Anotācija (ex-ante)

Dzelzceļa likuma 1. panta 68. punkts noteic, ka riteklis ir ritošā sastāva vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām strukturālām vai funkcionālām apakšsistēmām, kas minētas šā likuma 43.² pantā. Atbilstoši Dzelzceļa likuma 43.² panta ceturtajai daļai uz katru apakšsistēmu attiecas vismaz viena SITS. Uz ritošā sastāva apakšsistēmu attiecas Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr.1302/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu "Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” un Komisijas 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr.321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu "Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu. Uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu attiecas Komisijas 2016. gada 27. maija Regula (ES) 2016/919 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā.
Dzelzceļa likuma 1. panta 16. punkts noteic, ka ritošais sastāvs ir lokomotīves, vagoni, motorvilcieni, motorvagoni, vadāmi pašgājējvagoni, ceļu remonta mašīnas, celtņi, citas mašīnas un mehānismi, kuri savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliedēm. Tomēr ne katra ritošā sastāva vienība, kas norādīta termina "ritošais sastāvs" skaidrojumā, sastāv no Dzelzceļa likuma 43.² pantā minētajām apakšsistēmām, uz kuru attiektos vismaz viena SITS. Šis termins ir saturiski plašāks par SITS noteikto apakšsistēmas darbības jomu, jo, piemēram, tikai tādas ceļu remonta mašīnas ir iekļautas SITS darbības jomā, ja tās kustībai izmanto pašas savus dzelzceļa riteņus, tās konstruētas tā, lai satiksmes vadības vajadzībām to varētu uztvert ar sliežu ceļos izvietotu vilcienu detektēšanas sistēmu palīdzību, un tās darbojas transporta (kustības) režīmā kā pašgājējs riteklis vai kā velkams riteklis. Šobrīd valsts ritošā sastāva reģistrā ir reģistrētas arī tādas ritošā sastāva vienības, kas nav paredzētas darbībai transporta (kustības) režīmā un kurām līdz ar to SITS nav piemērojama, piemēram, kombinētas gaitas ekskavatori, kas veic rakšanas darbus pārvietojoties pa sliežu ceļiem tikai tehnoloģiska procesa ietvaros. Līdzīgi piemēri ir arī dzelzceļa celtņi un manevru darbu mehānismi. Šādas ritošā sastāva vienības nebūtu jāreģistrē Eiropas ritekļu reģistrā.
Tas ir attiecināms arī uz vēsturiskā mantojuma dzelzceļa, kura ir 750 mm sliežu ceļa platuma līnija starp Gulbeni un Alūksni, ritošā sastāva vienībām, jo neviena SITS neattiecas uz 750 mm sliežu ceļa platumu.

Projekts paredz, ka ritošā sastāva vienību, kuras nereģistrē Eiropas ritekļu reģistrā (turpmāk – nereģistrējamas vienības) veidi ir vēsturiskā mantojuma dzelzceļa ritošais sastāvs; ritošais sastāvs, kas nepārvietojas kā vilciens un nav paredzēts tā uztveršanai ar vilcienu vadības sistēmas palīdzību - vadāmie pašgājējvagoni; dzelzceļa celtņi; sliežu ceļa remonta mašīnas un mašīnas un mehānismi, kuri savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliedēm (manevrēšanas iekārtas, autoceļa-dzelzceļa kombinētās gaitas mašīnas, noceļamās mašīnas, piekabes un mobilās darba platformas).
Projekts nosaka prasības, kādām ir jāatbilst nereģistrējamām vienībām. Šīs prasības ir savietojamas un pielāgotas vispārīgajām pamatprasībām dzelzceļa sistēmai.
Projekts paredz, ka atbilstību izvirzītajām prasībām var apliecināt ar ražotāja atbilstības deklarāciju, kas ir pamatota ar attiecīgu tehnisko dokumentāciju, vai ar novērtētāja ziņojumu par riska novērtēšanas kopīgās drošības metodes piemērošanu, kas pamatots ar nereģistrējamās vienības tehnisko raksturlielumu atbilstības izvērtējumu.
Projekts paredz, ka fiziska vai juridiska persona, kas izmanto nereģistrējamo vienību dzelzceļa sistēmā, (turpmāk – lietotājs) sagatavo nepieciešamo dokumentāciju, tostarp izvērtējumu par nereģistrējamās vienības drošu iekļaušanos lietotāja drošības pārvaldības sistēmā vai izveidotajā sistēmā, kas spēj nodrošināt tā darbību attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē, un iesniedz to inspekcijā izmantošanas atļaujas saņemšanai. Inspekcija izvērtēs iesniegto dokumentu un nereģistrējamās vienības atbilstību šo noteikumu prasībām un atbilstības gadījumā atļaus tās izmantošanu.
Projekts paredz, ka, ja nereģistrējamās vienības ekspluatācijas laikā, veicot uzraudzību atbilstoši Dzelzceļa likuma prasībām, inspekcija konstatēs, ka nereģistrējamās vienības neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, inspekcija piemēros pagaidu drošības pasākumus.
Projekts paredz, ka, ja mainās nereģistrējamās vienības izmantošanas atļaujā norādītā informācija, nereģistrējamās vienības lietotājs iesniegs inspekcijā iesniegumu jaunas atļaujas saņemšanai, tam pievienojot tikai tos dokumentus, kuros ir norādītas izmaiņas. Veicot izvērtējumu, inspekcija ņems vērā iepriekš iesniegtos dokumentus un veiktās pārbaudes. Izdodot jaunu atļauju, iepriekš izdotā atļauja zaudēs spēku.
Šobrīd ekspluatācijā esošu ritošā sastāva vienību, kuras atbilst Projekta 2.punktā minētajiem ritošā sastāva veidiem, izmantošana ir atļauta saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 374 "Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.374), ja  tās ir atbilstoši laistas tirgū vai to izmantošana ir atļauta saskaņā ar Noteikumu Nr.374 IX nodaļu (Noslēguma jautājumi). Šādām ritošā sastāva vienībām Projektā izvirzītas prasības jau ir izpildītas, kā arī Projektā pieprasītā informācija ir jau pieejama, un tām nav nepieciešams noteikt papildu procedūras. Tāpēc Projekts paredz, Projekta 2.punktā minēto veidu ritošā sastāva vienības, kuru izmantošana saskaņā ar Noteikumiem Nr. 374  ir atļauta līdz Projekta spēkā stāšanās brīdim, arī turpmāk būs atļauts izmantot bez jaunas atļaujas saņemšanas.
Turpmāk Projekts attiecībā uz jaunām ritošā sastāva vienībām nodrošinās lietotāja izvēles brīvību atbilstoši Dzelzceļa likuma 36. ¹ panta 4.¹ daļā noteiktajam izmantot ritošā sastāva vienību, to nereģistrējot Eiropas ritekļu reģistrā. Savukārt Noteikumi Nr. 374  dod iespēju lietotājam saņemt atļauju laišanai tirgū un reģistrēt ritošā sastāva vienību Eiropas ritekļu reģistrā, ja tas spēj izpildīt iepriekš minēto SITS un Noteikumu Nr. 374 prasības, it īpaši Regulu (ES) 2018/545, kurā ir noteiktas piemērojamās procedūras.