Anotācija

Arvien pieaugošā starptautiskā konkurence augstākajā izglītībā (konkurence par studentu), tehnoloģiju, tai skaitā mākslīgā intelekta, straujā attīstība, uzsāktās reformas augstākajā izglītībā (cikliskā institucionālā akreditācija, akadēmiskās karjeras modelis, augstskolu konsolidācija, pāreja uz augstskolu institucionālo finansējumu, tālākizglītības attīstība (mikrokvalifikācijas)), ir izaicinājumi, kas prasa atbilstošus risinājumus.

Latvijai ir jābūt gatavai mūžizglītības izaicinājumam – nepieciešamībai mācīties visa mūža garumā. Līdz ar to augstākās izglītības piedāvājumam ir jābūt:
- elastīgam pēc formas (akadēmiskā, profesionālā, mūžizglītība);
- elastīgi organizētam (jebkādu kursu jebkurā institūcijā);
- ar pielāgotu saturu (atbilstoši darba devēja vajadzībām, paša interesēm vai karjeras plāniem);
- ar individualizētu un efektīvu metodiku (rīki, ātrums, forma: klātiene/attālināti);
- ar pilnvērtīgu atbalstu – datos balstītām rekomendācijām.
Latvijas augstākās izglītības institūcijām ir jāspēj to nodrošināt. Augstākās izglītības piedāvājumam jābūt starptautiski konkurētspējīgam pēc satura un metodikas.

Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju raksturo vairāki rādītāji, tai skaitā Latvijas augstskolu vieta prestižākajos globālajos universitāšu reitingos, ārvalstu studējošo skaita izmaiņas, studējošo atbiruma izmaiņas, darba devēju apmierinātība ar augstskolu absolventiem, studējošo atsauksmes par studiju procesu, u.c.
2024. gada globālajos universitāšu reitingos (Times Higher Education, QS World  University Rankings, Šanhajas Academic Ranking of World Universities (ARWU))[1], joprojām neviena no Latvijas universitātēm nav iekļuvusi šo reitingu TOP 500. Lai arī augstskolas atrašanās šo reitingu TOP 500 nav pašmērķis, taču tas būtu nepārprotams indikators tam, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā darbojas izcilas uz zinātni un inovācijām orientētas augstākās izglītības iestādes, kas kalpo par pamatu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei.
Viena no negatīvajām tendencēm ir tā, ka Latvijas sekmīgākie un labākie vidusskolu absolventi arvien vairāk izvēlas studijas ārvalstu augstskolās, mūsu augstskolām trūkst izcilības. Šobrīd zaudējam arī konkurencē par kvalitatīvākiem ārvalstu studentiem, kā arī ir nepietiekams kvalitatīva ārvalstu un vietējā akadēmiskā personāla skaits.
Latvijā būtiska problēma ir lielais studentu atbirums – bakalaura studijas pabeidz mazāk par pusi (48%) no studentiem, kas tās uzsākuši, un tas ir zemākais rādītājs starp OECD valstīm, par kurām pieejami šādi dati[2]. Tas negatīvi ietekmē arī absolventu skaitu.
Lai arī studējošo atbirumu ietekmē daudzi faktori, tomēr viens no nozīmīgākajiem ir studējošā ierobežotās iespējas pielāgot studiju saturu, metodes un norises formu pēc iespējas tuvu savām aktuālajām karjeras vajadzībām vai interesēm – atbilstoši sev piemērotākajām satura un prasmju apguves metodēm, kā arī elastīgi iekļaut studiju procesu savā darba un ģimenes dzīvē (t.sk. vismaz daļēji studējot attālināti sev izdevīgā vietā un laikā), radot nepieciešamību izvēlēties starp karjeras attīstību (vai ģimeni) un studijām.

4.2.2.11. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts ir viena no iespējām, kā samazināt studējošo atbirumu un paaugstināt Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju.

Augstskolas līdz šim jau ir ieguldījušas nozīmīgus resursus IT jomas attīstībā, tai skaitā studiju procesa modernizācijā, ko sevišķi ir veicinājusi pielāgošanās darbam pandēmijas apstākļos. Vienlaikus tehnoloģiju straujā attīstība rada nepieciešamību pastāvīgi pilnveidot un modernizēt gan savas studiju vadības sistēmas, gan izmantot arvien pieaugušās mākslīgā intelekta risinājumu iespējas, gan sadarboties, ieviešot dažādus digitālos koplietošanas risinājumus.
Neieguldot studiju procesa digitalizācijā, kas nodrošinātu elastīgākas studiju iespējas un modernāku studiju procesu, mūsu augstskolas atpaliks no konkurentiem un zaudēs studentus. 4.2.2.11. pasākuma ietvaros augstākās izglītības institūcijām (augstskolām un koledžām – turpmāk arī AII) būs iespēja modernizēt savu studiju pārvaldības procesu un organizēt sadarbību studiju nodrošināšanā, kā rezultātā vistiešākā veidā tiks risināta problēma – lielais studentu atbirums.
Pasaules izglītības vides globalizācija, studentu mācīšanās vēlmes, tehnoloģiju piedāvātās izglītības iespējas un rīki, kā arī reģionu, valstu un izglītības institūciju savstarpēja sacensība par labākajām izglītības sistēmām Latvijai neļauj palikt iepakaļ. Izglītības jomā digitālai transformācijai (digitālo tehnoloģiju visaptveroša integrācija visos izglītības sistēmu, procesu un mācību metožu aspektos un atbilstoša šo sistēmu, procesu un metožu izmaiņa ar mērķi uzlabot mācību pieredzi, paaugstināt izglītības rezultātus un palielināt izglītības iestāžu darbības efektivitāti) saskaņoti jānotiek visus līmeņos un ņemot vērā reģionālās (t.i. Eiropas Savienības un Baltijas jūras reģiona valstu) iniciatīvas.

Papildu sistēmiskajiem atbalsta pasākumiem digitālo risinājumu attīstībai, tai skaitā e-pakalpojumiem augstākajā izglītībā, kas tiks nodrošināti saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam plānoto (vienotā pieteikšanās platforma studijām Latvijas un ārvalstu reflektantiem, izglītības diplomu reģistra attīstīšana un elektroniska diploma izstrāde, e-studentu kartes ieviešana u.c.), AII ir nepieciešami arī citi centralizēti ieviešami digitālie risinājumi.

Viena no problēmām ir nacionāla līmeņa studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu trūkums, kas nodrošinātu vienotu izglītības informācijas uzkrāšanu un tās apriti starp institūcijām, uz kā bāzes būtu iespējams attīstīt mūsdienīgu un efektīvu studiju procesu – studentu iekšzemes un ārējo mobilitāti, elastīgas iespējas izvēlēties sevi interesējošus kursus dažādās institūcijās, iespējas veidot kopējas vai individualizētākas studiju programmas, digitālo izglītības dokumentu (tai skaitā sertifikātu, apliecinājumu) apriti, studējošo vēsturisko datu (elektroniskas studējošās personas lietas) izmantošanu, lai samazinātu dokumentu apriti un administratīvo slogu (gan studējošajiem, gan institūcijām) augstākajā izglītībā, kā arī pilnvērtīga kvalitatīvu augstākās izglītības datu kopa kalpotu izglītības politikas un cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas pasākumu plānošanai un īstenošanai.
Šobrīd Latvijas AII lieto iekšēji izstrādātas studiju vadības sistēmas, kuru bāzes funkcionalitāte ir vērsta uz studentu grupu apmācību visas programmas garumā. Latvijas Universitātes izstrādāto sistēmu LUIS/LAIS koplieto vairākas AII. Sistēmas tikai atsevišķos gadījumos lieto starptautiski pieņemtus datu apmaiņas standartus (piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte lieto EMREX) un nodrošina mūsdienu studiju procesam nepieciešamos atbalsta pakalpojumus, tādus kā studējošo progresa automātiskā uzraudzība, atbalsta pakalpojumu vadīšana, adaptīvā programmu vadība (ieskaitot atgriešanās studijās pēc pārtraukuma), starpinstitūciju mobilitāte, tālākizglītības un profesionālās pilnveides apliecinājumu uzskaite, kā arī nesatur vai satur minimālu funkcionalitāti operatīvai datu apmaiņai starp AII un to izmantošanai vienota studiju procesa organizēšanai. Tikai daļa šo pakalpojumu balstās uz efektīvu studentu iepriekšējo sasniegumu informācijas izmantošanu, plānojot (ieskaitot ar mākslīgo intelektu) tālāko mācību procesu gan vienas institūcijas iekšienē, gan starp institūcijām.
Studējošo datus par studiju aktivitātēm, sasniegumiem un statusu uztur katra institucionālā studiju informācijas sistēma atsevišķi. Augstākajā izglītībā diplomi un apliecinājumi tiek izsniegti papīra veidā. Dati tiek nodoti Valsts izglītības informācijas sistēmai (turpmāk – VIIS) minimālā apmērā, ne vienmēr tie ir operatīvie dati. Līdz ar to ikviena pakalpojuma, kas ietver dažādas institūcijas, sniegšana (piemēram, kursa izvēle vai AII maiņa) balstās uz papīra dokumentu izdošanu. Tas palielina administratīvo slogu gan studējošajiem, gan AII, un bremzē elastīgu studiju piedāvājumu attīstību. Izglītības apliecinājumu reģistra attīstīšana un elektronisko diplomu ieviešana arī augstākajā izglītībā ļautu šīs problēmas atrisināt.

Vairākas Latvijas augstākās izglītības iestādes ir norādījušas, ka viena no iespējām, lai būtiski uzlabotu studējošo iespējas, mobilitāti un paaugstinātu studijas pabeigušo īpatsvaru, ir vienots un standartizēts studiju programmu reģistrs/katalogs (turpmāk – programmu katalogs) un studiju un mācību kursu reģistrs/katalogs (turpmāk – kursu katalogs).  
Šobrīd studējošajiem nav iespējas vienotā koplietojamu datu platformā iegūt informāciju par visu AII izglītības pakalpojumu piedāvājumiem (studiju kursi, tālākizglītības kursi), lai studējošais varētu pieteikties un apgūt citas augstskolas piedāvāto studiju kursu, tādā veidā nodrošinot mācības bez "institucionālām" robežām.
Vienota programmu kataloga un kursu kataloga izveide veicinātu mikrokvalifikāciju attīstību, kas atbilstu Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) īstenotajām reformām augstākajā izglītībā. Saskaņā ar IZM konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu"[3] mikrokvalifikācijas ir jauna pieeja mūžizglītības piedāvājumā, kā ietvaros varēs veidot elastīgu un darba tirgum piemērotu izglītības piedāvājumu. Atbilstoši minētajā konceptuālajā ziņojumā paredzētajam IZM sadarbībā ar Vidzemes augstskolu īstenos mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu, kurā viens no uzdevumiem ir definēt terminu "micro-credential". Vienota kursu kataloga izveide ļautu AII attīstīt un dažādot studiju piedāvājumu dažādām izglītojamo grupām atbilstoši katra individuālajām vajadzībām un izvēlētajai karjerai, kā arī uzlabotu Latvijas AII konkurētspēju.

Lai nodrošinātu iespēju augstākās izglītības pakalpojumus elastīgi saņemt Eiropas vienotajā tirgū, jābūt iespējai Latvijas AII nodot un saņemt studējošo datus institūcijām citās Eiropas valstīs. Lai šī sistēma efektīvi darbotos, nacionāli ir jānodrošina datu standartizācija visos izglītības līmeņos un galvenajās procesu kategorijās. Institucionālās sistēmas un koplietošanas risinājumi datu struktūru veidošanai un datu apmaiņai ir jāizmanto starptautiskos standartus, tostarp atbilstību ELM (Europass Learning Model) un EMREX ELMO (Electronic Learner Mobility), lai nodrošinātu, ka studiju programmas un iegūtās kvalifikācijas tiek atpazītas un ir interpretējamas visā ES. Tāpat standartizētu datu apmaiņa nepieciešama, lai varētu ieviest 2024. gada 11. aprīlī Eiropas Komisijas un Eiropas padomes pieņemto regulu (2024/1183) par Eiropas Digitālo identitāti (eIDAS 2.0)[4], kas paredz arī prasmju un izglītības iespēju un dokumentu digitālo pieejamību un pārnešanu.

Tāpat jābūt saskaņotiem studiju vadības procesiem dažādās augstskolās, tāpēc plānots tos veidot atbilstoši Augstākās izglītības etalonmodelim (Higher Education Reference Model – turpmāk HERM)[5]. HERM ir Eiropas (EUNIS), Lielbritānijas (UCISA) un ASV (EDUCAUSE) vadošo izglītības tehnoloģiju asociāciju izstrādāta strukturēta pieeja/ietvars informācijas tehnoloģiju attīstīšanai, plānošanai, ieviešanai un pārvaldībai augstākās izglītības institūcijās. HERM modelis atbilst TOGAF ietvaram (TOGAF – The Open Group Architekture Framework, jeb Atvērto grupu arhitektūras ietvars), kuru iesaka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Tieši nacionāla līmeņa sistēmu savietošana un informācijas apmaiņa nodrošinātu studentiem ērtu sava mācību ceļa izvēli, un līdz ar to mazāku atbirumu un lielāku iespēju pabeigt studiju programmu pēc pārtraukuma. Tādēļ nepieciešams veidot modernus studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumus kā vienotu, saskaņotu nacionālo sistēmu, ietverot vienotu institucionālo risinājumu un tehnoloģisko risinājumu kopumu, kurš atbalsta institūciju individuālās studiju pārvaldības vajadzības, tajā pašā laikā dod iespēju nodrošināt studentiem augstāka līmeņa pakalpojumu grozu. Vienotie nacionālie koplietošanas risinājumi nodrošinās arī studējošo vēsturisko sasniegumu datu izmantošanu izglītības politikas, tālākizglītības un cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas pasākumu plānošanai un  īstenošanai.

Kā viena no problēmām iezīmējas arī tā, ka AII vērojama fragmentēta digitālo un bibliotēku resursu pārvaldība.
Esošās bibliotēku vadības sistēmas pārsvarā vērstas uz drukāto resursu pārvaldību. Savukārt digitālie resursi ir dažādās datu bāzēs un rīkos. Efektīvam, produktīvam un pilnvērtīgam studiju procesam trūkst vienotas informācijas resursu pārvaldības, kas ietvertu gan drukātos, gan datu bāzes, gan dažādus digitālos rīkus, digitālos resursus u.c., nodrošinātu to integrāciju mācību procesā caur mācību un studiju vadības sistēmām. Tāpat šo resursu efektīvu izmantošanu kavē analītikas iespēju trūkums, tās nav integrētas ar AII resursu pārvaldības sistēmām. Novecojušie risinājumi neļauj AII pilnvērtīgi sadarboties to rīcībā esošo informācijas resursu pilnvērtīgā izmantošanā. Tādēļ nepieciešams vienots risinājums, kas vērsts uz bibliotēku operāciju efektīvu pārvaldīšanu.

Viena no studiju plāna īstenošanas sastāvdaļām, it īpaši profesionālajās studiju programmās, ir studējošo praktisko iemaņu un reālā darba pieredzes apgūšana, tai skaitā prakses. Šobrīd Latvijā nav centralizētas sistēmas, kas nodrošinātu iespēju studentiem atrast atbilstošas prakses vietas un darba devējiem atrast praktikantus, jo informācija ir izkaisīta dažādās platformās vai pieejama tikai konkrētās institūcijās. Tāpat nepilnīgi ir attīstīta prakšu vadība. Prakšu koordinēšana un administrēšana bez integrētas sistēmas ir laikietilpīga, prasa daudz manuāla darba un var radīt kļūdas. Bez centralizētas sistēmas ir grūti apkopot un analizēt datus par prakšu norisi, studentu sniegumu un darba devēju atsauksmēm, kā arī ir grūtības nodrošināt, ka studentu prakses atbilst viņu akadēmiskajiem mērķiem un karjeras plāniem. Studentu pieredzi un mācību rezultātus negatīvi ietekmē saziņas trūkums starp AII, studentiem un darba devējiem.
Bez sistematizētas prakšu rezultātu pārskatīšanas un atsauksmju mehānisma ir apgrūtinoši nodrošināt prakšu kvalitāti un atbilstību standartiem. Līdz ar to ir nepieciešams ieviest centralizētu sistēmu, kas vienoti nodrošinātu pieeju prakšu vietu meklēšanai, pieteikšanai un pārvaldībai gan studentiem, AII, darba devējiem.

AII nepilnīgi ir izmantota iespēja uzlabot studiju procesa kvalitāti ar regulāru, pastāvīgu un savlaicīgu studējošo, mācībspēku un citu iesaistīto pušu viedokļu apzināšanu, lai operatīvi reaģētu uz trūkumiem un nepilnībām un tās novērstu. Pasniedzēju, personāla, studentu un kursu novērtēšanas sistēmas ir nozīmīgi rīki nepārtrauktai kvalitātes uzlabošanai augstākās izglītības iestādēs. Tās nodrošina, ka mācību metodes un kursu saturs atbilst studentu vajadzībām un izglītības standartiem, apkopojot un analizējot atsauksmes, kas palīdz identificēt nepieciešamos uzlabojumus un virzīt stratēģiskas izmaiņas. Lai arī šobrīd visās Latvijas AII ir ieviestas studējošo aptaujas, lai iegūtu atgriezenisko saiti par studiju procesa kvalitāti, tai skaitā novērtētu akadēmisko personālu un studējošo viedokļu apzināšana ir viena no iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas prasībām, vienlaikus pieredze liecina, ka joprojām trūkst efektīvas atgriezeniskās saites no studentiem, ir nepietiekama pasniedzēju darbības izvērtēšana, ir zema studentu iesaiste, kā arī vērojams atgriezeniskās saites pārredzamības trūkums.
Šobrīd nav iespējams arī veikt vienotu, visaptverošu Latvijas studējošo aptauju.
Līdz ar to ir nepieciešams centralizēti ieviešams risinājums, izveidojot un attīstot attiecīgu novērtēšanas platformu.

Šobrīd augstskolās aktuāla problēma saistībā ar pētniecības atbilstību personas datu aizsardzības regulējumu ir personas datu apstrādes piekrišanas pārvaldība studējošo pētniecības aktivitātēs (it īpaši veselības un sociālās aprūpes jomās, kurās ir īpaši sensitīvi personas dati). Līdz ar to visām augstskolām ir nepieciešama koplietošanas sistēma, kas nodrošinātu personas datu aizsardzību pētniecībā atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – VDAR), kā arī personas datu apstrādes piekrišanas pārvaldību un datu izmantošanas pārredzamību.

[1] https://www.topuniversities.com/university-rankings; https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings; http://www.shanghairanking.com/

[2]OECD dati (https://www.oecd-ilibrary.org/sites/90f24437-en/index.html?itemId=/content/component/90f24437-en)

[3] MK 18.06.2024. rīkojums Nr. 502  "Par konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu" (https://likumi.lv/ta/id/352919-par-konceptualo-zinojumu-par-augstakas-izglitibas-institucionalo-finansesanu)

[4] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L_202401183

[5] https://caudit.edu.au/communities/caudit-higher-education-reference-models/

4.2.2.11.pasākuma investīcijas studiju procesa digitalizācijai ir plānotas digitālo risinājumu, tai skaitā koplietošanas risinājumu ieviešanā, lai nodrošinātu studentcentrētu, elastīgu Eiropas augstākās izglītības telpā konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu, ņemot vērā digitālo transformāciju.

4.2.2.11. pasākums ir vērsts uz NAP2027 noteikto politikas mērķu sasniegšanu.[1]

4.2.2.11. pasākums ir vērsts arī uz IAP2027 noteikto mērķi: "Mūsdienīgs,  kvalitatīvs un uz  darba  tirgū  augsti  novērtētu  prasmju attīstīšanu orientēts  izglītības  piedāvājums" un veicinās vairāku IAP2027 indikatoru mērķa vērtības sasniegšanu, tai skaitā "Augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0 līdz 3 profesiju pamatgrupā (vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti)”, salīdzinot ar kopējo augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaitu" mērķa vērtības sasniegšanu (bāze 2018. gadā – 78 %, mērķis 2027. gadā – 80 %), "Iedzīvotāji, kas pabeiguši vidusskolu un turpina izglītību augstākās izglītības iestādēs un koledžās" mērķa vērtības sasniegšanu (bāze 2018. gadā – 68%, mērķis 2029. gadā – 73%), kā arī "Augstākās izglītības programmās uzņemto un absolvējušo skaita attiecība" mērķa vērtības sasniegšanu (bāze 2018. gadā – 44%, mērķis 2029. gadā – 60%).

4.2.2.11. pasākums atbilst arī DTP2027 noteiktajiem mērķiem.[2]
4.2.2.11. pasākums veicinās augstskolu digitālo transformāciju un vienmērīgu virzību uz Digitālās izglītības rīcības plāna 2021.– 2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam" 1. stratēģisko prioritāti "Augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstības veicināšana", kā arī uz 2. stratēģisko prioritāti "Nostiprināt digitālās prasmes un kompetences, kas nepieciešamas digitalizācijas īstenošanai".

Izmantojot digitalizācijas kā globāla procesa radītos izaicinājumus un iespējas, 4.2.2.11. pasākuma īstenošanas rezultātā tiks veicināta augstākās izglītības pieejamība un stimulēts elastīgāks un studentcentrēts izglītības process, tiks piesaistīts plašāks studējošo loks, tai skaitā paplašinātas pieaugušo izglītības iespējas. Digitālā transformācija izglītībā ir neizbēgams pārmaiņu process, kas pieprasa mainīt saturu, metodes, studiju procesa organizatoriskās formas. Spēja nodrošināt šādu procesu noteiks Latvijas augstskolu izredzes globālās konkurences apstākļos. 4.2.2.11. pasākuma rezultātā gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālie studētgribētāji būs ieinteresēti (motivēti) izvēlēties Latvijas augstskolas kā studiju vietu.

4.2.2.11. pasākuma investīcijas studiju vadības procesa digitalizācijai veicinās:
1) studentcentrētu pieeju studiju procesā (tā ir pieeja, kas ņem vērā katra studenta atšķirīgās vajadzības, intereses un vēlmes, lai mācību process būtu pēc iespējas piemērotāks katram; būtiska studentcentrētas izglītības daļa ir iespējas studentiem pašiem ietekmēt savu studiju saturu, pasniegšanas metodes un pārbaudījumu metodes, tādā veidā students pats kļūst daļēji atbildīgs ne tikai par to, ko iemācās pats, bet arī to, ko spēj iegūt no mācībspēkiem studiju procesa gaitā);
2) elastīgākas, individuāli pielāgotas studijas (students varēs brīvāk un ērtāk izvēlēties kursus no dažādām programmām, AII Latvijā vai citā ES valstī; iegūt dažādas specializācijas, sertifikātus, mikrokvalifikācijas u.c.) elastīgs piedāvājums, kas reaģē uz dažādu izglītojamo vajadzībām);
3) administratīvā sloga samazināšanos gan studējošajiem, gan AII (automātiska datu nodošana un saņemšana no valsts institūcijām, VIIS, citām AII; mazāk izziņu, automātiski dati akreditācijām; studējošais var iestāties, vai atjaunot studijas, mainīt AII vai programmu, izvēlēties kursu citā AII "bez papīriem" – dati droši glabājas elektroniski un ir pieejami);
4) sadarbību, tai skaitā globālo sadarbību.

4.2.2.11. pasākuma mērķis ir ieviest digitālos risinājumus, tai skaitā koplietošanas risinājumus, studiju vadības sistēmu un procesu modernizācijai, studentcentrēta un elastīga studiju procesa nodrošināšanai un Latvijas augstākās izglītības institūciju konkurētspējas paaugstināšanai.

Sagaidāms, ka 4.2.2.11. pasākuma īstenošanas rezultātā uzlabosies augstākās izglītības kvalitāte un starptautiskā konkurētspēja, par ko liecinās studējošo atbiruma samazināšanās un attiecīgi arī AII absolventu skaita pieaugums (paaugstināsies studijas pabeigušo īpatsvars), ārvalstu (ES valstu) studējošo skaita pieaugums, ko nodrošinās gan elastīgāks studiju process, gan plašāka pieejamība augstākās izglītības pakalpojumiem. Vienlaikus uzlabosies gan darba devēju, gan studējošo apmierinātība ar studiju kvalitāti.

4.2.2.11. pasākuma mērķa grupa ir augstākās izglītības institūcijas, studējošie, administratīvais personāls un biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs", kas pasākuma pirmās kārtas ietvaros būs projekta īstenotājs.
Noteikumu projekts paredz, ka noteikumu izpratnē administratīvais personāls ir studiju prorektori, studiju programmu vadītāji, digitalizācijas aģenti, digitalizācijas procesus veicinošais atbalsta personāls u.c. personāls, kas tiešā veidā ir saistīts ar studiju organizēšanu, pārvaldīšanu un uzraudzību un ietekmē AII virzību uz digitālo transformāciju.

4.2.2.11. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 438 762 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 28 422 947 euro un nacionālais līdzfinansējums – 5 015 815 euro.
Maksimālais attiecināmais ESF Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
4.2.2.11. pasākuma ietvaros ESF Plus finansējumu piešķir granta veidā.
4.2.2.11. pasākumu plānots īstenot divās projektu iesniegumu atlases kārtās.

4.2.2.11. pasākuma pirmajā kārtā nacionālajā līmenī tiks izveidoti augstākās izglītības institūciju studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumi, kas nodrošinās pamatu elastīga studiju procesa organizēšanai dažādās AII, nodrošinās izglītības datu un dokumentu (apliecinājumu) digitālo pieejamību un automātisku nodošanu, t.sk. ieviešot procesu un datu standartizāciju, un drošības prasības. 4.2.2.11. pasākuma pirmajā kārtā izveidotie studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumi nodrošinās datu apmaiņu ar koplietošanas reģistriem un pakalpojumiem AII starpā, kā arī ar citām institūcijām un ārvalstu augstskolām. Tāpat pirmajā kārtā tiks izveidotas vienotas atbalsta sistēmas studiju procesa digitalizācijai, kas nodrošinās AII iespēju efektīvi pārvaldīt savus digitālos resursus, organizēt studiju procesu un uzlabot studiju kvalitāti.
 
4.2.2.11. pasākuma otrā kārta plānota kā saistīta un papildinoša pirmajai kārtai, paredzot AII finansējumu, kas nepieciešams pirmajā kārtā izveidoto studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu ieviešanai katrā konkrētajā AII, attiecīgi pielāgojot un integrējot institūcijas sistēmas, kā arī studiju vadības atbalsta sistēmu ieviešanai katrā konkrētajā AII.

Ņemot vērā 4.2.2.11. pasākuma mērķi ­– studentcentrēta un elastīga studiju procesa nodrošināšanu – būtiski, lai šīs izmaiņas aptvertu visu augstākās izglītības sektoru un visas Latvijas AII iesaistītos pasākuma pirmajā kārtā izstrādāto koplietošanas risinājumu ieviešanā un lietošanā. Līdz ar to 4.2.2.11. pasākuma otrajā kārtā primāri ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina AII institucionālo studiju vadības sistēmu pielāgošanu un integrāciju ar koplietošanas risinājumiem, kā arī to sadarbību elastīgu, starpinstitucionālu studiju pakalpojumu sniegšanā.

Lai nodrošinātu 4.2.2.11. pasākumā izveidoto un ieviesto digitālo risinājumu ilgtspēju, kā arī nodrošinātu studiju vadības procesu modernizāciju, elastīgāku augstākās izglītības institūciju sadarbību, kā arī pāreju uz elektronisku valsts atzītu augstākās izglītības dokumentu izsniegšanu un elektronisku studējošās personas lietu (e-lietu), ieviestu vienotu, sakārtotu prakšu organizāciju, nodrošinātu datu apmaiņu ar citu Eiropas valstu sistēmām, kā arī Eiropas digitālā maka ieviešanu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Tāpat arī plānotie programmu un kursu katalogi ir saistīti ar jaunajiem augstākās izglītības standartu un mūžizglītības konceptiem, kur paredzēta regulējuma maiņa.

Lai nodrošinātu nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas, 4.2.2.11. pasākuma protokollēmumā paredzēts uzdevums IZM izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu pielietošanu, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem pēc 2029. gada 30. novembra, koplietošanas sistēmu lietošanas prasībām un nosacījumiem, kā arī studiju vadības procesu modernizācijai un augstākās izglītības institūciju sadarbībai nepieciešamajiem tiesību aktu projektiem.

Pēc sākotnējās izpētes, grozījumi būtu veicami Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr.202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus", Ministru kabineta  2007. gada 27. marta noteikumos Nr.203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība", Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumos Nr.481 "Prakses organizēšanas kārtība profesionālās izglītības programmās", Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi", Ministru kabineta  2023. gada 13.jūnija noteikumos Nr.305 "Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu" un Ministru kabineta  2014. gada 13. maija noteikumos Nr.240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu", vai tiesību aktos, kas tos aizstās.

Ņemot vērā, ka 4.2.2.11. pasākums ietver būtisku studiju procesu, pakalpojumu un regulējuma maiņu, nepieciešama pastāvīga un aktīva visu iesaistīto pušu (IZM, AII VPC) sadarbība, t.sk. augstskolu un ministrijas vadības līmeņa iesaiste. Pirmās kārtas projekta koordinācija balstīsies uz regulārām darbību un risinājumu salāgošanas sanāksmēm, ietverot plašu AII pārstāvniecību, kā arī pastāvīgām darba grupām, kas izstrādā koplietošanas pamatus (procesus, datu shēmas, API, standartus, regulējumu) un nodrošina projekta tematisko koordināciju.

Pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi

4.2.2.11. pasākuma pirmā kārta (turpmāk – pirmā kārta) tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Pirmajā kārtā projekta iesniedzējs ir biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" (turpmāk – VPC), kas pilda valsts pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus, un projektu īstenos ar sadarbības partneriem – visām zinātnes universitātēm (Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti).
VPC līdzdibinātāji ir visas zinātnes universitātes, kas pārstāv vairāk nekā 80% Latvijas pētniecības resursu. Saskaņā ar statūtiem VPC uzdevums ir veicināt Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestāžu attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un sniedzot kvalitatīvus koplietošanas informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. VPC ir jānodrošina valsts finansēti pamatpakalpojumi visām pētniecības iestādēm, kā arī jāparedz iespēja organizācijas darbībā iesaistīt citas pētniecības iestādes.  
VPC ir nozares organizācija, ko veido savstarpēji konkurējoši tirgus spēlētāji, lai sakārtotu  nozares kopējos jautājumus, ko katrs tirgus spēlētājs nespēj izdarīt, jo izmaksas ir pārāk lielas vai nepieciešama sadarbība. Tipiski nozaru politika atbalsta šādas organizācijas, nosedzot "sadarbības izmaksas" (coordination costs), jo šādas organizācijas uzlabo un efektivizē nozares vidi (t.sk. iegūst klienti un sabiedrība dēļ kvalitatīvākiem pakalpojumiem un augstākas efektivitātes). Tāpat šādām organizācijām tipiski uztic nozares politiku ieviešanu, jo tās atrod efektīvus un ieviešamus risinājumus ciešā sadarbībā ar nozares spēlētājiem.

VPC ir vairākas unikālas lomas augstākās izglītības un zinātnes IKT risinājumu integrācijā, attīstībā un nodrošināšanā. Pirmkārt, tā funkcija ir nozares institūciju sadarbības organizēšana un interešu salāgošana – augstskolu un zinātnisko institūciju vajadzību apzināšana, vienošanās veidošana par visām pusēm pieņemamiem risinājumiem, t.sk. ņemot vērā arī augstākās izglītības un zinātnes politikas, un sabiedrības intereses. Ietverot gan attīstības jautājumus (ko, kā, kad), gan arī vienošanos par tehniskajiem risinājumiem – kopējo arhitektūru, datu shēmām, API (Application Programming Interface, turpmāk – API), ieteicamajiem tehnoloģiju standartiem, ar koplietošanas sistēmām saistīto "biznesa procesu" un procedūru organizācija.
Otrkārt, VPC loma ir zināšanu un prakšu apguve, izstrāde, un uzturēšana augstākās izglītības un zinātnes digitalizācijā – efektīvāk ir šādi specializēties nozares organizācijai, nevis darīt katrai institūcijai pašai. Šis ietver arī kopēju dokumentācijas, līgumu, informatīvo materiālu paraugu u.c. izstrādi.
Visbeidzot, VPC funkcija ir kopēju nozares attīstības projektu organizēšana – projektu vadība, aktivitāšu saskaņošana un salāgošana dažādās institūcijās, kopējo aktivitāšu organizēšana, iepirkumi, darbs ar piegādātājiem, tirgū pieejamo pakalpojumu un risinājumu komplektēšana lietotājiem u.c. Efektīvāk ir šādi specializēties nozares organizācijai, nevis darīt katrai institūcijai, kā arī šādi ir iespējams panākt labāku sadarbību nozares institūciju starpā projektu īstenošanā.
Šīs funkcijas atbalsta valsts pārvaldes uzdevumus nozares attīstībā, politikas veidošanā un ieviešanā, attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas veicot pašas nozares veidotai institūcijai, tā panākot labāku līdzsvaru starp nozares un sabiedrības interesēm, efektīvākus politikas risinājumus un sadarbību (pašu tirgus dalībnieku organizēta) un nozares iesaistīšanos šo funkciju finansiālajā atbalstā.

Izglītības likumā[3] un Zinātniskās darbības likumā[4] ir noteikts, ka IZM var deleģēt savā atbildībā esošas funkcijas.
Viens no IZM virsuzdevumiem ir organizēt un koordinēt izglītības un zinātnes politikas īstenošanu. Saskaņā ar IZM nolikumu minētais ietver starptautisku sadarbības programmu īstenošanu, izglītības informatizācijas pilnveidi, valsts interešu pārstāvniecību starptautiskās organizācijās savas kompetences ietvaros u.c. Tāpat IZM uzdevums ir koordinēt valsts izglītības iestāžu sadarbību izglītībā ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām (saskaņā ar Izglītības likuma 15. pantu), kā arī koordinēt starptautiskās sadarbības programmas pētniecības un tehnoloģiju jomās (saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta trešo daļu).
Minēto funkciju un uzdevumu izpilde nav iespējama bez izglītības un zinātnes nozares digitalizācijas risinājumu pilnveides un modernizācijas, kā arī atvērtās zinātnes principu iedzīvināšanas.

Balstoties uz Informatīvo ziņojumu "Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam" (apstiprināts ar Ministru kabineta 01.03.2022. protokollēmumu Nr.12  31.§) aprakstītajiem VPC uzdevumiem, tā 4.sadaļā "Pasākumu plāns" ietvertajiem uzdevumiem, kam VPC ir līdzatbildīgā institūcija, un protokollēmumā doto uzdevumu izveidot un finansēt VPC, starp IZM un VPC (atkārtoti) 28.02.2024. ir noslēgts un ir spēkā līgums "Par Vienotā augstākās izglītības un zinātnes informāciju tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centra uzturēšanu 2024. – 2026.gadā" (Nr. 2-2e/24/79), (turpmāk - līgums Nr. 2-2e/24/79), kas ietver VPC uzdevumus augstākās izglītības un zinātnes politikas īstenošanā, t.sk.:
1) veicināt augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju, attīstot nozares informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumus, kā arī iekļaušanos Eiropas atvērtajās izglītības, prasmju un zinātnes datu telpās (atvērtās zinātnes politikas rekomendācijas) – iekļaujot tādus nozares sadarbības un salāgošanas pasākumus kā izveidot ekosistēmas dalībnieku kartējumu un vajadzību apzināšanu, regulāri organizēt konsultācijas un darba grupas,  izveidot un uzturēt nozares IKT konceptuālo ietvaru, sagatavot priekšlikumus rīcībpolitiku veidošanai, organizēt aktivitātes regulāras saziņas uzturēšanai ar dalībnieku IT struktūrvienībām;
2) piedalīties Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC) Asociācijā un Latvijas kā EOSC dalībvalsts darbības nodrošināšana, t.sk. piedalīties šo asociāciju pasākumos, organizēt informatīvus pasākumi par EOSC, veidot Latvijas dalībnieku pozīcijas;
3) nodrošināt Pakalpojumu centra uzturēšanu, darbības nepārtrauktību un attīstību, t.sk uzturēt VPC darbības un attīstības plānu, izstrādāt pakalpojumu grozu, piedalīties saistītajos starptautiskajos tīklos, t.sk. GÉANT, ORCID. 
 
Bez iepriekš minētā atsevišķu IZM atbildībā esošu funkciju deleģējums VPC izriet no vairākiem citiem dokumentiem.
Tā, piemēram, VPC loma Latvijas augstākās izglītības un zinātnes vides digitalizācijā ir iezīmēta "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plānā" (apstiprināts ar Ministru kabineta 13.12.2023. rīkojumu Nr. 892). Plāna 4.13. rīcības virziens ir "Izglītības procesu digitalizācija" un 4.13. – 1. uzdevums pie minētā rīcības virziena ir "Sagatavot koncepciju mācību procesa un izglītības pārvaldības administratīvo procesu digitālai transformācijai", bet līdzatbildīgā institūcija ir VPC. Minētā plāna 4.13. – 4. uzdevums, savukārt, ir "Izveidot vienotu Izglītības un zinātnes digitalizācijas organizatorisko ietvaru". Pasākums šī mērķa sasniegšanai ir organizatoriskā ietvara izveide, lai digitalizētu augstāko izglītību un zinātni, bet kā rezultatīvais rādītājs norādīts tieši VPC izveide.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāsecina, ka no spēkā esošā līguma Nr. 2-2e/24/79 un vairākiem citiem dokumentiem izriet plašs IZM kompetencē esošo funkciju deleģējums VPC – gan zinātnes, gan augstākās izglītības jomā.

VPC ir atbilstošas organizatoriskas un tehniskas kompetences, cieša sadarbība ar zinātnes universitātēm un nepieciešamā pieredze pirmās kārtas projekta īstenošanai.
Tāpat VPC loma pasākuma pirmās kārtas īstenošanā atbilst tam deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumu attīstībā un nodrošināšanā – nozares institūciju sadarbības organizēšana un interešu salāgošana atbilstoši nozares politikām un sabiedrības interesēm, vienošanos un priekšlikumu izstrādi par attīstību un tehniskajiem risinājumiem, zināšanu un prakšu apguvi un uzkrāšanu (saskaņā ar līgumu Nr. 2-2e/24/79).
Tāpat projekta aktivitāšu īstenošana ir efektīvāka un veiksmīgāka, ja tās veiks nevis katrs partneris atsevišķi, bet tās tiks pēc iespējas apvienotas kopējā sistēmu izstrādē, iepirkumu organizācijā, kopējā projekta vadībā, it īpaši aktivitātēm, kuru īstenošana jāveic saskaņoti vairākās partnerinstitūcijās.

Eiropas vadošo valstu prakse rāda, ka ir efektīvi, ja šādi procesi (sistēmu ieviešana) tiek nacionāli koordinēti, jo tas veicina ne tikai resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī institūciju sistēmu standartos balstītu integrāciju, kas nodrošina labāku studentu mobilitāti un pieredzi un efektīvāku mācībspēku darbu. Vēl vairāk, pieaugot mākslīgā intelekta lomai izglītības procesā, ir svarīgi sistēmiski veicināt institucionālo zinātprasmi, iespēju pieejamību un izmantošanu, kā arī izmantošanas labo praksi (gan tehniskajā, gan institucionālajā līmenī). Vienlaikus viens no pirmās kārtas mērķiem ir nodrošināt Latvijas augstākās izglītības ekosistēmas gatavību mākslīgā intelekta pielietošanai mācību procesa administrēšanā un veicināt tā lietošanu.

Noteikumu projektā noteiktie sadarbības partneri ir zinātnes universitātes – Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas kopā ar aģentūrām – koledžām un jau konsolidētajām, kā arī 2025. gadā vēl konsolidējamām augstskolām pārstāv lielāko daļu jeb indikatīvi 70% Latvijas augstskolu studentu. Tā kā minētās universitātes ir VPC līdzdibinātājas un pastāvīgie sadarbības partneri, to iesaiste projektā ir pamatota un lietderīga, šādi izstrādājot risinājumus, kas aptver studiju un pētniecības aktivitāšu lielāko apjomu dažādās institūcijās, un ir pēc iespējas pielāgoti visām AII. 
Sadarbības partnerim ir jābūt līdzatbildīgam par projekta rezultātiem, jābūt ieinteresētam un gatavam veikt nepieciešamās organizatoriskās izmaiņas un mainīt biznesa procesus, nodrošināt pilnīgu attiecīgās funkcijas digitalizāciju, kā arī pašam uzturēt projektā ieviestās sistēmas pēc projekta beigām. 
Noteikumu projekts paredz, ka ar sadarbības partneriem VPC slēdz sadarbības līgumu pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, kurā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā..

Plānots projekta īstenošanā iesaistīt zinātnes universitāšu resursus un kompetenci, VPC uzņemoties sadarbības organizēšanu un vienošanās veicināšanu, kopējo tehnisko risinājumu izstrādi (kopējās arhitektūras, datu shēmu, API, ieteicamo tehnoloģiju standartu, ar koplietošanas sistēmām saistīto "biznesa procesu" un procedūru organizācijas), kā arī kopējo projekta aktivitāšu vadību, it īpaši, kas saistītas ar aktivitāšu saskaņotu īstenošanu vairākās institūcijās vai koplietošanas risinājumu ieviešanu vai nodrošināšanu. Projekta sadarbības partneru galvenā loma būs nodrošināt ekspertīzi par studiju vadības procesiem un sistēmām, kā arī piedalīties koplietošanas pakalpojumu attīstīšanā ar saviem cilvēkresursiem, zināšanām un pieredzi, tuvinot tos dažādu institūciju un gala lietotāju (studējošo, akadēmiskā personāla, administrācijas) vajadzībām.

Projekta sadarbības partneru uzdevums ir izveidot tādus koplietošanas risinājumus un pakalpojumus, kas atbalsta Latvijas augstākās izglītības digitalizāciju kopumā un pēc ieviešanas būs pieejami visām Latvijas AII. Lai tiktu izveidoti koplietošanas risinājumi, kurus ir iespējams lietot visām Latvijas AII atbilstoši studiju procesa specifikai, VPC projekta sagatavošanas un īstenošanas laikā (īpaši sākumposmā) pastāvīgi konsultēsies ar pārējām AII.

Noteikumu projekts paredz, ka studiju vadības koplietošanas risinājumu un vienoto atbalsta sistēmu plānošanas un izveides procesā finansējuma saņēmējs iesaista arī citas augstskolas, tai skaitā mākslu un kultūras universitātes, kuru studiju procesa specifika prasa īpašu iesaisti studiju pārvaldības un atbalsta risinājumu izveidē. To iesaiste ir būtiska jau projekta iesnieguma sagatavošanas procesā un no brīža, kad tiks izstrādātas risinājumu un atbalsta sistēmu arhitektūras, kā arī tehnisko risinājumu prasības otrās kārtas projektu iesniedzējiem.

Pirmās kārtas projekta ietvaros VPC pienākums ir izveidot procedūras sadarbības organizēšanai ar augstskolām, lai nodrošinātu risinājumu un projekta darbību saskaņotību. Ņemot vērā, ka augstskolu pārstāvju pienākums būs apzināt savu institūciju studiju procesa specifiku, kā arī viņu ieguldījums risinājumu un darbību saskaņošanā var būt būtisks, augstskolu pārstāvjus var piesaistīt kā projekta īstenošanas personālu, noslēdzot darba līgumu ar finansējuma saņēmēju vai piesaistot kā ekspertus uz uzņēmuma līguma pamata (tajā paredzot konkrētus veicamos uzdevumus). Tāpat jāņem vērā, ka augstskolu pārstāvji var būt kompetenti arī lietotāju saskarnes (UI) un pieredzes (UX) analīzē, auditā un dizainā atbilstoši dažādu augstskolu studiju procesa specifikai, kas var būt būtiski risinājumu izstrādes un ieviešanas procesā. Augstskolu, tostarp mākslu un kultūras universitāšu, iesaistīšana ir jāuzsāk jau projekta iesnieguma sagatavošanas stadijā, kā arī pirmās kārtas projekta iesniegumā jāiekļauj apraksts studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu un vienoto atbalsta sistēmu izveides risinājumu saskaņošanai ar augstskolām, ņemot vērā to studiju procesa specifiku, kā arī lēmumu pieņemšanas procesa apraksts. Pirmās kārtas ietvaros sadarbība ir nozīmīga, lai saskaņoti īstenotu otrajā kārtā plānoto AII institucionālo studiju vadības sistēmu attīstību, pielāgošanu un integrāciju ar studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumiem, kas tiek izveidoti pasākuma pirmajā kārtā, otrajā kārtā attīstot individualizētos risinājumus, ņemot vērā augstskolu tipoloģiju un stratēģisko specializāciju. Sadarbības procesu (mehānisma) izstrādei starp pirmās kārtas īstenotāju un augstskolām jābūt iekļautam pirmās kārtas projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijos un attiecīgi to piemērošanas metodikā.
Detalizētāku informāciju par sadarbības principiem un darbību salāgošanu starp abu kārtu projektiem skatīt anotācijas 1.3. sadaļas apakšsadaļā "Pirmās un otrās kārtas īstenošanas nosacījumi".

Projekta īstenošanā paredzētie infrastruktūras un programmatūras risinājumi, kā arī to tehniskā ieviešana (ietverot ar to saistīto projektu vadību) un uzturēšana tiks iegādāti atbilstoši iepirkuma procedūrām. Tāpat pēc iespējas un kur tas ir efektīvi pēc apjoma un specifikas, tiks veikti konsultantu darba iepirkumi (piemēram, lielāku tehnisko specifikāciju izstrādei, risinājumu izpētei u.c.), saglabājot minimālu projekta īstenošanā un vadībā iesaistītā personāla apjomu.

Pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 23 438 762 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 19 922 947 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 515 815 euro.
Maksimālais attiecināmais ESF Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

Noteikumu projekts paredz, ka pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. novembrim ir sasniedzams nacionālais rādītājs – izveidoti augstākās izglītības institūciju studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumi un vienotās atbalsta sistēmas studiju procesa digitalizācijai – 8.  
Nacionālā rādītāja sasniegšanai pirmās kārtas ietvaros tiks izveidoti četri studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumi (studiju programmu katalogs, studiju un mācību kursu katalogs, integrācijas risinājumi ar vienoto izglītību apliecinošo dokumentu reģistru, elektroniska studējošās personas lieta, kā arī izveidotas četras vienotās atbalsta sistēmas studiju procesa digitalizācijai (augstākās izglītības institūciju integrētā digitālo resursu (un bibliotēku) vadības sistēma; vienotā studējošo prakšu pārvaldības sistēma; studiju procesa novērtēšanas sistēma; personas datu izmantošanas (piekrišanas) pārvaldības sistēma.

Pirmās kārtas nacionālie rādītāji ir projekta līmeņa rādītāji, kuru sasniegto vērtību finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), atbildību par nacionālo rādītāju kvalitāti uzņemas finansējuma saņēmējs. Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada KPVIS, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.

Tā kā pirmās kārtas ietvaros netiek piemēroti ES Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada SAM līmenī noteiktie rādītāji, bet tikai nacionālie rādītāji, to uzraudzību nodrošina sadarbības iestāde.

Ņemot vērā to, ka pirmās kārtas ietvaros tiek izveidotas nacionāla līmeņa informācijas sistēmas, jau projekta iesnieguma sagatavošanas laikā ir jāuzsāk plānoto aktivitāšu apraksta saskaņošanas process atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība", kas nodrošinās to, ka projekta iesniegums atbilst projekta ietvaros īstenojamā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājuma attīstības aktivitāšu aprakstam.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izveidotie studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumi un vienotās atbalsta sistēmas ir ieviestas un tiek izmantotas produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam.  

Pirmajā kārtā plānotās atbalstāmās darbības

Pirmā darbība ir studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu izveide.  
Lai celtu nacionālās augstākās izglītības sistēmas konkurētspēju, virkne pasaules valstu piedalās savu AII studiju vadības sistēmu dažādu koplietošanas risinājumu ieviešanā. Šāda pieeja ļauj:
- efektivizēt administratīvos procesus (gan AII, gan valsts pusē), nodrošinot integrāciju vai nedublējot valsts monitoringa un plānošanas sistēmas (programmu ārējo standartu vadība, akreditācijas procesa organizācija, Eiropas vārteja, datu nodošana digitālajiem makiem un valsts arhīviem);
- samazināt drošības riskus, jo var labāk nodrošināt valsts līmeņa studentu datu aizsardzību;
- palielināt starpinstitūciju studentu mobilitāti, jo vienotās valsts sistēma nodrošina datu mobilitāti (ar studenta piekrišanu) starp institūcijām;
- optimizēt AII sistēmas sarežģītību, jo daļa no sistēmas funkcionalitātes tiek nodrošināta centralizēti.

Pirmās kārtas ietvaros plānots ieviest nacionāla līmeņa koplietošanas risinājumus – studiju programmu katalogu, kursu katalogu, integrācijas risinājumus ar vienoto izglītību apliecinošo dokumentu reģistru, elektronisko studējošās personas lietu (valsts apliecinātus datus par personas izglītību), datu savietojumus ar AII un ārējām sistēmām, t.sk. starptautiski, integrācijas risinājumus ar citām pirmajā kārtā izstrādātajām koplietošanas sistēmām, kā arī standartrisinājumus integrācijai ar AII institucionālajām studiju vadības un citām sistēmām. Pirmās kārtas ietvaros, bez vides izveidošanas jauno datu apstrādei, ir paredzēta arī centralizēto datu sakārtošana un digitālā apliecināšana, lai tos varētu ievietot Latvijas izglītības un prasmju digitālajā telpā (risinājumiem, kuri tiks izstrādāti ES fondu 21-27 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm"  1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" ietvaros) un izmantot studentu digitālajiem makiem, tālākizglītības un AII studiju turpināšanas plānošanai u.t.t.  

Vienotā programmu kataloga un vienotā kursu kataloga izveide un attīstība nodrošinās efektīvāku un vienotu AII mācību pakalpojumu (kursu) pārvaldību, mācību pakalpojumu dažādošanu un studiju procesa elastības uzlabošanu, tai skaitā mūžizglītības piedāvājuma nodrošināšanu. Vienotā programmu kataloga un vienotā kursu kataloga izveide veicinās studentcentrētu izglītības procesu (studentiem būs iespēja ērtā veidā izvēlēties un pieteikties sev interesējošu studiju kursu apguvei citā AII), veicinās mikrokvalifikāciju un mūžizglītības attīstību, kas ir viens no AII uzdevumiem, kā arī veicinās AII savstarpējo sadarbību.

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – ANM) 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" ietvaros līdz 2026. gada 31. maijam tiek īstenots projekts "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs" (turpmāk – arī 2.1.2.1.i. projekts). Tā mērķis ir, uz pamata un vidējās izglītības bāzes, izstrādāt valsts vienotu izglītību apliecinošo dokumentu reģistru, kas iekļausies kopējā VIIS arhitektūrā. 2.1.2.1.i. projekta ietvaros tiks izstrādāti risinājumi izglītības dokumentiem par pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi ar iespēju pēc projekta tos pielāgot arī citiem izglītības dokumentiem, tai skaitā augstākās izglītības dokumentiem.
2.1.2.1.i. projektā kā konsultatīvais sadarbības partneris ir iesaistīts VPC, lai palīdzētu izglītību apliecinošo dokumentu reģistra risinājumus veidot saskaņoti ar augstākās izglītības vajadzībām, t.i., lai harmonizētu dažādos izglītības veidos un posmos izmantojamos datu standartus, procedūras un risinājumus.

Vienota izglītību apliecinošo dokumentu reģistra izveide ir paredzēta "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plānā" (apstiprināts ar Ministru kabineta 13.12.2023. rīkojumu Nr. 892). Plāna 4.13. rīcības virziens ir "Izglītības procesu digitalizācija", kur 4.13. – 2.2. uzdevums paredz izveidot platformu digitālajiem izglītības dokumentiem, tai skaitā ietverot augstākās izglītības e-diplomus. 

Līdz ar to pirmās kārtas projektā tiks izstrādāti integrācijas risinājumi, lai vienotajā izglītības dokumentu reģistrā būtu pieejami arī augstākās izglītības institūciju izsniegtie diplomi un citi izglītības apliecinājumi, veikti augstākajai izglītībai nepieciešamie pielāgojumi, kā arī nodrošināta sadarbība ar institūciju studiju vadības sistēmām.

Integrācijas risinājumi ar vienoto izglītības dokumentu reģistru un elektroniskā studējošās personas lieta nodrošinās nepieciešamo studējošo datu apmaiņu starp AII elastīga studiju procesa organizēšanai, t.sk. citās Eiropas valstīs, kā arī ar citām institūcijām.

Koplietošanas risinājumu ieviešana ietver arī nepieciešamību noorganizēt institūciju sadarbību un izveidot datu apmaiņas procesus. Līdz ar to pirmajā kārtā tiek atbalstīta kopējās arhitektūras un pārvaldības principu izstrāde; tehnisko un datu standartu izstrāde un ieviešana; procesu, pakalpojumu un dokumentācijas izstrāde un ieviešana, ietverot procesu standarta aprakstus un sadarbības nosacījumus. Pirmajā kārtā izstrādātās prasības datu apmaiņai un sistēmu integrācijai, procesu organizācijai un sadarbībai nosacījumiem studiju procesa īstenošanā būs jāievēro, izstrādājot otrajā kārtā atbalstāmās institucionālās studiju vadības sistēmas.
Koplietošanas risinājumu ieviešana ietver arī AII sadarbības organizēšanu projekta ieviešanas gaitā un ilgtspējīgas sadarbības sistēmas izveidošanu. Tāpat būtiska pastāvīga aktivitāte ir datu, tehnisko un procesu standartu pārņemšana vai arī vietējo standartizācijas dokumentu vai prasību izstrāde.

Plānots, ka pirmās kārtas projekta īstenošanas laikā visām AII tiks nodrošinātas iespējas izmantot studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumus. Vienlaikus šo risinājumu ieviešana, pielāgošana un integrēšana ar koplietošanas sistēmām katrā konkrētajā institūcijā tiks nodrošināta 4.2.2.11. pasākuma otrās kārtas ietvaros.

Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz, ka IZM sadarbībā ar VPC sagatavos un līdz 2027. gada 30. novembrim iesniegs Ministru kabinetā fiskāli neitrālus priekšlikumus par pasākuma pirmās kārtas ietvaros īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu pielietošanu, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem sistēmu darbībai pēc 2029. gada 30. novembra (noteikumu projektā paredzētais maksimālais projekta īstenošanas termiņš), kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem tiesību aktu projektiem, kas noteiks pirmās kārtas ietvaros izveidoto koplietošanas sistēmu lietošanas prasības un nosacījumus AII.

Koplietošanas risinājumu ieviešanas ieguvumi:
- modernu studiju procesa administrācijas nodrošināšana, kas ļaus uzlabot absolvēšanas procentu;
- AII efektīvāka piedalīšanas tālākizglītības programmās un iegūtu sasniegumu ieskaitīšana grāda programmās;
- optimālāka finanšu un tehnoloģisko resursu izmantošana, nodalot standartizēto funkcionalitāti vienotajā valsts risinājumā;
- plašāka augtākās izglītības sasniegumu (ne tikai programmu beigušo un diplomu saņēmušo) izmantošana izglītības politikas un tālāk izglītības instrumentu plānošanai;
- sistēmu funkcionalitāte un datu integrācija atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un vadlīnijām, kā arī jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem;
- Latvijas studējošo datu noturība un centralizēta pieejamība ārkārtas situācijās.
Kā arī koplietošanas risinājumi nodrošinās unikālas izglītības politikas funkcijas – starptautisko datu apmaiņu Digitālā vienotā tirgus un ERASMUS+ ietvaros; datu apkopošanu izglītības politikas vajadzībām, t.sk. izglītības kvalitātes mērījumiem; elektroniskos diplomus un pilnīgus, valsts apliecinātus datus par personas izglītību (elektroniska studējošo personas lieta).

Koplietošanas risinājumu ieviešana radīs dinamisku un uz uzlabojumiem vērstu akadēmisko vidi visā valstī, kuru raksturos:
- Individuāli pielāgota izglītība no labākajiem piedāvājumiem: studenti varēs izvēlēties ne tikai savas sākotnējās AII piedāvātos kursus, bet arī pievienoties mācību kursiem citās Latvijas AII. Tas ļaus katram studentam vienas augstākās izglītības apgūšanas laikā komplektēt sev visatbilstošāko un kvalitatīvāko mācību programmu.
- Kvalitātes konkurence starp augstskolām: tā kā studentiem būs iespēja izvēlēties kursus no jebkuras AII katru mācību semestri, tas palielinās konkurenci starp AII. Tās būs motivētas uzlabot savu piedāvājumu kvalitāti, lai piesaistītu un noturētu studentus.
- Mūsdienīga un dinamiska izglītības pieredze: jaunais modelis ļaus studentiem veidot individuālas izglītības ceļus, izvērtējot un kombinējot dažādu AII stiprākos piedāvājumus, piemēram, specifiskas nozares kursus vai starpdisciplināras programmas.
- Efektīvāka resursu izmantošana un piekļuve augstākās kvalitātes saturam: digitalizācija nodrošinās piekļuvi integrētam studiju programmu un kursu katalogam, kur studenti varēs izvēlēties vispiemērotākos kursus, veicinot resursu un zināšanu apmaiņu starp AII.
- Studentu kā "balsotāju" loma kvalitātes uzlabošanā: studenti, balstoties uz savu izvēli, faktiski balsos par AII un kursiem, tādējādi ietekmējot mācību satura attīstību un kvalitātes standartus.

Otrā darbība ir vienoto atbalsta sistēmu izveide AII studiju procesa digitalizācijai, kas paredz četru sistēmu (platformu) ieviešanu.

Pirmā no atbalsta sistēmām ir integrētās AII digitālo resursu un bibliotēku vadības sistēma dažādu informācijas resursu efektīvai izmantošanai un pārvaldībai. Bibliotēkas vadības sistēma – bibliotēkas operāciju efektīva pārvaldīšana, papildus tradicionālajām funkcijām (kas jau ir esošajās sistēmās) iekļauta digitālo resursu pārvaldīšana, integrācija ar citām bibliotēku sistēmām, ar AII mācību vadības sistēmām, tā paredz iespēju veikt analītiku un sagatavot atskaites. Vienota sistēma ļaus uzlabot AII sadarbību un resursu koplietošanu.
Tās ieviešanas ieguvumi:
- tā dos iespēju AII pārvaldīt gan fiziskās, gan elektroniskās kolekcijas no vienas platformas, kas ievērojami atvieglo resursu meklēšanu, katalogizēšanu un pārvaldību;
- automatizētas funkcijas ļaus bibliotēkām efektīvāk pārvaldīt piekļuvi abonētiem elektroniskajiem resursiem, nodrošinot lietotājiem nepārtrauktu piekļuvi svarīgiem informācijas avotiem;
- tā dos iespēju automatizēt daudzus bibliotēkas darbību aspektus, piemēram, iegādi, abonementu pārvaldību un citus administratīvos uzdevumus, samazinot manuālu darbu un palielinot produktivitāti;
- tā nodrošinās plašas analītiskās iespējas, kas ļauj bibliotēkām izsekot resursu izmantošanai, lietotāju uzvedībai un citiem svarīgiem rādītājiem;
- tā nodrošinās vienotu meklēšanas interfeisu, kas atvieglo resursu atklāšanu un pieejamību visiem lietotājiem;
- tā nodrošinās efektīvāku resursu izmantošanu un pārvaldību, kas ļauj institūcijām samazināt izmaksas un veicināt ilgtspējīgu attīstību.
Šīs platformas lietotāji un ieguvēji no sistēmas ieviešanas būs studenti un akadēmiskais personāls, bibliotēku darbinieki, bibliotēku vadība, mācību prorektora departaments.

Finansējuma saņēmējs šīs darbības ietvaros veiks attiecīgu IKT risinājuma iepirkumu, nodrošinās  sistēmas ieviešanas koordināciju un atbalstu AII, īstenos regulāru monitoringu, veiks snieguma vērtēšanu un ziņojuma sagatavošanu. Projekta izmaksās nozīmīgu daļu sastādīs integrētās digitālo un bibliotēkas resursu pārvaldības ieviešana – gan risinājuma integrācija ar mācību un studiju vadības, resursu pārvaldības sistēmām, gan digitālo resursu pārvaldības un izmantošanas procesu izstrāde un ieviešana, gan resursu sagatavošana un pārnese.

Otrā atbalsta sistēma ir vienotā studējošo prakses pārvaldības sistēma (platforma), kas nodrošinās vienotu pieeju AII studējošajiem prakšu meklēšanai, pieteikšanai un pārvaldībai.

Vienotā studējošo prakses pārvaldības platforma – centralizēta sistēma, kas nodrošina praktisko mācību un prakses pārvaldības digitalizāciju, t.sk. ikdienas darbību reģistrēšanu, snieguma novērtēšanu, komunikāciju starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un praktikantiem.
Tās ieviešanas ieguvumi:
- vienota platforma nodrošina centralizētu datu bāzi ar prakses iespējām, kas pieejama visiem iesaistītajiem, atvieglojot prakses vietu meklēšanu un pieteikšanos praksē;
- automatizētas funkcijas, piemēram, pieteikumu apstrāde, prakses saskaņošana un dokumentu pārvaldība, samazina administratīvo slogu un palielina procesa efektivitāti;
- platforma nodrošinās vienotus saziņas kanālus, palielinot pārredzamību un uzlabojot informācijas plūsmu starp visām pusēm;
- sistēma nodrošinās analītiskas funkcijas un ziņojumu sagatavošanu, kas ļauj AII un darba devējiem efektīvi izvērtēt un uzlabot prakšu programmas;
- tiks nodrošinātas detalizēti saskaņotas prakses vietas ar studentu izglītības programmām un specializācijām, nodrošinot mērķtiecīgāku un vērtīgāku mācību pieredzi;
- tiks nepārtraukti uzraudzīta un uzlabota prakšu kvalitāte, nodrošinot atgriezenisko saiti no studentiem un darba devējiem;
- sistēma ne tikai samazinās papīra darbu nepieciešamību, bet arī uzlabos praktikantu progresa uzraudzības un vērtēšanas procesu.
Šī sistēma būs kā tehniskais risinājums nacionālās studentu aptaujas veikšanai. 
Šīs platformas lietotāji un ieguvēji no sistēmas ieviešanas būs studenti un akadēmiskais personāls (prakšu vadītāji), AII administrācija, IT personāls, darba devēji, izglītības politikas veidotāji.

Trešā atbalsta sistēma ir studiju procesa novērtēšanas sistēma (platforma), tai skaitā novērtējuma anketu satura veidošana, nodrošinot savlaicīgu atgriezenisko saiti studiju procesa un kvalitātes nepārtrauktai uzlabošanai;
Novērtēšanas platforma – pasniedzēju, personāla, studentu un kursu novērtēšanas sistēma, kas apkopo datus (t.sk. atsauksmes), lai uzlabotu mācību kvalitāti un efektivitāti. Būtiska sistēmas ieviešanas aktivitāte ir novērtēšanas principu un satura izstrāde, kas var būt specifiska AII vai struktūrvienībai.

Finansējuma saņēmējs šīs darbības ietvaros veiks attiecīgās sistēmas (IKT risinājuma) iepirkumu, nodrošinās sistēmas ieviešanas procesu (veiks platformas konfigurāciju un pielāgošanu; lietotāju un pārvaldītāju apmācību), nodrošinās novērtēšanas anketas vispārējā satura izstrādi, pārbaudi un pielāgošanu, koordinēs sadarbību starp AII nodrošinās sistēmas regulāru uzraudzību, sistēmas atjaunināšanu un pilnveidošanu.

Šīs platformas lietotāji un ieguvēji no sistēmas ieviešanas būs studenti un akadēmiskais personāls, AII administrācija, atbalsta un tehniskais personāls, izglītības politikas veidotāji.

Ceturtā atbalsta sistēma ir personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēma, kas nepieciešama studējošo pētījumu veikšanai, nodrošinot skaidru un pārredzamu informāciju par datu apstrādes procesiem, veicinot dalībnieku informētību.

Personas datu izmantošanas informētā piekrišanas sistēma – vada personu piekrišanu (piekrišana, atteikšanās, izmaiņas) datu izmantošanai pētniecības projektos (t.sk. atbilstoši VDAR, arī sensitīviem – veselības un sociālajiem datiem).
Tās ieviešanas ieguvumi:
- sistēma nodrošinās, ka visi pētniecības dalībnieku dati tiek apstrādāti, ievērojot stingrus privātuma un drošības standartus, kas ir būtiski, veicot pētījumus, kuros tiek izmantoti sensitīvi un personiski dati;
- tā palīdzēs augstskolām un pētniekiem ievērot datu aizsardzības likumdošanu, tostarp VDAR, kas prasa augstu caurskatāmību un lietotāju piekrišanu datu izmantošanai pētniecībā;
- sistēma dos iespēju pētniekiem viegli pārvaldīt pētījuma dalībnieku piekrišanu, nodrošinot, ka dalībnieki jebkurā brīdī var piekrist vai atsaukt savu piekrišanu datu izmantošanai, tādējādi uzlabojot pētniecības ētiku un dalībnieku uzticību;
- sistēma nodrošinās skaidru un pārredzamu informāciju par datu apstrādes procesiem, veicinot dalībnieku informētību un samazinot potenciālos nesaprašanas gadījumus; pētniecības kontekstā ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka dalībnieki precīzi zina, kā un kādiem mērķiem viņu dati tiks izmantoti.
Šīs sistēmas lietotāji un ieguvēji no sistēmas ieviešanas būs studenti, pētnieki, datu pārvaldnieki un administrācija, augstskolu ētikas komisijas, u.c. Tas ļaus plašāk izmantot personas datus atbilstoši VDAR, kā arī uzlabotā pārvaldība un kontrole motivēs privātpersonas ļaut savus datus izmantot pētniecībai.

Pirmajā un otrajā darbībā minēto sistēmu un risinājumu ieviešana ietver arī ar to izveidi un ieviešanu saistītas augstākās izglītības nozares līmeni aptverošas darbības – situācijas analīzi un auditus; vajadzību, prasību un biznesa procesu analīzi; labāko prakšu izpēti; tehnisko standartu izstrādi un ieviešanu; datu struktūru, sistēmu arhitektūras un integrācijas risinājumu izveidi, iekļaujoties Izglītības un zinātnes ministrijas resora vienotajā arhitektūrā un atbilstoši nozarē pieņemtajiem datu standartiem; sistēmu projektēšanu, izstrādi, iegādi, pielāgošanu un integrāciju; tehniskā aprīkojuma, kas tieši saistīts projektā plānoto sistēmu vai risinājumu izveidi, iegādi vai paplašināšanu; datu sagatavošanu, pārnešanu un pārvaldību; procedūru un nosacījumu, pārvaldības risinājumu izstrādi un ieviešanu; pakalpojumu izveidi vai maiņu; izmaiņu vadību; sistēmu lietotāju un apkalpojošā personāla apmācību; juridiskā ietvara sagatavošanu; ar šīm darbībām saistīto dokumentu un citu materiālu izstrādi.
Šajā kārtā izstrādātie standartrisinājumi  (prakses, risinājumi, procedūras, vadlīnijas, dokumenti un atbalsta materiāli, u.c.) būs pieejami izmantošanai visām AII.

Zinātnes universitātes kā sadarbības partneri pirmās kārtas projektā aprobēs ieviestās vienotās atbalsta sistēmas studiju procesa digitalizācijai, tās pielāgojot un ieviešot atbilstošas procedūras. Pārējām Latvijas AII būs iespējas izmantot  projektā ieviestās sistēmas un risinājumus. 

Trešā darbība ir risinājumi un pielāgojumi studiju vadības koplietošanas risinājumu integrācijai un augstākās izglītības datu apmaiņai ar valsts datu sistēmām, tai skaitā VIIS, Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu, Eiropas Savienības Vienoto digitālo vārteju, u.c.
Šīs darbības ietvaros tiks nodrošināta studiju vadības koplietošanas risinājumu integrācija ar valsts datu sistēmām, piemēram, VIIS, Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (VIRSIS) un citām sistēmām, kā arī risinājumu sagatavošana  Eiropas Komisijas regulas par vienoto vārteju OOTS (The Once Only Technical System, jeb Eiropas Komisijas Vienreizes principa tehniskā sistēma) ievērošanai (Eiropas Komisijas Īstenošanas 2022. gada 5. augusta regula 2022/1463, ar ko nosaka tehniskās un darbības specifikācijas tehniskajai sistēmai apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai un vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724).

Ceturtā darbība ir risinājumu un darbību salāgošana starp pirmās un otrās kārtas projektiem, sadarbības organizēšana un risinājumu saskaņošana ar augstskolām, konsultatīvais atbalsts 4.2.2.11. pasākuma otrās kārtas projekta iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un to sadarbības partneriem, nodrošinot efektīvu koplietošanas risinājumu un vienoto atbalsta sistēmu ieviešanu katrā AII.
4.2.2.11. pasākuma veiksmīgas īstenošanas nodrošināšanai un kvalitatīvu rezultātu sasniegšanai būtisks priekšnoteikums ir risinājumu un darbību salāgošana, tai skaitā ciešas sadarbības nodrošināšana starp pirmās kārtas finansējuma saņēmēju un otrās kārtas projektu īstenošanā iesaistītajām AII, kā arī augstskolām ar specifiskiem studiju procesiem. Tā kā otrajā kārtā tiks ieviesti pirmajā kārtā izveidotie koplietošanas risinājumi un vienotās atbalsta sistēmas, visa pasākuma īstenošanas laikā ir nepieciešams VPC kā pirmās kārtas finansējuma saņēmēja konsultatīvais atbalsts otrās kārtas projektos iesaistītajām augstskolām, ārējie konsultatīvie vai ekspertu pakalpojumi, kā arī dažādu augstskolu ekspertu iesaiste. Jau izstrādājot otrās kārtas projekta iesniegumus, AII ir jābūt iespējai konsultēties ar VPC, lai nodrošinātu otrās kārtas projektu iesniegumu atbilstību VPC izstrādātajiem risinājumiem, kā arī visā projektu īstenošanas laikā AII ir jābūt iespējai saņemt VPC konsultatīvo atbalstu vai ar sistēmu sadarbību saistītas konsultācijas. Īstenojot šo atbalstāmo darbību, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris novērš dubultā finansējuma risku un nodrošina interešu konflikta neesamību (ņemot vērā to, ka pirmās kārtas sadarbības partneri būs otrās kārtas projektu īstenotāji, būtu jāizvairās no situācijas, kad pirmajā kārtā konsultāciju sniedz, bet otrajā kārtā konsultāciju saņem viena un tā pati zinātņu universitāte). 

Piektā darbība ir ar studiju procesu saistītā AII administratīvā personāla (studiju prorektori, studiju programmu vadītāji, digitalizācijas aģenti, digitalizācijas procesus veicinošais atbalsta personāls) kompetenču pilnveide digitālās transformācijas jomā, ieskaitot tādas kompetences, kas nepieciešamas digitālo tehnoloģiju atbalstīta studiju procesa un mācību pakalpojumu izveidošanai, organizēšanai, pārvaldīšanai, uzraudzībai un izvērtēšanai, tajā skaitā pieredzes apmaiņas pasākumi ar ārvalstu augstskolām.
Pirmajā kārtā atbalsts paredzēts AII administratīvajam personālam, kas tiešā veidā ir saistīts ar studiju organizēšanu, pārvaldīšanu un uzraudzību un no kura ir atkarīgs, cik veiksmīgi tiek īstenota digitālā transformācija visas AII līmenī. Pirmajā kārtā ir paredzētas aktivitātes ne vien IT sistēmu ieviešanai, bet arī mācību un studiju vadības procesu attīstībai (t.sk. lai pilnvērtīgi izmantotu IT risinājumus) un modernizācijai atbilstoši digitalizācijas sniegtajām iespējām. Līdz ar to nepieciešama pieredzes pārņemšana no institūcijām ar attīstītiem mācību procesiem un studiju vadību. Pozitīvu pienesumu AII administratīvā personāla digitālo kompetenču pilnveidē dos citu valstu augstskolu progresīvās pieredzes pārņemšana, kā arī izcilu ārvalstu ekspertu vadītas mācības. Piektās darbības ietvaros nav atbalstāmas tādas ar digitālajām pamata prasmēm saistītas apmācības, kas iekļaujamas pamatkompetencēs, piemēram, Excel, Word, PowerPoint programmatūras lietošanas, u.c.

Sestā darbība ir projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Septītā darbība ir komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās ir iekļautas šādas izmaksas.
1. Projekta vadības personāla izmaksas un projekta īstenošanas personāla, tai skaitā ekspertu, speciālistu, konsultantu, tostarp ārvalstu, izmaksas, izņemot virsstundas,  nodrošinot, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku.
Projekta vadības un īstenošanas personālu var piesaisīt gan uz darba līguma pamata, gan uz uzņēmuma līguma pamata.
Projekta īstenošanas personāla izmaksas par konsultāciju sniegšanu otrās kārtas projektos iesaistītajām augstskolām ir attiecināmas gadījumos, kad konsultāciju saņēmējs ir jebkura augstskola, izņemot zinātņu universitāte (lai izvairītos no situācijas, kurā finansējums par konsultāciju paredzēts pirmās kārtas sadarbības partnerim, kurš šo konsultāciju saņem otrās kārtas ietvaros). 
Tā kā pirmās kārtas finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes deleģētās funkcijas īstenotājs, personāla atlīdzības nosakāmas atbilstoši 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība", tādējādi nodrošinot horizontālā principa par vienlīdzīgiem nosacījumiem visiem pasākuma īstenotājiem.
2. Jaunradītu darba vietu aprīkojuma izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.
3. Iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai"; transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai"; transportlīdzekļu noma projekta īstenošanas un vadības personālam. Šāds regulējums noteikts, ņemot vērā to, ka pirmās kārtas īstenošanai projekta iesniedzējs piesaista sadarbības partnerus, līdz ar to ir jāparedz iespēja projekta vadības personālam un projekta īstenošanas personālam segt iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas uz attiecīgajām partnerinstitūcijām. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir ekonomiski pamatoti, tiek attiecinātas transportlīdzekļu īstermiņa nomas izmaksas.
4. Ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam, lai iepazītos ar citu valstu augstskolu pieredzi studiju procesa digitalizācijas jomā, iepazītos ar studiju procesa atbalsta sistēmu (platformu) izstrādātāju pieredzi, kā arī ārvalstu komandējumu izmaksas administratīvajam personālam, lai pārņemtu ārvalstu augstskolu pozitīvo pieredzi un pilnveidotu savas digitālās kompetences. Ārvalstu komandējumi paredzēti, lai apgūtu pieredzi vai mācītos, kā veidot mūsdienīgus, elastīgus, daudzveidīgus mācību pakalpojumus, studiju procesu un piedāvājumu. Šie komandējumi paredzēti gan projekta ieviešanas personālam (lai varētu ieviest mūsdienīgus procesus), gan AII administratīvajam personālam (lai mācētu strādāt mūsdienīgā veidā ar digitālajām tehnoloģijām). Tāpat paredzēti ienākošie braucieni vai komandējumi ārvalstu ekspertiem uz Latviju.
Šādu komandējumu nepieciešamība ir pamatojama projektu iesniegumā, izvērtējot to nozīmīgumu projekta mērķu sasniegšanai kā arī lietderību (t.sk. samazinot komandējumu un braucēju skaitu, norīkojot tikai atslēgas cilvēkus, izmantojot "apmācīt trenerus" pieeju, uzaicinot ārvalstu speciālistus u.c.).
Minētās izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu. 
5. Ar apmācību, semināru, diskusiju, darba grupu un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, tai skaitā telpu īres izmaksas (ja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai projekta sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses), u.c. izmaksas, kas saistītas ar darba grupu organizēšanas, mācību un pieredzes apmaiņas pasākumiem.
6. Pakalpojumu un piegādes izmaksas, kas saistītas ar studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu izveidi, integrāciju un datu apmaiņu ar valsts datu sistēmām, ar vienoto atbalsta sistēmu risinājumu izveidi, ar mācību nodrošināšanu AII administratīvajam personālam, ar projekta vadību un īstenošanu, ja minētās darbības veic ārpakalpojumu sniedzējs. Uz pakalpojumu izmaksām ir attiecināmas izmaksas par konsultāciju pakalpojumiem un dokumentu izstrādi, tai skaitā situācijas un vajadzību analīzei; procesu, pakalpojumu un risinājumu projektēšanai un ieviešanai; iepirkumu nodrošināšanai (piemēram, tehniskās specifikācijas izstrāde, iepirkumu dokumentācijas izstrāde, juridiskās konsultācijas u.c.); programmatūras izstrādei vai iegādei, pielāgošanai un ieviešanai, datu sagatavošanai un pārnesei, u.c. Tā kā projekta īstenošanā var iesaistīt arī ārvalstu ekspertus, kā pakalpojumu izmaksas ir attiecināmas arī to piesaistes izmaksas.
7. Licenču iegādes un nomas izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu iegādes izmaksas studiju vadības koplietošanas risinājumu izveidei un nodrošināšanai, integrācijai un datu apmaiņai ar valsts datu sistēmām, kā arī vienoto studiju atbalsta sistēmu risinājumu nodrošināšanai.
Licenču nomas izmaksas projektā ir attiecināmas tajā gadījumā, ja licenču noma ir saimnieciski izdevīgāka par licenču iegādes izmaksām.
8. Tehniskā aprīkojuma nodrošinājuma izmaksas, kas nepieciešamas studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu un vienoto atbalsta sistēmu izveidei AII studiju procesa digitalizācijai, ja tā iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzēto sistēmu un risinājumu izveidei. Attiecināmas ir arī izmaksas, kas saistītas ar iegādātā tehniskā aprīkojuma uzstādīšanu, konfigurēšanu, pielāgošanu, testēšana un apkalpojošā personāla instruktāžu; tehniskā aprīkojuma iepirkumu dokumentācijas sagatavošanu un iepirkumu nodrošināšanu. Ņemot vērā 4.2.2.11. pasākuma finansējuma avotu (ESF Plus), noteikumu projekts paredz, ka šīs izmaksas nepārsniedz 15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
9. Digitālo risinājumu piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, izmantojot vairākus sensoros kanālus (redze, dzirde, tauste), tai skaitā izmaksas programmatūras savietojamībai ar Eiropas Savienībā atzītām individuālām informācijas tehnoloģiju palīgierīcēm cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem.
10. Pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem.
11. Projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

Noteikumu projekts paredz, ka pirmās kārtas ietvaros pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Tā kā pirmās kārtas projekta kopējās izmaksas pārsniedz 5 000 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), ir attiecināms regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta "ii" punkts, kas nosaka, ka darbībām (t.i. projektiem), kuru izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas gadījumos, kad tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās dienas, lai savlaicīgi uzsāktu īstenot darbības, kas saistītas ar koplietošanas risinājumu un atbalsta sistēmu arhitektūras un tehnisko prasību izstrādi otrās kārtas projektu iesniedzējiem (lai nekavētu otrās kārtas projektu iesniegumu atlases uzsākšanu), ar kursu kataloga izveidi, kā arī sekmētu ES fondu pasākumu ieviešanas n+3 principa izpildi.
Nav attiecināmas izmaksas par darbībām, kas pabeigtas uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi. Šajā kontekstā ar "darbību" nav uzskatāms viss projekts kopumā, bet gan atsevišķas aktivitātes (atbalstāmās darbības). Piemēram, nav attiecināmas izmaksas par studiju programmu kataloga, kursu kataloga, vienotās studējošo prakšu pārvaldības sistēmas izveidi, ja tā ir pabeigta uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi.

Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma ar finansējuma saņēmēju noslēgšanas, bet ne ātrāk kā no dienas, kad noslēgts līgums ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu.

Noteikumu projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Maksimālais avansa apmērs nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Vienlaikus finansējuma saņēmējam kā biedrībai, kas veic valsts pārvaldes uzdevumu, avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa var būt 100 procenti no projektam piešķirtā kopējā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.– 2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Tas nodrošinās nepārtrauktu finanšu plūsmu projekta īstenošanas laikā.
VPC finanšu kapacitāti veido ikgadējās biedru naudas un dotācija, kas veido 270 000 euro gadā. Sadarbības partneru finanšu kapacitāti veido ieņēmumi no pamatdarbības, nesaimnieciska rakstura ieņēmumi, valsts budžeta dotācijas un transferti, kā arī saimnieciskās darbības ieņēmumi (dienesta viesnīcas un līgumdarbi). 2021. gadā RTU finanšu kapacitāte bija 85 339 354 euro, LU – 130 046 492 euro, LBTU – 27 806 081 euro un RSU – 91 813 537 euro. Ņemot vērā to, ka VPC pašu līdzekļi ir visai ierobežoti un laika posmā līdz 2029. gadam VPC un sadarbības partneri īstenos arī citus finansiāli apjomīgus projektus, mazāka avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa par 100 procentiem var radīt risku, ka finanšu resursu trūkuma dēļ nebūs iespējams pabeigt projekta īstenošanu paredzētajā laikā.

Noteikumu projekts paredz, ka pirmajā kārtā tiek īstenots projekts, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu.  
Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. pantam biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Nevienai citai organizācijai, izņemot VPC, nav deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus.
Projekta līdzekļi tiks ieguldīti ar nekomerciāliem mērķiem saistītās darbībās.
Finansējuma saņēmējs īstenos projektā atbalstāmās darbības, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. Tas īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, tam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas (personāla atlīdzības izmaksas nepārsniegs Centrālās Statistikas pārvaldes noteikto vidējo darba samaksu attiecīgās kategorijas personālam). Finansējuma saņēmējam projektā būs starpnieka (koordinējošā) loma, tas negūs labumu sev. Projekta īstenošanā paredzētie infrastruktūras un programmatūras risinājumi, kā arī to tehniskā ieviešana (ietverot ar to saistīto projektu vadību) un uzturēšana tiks iegādāti atbilstoši publiskā iepirkuma procedūrām. Tāpat pēc iespējas un kur tas ir efektīvi pēc apjoma un specifikas, tiks veikti konsultantu darba iepirkumi (piemēram, lielāku tehnisko specifikāciju izstrādei, risinājumu izpētei u.c.). Līdz ar to finansējuma saņēmējam tiks izslēgta ekonomiskā priekšrocība.

Noteikumu projekts nosaka, ka atbalsts sadarbības partneriem nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. 
Lai neradītu situāciju, ka sadarbības partnerim tiek sniegts komercdarbības atbalsts, projekta iesnieguma sagatavošanas procesā VPC būs jāpārliecinās, ka attiecīgās sadarbības partnera iesaiste projektā nav saistīta ar komercdarbības atbalsta sniegšanu, tas ir, attiecībā uz to neizpildās vismaz viena no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm.

Ņemot vērā to, ka pirmās kārtas projektā paredzēts izveidot informācijas sistēmas un studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu ieviešana ir saistīta ar DTP2027 noteikto uzdevumu izpildi, noteikumu projekts nosaka, ka pirmās kārtas projekta iesnieguma vērtēšanas komisijā tiek iekļauts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas deleģēts pārstāvis.


Otrās kārtas īstenošanas nosacījumi

4.2.2.11. pasākuma otrā kārta (turpmāk – otrā kārta) tiks īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
Projekta iesniedzēji otrās kārtas ietvaros ir augstskolas (valsts vai privātpersonu dibinātas), kas projekta īstenošanā var piesaistīt sadarbības partnerus – augstākās izglītības institūcijas, kurās paredzēts izmantot projektā ieviestos risinājumus. Augstskolas struktūrvienību – augstskolu, tai skaitā Banku augstskolu, kas par Latvijas Universitātes struktūrvienību kļūs ar 2025. gada 31. augustu[5], kā arī Rēzeknes Tehnoloģu akadēmiju, kas par Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienību kļūs ar 2025. gada 1. aprīli[6], vai augstskolas aģentūru – koledžu nevar piesaistīt kā projekta sadarbības partneri, vienlaikus projekta iesniedzējs var paredzēt, ka projektā ieviestie risinājumi tiks izmantoti arī augstskolas struktūrvienībā un koledžā.
Augstākās izglītības institūcija būt dalībnieks tikai vienā otrās kārtas projektā.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno sadarbības partnera apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta īstenošanā. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu (ja attiecināms), kurā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Projekta iesniegumā pamato sadarbības partnera izvēli, nepieciešamību un norāda tā iesaisti atbalstāmo darbību īstenošanā.

Otrajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais publiskais attiecināmais finansējums ir 10 000 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 8 500 000 euro ESF Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

Ja 4.2.2.11. pasākuma otrajā kārtā projekta iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina no projekta iesniedzēja privātā finansējuma (projekta iesniedzēja rīcībā esošie līdzekļi, kredītresursi vai citi finanšu resursi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts ar atvieglotiem nosacījumiem).

Valsts budžeta līdzfinansējums var tikt piešķirts valsts AII – valsts budžeta iestādēm vai atvasinātām publiskām personām.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta minimālais kopējais attiecināmais finansējums ir 300 000 euro. Ņemot vērā to, ka potenciālajiem projekta iesniedzējiem ir ļoti atšķirīgs studējošo skaits (no 300 – 15 000 studentiem), vienlaikus projekta finansējums būtu sasaistāms ar studējošo skaitu, noteikumu projekts paredz, ka maksimālais projekta kopējais attiecināmais finansējums ir atkarīgs no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) kopējā studējošo skaita augstākās izglītības, tai skaitā īsā cikla, programmās uz 2024. gada 1. oktobri pēc VIIS datiem.

Maksimālais otrās kārtas projekta finansējums tiek noteikts sekojošā apmērā:
-   130 euro par studējošo, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) institūcijā kopējais studējošo skaits ir vismaz 3 001;
- 160 euro par studējošo, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) institūcijā kopējais studējošo skaits ir līdz 3 000 (ieskaitot).

Kopējā studējošo skaitā tiek iekļauts arī studējošo skaits augstākās izglītības programmās, tai skaitā īsā cikla programmās, projekta iesniedzēja un/vai partnera – augstskolas struktūrvienībā vai aģentūrā – koledžā, ja tajās paredzēts izmantot projektā ieviestos risinājumus.
Informācija par studējošo skaitu tiks pārbaudīta projektu iesniegumu vērtēšanas procesā.
Ņemot vērā to, ka projekta finansējums ir atkarīgs no studējošo skaita, lai nodrošinātu minimālo finansējumu 300 000 euro apmērā un, ņemot vērā minimālo finansējumu uz vienu studējošo, projekta iesniedzēja augstskolā vai projekta iesniedzēja un sadarbības partneru institūcijās kopā ir jābūt vismaz 1875 studentiem (1875 studenti x 160 euro/stud. = 300 000 euro).
Tā kā Latvijas Universitātes izstrādāto studiju vadības sistēmu izmanto indikatīvi 14 AII, tad Latvijas Universitātes projekta īstenošana būtu jāparedz sadarbībā ar šīm institūcijām.

Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestādei ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir tiesības atkārtoti izsludināt jaunu uzsaukumu otrās kārtas ietvaros, ja nav apgūts viss 4.2.2.11. pasākuma pirmajā un otrajā kārtā pieejamais finansējums. Ņemot vērā to, ka pasākuma otrajai kārtai pieejamais finansējums ir plānots visām AII, vienlaikus kāda no AII varētu nepieteikties projektu konkursam, lai pasākuma finansējums tiktu izmantots atbilstoši mērķim, ir jāparedz iespēja izsludināt atkārtotu projektu konkursu.

Noteikumu projekts paredz, ka otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 5;
2) rezultāta rādītājs – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 5.
Paredzēts, ka iznākuma un rezultāta rādītājā tiek ieskaitītas tikai finansējuma saņēmēja institūcijas.

Noteikumu projekts paredz, ka otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. novembrim ir sasniedzams nacionālais rādītājs – pasākuma ietvaros ieviestos studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumus un ieviestās vienotās studiju procesa atbalsta sistēmas izmanto (ir pieslēgušas) AII, kurās studē vismaz 80 procenti no visiem Latvijas augstākās izglītības institūciju studējošajiem.

Iznākuma rādītājs ir projekta līmeņa rādītājs un tas ir izpildīts tad, kad sadarbības iestāde pieņem lēmumu par attiecīgā projekta pirmā maksājuma pieprasījuma apstiprināšanu.
Rezultāta rādītājs ir projekta līmeņa rādītājs un tas ir izpildīts tad, kad sadarbības iestāde ir apstiprinājusi attiecīgā projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, ar kuru tiek apstiprināti arī sasniegtie rādītāji.
Nacionālais rādītājs ir virsprojekta līmeņa rādītājs un to 4.2.2.11. pasākuma īstenošanas noslēgumā KPVIS ievada atbildīgā iestāde.
Atbildīgā iestāde minēto rādītāju nosaka, pamatojoties uz 4.2.2.11. pasākuma otrās kārtas projektu ietvaros uzkrātajiem datiem, kas apkopo AII skaitu, kas izmanto pasākumā izveidotās sistēmas un risinājumus.
Atbildību par nacionālā rādītāja datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un atbildīgā iestāde, savukārt sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām) un neveic nacionālo rādītāju sasniegšanas uzraudzību.

Otrajā kārtā plānotās atbalstāmās darbības

Pirmā darbība ir institucionālo studiju vadības sistēmu attīstība, pielāgošana un integrācija ar studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumiem, kas tiek izveidoti pasākuma pirmajā kārtā, tai skaitā:
1) institucionālo studiju vadības sistēmu iegāde, izveide, pielāgošana un attīstība, ieskaitot attiecīgo studiju vadības procesu maiņu;
2) studiju vadības un studējošo datu standartizācija un sakārtošana;
3) tehnisku un organizatorisku studiju vadības risinājumu izstrāde AII savstarpējai sadarbībai un sadarbībai ar koplietošanas risinājumiem.

AII institucionālās studiju vadības sistēmas (studentu informācijas sistēmas) nodrošina studējošo individuālā studiju procesa aktivitāšu pārvaldību, kā arī to sasaisti ar kopējo AII pārvaldību, t.i. studējošo reģistrāciju AII, studiju programmā, mācību semestrī, kursā un citās mācību vai saistītajās aktivitātēs, kā arī studentu sasniegumu un rezultātu reģistrāciju, studiju progresu, iegūtos apliecinājumus utt. Šo sistēmu attīstība nepieciešama, lai AII varētu paplašināt mācību pakalpojumu veidu piedāvājumu, kā arī, lai studiju vadības sistēmas spētu atbalstīt plašāku un elastīgāku studiju organizāciju, ja AII izvēlētos tādas iespējas ieviest (piemēram, iespējas studentam elastīgāk plānot kursu secību studiju programmas prasību izpildei, plašākas iespējas izvēlēties līdzīgus kursus studiju programmas prasību izpildei, t.sk. sadarbojoties vairākām fakultātēm vai AII, plašāka apliecinājumu izsniegšana par neilgu mācību pieredzi utt.).
Integrācija ar studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumiem, kā arī AII sadarbības veidošana paredz arī studiju vadības procesu modernizāciju un pielāgošanu sadarbībai, kā arī kopēji sniegtu (integrētu) studiju vadības pakalpojumu izveidi AII, studiju vadības un studējošo datu standartizāciju un sakārtošanu, standartizētu procesu un procedūru izveidi (gan tehnisko, gan organizatorisko), "biznesa procesu" maiņu vienlaikus ar risinājumu ieviešanu. Šīs darbības īstenošanas rezultātā katras AII studiju vadības sistēma būs attiecīgi pielāgota un integrēta ar studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumiem, līdz ar to tiks nodrošināta datu apmaiņa ar koplietošanas sistēmām (programmu katalogu, kursu katalogu, vienoto izglītību apliecinošo dokumentu reģistru, kā arī elektronisko studējošās personas lietu).
Noteikumu projekts paredz, ka otrās kārtas projekta iesniegumā ir jāiekļauj pirmā darbība un ar to saistītā trešā un ceturtā darbība, vienlaikus tajā var iekļaut arī otro darbību. Tā kā otrās kārtas finansējums ir ierobežots un atsevišķos projektos tas var būt nepietiekams, lai īstenotu visas darbības, kā primāri īstenojama ir pirmā atbalstāmā darbība. Lai koplietošanas sistēmas darbotos pilnvērtīgi, tajās ir jābūt datiem no visām AII un jānodrošina visu AII sadarbība.

Otrā darbība ir pasākuma pirmās kārtas ietvaros izveidoto vienoto atbalsta sistēmu ieviešana augstākās izglītības institūcijas studiju procesa digitalizācijai, tai skaitā:
1) sistēmu pielāgošana augstākās izglītības institūcijas vajadzībām, specifiska satura izstrāde;
2) sistēmu integrācija ar augstākās izglītības institūcijas mācību un studiju vadības sistēmām;
3) organizatorisko pasākumu un procedūru izstrāde un ieviešana, "biznesa procesu" maiņa institūcijās vienlaikus ar studiju digitalizāciju.
Tā kā pirmajā kārtā tiks izveidotas vienotās atbalsta sistēmas (integrētā digitālo resursu vadības sistēma, studējošo prakšu pārvaldības sistēma, studiju procesa novērtēšanas sistēma, personas datu izmantošanas (piekrišanas) pārvaldības sistēma), otrās kārtas projektos AII būs iespēja šīs sistēmas ieviest savās institūcijās un integrēt ar esošajām mācību un studiju vadības sistēmām.
Pirmā un otrā darbība ietver arī projekta iesniedzēja un partneru institūciju līmeni aptverošas darbības – esošās situācijas analīzi un auditus; vajadzību, prasību un biznesa procesu analīzi; datu struktūru, sistēmu arhitektūras un integrācijas risinājumu izveidi; sistēmu projektēšanu, izstrādi, iegādi, pielāgošanu un integrāciju; tehniskā aprīkojuma, kas tieši saistīts projektā plānoto sistēmu vai risinājumu ieviešanu, iegādi vai paplašināšanu; datu sagatavošanu, pārnešanu un pārvaldību; procedūru un nosacījumu, pārvaldības risinājumu izstrādi un ieviešanu; pakalpojumu maiņu, izveidošanu un ieviešanu; izmaiņu vadību; sistēmu lietotāju un apkalpojošā personāla apmācību; līgumu sagatavošanu; nepieciešamo un saistīto dokumentu un citu materiālu izstrādi.

Trešā darbība ir projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Ceturtā darbība ir komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās ir iekļautas šādas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera izmaksas.
1. Projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksas, nodrošinot, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Projekta ietvaros plānoto darbību īstenošanai projekta iesniedzējs un sadarbības partneris var piesaistīt atbilstošu ekspertu, speciālistu, konsultantu, tai skaitā ārvalstu, klāstu, lai varētu izmantot to dažādās zināšanas un pieredzi, attīstot un pielāgojot studiju vadības sistēmas un nodrošinot to integrāciju ar studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumiem, kā arī ieviešot vienotās atbalsta sistēmas studiju procesa digitalizācijai. Projektā kā īstenošanas personālu var piesaistīt ārvalstu ekspertus un konsultantus, tādā veidā iegūstot arī plašāku skatījumu uz konkrēto digitalizācijas risinājumu ieviešanu. Tā kā projektā var paredzēt arī tehniskā aprīkojuma iegādi, kā projekta vadības personālu var piesaistīt arī iepirkumu speciālistu. Projekta vadības un īstenošanas personālu var piesaisīt gan uz darba līguma pamata, gan uz uzņēmuma līguma pamata.
2. Jaunu darba vietu aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Savukārt daļlaika izmaksu attiecināmības principa gadījumā tiek ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret kopējo īstenošanas ilgumu. Vienlaikus tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips.
3. Iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021-2027 īstenošanai"; transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  īstenošanai"; transportlīdzekļu noma projekta īstenošanas un vadības personālam. Šāds regulējums noteikts, ņemot vērā to, ka 4.2.2.11. pasākuma īstenošanai projekta iesniedzējs var piesaistīt sadarbības partnerus, līdz ar to ir jāparedz iespēja projekta vadības personālam un projekta īstenošanas personālam segt iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas uz attiecīgajām partnerinstitūcijām. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir ekonomiski pamatoti, tiek attiecinātas transportlīdzekļu īstermiņa nomas izmaksas.
4. Pakalpojumu un piegādes izmaksas, kas saistītas ar studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu un vienoto atbalsta sistēmu ieviešanu studiju procesa digitalizācijai konkrētajā institūcijā, ja to nodrošina ārpakalpojumu sniedzējs. Pakalpojumu un piegādes izmaksas var būt saistītas ar mākoņpakalpojumiem, konsultāciju pakalpojumiem un dokumentu izstrādi, tai skaitā situācijas un vajadzību analīzei (auditam); procesu, pakalpojumu un risinājumu projektēšanu un ieviešanu; iepirkumu nodrošināšanu; AII sadarbības procesu izveidošanu un ieviešanu; programmatūras izstrādi vai iegādi, pielāgošanu un ieviešanu; datu sagatavošanu un pārnesi; procesu un pakalpojumu ieviešanu, t.sk. organizatoriskajiem pasākumiem un apmācību. Tā kā projekta īstenošanā var iesaistīt arī ārvalstu ekspertus, kā pakalpojumu izmaksas ir attiecināmas arī to piesaistes izmaksas. Ja pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
5. Tehniskā aprīkojuma nodrošinājuma izmaksas, ja to iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzēto studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu un vienoto atbalsta sistēmu studiju procesa digitalizācijai ieviešanai konkrētajā AII. Tā kā otrās kārtas īstenošana ir nesaraujami saistīta ar digitālajām tehnoloģijām un IT risinājumu ieviešanu, noteikumu projekts paredz arī attiecīga tehniskā aprīkojuma iegādes izmaksas, lai nodrošinātu bāzi, kas nepieciešama projektā radīto digitālo risinājumu ieviešanai. Attiecināmas ir arī izmaksas, kas saistītas ar iegādātā tehniskā aprīkojuma uzstādīšanu, konfigurēšanu, pielāgošanu, testēšana un apkalpojošā personāla instruktāžu; tehniskā aprīkojuma iepirkumu dokumentācijas sagatavošanu un iepirkumu nodrošināšanu. Ņemot vērā 4.2.2.11. pasākuma finansējuma avotu (ESF Plus), noteikumu projekts paredz, ka šīs izmaksas nepārsniedz 15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
6. Licenču iegādes un nomas izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu iegādes izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz projekta īstenošanas laiku. Licenču nomas izmaksas projektā ir attiecināmas tajā gadījumā, ja licenču noma ir saimnieciski izdevīgāka par licenču iegādes izmaksām.
7. Izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā digitālo risinājumu piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, izmantojot vairākus sensoros kanālus (redze, dzirde, tauste), tostarp izmaksas produktu programmatūras savietojamībai ar Eiropas Savienībā atzītām individuālām informācijas tehnoloģiju palīgierīcēm cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Minētās izmaksas ir attiecināmas gan studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu, gan studiju procesa atbalsta sistēmu pieklūstamības nodrošināšanai.
8. Projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata. Netiešās izmaksas ir attiecināmas arī sadarbības partnerim.
Noteikumu projekts paredz, ka otrās kārtas finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, savukārt sadarbības partnerim – pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne ātrāk kā no dienas, kad noslēgts līgums vai vienošanās ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu.

Noteikumu projekts paredz, ka otrās kārtas ietvaros pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Tā kā otrās kārtas ietvaros katram projektam pieejamais finansējums nepārsniegs 5 000 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), līdz ar to nodokļa izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta "i" punktu.

Ņemot vērā to, ka finansējuma saņēmēji var būt valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiska personas, kas vienlaikus īsteno vairākus projektus, finansējuma saņēmēja rīcībā ne vienmēr ir brīvi naudas līdzekļi projekta darbību īstenošanai, tāpēc ir jābūt iespējai saņemt avansu, lai nodrošinātu finanšu plūsmu projektā paredzēto darbību īstenošanai.
Noteikumu projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa  apmēru. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu, to var izmaksāt pa daļām. Noteikumu projekts paredz, ka valsts augstskolām maksimālais avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Vienlaikus avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa var būt 100 procenti no projektam piešķirtā kopējā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu šie finansējuma saņēmēji ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Tās īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. To darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Augstskolu likumā ir noteikti augstskolu uzdevumi, kas tai skaitā paredz, ka augstskolas rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos. Augstskolu mērķi un pamatdarbības virzieni ir noteikti katras augstskolas satversmē. Finansējuma saņēmējam, kas ir privātpersonu dibināta augstskola, maksimālais avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ESF Plus finansējuma, ievērojot, ka avansa maksājumu un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ESF Plus finansējuma. Šāds regulējums ir noteikts, lai valsts dibinātās augstskolas un privātpersonu dibinātās augstskolas varētu nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu un mazinātu finanšu riskus, ņemot vērā to, ka laika posmā no 2024.-2027. gadam tās vienlaikus īstenos vairākus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektus.

Noteikumu projekts paredz, ka otrajā kārtā finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj dati par sekojošiem rādītājiem:
1) AII skaits, kas izmanto studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumus, tai skaitā nodrošina datu apmaiņu ar:
- studiju programmu katalogu;
- studiju un mācību kursu katalogu;
- vienoto izglītību apliecinošo dokumentu reģistru;
- elektronisko studējošās personas lietu (e-lietu).
2) AII, kurās ir ieviesta integrētā digitālo resursu un bibliotēkas vadības sistēma;
3) AII skaits, kas izmanto vienoto studējošo prakses pārvaldības sistēmu;
4) AII skaits, kuras izmanto studiju procesa novērtēšanas sistēmu;
5) AII skaits, kuras izmanto personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēmu.

Minētos datus finansējuma saņēmējs iesniedz IZM pēc tās pieprasījuma (tie nav jāievada KPVIS). Dati tiks izmantoti nacionālā rādītāja vērtības noteikšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka otrās kārtas ietvaros īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Noteikumu projekts paredz, ka projekts nav saistīts ar saimniecisko darbību, ja: 
- tiek īstenoti izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas paaugstināšanos. Uzskata, ka publiskā izglītība, kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta, nav saistīta ar saimniecisku  darbību; 
- ieņēmumi no studējošo mācību maksas par studiju programmu apgūšanu nepārsniedz 50 procentus no kopējiem izdevumiem studiju programmu īstenošanai.

Noteikumu projekts paredz, ka projekts saimnieciskās darbības veikšanai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja projekta iesniedzējam un/vai sadarbības partnerim nav ietekmes uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) noslēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027.gada plānošanas periodā.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta ietvaros plānotajām atbalstāmajām darbībām nodrošina sinerģiju, papildinātību un nepārklāšanos ar citām augstskolas studiju digitalizācijas iniciatīvu un e-risinājumu ieviešanas atbalsta programmām.

Ņemot vērā to, ka pirmajā kārtā ir plānota atklāta projektu iesniegumu atlase, kurā projekti būs atšķirīgi finansējuma apjoma ziņā (no 0,3 milj. euro līdz vairākiem miljoniem euro), kur daļu no izmaksām veidos programmatūras un licences, nav identificētas tādas izmaksas, kuru vienkāršākai uzskaitei būtu lietderīgi izstrādāt tādu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas neierobežos projektu mērķu un rezultātu sasniegšanu. Tā kā atklātas projektu iesniegumu atlases gadījumā nav zināmi konkrētie projekta iesniedzēji un to loks ir plašs (gan valsts, gan privātpersonu dibinātas augstskolas, kā sadarbības partneri var būt koledžas), vienlaikus katrā Latvijas AII ir atšķirīga personāla atlīdzības politika un atlīdzības līmenis, nebūtu iespējams iegūt ticamus, objektīvus un pierādāmus datus, lai izstrādātu vienas vienības izmaksu standarta likmi projekta vadības un īstenošanas personālam.  


Pirmās un otrās kārtas īstenošanas nosacījumi

4.2.2.11. pasākuma veiksmīgas īstenošanas nodrošināšanai un kvalitatīvu rezultātu sasniegšanai būtisks priekšnoteikums ir risinājumu un darbību salāgošana, tai skaitā ciešas sadarbības nodrošināšana starp VPC kā pirmās kārtas finansējuma saņēmēju un otrās kārtas projektu īstenošanā iesaistītajām AII. Attiecīgi viena no pirmās kārtas atbalstāmajām darbībām paredz risinājumu un darbību salāgošanu starp pirmās un otrās kārtas projektiem, sadarbības organizēšanu un risinājumu saskaņošanu ar augstskolām, kā arī konsultatīva atbalsta nodrošināšanu pasākuma otrās kārtas projekta iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un to sadarbības partneriem, panākot efektīvu koplietošanas risinājumu un vienoto atbalsta sistēmu ieviešanu katrā AII.
Lai tiktu izveidoti koplietošanas risinājumi, kurus ir iespējams lietot visām Latvijas AII, pirmās kārtas projekta iesnieguma sagatavošanas un īstenošanas laikā (īpaši sākuma posmā) VPC pastāvīgi konsultēsies ar pārējām AII.
VPC plānotā sadarbības organizēšana ir viens no pirmās kārtas projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem (tas paredz, ka projekta iesniegumā aprakstīti plānotie iesaistīto institūciju sadarbības procesi, lai mazinātu būtiskākos riskus projekta īstenošanai un ilgtspējai).
Noteikumu projekts paredz, ka pirmās kārtas finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pirmās kārtas ietvaros plānotie koplietošanas risinājumi un vienotās atbalsta sistēmas tiek saskaņotas ar augstskolām, tai skaitā mākslu un kultūras universitātēm, ņemot vērā to studiju procesa specifiku. Minētās prasības izpildes nodrošināšanai pirmās kārtas projekta iesniegumā ir jāiekļauj sadarbības un iesaistes apraksts, kas ietver arī saskaņošanas procedūru.

Pirmās kārtas projekta koordinācija balstīsies uz regulārām darbību un risinājumu salāgošanas sanāksmēm, ietverot plašu AII pārstāvniecību, kā arī pastāvīgām darba grupām, kas izstrādā koplietošanas pamatus (procesus, datu shēmas, API, standartus, regulējumu) un nodrošina projekta tematisko koordināciju.

Lai saskaņotu pirmās un otrās kārtas projektu aktivitātes, jāņem vērā sekojoši nosacījumi (darbību secība):
1) pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā VPC divu mēnešu laikā ir jāorganizē sanāksme ar visām AII, lai konceptuāli vienotos par sadarbības principiem un mehānismiem, tai skaitā par lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā ar ieviešamajiem risinājumiem (to saskaņošanu);
2) viens no primāri veicamajiem darbiem pirmās kārtas projektā ir risinājumu un atbalsta sistēmu arhitektūras un tehnisko prasību izstrāde, lai otrās kārtas projekta iesniedzējiem būtu skaidri nosacījumi, uz kuriem balstīsies institucionālo studiju vadības sistēmu attīstība un pielāgošana kopējām sistēmām, un otrās kārtas projektu iesniedzēji varētu uzsākt projektu iesniegumu sagatavošanu (tā kā minēto prasību izstrāde varētu aizņemt vairākus mēnešus, otrās kārtas projektu iesniegumu atlasi varētu izsludināt indikatīvi 4–5 mēnešus pēc pirmās kārtas projekta uzsākšanas); šajā procesā ir būtiska augstskolu iesaiste;
3) otrās kārtas projektu sagatavošanas laikā VPC ir jānodrošina konsultācijas otrās kārtas projektu iesniedzējiem;
4) otrs laika ziņā primārais darbs pirmās kārtas projektā ir kursu kataloga izveide, lai veiktu tā pamata funkciju izveidi līdz 2026. gada 30. aprīlim, tādā veidā nodrošinot  sinerģiju ar ANM plāna 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" projektu, kurš tiks īstenots līdz 2026. gada 31. maijam. Pēc 2026. gada 30. aprīļa projektā turpināsies darbi pie kursu kataloga adaptācijas un attīstības, lai līdz 2029. gada beigām tas tiktu pilnvērtīgi izmantots un uzturēts;
5) tā kā otrās kārtas projektu īstenošana tiks uzsākta indikatīvi vienu gadu pēc pirmās kārtas projekta uzsākšanas, uzsākot otrās kārtas projektu īstenošanu jau būs veikti sistēmu iepirkumi un sagatavoti risinājumu ieviešanas nosacījumi, līdz ar to AII varēs uzsākt koplietošanas risinājumu un vienoto atbalsta sistēmu ieviešanu katrā konkrētajā AII;
6) nepieciešamības gadījumā līdz līgumu vai vienošanās slēgšanai par projektu īstenošanu ar otrās kārtas projektu finansējuma saņēmējiem IZM nodrošinās atbilstošu normatīvo regulējumu ar skaidriem nosacījumiem augstākās izglītības institūciju institucionālo studiju vadības sistēmu attīstībai, pielāgošanai un integrācijai ar studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumiem, kas tiks izveidoti pasākuma pirmās kārtas projektā;
7) lai gan koplietošanas risinājumu ieviešana konkrētajās AII notiks otrās kārtas projektos, vienlaikus pirmās kārtas projektā paralēli turpināsies risinājumu un sistēmu aprobācija, pilnveide, attīstība, AII konsultēšana, pakāpeniska AII pieslēgšana pie centralizētajām sistēmām, studiju vadības koplietošanas risinājumu integrācija ar valsts datu sistēmām, u.c., tādēļ pirmās kārtas projekta īstenošana turpināsies līdz noteikumu projektā paredzētā termiņa beigām.

Līdz ar to tiks nodrošināta pirmās un otrās kārtas projektu sinerģija un projektu īstenotāju sadarbība un projektu darbību saskaņošana, kas ir viens no galvenajiem nosacījumiem kvalitatīvai 4.2.2.11. pasākuma rezultātu sasniegšanai.

Finansējuma saņēmējs pirmās un otrās kārtas projektu īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim ir jānodrošina atsevišķa ar saimniecisko darbību nesaistīto darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite, kā arī minēto darījumu finanšu plūsmu nodalīšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanas kārtību.

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz publisko iepirkumu veikšanu, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu (iekšējo kārtību), ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem.
Finansējuma saņēmēja un projekta sadarbības partnera iestādē izveidojamā kontroles sistēma aptver Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK), likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Komisijas paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu 2021/C 121/01 un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasības:
- preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei.
Papildus projekta iesniedzēja un sadarbības partnera organizācijās ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai,  kā arī ir izveidots ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību un izveidota trauksmes celšanas sistēma.

Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.11. pasākuma īstenošanas uzraudzībai IZM kā nozares ministrija izveido pasākuma pirmās un otrās kārtas projektu uzraudzības padomi (turpmāk – padome).
Padomei ir konsultatīva un projektu īstenošanas saturiskās kvalitātes uzraudzības funkcija. Tās galvenais uzdevums ir sekot līdzi, vai pasākuma īstenošana notiek atbilstoši plānotajam (no saturiskā aspekta) un nav saskatāmi būtiski riski projektu ieviešanā. Nepieciešamības gadījumā tā sniedz ieteikumus finansējuma saņēmējiem vai, ja konstatēta nepieciešamība veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, tad ieteikumus atbildīgajai iestādei. 
Padomes sastāvā iekļauj vismaz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un IZM pārstāvjus. Padomes sastāvā novērotāju statusā tiek iekļauti arī atbildīgās iestādes un Latvijas Studentu apvienības pārstāvji. Papildus padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām nozarēm un institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes. Padomes darbā pēc nepieciešamības var pieaicināt citu institūciju pārstāvjus un ekspertus. Padomes darbību nosaka IZM kā nozares ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc līguma par pirmās kārtas projekta īstenošanu noslēgšanas.
4.2.2.11. pasākuma pirmās un otrās kārtas finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos iesniedz padomei ziņojumu par projekta īstenošanas gaitu, tai skaitā sasniegto rezultātu progresu un saturisko kvalitāti, kā arī atbilstību projekta mērķim. Padome var rekomendēt finansējuma saņēmējam veikt izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, ja konstatēti riski projekta ieviešanā.
4.2.2.11. pasākuma īstenošanas uzraudzībai IZM izveidotā uzraudzības padome tās darbību nodrošinās tajā iesaistīto institūciju pieejamā budžeta ietvaros.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas gaitā radušos izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem tam pieejamā finansējuma ietvaros.

Noteikumu projekts paredz, ka projekts saimnieciskās darbības veikšanai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja pirmās kārtas sadarbības partnerim un otrās kārtas finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) nav ietekmes uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu, tas ir, ja izpildās vismaz viens no sekojošiem kritērijiem: (1) 85 procenti un vairāk no visiem studējošajiem ir Latvijas iedzīvotāji, (2) vairāk nekā 50 procentiem studējošo studiju valoda ir latviešu valoda un (3) pasaules universitāšu reitingos attiecīgā augstskola nav iekļauta 500 labāko augstskolu vidū.
Līdz ar to projekta iesniegumu vērtēšanas laikā sadarbības iestāde attiecībā uz katru finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri veiks izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā atbilstoši IZM izstrādātajai komercdarbības atbalsta kontroles metodikai, kas izstrādāta līdz projekta iesniegumu atlases izsludināšanai.
Attiecībā uz koledžām kritērijs par vietu pasaules universitāšu reitingos netiek piemērots, tā kā koledžas netiek vērtētas un iekļautas minētajos reitingos. Līdz ar to koledžu atbilstība tiek vērtēta pēc pirmā vai otrā kritērija.

4.2.2.11. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta  sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar sekojošiem atbalsta instrumentiem:
1) ES fondu 14-20 prioritārā virziena "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF) 14.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē (ESF)" 14.1.1.1. pasākumu "Digitalizācijas iniciatīvas studiju kvalitātes pilnveidei".
2) ANM plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otro kārtu "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti".
3) ES fondu 21-27 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.8. pasākumu "Augstskolu studiju vides modernizācija".
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta ietvaros plānotajām atbalstāmajām darbībām nodrošina sinerģiju, papildinātību un nepārklāšanos ar citām AII studiju digitalizācijas iniciatīvu un e-risinājumu ieviešanas atbalsta programmām.Lai nodrošinātu 4.2.2.11. pasākuma nepārklāšanos ar citām atbalsta programmām un izslēgtu dubultā finansējuma risku projektos, viens no projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem nosaka, ka otrās kārtas projekta iesniegumā projekta iesniedzējam būs jāpievieno detalizēta informācija par citu pasākumu projektos īstenotajām darbībām studiju digitalizācijas, tai skaitā e-risinājumu ieviešanas jomā, pamatojot, ka otrās kārtas projektā netiks finansētas vienas un tās pašas darbības (attiecas arī uz sadarbības partneri).
4) Pirmās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija ar ANM 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.4.i. investīciju "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" (turpmāk – IMK). IMK projekta ietvaros  līdz 2026. gada 31. maijam plānots attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju, kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanas rezultātiem uzglabāšanu, kā arī sekmēt pieaugušo dalību izglītībā. Tai skaitā attīstīt atbilstošu digitālo vidi IMK pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu, kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt IMK un mācību procesu administrēšanu un veikt IMK pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi. Ņemot vērā, ka pieaugušo izglītība tiek īstenota arī augstākās izglītības ietvaros, līdz ar to būtiski nodrošināt, ka izstrādāto IT risinājumu ietvaros tiek nodrošināta datu apmaiņa un uzkrāšana neatkarīgi no izglītības pakāpes. Līdz ar to pārliecinoties, ka indivīda dati ir vienuviet un piekļuve pieaugušo izglītības piedāvājumam, kā arī informācijas uzkrāšanai par sasniedzamajiem rezultātiem tiek izmantotas vienotas datu struktūras. Pirmās kārtas ietvaros izstrādātais kursu katalogs ļaus AII sniegt plašāku mācību pakalpojumu piedāvājumu, t.sk. profesionālās pilnveides programmu apguvei (ar laiku arī mikrokvalifikāciju iegūšanai), dažāda veida pieaugušo izglītībā. Vienotais katalogs būs izmantojams dažādu nozaru cilvēkkapitāla attīstības, kvalifikācijas un kompetenču paaugstināšanas, pārkvalifikācijas u.c. mācību aktivitāšu atbalsta instrumentos. Tā kā IMK risinājumus nākotnē plānots iekļaut kopējā VIIS arhitektūrā, vienlaikus pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiks nodrošināta datu apmaiņa ar VIIS, līdz ar to tiks nodrošināta datu apmaiņa arī starp IMK platformu un pirmās kārtas ietvaros izveidoto kursu katalogu.  
5) Pirmās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija un demarkācija ar ES fondu 21-27 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākumu "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram", kura ietvaros ir plānot izveidot  Vienoto elektronisko izglītības datu telpu informācijas pārvaldībai, t.sk. vienotā uzņemšana augstākajā izglītībā" (turpmāk – Vienotā datu telpa). Vienotā datu telpa dos iespēju attīstīt jaunus e-pakalpojumus. Tā nodrošinās nepieciešamo standartizāciju un datu pieejamību integrācijai ar Eiropas sistēmām un atbilstību regulām. Vienotajā datu telpā tiks uzkrāti arī dati no pirmās kārtas projektā ieviestajām sistēmām: studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumiem, studiju procesa novērtēšanas sistēmas, vienotās studējošo prakses pārvaldības sistēmas, personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēmas. Vienotās datu telpas modulis – uzņemšanas sistēma augstākajā izglītībā nodrošinās digitālo izglītības dokumentu apstrādi un nodošanu studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumiem. Vienotās datu telpas projektu īstenos VPC.
6) Pirmās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija un demarkācija ar ANM plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projektu "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs", kur 4.2.2.11. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiks izstrādāti integrācijas risinājumi starp augstākās izglītības iestāžu studiju vadības sistēmām un 2.1.2.1.i. projektā izstrādāto vienoto izglītības dokumentu reģistru, tiks izstrādāti nepieciešamie šī reģistra pielāgojumi augstākās izglītības specifikai, kā arī ieviesti augstākajai izglītībai specifiskie diplomu un apliecinājumu izsniegšanas procesi, lai vienotajā izglītības dokumentu reģistrā būtu pieejami arī augstākās izglītības institūciju izsniegtie diplomi un citi izglītības apliecinājumi. Tā kā 2.1.2.1.i projekta īstenošana noslēgsies 2026. gada 31. maijā, kamēr 4.2.2.11. pasākuma pirmās kārtas projektā notiks sistēmu prasību izstrāde (gan pirmajai, gan otrajai kārtai), 4.2.2.11. pasākumā būs iespējams izmantot 2.1.2.1.i projekta rezultātus, vienlaikus tiks novērsta darbību dublēšanās. 2.1.2.1.i projektā VPC tiks iesaistīts kā konsultatīvais sadarbības partneris, lai palīdzētu izglītību apliecinošo dokumentu reģistra risinājumus veidot saskaņoti ar augstākās izglītības vajadzībām, palīdzot izstrādāt unificētus risinājumus visiem digitālajiem izglītības dokumentiem. Abos minētajos projektos būs atšķirīgas darbības, kas attiecas uz izglītības dokumentu reģistra izveidi un ieviešanu, līdz ar to tiks nodrošināta demarkācija gan saturiskajā, gan laika ziņā. Demarkāciju nodrošinās IZM, kas ir gan 2.1.2.1.i projekta īstenotāja, gan arī tās pārstāvis tiks iekļauts 4.2.2.11. pasākuma projektu uzraudzības padomē.  
7) Pirmās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija un demarkācija ar ANM plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projektu "Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs izstrādes vadības risinājums". Pirmās kārtas projektā izveidotajiem koplietošanas risinājumiem ir jāiekļaujas IZM resoru vienotajā arhitektūrā, bet datu struktūrai ir jāatbilst IZM standartiem, kas tiks izstrādāti minētā ANM projekta ietvaros.
8) Pirmās kārtas projektā tiks nodrošina sinerģija un demarkācija ar ES fondu 21-27 4.2.2.9. pasākuma Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" pirmos kārtu, kuras ietvaros izveidotais Kvalifikācijas līmeņu  un to raksturojošo izglītības kopuma katalogs nodrošinās nepieciešamo informāciju studiju vadības sistēmai, lai piešķirtu studentiem diplomus.
9) Otrās kārtas projektos tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar ES fondu 14-20 8.2.3. SAM "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" pirmo kārtu, kuras ietvaros tika veiktas investīcijas augstskolu un koledžu dažādu e-sistēmu pilnveidē, tai skaitā studiju vadības sistēmu pilnveidē.

4.2.2.11. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". Noteikumu projekts paredz, ka KPVIS finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj dati par vismaz vienu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI) rādītāju – "Uz tīmekļvietnes un mobilajās ierīcēm izmantojamu pakalpojumu, t.sk. civilās aizsardzības informācijas pakalpojumu, kas atbilst personu ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām, skaits". Projekta iesniedzējs var izvēlēties arī citu HP VINPI rādītāju, kas ir definēts KPVIS (piemēram, "Pasākumu, kuros  nodrošināta vides un satura piekļūstamība personām ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem, skaits", "Konsultatīva rakstura pasākumu ar ekspertiem nediskriminācijas jomā, tostarp par  tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem, skaits"), vai pievienot jaunu HP VINPI rādītāju, kas atbilst projekta saturam un ir sasniedzams ar projekta darbībām.
4.2.2.11. pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
 4.2.2.11. pasākuma investīcijām nav ietekmes uz ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam politikas virziena "Izglītība" īstenošanu, līdz ar to investīcijām nav piemērojams Makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas kods 03 - Baltijas jūras reģiona stratēģija.
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam, 4.2.2.11. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā "Intervences laukums" Nr. 150 "Atbalsts augstākajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)" – ESF Plus finansējums 28 422 947 euro, tai skaitā pirmā kārta 19 922 947 euro, otrā kārta 8 500 000 euro;
- intervences kategorijā "Finansējuma veids" Nr. 1 "Dotācija" - ESF Plus finansējums 28 422 947 euro, tai skaitā pirmā kārta 19 922 947 euro, otrā kārta 8 500 000 euro;- intervences kategorijā "Teritoriālie sasniegšanas mehānismi" Nr. 33 "Bez teritoriālā mērķa" - ESF Plus finansējums 28 422 947 euro, tai skaitā pirmā kārta 19 922 947 euro, otrā kārta 8 500 000 euro;
- intervences kategorijā "ESF+ sekundārās tēmas" Nr. 1 "Videi nekaitīgu prasmju un darbvietu un zaļās ekonomikas veicināšana" – ESF Plus finansējums 1 421 147 euro, tai skaitā pirmā kārta 996 147 euro, otrā kārta 425 000 euro; Nr. 0 "Nepiemēro" – ESF Plus finansējums 27 001 800 euro, tai skaitā pirmā kārta 18 926 800 euro, otrā kārta  8 075 000 euro;
- intervences kategorijā "Dzimumu līdztiesība" Nr. 2 "Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana" – ESF Plus finansējums 28 422 947 euro, tai skaitā pirmā kārta 19 922 947 euro, otrā kārta 8 500 000 euro.

[1] 4.2.2.11. pasākuma mērķis atbilst Latvijas Nacionālo attīstības plāna 2021.–2027.gadam (NAP2027) prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam "Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība" un nodrošinās virzību uz mērķi "Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam", kā arī veicinās NAP2027 indikatora "Vidējās un augstākās izglītības iestāžu nesenu (pirms viena-trim gadiem) absolventu (20–34 gadu vecumā) nodarbinātības līmenis", kā arī indikatora  "16–74 gadus vecu personu īpatsvars, kurām ir pamata un augstākas digitālās prasmes" mērķa vērtības sasniegšanu.

[2] 4.2.2.11. pasākums atbilst DTP2027 4.1. attīstības jomas "Digitālās prasmes un izglītība" 4.1.1. rīcības virzienam "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība izglītības procesā" un  4.1.2. rīcības virzienam "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība no pamatprasmēm līdz augsta līmeņa prasmēm". Līdz ar to 4.2.2.11. pasākums sekmēs DTP2027 noteikto politikas mērķi: "Ir nodrošināta iespēja pastāvīgi un pēc individualizēta pieprasījuma apgūt digitālās prasmes ikdienai, nodarbinātībai, tostarp darbam IKT specialitātēs un palielinot tajās nodarbināto sieviešu skaitu, uzņēmējdarbībai, zinātnei un izpētei, lai virzītos uz tādu sabiedrību, kas balsta savu labklājību digitālo tehnoloģiju iespēju efektīvā izmantošanā un radošā attīstībā". Vienlaikus 4.2.2.11. pasākums atbilst DTP2027 4.4. attīstības jomas "Tautsaimniecības (t. sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija" 4.4.13. rīcības virzienam "Izglītības procesu digitalizācija" un tas sekmēs DPT2027 noteikto mērķi: "Tautsaimniecības digitālās transformācijas ietvaros, izmantojot digitālo tehnoloģiju radītās iespējas, ir veiktas sabiedrības un valsts pārvaldes attīstības plānošanas izmaiņas, pakalpojumu pārveide, sabiedrības un valsts pārvaldes kultūras izmaiņas, procesu un to tehnoloģiskā nodrošinājuma pārveide, radot pamatu dzīves kvalitātes paaugstināšanai un valsts un tautsaimniecības konkurētspējas celšanai" 4.2.2.11. pasākums veicinās DTD2027 noteiktā politikas rezultāta "Palielināts IKT speciālistu kopumā un IKT speciālistu - sieviešu skaits" mērķa vērtības sasniegšanu.

[3] Izglītības likuma 21. panta trešā daļa: Lai nodrošinātu tai noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkciju, attiecīgu uzdevumu veikšanu (tai skaitā augstākās izglītības programmu un augstskolu un koledžu akreditācijas organizēšanu) Izglītības un zinātnes ministrija var deleģēt privātpersonai vai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu.

[4] Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3. punkts: Izglītības un zinātnes ministrija var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā.

[5] https://likumi.lv/ta/id/342091-par-banku-augstskolas-reorganizaciju

[6] https://likumi.lv/ta/id/342094-par-rezeknes-tehnologiju-akademijas-reorganizaciju