Anotācija (ex-ante)

Lai arī kultūras infrastruktūras izveidē un uzlabošanā pēdējos gados, piesaistot kā Eiropas Savienības līdzekļus, tā valsts un pašvaldību finansējumu, ir īstenota virkne nozīmīgu projektu, daudzi kultūras infrastruktūras objekti vēl gaida risinājumu. Šobrīd uz pabeigšanu gaida virkne uzsāktu nacionālas nozīmes kultūras objektu atjaunošanas projektu:
1. ar Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 51 33. §) “Informatīvais ziņojums “Par visiem aktuālajiem kultūras nozares infrastruktūras projektiem”” tika nolemts, ka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas “Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā” projektu Nr. 5.5.1.0/20/I/005 “Lielās Ģildes pārbūve un atjaunošana Amatu ielā 6, Rīgā” (turpmāk – Lielās ģildes pārbūves projekts) īstenot pakāpeniski – divos plānošanas periodos, atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (2014.-2020. gada periodā) (2021/C 417/01);
2. ar katru gadu izstāžu zāles “Arsenāls” ēkas Torņa ielā 1, Rīgā, un ēkas Pils laukumā 2, Rīgā, tehniskais stāvoklis acīmredzami pasliktinās. Lai apturētu ēku bojāeju, tām nekavējoties jāveic pārbūves un restaurācijas darbi. 2020.-2021. gadā īstenoto pirmās kārtas būvdarbu ietvaros ir veikta izstāžu zāles “Arsenāls” ēkas fasādes sakārtošana kā rezultātā ēkai noņemts grausta statuss. 2022. gadā tika turpināts darbs pie izstāžu zāles “Arsenāls” pārbūves otrās kārtas būvprojekta izstrādes un saskaņošanas. Vienlaicīgi risināms jautājums par ēkas Pils laukumā 2, Rīgā, pielāgošanu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijas vajadzībām. Papildu finansējums nepieciešams projekta otrās kārtas īstenošanai – iekštelpu pārbūvei un atjaunošanai, kā arī pilnas pabeigtības sasniegšanai, tai skaitā aprīkojuma iegādei, kā arī vides piekļūstamības nodrošināšanai. Kultūras ministrija 2023. gadā plāno iesniegt Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par izstāžu zāles “Arsenāls” kompleksa ēku pielāgošanu kultūras funkcijai un pārbūves un restaurācijas projekta īstenošanas finansējuma modeļiem.

Tāpat 5.1.1.5. pasākuma ietvaros atbalsts plānots Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības un piekļūstamības veicināšanai ar mērķi attīstīt Rīgas vēsturisko centru un uzlabot publiskās infrastruktūras piekļūstamību, sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšanai, lai nodrošinātu kultūras un tūrisma pakalpojumu attīstību un dažādošanu.

Vides piekļūstamība pēdējos gados kļuvusi par vienu no svarīgākajiem pilsētas attīstības faktoriem. Ērta un droša pārvietošanās pilsētā nozīmē arī kvalitatīvu un pieejamu publisko ārtelpu, tomēr pārvietošanās iespējas Vecrīgā dēļ vēsturiskā bruģa seguma un tā kvalitātes izceļ vides piekļūstamības problemātiku gan cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, gan vecākiem ar bērniem, senioriem, velosipēdu vadītājiem u.c.

Lai veicinātu maksimāli efektīvu kultūras infrastruktūras attīstību un stiprinātu kultūras mantojuma saglabāšanu, ilgtspējību un piekļūstamību, 5.1.1.5. pasākuma ietvaros atbalsts paredzēts šādiem objektiem, kas atbilst:
- NAP2027 rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 380. uzdevumam “Kultūras un sporta pakalpojumu un infrastruktūras kartēšana un reģionālās koordinēšanas sistēmas izveidošana, lai attīstītu un efektīvi izmantotu esošo kultūras un sporta infrastruktūru un investētu jaunas infrastruktūras radīšanā”, kas paredz unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošanu, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus. NAP2027 indikatīvajā investīciju projektu sarakstā iezīmēti Lielās ģildes, izstāžu zāles “Arsenāls” un atjaunošanas projekti;
- NAP2027 telpiskās attīstības perspektīvas “Rīgas metropoles areāls” 454. virzienam "Multifunkcionālu nacionālas nozīmes objektu rekonstrukcija un attīstība Rīgas pilsētā un tās metropoles areālā kultūras, sporta, zinātnes un citu nacionālas vai starptautiskas nozīmes pasākumu norisei";
- Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam 9. mērķim “Daudzveidīga un autentiska kultūrvide”, kas paredz veidot Rīgu par Ziemeļeiropas kultūras metropoli, atbalstot augstvērtīgas kultūras un mākslas norises. Sekmēt Rīgas iedzīvotāju līdzdalību kultūras radīšanā un kultūras pienesumu katra cilvēka izaugsmē, nodrošinot kultūras piekļūstamību visā pilsētā dažādām iedzīvotāju grupām un pilnveidojot kultūras pakalpojumu klāstu. Veidot laikmetīgu kultūrvidi, kas stiprina pilsētas un apkaimju identitāti, aktivizē sabiedrisko dzīvi un ļauj attīstīties daudzveidīgām kopienām. Izmantojot kultūru kā rīku sabiedrības grupu mijiedarbībai, panākt iedzīvotāju savstarpējās uzticēšanās pieaugumu;
- Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam, kas paredz veicināt vēsturiskās apbūves pielāgošanu mūsdienu komforta prasībām, nodrošinot veselīgu dzīves vidi, bet vienlaicīgi arī saglabājot tās kultūrvēsturisko vērtību.

5.1.1.5. pasākuma mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt unikālus valsts nozīmes kultūras pieminekļos, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā, veicinot objektu piekļūstamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā. Tā kā pasākums ir noteikts kā stratēģiski svarīgs, Projekts nosaka pienākumu finansējuma saņēmējam izstrādāt stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plānu, kurā ietvertās aktivitātes tiek īstenotas sadarbībā ar Kultūras ministriju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

5.1.1.5. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, nosakot objektus, kuros paredzēts veikt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) investīcijas:

1. Lielajai ģildei Amatu ielā 6, Rīgā. Lielās ģildes pārbūves projektu paredzēts īstenot divos posmos, otrā posma īstenošanu un projektā plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanu (Lielās ģildes ēkas pārbūvi un atjaunošanu un kultūras pakalpojumu nodrošināšanu) nodrošinot Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda programmas 5.1.1.SAM 5.1.1.5. pasākuma ietvaros. Papildus paredzēts ar ēkas energoefektivitātes uzlabošanu saistītiem darbiem piesaistīt finansējuma no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijas “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās” (turpmāk – 1.2.1.4.i. investīcija) programmas.

2. Izstāžu zālei “Arsenāls” Torņa ielā 1, Rīgā. Atbilstoši 2022. gada 14. decembra Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbības 309. uzdevumam nepieciešams turpināt kultūras infrastruktūras attīstību visā Latvijā un nacionālo kultūras institūciju ēku renovāciju un atjaunošanu, attiecīgi 309.3. pasākumā paredzot izstāžu zāles "Arsenāls" rekonstrukciju un Lielās Ģildes pārbūvi un rekonstrukciju. Vienlaikus ēkas energoefektivitātes uzlabošanu saistītiem darbiem paredzēts piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijas programmas.

3. Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstība. Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam rīcības plāna 2. prioritātes “Dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide” ietvaros noteikts uzdevums veidot vienotu un pieejamu publiskās ārtelpas tīklojumu ar ērtu navigāciju un pārdomātu pilsētvides komunikāciju, paredzot izstrādāt nepārtrauktas gājējiem ērtas un patīkamas infrastruktūras īstenošanas plānu, kurā iekļauti ieguldījumi vidējā termiņā saistībā ar citiem plānotajiem projektiem publiskajai ārtelpai, tostarp veicināt vides piekļūstamības un universālā dizaina principu iedzīvināšanu Vecrīgā. Atbilstoši Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam rīcības plānā noteiktajai 2. prioritātei “Dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide” 2.5. uzdevums paredz veidot vienotu un pieejamu publiskās ārtelpas tīklojumu ar ērtu navigāciju un pārdomātu pilsētvides komunikāciju un paredz izstrādāt nepārtrauktas gājējiem ērtas un patīkamas infrastruktūras īstenošanas plānu, kurā iekļauti ieguldījumi vidējā termiņā saistībā ar citiem plānotajiem projektiem publiskajai ārtelpai, tostarp veicināt vides piekļūstamības un universālā dizaina principu iedzīvināšanu Vecrīgā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums paredz pilnībā atjaunot visas Vecrīgas teritorijas funkcionalitāti, nodrošinot līdzsvarotu, bez fiziskiem un mobiliem šķēršļiem Vecrīgu šķērsojošu cilvēku (vecpilsētas aktīvo apmeklētāju, tūristu, iedzīvotāju, strādājošo) kustību. Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības projekta iecerei “Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības un pieejamības veicināšana” šobrīd noris būvniecības sākotnējās dokumentācijas izstrāde (tehniskā priekšizpēte), kam sekos būvprojekta izstrāde.

5.1.1.5. pasākuma projekta iesniedzējs ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai infrastruktūra, kurā plānotas investīcijas.

Kultūras ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Informatīvā ziņojuma par priekšlikumiem teritoriālās pieejas piemērošanai Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos (23-TA-117) projekta saskaņošanas procesā vienojas par teritoriālās pieejas piemērošanas veidu 5.1.1.5. pasākuma īstenošanā, nosakot teritoriālās pieejas veidu - Rīgas valstspilsēta atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par 5.1.1.5. pasākuma īstenošanu  noteiktajam.   

Projekta iesniedzējs 5.1.1.5. pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – valsts kapitālsabiedrību, pašvaldību, pašvaldības iestādi vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.

Projekts nosaka, ka pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma, un projektā plānotās investīcijas sniedz ieguldījumu pašvaldības attīstības programmā noteikto rīcības virzienu īstenošanā, kā arī projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta objektu darbības stratēģija vai publiskās ārtelpas apraksts, kas pamato objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā, tai skaitā paredzot veicināt vietējo iedzīvotāju sociālo iekļaušanu. Paredzot objekta uzturēšanu ilgtermiņā, finansējuma saņēmējs norāda plānotos finanšu avotus.

5.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 33 712 500 euro, tai skaitā ERAF finansējums granta veidā ne vairāk kā – 28 655 625 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums 4 174 522 euro un pašvaldības līdzfinansējums 882 353 euro) (turpmāk – nacionālais finansējums) – 5 056 875 euro.

Pasākuma ietvaros Lielā ģildes  un izstāžu zāle “Arsenāls” atjaunošanai projekta finansējuma saņēmējam valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pieejamais ERAF finansējums – ne vairāk kā 19 135 907 euro un Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstībai projekta finansējuma saņēmējam Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pieejamais ERAF finansējums –  ne vairāk kā 5 000 000 euro. 
 
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu izvērtēs projektu īstenošanas progresu un lems, kura objekta ar augstu gatavības pakāpi attīstībai un pakalpojuma pilnveidei papildus nepieciešams piešķirt elastības finansējumu.     
 
Valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” par valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi (valsts nekustamā īpašuma pārvaldība un valsts nekustamā īpašuma attīstības vadība) paredzams valsts budžeta līdzfinansējums. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pārvalda ēku Lielā ģilde, kas nodota bezatlīdzības lietošanā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, un izstāžu zāli “Arsenāls”.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” atbilstoši ar Kultūras ministriju noslēgtajiem līdzdarbības līgumiem par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā nodrošina profesionālās mūzikas mākslas daudzveidību un pieejamību visiem sabiedrības locekļiem.

Atjaunojot izstāžu zāli “Arsenāls”, tajā tiks nodrošināta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kas ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, filiāles darbība. Muzeja darbības mērķis ir izglītot sabiedrību un rosināt tās interesi par Latvijas un pasaules vizuālās mākslas, dekoratīvās mākslas un dizaina liecībām to vēsturiskajās un mākslinieciskajās izpausmēs, akcentējot nacionālās mākslas skolas vietu kultūras vēsturē un laikmetīgajos procesos.

Pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060), 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50 procenti no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 28 395 185 euro, tai skaitā ERAF finansējums granta veidā 24 135 907 euro un valsts budžeta finansējums 4  259 278 euro.

5.1.1.5. pasākuma Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 28 655 625 euro apmērā atbilst 166. intervences kodam „Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi”.

Plānoto sasniedzamo rādītāju sadalījums pa Kultūras ministrijas pārziņā esošajiem 5.1.1.SAM pasākumiem: 
 

Pasākums	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits	Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji (sasniedzamā vērtība 2029.gadā (skaits))
5.1.1.5. pasākums	3	827 000
5.1.1.6. pasākums	4	12 000
5.1.1.7. pasākums	2	63 000

Ņemot vērā to, ka sākotnēji 5.1.1.SAM ietvaros tika plānots īstenot atsevišķus liela apjoma objektus un lielu skaitu maza apjoma objektus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam tika noteikta rādītāja “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits” sasniedzamā vērtība – 26 objekti , tomēr šobrīd nepieciešams pārskatīt pašvaldību ieceres attiecībā uz kultūras objektu attīstības vajadzībām un attiecīgi Kultūras ministrija plāno samazināt rādītāja “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits” sasniedzamo vērtību un  veikt atbilstošus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam grozījumus.

5.1.1.SAM ietvaros ir noteikts sasniedzamais rādītājs “Noslēgto līgumu par projektu īstenošanu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos”, rādītājs atspoguļo iznākuma rādītāja RCO 77 “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu  skaits” ieviešanas progresu līdz 2024. gada beigām, kad plānots, ka 5.1.1.SAM ietvaros būs noslēgti līgumi par projektu īstenošanu vismaz par 10 procentiem no Kultūras ministrijas pārziņā esošajiem pasākumiem pieejamā finansējuma. Rādītājs tiek uzskaitīts 5.1.1.SAM līmenī.  

Projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru, paredzot, ka sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējums un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF un valsts budžeta finansējuma kopsummas. Šāds avansa apjoms pieļaujams, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku projektu īstenošanas uzsākšanu. Ir pieļaujams, ka par projekta būvniecības darbībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jau ir noslēgts būvdarbu līgums un uzsākti būvdarbi. Avansa apjoms katram projektam ir nosakāms individuāli. Nosakot projekta avansa apmēru, ņem vērā finansējuma saņēmēja spēja sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas iesniegt sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

Projekts nosaka, ka 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas sekmē 5.1.1.5. pasākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1. valsts nozīmes arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;
2. Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstīšana;
3. ar kultūras mantojumu saistītās infrastruktūras būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē, kas ir vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;
4. jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu;
5. projekta vadības nodrošināšana;
6. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

Projektā paredzētas attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas projektā plānoto darbību īstenošanai. Attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta vadības personāla izmaksas, projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvdarbu izmaksas, telpu aprīkošana un pielāgošana pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, ar kultūras mantojumu saistītās iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas un pakalpojuma izveides izmaksas, aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas.

Projektā paredzētas netiešās attiecināmās izmaksas, ko plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām. 
 
5.1.1.5. pasākuma ietvaros nav iespējams nodrošināt vienotu pieeju personāla izmaksu piemērošanā dažāda apjoma būvniecības projektiem ar atšķirīgu gatavības pakāpi un plānoto īstenošanas laika periodu, kur projektu īstenošanai nepieciešama dažāda apjoma resursu iesaiste.  
  
Tāpat 5.1.1.5. pasākuma ietvaros nav plānots piemērot citas vienkāršotās izmaksas. Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma atjaunošanā un kultūras infrastruktūras būvniecībā netiek piemēroti standartizēti būvniecības risinājumi, papildus radot individuālu ēku dizainu un plānojumu, tai skaitā ievērojot Jaunā Eiropas Bauhaus principus, vienkāršoto izmaksu piemērošana 5.1.1.5.pasākuma ietvaros netiek piemērota. Tāpat 5.1.1.5. pasākuma ietvaros tika izskatīta iespēja piemērot vienkāršoto izmaksu likmes attiecībā uz personāla izmaksām un secināts, ka, ņemot vērā atšķirīgus projekta īstenotājus, kur katram projekta īstenotājam atlīdzības apmēru reglamentē atbilstošs normatīvais regulējums, kā arī atšķirīgus finansējuma apmērus un projekta īstenošanas ilgumu, 5.1.1.5. pasākuma ietvaros nav paredzēts piemērot vienkāršoto izmaksu aprēķinu attiecībā uz personāla izmaksām.    
 
Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumi Nr. 239 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”” nosaka, ka būvniecības koptāmē ietver pasūtītāja finanšu rezervi neparedzētiem darbiem un izdevumiem – būvdarbu izpildes laikā atklātu nepieciešami veicamo darbu un sadārdzinājuma finansēšanai, Projekts nosaka, ka neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu piecu procentu apmērs noteikts, ņemot vērā būvniecības praksi.   
 
Veidojot kultūras infrastruktūru un pakalpojumus, tiks nodrošinātas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās personu ar invaliditāti tiesības piedalīties kultūras dzīvē vienlīdzīgi ar citiem, veicot atbilstošus pasākumus, kas nodrošina, ka kultūras materiāli ir piekļūstamos formātos un teātris un kultūras pasākumu vai pakalpojumu vietas ir piekļūstamas cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem. 

Izstrādājot Projektu, ir ņemtas vērā ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītās normas. Projekta ietvaros ir pieļaujams saderīgs komercdarbības atbalsts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014) 53. pantu. Komercdarbības atbalsts tiek piešķirts Regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punktā minētajiem kultūras mērķiem un darbībām.

Atbilstoši 2016. gada 19. jūlija Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) [1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34. punktā noteiktajam kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36. punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura. Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.

Projekts nosaka, kad netiek piemēroti Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, ja:
1. projektam nav saimnieciska rakstura, ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
2. ja pašu ieņēmumi ir lielāki par 50 procentiem no gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, jo projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pastāv virkne pasākumu, kuriem ir vienīgi vietēja mēroga ietekme, un tādējādi tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētajos gadījumos Eiropas Komisija ir norādījusi, ka saņēmējs attiecīgas preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā, un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus, tāpēc nav uzskatāms, ka pasākums izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Arī publiskais atbalsts, kas sniegts kultūras produktiem, kuriem valodas un ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir ierobežota, vietēja rakstura auditorija, nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Lai pārliecinātos par to, ka projektam, kuram ir saimniecisks raksturs, nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, papildus tiek piemērots kāds no šādiem izvērtēšanas kritērijiem:
1. 85 procenti un vairāk no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem/apmeklētājiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. īstenotie kultūras pasākumi (koncerti, izrādes, performances u.c.) pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas (netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes u.c. darbības pārrobežu reklāmas jomā).

Par kultūras jomas pakalpojuma sniedzēju uzskatāms tāds pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā, atbilstoši Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34. punktā noteiktajam.

Projekts nosaka pienākumu izstrādāt objekta darbības stratēģiju vai publiskās ārtelpas aprakstu, kas pamato objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā.

Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Projekts nosaka, ja projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu, jāievēro šādi nosacījumi:
1. ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu) ir norādīts, ka publiskais finansējums parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām), infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Tāpat arī atbilstoši Komisijas skaidrojumam kafejnīcas, suvenīru veikali, kā arī stāvvietas, kuras nepieciešamas kultūras objekta apmeklētājiem, tiek ieskaitītas kultūras infrastruktūras un kultūras pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanai;
2. valsts atbalsta kumulācijas gadījumā finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz informāciju, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots vai jau piešķirts atbalsts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, lai varētu izvērtēt, vai netiek pārsniegtas atbalsta apvienošanas normas;
3. finansējuma saņēmējs ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Projekta uzraudzību jānodrošina visā projekta pārskata periodā, projektā lietotais jēdziens “projekta pārskata periods” termiņa ziņā ir pielīdzināms projekta dzīves cikla laikam atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumā noteiktajam aktīvu amortizācijas perioda ilgumam;
4. ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības;
5. atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam, atbalsta sniedzējam noteikts pienākums atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs valsts atbalsts ir atgūstams, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (tai skaitā, Eiropas Komisija);
6. ja ir pārkāptas Regulas Nr. 651/2014 prasības, vai ir konstatēts, ka ar saimniecisku raksturu nesaistīts projekts kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, un tam nav iespējams piemērot Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Saskaņā ar valsts atbalsta principiem ar jēdzienu “līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta” Projekta kontekstā saprotam tādu finansiālu ieguldījumu no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera līdzekļiem – saimnieciskajiem resursiem vai ārējiem finanšu resursiem, kas nesatur nekādu publisko finansiālo atbalstu. Līdzekļi, kas ir brīvi no valsts atbalsta (tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts vai pašvaldības aizdevums uz atvieglotiem nosacījumiem) ir iegūti saimnieciskās darbības rezultātā vai piesaistīti kā aizņēmums (ārējais finansējums) uz tirgus nosacījumiem.

Tāpat Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.

[1] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC