24-TA-341: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts pētījumu programmu "Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību programmā noteikto pētījumu izstrāde"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) ir izstrādājusi rīkojuma projektu saskaņā ar:
1) Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. rīcības virziena “Daba un vide – “Zaļais kurss”” 285. uzdevumu “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas balstīta zinātniskajos pētījumos, līdzsvarojot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses;
2) Ministru kabineta 2022.gada 31.augusta rīkojumu Nr. 583 “Par vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam”;
3) Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina prioritāros zinātņu virzienus un valsts pētījumu programmas;
4) Zinātniskās darbības likuma 35. panta otro daļu, kas paredz, ka valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome;
5) Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi) 4. punktu.
1) Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. rīcības virziena “Daba un vide – “Zaļais kurss”” 285. uzdevumu “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas balstīta zinātniskajos pētījumos, līdzsvarojot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses;
2) Ministru kabineta 2022.gada 31.augusta rīkojumu Nr. 583 “Par vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam”;
3) Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina prioritāros zinātņu virzienus un valsts pētījumu programmas;
4) Zinātniskās darbības likuma 35. panta otro daļu, kas paredz, ka valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome;
5) Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi) 4. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Apstiprināt valsts pētījumu programmu "Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību programmā noteikto pētījumu izstrāde" (turpmāk – Programma), nosakot tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu, piešķirto finansējumu un sasniedzamos rezultātus.
Apstiprinot rīkojuma projektu Ministrija varēs īstenot un finansēt Programmas ietvaros pētniecību bioloģiskās daudzveidības jomā, līdzsvarojot sociālekonomiskās, klimata un dabas intereses.
Apstiprinot rīkojuma projektu Ministrija varēs īstenot un finansēt Programmas ietvaros pētniecību bioloģiskās daudzveidības jomā, līdzsvarojot sociālekonomiskās, klimata un dabas intereses.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Programma kā valsts pasūtījums ir politikas īstenošanas līdzeklis, ar kura palīdzību tiks sniegts ieguldījums pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai par dabas aizsardzību, sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai, aizsargāto dabas teritoriju tīkla pilnveidi un stratēģisko dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu, kā arī radītas jaunas zināšanas un praktiski pielietojami risinājumi aizsargāto dabas teritoriju un kompensējošo pasākumu plānošanai valsts mērogā.
Pasākumus Natura 2000 tīkla un ar to saistītās zaļās infrastruktūras izveidei ieskicē Eiropas Komisijā saskaņots stratēģiskais daudzgadu plānošanas dokuments Prioritāro rīcību programma (turpmāk - PAF). PAF pasākumi noteikti, lai saglabātu, atjaunotu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nozīmes dabiskos biotopus un sugas ar labvēlīgu aizsardzības statusu, ievērojot ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības. Pasākumi nodrošinās gan virzību uz Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību mērķu sasniegšanu, kā arī dos ieguldījumu sabiedrībai, piemēram, ieguvumi var būt saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās tām, kā arī citiem ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, saistībā ar tūrisma un kultūras jomām.
Eiropas Komisija 2019. gadā ierosināja pārkāpumu procedūru 2019/2304 pret Latviju, norādot, ka 6 sauszemes biotopu veidiem (piemēram, sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, staignāju meži, lakstaugiem bagāti egļu meži, ķērpjiem bagāti priežu meži, meža ganības) un 1 jūras biotopam joprojām nav nodrošināta pietiekama aizsardzība. Pārkāpumu procedūrā 2019/2304 iekļauta informācija arī par ES nozīmes sugām, kurām nav nodrošināta pietiekama aizsardzība – biezai perlamutrenei, lapkoku praulgrauzim un Eiropas platausim. Lai novērstu pārkāpumu procedūrā 2019/2304 norādītos pārkāpumus, PAF ir uzsvērts, ka Natura 2000 teritoriju tīklā būtu jāiekļauj vismaz 20-60% kopējās atbilstošā biotopa platības. Teritorijas var veidot tikai šo biotopu aizsardzībai vai arī apvienot ar citu ES nozīmes sugu aizsardzībai nepieciešamām aizsargājamām teritorijām.
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Programmu bioloģiskās daudzveidības pētniecībai un noteiktu tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu un finansējumu.
Rīkojums Ministrijai dos iespēju uzsākt Programmas īstenošanu un tās projektu konkursa nolikuma izstrādi sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi, izsludināt Programmas projekta pieteikumu atklāto konkursu, veikt projekta pieteikumu atlasi un noslēgt projekta īstenošanas līgumus, kā to paredz MK noteikumi.
Pasākumus Natura 2000 tīkla un ar to saistītās zaļās infrastruktūras izveidei ieskicē Eiropas Komisijā saskaņots stratēģiskais daudzgadu plānošanas dokuments Prioritāro rīcību programma (turpmāk - PAF). PAF pasākumi noteikti, lai saglabātu, atjaunotu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nozīmes dabiskos biotopus un sugas ar labvēlīgu aizsardzības statusu, ievērojot ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības. Pasākumi nodrošinās gan virzību uz Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību mērķu sasniegšanu, kā arī dos ieguldījumu sabiedrībai, piemēram, ieguvumi var būt saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās tām, kā arī citiem ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, saistībā ar tūrisma un kultūras jomām.
Eiropas Komisija 2019. gadā ierosināja pārkāpumu procedūru 2019/2304 pret Latviju, norādot, ka 6 sauszemes biotopu veidiem (piemēram, sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, staignāju meži, lakstaugiem bagāti egļu meži, ķērpjiem bagāti priežu meži, meža ganības) un 1 jūras biotopam joprojām nav nodrošināta pietiekama aizsardzība. Pārkāpumu procedūrā 2019/2304 iekļauta informācija arī par ES nozīmes sugām, kurām nav nodrošināta pietiekama aizsardzība – biezai perlamutrenei, lapkoku praulgrauzim un Eiropas platausim. Lai novērstu pārkāpumu procedūrā 2019/2304 norādītos pārkāpumus, PAF ir uzsvērts, ka Natura 2000 teritoriju tīklā būtu jāiekļauj vismaz 20-60% kopējās atbilstošā biotopa platības. Teritorijas var veidot tikai šo biotopu aizsardzībai vai arī apvienot ar citu ES nozīmes sugu aizsardzībai nepieciešamām aizsargājamām teritorijām.
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Programmu bioloģiskās daudzveidības pētniecībai un noteiktu tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu un finansējumu.
Rīkojums Ministrijai dos iespēju uzsākt Programmas īstenošanu un tās projektu konkursa nolikuma izstrādi sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi, izsludināt Programmas projekta pieteikumu atklāto konkursu, veikt projekta pieteikumu atlasi un noslēgt projekta īstenošanas līgumus, kā to paredz MK noteikumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Programmā plānotās rīcības ir atbilstošas PAF noteiktajiem pētījumiem, kuri nav iekļauti citos projektos.
Pirmais rīcības virziens saistīts ar zināšanu bāzes palielināšanu Latvijas un ES plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos ietverto dabas aizsardzības pasākumu noteikšanai, sociāli ekonomisko faktoru un klimata pārmaiņu ietekmju izvērtējumam ES nozīmes biotopiem un ES nozīmes sugām, kuru jaunākais (2019. gada) aizsardzības stāvokļa vērtējums ir nelabvēlīgs.
Šajā pētījumu virzienā plānotie pētījumi nepieciešami, lai izvērtētu esošo situāciju bioloģiskajai daudzveidībai (prioritāri – Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību I un II pielikuma biotopu un sugu) nozīmīgu aizsargājamu teritoriju tīkla funkcionalitātei un savienotībai un sniegtu priekšlikumus tīkla uzlabošanai; aizsardzības režīma, apsaimniekošanas, sociālekonomisko un klimata pārmaiņu ietekmes izvērtēšanai uz Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību I, II un IV pielikuma biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā (prioritāte – sugas ar nelabvēlīgu aizsardzības stāvokli), kā arī klimata pārmaiņu ietekmju prognozes uz ekosistēmām, ES nozīmes biotopiem un sugām Latvijā: daudzpusīga ietekmju analīze un pielāgošanās iespējas.
Otrais rīcības virziens saistīts ar zināšanu bāzes palielināšanu par sugu ekoloģiju, apdraudējumiem, izplatību tām ES nozīmes sugām un biotopiem, kuru aizsardzības stāvokļa novērtējums nav zināms.
Trešajā rīcības virzienā plānots izstrādāt zinātniski pamatotus priekšlikumus optimālai ES nozīmes sugu un biotopu telpiskai savienotībai (konektivitātei), iekļaujot vienotā dabas teritoriju tīklā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumus, kā arī ārpus aizsargājamo dabas teritoriju tīkla esošos biotopus un sugu dzīvotnes.
Savukārt ceturtais rīcības virziens paredz pētījumus par biotopu dinamiku, ko ietekmē dažādas apsaimniekošanas metodes un klimata mainība, kā arī ekosistēmu pakalpojumu un vērtību novērtēšanu, lai noteiktu izmaksu efektīvākās prioritātes aizsardzības pasākumu plānošanai; bioloģiskās daudzveidības ilgtspējas, dabas aizsardzības un atjaunošanas ekonomiskā modeļa izstrāde un aprobēšana (kompensējošo pasākumu kataloga izveide, ietekmes mazināšanas un kompensējošo pasākumu pakāpes novērtēšana). Plānotie pētījumi paredz ilgtermiņa ekosistēmu un biotopu dinamikas izpēti dažādu apsaimniekošanas pieeju ietekmē, kā arī ekosistēmu pakalpojumu un vērtību identificēšanu un monetāro novērtēšanu.
Veiktais pētījums sniegs zinātniskus pierādījumus ekonomiski un ekoloģiski pamatotu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un aizsardzības pasākumu plānošanai un īstenošanai. Programmas finansējums ir nepieciešams jaunu zināšanu un inovāciju akumulēšanai un tālākai pārveidošanai praktiski lietojamos risinājumos dabas aizsardzības pilnveidei.
Pirmais rīcības virziens saistīts ar zināšanu bāzes palielināšanu Latvijas un ES plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos ietverto dabas aizsardzības pasākumu noteikšanai, sociāli ekonomisko faktoru un klimata pārmaiņu ietekmju izvērtējumam ES nozīmes biotopiem un ES nozīmes sugām, kuru jaunākais (2019. gada) aizsardzības stāvokļa vērtējums ir nelabvēlīgs.
Šajā pētījumu virzienā plānotie pētījumi nepieciešami, lai izvērtētu esošo situāciju bioloģiskajai daudzveidībai (prioritāri – Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību I un II pielikuma biotopu un sugu) nozīmīgu aizsargājamu teritoriju tīkla funkcionalitātei un savienotībai un sniegtu priekšlikumus tīkla uzlabošanai; aizsardzības režīma, apsaimniekošanas, sociālekonomisko un klimata pārmaiņu ietekmes izvērtēšanai uz Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību I, II un IV pielikuma biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā (prioritāte – sugas ar nelabvēlīgu aizsardzības stāvokli), kā arī klimata pārmaiņu ietekmju prognozes uz ekosistēmām, ES nozīmes biotopiem un sugām Latvijā: daudzpusīga ietekmju analīze un pielāgošanās iespējas.
Otrais rīcības virziens saistīts ar zināšanu bāzes palielināšanu par sugu ekoloģiju, apdraudējumiem, izplatību tām ES nozīmes sugām un biotopiem, kuru aizsardzības stāvokļa novērtējums nav zināms.
Trešajā rīcības virzienā plānots izstrādāt zinātniski pamatotus priekšlikumus optimālai ES nozīmes sugu un biotopu telpiskai savienotībai (konektivitātei), iekļaujot vienotā dabas teritoriju tīklā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumus, kā arī ārpus aizsargājamo dabas teritoriju tīkla esošos biotopus un sugu dzīvotnes.
Savukārt ceturtais rīcības virziens paredz pētījumus par biotopu dinamiku, ko ietekmē dažādas apsaimniekošanas metodes un klimata mainība, kā arī ekosistēmu pakalpojumu un vērtību novērtēšanu, lai noteiktu izmaksu efektīvākās prioritātes aizsardzības pasākumu plānošanai; bioloģiskās daudzveidības ilgtspējas, dabas aizsardzības un atjaunošanas ekonomiskā modeļa izstrāde un aprobēšana (kompensējošo pasākumu kataloga izveide, ietekmes mazināšanas un kompensējošo pasākumu pakāpes novērtēšana). Plānotie pētījumi paredz ilgtermiņa ekosistēmu un biotopu dinamikas izpēti dažādu apsaimniekošanas pieeju ietekmē, kā arī ekosistēmu pakalpojumu un vērtību identificēšanu un monetāro novērtēšanu.
Veiktais pētījums sniegs zinātniskus pierādījumus ekonomiski un ekoloģiski pamatotu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un aizsardzības pasākumu plānošanai un īstenošanai. Programmas finansējums ir nepieciešams jaunu zināšanu un inovāciju akumulēšanai un tālākai pārveidošanai praktiski lietojamos risinājumos dabas aizsardzības pilnveidei.
Risinājuma apraksts
Ministrija varēs īstenot Programmu, kas sniegs ieguldījumu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai, kā arī radīs jaunas zināšanas un praktiski pielietojamus risinājumus sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai.
Programma kā valsts pasūtījums ir politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiks identificēti un pētīti Latvijas dabas aizsardzībai nozīmīgi jautājumi, kuru risināšanai ir nepieciešams koncentrēt Latvijas zinātnieku darbu un noteikt zinātniskus uzdevumus. Ievērojot minēto, Programma rada labvēlīgus apstākļus Latvijas dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, īpašu uzmanību pievēršot nacionālajos un starptautiskajos politikas plānošanas un normatīvajos aktos ietverto dabas aizsardzības pasākumu noteikšanai priekšnosacījumu nodrošināšanai, sociāli ekonomisko faktoru un klimata pārmaiņu ietekmju izvērtējumam ES nozīmes biotopiem un ES nozīmes sugām.
Programmas rekomendētais īstenošanas laiks ir līdz trīs gadiem, tās ieviešanas vidusposma izvērtējumā paredzot uzsākt darbu pie Programmas pagarinājuma nākamajam periodam.
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Programmas virsmērķi, mērķi, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus, īstenošanas termiņu un finansējumu. Līdz ar rīkojuma apstiprināšanu Ministrija varēs uzsākt Programmas īstenošanu.
Programma kā valsts pasūtījums ir politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiks identificēti un pētīti Latvijas dabas aizsardzībai nozīmīgi jautājumi, kuru risināšanai ir nepieciešams koncentrēt Latvijas zinātnieku darbu un noteikt zinātniskus uzdevumus. Ievērojot minēto, Programma rada labvēlīgus apstākļus Latvijas dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, īpašu uzmanību pievēršot nacionālajos un starptautiskajos politikas plānošanas un normatīvajos aktos ietverto dabas aizsardzības pasākumu noteikšanai priekšnosacījumu nodrošināšanai, sociāli ekonomisko faktoru un klimata pārmaiņu ietekmju izvērtējumam ES nozīmes biotopiem un ES nozīmes sugām.
Programmas rekomendētais īstenošanas laiks ir līdz trīs gadiem, tās ieviešanas vidusposma izvērtējumā paredzot uzsākt darbu pie Programmas pagarinājuma nākamajam periodam.
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Programmas virsmērķi, mērķi, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus, īstenošanas termiņu un finansējumu. Līdz ar rīkojuma apstiprināšanu Ministrija varēs uzsākt Programmas īstenošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Rīkojuma projekts ir izstrādāts konsultējoties ar Programmas stratēģisko padomi, kuras uzdevums, saskaņā MK noteikumu 6. punktu, ir konsultēt Ministriju par Programmas stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, sniegt priekšlikumus un rekomendācijas.
Stratēģiskās vadības padomes locekļu sastāvā ir pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”.
Rīkojuma projekts ir izstrādāts konsultējoties ar Latvijas Zinātnes padomi. Ministrija lūdza izskatīt un sniegt viedokli par Rīkojuma projektu Latvijas Zinātnes padomei atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes nolikuma 2. punktam un Zinātniskās darbības likuma 35. panta otrajai daļai.
Stratēģiskās vadības padomes locekļu sastāvā ir pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”.
Rīkojuma projekts ir izstrādāts konsultējoties ar Latvijas Zinātnes padomi. Ministrija lūdza izskatīt un sniegt viedokli par Rīkojuma projektu Latvijas Zinātnes padomei atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes nolikuma 2. punktam un Zinātniskās darbības likuma 35. panta otrajai daļai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- zinātniskajās institūcijās nodarbinātie, zinātniskā doktora grāda pretendenti, zinātnieki, stratēģiskās vadības padomes locekļi un zinātniskie eksperti dabas aizsardzības jomā.
Ietekmes apraksts
Latvijas zinātnisko institūciju pārstāvjiem, studējošajiem, zinātniskā doktora grāda pretendentiem, zinātniekiem būs papildu slogs saistībā ar projekta pieteikumu sagatavošanu Programmas projektu pieteikumu atklātajam konkursam un projekta īstenošanā atbilstoši MK noteikumiem.
Stratēģiskās vadības padomes locekļiem īstermiņā ir papildu intensitāte konsultējot Ministriju Programmas stratēģisko virzienu definēšanā.
Zinātniskajiem ekspertiem radīsies papildu slogs projektu pieteikumu vērtēšanā un vērtējumu ziņojumu sagatavošanā.
Stratēģiskās vadības padomes locekļiem īstermiņā ir papildu intensitāte konsultējot Ministriju Programmas stratēģisko virzienu definēšanā.
Zinātniskajiem ekspertiem radīsies papildu slogs projektu pieteikumu vērtēšanā un vērtējumu ziņojumu sagatavošanā.
Juridiskās personas
- Zinātniskās institūcijas, augstākās izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Zinātniskajām institūcijām, augstākās izglītības iestādēm būs iespēja pretendēt uz finansējumu gadījumā, ja atklātā konkursā tiks sagatavots un atbalstīts projekta pieteikums, būs iespēja īstenot izpētes projektu atbilstoši MK noteikumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Programmas ietvaros plānota pētniecība bioloģiskās daudzveidības jomā, līdzsvarojot sociālekonomiskās, klimata un dabas intereses, līdz ar to pētījuma joma netieši varētu skart lauku un meža zemes īpašniekus.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Kopumā programma ietekmēs vairākas nozares (primāri dabas aizsardzības, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jomās), kuru pārstāvji būs iesaistīti risinājumu izstrādē un izmantošanā.
Rīkojuma projekts radīs pozitīvu ietekmi tautsaimniecībai, jo tās rezultātā tiks radītas darbavietas (pētniekiem un studējošajiem), kā arī zināšanas, lai saglabātu, atjaunotu ES nozīmes dabiskos biotopus un sugas ar labvēlīgu aizsardzības statusu, ievērojot ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.
Rīkojuma projekts radīs pozitīvu ietekmi tautsaimniecībai, jo tās rezultātā tiks radītas darbavietas (pētniekiem un studējošajiem), kā arī zināšanas, lai saglabātu, atjaunotu ES nozīmes dabiskos biotopus un sugas ar labvēlīgu aizsardzības statusu, ievērojot ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
700 000
0
700 000
0
400 000
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
700 000
0
700 000
0
400 000
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
700 000
0
700 000
0
400 000
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
700 000
0
700 000
0
400 000
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Rīkojuma projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Programmas īstenošanai 2024. – 2026. gadam ir piešķirts finansējums 1 800 000 euro apmērā. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammas 05.01.00 "Zinātniskās darbības nodrošināšana" līdzekļiem:
2024.gadā - 700 000 euro;
2025.gadā - 700 000 euro;
2026.gadā – 400 000 euro.
Programmas īstenošanai piešķirto kopējo finansējumu ir plānots sadalīt trīs Programmas projektu pieteikumu konkursa ietvaros, pie nosacījuma, ja projektu pieteikumi novērtēti virs kvalitātes sliekšņa un projektu ietvaros tiks risināti visi Programmas uzdevumi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības iesaiste Rīkojuma projekta apspriedē netika plānota Programmas specifikas dēļ, tā paredz nozares ekspertu konsultatīvu iesaisti Programmas izstrādē.
Rīkojuma projekta izstrādes ietvaros, saskaņā ar MK noteikumu 6.pantu, Ministrija 2024. gada 4. janvārī organizēja Programmas stratēģiskās vadības padomes sēdes, kuru laikā tās locekļi konsultēja Ministriju par Programmā iekļaujamajiem stratēģiskajiem pētniecības virzieniem, pētniecības procesa un pētījumu rezultātu ietekmi uz mērķa grupām, kā arī sasniedzamajiem rezultātiem. 2024. gada 13.februārī rakstiskās procedūras ietvaros stratēģiskās vadības padome apstiprināja Programmas virsmērķa, mērķa un uzdevumu gala redakciju.
Rīkojuma projekta izstrādes ietvaros, saskaņā ar MK noteikumu 6.pantu, Ministrija 2024. gada 4. janvārī organizēja Programmas stratēģiskās vadības padomes sēdes, kuru laikā tās locekļi konsultēja Ministriju par Programmā iekļaujamajiem stratēģiskajiem pētniecības virzieniem, pētniecības procesa un pētījumu rezultātu ietekmi uz mērķa grupām, kā arī sasniedzamajiem rezultātiem. 2024. gada 13.februārī rakstiskās procedūras ietvaros stratēģiskās vadības padome apstiprināja Programmas virsmērķa, mērķa un uzdevumu gala redakciju.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Zemkopības ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Latvijas Zinātnes padome
- Zinātniskās institūcijas
- augstākās izglītības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmas īstenošana radīs pozitīvu ietekmi uz sabiedrību, jo tās rezultātā tiks sniegts ieguldījumu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai par dabas aizsardzību, ES nozīmes sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai, aizsargāto dabas teritoriju tīkla pilnveidi un stratēģisko dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu, kā arī radītas jaunas zināšanas un praktiski pielietojami risinājumi aizsargāto dabas teritoriju un kompensējošo pasākumu plānošanai valsts mērogā.
Programma ir izstrādāta, ievērojot Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virziena “Daba un vide – “Zaļais kurss”” 285. uzdevumu “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas balstīta zinātniskajos pētījumos, līdzsvarojot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses.
Programma ir izstrādāta, ievērojot Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virziena “Daba un vide – “Zaļais kurss”” 285. uzdevumu “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas balstīta zinātniskajos pētījumos, līdzsvarojot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmas īstenošana radīs pozitīvu ietekmi uz Ministru kabineta 2022.gada 31.augusta rīkojumā Nr. 583 “Par vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam” noteikto rīcības virzienu īstenošanu: 15.rīcības virziens: Pilnveidot ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, balstoties uz sugu un biotopu izplatības kartēšanā iegūtajiem datiem un ņemot vērā jaunāko zinātnisko pētījumu un monitoringa datus; 16.rīcības virziens: Aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošana; 17.rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmas ietvaros plānota pētniecība bioloģiskās daudzveidības jomā, līdzsvarojot sociālekonomiskās, klimata un dabas intereses. Ieguvumi var būt saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu, zemes izmantošanu, kā arī pielāgošanās pasākumiem klimata pārmaiņām.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi