Anotācija (ex-ante)

2018. gada EK Eirobarometra ziņojuma dati liecina[5], ka ES aptaujāto respondentu vidū piektdaļa nav apmierināta ar darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām. Tikai 28% aptaujāto norāda, ka ir pilnībā apmierināti ar savu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru. Papildus visā ES ir novērojama tendence, ka sievietes ir mazāk apmierinātas ar savām darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanas iespējām. To apstiprina arī 2021. gadā veiktā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta aptauja par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tām.[6] Kā liecina aptaujas dati, sievietes visbiežāk uzņēmās ar aprūpi saistītos pienākumus, strādājot no mājām. 58% sieviešu norādīja, ka viņas vienmēr vai lielākoties ir atbildīgas par aprūpes pienākumu veikšanu savā mājsaimniecībā, kā arī 52% sieviešu apliecina, ka ir pilnībā vai lielākoties atbildīgas par bērnu, kas jaunāki par 12 gadiem, aprūpi savā mājsaimniecībā. Vienlaikus tikai 23% vīriešu norāda, ka atrodas tādā pašā situācijā. Arī plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu Latvijā ir viena no lielākajām ES, t.i., 22,3% (ES-27 vidēji – 13%). Samaksas atšķirības ir saistītas ar to, ka sievietes vairāk strādā nepilnu darba laiku, zemāks ir sieviešu īpatsvars vadošos amatos, kā arī profesiju segregācijas dēļ. Savukārt pētījums par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu[7] liecina, ka darba ietekme uz ģimenes dzīvi un otrādi ir ļoti nozīmīga. 93% respondentu norādījuši, ka, pārnākot mājās no darba, ir pārāk noguruši, lai veiktu nepieciešamos mājas darbus, un 86% norādījuši, ka ir bijis grūti pildīt pienākumus ģimenē darbā pavadītā laika dēļ, kas liecina par pastāvošām problēmām gan saistībā ar darba vides apstākļiem, gan darba tiesību neievērošanu. Arī dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības trūkums ir viens no darba un ģimenes dzīves saskaņošanas šķēršļiem, piemēram, arvien trūkst pieejamu pakalpojumu gados vecāko cilvēku aprūpes nodrošināšanai, kā dēļ darbspējas vecuma cilvēki dažkārt ir spiesti pārtraukt darba attiecības, jo jāuzņemas rūpes par gados vecāka radinieka aprūpi[8]. Jāatzīmē, ka arī vardarbības ģimenē ietekme uz nodarbinātību, veselību un drošību ir pierādīta vairākos pētījumos. Vardarbība ģimenē var būtiski ietekmēt darba produktivitāti, kā arī nodarbinātības situāciju un valsts tautsaimniecību kopumā, piemēram, vardarbības ģimenē dēļ darba ņēmēja sniegumu var ietekmēt fiziskā un emocionālā veselība. Ja cietušās personas neapmeklē darbu, jo meklē medicīnisko palīdzību vai ir iesaistītas tiesvedības procesā, tas var negatīvi ietekmēt viņu darba produktivitāti. Vienlaikus vardarbība ģimenē rada izmaksas ekonomikai, kā arī negatīvi ietekmē uzņēmumus, samazinot to produktivitātes rādītājus, palielinot darba ņēmēju darba kavējumus, tostarp atvaļinājumu un darbnespējas dienas, dažkārt vardarbības upuri aiziet no darba vispār. Tādējādi vardarbība ģimenē saasina dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz dalību darba tirgū un var palielināt plaisu starp vīriešu un sieviešu ienākumiem[9].Personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanā, aktuāls ir arī vides pieejamības aspekts. Tomēr LM pasūtītajā pētījumā par vides pieejamības pašnovērtējumu valsts un pašvaldību iestādēs[10] secināts, ka publiskajās ēkās tikai 8% ēku nodrošināta vides pieejamība, 26% ēku ir daļēji pieejamas un 66% ēku ir nepieejamas. Sociālā nevienlīdzība arī ir viens no aspektiem, kas būtiski var ietekmēt ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējas un dzīves kvalitāti kopumā. Kā liecina 2021. gadā veiktais pētījums[11]divas nabadzīgās mājsaimniecību grupas Latvijā ir ģimenes ar bērniem un atsevišķi dzīvojoši darbspējas vecuma cilvēki. Pamatā šiem mājsaimniecībā esošajiem darbspējas vecuma cilvēkiem nav darba un iemesli tam ir ļoti dažādi.
Kā liecina LM veiktā pētījuma rezultāti[12] par tādām darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām kā bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošana līdz bērna 8 gadu vecumam, 10 kalendāro dienu ilgs atvaļinājums adoptētājam un nepilna darba laika iespējas darbiniekam, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai kuram ir bērns ar invaliditāti līdz bērna 18 gadu vecumam, zina tikai puse vai mazāk kā puse Latvijas iedzīvotāju. LM pasūtītajā sabiedriskās domas aptaujā par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem ir norādīts, ka “Būtiski jāveicina sabiedrības kopējā informētība par to, kā rīkoties, saskaroties ar diskrimināciju.
Šobrīd trešdaļa jeb 36% no aptaujātajiem sabiedrības pārstāvjiem uzskata, ka šķērslis ziņot par diskriminācijas gadījumiem ir tas, ka trūkst informācijas par to, kam ziņot.”


[5]https://cite.gov.pt/documents/14333/144875/Eurobarometro_Work_life_balance_2018_Report.pdf

[6] https://eige.europa.eu/publications/gender-equality-index-2022-covid-19-pandemic-and-care

[7] Darba un ģimenes dzīves saskaņošana (Kantar, 2017); pieejams: https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/8_tns_petijumi_darba_gimenes_dzives_saskanosana_jelgava_5.10.2017_prom1.pdf

[8] Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem), 185 lpp.

[9] https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---gender/documents/briefingnote/wcms_738117.pdf

[10] SIA “Projektu un kvalitātes vadība” pētījums “Analīze par vides pieejamības pašnovērtējumu valsts un pašvaldību iestādēs” (2021), 68.lpp. Pieejams https://www.lm.gov.lv/lv/media/21348/download?attachment, skatīts 02.03.2023.

[11] Nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences” (2021). “Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām)”. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3246, skatīts 02.03.2023.

[12] https://www.lm.gov.lv/lv/media/18817/download?attachment
 

Lai veicinātu iepriekš minēto problēmjautājumu risināšanu, ļoti būtiski ir turpināt veikt izvērtējumus par dažādiem ģimenes un darba dzīves saskaņošanas un dzīves kvalitātes uzlabošanas aspektiem, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu. Pēdējo gados politikas pētījumi sociālajā jomā palielinās, tomēr akūtās problēmas, iepriekš nepieredzētas krīzes situācijas un identificētie trūkumi dažādās sociālās aizsardzības sistēmas jomās pieprasa pastāvīgus ieguldījumus pētniecībā, lai uzlabotu sociālās aizsardzības politiku efektivitāti un ilgtspēju.
Tāpat būtiska loma darba un ģimenes dzīves saskaņošanā ir arī darba devēju, darba ņēmēju un sabiedrības kopumā informētībai un izpratnes paaugstināšanai par savām tiesībām, kas ir saistītas ar darba un ģimenes dzīves saskaņošanas dažādiem aspektiem, tostarp par dažādiem diskriminācijas riskiem, kas lielā mērā var ietekmēt dzīves kvalitāti, kā arī par dažādas nodarbinātības formām un to priekšrocībām ģimenes un darba dzīves saskaņošanā.
Ņemot vērā minēto, TA paredz atbalstāmās darbības, kuras tiešā vai pastarpinātā veidā saistītas ar ģimenes un darba dzīves saskaņošanas dažādiem aspektiem.

4.3.4.3. pasākumu paredzēts īstenot divās kārtās. 4.3.4.3. pasākumu pirmo kārtu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā finansējuma saņēmēju nosakot LM (turpmāk – finansējuma saņēmējs) – valsts pārvaldes iestādi, kura atbilstoši tās nolikumam[13] organizē un koordinē darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu. Savukārt 4.3.4.3. pasākuma otrajā kārtā paredzēts īstenot nometnes bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu un kas  iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. 4.3.4.3. pasākuma otro kārtu paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. 4.3.4.3 pasākuma otrajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 2 875 140 euro. 4.3.4.3. pasākuma “Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai” pirmās un otrās kārtas plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 185 000 euro, t.sk., Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējumu - 6 957 250 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu - 1 227 750 euro.


TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.4.3. pasākuma pirmo kārtu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī plānoto un pieejamo finansējuma apmēru.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām:

1. politikas veidotājiem;
2. sabiedrībai kopumā.

4.3.4.3. pasākuma pirmai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 309 860 euro, t.sk. ESF Plus finansējums – 4 513 381 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 796 479 euro, un pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās, sākot ar MK noteikumu spēkā stāšanās dienu. Pasākumu paredzēts īstenot līdz 2029. gada 31. decembrim. Pirms TA projekta apstiprināšanas vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas brīža ar CFLA neviena no projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām nebūs pabeigta.
Lai nodrošinātu 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas īstenošanu atbilstoši plānotajam, tostarp sasniegtu uz 31.12.2024. noteikto programmas iznākuma rādītāju (t.i. īstenoti 3 izvērtējumi), šī pasākuma īstenošanu paredzēts uzsākt vēl pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka projekta vadības un īstenošanas komandas komplektēšana un iepirkuma dokumentācijas izstrāde un iepirkumu veikšana ir laikietilpīgs process, tādēļ 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas savlaicīgai uzsākšanai nepieciešams īstenot minētās darbības. Tāpat saskaņā ar Informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums) (pieņemts MK 25.04.2023. sēdē) MK protokollēmumu, ir apstiprināts n+3 princips nacionālā līmenī katrai atbildīgajai iestādei, attiecīgi ir nepieciešams nodrošināt arī minētā n+3 principa izpildi LM pārziņas pasākumos. Ņemot vērā minēto, 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas īstenošanu nepieciešams uzsākt pirms vienošanās projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA. Nepieciešamais  finansējums 2023. gadā ir ne vairāk kā 53 098 euro un 2024. gadā ne vairāk kā 159 295 euro (pirmajam ceturksnim)  un tas tiks novirzīts projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšanas izmaksu segšanai, kā arī izvērtējumu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu iepirkumu līgumu ietvaros paredzēto avansa maksājumu veikšanai.

4.3.4.3. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa programmas 4.3.4.3. pasākumam paredzētajā apmērā (t.i., 1 291 389 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 1 097 681 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3. prioritātei “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 28 772 500 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 11 900 000 euro apmērā.

4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. līdz 2024. gada 31. decembrim:
1.1. programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1;
1.2. programmas iznākuma rādītājs – īstenotie izvērtējumi[14]– 3;

2. līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1;
2.2. programmas iznākuma rādītājs – īstenotie izvērtējumi – 15.

4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas galvenās izmaksu pozīcijas:
1. projekta personāla izmaksas. Tiek paredzēts, ka personāla atlīdzības (t.sk., veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksām) izmaksām tiks piemērota atbildīgā iestādes apstiprināta vienotā likme un tās piemērošanas metodika (turpmāk – personāla izmaksu metodika). Savukārt līdz minētās metodikas apstiprināšanai, finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāla un vadības personāla atlīdzības izmaksas (t.sk., veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksām) atlīdzības izmaksas tiks segtas atbilstoši faktiskajām izmaksām;
2. iepirkumu līgumu izmaksas (t.sk. izvērtējumu veikšanai, sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam[15], transporta pakalpojumu iegādei (transportlīdzekļa noma un transportlīdzekļa pakalpojuma pirkšana) finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai). Ar iepirkumu līgumiem 4.3.4.3. pasākumā pirmajā kārtā saprot: iepirkumu līgumus, kuriem piemēro Publisko iepirkumu likuma (PIL) nosacījumus un arī tos līgumus, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (t.sk., uzņēmumu) līgumi un piegādes (t.sk., pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu).
TA paredz, ka 4.3.4.3. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus[16] un inovatīvus iepirkumus[17] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).
3. iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksas, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam[18];
4. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Tāpat TA paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas paredzētās atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, t.sk., tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa dubultā finansējuma riska novēršana. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot FM izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu.[19]

Attiecībā uz komercdarbības atbalstu, tas 4.3.4.3. pasākuma pirmajā kārtā nav paredzēts. Finansējuma saņēmējs (LM) ir tiešā valsts pārvaldes iestādes un tā 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Jāatzīmē, ka 4.3.4.3. pasākuma pirmajā kārtā, kur tas ir iespējams, paredzēts piemērot vienkāršotās izmaksas. Proti, iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām paredzēts piemērot vadošās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmes metodikas par 1 km izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām. Savukārt personāla izmaksām tiks piemērota atbildīgās iestādes apstiprināta vienotā likme. Attiecībā uz izvērtējumu veikšanu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu jāatzīmē, ka šīs atbalstāmās darbības veiks finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs. Gan izvērtējumi, gan sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi saturiski un tvēruma ziņā būs ļoti atšķirīgi, tādēļ tiem nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas, t.sk. nav iespējams definēt izmaksas vienai vienībai.

4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanas nosacījumi:
1. politikas veidošanai nepieciešamo izvērtējumu par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas un dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem īstenošana. 
Lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, kā arī mērķētāku, t.i., iedzīvotāju vajadzībām atbilstošāku pasākumu īstenošanu un publisko resursu lietderīgu un efektīvu sadali, šī pasākuma ietvaros paredzēts, ka finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs veiks vismaz 15 izvērtējumus, kas saistīti ar darba un ģimenes dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem (t.sk. kvalitatīvu, aktuālu, objektīvu un neatkarīgu pierādījumu bāzi iekļaujoša darba tirgus, modernas sociālās drošības un nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas politikas un atbalsta pasākumu plānošanai, ieguldīto resursu efektivitātes un lietderības novēršanai, sniegtā atbalsta ietekmes uz mērķa grupu analīzei). Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks veikti izvērtējumi šādās jomās:
1) darba tirgus, darba tiesības un darba aizsardzība. Mērķis ir turpināt darba aizsardzības un darba tiesību prasību praktiskās ieviešanas monitoringu un aktuālās situācijas noskaidrošanu. Paredzēts izvērtēt dažādus ar darba apstākļiem saistītus jautājumus, t.sk. normatīvo aktu prasību ievērošana, darba vides risku faktori un to novēršana, sociālais dialogs, nodarbināto apmierinātība ar darba apstākļiem. Šāda izvērtējuma nepieciešamību pamato pastāvošās problēmas gan saistībā ar darba vides apstākļiem, gan darba tiesību neievērošanu;
2) sociālais darbs un sociālie pakalpojumi. Mērķis ir izvērtēt pašvaldībās nodrošinātā sociālā atbalsta, t.sk. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, veidus, pieejamību un apmierinātību ar to, lai mērķēti plānotu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politiku. Tāpat ir plānots novērtēt cilvēkresursu pieejamību sociālo pakalpojumu sniegšanai un novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt problēmas un sniegt priekšlikumus to risināšanai;
3) bērnu un ģimenes tiesības. Mērķis ir veikt izvērtējumu par bērnu un ģimenes politikas jomā regulāri nepieciešamajiem politikas īstenošanas efektivitātes izvērtējumiem kā arī par vardarbības ģimenē un dažādu vardarbības veidu izplatības padziļinātiem aspektiem sabiedrībā;
4)personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un vides un informācijas piekļūstamība. Mērķis ir izvērtēt valsts un pašvaldību institūciju ēku, t.sk. ēku, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi, un sabiedriskā transporta infrastruktūras piekļūstamību. Piekļūstamība dažādām valsts un pašvaldību institūciju ēkām nozīmē to, ka šajās ēkās sniegtie pakalpojumi ir piekļūstami ar cilvēkiem ar invaliditāti;
5) dzimumu līdztiesība. Mērķis ir analizēt sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības, to cēloņus un ietekmējošos aspektus dažādās nozarēs, apzināt uzņēmumu (darbinieku skaits 50 un vairāk) personālvadības sistēmas un īstenotās prakses ar mērķi pilnveidot uzņēmumu un organizāciju darba samaksas sistēmu un tās pārredzamību, kā arī veicināt labās prakses apmaiņu starp uzņēmumiem un sniegt priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos un rīcībpolitikas pilnveidošanai. Jāmin, ka 4.3.4.1. pasākuma “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” (turpmāk – 4.3.4.1. pasākums) ietvaros plānots veikt izvērtējumu par esošo darba samaksas praksi uzņēmumos un iestādēs, kā arī ārvalstu praksi un pieredzi. Balstoties uz šo izvērtējumu, tiks izstrādāts saturs rīcības modelim, kas būtu piemērots Latvijas situācijai. Lai novērtētu piedāvātā rīcības modeļa efektivitāti un pārbaudītu tā izmantošanas iespējas un novērtētu ieguvumus, tiks īstenots izmēģinājumprojekts, kurā tiks iesaistītas vismaz 2 politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītas valsts un pašvaldības iestādes un to kapitālsabiedrības, un 2 biedrības, nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi un to darbinieki.  Abi šie izvērtējumi skar vienu tēmu, taču 4.3.4.3. pasākuma izvērtējuma ietvaros akcents tiek likts uz darba samaksas atšķirīgu cēloņu un ietekmējošo aspektu apzināšanu, savukārt 4.3.4.1. pasākuma  ietvaros paredzētais izvērtējums vērsts uz ārvalstu prakses izpēti un jaunas, Latvijas situācijai piemērotākās  pieejas (rīcības modeļa) darba samaksas atšķirību mazināšanā apzināšanu un izstrādi;
6) sociālā iekļaušana. Mērķis ir izvērtēt, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz pietiekamu un mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā, izstrādājot secinājumus un sniedzot priekšlikumus rīcībpolitiku izmaiņām nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, kā arī veikt mājsaimniecību relatīvā izdevuma budžeta aprēķina aktualizāciju.
Iepriekš minēto izvērtējumu rezultātus politikas veidotāji ir tiesīgi izmantot publiskām vajadzībām. Tāpat tiek paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina izvērtējumu rezultātu izmantošanu vismaz trīs gadus pēc 4.3.4.3. pasākuma projekta īstenošanas beigām. Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 1 832 998 euro.

2. Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana.
Lai veicinātu sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanu par ģimenes un darba dzīves saskaņošanas un dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem, tostarp dažādu nodarbinātības formu pieejamību, vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, iekļaujošu darba vidi, universālo dizainu, vides pieejamību, diskriminācijas dzimuma, invaliditātes, vecuma dēļ atpazīšanu, kā arī iespējām īstenot savas tiesības, t.sk. tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu, finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs:
1) īstenos sabiedriskās aptaujas;
2) izstrādās informatīvos materiālus;
3) īstenos integrēto mediju kampaņu.
Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi, t.sk. integrētā mediju kampaņa, ietvers publikācijas medijos, sociālo tīklu aktivitātes, sociālās vides un TV reklāmas, TV sižetus/rullīšus, radio pārraides, diskusijas, seminārus, domnīcas, sadarbības tīklu veidošanu par iepriekš minēto tematiku. Šo pasākumu mērķis ir veicināt sabiedrības toleranci un saliedētību, akcentēt sociālās iekļaušanas nozīmi, kā arī vērst uzmanību uz ģimenes un darba dzīves saskaņošanas nozīmi dzīves kvalitātes uzlabošanā kopumā. Pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot to pieejamību iespējami plašākam sabiedrības lokam. Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 1 300 000 euro.

4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.4.3. pasākumam pirmajai kārtai nav ietekmes.

4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ESF plus investīcijām piemērots 152. intervences kods “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam. Fondu finansējums 4 513 381 euro apmērā. Finansējuma veids: 01 Dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 09 Nepiemēro. Dzimumu līdztiesība: 02 Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.


[13] MK 27.01.2004. noteikumi Nr. 49 “Labklājības ministrijas nolikums”. Pieejams https://likumi.lv/ta/id/83758-labklajibas-ministrijas-nolikums

[14] 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzētie izvērtējumi, t.sk. ietvers padziļinātas ekspertīzes pētījumus politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei, politikas analīzei un ietekmes novērtēšanai – pētījumus, kas tiek izstrādāti, lai iegūtu neatkarīgu analīzi par konkrētas politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādes nepieciešamību, novērtētu esošās politikas vai regulējuma īstenošanu un sasniegtos rezultātus.

[15] Paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

[16] IUB sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums un Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download

[17] IUB sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

[18] Iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām piemēro vadošās iestādes metodikā “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai” un metodikā “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai” noteikto.

[19] Dubultfinansējuma riska kontroles matrica pieejama šeit: https://matrica.fm.gov.lv/