25-TA-1544: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 73. pants.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali" paredz veikt apropriācijas pārdali no budžeta resora 74 "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" 26 012 914 euro apmērā uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammu 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš") finanšu līdzsvara par 2024. gadu nodrošināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
VAS "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk - LDz) darbībā ir jāievēro Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā noteiktie "normāli saimnieciskās darbības apstākļi" un jālīdzsvaro infrastruktūras izmaksas par Dzelzceļa likuma 12.1 panta pirmajā daļā noteikto minimālās piekļuves pakalpojumu kompleksu ar ieņēmumiem no šiem pakalpojumiem, infrastruktūras pārvaldītāja peļņas, dividendēm un valsts budžeta līdzekļiem (likumā apstiprināts finanšu līdzsvara nosacījums).
Valsts finansējuma piešķiršana valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai tiek balstīta uz Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtā daļā noteiktām prasībām, LDZ kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, nodrošinot Dzelzceļa likuma 12. panta un 12.1 panta pirmā un otrā daļā noteiktos pakalpojumus saskaņā ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja AS “LatRaiNet” apstiprinātām infrastruktūras izmantošanas maksām kravu un pasažieru pārvadājumiem dzelzceļa tīklā.
Valsts budžeta finansējums tiek piešķirts LDz, ņemot vērā šādus finansējuma piešķiršanas mērķus un avotus:
- valsts budžeta finansējums dzelzceļa infrastruktūrai sabiedrisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma izpildes nodrošināšanai, ko veic AS "Pasažieru vilciens" (turpmāk - PV) reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutos pa dzelzceļu (28.11.2024. noslēgts līgums starp PV un VSIA "Autotransporta direkcija" līdz 31.12.2032.), izmantojot valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļus, platformas, staciju ēkas u.c. Ar maksas noteicēja AS "LatRailNet" (turpmāk - LRN) 20.09.2023. valdes lēmumu Nr. JALP-1.3./8-2023 (prot. Nr. JALP-1.2./51-2023) tika apstiprinātas infrastruktūras maksas periodam no 01.01.2024., kas attiecas arī uz dzelzceļa segmenta “Pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu”, kuram netika piemērots Dzelzceļa likuma 11.1 pantā noteiktais maksas uzcenojums, lai pilnībā segtu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, tādēļ tās tiek segtas no valsts budžeta;
- valsts budžeta finansējums valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai, kas tiek piešķirts, izpildot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtā daļā noteiktās prasības.
LDz darbības nodrošināšana ilgtermiņā atbilst Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 25, 74. §) “Informatīvais ziņojums “Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem”” 2. punktā noteiktajiem prioritārajiem valsts finansējuma piešķiršanas mērķiem, kas paredz, ka likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanā vienīgais vidējā termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens ir valsts drošības jautājumi, jo dzelzceļš ir nacionālai drošībai svarīga infrastruktūra.
Atbilstoši Nacionālās drošības likumam, kā arī Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” daļa LDz infrastruktūras apstiprināta kā kritiskās infrastruktūras objekti.
LDz koncerns spēj nodrošināt civili militārām vajadzībām nepieciešamās būtiskās komponentes – kvalitatīvi uzturētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, centralizētu loģistikas koordinēšanu, iekraušanas un izkraušanas iespējas, ritošā sastāva pielāgošanu un potenciālo bojājumu operatīvu novēršanu, kā arī kritiskās infrastruktūras apsardzi un aizsardzību atbilstoši Dzelzceļa likuma 39. panta trešajai daļai.
LDz ir kapitālsabiedrība, kura ir iekļauta vispārējās valdības sektorā, tādēļ kapitālsabiedrības ieņēmumu un izdevumu rezultāts, un atbilstošs parādu saistību uzskaites rezultāts norāda uz valsts budžeta fiskālo risku gadījumā, kad saimnieciskās darbības rezultāts pārskata periodā negatīvi novirzās no vispārējās valdības budžeta prognozēs plānotā apmēra, tādējādi pasliktinot vispārējās valdības budžeta bilanci un/vai parādu.
Finanšu ministrijā 2024. gada 27. jūnijā tika iesniegta LDz anketa par kapitālsabiedrības ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu (turpmāk – anketa), kas saturēja informāciju par LDz saimniecisko un finanšu darbību, atspoguļojot kapitālsabiedrības plānoto ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024.-2028. gadam.
Anketā norādītā informācija paredz, ka LDz Ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci no komersanta peļņas vai zaudējumu aprēķina ir -28,4 milj. euro (negatīvā ietekme) 2025. gadā, -18,6 milj. euro (negatīvā ietekme) 2026. gadā, -28,8 milj. euro (negatīvā ietekme) 2027. gadā un -30,2 milj. euro (negatīvā ietekme) 2028. gadā.
LDz anketā “Kapitālsabiedrības ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu”, sadaļā “ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci no komersanta peļņas vai zaudējumu aprēķina” (prognozētie zaudējumi) 2024. gadā tika norādīti (plānoti) -76 012 914 euro, ņemot vērā iespējamos uzkrājumus zaudējumiem 50 000 000 euro pamatlīdzekļu vērtības pārvērtēšanas gadījumā, tādēļ likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” tika ieplānots budžeta finansējums 2025. gadam 26 012 914 euro apmērā, kas ir LDz nepieciešams finanšu līdzsvara nodrošināšanai par 2024. gadu, neņemot vērā uzkrājumus zaudējumiem un mazinot LDz negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci no komersanta peļņas vai zaudējumu aprēķina un kopumā ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025.gadā
Valsts finansējuma piešķiršana valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai tiek balstīta uz Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtā daļā noteiktām prasībām, LDZ kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, nodrošinot Dzelzceļa likuma 12. panta un 12.1 panta pirmā un otrā daļā noteiktos pakalpojumus saskaņā ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja AS “LatRaiNet” apstiprinātām infrastruktūras izmantošanas maksām kravu un pasažieru pārvadājumiem dzelzceļa tīklā.
Valsts budžeta finansējums tiek piešķirts LDz, ņemot vērā šādus finansējuma piešķiršanas mērķus un avotus:
- valsts budžeta finansējums dzelzceļa infrastruktūrai sabiedrisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma izpildes nodrošināšanai, ko veic AS "Pasažieru vilciens" (turpmāk - PV) reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutos pa dzelzceļu (28.11.2024. noslēgts līgums starp PV un VSIA "Autotransporta direkcija" līdz 31.12.2032.), izmantojot valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļus, platformas, staciju ēkas u.c. Ar maksas noteicēja AS "LatRailNet" (turpmāk - LRN) 20.09.2023. valdes lēmumu Nr. JALP-1.3./8-2023 (prot. Nr. JALP-1.2./51-2023) tika apstiprinātas infrastruktūras maksas periodam no 01.01.2024., kas attiecas arī uz dzelzceļa segmenta “Pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu”, kuram netika piemērots Dzelzceļa likuma 11.1 pantā noteiktais maksas uzcenojums, lai pilnībā segtu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, tādēļ tās tiek segtas no valsts budžeta;
- valsts budžeta finansējums valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai, kas tiek piešķirts, izpildot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtā daļā noteiktās prasības.
LDz darbības nodrošināšana ilgtermiņā atbilst Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 25, 74. §) “Informatīvais ziņojums “Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem”” 2. punktā noteiktajiem prioritārajiem valsts finansējuma piešķiršanas mērķiem, kas paredz, ka likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanā vienīgais vidējā termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens ir valsts drošības jautājumi, jo dzelzceļš ir nacionālai drošībai svarīga infrastruktūra.
Atbilstoši Nacionālās drošības likumam, kā arī Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” daļa LDz infrastruktūras apstiprināta kā kritiskās infrastruktūras objekti.
LDz koncerns spēj nodrošināt civili militārām vajadzībām nepieciešamās būtiskās komponentes – kvalitatīvi uzturētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, centralizētu loģistikas koordinēšanu, iekraušanas un izkraušanas iespējas, ritošā sastāva pielāgošanu un potenciālo bojājumu operatīvu novēršanu, kā arī kritiskās infrastruktūras apsardzi un aizsardzību atbilstoši Dzelzceļa likuma 39. panta trešajai daļai.
LDz ir kapitālsabiedrība, kura ir iekļauta vispārējās valdības sektorā, tādēļ kapitālsabiedrības ieņēmumu un izdevumu rezultāts, un atbilstošs parādu saistību uzskaites rezultāts norāda uz valsts budžeta fiskālo risku gadījumā, kad saimnieciskās darbības rezultāts pārskata periodā negatīvi novirzās no vispārējās valdības budžeta prognozēs plānotā apmēra, tādējādi pasliktinot vispārējās valdības budžeta bilanci un/vai parādu.
Finanšu ministrijā 2024. gada 27. jūnijā tika iesniegta LDz anketa par kapitālsabiedrības ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu (turpmāk – anketa), kas saturēja informāciju par LDz saimniecisko un finanšu darbību, atspoguļojot kapitālsabiedrības plānoto ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024.-2028. gadam.
Anketā norādītā informācija paredz, ka LDz Ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci no komersanta peļņas vai zaudējumu aprēķina ir -28,4 milj. euro (negatīvā ietekme) 2025. gadā, -18,6 milj. euro (negatīvā ietekme) 2026. gadā, -28,8 milj. euro (negatīvā ietekme) 2027. gadā un -30,2 milj. euro (negatīvā ietekme) 2028. gadā.
LDz anketā “Kapitālsabiedrības ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu”, sadaļā “ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci no komersanta peļņas vai zaudējumu aprēķina” (prognozētie zaudējumi) 2024. gadā tika norādīti (plānoti) -76 012 914 euro, ņemot vērā iespējamos uzkrājumus zaudējumiem 50 000 000 euro pamatlīdzekļu vērtības pārvērtēšanas gadījumā, tādēļ likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” tika ieplānots budžeta finansējums 2025. gadam 26 012 914 euro apmērā, kas ir LDz nepieciešams finanšu līdzsvara nodrošināšanai par 2024. gadu, neņemot vērā uzkrājumus zaudējumiem un mazinot LDz negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci no komersanta peļņas vai zaudējumu aprēķina un kopumā ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025.gadā
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
LDz finanšu darbības rezultāts 2024. gadā ir zaudējumi 58 860 235 euro apmērā. Papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums 26 012 914 euro apmērā tiks novirzīts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai par 2024. gadu un stabilizēs uzņēmuma finanšu darbību 2025. gadā. Atlikušais iztrūkums 32 847 321 euro apmērā lielākoties veidojas uz pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās atzīšanas rēķina, proti, tie nav faktiskie izdevumi no naudas plūsmas viedokļa. Ņemot vērā vērtības samazinājuma būtību, mainoties apstākļiem tirgū, to iespējams nākotnē apvērst, tādējādi atzīstot ieņēmumus, līdz ar to tiek rosināts šo iztrūkuma summu segt Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā ietvertajā kārtībā, vērtējot tos kontekstā ar nākamo periodu finanšu rezultātiem piecu gadu periodā.
LDz plāno infrastruktūras izmantošanas ieņēmumu samazināšanos arī 2025. gadā, kas būtiski ietekmēs infrastruktūras pārvaldītāja finanšu rezultātu. Plānoto zaudējumu summa tiek samazināta, nepārtraukti veicot izmaksu optimizācijas un ieņēmumu palielināšanas pasākumus, tomēr pilnībā samazināt zaudējumus īstermiņā pie krītošiem pārvadājumu apjomiem nav iespējams.
Vienlaikus norādām, ka Satiksmes ministrijas priekšlikums prioritārajam pasākumam “VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšana maksājumiem par 2022.g. - 2024. gada periodu” likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā netika atbalstīts.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. jūnija rīkojuma Nr. 377 “Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 27. marta rīkojumā Nr. 179 "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku”” (prot. Nr. 25, 46. §) 1. punktu ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nesniedz priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem 2026. – 2029.gadam.
Pildot iepriekšējo pārskata periodu finansēšanas saistības ar Ministru kabineta 2024. gada 17.decembra rīkojumu Nr. 1120 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanu", 2024. gadā LDz tika kompensēti 2022.g.- 14 358 998 euro un 2023.g. - 32 439 157 euro finanšu līdzsvara maksājumi.
LDz plāno infrastruktūras izmantošanas ieņēmumu samazināšanos arī 2025. gadā, kas būtiski ietekmēs infrastruktūras pārvaldītāja finanšu rezultātu. Plānoto zaudējumu summa tiek samazināta, nepārtraukti veicot izmaksu optimizācijas un ieņēmumu palielināšanas pasākumus, tomēr pilnībā samazināt zaudējumus īstermiņā pie krītošiem pārvadājumu apjomiem nav iespējams.
Vienlaikus norādām, ka Satiksmes ministrijas priekšlikums prioritārajam pasākumam “VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšana maksājumiem par 2022.g. - 2024. gada periodu” likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā netika atbalstīts.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. jūnija rīkojuma Nr. 377 “Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 27. marta rīkojumā Nr. 179 "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku”” (prot. Nr. 25, 46. §) 1. punktu ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nesniedz priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem 2026. – 2029.gadam.
Pildot iepriekšējo pārskata periodu finansēšanas saistības ar Ministru kabineta 2024. gada 17.decembra rīkojumu Nr. 1120 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanu", 2024. gadā LDz tika kompensēti 2022.g.- 14 358 998 euro un 2023.g. - 32 439 157 euro finanšu līdzsvara maksājumi.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz 2025. gadā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammu 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" 26 012 914 euro apmērā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš") finanšu līdzsvara par 2024. gadu nodrošināšanai.
Turpinot iepriekš iesākto, LDz arī 2025. gadā tiek veikti būtiski izdevumu optimizēšanas pasākumi, samazinot dzelzceļa infrastruktūras aktīvu uzturēšanas un pārvaldības izmaksas, kā arī pārskatos sniedzamo pakalpojumu cenas (apkalpes vietu, infrastruktūras izmantošanas, nekustamā īpašuma noma), kā rezultātā LDz nākamo periodu finanšu rezultāta prognozes kopumā uzlabojas. Tā 2025. gada 5 mēnešos izmaksu samazināšanas ietvaros ir izdevies būtiski – par 7 milj. euro – mazināt prognozēto LDz finanšu iztrūkumu – ja 2025. gada 5 mēnešu budžetā bija plānoti zaudējumi 11 milj. euro apmērā, izmaksu samazināšanas un ar kravu pārvadājumiem tieši nesaistītu ieņēmumu celšanas rezultātā, zaudējumi 2025. gada 5 mēnešos sastāda 4 milj. euro. Aktualizētās 2025. gada prognozes liecina, ka arī gada griezumā finanšu rezultāts būs būtiski labāks nekā budžetēts, tomēr arī 2025. gadu LDz neizdosies pabeigt bez zaudējumiem. Šīs prognozes tiks iekļautas Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2025. – 2029. gadam, kā arī saistītajā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības Daudzgadu līgumā, ko atbilstoši Dzelzceļa likumā noteiktajām prasībām tiek plānots apstiprināt Ministru kabinetā 2025. gadā.
Vienlaikus LDz turpinās savu iespēju robežās mazināt izmaksas, pārskatot iekšējos procesus un optimizējot resursu izmantošanu. Izmaksu mazināšanas pasākumi tiks veikti, izvērtējot vai to ieviešana neapdraud jo īpaši pasažieru satiksmes drošību. Izmaksu mazināšanas nolūkā LDz vairāk nekā gadu darbojas optimizācijas darba grupas, kas vērš savu uzmanību un vērtē dažādus pamatdarbības jautājumus.
Plānojot nākamo periodu darbības nodrošināšanu, LDz optimizācijas darba grupas izstrādā arī nākotnes izmaksu mazināšanas plānu, kuru īstenojot jau 2026. gadā varēs sasniegt vismaz papildus aptuveni 5 milj. euro ietaupījumus, salīdzinot ar 2025. gada izmaksām (neņemot vērā darba algas celšanu zemāk atalgotajām profesijām).
Svarīgi atzīmēt, ka LDz pārvaldībā esošā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem izmanto visi pārvadātāji, par maksu, kas tiek noteikta atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam. Tādējādi publisko līdzekļu piešķīrums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā dzelzceļa funkcionalitātes atbilstību valsts drošības interesēm, ikgadējs valsts finansējums ir jānodrošina valsts budžeta plānā ikgadēji, kas nodrošinās Dzelzceļa likuma prasības un valsts pārvaldības sektorā esošu uzņēmumu finansēšanas prasības.
Turpinot iepriekš iesākto, LDz arī 2025. gadā tiek veikti būtiski izdevumu optimizēšanas pasākumi, samazinot dzelzceļa infrastruktūras aktīvu uzturēšanas un pārvaldības izmaksas, kā arī pārskatos sniedzamo pakalpojumu cenas (apkalpes vietu, infrastruktūras izmantošanas, nekustamā īpašuma noma), kā rezultātā LDz nākamo periodu finanšu rezultāta prognozes kopumā uzlabojas. Tā 2025. gada 5 mēnešos izmaksu samazināšanas ietvaros ir izdevies būtiski – par 7 milj. euro – mazināt prognozēto LDz finanšu iztrūkumu – ja 2025. gada 5 mēnešu budžetā bija plānoti zaudējumi 11 milj. euro apmērā, izmaksu samazināšanas un ar kravu pārvadājumiem tieši nesaistītu ieņēmumu celšanas rezultātā, zaudējumi 2025. gada 5 mēnešos sastāda 4 milj. euro. Aktualizētās 2025. gada prognozes liecina, ka arī gada griezumā finanšu rezultāts būs būtiski labāks nekā budžetēts, tomēr arī 2025. gadu LDz neizdosies pabeigt bez zaudējumiem. Šīs prognozes tiks iekļautas Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2025. – 2029. gadam, kā arī saistītajā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības Daudzgadu līgumā, ko atbilstoši Dzelzceļa likumā noteiktajām prasībām tiek plānots apstiprināt Ministru kabinetā 2025. gadā.
Vienlaikus LDz turpinās savu iespēju robežās mazināt izmaksas, pārskatot iekšējos procesus un optimizējot resursu izmantošanu. Izmaksu mazināšanas pasākumi tiks veikti, izvērtējot vai to ieviešana neapdraud jo īpaši pasažieru satiksmes drošību. Izmaksu mazināšanas nolūkā LDz vairāk nekā gadu darbojas optimizācijas darba grupas, kas vērš savu uzmanību un vērtē dažādus pamatdarbības jautājumus.
Plānojot nākamo periodu darbības nodrošināšanu, LDz optimizācijas darba grupas izstrādā arī nākotnes izmaksu mazināšanas plānu, kuru īstenojot jau 2026. gadā varēs sasniegt vismaz papildus aptuveni 5 milj. euro ietaupījumus, salīdzinot ar 2025. gada izmaksām (neņemot vērā darba algas celšanu zemāk atalgotajām profesijām).
Svarīgi atzīmēt, ka LDz pārvaldībā esošā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem izmanto visi pārvadātāji, par maksu, kas tiek noteikta atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam. Tādējādi publisko līdzekļu piešķīrums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā dzelzceļa funkcionalitātes atbilstību valsts drošības interesēm, ikgadējs valsts finansējums ir jānodrošina valsts budžeta plānā ikgadēji, kas nodrošinās Dzelzceļa likuma prasības un valsts pārvaldības sektorā esošu uzņēmumu finansēšanas prasības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
64 257 527
0
64 257 527
0
64 257 527
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
64 257 527
0
64 257 527
0
64 257 527
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
64 257 527
26 012 914
64 257 527
0
64 257 527
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
64 257 527
26 012 914
64 257 527
0
64 257 527
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-26 012 914
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-26 012 914
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
26 012 914
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2024. gada finanšu līdzsvars tiek aprēķināts kā izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem, balstoties uz neatkarīgu zvērinātu revidentu revidētajiem finanšu pārskatiem. 2024. gadā LDz pamatdarbības ieņēmumi 150 278 139 euro, turpretī pamatdarbības izmaksas veidoja 210 218 082 euro, kā rezultātā pamatdarbības rezultāts ir zaudējumi 59 939 943 euro apmērā. Citi ar pamatdarbību nesaistītie ieņēmumi 2024.gadā veidoja 1 079 708 euro, samazinot pamatdarbības zaudējumus līdz 58 860 235 euro.
Pamatdarbības izmaksās 2024. tika atzīts pamatlīdzekļu vērtības samazinājums 31 212 786 euro apmērā. Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums atzīts saimnieciskajā darbībā neizmantotiem pamatlīdzekļiem, kā arī tādiem aktīviem, kuriem nākotnes sagaidāmie saimnieciskie labumi ir būtiski zemāki nekā to bilances vērtība. Nozīmīgākā vērtības samazinājuma summa atzīta attiecībā uz ēkām, būvēm un sliežu ceļiem, pamatojoties uz nākotnes naudas plūsmām no šo pamatlīdzekļu izmantošanas pakalpojumu sniegšanā.
Ņemot vērā, ka vērtības samazinājums ir grāmatvedības aplēse un tā atzīšana nepasliktina LDz naudas plūsmu, vērtības samazinājuma summa netika ņemta vērā nosakot no valsts budžeta sedzamo finanšu līdzsvara summu.
2024. gada finanšu līdzsvars bez vērtības samazinājuma 27 647 449 euro.
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 73. pantu paredzēts finansējums 26 012 914 euro apmērā, Rīkojuma projekts paredz 2025. gadā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammu 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" 26 012 914 euro apmērā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš") finanšu līdzsvara par 2024. gadu nodrošināšanai.
Savukārt atlikušos 1 634 535 euro atstāt nesegtus, pamatojoties ar Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā paredzēto par finanšu līdzsvara sasniegšanu periodā, kas nepārsniedz piecus gadus.
Pamatdarbības izmaksās 2024. tika atzīts pamatlīdzekļu vērtības samazinājums 31 212 786 euro apmērā. Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums atzīts saimnieciskajā darbībā neizmantotiem pamatlīdzekļiem, kā arī tādiem aktīviem, kuriem nākotnes sagaidāmie saimnieciskie labumi ir būtiski zemāki nekā to bilances vērtība. Nozīmīgākā vērtības samazinājuma summa atzīta attiecībā uz ēkām, būvēm un sliežu ceļiem, pamatojoties uz nākotnes naudas plūsmām no šo pamatlīdzekļu izmantošanas pakalpojumu sniegšanā.
Ņemot vērā, ka vērtības samazinājums ir grāmatvedības aplēse un tā atzīšana nepasliktina LDz naudas plūsmu, vērtības samazinājuma summa netika ņemta vērā nosakot no valsts budžeta sedzamo finanšu līdzsvara summu.
2024. gada finanšu līdzsvars bez vērtības samazinājuma 27 647 449 euro.
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 73. pantu paredzēts finansējums 26 012 914 euro apmērā, Rīkojuma projekts paredz 2025. gadā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammu 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" 26 012 914 euro apmērā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš") finanšu līdzsvara par 2024. gadu nodrošināšanai.
Savukārt atlikušos 1 634 535 euro atstāt nesegtus, pamatojoties ar Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā paredzēto par finanšu līdzsvara sasniegšanu periodā, kas nepārsniedz piecus gadus.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš".
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi