan visai sabiedrībai kopumā (iedzīvotājiem, kuri vēlas vakcinēties pret Covid-19), nodrošinot vakcinācijas pret Covid-19 pieejamību katrā administratīvajā teritorijā.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Zāļu aģentūra iesaka, ka turpmākajās vakcinācijas kampaņās pirms kārtējās elpceļu slimību sezonas prioritārā kārtība jāvērš uz cilvēkiem, kuriem ir lielāks risks saslimt ar smagu slimību: personas vecumā no 60 gadiem, cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu un hroniskām slimībām, kas viņiem rada lielāku risku neatkarīgi no vecuma, un grūtnieces. Jāapsver arī veselības aprūpes darbinieku vakcinācija, ņemot vērā viņu lielāku inficēšanās risku Covid-19 saslimstības viļņos un viņu svarīgo lomu veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanas nodrošināšanā (ECDC-EMA paziņojums par Covid-19 vakcīnu sastāva atjaunināšanu jauniem SARS-CoV-2 vīrusa variantiem; 2023.gada 7.jūnijs).
Vakcinācijas noteikumu grozījumu (turpmāk – grozījumi) 4.punkts. Tiek noteikts, ka vakcināciju pret Covid-19 arī turpmāk veiks tās ārstniecības iestādes, kas būs noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – NVD). Vienlaikus ir svarīgi saglabāt iespēju cilvēkiem vakcinēties Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēs, Valsts robežsardzes ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēs. Lai arī turpmāk veicinātu sabiedrības riska grupu vakcināciju pret sezonālo gripu (paredzot, ka būs divas sezonālas infekcijas slimības – Covid-19 un sezonālā gripa), šāda prasība tiek paredzēta arī vakcinācijai pret sezonālo gripu. Tas arī turpmāk ļaus ikvienam sabiedrības pārstāvim saņemt valsts apmaksātu vakcīnu pret Covid-19 un riska grupām – valsts apmaksātu vakcīnu pret sezonālo gripu. Līdz ar Vakcinācijas noteikumu papildināšanu ar 2.²punktu, tehnisks precizējums nepieciešams Vakcinācijas noteikumu 44.¹punktā (grozījumu 48.punkts), lai atsauci uz ārstniecības iestādēm, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, aizstātu ar atsauci uz Vakcinācijas noteikumu 2.²punktu. Ņemot vērā pieejamos datus, ka senioriem var būt dažādas hroniskas saslimšanas, kas, kombinējoties kopā ar vecumu un saslimšanu ar gripu, var radīt nopietnu draudu senioru veselībai, senioru vakcinācijai pret gripu ir izstrādātas un pieejamas augstas devas gripas vakcīnas lietošanai jau no 60 gadu vecuma. Arī Latvijā senioru vakcinācijai tiek lietotas šādas vakcīnas. Tādējādi Vakcinācijas noteikumos tiek precizēts vecums, no kura senioriem ir pieejamas valsts apmaksātas gripas vakcīnas. Šāds precizējums Vakcinācijas noteikumos nerada papildu finanšu slogu, jo gripas vakcīnas katru sezonu tiek iepirktas atbilstoši pieejamajiem finanšu līdzekļiem.
Grozījumu 5.punkts nosaka to, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāk būs iespēja saņemt valsts apmaksātas vakcīnas pret Covid-19, jeb valstij ir pienākums nodrošināt šīs vakcīnas saviem iedzīvotājiem. Ārstniecības personas rekomendē saviem pacientiem vakcinēties, īpaši riska grupu personām, bet vakcinācija, tāpat kā pret citām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, ir un paliek jebkura cilvēka brīva izvēle.
Grozījumu 6.punkts. Lai būtu vieglāk plānot to, kādas un cik vakcīnas pret Covid-19 būtu nepieciešamas, SPKC arī turpmāk vērtēs vakcinācijas aptveri, vakcīnu atlikuma apjomu un starptautiskās un nacionālās rekomendācijas vakcinācijai pret Covid-19, lai varētu plānot vakcināciju kārtējam Covid-19 vakcinācijas periodam (regulējums tiek noteikts pēc līdzības ar sezonālo gripu). Vienlaikus laiks, līdz kuram SPKC novērtē personu vakcinācijas aptveri pret sezonālo gripu, tiek pagarināts līdz 30.martam, jo parasti līdz kalendārā gada janvāra beigām nav iespējams iegūt statistiski precīzu informāciju par sezonālās gripas vakcinācijai izlietotajām vakcīnām, jo gripas epidēmija un vakcinācija parasti vēl turpinās līdz pavasarim.
Grozījumu 30.punkts paredz, ka arī turpmāk tiks saglabāta iespēja vakcīnas, kuras ir jāuzglabā īpaši zemā temperatūrā un ko nevar nodrošināt zāļu lieltirgotavas, uzglabāt Valsts asinsdonoru centrā vai citā ārstniecības iestādē. Šādā gadījumā NVD arī turpmāk slēgs vakcīnu glabājuma līgumus.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi izbraukuma vakcinācijas organizēšanas jomā, tiek veikti precizējumi Vakcinācijas noteikumu 17.punktā attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, ja vakcinācija tiek veikta ārpus vakcinācijas iestādes (grozījumu 31.-34.punkti). Papildus Vakcinācijas noteikumu 2.¹punktā (grozījumu 3.punkts) tiek norādīts, ka arī veicot vakcināciju ārpus vakcinācijas iestādes (izbraukuma vakcinācija), ir jānodrošina iespēja organizēt vakcinējamo personu plūsmu un personas novērošanu pēc vakcinācijas veikšanas, kas ir būtiski, lai vakcinācijas iestāde varētu nodrošināt personas novērošanu pēc veiktās vakcinācijas un nepieciešamības gadījumā sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējamas anafilakses attīstības gadījumā. Tā kā šie plānotie grozījumi ir svarīgi arī veicot citas izbraukuma vakcinācijas, grozījumu 31.-34.punkti tiek attiecināti uz vispārējiem vakcinācijas veikšanas nosacījumiem, nevis tikai uz vakcināciju pret Covid-19.
Vakcinācijas noteikumu IV¹ nodaļas nosaukums tiek izteikts jaunā redakcijā (grozījumu 47.punkts). Attiecīgi nodaļa tiek papildināta ar Covid-19 vakcinācijas vispārējo regulējumu.
Tiek paredzēts, ka ārstniecības personas rekomendē riska grupu personām vakcinēties pret Covid-19 (grozījumu 50.punkts), jo tas ir būtiski, lai mazinātu smagu slimības, hospitalizācijas un nāves gadījumu risku no Covid-19.
Lai saglabātu ārstniecības iestāžu iespēju nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 un gripas epidēmiskā pacēluma laikā, ārstniecības iestādei ir jārūpējas par savu darbinieku aizsardzību no saslimšanas ar Covid-19 un sezonālo gripu, tādēļ ārstniecības iestādei ir jāorganizē savu darbinieku vakcinācija, nevis darbiniekiem pašiem jāmeklē iespēja, kur vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19 (grozījumu 51.punkts). Līdz ar to ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem nebūs jādodas uz citām vakcinācijas iestādēm, lai vakcinētos pret sezonālo gripu un Covid-19. Arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pienākums ir organizēt savu klientu un darbinieku vakcināciju pret sezonālo gripu un Covid-19 (grozījumu 52.punkts), lai klientiem un darbiniekiem nebūtu jāmeklē iespēja, kur vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19. Vakcinācija pret gripu un Covid-19 ir būtiska darbinieku, pacientu un klientu aizsardzībai, drošībai un drošu pakalpojumu saņemšanai, tādēļ par to atbild darba devējs.
Grozījumu 53.punkts paredz situācijas, kurās tiek veikta personas vakcinācija pret Covid-19 dzīvesvietā. Vakcinācijas noteikumos uzskaitīto personu vakcināciju dzīvesvietā organizē personas ģimenes ārsts (grozījumu 54.punkts), jo ģimenes ārstam ir zināms gan pacienta vecums, gan pacienta veselības stāvoklis, kura dēļ pacientam ir apgrūtināta ierašanās pie ārsta. Minētais punkts neparedz to, ka ģimenes ārstam pašam obligāti ir jāveic savu pacientu vakcinācija mājās. Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē ir publicēta kārtība, kā izbraukuma vakcinācijas pakalpojums tiek organizēts dzīvesvietā. Šī kārtība ir saskaņota ar ģimenes ārstu asociācijām. Iedzīvotājs vai tā aprūpētājs ziņo, ja iedzīvotājam ir nepieciešama izbraukuma vakcinācija pret Covid-19 dzīvesvietā sava ģimenes ārsta praksei. Ja ģimenes ārsta prakse nodrošina vakcinācijas pakalpojumu, tad tālāk visu vakcinācijas procesu organizē ģimenes ārsta prakse. Ja ģimenes ārsta prakse nevakcinē mājās, tad ģimenes ārsts sagatavo apzināto pacientu sarakstu tālākai procesa organizēšanai un novirza ģimenes ārsta prakses vakcinācijas sadarbības iestādei, kas nodrošina izbraukuma vakcināciju personas dzīvesvietā.
Grozījumu 67.punkts. Saskaņā ar šobrīd noslēgtajiem līgumiem, vakcīnas pret Covid-19 ir iepirktas un tāpat kā līdz šim tiks nodrošinātas iedzīvotājiem līdz 2026.gada beigām. Covid-19 slimības izraisītājs un izplatības tendences mainās, tādēļ 2026.gadā tiks vērtēta Covid-19 ietekme uz sabiedrības veselību un nepieciešamības gadījumā no 2027.gada tiks plānots jauns vakcīnu iepirkums.

Pieaugušo vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem
Vakcinācijas noteikumu 2.pielikums pēc būtības ir pieaugušo vakcinācijas kalendārs, kas nosaka divas infekcijas slimības, pret kurām ir jāpotējas (jāveic balstvakcinācija) arī pieaugušā vecumā. Pieaugušo vakcinācijas kalendārs (Vakcinācijas noteikumu 2.pielikuma 2.punkts) noteiktam personu lokam joprojām tehniski paredz iespēju balstvakcināciju veikt biežāk kā reizi 10 gados un iekavētas revakcinācijas gadījumā tehniski paredz papildu devas ievadi. Šāds pieaugušo vakcinācijas kalendārs tika izveidots daudzus gadus atpakaļ, kad valstī bija reģistrēts ievērojams skaits saslimušo ar difteriju (difterijas epidēmija), piemēram, no 1993. gada līdz 2012. gadam Latvijā ar difteriju bija saslimuši 1 500 cilvēki, no tiem 116 (7,7%) saslimšanas gadījumi bija ar letālu iznākumu.
IVP aktualizēja jautājumu par to, ka ir nepieciešams pārstrādāt pieaugušo vakcinācijas kalendāru, nosakot, ka balstvakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem ir veicama tikai reizi 10 gados. Arī PVO nerekomendē papildu revakcināciju riska grupām ārpus imunizācijas kalendāra.

Pieaugušo vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem
Vakcinācijas noteikumu 2.pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, akcentējot periodu, kāds jāievēro pieaugušo balstvakcinācijai pret difteriju un stingumkrampjiem (ik 10 gadi); norādot, ka nokavēta vakcinācijas termiņa rezultātā nav jāatkārto pilns vakcinācijas kurss (pietiek ar vienu balstvakcinācijas devu); kā arī tiek norādīta vakcinācijas shēma iepriekš nevakcinētiem pieaugušajiem (piemēram, tiem, kurus bērnībā vecāki nav vakcinējuši, patvēruma meklētājiem) (grozījumu 69.punkts).

Vakcinācijas procesa digitalizācija, vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības sistēma un vakcinācijas informācijas sistēma
Covid-19 pandēmijas laikā ārkārtīgi aktualizējās jautājums par nepieciešamību vakcinācijas faktu reģistrēt veselības informācijas sistēmā. Tas ļāva pilnvērtīgi analizēt Covid-19 vakcīnu krājumu un apzināt vakcīnu atlikumus ārstniecības iestādēs, lai lemtu, vai pieejamais vakcīnu krājums ir pietiekošs sabiedrības vakcinācijai.
Digitalizēts vakcīnu pasūtīšanas, krājumu uzraudzības un vakcinācijas fakta reģistrācijas process ļauj iegūt objektīvus datus, kas nodrošina ne tikai operatīvu vakcīnu krājumu analīzi, ļaujot maksimāli efektīvi plānot to izlietojumu, bet arī apzināt vakcinācijas aptveri.
Ārstniecības likuma XIV.nodaļa nosaka pamatojumu veselības informācijas sistēmas darbībai. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumu Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk – noteikumi Nr.134) 4.9.apakšpunktam veselības informācijas sistēma nodrošina centralizētu apstrādi šajos noteikumos minētajiem ar personas veselību saistītajiem datiem, kas nepieciešami vakcinācijas plānošanai, organizēšanai, veikšanai un uzraudzībai atbilstoši Vakcinācijas noteikumos noteiktajai kārtībai. Savukārt plānotie grozījumi Vakcinācijas noteikumos nosaka, ka vakcinācijas fakti ir jāreģistrē (ārstniecības iestāžu pienākums reģistrēt vakcinācijas faktus). Bez vakcinācijas datu reģistrācijas nav iespējama pilnvērtīga vakcinācijas plānošana, organizēšana, veikšana un uzraudzība, kā tas ir norādīts noteikumu Nr.134 4.9.apakšpunktā.
Papildus norādāms, ka atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktam SPKC vāc, uzkrāj un analizē datus par iedzīvotāju vakcināciju un imunitāti, bet šī likuma 31.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka par veikto vakcināciju ir jāizdara ieraksts vakcinētās personas potēšanas pasē. Šobrīd vakcinācijas iestādēm (ģimenes ārstiem) ir iespēja šo informāciju “digitalizēt”, izmantojot veselības informācijas sistēmu (noteikumu Nr.134 8.pielikums “Potēšanas pase”), līdz ar to vairāk nepildot Vakcinācijas noteikumu 3.pielikuma un 5.pielikuma papīra veidlapu, savukārt vakcinētajai personai dati par vakcināciju būs pieejami elektroniski, kas pēc būtības veidos elektronisku potēšanas pasi.
Vakcinācijas pārvaldības digitalizācija ļauj atslogot ārstniecības iestādes un samazināt papīra darba apjomu, gatavojot un nosūtot informāciju, kas nepieciešama vakcīnu pasūtījumu, vakcīnu uzskaites un vakcīnu krājumu pārvaldības nodrošināšanai, tajā skaitā vakcīnu norakstīšanai un atskaišu sagatavošanai par vakcīnu izlietojumu un vakcinēto cilvēku skaitu. Vienlaikus nav nepieciešams datus dublēt ar papīra formāta datiem. Turklāt vakcinācijas procesa digitalizācija mazina arī kļūdu risku datu ievadīšanas laikā, jo daļa informācijas, piemēram, personas dati, vakcīnu sērijas numuri – sistēmā tiks atlasīti no jau pieejamajiem informācijas avotiem. Tā piemēram, vakcīnu sērijas numuri būs pieejami no zāļu lieltirgotavas ievadītās informācijas par to noliktavās pieejamajām vakcīnām, savukārt personu dati pēc risinājuma izstrādes tiks iegūti no Fizisko personu reģistra. Tāpat arī vakcinācijas procesa pārvaldības digitalizācija ne tikai dos iespēju SPKC daudz operatīvāk apstrādāt vakcīnu pasūtījumus, bet arī nodrošināt operatīvu vakcīnu piegādi iestādēm, nodrošinot efektīvāku vakcīnu krājumu un cilvēku vakcinācijas aptveres uzskaiti, tādējādi veicot izsvērtu un savlaicīgu vakcīnu plānošanu, nodrošinot mērķētākus pasākumus sabiedrības vakcinācijas veicināšanai. Vakcinācijas pārvaldības procesa digitalizācija ļaus atteikties no papīra veidlapām (Vakcinācijas noteikumu 3., 5. un 8.pielikums), ko ārstniecības personām līdz šim bija manuāli jāaizpilda un jānosūta SPKC, piemēram, ģimenes ārstiem katru gadu jāiesniedz vakcinācijas kalendāra ietvaros vakcinēto personu pārskata veidlapa (5.pielikums), ko noteica Vakcinācijas noteikumu 10.¹punkts.
Vakcinācijas pārvaldības procesa digitalizācija ļaus, izmantojot integratoru ar veselības informācijas sistēmu, attiecīgos datus automātiski ielasīt katras ārstniecības iestādes informācijas sistēmā.
Vakcinācijas pārvaldības procesa digitalizācija ir nozīmīga arī sabiedrībai, jo dos iespēju tiešsaistē veselības informācijas sistēmas platformā iegūt informāciju par savu vakcinācijas statusu un nepieciešamo nākamo vakcināciju, tādējādi ļaujot savlaicīgi ieplānot vizīti uz vakcinācijas iestādi vai arī iegūt izziņu par vakcinācijas statusu, kas varētu būt nepieciešama, piemēram, bērnam izglītības iestādes apmeklēšanai vai arī personai tādu darba pienākumu veikšanai, kas saistīti ar inficēšanās vai infekcijas slimību izplatības risku, vai arī nepieciešama ceļošanai un citām līdzīgām dzīves situācijām.
Lai digitālā vidē nodrošinātu optimālu darbu – gan vakcīnu pasūtījumu apstrādi, gan krājumu uzraudzību, gan ar vakcinācijas statusu saistītās informācijas apstrādi, būtiski, lai sistēmā pieejamie dati būtu kvalitatīvi. Tādēļ ir nepieciešams normatīvais regulējums, kas ārstniecības iestādēm uzliek par pienākumu vakcīnu pasūtījumu veikt elektroniski, nodrošinot digitālu attiecīgo datu izmantošanu vakcīnu pasūtījumam, vakcīnu krājumu uzraudzībai vai vakcinācijas fakta reģistrēšanai, tai skaitā aprakstot ievadāmo datu apjomu un termiņus. Līdz ar to, lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, nepieciešams noteikt vakcinācijas iestāžu, SPKC, NVD un zāļu lieltirgotavu tiesības un pienākumus datu apstrādei, datu apmaiņai un to uzkrāšanai.
Covid-19 pandēmija pierādīja, ka gadījumos, kad īsā laikā nepieciešama plašas sabiedrības vakcinācija, kad vakcinācijas procesā iesaistās ne tikai ģimenes ārsti, bet arī lielākas ārstniecības iestādes, tajā skaitā veselības centri un slimnīcas, vakcinācijas efektīvākai organizēšanai un pieejamības nodrošināšanai būtiska ir iespēja vakcinācijai pieteikties elektroniski, izvēloties ērtāko pakalpojuma saņemšanas vietu. Tādēļ Covid-19 pandēmijas laikā vakcinācijas pret Covid-19 efektīvākai organizēšanai tikai izveidots ViVaT. Minētā informācijas sistēma, cita starpā, nodrošināja arī iespēju digitāli pierakstīties uz vakcināciju, bet vakcinācijas iestādēm, pamatojoties uz saņemto informāciju par personas vēlmi vakcinēties, organizēt personas vakcināciju un sazināties ar personu, ja nepieciešamas izmaiņas noteiktajā vakcinācijas grafikā.

Vakcinācijas procesa digitalizācija, vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības sistēma un vakcinācijas informācijas sistēma
Grozījumu 11.-18.punkti. Grozījumi nosaka pienākumu tām zāļu lieltirgotavām, kuras ir noslēgušas līgumu ar NVD par centralizētu vakcīnu iepirkumu, nodrošināt informāciju par to noliktavās esošo vakcīnu sēriju numuriem. Grozījumi arī nosaka, ka vakcinācijas iestādes regulāro vakcīnu pasūtījumu veic digitāli. Tas nozīmē, ka vakcinācijas iestādes savā lietošanā esošajās informācijas sistēmās, kas ir sadarbspējīgas ar veselības informācijas sistēmu, ievadīs visu informāciju par vakcīnu pasūtījumu, digitāli izvēloties Zāļu valsts aģentūras ievadītos vakcīnu sēriju numurus. Caur veselības informācijas sistēmas platformu informācija par vakcinācijas iestāžu veiktajiem pasūtījumiem tiks nodota SPKC vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā, kas ir izveidota atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5.pantam. Vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmas funkcionalitāte sākotnēji bija ietverta MK noteikumu Nr.662 209.6.apakšpunktā kā vakcinācijas informācijas sistēmas sastāvdaļa attiecībā uz Covid-19 vakcīnu apriti. Vakcinācijas noteikumos minētā vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēma tiks definēta kā atsevišķa informācijas sistēma un paredzēta visu par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu aprites nodrošināšanai. Šīs sistēmas mērķis ir par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu pasūtījumu sadale vakcinācijas iestādēm, kas ļauj SPKC operatīvi uzraudzīt vakcīnu racionālu izlietojumu un veikt visu vakcīnu krājumu pārraudzību. Tas ļauj SPKC daudz labāk sekot līdzi vakcīnu pieejamības nepārtrauktībai vakcinācijas iestādēs un zāļu lieltirgotavās un veikt proaktīvas darbības (piemēram, vakcīnu pasūtījumu apjoma korekcija), ja ir vērojams nevienmērīgs vakcīnu patēriņš vakcinācijas iestādēs vai pieprasīt informāciju (korektīvās darbības) no zāļu lieltirgotavām, ja tiek konstatēts, ka vakcīnu piegādātājs nav piegādājis vakcīnas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar NVD. Vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā iekļauj šādu informāciju: vakcinācijas iestāžu kontaktinformācija, par valsts budžeta līdzekļiem iegādāto vakcīnu un vakcinācijas piederumu daudzums, komercnosaukumi, vakcīnu sēriju numuri, vakcīnu derīguma termiņi, cik vakcīnas pasūta vakcinācijas iestādes, vakcinācijas iestāžu vakcīnu krājumi, par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu un vakcīnu piederumu krājumi lieltirgotavās, vakcīnu piegāžu līgumu numuri. Vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā netiek uzkrāti un apstrādāti personu dati. Par vakcinācijas iestādēm vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā tiek iekļauta šāda informācija: vakcinācijas iestādes nosaukums, kods, filiāles kods, adrese, kontaktinformācija, lieltirgotavu nosaukumi, kas noslēgušas piegāžu līgumus par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu un vakcīnu piederumu piegādēm vakcinācijas iestādēm. No veselības informācijas sistēmas tiek iegūta informācija par vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumiem (vakcinācijas iestādei nepieciešamo vakcīnu un vakcinācijas piederumu veids un devu vai vienību skaits) un apkopotā veidā tiek iegūti dati par veiktajām vakcinācijām un izmantotajām vakcīnām. Vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēma saņem datus no ārstniecības iestāžu reģistra un no veselības informācijas sistēmas, apstrādā datus par valsts budžeta līdzekļiem iegādāto vakcīnu un vakcinācijas piederumu pieejamību, pasūtījumiem, faktisko vakcīnu un vakcinācijas piederumu izlietojumu un vakcinācijas aptveres rādītājus. SPKC izvērtēs informāciju par vakcinācijas iestāžu pasūtījumiem, veiks nepieciešamās korekcijas un nodos to zāļu lieltirgotavām pasūtījumu izpildei. Arī ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumi tiks organizēti digitāli, izmantojot iepriekš aprakstīto ceļu. SPKC ir vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmas pārzinis no 2025.gada, savukārt līdz šim laikam minētās sistēmas pārzinis ir NVD (grozījumu 65.punkts).
Noteikumu projekts paredz arī to, ka vakcinācijas iestāde katru veikto vakcinācijas faktu ievada veselības informācijas sistēmā, izmantojot savā lietošanā esošās platformas. Grozījumu 64.punkts paredz, ka vakcinācijas faktu ievade veselības informācijas sistēmā obligāti jāuzsāk ar 2024.gada 1.janvāri. Šie dati informācijas sistēmā tiek uzkrāti un NVD, kas ir šīs sistēmas pārzinis, tos agregētā veidā nodos SPKC datu analīzei. Minētā informācija, lai novērtētu vakcinācijas rezultātus un sabiedrības vakcinācijas aptveri, tiks analizēta, uzkrājot informāciju par vakcīnu izlietojumu. Vakcinācijas iestāde, ievadot informāciju par vakcinācijas faktu, norādīs arī rekomendēto nākamās vakcinācijas laiku. Tādējādi tiešsaistē tiks nodrošināta informācija gan vakcinācijas iestādei un ģimenes ārstam, gan personai par veikto vakcināciju un rekomendējamo nākamo vakcinācijas laiku, tādējādi aizvietojot patlaban papīra formā izmantojamo potēšanas pasi.
Vakcinācijas iestādes veselības informācijas sistēmā ievadīs informāciju arī par lietošanai nederīgajām, norakstītajām vai lieltirgotavai atgrieztajām vakcīnām, tai skaitā par tām vakcīnām, kas nav izlietotas vakcinācijai no daudzdevu flakoniem. Līdz ar to ārstniecības personas ir atbildīgas par racionālu vakcīnu pasūtīšanu, izlietošanu un savlaicīgu vakcinācijas faktu reģistrāciju veselības informācijas sistēmā (grozījumu 41.punkts).
Apkopojot informāciju par izlietotajām un norakstītajām vakcīnām, SPKC rīcībā būs objektīva informācija par vakcīnu reālajiem atlikumiem. Tas ļaus efektīvāk plānot nepieciešamo vakcīnu apjomu. Īpaši būtiski tas ir sezonālās gripas vakcīnu apjoma plānošanai, jo pieprasījums pēc šīm vakcīnām gadu no gada mainās. Lai SPKC rīcībā būtu kvalitatīva informācija, būtiski, lai vakcinācijas iestādes sniegtu precīzu informāciju.
Kā liecina līdzšinējā pieredze, arī digitāli sniedzot datus, gadās kļūdas, piemēram, informāciju ievadot novēloti vai nepilnīgi. Tādēļ, lai maksimāli novērstu kļūdu ietekmi uz datu kvalitāti, grozījumi paredz, ka vakcinācijas iestādes reizi mēnesī savās informācijas sistēmās pieejamos datus par vakcīnu krājumiem salīdzina ar reālajiem krājumiem. Ja tiek konstatētas neatbilstības, ārstniecības iestādes pārbauda, vai vakcinācijas fakti ir ievadīti korekti un vai pareizi veikta vakcīnu norakstīšana. Vakcinācijas iestādes šos datus aktualizē savai iekšējai lietošanai un nav paredzēta atskaišu sagatavošana un iesniegšana par vakcīnu krājumiem. Ja visi dati pareizi tiek ievadīti veselības informācijas sistēmā, vakcinācijas iestādei būs iespēja automātiski redzēt vakcīnu krājumu atlikumus.
Lai nākotnē vakcinācijas iestādēm (ģimenes ārstiem) vairāk nevajadzētu katru gadu iesniegt papīra formāta pārskatu par vakcinācijas kalendāra ietvaros vakcinētajām personām, no Vakcinācijas noteikumiem tiek svītrots 10.¹punkts (grozījumu 13.punkts), atsakoties no 5.pielikuma papīra veidlapas. Grozījumu 66.punktā tiek noteikts, ka pēdējo reizi 5.pielikums tiek aizpildīts par 2023.gadu un ar 2024.gada 31.janvāri 5.pielikums svītrojams no Vakcinācijas noteikumiem.
Tāpat arī izmantojot veselības informācijas sistēmā pieejamos datus, ģimenes ārsts var identificēt pacientus, kam vakcinācija, piemēram, pret sezonālo gripu vai Covid-19 ir īpaši rekomendēta. Pamatojoties uz minēto informāciju, ģimenes ārsts var rekomendēt savā aprūpē esošajiem pacientiem vakcināciju pret Covid-19.
Grozījumu 10.punkts redakcionāli precizē II.nodaļas nosaukumu.
Grozījumu 35.punkts un 72.punkts paredz svītrot Vakcinācijas noteikumu 8.pielikumu, bet grozījumu 70.punkts paredz svītrot Vakcinācijas noteikumu 3.pielikumu.
Grozījumu 55.-61.punkti. ViVaT no veselības informācijas sistēmas saņem datus par personu (personas vārds, uzvārds, personas kods). Vēlamo kontaktinformāciju saziņai un vēlamo vakcinācijas iestādi sistēmā norādīs persona. Vienlaicīgi arī ViVaT informācijas sistēma saņems datus par veikto Covid-19 testu un tā rezultātiem, personas vecumu un informāciju par personām, kas reģistrētas noteiktu slimību reģistros. Tā kā šī funkcionalitāte ir ļoti noderīga arī patlaban ne tikai nodrošinot pierakstu uz vakcināciju pret Covid-19, bet arī vakcinācijai pret sezonālo gripu, tiek plānots arī turpmāk saglabāt un attīstīt ViVaT funkcionalitāti personas elektroniskajam pierakstam uz vakcināciju, vakcinācijas pieteikšanai mājās un riska grupu identificēšanai vakcinācijai pret Covid-19 vai sezonālo gripu. Ņemot vērā, ka riska grupām (kas nereti sakrīt ar tām riska grupām, kuras ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret sezonālo gripu) tiek īpaši rekomendēts vakcinēties pret Covid-19, NVD ir tiesības šo personu datus "salīdzināt" ar NVD pārziņā esošajām informācijas sistēmām, lai identificētu personas ar dažādām hroniskām slimībām. Vakcinējamās personas (personas kods) atbilstība riska grupai (hroniskās slimības) tiks salīdzināta ar NVD pārziņā esošajām informācijas sistēmām. ViVaT izveidi likuma līmenī paredz 26.10.2023. veiktie grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā, papildinot likumu ar jaunu 31.¹pantu "Vakcinācijas informācijas sistēma". Tādēļ Vakcinācijas noteikumu izdošanas pamatojums tiek papildināts ar jaunu deleģējumu Ministru kabinetam (grozījumu 1.punkts), tiek papildināts Vakcinācijas noteikumu 1.punkts (grozījumu 2.punkts) un noteikts, ka ViVaT normatīvais regulējums stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī (grozījumu 68.punkts), kā tas izriet no 26.10.2023. grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā.

Veselības ministrija, tās padotības iestādes, ārstniecības iestādes un zāļu lieltirgotavas
Līdz šim Vakcinācijas noteikumos nav bijis noteikts, ka par valsts budžeta līdzekļiem tiek iegādāti arī vakcinācijas piederumi (piemēram, šļirces, adatas, vakcīnu šķaidīšanas šķīdumi u.c., bez kuru iegādes nereti nav iespējams veikt vakcināciju), kā arī vakcīnu uzglabāšanas, loģistikas un utilizācijas pakalpojumi, lai gan arī šos pakalpojumus NVD vienmēr ir iegādājies.
Vakcinācijas noteikumu 8.punktā ir paredzēta situācija, ka epidēmijas vai tās draudu gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu vakcināciju neparedzētos gadījumos un papildu vakcīnu iegādi, tomēr minētajā punktā nav paredzēta iespēja, ka veselības ministrs varētu izdot rīkojumu, kas šādā gadījumā noteiktu organizatorisko kārtību ārstniecības iestādēm atsevišķu iedzīvotāju grupu vakcinācijas procesa organizēšanai un veikšanai. Šādas situācijas veidojās gan 2020.gada nogalē, kad tika uzsākta ārstniecības personu vakcinācija pret Covid-19, gan 2022.gada vasarā, kad ar veselības ministra rīkojumu bija jānosaka vakcinācijas pret pērtiķu bakām nodrošināšanas organizatoriskā kārtība, kas attiecās tikai uz noteiktām ārstniecības iestādēm (jo šīm ārstniecības iestādēm tika piegādāta vakcīna, kas izmantojama vakcinācijai pret pērtiķu bakām). Vienlaikus arī šajā Vakcinācijas noteikumu punktā saglabājas princips, ka ārstniecības personas rekomendē saviem pacientiem vakcinēties, bet vakcinācija pret Covid-19, tāpat kā pret citām infekcijas slimībām, ir un paliek jebkura cilvēka brīva izvēle.
Pašlaik Vakcinācijas noteikumu 12.punkts nosaka SPKC reģionālo nodaļu epidemiologu kompetenci, bet 13.punkts – SPKC kompetenci vakcinācijas jomā. Ņemot vērā, ka SPKC epidemiologu darba pienākumi ir SPKC iekšējās darba organizācijas joma, tādēļ normatīvo aktu līmenī tas nav jāregulē. Līdz ar to Vakcinācijas noteikumu 12. un 13.punktā noteiktos uzdevumus nepieciešams apvienot 13.punktā un svītrot 12. un 13.punkta dublējošās normas.
Lai veiktu vakcināciju pret Vakcinācijas noteikumos minētajām infekcijas slimībām, NVD iegādājas ne tikai vakcīnas, bet arī vakcinācijas piederumus, vakcīnu uzglabāšanas, loģistikas un nepieciešamības gadījumā utilizācijas pakalpojumus. Tas tiek darīts ne tikai Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā, bet, piemēram, arī Baltijas valstu partnerības līguma ietvaros vai Eiropas Komisijas noslēgto līgumu ietvaros.
Pašreizējā Vakcinācijas noteikumu redakcija nenosaka konkrētu laiku, kad tiek izpildīti ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumi, kā arī nav noteikts, ka vitāli un epidemioloģiski svarīgu vakcīnu piegāde ir jānodrošina īsākā laikā nekā parasts vakcīnu ārpuskārtas pasūtījums.
Covid-19 pandēmija radīja nepieciešamību uzsākt vakcinācijas procesa digitalizāciju. Vakcinācijas pārvaldības digitalizācija ļauj atslogot ārstniecības iestādes un samazināt papīra darba apjomu, gatavojot un nosūtot informāciju, kas nepieciešama vakcīnu pasūtījumu, vakcīnu uzskaites un vakcīnu krājumu pārvaldības nodrošināšanai, tajā skaitā vakcīnu norakstīšanai un atskaišu sagatavošanai par vakcīnu izlietojumu un vakcinēto cilvēku skaitu. Vakcinācijas procesa pārvaldības digitalizācija ļaus SPKC daudz operatīvāk apstrādāt vakcīnu pasūtījumus, nodrošināt operatīvu vakcīnu piegādi vakcinācijas iestādēm, nodrošinot efektīvāku vakcīnu krājumu un cilvēku vakcinācijas aptveres uzskaiti, tādējādi veicot izsvērtu un savlaicīgu vakcīnu plānošanu, nodrošinot mērķētākus pasākumus sabiedrības vakcinācijas veicināšanai. Vakcinācijas pārvaldības procesa digitalizācija ļaus atteikties no papīra veidlapām, ko ārstniecības personas līdz šim pildīja manuāli un SPKC pēc tam manuāli veica vakcīnu un vakcinācijas aptveres uzskaiti.
Vakcinācijas noteikumu 44.² punkts nosaka, ka SPKC riska grupu vakcinācijas pret sezonālo gripu norisi un vakcīnas atlikuma apjomu novērtē, vadoties no vakcinācijas iestāžu sniegtajiem pārskatiem par iedzīvotāju imunizāciju un vakcīnu pasūtījumiem. Ņemot vērā, ka norisinās darbs pie vakcinācijas faktu un vakcīnu pasūtījumu digitalizācijas, nepieciešams tehnisks precizējums, nosakot, ka šādā gadījumā SPKC vērtē veselības informācijas sistēmā reģistrētos vakcīnu ievades faktus un vakcīnu pasūtījumus. Papildus norādāms, ka iepriekšējās gripas sezonas laikā atsevišķas vakcinācijas iestādes bija nepareizi interpretējušas Vakcinācijas noteikumu 44.² punktu un no 1.novembra automātiski bija uzsākušas bērnu no divu gadu vecuma un iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem, vakcināciju pret gripu ar valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu, lai gan SPKC tajā laikā vēl nebija pieņēmis lēmumu veikt šo iedzīvotāju grupu vakcināciju.
Covid-19 pandēmija pierādīja, ka gadījumos, kad īsākā laikā nepieciešama plašas sabiedrības vakcinācija, kad vakcinācijas procesā iesaistās ne tikai ģimenes ārsti, bet arī lielākas ārstniecības iestādes, tajā skaitā veselības centri un slimnīcas, vakcinācijas efektīvākai organizēšanai un pieejamības nodrošināšanai būtiska ir iespēja vakcinācijai pieteikties elektroniski, izvēloties ērtāko pakalpojuma saņemšanas vietu. Covid-19 pandēmijas laikā vakcinācijas pret Covid-19 efektīvākai organizēšanai tika izveidots ViVaT. Minētā informācijas sistēma, cita starpā, nodrošināja arī iespēju digitāli pierakstīties uz vakcināciju, bet vakcinācijas iestādēm, pamatojoties uz saņemto informāciju par personas vēlmi vakcinēties, organizēt personas vakcināciju un sazināties ar personu, ja nepieciešamas izmaiņas noteiktajā vakcinācijas grafikā. ViVaT no veselības informācijas sistēmas saņem datus par personu (personas vārds, uzvārds, personas kods). Vēlamo kontaktinformāciju saziņai un vēlamo vakcinācijas iestādi sistēmā norādīs persona. Vienlaicīgi ViVaT saņems datus par veiktajiem Covid-19 testiem un to rezultātiem, personas vecumu un informāciju par personām, kas reģistrētas noteiktu slimību reģistros. Tā kā šī funkcionalitāte ir ļoti noderīga arī patlaban, ne tikai nodrošinot pierakstu uz vakcināciju pret Covid-19, bet arī organizējot vakcināciju pret sezonālo gripu, tiek plānots arī turpmāk saglabāt un attīstīt ViVaT funkcionalitāti personas elektroniskajam pierakstam uz vakcināciju, vakcinācijas pieteikšanai mājās un riska grupu vakcinācijai pret Covid-19 vai sezonālo gripu.
Vakcinācijas noteikumu 44.⁸ punkts noteiks ViVaT mērķi, kas ir pieteikšanās riska grupu vakcinācijai pret Covid-19 un gripu, bet 44.⁹ punkts noteiks ViVaT informācijas sistēmā iekļaujamos datus un informāciju.
Vakcinācijas noteikumu 45.2.apakšpunkts paredz, ka Veselības inspekcija (turpmāk – VI) kontrolē sertifikātu esību ārstniecības personām, kuras veic vakcināciju. 2022.gada 25.janvārī spēkā stājās grozījumi Ārstniecības likumā un grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", ar kuriem tika atcelta prasība par specialitātes sertifikāta nepieciešamību patstāvīgas profesionālas darbības veikšanai māsas specialitātē. Līdz ar to ir nepieciešams grozījums attiecīgajā Vakcinācijas noteikumu punktā. 
Vakcinācijas noteikumu 47.punktā ir norādīts, ka VI amatpersonām ir tiesības pieņemt lēmumu par vakcinācijas apturēšanu attiecīgajā vakcinācijas iestādē. Nepieciešams tehnisks precizējums, norādot, ka apturēta tiek tieši vakcinācijas pakalpojuma darbība.

Veselības ministrija, tās padotības iestādes, ārstniecības iestādes un zāļu lieltirgotavas
Grozījumu 7.punkts tiek papildināts ar norādi, ka par valsts budžeta līdzekļiem tiek iepirkti vakcinācijas piederumi (piemēram, šļirces daudzdevu vakcīnām, injekciju šķīdums atsevišķu vakcīnu šķaidīšanai), uzglabāšanas, loģistikas un utilizācijas pakalpojumi. Papildu finanšu līdzekļi šo pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešami.
Vakcinācijas noteikumu 8.punkts (grozījumu 9.punkts) tiek papildināts ar norādi, ka veselības ministrs ir tiesīgs epidēmijas vai tās draudu gadījumā izdot rīkojumu, kas nosaka organizatorisko kārtību ārstniecības iestādēm atsevišķu iedzīvotāju grupu vakcinācijas veikšanai neparedzētos gadījumos, lai mazinātu infekcijas slimības izplatības draudus sabiedrībā.
Grozījumu 19.punkts paredz redakcionāli precizēt Vakcinācijas noteikumu 11.punktu, norādot, ka tieši SPKC ir atbildīgā institūcija, kurai ir jāvērtē vakcīnu izlietojums, jāplāno un jāveic darbības, lai nodrošinātu maksimāla iedzīvotāju skaita vakcināciju. SPKC to veic, iesaistot NVD.
Grozījumu 20.punkts paredz svītrot punktu, kas nosaka, kas ir jādara SPKC reģionālo nodaļu epidemiologiem, un precizē Vakcinācijas noteikumu 13.punktā SPKC veicamās darbības (grozījumu 21.-27.punkti), lai valstī tiktu veikta iedzīvotāju imunizācijas, saslimstības rādītāju un vakcīnu izlietojuma analīze; tiktu plānots kopējais nepieciešamo valsts apmaksāto vakcīnu un vakcinācijas piederumu daudzums vakcinācijas nodrošināšanai valstī; tiktu koordinēts imunizācijas process un plānoti un organizēti pasākumi vakcinācijas aptveres uzlabošanai; apkopoti dati par vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumiem; nodrošināta pieejamība datiem, kas attiecas uz vakcināciju un vakcinācijas aptveres rādītājiem; nodrošināts metodiskais atbalsts un apmācības vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem par dažādiem ar vakcināciju saistītiem jautājumiem, piemēram, Vakcinācijas rokasgrāmatas papildināšana ar dažādiem aktuāliem ar vakcinācijas procesu, vakcīnu pasūtīšanu, atskaišu aizpildīšanu un citiem saistītiem jautājumiem. Plānotie grozījumi Vakcinācijas noteikumu 13.punktā detalizētāk apraksta SPKC kompetenci vakcinācijas jomā un ir vērsti uz vakcinācijas aptveres uzlabošanu valstī, ko valstiskā līmenī koordinē SPKC atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 7.panta pirmajai daļai (plāno un koordinē infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumus; vāc, uzkrāj un analizē datus par iedzīvotāju vakcināciju un imunitāti; koordinē imunizācijas valsts politikas īstenošanu, novērtē tās efektivitāti, plāno iedzīvotāju vakcināciju, organizē un veic iedzīvotāju specifiskās imunitātes izpēti).
Noteikumi tiek papildināti ar  10.³, 10.⁴ un 10.⁵ punktiem (grozījumu 15., 16. un 17.punkts), kas nosaka digitalizētu vakcīnu pasūtīšanas, krājumu uzraudzības un vakcinācijas fakta reģistrācijas procesu, ļauj iegūt objektīvus datus, kas nodrošina ne tikai operatīvu vakcīnu krājumu analīzi, ļaujot maksimāli efektīvi plānot to izlietojumu, bet arī apzināt vakcinācijas aptveri. SPKC veicamie uzdevumi ir nepieciešami, lai precīzi saplānotu vakcīnu apjomu vakcinācijas kalendāra izpildei valstī. Papildus arī izmantojot veselības informācijas sistēmā pieejamos datus, ģimenes ārsts var identificēt pacientus, kam vakcinācija, piemēram, pret sezonālo gripu vai Covid-19 ir īpaši rekomendēta, jo persona ir riska grupā. Pamatojoties uz minēto informāciju, ģimenes ārsts var veidot vakcinējamo personu sarakstus, lai organizētu savā aprūpē esošo pacientu vakcināciju.
Līdz ar Vakcinācijas noteikumu 12.punkta svītrošanu, tiek veikts tehnisks precizējums Vakcinācijas noteikumu 38.punktā (grozījumu 46.punkts). ​​
Grozījumu 28.punkts redakcionāli precizē un papildina NVD pienākumus, kas attiecas uz vakcīnu iegādi, norādot, ka NVD iegādājas arī vakcinācijas piederumus un vakcīnu uzglabāšanas, loģistikas un utilizācijas pakalpojumus. Tā kā tas tiek darīts arī Baltijas valstu partnerības līguma ietvaros vai Eiropas Komisijas noslēgto līgumu ietvaros, tad Vakcinācijas noteikumu tekstā tiek lietots vispārīgs apzīmējums, ka tas tiek darīts publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Grozījumu 29.punkts. Vakcinācijas noteikumu 14.¹punkts tiek papildināts ar nosacījumu, ka ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumu zāļu lieltirgotava nodrošina ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā, bet vakcīnas, kas ir vitāli svarīgas, zāļu lieltirgotava piegādā ne vēlāk kā 24 stundu laikā.
Grozījumu 49.punkts paredz, ka SPKC kontrolē par valsts budžeta līdzekļiem iegādāto gripas sezonālās vakcīnas izlietojumu, balstoties uz veselības informācijas sistēmā reģistrētajiem vakcīnu ievades faktiem, kā arī tiek precizēts, ka pārmērīga no valsts budžeta finansēto gripas vakcīnu atlikuma gadījumā precīzu datumu, ar kuru uzsākt citu iedzīvotāju grupu vakcināciju, noteiks SPKC, lai izvairītos no situācijas, ka vakcinācijas iestādes ar 1.novembri automātiski uzsāk bērnu no divu gadu vecuma un iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem, vakcināciju un ar 1.decembri – visas sabiedrības vakcināciju ar vakcīnām, kas iegādātas riska grupu personu vakcinācijai.
Grozījumu 62.punkts vairāk neparedz pienākumu VI kontrolēt sertifikātu esību māsām. Māsām atļauts patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei, ja viņas ir ieguvušas profesionālās kvalifikācijas apliecību un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Saskaņā ar Ārstniecības likumu ārstniecības personas nodarbojas ar ārstniecību atbilstoši tām noteiktajām kompetencēm, tādējādi tiek noteikts, ka VI kontrolē tiesības veikt vakcināciju ārstniecības personām atbilstoši noteiktajām kompetencēm.
Grozījumu 63.punkts paredz tehnisku precizējumu, norādot, ka VI amatpersonām ir tiesības pieņemt lēmumu par vakcinācijas pakalpojuma darbības apturēšanu attiecīgajā vakcinācijas iestādē.

Atteikuma veidlapa no vakcinācijas
Vakcinācijas noteikumu 28.punkts paredz, ja vakcinējamā persona vai pacienta likumiskais pārstāvis atsakās no vakcinācijas, ārstniecības persona noformē rakstisku atteikumu. Daļa ārstniecības personu ir norādījušas, ka ērtākai lietošanai būtu izmantojama noteiktas formas veidlapa, kuru aizpildītu un parakstītu ārstniecības persona un vakcinējamā persona vai pacienta likumiskais pārstāvis. Veidlapu varētu izmantot jebkurš veselības aprūpes speciālists, kas veic valsts nodrošinātu vakcināciju. Šādu aizpildītu veidlapu ārstniecības persona uzglabātu pacienta ambulatorajā kartē. Atteikuma no vakcinācijas veidlapas nepieciešamība tika diskutēta vairākās IVP sēdēs un, piemēram, IVP sēdē Nr. 60, tika nolemts, ka šis atteikums neliegtu turpmāk bērnam vai pieaugušajam vakcinēties. Minētās veidlapas sagatavošanā 2020. gadā ir piedalījusies IVP un SPKC, kā arī priekšlikumus ir sniegusi VI, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācija.

Atteikuma veidlapa no vakcinācijas
Ņemot vērā to, ka personai lēmumu par nevakcinēšanos jāpieņem balstoties uz objektīvu informāciju un izprotot nevakcinēšanās sekas, noteikumu projekts paredz, ka, ierodoties pie ģimenes ārsta, persona atteikumu no vakcinācijas, kā arī to, ka ir saņēmusi visu nepieciešamo informāciju un apzinās atteikuma sekas, apliecina rakstiski. Grozījumu 43.punkts paredz, ka ārstniecības persona rakstiskā vakcinācijas atteikuma noformēšanai izmanto šo noteikumu 9.pielikumā (grozījumu 73.punkts) minēto atteikuma no vakcinācijas veidlapu. Ņemot vērā, ka pirms atteikuma no vakcinācijas noformēšanas personai ir jāsaņem visa nepieciešamā informācija un jāapzinās nevakcinēšanās riski, grozījumos tiek norādīts, ka tiek noformēts informētais atteikums. Ja ārstniecības persona nevēlās izmantot šādu veidlapu, tad ārstniecības persona atteikumu noformē rakstiski brīvā formā (tāpat kā līdz šim), iekļaujot brīvajā atteikuma formā informāciju no šo noteikumu 9.pielikuma. Neraugoties uz noformēto atteikumu no vakcinācijas, ārstniecības persona turpina skaidrot vakcinācijas nepieciešamību turpmākajā komunikācijā ar pacientu.

Citi redakcionāli precizējumi
Vakcinācijas noteikumu 22.punkts nosaka, ka iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas. Pēc būtības šis Vakcinācijas noteikumu punkts dublē Pacientu tiesību likumā noteiktās prasības, piemēram, 8.pants nosaka, ka pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, bet 6.pants paredz pacienta piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no tās (ceturtā daļa - pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas, no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības tās laikā), kā arī Vakcinācijas noteikumu 28.punkts nosaka procedūru atteikumam no vakcinācijas.
Vakcinācijas noteikumu 26.2.apakšpunktā ir nepieciešams redakcionāls precizējums, jo, piemēram, vakcīnas lietošanas instrukcija nesatur informāciju par vakcinējamās personas medicīnisko novērošanu pēcvakcinācijas periodā, bet vakcinējamā persona pēc vakcinācijas ir jānovēro, lai iespējamas anafilakses attīstības gadījumā personai operatīvi varētu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Vakcinācijas noteikumu 29.punkta redakcija nav atbilstoša pašreizējai situācijai, jo jauna dizaina potēšanas pases papīra formātā nav paredzēts izdot, bet šie grozījumi Vakcinācijas noteikumos paredz vakcinācijas faktu digitalizāciju, tādēļ pacientiem veidosies “digitālās” potēšanas pases. Atbilstoši noteikumu Nr.134 7.8.apakšpunktam veselības informācijas sistēmā iekļauj medicīniskos dokumentus, kas satur ierobežotas pieejamības papilddatus par pacientu - potēšanas pase (8.pielikums). Savukārt Vakcinācijas noteikumu 10.⁶punkts paredz, ka visi paziņojumi un informācija, kas atspoguļota veselības informācijas sistēmā ir pielīdzināma papīra formātā noformēta dokumenta izsniegtai informācijai, izziņai vai apliecinājumam.
Vakcinācijas noteikumu 33.4.apakšpunkts nosaka, ka personām, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūras, ir jāvakcinējas pret B hepatītu, jo šīs personas, pildot darba pienākumus, nonāk tiešā saskarē ar cilvēku bioloģiskajiem materiāliem, kas var saturēt vai pārnest B hepatīta vīrusu. Saskaņā ar 2015.gada 8.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu" pakalpojuma sniedzējs, tajā skaitā pašnodarbinātā persona, iesniedz VI iesniegumu par darbības uzsākšanu, jo minētā persona arī sniedz paaugstināta riska pakalpojumus. Tādēļ, lai izvairītos no pārpratumiem normatīvā akta ievērošanā, Vakcinācijas noteikumos normatīvais regulējums tiek precizēts, norādot, ka arī pašnodarbinātajām personām ir nepieciešams vakcinēties pret B hepatītu, jo arī pašnodarbināto personu sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar paaugstinātu infekcijas slimību izplatīšanas risku.
Vakcinācijas noteikumu 6.pielikums nosaka tās vakcinācijas iestādes, kurās veic vakcināciju pret dzelteno drudzi, bet sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bowarin centrs” ir izslēgta no Ārstniecības iestāžu reģistra jau 2018.gada 31.decembrī, tādēļ nepieciešams precizēt attiecīgo pielikumu.
Ņemot vērā vakcinācijas faktu digitalizācijas procesu, no Vakcinācijas noteikumiem nepieciešams svītrot veidlapas (3.pielikums, 5.pielikums, 8.pielikums), kas papīra formātā ārstniecības personām vairāk nebūs jāpilda.

Citi redakcionāli precizējumi
Grozījumu 7.punkts. Ņemot vērā, ka 2019.gadā (2019.gada 19.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.125) Vakcinācijas noteikumu 3.punkts tika izteikts jaunā redakcijā, tas tika papildināts ar 3.7.apakšpunktu, nosakot, ka bērni ir vakcinējami pret ērču encefalītu saskaņā ar Vakcinācijas noteikumu 23.¹punktu. Tādējādi Vakcinācijas noteikumu 6.punktā vairāk nav nepieciešams īpaši atsaukties uz 23.¹punktā minēto vakcināciju, jo Vakcinācijas noteikumu 3.punkts sevī jau ietver atsauci uz 23.¹punktu. Tas nozīmē, ka arī turpmāk paredzēts, ka visi izdevumi, kas saistīti ar bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu atbilstoši Vakcinācijas noteikumu 23.¹punkta nosacījumiem tiks nodrošināti no valsts pamatbudžeta.
Grozījumu 8.punkts paredz tehnisku precizējumu vārdus "likumīgais pārstāvis" aizstājot ar vārdiem "likumiskais pārstāvis". Līdzīgs grozījums tiek veikts Vakcinācijas noteikumu 24.punktā (grozījumu 37.punkts) un 26.1.apakšpunktā (grozījumu 38.punkts).
Grozījumu 36.punkts paredz svītrot Vakcinācijas noteikumu 22.punktu, jo nav nepieciešams dublēt normatīvo aktu prasības, kas jau izriet no Pacientu tiesību likuma un Vakcinācijas noteikumu 28.punkta prasībām. Tādējādi arī turpmāk vakcinējamai personai (pamatojoties uz Pacientu tiesību likumu un Vakcinācijas noteikumu 28.punktu) būs tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas.
Grozījumu 39.punkts precizē, ka ārstniecības persona ir atbildīga par vakcīnas pareizu ievadīšanu atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai, par vakcinējamo personu plūsmas organizēšanu un par vakcinējamās personas novērošanu pēcvakcinācijas periodā, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējamas anafilakses attīstības gadījumā.
Grozījumu 40.punkts paredz no Vakcinācijas noteikumu 26.3.apakšpunkta svītrot vārdus "vizītes laikā", jo nereti pacients pie ģimenes ārsta ierodas kādas akūtas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma laikā un tādēļ attiecīgās vizītes laikā neplāno veikt vakcināciju. Tādējādi ārstniecības persona var vienoties ar pacientu par labāko vizītes laiku tieši vakcinācijas veikšanai.
No Vakcinācijas noteikumu 27.3.apakšpunkta (grozījumu 42.punkts) tiek svītrots infekcijas slimību uzskaitījums, pret kurām ārsts var rekomendēt savu pacientu vakcinēties. Tas tiek darīts tādēļ, lai vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzskaitījums nebūtu nepilnīgs un tas nebūtu regulāri jāpapildina, bez tam ārstniecības persona var rekomendēt pacientam vakcinēties ar ceļotājiem domātām vakcīnām, ja persona plāno doties noteiktā ceļojumā. Vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzskaitījuma vietā katrā konkrētajā gadījumā tiek piedāvāts sekot gan ārstniecības personas rekomendācijām, gan SPKC tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām.
Grozījumu 44.punkts paredz svītrot Vakcinācijas noteikumu 29.punktu. Iedzīvotāji savai ērtībai arī turpmāk varēs lietot papīra formāta potēšanas pases, turklāt iedzīvotājiem veselības informācijas sistēmā būs pieejama elektroniskā potēšanas pase, kurā uzkrāsies informācija par veiktajām vakcinācijām, ja ārstniecības persona informāciju par vakcinācijas faktu ievadīs veselības informācijas sistēmā.
Grozījumu 45.punkts precizē, ka arī pašnodarbinātajām personām, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūras, ir jāvakcinējas pret B hepatītu.
Grozījumu 71.punkts svītro sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bowarin centrs” no vakcinācijas iestāžu saraksta (6.pielikums), kurās veic vakcināciju pret dzelteno drudzi.