25-TA-1179: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Atbilstoši biedrības "Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija" 2024. gadā veiktā pētījuma "E-CIGAREŠU DEPOZĪTA SISTĒMAS IZVEIDES PRIEKŠPROJEKTA IZPĒTE", Latvijā 2023. gadā tika izmestas apmēram 15 miljoni elektronisko smēķēšanas ierīču (turpmāk - ESI). Pēc ESI nozares sniegtās informācijas, kā to liecina cigarešu pārdevēji, ap 5% no šī apjoma – 0,75 miljoni - tiek atpakaļ dalīti savākti kartona kastēs un nodotas pārstrādātājiem. Pārējie 14,25 miljoni nonāk pārsvarā sadzīves atkritumu poligonos.
Aptuveni 80% no ESI produkta satur litija jonu baterijas, kas tiek uzskatītas par bīstamiem atkritumiem, un 20% ir veidoti no plastmasas un metāla maisījumiem. Šo materiālu sadalīšana un pārstrāde ir tehnoloģiski iespējama, tomēr prasa īpašu pieeju un modernu aprīkojumu.
2025. gada 30. janvārī tika parakstīts sadarbības memorands starp Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Beztabakas produktu asociāciju, apliecinot apņemšanos ieviest ESI depozīta sistēmu, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu, samazinātu vides piesārņojumu un veicinātu sabiedrības ilgtspējīgu attieksmi. Lai īstenota memoranda mērķi secināts, ka nepieciešams obligātas depozīta sistēmas izveide.
Likumprojekta mērķis ir ieviest obligātu vienotu depozīta sistēmu ESI, lai:
1. novērstu ESI aizdegšanās gadījumus un tās tiktu apsaimniekotas drošā veidā. Atbilstoši biedrības "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" 2024. gadā izstrādātajām vadlīnijām "Ugunsdrošība atkritumu apsaimniekošanas jomā" (https://ej.uz/1wuq) un neatkarīgā vides konsultāciju uzņēmuma Eunomia Research & Consulting 2021. gada izpētei (https://ej.uz/3de6) ir konstatēts, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā 48% ugunsgrēku cēlonis ir litija jonu baterijas;
2. nodrošinātu dabas resursu taupīšanu, novirzot pārstrādei ESI plastmasas korpusus, metāla detaļas un litija jonu baterijas, kā otrreizējās izejvielas;
3. veicinātu un atbalstītu iedzīvotāju iesaistīšanos ESI apsaimniekošanā, dodot ekonomisku stimulu izlietotā ESI dalītai vākšanai.
Likumprojektā ietvertais normatīvais regulējums nosaka depozīta sistēmas ieviešanas un darbības pamatprincipus. Paredzēts, ka valstī darbosies vienota ESI depozīta sistēma, ko realizēs depozīta sistēmas operators. Ir paredzēts, ka depozīta operatoru konkursa kārtībā noteiks Valsts vides dienests. Depozīta sistēmas operators organizēs depozīta ESI pieņemšanu no patērētājiem un tā apsaimniekošanu, nodrošinot depozīta ESI pārstrādi un reģenerāciju.
Atbilstoši Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 1. panta 7. punktā "a" apakšpunktā sniegtajai ESI definīcijai, tas ir, depozīta sistēmu plānots piemērot elektroniskajām cigaretēm, kas ir izstrādājums vai šā izstrādājuma daļa, ieskaitot kapsulu, rezervuāru un ierīci bez kapsulas vai rezervuāra, kuru var izmantot, lai caur iemuti ieelpotu nikotīnu saturošu tvaiku, un kas var būt vienreizējas lietošanas vai uzpildāma ar uzpildes flakonu un rezervuāru, vai uzlādējamām ar vienreizējas lietošanas kapsulām.
Depozīta sistēmā paredzēts iekļaut ESI, kas klasificējās zem sekojošiem TARIC kodiem: 2404120090 – vienreizlietojamās nikotīna tvaicēšanas ierīces, 8543400000 – elektroniskās ierīces, 2404120010 – uzpildes kārtridži.
Likumprojekts paredz noteikt:
1) definīcijas, kas ir “depozīta ESI”, “depozīta sistēma” u.c., lai būtu nepārprotami un viennozīmīgi skaidrs, kas ir domāts ar minētajiem jēdzieniem;
2) ka depozīta sistēma ir vienota visā valstī, un tās piemērošanu nodrošina operators;
3) ka depozīta sistēmas operators ir komersants, kas nodrošina depozīta sistēmas piemērošanu ESI un tā apsaimniekošanu;
4) ESI ražotājam, kas izmanto depozīta ESI un realizācijai Latvijā, un pārdevējam vai izplatītājam, kas ieved un pirmais Latvijā realizē vai izplata ESI, (turpmāk – pārdevējs) pienākumu slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību vienotā depozīta sistēmā valstī.
5) pienākumu patērētājam pērkot depozīta ESI, samaksā noteiktu depozīta maksu, savukārt depozīta operators nodrošina depozīta ESI pieņemšanu un depozīta maksas atgriešanu bezskaidras naudas formā (depozīta maksas atgriešana galalietotājam uz tā bankas kontu).
Likumprojekts paredz pienākumu operatoram nodrošināt ESI pieņemšanu depozīta pieņemšanas vietās. Depozīta pieņemšanas vieta var būt cita tirdzniecības vieta. Pārdevējs informē patērētājus par iespēju nodot depozīta ESI, izvietojot informāciju par tuvāko depozīta ESI pieņemšanas vietas adresi un darba laiku.
Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par:
1. nosacījumus un kārtību, kādā ESI operators nodrošina depozīta sistēmas darbības nepārtrauktību, infrastruktūras izmantošanu, ierīču depozīta operatora izvēli, un kārtību, kādā slēdz un izbeidz līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu;
2. depozīta ESI atkritumu pieņemšanas vai savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes un reģenerācijas procentuālo apjomu un termiņus;
3. depozīta ESI uzskaites kārtību;
4. kārtību, kādā ESI depozīta operators Valsts vides dienestam iesniedz depozīta sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānu un pārskatu par depozīta sistēmas īstenošanu, šo dokumentu formu un tajā iekļaujamo informāciju;
5. kārtību, kādā depozīta ESI pārdevējs nodrošina depozīta ierīču pieņemšanu, un kārtību, kādā ESI depozīta operators nodrošina minimālās prasības attiecībā uz depozīta ierīču pieņemšanas vietu teritoriālo pārklājumu;
6. nosacījumus, atbilstoši kuriem vairāki depozīta ESI pārdevēji var veidot kopīgu depozīta ESI pieņemšanas vietu.
Tā kā likumprojektā iekļautajai definīcijai depozīta maksa nav pielīdzināma elektronisko smēķēšanas ierīču iepakojuma vērtībai, bet ir definēta kā naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas depozīta elektronisko smēķēšanas ierīci, iemaksā kā drošības naudu par tās atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta elektroniskās smēķēšanas ierīces nodošanas brīdī. Ņemot vērā minēto, depozīta maksa ir ārpus Pievienotās vērtības nodokļa likuma piemērošanas jomas, kā rezultātā jau sākotnēji nav iekļaujama prece ar pievienotās vērtības nodokļa apliekamajā vērtībā.
Aptuveni 80% no ESI produkta satur litija jonu baterijas, kas tiek uzskatītas par bīstamiem atkritumiem, un 20% ir veidoti no plastmasas un metāla maisījumiem. Šo materiālu sadalīšana un pārstrāde ir tehnoloģiski iespējama, tomēr prasa īpašu pieeju un modernu aprīkojumu.
2025. gada 30. janvārī tika parakstīts sadarbības memorands starp Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Beztabakas produktu asociāciju, apliecinot apņemšanos ieviest ESI depozīta sistēmu, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu, samazinātu vides piesārņojumu un veicinātu sabiedrības ilgtspējīgu attieksmi. Lai īstenota memoranda mērķi secināts, ka nepieciešams obligātas depozīta sistēmas izveide.
Likumprojekta mērķis ir ieviest obligātu vienotu depozīta sistēmu ESI, lai:
1. novērstu ESI aizdegšanās gadījumus un tās tiktu apsaimniekotas drošā veidā. Atbilstoši biedrības "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" 2024. gadā izstrādātajām vadlīnijām "Ugunsdrošība atkritumu apsaimniekošanas jomā" (https://ej.uz/1wuq) un neatkarīgā vides konsultāciju uzņēmuma Eunomia Research & Consulting 2021. gada izpētei (https://ej.uz/3de6) ir konstatēts, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā 48% ugunsgrēku cēlonis ir litija jonu baterijas;
2. nodrošinātu dabas resursu taupīšanu, novirzot pārstrādei ESI plastmasas korpusus, metāla detaļas un litija jonu baterijas, kā otrreizējās izejvielas;
3. veicinātu un atbalstītu iedzīvotāju iesaistīšanos ESI apsaimniekošanā, dodot ekonomisku stimulu izlietotā ESI dalītai vākšanai.
Likumprojektā ietvertais normatīvais regulējums nosaka depozīta sistēmas ieviešanas un darbības pamatprincipus. Paredzēts, ka valstī darbosies vienota ESI depozīta sistēma, ko realizēs depozīta sistēmas operators. Ir paredzēts, ka depozīta operatoru konkursa kārtībā noteiks Valsts vides dienests. Depozīta sistēmas operators organizēs depozīta ESI pieņemšanu no patērētājiem un tā apsaimniekošanu, nodrošinot depozīta ESI pārstrādi un reģenerāciju.
Atbilstoši Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 1. panta 7. punktā "a" apakšpunktā sniegtajai ESI definīcijai, tas ir, depozīta sistēmu plānots piemērot elektroniskajām cigaretēm, kas ir izstrādājums vai šā izstrādājuma daļa, ieskaitot kapsulu, rezervuāru un ierīci bez kapsulas vai rezervuāra, kuru var izmantot, lai caur iemuti ieelpotu nikotīnu saturošu tvaiku, un kas var būt vienreizējas lietošanas vai uzpildāma ar uzpildes flakonu un rezervuāru, vai uzlādējamām ar vienreizējas lietošanas kapsulām.
Depozīta sistēmā paredzēts iekļaut ESI, kas klasificējās zem sekojošiem TARIC kodiem: 2404120090 – vienreizlietojamās nikotīna tvaicēšanas ierīces, 8543400000 – elektroniskās ierīces, 2404120010 – uzpildes kārtridži.
Likumprojekts paredz noteikt:
1) definīcijas, kas ir “depozīta ESI”, “depozīta sistēma” u.c., lai būtu nepārprotami un viennozīmīgi skaidrs, kas ir domāts ar minētajiem jēdzieniem;
2) ka depozīta sistēma ir vienota visā valstī, un tās piemērošanu nodrošina operators;
3) ka depozīta sistēmas operators ir komersants, kas nodrošina depozīta sistēmas piemērošanu ESI un tā apsaimniekošanu;
4) ESI ražotājam, kas izmanto depozīta ESI un realizācijai Latvijā, un pārdevējam vai izplatītājam, kas ieved un pirmais Latvijā realizē vai izplata ESI, (turpmāk – pārdevējs) pienākumu slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību vienotā depozīta sistēmā valstī.
5) pienākumu patērētājam pērkot depozīta ESI, samaksā noteiktu depozīta maksu, savukārt depozīta operators nodrošina depozīta ESI pieņemšanu un depozīta maksas atgriešanu bezskaidras naudas formā (depozīta maksas atgriešana galalietotājam uz tā bankas kontu).
Likumprojekts paredz pienākumu operatoram nodrošināt ESI pieņemšanu depozīta pieņemšanas vietās. Depozīta pieņemšanas vieta var būt cita tirdzniecības vieta. Pārdevējs informē patērētājus par iespēju nodot depozīta ESI, izvietojot informāciju par tuvāko depozīta ESI pieņemšanas vietas adresi un darba laiku.
Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par:
1. nosacījumus un kārtību, kādā ESI operators nodrošina depozīta sistēmas darbības nepārtrauktību, infrastruktūras izmantošanu, ierīču depozīta operatora izvēli, un kārtību, kādā slēdz un izbeidz līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu;
2. depozīta ESI atkritumu pieņemšanas vai savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes un reģenerācijas procentuālo apjomu un termiņus;
3. depozīta ESI uzskaites kārtību;
4. kārtību, kādā ESI depozīta operators Valsts vides dienestam iesniedz depozīta sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānu un pārskatu par depozīta sistēmas īstenošanu, šo dokumentu formu un tajā iekļaujamo informāciju;
5. kārtību, kādā depozīta ESI pārdevējs nodrošina depozīta ierīču pieņemšanu, un kārtību, kādā ESI depozīta operators nodrošina minimālās prasības attiecībā uz depozīta ierīču pieņemšanas vietu teritoriālo pārklājumu;
6. nosacījumus, atbilstoši kuriem vairāki depozīta ESI pārdevēji var veidot kopīgu depozīta ESI pieņemšanas vietu.
Tā kā likumprojektā iekļautajai definīcijai depozīta maksa nav pielīdzināma elektronisko smēķēšanas ierīču iepakojuma vērtībai, bet ir definēta kā naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas depozīta elektronisko smēķēšanas ierīci, iemaksā kā drošības naudu par tās atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta elektroniskās smēķēšanas ierīces nodošanas brīdī. Ņemot vērā minēto, depozīta maksa ir ārpus Pievienotās vērtības nodokļa likuma piemērošanas jomas, kā rezultātā jau sākotnēji nav iekļaujama prece ar pievienotās vērtības nodokļa apliekamajā vērtībā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Sistēmas mērķis ir samazināt vides piesārņojumu, ko rada vienreizlietojamās ESI, veicinātu atkritumu apsaimniekošanu, novērstu aizdegšanās riskus atkritumu apsaimniekošanas vietās, kā arī veicināt sabiedrības ilgtspējīgu attieksmes attīstību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2026.
Pamatojums
Ir nepieciešams dod laiku ESI ražotājiem un tirgotājiem ieviest jauno normatīvo regulējumu savā saimnieciskajā darbībā un noslēgt atbilstošus apsaimniekošanas līgumus ar depozīta sistēmas operatoru. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad ESI ražotājs vai tirgotājs būs spiests maksāt Dabas resursu nodokli tikai tāpēc, ka nav bijis piemērots pārejas laiks normatīvā regulējuma ieviešanai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Pētījumu centra SKDS 2024. gada datiem vienreizlietojamās ESI ir biežāk lietotais elektronisko cigarešu veids Latvijas patērētāju vidū - vairākums elektronisko cigarešu smēķētāju Latvijā izmanto vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes (60%).
ESI popularitātes pieaugums pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami palielinājis šāda veida atkritumu daudzumu. Šis produkts, kas sākotnēji tika radīts kā alternatīva tradicionālajām cigaretēm, ir ieguvis popularitāti īpaši jauniešu un pieaugušo vidū. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, elektronisko cigarešu tirgus turpina augt, tādējādi arī pieaug to radītais vides piesārņojums. Problēma ir īpaši aktuāla Latvijā, jo šobrīd trūkst specifiskas infrastruktūras, kas būtu vērsta uz ESI un bateriju savākšanu un pārstrādi. Lielākā daļa ESI patērētāju nav informēti par šo produktu pareizu apsaimniekošanu, savukārt tirdzniecības vietās un atkritumu šķirošanas laukumos šādu atkritumu savākšana nav prioritāte.
Pasaulē aizvien plašāk tiek spriests par izlietoto ESI apsaimniekošanas nepieciešamību, t.sk. depozīta sistēmu izveidi šī procesa nodrošināšanai. 2023. gadā Latvijā, saskaņā ar SIA “Wingo Deposit” datiem, tika izmestas apmēram 15 miljoni ESI.
Latvijā jau 2022. gada februāra sekmīgi darbojas izlietoto dzērienu pudeļu un bundžiņu depozīta sistēma, kas liecina par to, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti izmantot šāda veida sistēmas, kas ļauj saņemt finansiālu atlīdzību par pārstrādei vai otrreizējai izmantošanai atgriezto izstrādājumu. Tāpēc var pieņemt, ka – saņemot kompensāciju par izmantoto ESI smēķētāji būtu ieinteresēti izmantotās ESI nodot speciālos savākšanas punktos. Izšķiroša lomu ESI depozīta sistēmas ieviešanā ir jāņem vērā saņemamās kompensācijas apjoms un depozīta automātu pieejamība.
ESI un to bateriju savākšanas sistēmas ieviešana Latvijā ir būtisks solis ne tikai vides ilgtspējas veicināšanā, bet arī sabiedrības atbildības stiprināšanā attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi. ESI sastāv no vairākām kompleksām komponentēm, tostarp plastmasas korpusa, metāla elementiem un litija jonu baterijas. Šīs ierīces bieži vien tiek izmestas kopā ar sadzīves atkritumiem, ignorējot nepieciešamību tās pareizi pārstrādāt. Šāda bezatbildīga rīcība rada divus nozīmīgus draudus — ugunsgrēka riskus un ķīmisko piesārņojumu, kas var radīt nevēlamas sekas videi un cilvēka veselībai.
Galvenās problēmas, kas saistās ar ESI atkritumiem, ir:
1) pašaizdegšānās risks, kas izraisa uguns grēkus atkritumu poligonos un šķirošanas centros;
2) ķīmiskais piesārņojums, ko rada toksisku vielu noplūde aerosolu veidā no ESI šķidrumiem un litija jonu bateriju radītais vides piesārņojums, t.sk., litiju saturoša elektrolīta noplūde no baterijām;
3) sprādzienbīstamība, ja ESI baterijas tiek pakļautas augstai temperatūrai vai tiek pārāk daudz uzlādētas.
Nozares ieskatā, veiksmīgi izstrādātas un plaši pieejamas depozīta sistēmas ieviešanas gadījumā ir iespējams sasniegt ļoti augstu atpakaļ savākšanas rādītāju – provizoriski virs 90% no tirgū laistā ESI apjoma. Šis novērtējums balstās gan uz starptautisko pieredzi dzērienu iepakojuma depozīta sistēmās, gan uz patērētāju motivāciju saņemt atpakaļ samaksāto depozīta summu, ja šī summa ir pietiekami jūtama.
Lai gan 90% savākšanas līmenis ir ambiciozs un optimistisks, tas var būt sasniedzams, ja tiek nodrošināti vairāki priekšnoteikumi:
– pieejama un ērta infrastruktūra visā valstī (automāti);
– skaidra komunikācija sabiedrībai par sistēmas darbību;
– vienota pieeja visiem tirgus dalībniekiem, izslēdzot iespējas sistēmu apiet;
– pietiekami augsts depozīta apjoms, kas veicina motivāciju ierīces nodot atpakaļ.
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka atlikušie 10% var veidoties no dažādiem apstākļiem – daļa ierīču tiks izmestas kā nešķiroti atkritumi, daļa var nonākt nelegālā apritē vai tikt zaudētas.
ESI popularitātes pieaugums pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami palielinājis šāda veida atkritumu daudzumu. Šis produkts, kas sākotnēji tika radīts kā alternatīva tradicionālajām cigaretēm, ir ieguvis popularitāti īpaši jauniešu un pieaugušo vidū. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, elektronisko cigarešu tirgus turpina augt, tādējādi arī pieaug to radītais vides piesārņojums. Problēma ir īpaši aktuāla Latvijā, jo šobrīd trūkst specifiskas infrastruktūras, kas būtu vērsta uz ESI un bateriju savākšanu un pārstrādi. Lielākā daļa ESI patērētāju nav informēti par šo produktu pareizu apsaimniekošanu, savukārt tirdzniecības vietās un atkritumu šķirošanas laukumos šādu atkritumu savākšana nav prioritāte.
Pasaulē aizvien plašāk tiek spriests par izlietoto ESI apsaimniekošanas nepieciešamību, t.sk. depozīta sistēmu izveidi šī procesa nodrošināšanai. 2023. gadā Latvijā, saskaņā ar SIA “Wingo Deposit” datiem, tika izmestas apmēram 15 miljoni ESI.
Latvijā jau 2022. gada februāra sekmīgi darbojas izlietoto dzērienu pudeļu un bundžiņu depozīta sistēma, kas liecina par to, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti izmantot šāda veida sistēmas, kas ļauj saņemt finansiālu atlīdzību par pārstrādei vai otrreizējai izmantošanai atgriezto izstrādājumu. Tāpēc var pieņemt, ka – saņemot kompensāciju par izmantoto ESI smēķētāji būtu ieinteresēti izmantotās ESI nodot speciālos savākšanas punktos. Izšķiroša lomu ESI depozīta sistēmas ieviešanā ir jāņem vērā saņemamās kompensācijas apjoms un depozīta automātu pieejamība.
ESI un to bateriju savākšanas sistēmas ieviešana Latvijā ir būtisks solis ne tikai vides ilgtspējas veicināšanā, bet arī sabiedrības atbildības stiprināšanā attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi. ESI sastāv no vairākām kompleksām komponentēm, tostarp plastmasas korpusa, metāla elementiem un litija jonu baterijas. Šīs ierīces bieži vien tiek izmestas kopā ar sadzīves atkritumiem, ignorējot nepieciešamību tās pareizi pārstrādāt. Šāda bezatbildīga rīcība rada divus nozīmīgus draudus — ugunsgrēka riskus un ķīmisko piesārņojumu, kas var radīt nevēlamas sekas videi un cilvēka veselībai.
Galvenās problēmas, kas saistās ar ESI atkritumiem, ir:
1) pašaizdegšānās risks, kas izraisa uguns grēkus atkritumu poligonos un šķirošanas centros;
2) ķīmiskais piesārņojums, ko rada toksisku vielu noplūde aerosolu veidā no ESI šķidrumiem un litija jonu bateriju radītais vides piesārņojums, t.sk., litiju saturoša elektrolīta noplūde no baterijām;
3) sprādzienbīstamība, ja ESI baterijas tiek pakļautas augstai temperatūrai vai tiek pārāk daudz uzlādētas.
Nozares ieskatā, veiksmīgi izstrādātas un plaši pieejamas depozīta sistēmas ieviešanas gadījumā ir iespējams sasniegt ļoti augstu atpakaļ savākšanas rādītāju – provizoriski virs 90% no tirgū laistā ESI apjoma. Šis novērtējums balstās gan uz starptautisko pieredzi dzērienu iepakojuma depozīta sistēmās, gan uz patērētāju motivāciju saņemt atpakaļ samaksāto depozīta summu, ja šī summa ir pietiekami jūtama.
Lai gan 90% savākšanas līmenis ir ambiciozs un optimistisks, tas var būt sasniedzams, ja tiek nodrošināti vairāki priekšnoteikumi:
– pieejama un ērta infrastruktūra visā valstī (automāti);
– skaidra komunikācija sabiedrībai par sistēmas darbību;
– vienota pieeja visiem tirgus dalībniekiem, izslēdzot iespējas sistēmu apiet;
– pietiekami augsts depozīta apjoms, kas veicina motivāciju ierīces nodot atpakaļ.
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka atlikušie 10% var veidoties no dažādiem apstākļiem – daļa ierīču tiks izmestas kā nešķiroti atkritumi, daļa var nonākt nelegālā apritē vai tikt zaudētas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
ESI patēriņa pieaugums palielina elektrisko un elektronisko atkritumu daudzumu. ESI apsaimniekošana kopā ar citām elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem rada bīstamību (aizdegšanās risks, ķīmisko vielu piesārņojums).
Risinājuma apraksts
Ieviešot Latvijā ESI depozīta sistēmu, tiktu atrisināts jautājums par nepiemērotu ESI apsaimniekošanu pēc to nolietošanas. ESI depozīta sistēma paredz atsevišķi šķiroti savākt ESI, nodrošinot to sastāvdaļu dalītu apsaimniekošanu, tas ir, atsevišķi apsaimniekot plastmasas korpusu, metāla sastāvdaļas, litija jonu baterijas un uzpildes tvertnes šķidrumu pārpalikumu.
Problēmas apraksts
2024. gada sākumā tika veikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizācija un pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 2. punktu Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu). Saskaņā ar minētā rīkojuma 5. punktu KEM ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, tiesvedību, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz vides aizsardzības jomu. Savukārt reorganizētā ministrija tika pārsaukta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā paredzētie grozījumi paredz visā Atkritumu apsaimniekošanas likumā vārdus "vides aizsardzības un reģionālās attīstības" aizstāt ar vārdiem "klimata un enerģētikas".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Šobrīd Latvijā ir vērojama brīvprātīgi izveidota ESI savākšana, kuru organizē mazumtirdzniecības vietas pēc savas iniciatīvas izvietotās atsevišķās ESI paredzētās (kartona) atkritumu tvertnēs. KEM norāda, ka šāda ESI savākšana ir videi draudzīga iniciatīva, bet tai ir vairāk būtiski trūkumi, proti, tā nenovērš ESI pašaizdegšanās riskus atkritumu tvertnēs, ne ķīmisko vielu iespējamo noplūdi. Papildus jānorāda, ka savāktās nolietotās ESI tiek nogāgātas elektrisko un elektronisko atkritumu savākšanas vietās un apsaimniekotas kopā ar visiem šīs kategorijas atkritumiem, paaugstinot pašaizdegšanās riskus pārstrādes procesā. Tā kā šāda ESI savākšana ir brīvprātīga mazumtirgotāju iniciatīva, tad KEM nav informācijas ne par izvietoto ESI atkritumu tvertņu skaitu, ne par Latvijas teritorijas pārklājumu ar šīm savākšanas vietām, ne par atpakaļ savākto nolietoto ESI daudzumu. Atbilstoši iepriekš minētajam, KEM uzskata, ka šī brīvprātīgā iniciatīva nevar nodrošināt visas ESI depozīta sistēmai izvirzītās drošības prasības un vides rādītājus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ar ESI depozīta sistēmu tiks nodrošināts ESI apsaimniekošana atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, novēršot vides piegružošanu, būtiski samazinot ESI pašaizdegšanās riskus un samazinot kaitējumu videi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
E-CIGAREŠU DEPOZĪTA SISTĒMAS IZVEIDES PRIEKŠPROJEKTA IZPĒTE
Apraksts
Biedrības "LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA" 2024. gadā veikts pētījums par ESI apsaimniekošanas problemātiku un priekšlikumiem tās uzlabošanā Latvijā. Galvenie pētījuma secinājumi:
1. pilotprojekta rezultāti norāda, ka ESI un bateriju savākšanas sistēmas izveide ir tehnoloģiski un ekonomiski iespējama. Nepieciešamais iekārtu daudzums un tehniskās prasības ir skaidri definētas, un sistēmas mērogošana visā valstī ir iespējama ar atbilstošām investīcijām;
2. sabiedrības iesaiste ir būtiska, lai sistēma darbotos efektīvi. Informatīvo un motivējošo kampaņu rezultāti uzrāda, ka iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties, ja tiek nodrošināta pieejama un vienkārša savākšanas infrastruktūra;
3. finansēšanas modelis balstās uz ražotāju atbildību, depozīta maksām. Šis modelis nodrošina sistēmas finansiālo ilgtspēju, vienlaikus motivējot ražotājus uzlabot produktu pārstrādājamību;
4. vides un ekonomiskie ieguvumi ir būtiski. Sistēma ne tikai novērš piesārņojumu, bet arī veicina resursu atkārtotu izmantošanu, radot ekonomiskas iespējas gan vietējiem uzņēmumiem, gan starptautiskajiem partneriem,
5. riski ir identificēti un var tikt efektīvi pārvaldīti, izmantojot labi izstrādātas stratēģijas, piemēram, sabiedrības informēšanu, tehnoloģisko risinājumu pilnveidi un loģistikas optimizāciju.
1. pilotprojekta rezultāti norāda, ka ESI un bateriju savākšanas sistēmas izveide ir tehnoloģiski un ekonomiski iespējama. Nepieciešamais iekārtu daudzums un tehniskās prasības ir skaidri definētas, un sistēmas mērogošana visā valstī ir iespējama ar atbilstošām investīcijām;
2. sabiedrības iesaiste ir būtiska, lai sistēma darbotos efektīvi. Informatīvo un motivējošo kampaņu rezultāti uzrāda, ka iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties, ja tiek nodrošināta pieejama un vienkārša savākšanas infrastruktūra;
3. finansēšanas modelis balstās uz ražotāju atbildību, depozīta maksām. Šis modelis nodrošina sistēmas finansiālo ilgtspēju, vienlaikus motivējot ražotājus uzlabot produktu pārstrādājamību;
4. vides un ekonomiskie ieguvumi ir būtiski. Sistēma ne tikai novērš piesārņojumu, bet arī veicina resursu atkārtotu izmantošanu, radot ekonomiskas iespējas gan vietējiem uzņēmumiem, gan starptautiskajiem partneriem,
5. riski ir identificēti un var tikt efektīvi pārvaldīti, izmantojot labi izstrādātas stratēģijas, piemēram, sabiedrības informēšanu, tehnoloģisko risinājumu pilnveidi un loģistikas optimizāciju.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ministrijas ieskatā ex-post novērtējuma veikšana nebūtu samērīga ministrijas resursiem. Vienlaikus ministrija uzsver, ka tiesību akti neparedz pienākumu veikt ikviena tiesību akta ex-post novērtējumu. Kopumā likumprojekts paredz uzlabot esošo sistēmu, efektivizēt esošos procesus.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- ESI pircēji/lietotāji
Ietekmes apraksts
ESI depozīta sistēmas ietvaros fiziskām personām ierīces pirkšanas brīdī būs pienākumus maksāt depozīta maksājuma daļu, kas ir 1 euro par ierīci. Pēc ESI izlietošanas fiziska persona atgriežot nolietotu ierīci depozīta savākšanas sistēmas automātā bezskaidras naudas formā saņems atpakaļ pirkšanas brīdī samaksāto depozīta maksu (1 euro).
Juridiskās personas
- ESI ražotāji un tirgotāji
Ietekmes apraksts
Noteiktas jaunas prasības ESI ražotājiem, tirgotājiem un ESI depozīta sistēmas operatoram par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, atskaišu sniegšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
ESI pircēji/lietotāji
Nē
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
ESI ražotāji un tirgotāji
Jā
Vērtības nozīme:
Atbilstības izmaksas ir saskatāmas ar jaunās ESI depozīta sistēmas ieviešanu, taču monetāru novērtējumu nav iespējams veikt.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojektā paredzētās normas neveido ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem un Valsts vides dienests likumprojektā noteiktās funkcijas īstenos esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Tā Tiesību akts paredz jaunu ierīču depozīta sistēmas izveidi un pilnīgi jauna normatīvā regulējuma izstrādi un ieviešanu, tad šobrīd ietekme uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav attiecināma. Vienlaikus jānorāda, ka reizē ar likumprojektu "Grozījumi atkritumu apsaimniekošanas likumā" (25-TA-1179) ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (25-TA-745). Norādām, ka abi likumprojekti ir savstarpēji saistīti, jo grozījumi nosaka jaunās depozīta ierīču depozīta sistēmas ieviešanu. "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" nosaka jaunās ierīču depozīta sistēmas lietotāju, jaunu dabas resursu nodokļa objektu, nodokļa likmi, nosacījumus kad nodokļa maksātājam rodas pienākumus maksāt nodokļi par depozīta ierīci, kā arī nosacījumus, kad nodokļa maksātājam piemērojams nodokļa atbrīvoju. Tā kā tiek paredzēt, ka visi depozīta ierīču ražotāji un tirgotāji iesaistīsies ierīču depozīta sistēmā, tad tiek pieņemts, ka šādā gadījumā visiem nodokļa maksātājiem tiks piemērots nodokļa atbrīvojums, jo depozīta ierīču ražotājs vai tirgotājs būs iesaistījušies ierīču depozīta sistēmā.
Atbilstoši likumprojekta 29.1 panta vienpadsmitās daļas regulējumam Ministru kabinetam tiek dots pilnvarojums izdot Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks:
1) nosacījumus un kārtību, kādā nodrošina depozīta sistēmas darbības nepārtrauktību, infrastruktūras izmantošanu, ierīču depozīta operatora izvēli, un kārtību, kādā slēdz un izbeidz līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu;
2) depozīta ierīču uzskaites kārtību;
3) kārtību, kādā ierīču depozīta operators Valsts vides dienestam iesniedz depozīta sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānu un pārskatu par depozīta sistēmas īstenošanu, šo dokumentu formu un tajā iekļaujamo informāciju;
4) kārtību, kādā ierīču depozīta operators nodrošina minimālās prasības attiecībā uz depozīta ierīču pieņemšanas vietu teritoriālo pārklājumu.
Visos tiesību aktos iekļautās normas ir ieviešamas tikai tādā gadījumā, kad visi tiesību aktu projekti ir apstiprināti Saeimā.
Atbilstoši likumprojekta 29.1 panta vienpadsmitās daļas regulējumam Ministru kabinetam tiek dots pilnvarojums izdot Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks:
1) nosacījumus un kārtību, kādā nodrošina depozīta sistēmas darbības nepārtrauktību, infrastruktūras izmantošanu, ierīču depozīta operatora izvēli, un kārtību, kādā slēdz un izbeidz līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu;
2) depozīta ierīču uzskaites kārtību;
3) kārtību, kādā ierīču depozīta operators Valsts vides dienestam iesniedz depozīta sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānu un pārskatu par depozīta sistēmas īstenošanu, šo dokumentu formu un tajā iekļaujamo informāciju;
4) kārtību, kādā ierīču depozīta operators nodrošina minimālās prasības attiecībā uz depozīta ierīču pieņemšanas vietu teritoriālo pārklājumu.
Visos tiesību aktos iekļautās normas ir ieviešamas tikai tādā gadījumā, kad visi tiesību aktu projekti ir apstiprināti Saeimā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/f8f24c07-f786-4449-a864-7c143ac12531
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Netika saņemti nekādi priekšlikumi un viedokļi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- Klimata un enerģētikas ministrija
- "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts vides dienestam papildus uzraudzībā un kontrolē nonāks jauna depozīta sistēma.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
ESI depozīta sistēma nodrošinās videi draudzīgu ESI apsaimniekošanu un to sastāvdaļu nodošanu pārstrādei un reģenerācijai. Tiks novērts potenciālais vides piesārņojums, kas var rasties no ESI esošajām Litija jonu baterijām, plastmasas, metāla detaļām un uzpildes tvertņu šķidrumu pārpalikumiem.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi