Anotācija (ex-ante)

23-TA-588: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.3. pasākuma "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.3.pasākuma "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.3. pasākuma "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" pirmajai kārtai (turpmāk – 4.3.4.3. pasākuma pirmā kārta).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) palielinās interese par iespējām apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Vajadzība panākt lielāku saskaņu starp darba un ģimenes dzīvi pausta nozīmīgākajos ES politikas dokumentos. Darba un ģimenes dzīves līdzsvars ir viens no 20 Eiropas Sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem, lai nodrošinātu ES pilsoņiem taisnīgus darba apstākļus[1], kā arī viens no Eiropas Aprūpes stratēģijas mērķiem.[2] Šāds mērķis ir izvirzīts arī Eiropas Nodarbinātības stratēģijā[3], kurā tostarp minēts, ka dalībvalstīm ir jāveicina jaunas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas formas, kā arī dzimumu līdztiesības nodrošināšana. Savukārt Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā[4] uzsvērts, ka svarīgi ir īstenot, izvērtēt un attiecīgi izvērst nodarbinātības politiku, kas veicina dzimumu līdztiesību un darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, kā arī jāveicina labāku līdzsvaru sieviešu un vīriešu darba un ģimenes dzīves saskaņošanai visas dzīves laikā, lai pastiprinātu dzimumu līdztiesību, palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū un sekmētu demogrāfisko problēmu risināšanu. Ņemot vērā minēto, 2017. gada 26. aprīlī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) iesniedza priekšlikumu Direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES. Direktīvas mērķis ir atbalstīt vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, veicināt bērna kopšanas atvaļinājuma dalīšanu starp vecākiem, kā arī nodrošināt lielāku sieviešu iesaisti darba tirgū. Direktīvā noteiktas minimālās prasības paternitātes, vecāku un aprūpētāja atvaļinājumam un ar tiem saistīto pabalstu nodrošināšanai, kā arī nostiprinātas tiesības uz elastīgu darba režīmu sievietēm un vīriešiem, kuri ir vecāki vai kuru aprūpē ir persona, kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ ir nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Direktīva stājās spēkā 2019. gada 1. augustā un dalībvalstīm šīs direktīvas prasības bija jāpārņem līdz 2021. gada 2. augustam.
Tāpat būtiska ir uz pierādījumiem balstītas politikas veidošana. Tas ir pamats, lai nodrošinātu mērķētu, iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pasākumu īstenošanu un resursu lietderīgu un efektīvu sadali. Atvērta un uz līdzdalību vērsta politikas veidošana, kura balstās uz pierādījumiem, ir būtisks priekšnoteikums kā ES rīcības, tā nacionāla līmeņa rīcības leģitimitātes uzlabošanai. Ietekmes izvērtējumus EK norāda starp labāka regulējuma galvenajiem pīlāriem, ko izmanto pierādījumu objektīvā analīzē, kura balsta politikas lēmumu pieņemšanu, un ir vajadzīga, lai vienkāršotu un novērstu nevajadzīgas izmaksas, neapdraudot politikas mērķus.
Lai labāka regulējuma principi tiktu sekmīgi ieviesti, svarīga loma ir ES dalībvalstīm, kas nodrošina ES likumdošanas un programmu īstenošanu. Papildus jāmin, ka arī Nacionālā attīstības plāns 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Sociālā iekļaušana” 119. uzdevums “Sociālās politikas plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas stiprināšana, uzlabojot datu vākšanu, digitalizēto datu apriti un savietojamību, pakalpojumu administrēšanu, kā arī analīzi pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanā sociālās politikas attīstībai un sociālo pakalpojumu administrēšanai” paredz pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu sociālās politikas stiprināšanā. Arī Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. panta “Attīstības plānošanas pamatprincipi” 7.apakšpunktā ir noteikts, ka uzraudzības un novērtēšanas princips - attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem. Ministru kabineta 02.12.2014. noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 8. punktā ir noteikts, ka politikas izvērtēšanai pēc iespējas izmanto pētījumus, savukārt šo MK noteikumu VI. nodaļā “Izvērtēšana” ir noteikti nosacījumi izvērtējumu veikšanai, izvērtēšanā iekļaujamos politikas ietekmes objektus, izvērtējumu veikšanas periodiskumu.
Moderno tehnoloģiju attīstība kopsakarā ar paaudžu nomaiņu ir radījusi būtiskas izmaiņas darba tirgū. Lai saglabātu konkurētspēju esošo un potenciālo darbinieku vidū, kas arī turpmāk ļautu piesaistīt savam uzņēmumam labākos speciālistus, darba devējiem un darba ņēmējiem ir jārēķinās ar jaunākajām tendencēm nodarbinātībā. Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā, tostarp dažādu mainīgo ārējo apstākļu ietekmē, ļoti būtiska loma ir dažādām līdzšinēji ne tik bieži izmantotām darbinieka individuālajai situācijai pielāgotām nodarbinātības formām un darba laika pielāgošanas iespējām.



[1] https://op.europa.eu/webpub/empl/european-pillar-of-social-rights/lv/index.html

[2] https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&furtherNews=yes&newsId=10382#navItem-relatedDocuments

[3] https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=101&langId=lv

[4] https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2011:155:0010:0013:LV:PDF
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2018. gada EK Eirobarometra ziņojuma dati liecina[5], ka ES aptaujāto respondentu vidū piektdaļa nav apmierināta ar darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām. Tikai 28% aptaujāto norāda, ka ir pilnībā apmierināti ar savu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru. Papildus visā ES ir novērojama tendence, ka sievietes ir mazāk apmierinātas ar savām darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanas iespējām. To apstiprina arī 2021. gadā veiktā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta aptauja par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tām.[6] Kā liecina aptaujas dati, sievietes visbiežāk uzņēmās ar aprūpi saistītos pienākumus, strādājot no mājām. 58% sieviešu norādīja, ka viņas vienmēr vai lielākoties ir atbildīgas par aprūpes pienākumu veikšanu savā mājsaimniecībā, kā arī 52% sieviešu apliecina, ka ir pilnībā vai lielākoties atbildīgas par bērnu, kas jaunāki par 12 gadiem, aprūpi savā mājsaimniecībā. Vienlaikus tikai 23% vīriešu norāda, ka atrodas tādā pašā situācijā. Arī plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu Latvijā ir viena no lielākajām ES, t.i., 22,3% (ES-27 vidēji – 13%). Samaksas atšķirības ir saistītas ar to, ka sievietes vairāk strādā nepilnu darba laiku, zemāks ir sieviešu īpatsvars vadošos amatos, kā arī profesiju segregācijas dēļ. Savukārt pētījums par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu[7] liecina, ka darba ietekme uz ģimenes dzīvi un otrādi ir ļoti nozīmīga. 93% respondentu norādījuši, ka, pārnākot mājās no darba, ir pārāk noguruši, lai veiktu nepieciešamos mājas darbus, un 86% norādījuši, ka ir bijis grūti pildīt pienākumus ģimenē darbā pavadītā laika dēļ, kas liecina par pastāvošām problēmām gan saistībā ar darba vides apstākļiem, gan darba tiesību neievērošanu. Arī dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības trūkums ir viens no darba un ģimenes dzīves saskaņošanas šķēršļiem, piemēram, arvien trūkst pieejamu pakalpojumu gados vecāko cilvēku aprūpes nodrošināšanai, kā dēļ darbspējas vecuma cilvēki dažkārt ir spiesti pārtraukt darba attiecības, jo jāuzņemas rūpes par gados vecāka radinieka aprūpi[8]. Jāatzīmē, ka arī vardarbības ģimenē ietekme uz nodarbinātību, veselību un drošību ir pierādīta vairākos pētījumos. Vardarbība ģimenē var būtiski ietekmēt darba produktivitāti, kā arī nodarbinātības situāciju un valsts tautsaimniecību kopumā, piemēram, vardarbības ģimenē dēļ darba ņēmēja sniegumu var ietekmēt fiziskā un emocionālā veselība. Ja cietušās personas neapmeklē darbu, jo meklē medicīnisko palīdzību vai ir iesaistītas tiesvedības procesā, tas var negatīvi ietekmēt viņu darba produktivitāti. Vienlaikus vardarbība ģimenē rada izmaksas ekonomikai, kā arī negatīvi ietekmē uzņēmumus, samazinot to produktivitātes rādītājus, palielinot darba ņēmēju darba kavējumus, tostarp atvaļinājumu un darbnespējas dienas, dažkārt vardarbības upuri aiziet no darba vispār. Tādējādi vardarbība ģimenē saasina dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz dalību darba tirgū un var palielināt plaisu starp vīriešu un sieviešu ienākumiem[9].Personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanā, aktuāls ir arī vides pieejamības aspekts. Tomēr LM pasūtītajā pētījumā par vides pieejamības pašnovērtējumu valsts un pašvaldību iestādēs[10] secināts, ka publiskajās ēkās tikai 8% ēku nodrošināta vides pieejamība, 26% ēku ir daļēji pieejamas un 66% ēku ir nepieejamas. Sociālā nevienlīdzība arī ir viens no aspektiem, kas būtiski var ietekmēt ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējas un dzīves kvalitāti kopumā. Kā liecina 2021. gadā veiktais pētījums[11]divas nabadzīgās mājsaimniecību grupas Latvijā ir ģimenes ar bērniem un atsevišķi dzīvojoši darbspējas vecuma cilvēki. Pamatā šiem mājsaimniecībā esošajiem darbspējas vecuma cilvēkiem nav darba un iemesli tam ir ļoti dažādi.
Kā liecina LM veiktā pētījuma rezultāti[12] par tādām darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām kā bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošana līdz bērna 8 gadu vecumam, 10 kalendāro dienu ilgs atvaļinājums adoptētājam un nepilna darba laika iespējas darbiniekam, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai kuram ir bērns ar invaliditāti līdz bērna 18 gadu vecumam, zina tikai puse vai mazāk kā puse Latvijas iedzīvotāju. LM pasūtītajā sabiedriskās domas aptaujā par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem ir norādīts, ka “Būtiski jāveicina sabiedrības kopējā informētība par to, kā rīkoties, saskaroties ar diskrimināciju.
Šobrīd trešdaļa jeb 36% no aptaujātajiem sabiedrības pārstāvjiem uzskata, ka šķērslis ziņot par diskriminācijas gadījumiem ir tas, ka trūkst informācijas par to, kam ziņot.”


[5]https://cite.gov.pt/documents/14333/144875/Eurobarometro_Work_life_balance_2018_Report.pdf

[6] https://eige.europa.eu/publications/gender-equality-index-2022-covid-19-pandemic-and-care

[7] Darba un ģimenes dzīves saskaņošana (Kantar, 2017); pieejams: https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/8_tns_petijumi_darba_gimenes_dzives_saskanosana_jelgava_5.10.2017_prom1.pdf

[8] Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem), 185 lpp.

[9] https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---gender/documents/briefingnote/wcms_738117.pdf

[10] SIA “Projektu un kvalitātes vadība” pētījums “Analīze par vides pieejamības pašnovērtējumu valsts un pašvaldību iestādēs” (2021), 68.lpp. Pieejams https://www.lm.gov.lv/lv/media/21348/download?attachment, skatīts 02.03.2023.

[11] Nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences” (2021). “Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām)”. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3246, skatīts 02.03.2023.

[12] https://www.lm.gov.lv/lv/media/18817/download?attachment
 
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu iepriekš minēto problēmjautājumu risināšanu, ļoti būtiski ir turpināt veikt izvērtējumus par dažādiem ģimenes un darba dzīves saskaņošanas un dzīves kvalitātes uzlabošanas aspektiem, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu. Pēdējo gados politikas pētījumi sociālajā jomā palielinās, tomēr akūtās problēmas, iepriekš nepieredzētas krīzes situācijas un identificētie trūkumi dažādās sociālās aizsardzības sistēmas jomās pieprasa pastāvīgus ieguldījumus pētniecībā, lai uzlabotu sociālās aizsardzības politiku efektivitāti un ilgtspēju.
Tāpat būtiska loma darba un ģimenes dzīves saskaņošanā ir arī darba devēju, darba ņēmēju un sabiedrības kopumā informētībai un izpratnes paaugstināšanai par savām tiesībām, kas ir saistītas ar darba un ģimenes dzīves saskaņošanas dažādiem aspektiem, tostarp par dažādiem diskriminācijas riskiem, kas lielā mērā var ietekmēt dzīves kvalitāti, kā arī par dažādas nodarbinātības formām un to priekšrocībām ģimenes un darba dzīves saskaņošanā.
Ņemot vērā minēto, TA paredz atbalstāmās darbības, kuras tiešā vai pastarpinātā veidā saistītas ar ģimenes un darba dzīves saskaņošanas dažādiem aspektiem.

4.3.4.3. pasākumu paredzēts īstenot divās kārtās. 4.3.4.3. pasākumu pirmo kārtu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā finansējuma saņēmēju nosakot LM (turpmāk – finansējuma saņēmējs) – valsts pārvaldes iestādi, kura atbilstoši tās nolikumam[13] organizē un koordinē darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu. Savukārt 4.3.4.3. pasākuma otrajā kārtā paredzēts īstenot nometnes bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu un kas  iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. 4.3.4.3. pasākuma otro kārtu paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. 4.3.4.3 pasākuma otrajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 2 875 140 euro. 4.3.4.3. pasākuma “Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai” pirmās un otrās kārtas plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 185 000 euro, t.sk., Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējumu - 6 957 250 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu - 1 227 750 euro.


TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.4.3. pasākuma pirmo kārtu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī plānoto un pieejamo finansējuma apmēru.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām:

1. politikas veidotājiem;
2. sabiedrībai kopumā.

4.3.4.3. pasākuma pirmai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 309 860 euro, t.sk. ESF Plus finansējums – 4 513 381 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 796 479 euro, un pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās, sākot ar MK noteikumu spēkā stāšanās dienu. Pasākumu paredzēts īstenot līdz 2029. gada 31. decembrim. Pirms TA projekta apstiprināšanas vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas brīža ar CFLA neviena no projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām nebūs pabeigta.
Lai nodrošinātu 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas īstenošanu atbilstoši plānotajam, tostarp sasniegtu uz 31.12.2024. noteikto programmas iznākuma rādītāju (t.i. īstenoti 3 izvērtējumi), šī pasākuma īstenošanu paredzēts uzsākt vēl pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka projekta vadības un īstenošanas komandas komplektēšana un iepirkuma dokumentācijas izstrāde un iepirkumu veikšana ir laikietilpīgs process, tādēļ 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas savlaicīgai uzsākšanai nepieciešams īstenot minētās darbības. Tāpat saskaņā ar Informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums) (pieņemts MK 25.04.2023. sēdē) MK protokollēmumu, ir apstiprināts n+3 princips nacionālā līmenī katrai atbildīgajai iestādei, attiecīgi ir nepieciešams nodrošināt arī minētā n+3 principa izpildi LM pārziņas pasākumos. Ņemot vērā minēto, 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas īstenošanu nepieciešams uzsākt pirms vienošanās projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA. Nepieciešamais  finansējums 2023. gadā ir ne vairāk kā 53 098 euro un 2024. gadā ne vairāk kā 159 295 euro (pirmajam ceturksnim)  un tas tiks novirzīts projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšanas izmaksu segšanai, kā arī izvērtējumu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu iepirkumu līgumu ietvaros paredzēto avansa maksājumu veikšanai.

4.3.4.3. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa programmas 4.3.4.3. pasākumam paredzētajā apmērā (t.i., 1 291 389 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 1 097 681 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3. prioritātei “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 28 772 500 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 11 900 000 euro apmērā.

4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. līdz 2024. gada 31. decembrim:
1.1. programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1;
1.2. programmas iznākuma rādītājs – īstenotie izvērtējumi[14]– 3;

2. līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1;
2.2. programmas iznākuma rādītājs – īstenotie izvērtējumi – 15.

4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas galvenās izmaksu pozīcijas:
1. projekta personāla izmaksas. Tiek paredzēts, ka personāla atlīdzības (t.sk., veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksām) izmaksām tiks piemērota atbildīgā iestādes apstiprināta vienotā likme un tās piemērošanas metodika (turpmāk – personāla izmaksu metodika). Savukārt līdz minētās metodikas apstiprināšanai, finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāla un vadības personāla atlīdzības izmaksas (t.sk., veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksām) atlīdzības izmaksas tiks segtas atbilstoši faktiskajām izmaksām;
2. iepirkumu līgumu izmaksas (t.sk. izvērtējumu veikšanai, sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam[15], transporta pakalpojumu iegādei (transportlīdzekļa noma un transportlīdzekļa pakalpojuma pirkšana) finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai). Ar iepirkumu līgumiem 4.3.4.3. pasākumā pirmajā kārtā saprot: iepirkumu līgumus, kuriem piemēro Publisko iepirkumu likuma (PIL) nosacījumus un arī tos līgumus, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (t.sk., uzņēmumu) līgumi un piegādes (t.sk., pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu).
TA paredz, ka 4.3.4.3. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus[16] un inovatīvus iepirkumus[17] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).
3. iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksas, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam[18];
4. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Tāpat TA paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas paredzētās atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, t.sk., tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa dubultā finansējuma riska novēršana. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot FM izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu.[19]

Attiecībā uz komercdarbības atbalstu, tas 4.3.4.3. pasākuma pirmajā kārtā nav paredzēts. Finansējuma saņēmējs (LM) ir tiešā valsts pārvaldes iestādes un tā 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Jāatzīmē, ka 4.3.4.3. pasākuma pirmajā kārtā, kur tas ir iespējams, paredzēts piemērot vienkāršotās izmaksas. Proti, iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām paredzēts piemērot vadošās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmes metodikas par 1 km izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām. Savukārt personāla izmaksām tiks piemērota atbildīgās iestādes apstiprināta vienotā likme. Attiecībā uz izvērtējumu veikšanu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu jāatzīmē, ka šīs atbalstāmās darbības veiks finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs. Gan izvērtējumi, gan sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi saturiski un tvēruma ziņā būs ļoti atšķirīgi, tādēļ tiem nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas, t.sk. nav iespējams definēt izmaksas vienai vienībai.

4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanas nosacījumi:
1. politikas veidošanai nepieciešamo izvērtējumu par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas un dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem īstenošana. 
Lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, kā arī mērķētāku, t.i., iedzīvotāju vajadzībām atbilstošāku pasākumu īstenošanu un publisko resursu lietderīgu un efektīvu sadali, šī pasākuma ietvaros paredzēts, ka finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs veiks vismaz 15 izvērtējumus, kas saistīti ar darba un ģimenes dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem (t.sk. kvalitatīvu, aktuālu, objektīvu un neatkarīgu pierādījumu bāzi iekļaujoša darba tirgus, modernas sociālās drošības un nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas politikas un atbalsta pasākumu plānošanai, ieguldīto resursu efektivitātes un lietderības novēršanai, sniegtā atbalsta ietekmes uz mērķa grupu analīzei). Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks veikti izvērtējumi šādās jomās:
1) darba tirgus, darba tiesības un darba aizsardzība. Mērķis ir turpināt darba aizsardzības un darba tiesību prasību praktiskās ieviešanas monitoringu un aktuālās situācijas noskaidrošanu. Paredzēts izvērtēt dažādus ar darba apstākļiem saistītus jautājumus, t.sk. normatīvo aktu prasību ievērošana, darba vides risku faktori un to novēršana, sociālais dialogs, nodarbināto apmierinātība ar darba apstākļiem. Šāda izvērtējuma nepieciešamību pamato pastāvošās problēmas gan saistībā ar darba vides apstākļiem, gan darba tiesību neievērošanu;
2) sociālais darbs un sociālie pakalpojumi. Mērķis ir izvērtēt pašvaldībās nodrošinātā sociālā atbalsta, t.sk. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, veidus, pieejamību un apmierinātību ar to, lai mērķēti plānotu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politiku. Tāpat ir plānots novērtēt cilvēkresursu pieejamību sociālo pakalpojumu sniegšanai un novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt problēmas un sniegt priekšlikumus to risināšanai;
3) bērnu un ģimenes tiesības. Mērķis ir veikt izvērtējumu par bērnu un ģimenes politikas jomā regulāri nepieciešamajiem politikas īstenošanas efektivitātes izvērtējumiem kā arī par vardarbības ģimenē un dažādu vardarbības veidu izplatības padziļinātiem aspektiem sabiedrībā;
4)personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un vides un informācijas piekļūstamība. Mērķis ir izvērtēt valsts un pašvaldību institūciju ēku, t.sk. ēku, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi, un sabiedriskā transporta infrastruktūras piekļūstamību. Piekļūstamība dažādām valsts un pašvaldību institūciju ēkām nozīmē to, ka šajās ēkās sniegtie pakalpojumi ir piekļūstami ar cilvēkiem ar invaliditāti;
5) dzimumu līdztiesība. Mērķis ir analizēt sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības, to cēloņus un ietekmējošos aspektus dažādās nozarēs, apzināt uzņēmumu (darbinieku skaits 50 un vairāk) personālvadības sistēmas un īstenotās prakses ar mērķi pilnveidot uzņēmumu un organizāciju darba samaksas sistēmu un tās pārredzamību, kā arī veicināt labās prakses apmaiņu starp uzņēmumiem un sniegt priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos un rīcībpolitikas pilnveidošanai. Jāmin, ka 4.3.4.1. pasākuma “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” (turpmāk – 4.3.4.1. pasākums) ietvaros plānots veikt izvērtējumu par esošo darba samaksas praksi uzņēmumos un iestādēs, kā arī ārvalstu praksi un pieredzi. Balstoties uz šo izvērtējumu, tiks izstrādāts saturs rīcības modelim, kas būtu piemērots Latvijas situācijai. Lai novērtētu piedāvātā rīcības modeļa efektivitāti un pārbaudītu tā izmantošanas iespējas un novērtētu ieguvumus, tiks īstenots izmēģinājumprojekts, kurā tiks iesaistītas vismaz 2 politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītas valsts un pašvaldības iestādes un to kapitālsabiedrības, un 2 biedrības, nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi un to darbinieki.  Abi šie izvērtējumi skar vienu tēmu, taču 4.3.4.3. pasākuma izvērtējuma ietvaros akcents tiek likts uz darba samaksas atšķirīgu cēloņu un ietekmējošo aspektu apzināšanu, savukārt 4.3.4.1. pasākuma  ietvaros paredzētais izvērtējums vērsts uz ārvalstu prakses izpēti un jaunas, Latvijas situācijai piemērotākās  pieejas (rīcības modeļa) darba samaksas atšķirību mazināšanā apzināšanu un izstrādi;
6) sociālā iekļaušana. Mērķis ir izvērtēt, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz pietiekamu un mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā, izstrādājot secinājumus un sniedzot priekšlikumus rīcībpolitiku izmaiņām nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, kā arī veikt mājsaimniecību relatīvā izdevuma budžeta aprēķina aktualizāciju.
Iepriekš minēto izvērtējumu rezultātus politikas veidotāji ir tiesīgi izmantot publiskām vajadzībām. Tāpat tiek paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina izvērtējumu rezultātu izmantošanu vismaz trīs gadus pēc 4.3.4.3. pasākuma projekta īstenošanas beigām. Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 1 832 998 euro.

2. Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana.
Lai veicinātu sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanu par ģimenes un darba dzīves saskaņošanas un dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem, tostarp dažādu nodarbinātības formu pieejamību, vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, iekļaujošu darba vidi, universālo dizainu, vides pieejamību, diskriminācijas dzimuma, invaliditātes, vecuma dēļ atpazīšanu, kā arī iespējām īstenot savas tiesības, t.sk. tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu, finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs:
1) īstenos sabiedriskās aptaujas;
2) izstrādās informatīvos materiālus;
3) īstenos integrēto mediju kampaņu.
Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi, t.sk. integrētā mediju kampaņa, ietvers publikācijas medijos, sociālo tīklu aktivitātes, sociālās vides un TV reklāmas, TV sižetus/rullīšus, radio pārraides, diskusijas, seminārus, domnīcas, sadarbības tīklu veidošanu par iepriekš minēto tematiku. Šo pasākumu mērķis ir veicināt sabiedrības toleranci un saliedētību, akcentēt sociālās iekļaušanas nozīmi, kā arī vērst uzmanību uz ģimenes un darba dzīves saskaņošanas nozīmi dzīves kvalitātes uzlabošanā kopumā. Pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot to pieejamību iespējami plašākam sabiedrības lokam. Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 1 300 000 euro.

4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.4.3. pasākumam pirmajai kārtai nav ietekmes.

4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ESF plus investīcijām piemērots 152. intervences kods “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam. Fondu finansējums 4 513 381 euro apmērā. Finansējuma veids: 01 Dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 09 Nepiemēro. Dzimumu līdztiesība: 02 Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.


[13] MK 27.01.2004. noteikumi Nr. 49 “Labklājības ministrijas nolikums”. Pieejams https://likumi.lv/ta/id/83758-labklajibas-ministrijas-nolikums

[14] 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzētie izvērtējumi, t.sk. ietvers padziļinātas ekspertīzes pētījumus politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei, politikas analīzei un ietekmes novērtēšanai – pētījumus, kas tiek izstrādāti, lai iegūtu neatkarīgu analīzi par konkrētas politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādes nepieciešamību, novērtētu esošās politikas vai regulējuma īstenošanu un sasniegtos rezultātus.

[15] Paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

[16] IUB sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums un Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download

[17] IUB sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

[18] Iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām piemēro vadošās iestādes metodikā “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai” un metodikā “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai” noteikto.

[19] Dubultfinansējuma riska kontroles matrica pieejama šeit: https://matrica.fm.gov.lv/
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Darba un ģimenes dzīves līdzsvars ir viens no 20 Eiropas Sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem, lai nodrošinātu ES pilsoņiem taisnīgus darba apstākļus [20], kā arī viens no Eiropas Aprūpes stratēģijas mērķiem [21]. 2017. gada 26. aprīlī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) iesniedza priekšlikumu Direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES. Direktīvas mērķis ir atbalstīt vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, veicināt bērna kopšanas atvaļinājuma dalīšanu starp vecākiem, kā arī nodrošināt lielāku sieviešu iesaisti darba tirgū. Direktīvā noteiktas minimālās prasības paternitātes, vecāku un aprūpētāja atvaļinājumam un ar tiem saistīto pabalstu nodrošināšanai, kā arī nostiprinātas tiesības uz elastīgu darba režīmu sievietēm un vīriešiem, kuri ir vecāki vai kuru aprūpē ir persona, kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ ir nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Direktīva stājās spēkā 2019. gada 1. augustā un dalībvalstīm šīs direktīvas prasības bija jāpārņem līdz 2021. gada 2. augustam. 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros veiktās atbalstāmās darbības tiešā un pastarpinātā veidā ir vērstas un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, kas ir būtisks aspekts ikviena cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Šī pasākuma ietveros veiktie izvērtējumi un tajos secinātais dos iespēju veidot uz objektīviem pierādījumiem balstītu politiku, vienlaikus sniegs priekšstatu par iespējamajām nepilnībām esošajā politikā un nepieciešamajā izmaiņām/uzlabojumiem tajā.  Izvērtējumu neīstenošana, būtiski kavētu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespēju pilnveidošanu, jo nebūtu pieejami aktuāli, pierādījumos balstīti fakti, dati un informācija, kā arī faktiskās situācijas atspoguļojums. Tāpat nebūtu pieejams plašs sabiedrības viedokļa apkopojums un secinājumi, ko sniedz, piemēram, sabiedriskās domas aptaujas.
Savukārt sabiedrības izpratne un informētība par ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējām un dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem ir būtisks aspekts, lai cilvēki zinātu un būtu informēti par savām tiesībām un iespējam šajā jomā.


[20] https://op.europa.eu/webpub/empl/european-pillar-of-social-rights/lv/index.html

[21] https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&furtherNews=yes&newsId=10382#navItem-relatedDocuments
 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


4.3.4.3. pasākuma ietvaros īstenotās atbalstāmās darbības, t.i. politikas veidošanai nepieciešamo izvērtējumu veikšana un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana par ģimenes un darba dzīves saskaņošanas un dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem un vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumiem ir viens no LM pamatuzdevumiem un, ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs ir LM par tām nav iespēja veikt izvērtējumu par izmaksu un iegumu analīzi. 4.3.4.3. pasākuma ietvaros veikto izvērtējumu primārais mērķis ir uz pierādījumiem balstītas politikas veidošana un lēmumu pieņemšana, tostarp, lai nodrošinātu mērķētu, iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pasākumu īstenošanu un resursu lietderīgu un efektīvu sadali, kā arī, lai nodrošinātu ministrijai noteiktā uzdevuma – nozares politikas veidošana un attīstības plānošana izpildi, kuru atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta otrajā daļā noteiktajam, nav iespējams deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai. Šī pasākuma ietvaros veiktie pētījumi pastarpinātā veidā skars vairākas politikas jomas un perspektīvā atstās pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā (Izvērstāks skaidrojums par 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas  ietekmi uz tautsaimniecību ietverts TA projekta anotācijas 2.  sadaļā “Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu”). Savukārt sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu  mērķis ir kopumā veicināt sabiedrības izpratni par dažādiem ar ģimenes un darba un dzīves kvalitātes uzlabošanas un diskriminācijas mazināšanas aspektiem, kas pozitīvi ietekmēs konkrētu personu dzīves kvalitāti, t.sk. mazinās diskriminācijas riskus un veicinās šo personu ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējas, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.
 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • sabiedrība kopumā
Ietekmes apraksts
4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiks īstenoti sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi sabiedrībai kopumā. Tādējādi sabiedrībai kopumā tiks veicināta izpratne ar dažādiem ar ģimenes un darba un dzīves kvalitātes uzlabošanas un diskriminācijas mazināšanas aspektiem. Izpratnes un informētības paaugstināšanas pozitīvi ietekmēs arī konkrētu fizisko personu dzīves kvalitāti, t.sk. mazinās diskriminācijas riskus un veicinās šo personu ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.
 
Juridiskās personas
  • politikas veidotāji
  • LM
Ietekmes apraksts
4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros politikas veidotāji varēs izmantot izvērtējumu rezultātus, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, kā arī mērķētāku, t.i., iedzīvotāju vajadzībām atbilstošāku pasākumu īstenošanu un publisko resursu lietderīgu un efektīvu sadali un izmantošanu. LM īstenojot 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas projektu, ir jāņem vērā TA projektā ietvertie nosacījumi, pieejamais ESF Plus finansējums projekta īstenošanai un projektā sasniedzamie uzraudzības rādītāji.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
TA projektam kopumā ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību. Pasākumi, kas vērsti uz darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, ir tiešā veidā saistīti ar nodarbinātības un darba produktivitātes veicināšanu.  
 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
45 133
0
541 605
0
812 409
812 409
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
45 133
0
541 605
0
812 409
812 409
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
53 098
0
637 182
0
955 776
955 775
2.1. valsts pamatbudžets
0
53 098
0
637 182
0
955 776
955 775
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-7 965
0
-95 577
0
-143 367
-143 366
3.1. valsts pamatbudžets
0
-7 965
0
-95 577
0
-143 367
-143 366
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-7 965
-95 577
-143 367
-143 366
5.1. valsts pamatbudžets
-7 965
-95 577
-143 367
-143 366
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.3.4.3. pasākuma projektam pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 309 860 euro, t.sk. ESF Plus finansējums – 4 513 381 euro un valsts budžeta (turpmāk – VB) līdzfinansējums – 796 479 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF Plus daļa 85 procentu apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF Plus un VB) līdzekļi attiecīgajā gadā.

2023. gadā finansējums plānots indikatīvi 53 098 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 45 133 euro un VB finansējums 7 965 euro;
2024. gadā finansējums plānots indikatīvi 637 182 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 541 605 euro un VB finansējums 95 577 euro;
2025. gadā finansējums plānots indikatīvi 955 776 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 812 409 euro un VB finansējums 143 367 euro;
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 955 775 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 812 409 euro un VB finansējums 143 366 euro;
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 955 775 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 812 409 euro un VB finansējums 143 366 euro;
2028. gadā finansējums plānots indikatīvi 955 775 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 812 409 euro un VB finansējums 143 366 euro;
2029. gadā finansējums plānots indikatīvi 796 479 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 677 007 euro un VB finansējums 119 472 euro).

LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijai finanšu līdzekļu pieprasījumu 2023. gadā indikatīvi 53 098 euro un 2024. gadā indikatīvi 637 182 euro apmērā pārdalei no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Projektam finansējums tiks plānots apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021.-2027.)”.
LM iesniegs priekšlikumu par TA projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2025.gadam un turpmākajiem gadiem attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.

Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projekta īstenošanas gaitā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta vadības un projekta īstenošanas personāls tiks piesaistīts uz 4.3.4.3. pasākuma projekta īstenošanas laiku. Personāla amatus, saimes, kā arī nepieciešamo skaitu noteiks finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta iesniegumu sadarbības iestādē.
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060);
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Regula Nr. 2018/1046)
 

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060);
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1.punkta “c” apakšpunkts
Noteikumu projekta 18. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Regulas Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta 21.2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
 Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50 pants.
Noteikumu projekta
21.5. apakšpunkts
Pārņemts pilnībā
 
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/65fc832b-c964-4c41-910a-5a520051b65b
 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par TA projektu tā saskaņošanas stadijā. Viedokļa sniegšanas laiks no 2023. gada 3. marta līdz 2023. gada 20. martam. Līdz TA akta nodošanai saskaņošanai TAP (t.sk. līdz 2023. gada 20. martam) par tiesību aktu sabiedrības viedoklis netika saņemts.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Labklājības ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

ES fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas pilda LM, sadarbības iestādes funkcijas – CFLA. Projekta finansējuma saņēmējs – LM.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nacionālā attīstības plāns 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Sociālā iekļaušana” 119. uzdevums “Sociālās politikas plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas stiprināšana, uzlabojot datu vākšanu, digitalizēto datu apriti un savietojamību, pakalpojumu administrēšanu, kā arī analīzi pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanā sociālās politikas attīstībai un sociālo pakalpojumu administrēšanai” ietver 2 indikatorus: (1) Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas un (2) Sociālo dienestu īpatsvars, kuri izpilda likumdošanā noteikto normu par minimālo sociālā darba speciālistu skaitu.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiks veicinātas ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējas, diskriminācijas mazināšana, tādējādi veicinot darbspējas vecuma cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanos, integrāciju sabiedrībā un darba dzīvē.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības:
(Vispārīgās HP darbības)
- projekta vadībā un īstenošanā tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par cilvēkiem ar invaliditāti;
- projekta vadība un īstenošana notiks personām ar funkcionāliem traucējumiem pielāgotās telpās, tostarp pielāgotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams;
- tiks nodrošināts, ka prasībās iepirkumu līgumu izpildītājiem (Iepirkuma nolikumos) tiek izvirzīta prasība nodrošināt, ka apmācību norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to var izmantot personas ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem patstāvīgi;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos;
- nodrošinot informāciju publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, tiks nodrošināts, ka to saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;

(Specifiskās HP darbības)
- tiks nodrošinātas dzimumu līdztiesības ekspertu un ekspertu vienlīdzīgu iespēju jautājumos konsultācijas publicitātes un informatīvo materiālu satura izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju viedokļa;
- semināru, mācību, darbnīcu un konferenču saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju, nediskriminācijas un pamattiesību jautājumi;
- mediju kampaņu, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana);
- tiks nodrošināts, ka konkrētajai videi/objektam/pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem gan kā pasākuma skatītājiem, gan kā dalībniekiem;
- tiks nodrošināts bērnu uzraudzības pakalpojums projekta aktivitāšu dalībniekiem pasākumu norises vietās, kas dos vienlīdzīgas iespējas piedalīties pasākumos vecākiem, kuri aprūpē mazus bērnus.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību:
(Vispārīgās HP darbības)
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
- projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
- tiks ieviesti nediskriminējoši personāla atlases nosacījumi un prakses, kas veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti, nediskriminē pēc vecuma, rases, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas;
- projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
- īstenojot  komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, cilvēkiem ar invaliditāti, vecumu, atšķirīgu rasi,  reliģiju vai seksuālo orientāciju.
(Specifiskās HP darbības)
- tiks nodrošinātas dzimumu līdztiesības ekspertu un ekspertu vienlīdzīgu iespēju jautājumos konsultācijas publicitātes un informatīvo materiālu satura izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju viedokļa;
- semināru, mācību, darbnīcu un konferenču saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju, nediskriminācijas un pamattiesību jautājumi;
- mediju kampaņu, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana);
- tiks nodrošināts, ka konkrētajai videi/objektam/pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem gan kā pasākuma skatītājiem, gan kā dalībniekiem;
- tiks nodrošināts bērnu uzraudzības pakalpojums projekta aktivitāšu dalībniekiem pasākumu norises vietās, kas dos vienlīdzīgas iespējas piedalīties pasākumos vecākiem, kuri aprūpē mazus bērnus.
 

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.4.3. pasākums pirmā kārta tiešā veidā skars cilvēktiesību nodrošināšanas aspektus, jo būs vērsts uz dažādu sabiedrības grupu informētības un izpratnes veicināšanu par nediskriminācijas principiem un vienlīdzīgām iespējām un tiesībām neatkarīgi no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības un seksuālās orientācijas, kā arī par šo principu praktisku piemērošanu attīstot un pilnveidojot politiku un pakalpojumus dažādās sabiedrības jomās, kā arī veicinot iekļaujošu darba vidi.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk