Anotācija (ex-ante)

Eiropas Komisija 2020. gadā nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas 2030. gada klimata politikas ieceru kāpināšanu, nosakot jaunu SEG emisiju samazināšanas mērķi 55% apmērā līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Eiropas Savienība (turpmāk – ES) Eiropas Zaļā kursa īstenošanai 2021. gada 14. jūlijā nāca klajā ar tiesību aktu pakotni “Fit for 55”, kurā iekļauti vairāku direktīvu un regulu grozījumi, lai sasniegtu jauno paaugstināto SEG emisiju samazināšanas mērķi, t.sk., nosakot paaugstinātus mērķus atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmatošanai un energoefektivitātei. Lai turpinātu Latvijas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu 2030. gadam, kā arī klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, ir nepieciešams vairāk īstenot aktivitātes saistībā ar SEG emisiju samazināšanu, piemēram, energoefektivitātes pasākumu īstenošana, AER iekārtu uzstādīšana un tml. Pasākumu īstenošana ilgtspējīgas enerģētikas un visaptverošas energoefektivitātes nodrošināšanai ir būtiska SEG emisiju samazināšanai enerģētikas sektorā. Enerģētika ir lielākais SEG emisiju avots, kas radīja 37 % no kopējām 2019. gada SEG emisijām. Saskaņā ar aprēķiniem ēku sektors Latvijā 2018. gadā radīja 1180,2 kt CO₂ emisiju, kas veido ap 12,9% no visām Latvijas emisiju tirdzniecības sistēmā neietverto darbību (ne-ETS) SEG emisijām 2018. gadā.
Lai ieviestu un demonstrētu viedās pilsētvides tehnoloģijas, kas samazina SEG emisijas, veicina atjaunīgās enerģijas izmantošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu ir nepieciešams izstrādāt un īstenot atbalsta programmas reģionālā un pašvaldību līmenī, kas vienlaikus sniedz tūlītējus ekonomiskos un sociālos ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, piemēram, pašvaldību komunālo pakalpojumu nodrošināšanā attiecībā uz publisko komunālo notekūdeņu attīrīšanu, publisko apgaismojumu un tml.  Piemēram, priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu izvirzītās prasības paredz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu (līdz pat 100% no pašpatēriņa). Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) datiem, 2021. gadā Latvijā vidējais elektroenerģijas patēriņš kanalizācijas pakalpojumiem bija 1,20 kWh/m3 notekūdeņu, bet vidējās elektroenerģijas izmaksas – 0,26 EUR/ m3 notekūdeņu. Pēc SPRK datiem, 2021. gadā regulētajiem komersantiem aglomerācijās ar cilvēkekvivalentu > 10 000 elektronenerģijas, kurināmā, siltumenerģijas un gāzes izmaksas veidoja 5%-24 % no kanalizācijas pakalpojumu izmaksām. Saskaņā ar SPRK sniegto informāciju 2022.gadā un 2023.gada sākumā apstiprinātajos kanalizācijas pakalpojumu tarifos elektroenerģijas, kurināmā, siltumenerģijas un gāzes izmaksas veidoja jau 12-55% no kopējam kanalizācijas pakalpojumu izmaksām (bez rentabilitātes).
Neskatoties uz to, ka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un EKII ietvaros ir īstenoti vairāki projektu iesniegumu konkursi attiecībā uz pašvaldību publisko ielu un teritoriju apgaismojumu, joprojām ir pietiekami augsta pašvaldību interese īstenot pasākumus, lai aizvietotu esošus neefektīvus ielu apgaismojuma gaismekļus ar energoefektīviem LED gaismekļiem. 

Noteikumu projekts sagatavots, lai EKII ietvaros varētu tikt organizēta konkursa projektu iesniegumu atlases otrā kārta. 
Konkursa ietvaros projekta iesniedzējs var būt pašvaldība, pašvaldības dibināta iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajai daļai KEM deleģē Vides investīciju fondam veikt uzdevumus, kas minēti MK noteikumu Nr.333 3. punktā. Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp KEM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta ceturtajā daļā noteikto padotības formu izvēlas ņemot vērā deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu saturu. Konkrētā gadījumā Vides investīciju fondam tiek deleģēta gan projektu iesniegumu vērtēšana (ko veic koleģiāli), gan lēmuma pieņemšana par projekta apstiprināšanu/noraidīšanu, gan patstāvīga līgumu slēgšana un to izpildes kontrole,  kas nosaka  Vides investīciju fondam kā  līgumslēdzējam lielāku autonomijas pakāpi un arī atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, lai nodrošinātu konkursa tiesisku norisi kopumā. Līdz ar to pakļautības forma (KEM tiesības dot rīkojumu par viena vai otra Vides investīciju fonda lēmuma pieņemšanu), šajā gadījumā  nav piemērojama, bet ar pārraudzību tiks nodrošināta kontrole par Vides investīciju fonds pieņemto lēmumu  tiesiskumu.
Izvērtējot Vides investīciju fonda līdzšinējo pieredzi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un EKII un to ietvaros īstenoto projektu konkursu ieviešanā, kā arī ņemot vērā to, ka KEM nav resursu šādu finanšu instrumentu darbības organizēšanā, 2023. gada nogalē starp KEM un Vides investīciju fondu tika noslēgts atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgums.

Problēmu risināšanai noteikumu projekts paredz veikt šādus grozījumus MK noteikumo Nr.333:
1.punktā precizēti nosacījumi atbilstoši likum deleģējumam;
3.punktā precizētas Vides investīciju fonda funkcijas konkursa ietvaros;
4.punktā precizēts nosacījums attiecībā uz projekta iesniedzēju - pašvaldības kapitālsabiedrību;
6.punkts paredz finansējuma apjomu konkursa otrās kārtas organizēšanai.
9., 10. un 11.punktā veikti redakcionāli pilnveidojumi;
12.punkts precizēts, paredzot, ka projektus var īstenot visā Latvijas Republikas teritorijā;
12.¹ paredz informatīvu nosacījumu, par to, ka konkursa ietvaros finansējums tiek piešķirts granta veidā;
14.punkts papildināts ar jaunu apakšpunktu, paredzot, ka, ja projektā plānotās aktivitātes ir saistītas ar publisko ielu un teritoriju apgaismojumu, tad minētajām iekārtām ir jābūt projekta iesniedzēja bilancē;
15., 16 un 16.¹ apakšpunkts precizēts, sniedzot papildus atsauci attiecībā uz Informācijas atklātības likumu, kā arī apvienojot nosacījumus vienā apakšpunktā par prasībām kas jāņem vērā projektu iesniedzējiem lai varētu pretendēt uz finansējuma saņemšanu. Vienlaikus tiek paredzēts, ka šo prasību pārbaudi veic Vides investīciju fonds izmantojot valsts informācijas sistēmu;
24.1. apakšpunktā precizēti nosacījumi viedo pilsētvides tehnoloģiju izmantošanai.
25.5. apakšpunktā precizēti nosacījumi attiecībā uz darbībām, kas netiek atbalstītas konkursa ietvaros;
30.3. apakšpunkts un 30.¹ punktā paredzēti nosacījumi par attiecināmo izmaksu atbilstību konkursa projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros;
30.5. apakšpunktā veikti tehniski precizējumi;
32. punkts precizēts, paredzot, ka projektu iesniegumu konkursa atlases otrās kārtas izsludināšanu Vides investīciju fonds veic 10 darba dienu laikā, tādējādi pēc iespējas ātrāk nodrošinot iespēju iesniegt projektu iesniegumus un attiecīgi uzsākt projektu ieviešanu;
33. punktā veikti tehniski precizējumi;
35., 36., 37., 38., 39., 40., 74., 76. un 81. punkts precizēts, paredzot, ka projektu iesniegums drīkst iesniegt Vides investīciju fondā tikai elektroniskā formātā;
41.punkts paredz noteikt precīzu laika termiņu projektu iesniegumu vērtēšanai, kas līdz šim nebija ietverts un radīja neskaidrības projektu iesniedzējiem;
43.punkts paredz, ka vērtēšanas komisijā no KEM puses ir nepieciešama un ir pamatota viena pārstāvja dalība, kā arī vērtēšanas komisijas sastāvā ir jāiekļauj Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvju dalība nav nepieciešama, ņemot vērā konkursa pirmās kārtas ietvaros iesniegto projektu tvērumu;
73.punkts precizēts ņemot vērā līdzšinējo pieredzi;
80.punkts precizēts, lai būtu precīzāks nosacījums attiecībā uz projektu rezultātu monitoringu;
83., 84., 85., 87.punkts precizēts redakcionāli;
90.punkts precizēts ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un praksi;
94.punktls precizēts, nosakot skaidrāku dokumentu uzglabāšanas termiņu;
XII¹ nodaļa izveidota , lai noteiktu konkursa īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas prasības;
2.pielikumā veikti tehniski precizējumi, norādot aktuālos gadu skaitļus, nomainīts ministrijas nosaukums;
3.pielikumā veikti precizējumi izslēdzot kritērijus attiecībā uz projektu vērtēšanu, ja tie iesniegti papīra formātā.