Anotācija (ex-ante)

SLO iedalījums
Atbilstoši Likuma, kura mērķis ir veicināt Organizāciju sabiedriskā labuma darbību, 3. pantam SLO ir NVO, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī RO, kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm Organizācijām ir piešķirts SLO statuss un, ja tās izlieto savus ieņēmumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot Likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus. SLO darbība veicama VID lēmumā par statusa piešķiršanu noteiktajās jomās. Bieži vien SLO statuss tiek piešķirts Organizācijām, kuras ir tikko dibinātas un tām nav pieredzes sabiedriskā labuma jomā. Piešķirot SLO statusu šādām Organizācijām, tām tiek dots zināms “uzticības kredīts”, paļaujoties uz to statūtos norādītajiem mērķiem un to, ka tās veiks plānoto sabiedriskā labuma darbību. Lai līdzsvarotu valsts sniegtās priekšrocības ar attiecīgajām uzraudzības funkcijām, Likumprojekts paredz veidot divu pakāpju SLO, kā rezultātā tiek ievērots princips – jo mazāk valsts sniegto priekšrocību SLO izmanto, jo vieglākas ir uzraudzības prasības.

Valsts ir deleģējusi VID un Komisijai SLO statusa piešķiršanu, ar Likumprojektu paredzot divpakāpju izvērtēšanas procedūru, proti, lēmumu par statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt statusu pieņem un attiecīgo administratīvo aktu izdod VID, pamatojoties uz Komisijas motivētu atzinumu. Organizācijām, kuras pretendē uz SLO statusu, ir jāpierāda un jāpārliecina Komisija un VID par to patieso nodomu veikt sabiedriskā labuma darbību. Likumprojekts nosaka, ka Organizācijas, kuras piesakās SLO statusam, var izvēlēties sev atbilstošāku SLO statusa pakāpi:
- Pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO 1) statusam var pieteikties tādas Organizācijas (arī jaundibinātas Organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, bet uzkrātā pieredze ir salīdzinoši neliela. Organizācijai piesakoties uz SLO 1 statusu, ir jāpārliecina Komisija par SLO 1 statusa iegūšanas nepieciešamību, piemēram, norādot, kādi darbi vai projekti ir paveikti un kādus tiek plānots paveikt, kuri veicinās sabiedrības labklājību. Uz kādu mērķa grupu tie ir orientēti, kā arī norādāms sabiedriskā labuma guvēju skaits;
- Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO 2) statusam var pieteikties tādas Organizācijas vai SLO 1, kuras sabiedriskā labuma jomā darbojas ne mazāk kā divus gadus un to darbība ir sistemātiska un regulāra, un darbības rezultāti ir saprotami un mērāmi. Uz SLO 2 statusu ir jāpāriet arī tādām SLO 1, kuru saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz 50% no kopējiem attiecīgās SLO 1 ieņēmumiem. Proti, katrā gadījumā Komisija izvērtēs vai attiecīgās Organizācijas vai SLO 1 darbība ir sniegusi sabiedrisko labumu konkrētai personai, objektam vai teritorijai, kas ir izmērāms, piemēram, sabiedriskā labuma guvēju skaits, kuriem tika sniegts sabiedriskais labums. Interpretējot sistemātiskumu un regularitāti, vērā ņemams Augstākās tiesas Senāta viedoklis, ka “[..] trīs darījumi pārbaudāmo trīs gadu laikā nevar tikt uzskatīti par sistemātisku darbību. Trīs un vairāk darījumi var būt atskaites punkts kādas darbības atzīšanai par sistemātisku, taču tikpat būtiski ir noteikt arī periodu, kurā šīs darbības atkārtojas. Ņemot vērā, ka taksācijas periods ir viens gads, tad primāri regularitāte un sistemātiskums ir jāvērtē taksācijas gada ietvaros, tikai pēc tam paplašinot vērtējumu arī uz trīs taksācijas periodiem.” (skatīt Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 16. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-525/2011 7. punktu) un “ka darbību atzīšanai par sistemātisku ir svarīgi noskaidrot kā darbību skaitu, tā arī periodu, kādā šīs darbības atkārtojas. Ņemot vērā, ka taksācijas periods ir viens gads, tad primāri regularitāte un sistemātiskums ir jāvērtē taksācijas gada ietvaros” (skatīt Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 7. marta sprieduma lietā Nr. A00664-13/38 9.1. apakšpunktu). Organizācijai ir jāspēj pierādīt sabiedrībai sniegtais labums, norādot konkrētus paveiktos vai daļēji paveiktos darbus/ projektus/ pasākumus, kuru rezultātā tika sniegts sabiedriskais labums, tostarp norādot vietu, kurā tie tika organizēti, dalībniekus, kas palīdzēja/ iesaistījās konkrēto projektu realizēšanā, sabiedriskā labuma guvēju skaitu.
Likums paredz, ka Organizācija iesniegumam par SLO statusa piešķiršanu pievieno savu iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu atbilstoši veidlapai, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2010. gada 5. maija noteikumiem Nr. 407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 407). Organizācija, kas iesniedz VID iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu, aizpilda veidlapas “Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns” I (Vispārīgā daļa), II (Iepriekšējā gada darbības pārskats, kur 7. punktā ir jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits) un III (Turpmākās darbības plāns) daļu. Savukārt, ja Organizācija ir reģistrēta NVO reģistrā vai RO reģistrā, gadā, kurā Organizācija iesniedz VID minēto iesniegumu, Organizācija aizpilda veidlapas I un III daļu (attieksies uz tādu Organizāciju, kas pretendēs uz SLO 1 statusu, jo, piesakoties SLO 2 statusam, viens no nosacījumiem ir divu gadu darbības pieredze sabiedriskā labuma jomā. Attieksies arī uz tādu Organizāciju vai SLO 1, kas sniedz palīdzību katastrofu vai ārkārtējo situāciju gadījumā).
SLO 1 gadījumā sniegtais sabiedriskais labums ir sasaistāms ar turpmākās darbības plānā norādīto plānoto darbību izpildi un sabiedriskā labuma guvēju skaitu.

Likumprojekts paredz iespēju Organizācijām vai SLO 1, kuras sniedz palīdzību katastrofu un ārkārtējo situāciju gadījumā, pieteikties uz SLO 2 statusu vienkāršotā veidā. Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta pirmā daļa nosaka, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Savukārt katastrofa Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma izpratnē ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Šādu Organizāciju vai SLO 1 iesniegums tiek izskatīts iespējami tuvākajā Komisijas sēdē, kuras darba kartībā ir iekļaujams minētais iesniegums pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.

Saskaņā ar Informatīvo ziņojumu, Likumprojektā tiek noteikts, ka ziedotājiem, kuri ziedo SLO 2, tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi, līdz ar to SLO 2 ir noteiktas papildus prasības, salīdzinot ar SLO 1, jo ir nepieciešams rūpīgi pārliecināties par ziedojumu izlietojumu atbilstoši sabiedriskā labuma mērķiem, kā arī SLO 2 kopējās darbības caurskatāmību.
Likumprojekts paredz, ka SLO 2 var pāriet uz SLO 1 statusu ar nosacījumu, ka ziedojumi, kurus tā ir saņēmusi esot SLO 2 statusā un par kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ziedotājs varēja piemērot nodokļu atvieglojumus, ir izlietoti sabiedriskajam labumam pilnā apmērā vai, ja nebija iespēja tos izlietot sabiedriskajam labumam, tad atlikušos ziedojumus nodod citai vai citām SLO 2, ja tādas piesakās vairākas, prioritāri izvēloties tās SLO 2, kas darbojas līdzīgā jomā, kurā darbojās tā SLO 2, kuras ziedojumi tiek nodoti. Ierobežojumi, kas attiecas uz saņemtajiem ziedojumiem ir attiecināmi arī uz tiem līdzekļiem, kuri pilnībā vai daļēji (vairāk nekā 50%) iegādāti par saņemtajiem ziedojumiem un kuru iegādes vērtība iegādes dienā pārsniedz vienas minimālās mēneša darba algas apmēru attiecīgajā gadā. Piemēram, SLO 2  ir iegādājusies nekustamo īpašumu vai automašīnu  no līdzekļiem, kas daļēji vai pilnībā saņemti ziedojuma veidā. Vienlaikus šis nosacījums attiecināms arī uz citiem SLO 2 aktīviem, kas izveidoti no saņemtajiem ziedojumiem (piemēram, izsniegts aizdevums vai kredītiestādēs izveidotie finanšu līdzekļu uzkrājumi). Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek nodoti SLO 2 neizmantotie ziedojumi.

Caurskatāmības koeficients
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešo daļu un 102. pantu, katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam NVO gada pārskatu vai tā daļas — ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu — normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu noteiktajā kārtībā iesniedz VID. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 380) 94. punktu RO līdz nākamā gada 31. martam iesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) RO vadības (vadības institūcijas) parakstītu gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata atvasinājumu un revīzijas komisijas ziņojumu vai zvērināta revidenta ziņojumu (ja tāds ir). RO, kurai nav piešķirts SLO statuss, gada pārskatu vai saīsināto gada pārskatu var iesniegt VID arī papīra formā. SLO katru gadu līdz 31. martam iesniedz VID iepriekšējā gada darbības pārskatu (papīra formātā un elektroniski). Ja minētais dokuments tiek iesniegts elektroniski un ir noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām, to papīra formātā var neiesniegt (Likuma 13. panta pirmā daļa). Šobrīd SLO pārskatos (gada pārskatā un darbības pārskatā) iekļautā informācija nav adresēta plašam ieinteresēto pušu lokam. Praksē finanšu pārskats satur formālu informāciju un ir vērsts uz finanšu caurskatāmības nodrošināšanu, līdz ar to tikai daļa no ieinteresētajām pusēm, piemēram, VID var to izmantot. Minētā iemesla dēļ ziedotāji (viena no ieinteresētajām pusēm), iespējams, pievērš lielāku uzmanību SLO darbības pārskatam un informācijai, kas atspoguļo sabiedriskā labuma sasniegumus. Kamēr uzraugošās iestādes dod priekšroku informācijas atklātībai par ieņēmumiem un citai finanšu informācijai, ziedotāji dod priekšroku nefinanšu informācijai par SLO darbības rezultātiem, tai skaitā par cilvēkiem, kuri ir iesaistīti, sniegtajiem pakalpojumiem, veikto darbu ar sabiedrību, kas šobrīd daudzu SLO darbības pārskatā tiek atspoguļoti nepilnīgi un necaurskatāmi. Visām ieinteresētajām pusēm ir interese būt informētām par SLO darbību, jo ne visas ir tieši iesaistītas SLO vadībā un lēmumu pieņemšanā, un paļaujas uz ārējiem informācijas avotiem. Šobrīd praksē atsevišķām SLO ir grūtības pilnvērtīgi un caurskatāmi sagatavot informāciju par SLO darbību, kas bieži vien apgrūtina arī Komisijas un VID darbu to izvērtēšanas procesā.
Ja SLO sadarbojas ar ieinteresētajām pusēm (ziedotāji, sabiedrība, uzraugošās iestādes, pakalpojumu saņēmēji, kā arī mediju pārstāvji)  uz savstarpējās uzticības un sadarbības pamata, tās izveido augstu reputāciju, kas var dot zināmas priekšrocības, piemēram, saimnieciskās darbības rezultātā gūto ienākumu novirzīt SLO pamatdarbībai bez uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) sekām (ja grāmatvedībā tiek nodalīta SLO pamatdarbības un saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi). Caurskatāmība nozīmē, ka SLO spēj paskaidrot, kas izdarīts vai tiek darīts, kā arī, kas tiek plānots, proti, tas ir veids, kā SLO apliecina tās aktivitāšu leģitimitāti gan ziedotājiem, gan uzraugošajām iestādēm, gan sabiedrībai kopumā.

Lai mazinātu SLO nepieciešamo dokumentu aizpildīšanu un novērstu sniedzamās informācijas dublēšanos, kas norādāma SLO gada pārskatā un Organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskatā un turpmākās darbības plānā, kas līdz 2024. gada 1. janvārim bija jāaizpilda saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 407, Finanšu ministrija (turpmāk – FM), izstrādājot Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumus Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 439) un MK noteikumus Nr. 380, iestrādāja SLO iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu Gada pārskata sadaļā “Vadības ziņojums” un veicot grozījumus MK noteikumos Nr. 407, attiecināja to prasības tikai uz tādām Organizācijām, kuras piesakās SLO statusam, šādi novēršot SLO sniedzamās informācijas dublēšanos vairākos pārskatos.
Lai ieinteresētajām pusēm sniegtu priekšstatu par SLO darbības patiesumu un caurskatāmību, Likumprojekts paredz Komisijai, veicot SLO gada pārskata Vadības ziņojumā sniegtās informācijas par SLO darbību un turpmākas darbības plāniem (turpmāk – darbības pārskats) izvērtēšanu, katram pārbaudītajam darbības pārskatam piešķirt krāsas indikatoru atkarībā no tajā iekļautās informācijas atbilstības pieciem principiem – pilnīgums, pieejamība, pārskatāmība, atklātība, būtiskums:
- pilnīgums nozīmē, ka gada pārskats nav sniegts saīsinātā formā un tas nedrīkst izlaist būtiskus finansiālus vai nefinansiālus jautājumus;
- pieejamība tiek definēta, kā brīva, bezmaksas pieeja jebkuram dokumentam internetā, jo īpaši Organizācijām vai SLO veltītās datubāzēs (ja tiek ievērots arī piekļūstamības [atbilstoši Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā noteiktajam, atbilstība piekļūstamības prasībām nozīmē, ka preci, pakalpojumu vai informāciju var ērti lietot cilvēki ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem), kas nozīmē, ka informācijas saturs ir uztverams vairāk kā viena sensorā kanāla veidā.] princips, SLO šajā kategorijā var iegūt augstāku novērtējumu).
- pārskatāmība nozīmē, ka darbības pārskats ir saprotams un, veicot tajā ietvertās informācijas izpēti, nav konstatējamas neskaidrības. Darbības pārskata lietotājam jāspēj no tajā ietvertās informācijas izdarīt konkrētus secinājumus par SLO veiktajām aktivitātēm;
- pilnīgas atklātības kritērijs papildina caurskatāmību, nodrošinot, ka informācijas lietotājs netiks maldināts, veicot gada pārskata izpēti. Tiek prasīts iekļaut piezīmes par atsevišķiem pārskata punktiem, konsekventi gan finanšu, gan aktivitāšu pārskatā;
- būtiskums nozīmē, ka darbības pārskats ļauj novērtēt SLO darbības rezultātus, to ietekmi un ietver informāciju par SLO nākotnes mērķiem, tostarp rīcības plānu to realizēšanai.
Informācija, kas atbilst visiem pieciem caurskatāmības kritērijiem, veicina uzticamību, dod iespēju parādīt augstāku efektivitāti. Starptautiskajos pētījumos ir identificēta likumsakarība, ka SLO, kuras apzinās caurskatāmības svarīgumu, dara pieejamus finanšu datus saviem ziedotājiem. Vienlaikus SLO, kuru pārskati vieš uzticību, saņem vairāk ziedojumu. [Dyczkowski, T. (2015). Financial and non-financial information in performance assessment of public benefit organizations. Research Papers of the Wroclaw University of Economics, vol. 398, p.136-137.].
Komisija SLO darbības pārskata novērtējuma caurskatāmības koeficientu (krāsas indikatoru) iekļauj savā atzinumā.  Caurskatāmības koeficients sniegs ieinteresētajām pusēm informāciju par attiecīgās SLO darbības pilnīgumu, pieejamību, pārskatāmību, atklātību un būtiskumu:
- zaļās krāsas indikators liecina par SLO darbības plašu un skaidru izklāstu, informācija par SLO darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu pārskatāmā veidā tiek publiskota un informācija par SLO turpmākas darbības plāniem un uzdevumiem ir skaidri definēta. Visa SLO darbības pārskatā sniegtā informācija ir atspoguļota skaitliski, kas ieinteresētajām pusēm ļaus vieglāk uztvert informāciju par SLO paveiktajiem un plānotajiem darbiem;
- dzeltenās krāsas indikators liecina par SLO darbības plašu un skaidru izklāstu, informācija par SLO darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu pārskatāmā veidā tiek publiskota un informācija par SLO turpmākās darbības plāniem un uzdevumiem ir skaidri definēta. SLO darbības pārskatā sniegtā informācija ir daļēji atspoguļota skaitliski, kas ieinteresētajām pusēm ļaus vieglāk uztvert informāciju par SLO paveiktajiem un plānotajiem darbiem;
- oranžās krāsas indikators liecina par SLO darbības īsu izklāstu, informācija par SLO darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu tiek publiskota un informācija par SLO turpmākas darbības plāniem un uzdevumiem ir vispārēja. SLO darbības pārskatā sniegtā informācija ir daļēji atspoguļota skaitliski, kas ieinteresētajām pusēm, iespējams, var apgrūtināt viegli uztvert informāciju par SLO paveiktajiem un plānotajiem darbiem.
Vienlaikus tām SLO, kuru darbības pārskati netiks izvērtēti Komisijā, caurskatāmības koeficientu piešķirs VID, izvērtējot tikai darbības pārskata iesniegšanas savlaicīgumu un precizēšanas nepieciešamību:
- zaļš – SLO darbības pārskats iesniegts termiņā un labojumi nav jāsniedz;
- dzeltens – SLO darbības pārskats iesniegts termiņā un labojumi sniegti ne vairāk kā divas reizes;
- oranžs – SLO darbības pārskats iesniegts pēc likumā noteiktā termiņa vai pēc VID rakstveida brīdinājuma saņemšanas, vai labojumi sniegti vairāk kā divas reizes.
SLO caurskatāmības koeficientu publicē SLO reģistrā VID tīmekļvietnē un informē attiecīgo SLO, izmantojot VID EDS. Caurskatāmības koeficientam ir informatīvs raksturs un tā piešķiršanai netiks pieņemts administratīvs akts, kas būtu apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lai organizācijas spētu pielāgoties SLO 1 un SLO 2 prasībām, Likumprojekta pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka caurskatāmības koeficients tiek publiskots katru gadu, sākot ar 2028. gadu par 2027. pārskata gadu.

Lai izprastu, cik lielā apjomā SLO ir veikusi sabiedriskā labuma darbību, ieinteresētajām pusēm ir jāsniedz iespēja SLO darbību izmērīt vai saskaitīt, tāpēc svarīgi, lai SLO darbības pārskatā uzskaitītu konkrētus uzdevumus un to daudzumu, piemēram, divi uzdevumi, kuru rezultātā tika sniegts sabiedriskais labums, norādīto informāciju atspoguļojot skaitliski. Piemēram, SLO darbības pārskatā pie informācijas par turpmākās darbības plāniem norāda, ka tā nākamajā gadā nodrošinās maltītes vientuļām personām ar invaliditāti, kā arī organizēs šīm personām socializēšanās pasākumus. No iepriekš aprakstītā īsti nav saprotams, cik vientuļām personām ar invaliditāti, cik reizes gadā tiks nodrošinātas maltītes un cik socializēšanās pasākumi tiks veikti. Ja šo informāciju atspoguļo skaitliski, piemēram, maltīšu dienu skaits ir 365, paredzamais vientuļo personu ar invaliditāti skaits 100, tad maltīšu skaits gadā 36 500. Socializēšanās pasākumi vientuļām personām ar invaliditāti gadā tiks organizēti divas reizes mēnesī, kas ir 24 pasākumi gadā. Proti, darbības pārskatā pie informācijas par SLO svarīgākajiem sasniegumiem pārskata gadā norāda faktiski nodrošināto maltīšu un socializēšanās pasākumu skaitu. Ja neparedzētu apstākļu dēļ (pavāru slimības dēļ) divas dienas nebija iespējams nodrošināt maltītes, tātad norāda 363 dienas. Līdzīgi varētu veidoties apstākļi, ka SLO rod iespēju noorganizēt papildu socializēšanās pasākumu. Faktisko vientuļo personu ar invaliditāti skaitu, kurām tika sniegts sabiedriskais labums, norāda pie sabiedriskā labuma guvēju skaita (fiziskās personas).

Atbilstoši SLO lielumam un jomas specifikai, plānots veidot labākās prakses piemērus SLO darbības pārskata aizpildīšanai vadlīniju veidā, kurus kā paraugus varēs izmantot attiecīgās SLO jomas dalībnieki, aizpildot savu SLO darbības pārskatus.

Sabiedriskā labuma organizāciju tiesības veikt saimniecisko darbību
Kā secināts Latvijas Pilsoniskās alianses pētījumā “Latvijas nevalstisko organizāciju sektora pārskats: skaits, aktivitāte, finanses 2019”, NVO sektorā vērojama saimnieciskās darbības pieauguma tendence. NVO ieņēmumu posteņu analīze liecina, ka ieņēmumu struktūrā vislielākais īpatsvars ir ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, pēc tam seko citi ieņēmumi, ziedojumi un dāvinājumi. Kopumā no saimnieciskās darbības un citiem ieņēmumiem veidojas lielākais ieņēmumu īpatsvars.
Iepriekš minētajā pētījumā secināts, ka saimnieciskās darbības apjomu pieaugums turpinās, jo NVO nevar segt savas administrācijas izmaksas, lai sasniegtu statūtos paredzētos mērķus. Tam nepietiek ar biedru naudām un ziedojumiem, turklāt valsts vai pašvaldības finansējums ir ierobežots [Latvijas nevalstisko organizāciju sektora pārskats: skaits, aktivitāte, finanses 2019, skatīts 15.03.2023. Pieejams: https://nvo.lv/uploads/201911141454365728.pdf].
Arī Organizācijas ar SLO statusu ir tiesīgas veikt saimniecisko darbību, kā rezultātā tiek gūti papildu ieņēmumi konkrētās SLO darbības nodrošināšanai un mērķu sasniegšanai. Tika konstatēts, ka šobrīd pastāv interpretācijas iespējas Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā par to, ka NVO ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību. Līdz ar to dažkārt praksē SLO veic tādu saimniecisko darbību, kas neveicina konkrētās SLO sabiedriskā labuma sniegšanu. Vienlaikus SLO uzraudzības procesā netiek vērtēts, kāda veida saimnieciskā darbība tiek veikta un vai tās rezultātā gūtie ieņēmumi tiek novirzīti statūtos noteiktajiem sabiedriskā labuma mērķiem, radot sabiedrisko labumu. 
SLO sniedzamais sabiedriskais labums pēc būtības attiecīgajai mērķa grupai ir pieejams bez maksas, bet atsevišķos gadījumos sabiedriskā labuma nodrošināšanai ir nepieciešams sabiedriskā labuma guvēja līdzfinansējums jeb daļēja izdevumu segšana, kas formāli būtu traktējams kā saimnieciskā darbība, kas būtu svarīga SLO mērķu sasniegšanai (piemēram, līdzmaksājums par biļeti jeb biļetes iegāde labdarības koncerta apmeklējumam).
Sociālo uzņēmumu likums paredz ierobežojumus sociālajam uzņēmumam darboties jomās, kas ietver sabiedrības veselībai un dzīvībai bīstamu vielu ražošanu un izplatīšanu. Pašlaik Likums šādus ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai neparedz.

Likumprojekts paredz SLO tiesības veikt tādu saimniecisko darbību, kas veicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma mērķa sasniegšanu. SLO saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem SLO gūtajiem ieņēmumiem pārskata gadā var veidot vairāk nekā 50%, arī 100% apmērā ar atsevišķiem nosacījumiem. SLO 1, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas būs dominējoši (virs 50%) no kopējiem attiecīgā pārskata gada ieņēmumiem, tiks virzīta uz SLO 2 statusu. SLO 1 jāpiesakās uz SLO 2 statusu sešu mēnešu laikā, skaitot no otrā pārskata gada, kurā SLO 1 saimnieciskās darbības ieņēmumi ir virs 50%, gada pārskata iesniegšanas termiņa dienas, kas ir 31. marts. Sešu mēnešu periods tika izvēlēts, lai SLO 1 varētu iesniegt iesniegumu par SLO 2 statusa piešķiršanu un Komisija to spētu atbilstoši un pilnvērtīgi izskatīt (arī gadījumos, ja VID no attiecīgās SLO 1 pieprasīs papildus informāciju). Turklāt, šādām SLO 1 ir iespēja reģistrēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (iegūstot sociālā uzņēmuma statusu).
SLO 2 saimnieciskās darbības ieņēmumi var būt dominējoši jeb var pārsniegt 50% no attiecīga pārskata gada kopējiem ieņēmumiem, atsevišķos gadījumos tā var būt pat līdz 100%. Dominējoši saimnieciskās darbības ieņēmumi varēs veidoties arī ilgākā termiņā (divi un vairāk gadi), taču šim apstāklim ir jābūt saistītam ar konkrētu projektu un jābūt objektīvam attaisnojumam/ pamatojumam, ka bez saimnieciskās darbības veikšanas SLO 2 nespēj sasniegt statūtos noteikto mērķi – sabiedrisko labumu (piemēram, valsts nozīmes pasākumi, kuri notiek vienu reizi vairākos gados vai SLO 2 statuss nepieciešams fondu saistību rezultātā, u.c.). Proti, Komisija, izvērtējot attiecīgās SLO 2 objektīvo attaisnojumu/ pamatojumu, savā atzinumā norādīs par statusa saglabāšanas nepieciešamību.
FM 2021. gada rudenī ir veikusi konsultācijas ar Eiropas Komisiju par SLO īpašām tiesībām nemaksāt UIN, ja SLO, kas veic saimniecisko darbību, visus savus ienākumus no saimnieciskās darbības novirza sabiedriskā labuma darbībai. Eiropas Komisijas eksperti, balstoties uz Latvijas institūciju sniegto informāciju, apstiprināja, ka plānotais pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, ja valsts spēj nodrošināt efektīvu uzraudzību. Kā pamatojumu tam, ka SLO ir tiesīgas saimnieciskās darbības iegūtos līdzekļus novirzīt SLO aktivitātēm bez UIN maksāšanas pienākuma, Eiropas Komisijas eksperti izceļ to, ka SLO pati par sevi (un tās biedri) nav saimnieciskās darbības aktivitāšu labuma guvējs, SLO ir dibināta ar mērķi veikt sabiedrisko labumu un finanšu līdzekļi tiek novirzīti sabiedriskā labuma mērķiem, kuru sasniegšanai konkrētā SLO ir izveidota. Šā nosacījuma izpildei svarīgi nodrošināt detalizētu SLO finanšu plūsmas izsekojamību, tāpēc Likumprojekts paredz, ka SLO, kas veic saimniecisko darbību, grāmatvedības uzskaitē nodala izmaksas, kas saistītas ar SLO sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu no SLO saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamajām izmaksām, tostarp arī administratīvās izmaksas. Visām SLO, neatkarīgi no izvēlētās pakāpes un veiktās saimnieciskās darbības apjoma, ir tiesības nemaksāt UIN, ja konkrētās SLO saimnieciskās darbības ienākumi tiek novirzīti un izmantoti attiecīgās SLO sabiedriskā labuma mērķiem vai saimnieciskajai darbībai.
Lai nodrošinātu SLO finanšu plūsmas izsekojamību (skaidri saprotams, kādam nolūkam un cik lielā apjomā izdevumi ir novirzīti SLO darbības nodrošināšanai un kādam nolūkam un cik lielā apjomā izdevumi ir novirzīti SLO saimnieciskas darbības nodrošināšanai), SLO darbības caurskatāmību un sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu un novērstu komercdarbības atbalsta riskus, Likumprojekts nosaka prasības SLO grāmatvedības uzskaitē nodalīt sabiedriskā labuma darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites, norādot detalizēti sabiedriskā labuma darbības un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus. Jau šobrīd MK noteikumi Nr. 439 nosaka, ka visas NVO, neatkarīgi no tā vai tām ir piešķirts SLO statuss, sniedz ieņēmumu un izdevumu pārskatā, kas ir gada pārskata sastāvdaļa, detalizētu informāciju par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības un detalizētu informāciju par izdevumiem saimnieciskās darbības veikšanai, t.i., izdevumus, kas izmantoti, lai gūtu ieņēmumus no saimnieciskās darbības:
- izdevumus par saņemtajiem citu personu sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, telpu nomas, apkures, apgaismošanas apmaksai, kā arī kancelejas, pasta, telefona, komandējumu, reklāmas izdevumu un citu kārtējo izdevumu, soda naudu (ja tādas ir) kopsummu;
- saimnieciskās darbības materiālo izdevumu kopsummu;
- saimnieciskās darbības veikšanā iesaistīto darba ņēmēju aprēķināto darba samaksu;
- darba devēja pārskata gadā aprēķinātās sociālās apdrošināšanas un nodrošinājuma maksājumus;
- saimnieciskās darbības veikšanai izmantoto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma summu;
- citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību (piemēram, pārskata gadā aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu summu par zemi, kā arī par ēkām un būvēm, kas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā).
Tāpat šajā ieņēmumu un izdevumu pārskatā ir jānorāda ieņēmumu un izdevumu starpība no saimnieciskās darbības.
Savukārt MK noteikumos Nr. 380 ir noteikts, ja RO, kurai ir piešķirts SLO statuss, veic arī saimniecisko darbību, tā nodrošina atsevišķu ar saimniecisko darbību saistīto tiešo izdevumu uzskaiti. Arī RO, tāpat kā NVO, neatkarīgi no tā vai tai ir piešķirts SLO statuss, sniedz ieņēmumu un izdevumu pārskatā, kas ir gada pārskata sastāvdaļa, detalizētu informāciju par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Atšķirībā no NVO, RO, kurai ir piešķirts SLO statuss, norāda izdevumus saimnieciskās darbības veikšanai, kas izmantoti, lai gūtu ieņēmumus no saimnieciskās darbības, vienā summā, t.i., nav prasības šos izdevumus norādīt detalizēti pa izmaksu veidiem. Neatkarīgi no tā, ka MK noteikumi Nr. 380 jau šobrīd pieļauj posteņus sadalīt sīkāk, apvienot vai pievienot tiem jaunus posteņus, tātad arī posteni “Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai” var sadalīt sīkāk, lai izpildītu Likumprojekta prasības, tomēr skaidram un patiesam priekšstatam būtu nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 380 un paredzēt strukturizētā veidā norādīt ieņēmumu un izdevumu pārskatā, kas ir gada pārskata sastāvdaļa, detalizētu informāciju par izdevumiem saimnieciskās darbības veikšanai.
Ja SLO, nodrošinot sabiedriskā labuma darbību, nepieciešams līdzfinansējums vai izdevumu daļēja segšana, ko līdzmaksājuma veidā sedz sabiedriskā labuma guvēji, tad tādā daļā, kādā sabiedriskā labuma guvēji veic līdzfinansējumu vai izdevumu daļēju segšanu, SLO darbība ir uzskatāma par saimniecisko darbību un attiecīgie ieņēmumi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības ieņēmumiem un līdz ar to izmaksas, kas saistītas ar šiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem ir uzskatāmas par ar saimniecisko darbību saistītām izmaksām un par tām nebūtu maksājams UIN, tādējādi līdzās Likumprojektam tiek iestrādātas normas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.
Vienlaikus Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu SLO veikt saimniecisko darbību vairākās jomās, proti, sprāgstvielu, ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība, alkoholisko dzērienu ražošana, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, azartspēles un derības, finanšu un apdrošināšanas darbības vai jomās, kas apdraud sabiedrības drošību un veselību. Šīs jomas izvēlētas, ņemot vērā potenciālos riskus saistībā ar tirgus kropļošanu, nodokļu optimizāciju un sabiedrības veselībai un dzīvībai bīstamu vielu ražošanu un izplatīšanu. SLO ir tiesīga piešķirt aizdevumus (gan sistemātiski un neregulāri, gan atsevišķu gadījumu veidā) sabiedrības daļai vai mērķa grupai, uz kuru vērsta SLO sabiedriskā labuma darbība, ja tas ir paredzēts Organizācijas ar SLO statusu statūtos, satversmē vai nolikumā. Būtiski, lai šāds aizdevums ilgtermiņā nenostādītu mērķa grupu sliktākā stāvoklī kā pirms aizdevuma saņemšanas.

VID izdoto dokumentu paziņošana
Šobrīd Likumā ir noteikta lēmumu paziņošanas kārtība – nosūtīšana pa pastu.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² panta pirmajā daļā noteikts, ka VID izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS lietotājs, paziņo, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS norādīto oficiālo elektronisko adresi. Atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumam, oficiālās elektroniskās adreses izmantošana NVO no 2023. gada 1. janvāra ir obligāta.
No likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² panta pirmās daļas un 15. panta pirmās daļas 3. punkta izriet, ka VID saziņai ar juridiskām personām un otrādi izmanto VID EDS (VID izdoto dokumentu paziņošanas regulējums nav attiecināms uz administratīvā pārkāpuma procesu).
Ņemot vērā minēto, Likumā nepieciešams noteikt, ka VID saziņai ar Organizācijām, t.sk., SLO, un otrādi izmanto VID EDS. Atbilstoši VID sniegtajiem datiem, VID EDS lietošanai ir pieteikušās 99,9% no reģistrētajām SLO.
Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams mainīt iepriekšējo VID saziņas ar SLO kārtību, pielīdzinot to VID komunikācijai ar citiem subjektiem.

Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā veidā VID paziņo lēmumu par SLO statusa piešķiršanu, atteikumu piešķirt SLO statusu vai lēmumu par SLO statusa atņemšanu, kā arī citas informācijas paziņošanu (piemēram, par nepieciešamību iesniegt papildinformāciju). VID saziņai (t.sk., veicot informācijas paziņošanu un iesniegšanu) ar nodokļu maksātāju izmanto VID EDS. Tādējādi Likumprojektā ir noteikts, ka VID un SLO saziņa veicama elektroniski, izmantojot VID EDS, turpmāk paredzot vienādus nosacījumus attiecībā uz VID saziņu ar SLO.

Likumprojekta 1. pants, trūcīgas mājsaimniecības statuss
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta otrās daļas aktuālā redakcija nosaka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai trūcīgajai mājsaimniecībai, nevis trūcīgai personai vai ģimenēm. Turklāt kopš spēkā stājušies Ministru kabineta 2020. gada  17. decembra noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”, kas nosaka trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanas kārtību, spēku ir zaudējuši Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”. Ņemot vērā minēto, Likumā nepieciešams attiecīgi precizēt subjektus.
Lai arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 40. punktā tiek skaidrots termins “mājsaimniecība”, proti, vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi, tomēr nepieciešams definēt trūcīgu un maznodrošinātu mājsaimniecību.

Likuma otrās daļas 2. punkts paredz aizstāt vārdus “personu un ģimeņu” ar vārdiem “un maznodrošinātu mājsaimniecību”, savukārt trešā daļa paredz noteikt, ka trūcīga un maznodrošināta mājsaimniecība ir mājsaimniecība, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz slieksni, kuru nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums.

Likumprojekta 3. un 9. pants, ziedojums
Saskaņā ar Informatīvo ziņojumu nodokļu atvieglojumi par veiktajiem ziedojumiem ziedotājiem tiks piemēroti tikai tādā gadījumā, ja ziedojums veikts SLO 2, savukārt ziedojumiem, kas veikti SLO 1, nodokļu atvieglojumi netiks piemēroti.
Likumprojekts paredz, ka ziedotājam par veikto ziedojumu SLO 2 ir tiesības piemērot nodokļu atvieglojumu, līdz ar to, gadījumos, kad ziedotājs būs saņēmis nodokļu atvieglojumus par veikto ziedojumu SLO 2, valsts būs sniegusi līdzfinansējumu nodokļu atvieglojumu veidā. Ja ziedojums tiek atgriezts pēc kāda laika perioda, veidojas situācija, kad valsts ir piedalījusies NVO kreditēšanā, kas nav pieļaujami.
Saskaņā ar Likuma 9. pantu Ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus ziedotājs bez atlīdzības nodod SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai. VID ir norādījis, ka praksē ziedotāji bieži vien ziedojumu veidā SLO sniedz pakalpojumus vai nodod tām īpašuma tiesības, par ko ir uzsāktas tiesvedības, jo Likumā ziedojuma definējums ir šaurs un nav atbilstošs.
Nepieciešams precizēt normas, lai sabiedrībai būtu skaidrāks priekšstats, kas ir un kas nav uzskatāms par ziedojumu. Vienlaikus praksē, kad tiek ziedots pakalpojums, šobrīd pastāv iespēja mākslīgi noteikt neatbilstošu (lielu) ziedojuma (pakalpojuma) vērtību, kas var būt par pamatu nelikumīgi iegūt nodokļu atvieglojumus. Lai netiktu piemēroti nodokļu atvieglojumi negūtās peļņas daļai, nepieciešams atrunāt nosacījumus gadījumos, kad tiek ziedoti pakalpojumi. Ziedotāji ziedo bezķermeniskas lietas (piemēram, nekustamā īpašuma lietošanas tiesības, kustamas mantas lietošanas tiesības, kā arī nemateriālie ieguldījumi), un šādiem ziedojumiem ir apgrūtinoši noteikt patieso vērtību naudas izteiksmē, līdz ar to pastāv iespēja, ka ziedotājs var noteikt nepamatotu vērtības apjomu šādam ziedojumam. Rezultātā, ja ziedotājs par šādu ziedojumu velēsies saņemt normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus, iespējamas situācijas, kad ziedojuma apjoms būs nepamatots.
Lai saņemtu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus, ir svarīgi apzināties ziedojuma vērtību naudas izteiksmē (ņemot vērā tā iegādes vai izveidošanas izmaksas). 
Šobrīd Likumā ir atrunāts, ka ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem, taču ne vienmēr par mērķziedojumu tiek noslēgts līgums. Ziedotājs, veicot ziedojumu, maksājuma mērķī norāda personu vai pasākumu, kuram ziedo – šādi nostiprinot veikto ziedojumu kā mērķziedojumu.

Likuma 4. panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā paredzot, ka personas, kuras ziedo SLO 2 tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu.
Vienlaikus Likuma 4. pants tiek papildināts ar trešo daļu, kas paredz, ka SLO 2 nav tiesīga atgriezt saņemto ziedojumu, ja skaitot no ziedojuma saņemšanas dienas ir pagājuši 24 mēneši. Par veiktajiem ziedojumiem ziedotājiem ir tiesības piemērot nodokļu atvieglojumu, tātad arī valsts iesaistās kā līdzfinansētājs. Līdz ar to ir būtiski, lai ziedojumi tiktu izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem iespējami ātrāk, vienlaikus nodrošinot caurskatāmu ziedojuma izlietojuma izsekojamību, tādējādi nodrošinot valsts finansētās daļas pārraudzību un šī finansējuma izlietojumu tam paredzētajam mērķim. Vienlaicīgi arī ziedotājam jāievēro noteiktie nosacījumi, attiecībā uz ziedojumu izlietojumu to mērķiem, piemēram, nodokļu atvieglojumu ziedotājs nevar piemērot, ja ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam. Ja konstatēts, ka mērķziedojumu nav iespējams izlietot paredzētajam mērķim, tad SLO mērķziedojumu izlieto līdzīgam/ radniecīgam mērķim, kāds bija sākotnēji plānots, kas nav pretrunā SLO jomai. Piemēram, šādos gadījumos;
- nav savākta nepieciešamā summa, lai īstenotu projektu;
- savākta nepieciešamā summa konkrētam projektam vai personai, bet vairs nav aktuāli;
- saziedots vairāk nekā bija nepieciešams;
- mērķziedojums ir anonīms un tā atgriešanai nevar identificēt ziedotāju.
Gadījumā, ja nepieciešamā summa netika savākta noteiktajā termiņā, lai īstenotu projektu, SLO var pagarināt noteikto termiņu ziedojumu vākšanai, lai plānoto projektu tomēr realizētu.

Lai ziedojuma definējums būtu skaidrs un nepārprotams un lai nodrošinātu SLO iespēju saņemt ziedojumus no ziedotājiem pakalpojumu veidā,  Likumprojekts izsaka Likuma 9. pantu jaunā redakcijā. Likumprojekts precīzi nosaka, ka ziedojums ir finanšu līdzekļi un naudas izteiksmē novērtējami pakalpojumi un ķermeniskas lietas - kustamas vai nekustamas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, mēbeles u.c.), kuras persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod vai sniedz SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai.
Vienlaikus, lai saņemtu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus, ir svarīgi apzināties ziedotās lietas vērtību naudas izteiksmē, tāpēc Likumprojekts paredz precīzi noteikt, ka ziedotām lietām ir jābūt ķermeniskām lietām, kas ir kustamas vai nekustamas.
Saskaņā ar Civillikuma 842.; 844. un 845. pantu Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, raugoties pēc tam, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru. Ķermeniskas lietas ir vai nu atvietojamas, vai neatvietojamas. Atvietojamās ir tās, kurām parasti ievēro vienīgi šķiru, bet ne veidu, ne arī atsevišķu lietu par sevi, tā ka tās piegādājot vai dodot atpakaļ jāraugās tikai, lai tās būtu noteiktas šķiras un labuma un tajā pašā daudzumā. Te pieder visas tās lietas, ko noteic ar skaitu, mēru un svaru. Ķermeniskas lietas ir vai nu patērējamas, vai nepatērējamas, raugoties pēc tam, vai tās parasti lietojot iznīcina, vai ne.
Likumprojekts paredz noteikt, ka, ziedojot ķermeniskas lietas SLO, to īpašuma tiesības pāriet ziedojuma saņēmējai, tātad SLO.

Likumprojekts paredz, ka, ja tiek ziedots pakalpojums, piemēram, ziedojums ir sniegtais transporta pakalpojums SLO, par to ir noslēdzams rakstveida līgums, kurā tiek norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē,  kas nevar būt augstāka par ziedotā pakalpojuma pašizmaksu. Ziedotā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu pievieno kā līguma pielikumu vai pieņemšanas – nodošanas akta pielikumu (pieņemšanas – nodošanas akts tiek nodrošināts par katru kalendāra mēnesi, kurā ziedotais pakalpojums ir saņemts). Pašizmaksa ir pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo izejmateriālu izmaksu un darba algu summa. Lai sniegtu pakalpojumus, nepieciešami dažādi resursi un izejvielas, kā arī ikvienu pakalpojumu sniegšanā tiek ieguldīts cilvēku darbs. Darbiniekiem par savu darbu jāsaņem atalgojums. Tāpēc pakalpojuma pašizmaksā ierēķina arī izmaksas par darbu. Veicot ziedojumus SLO, ziedotājs ziedojuma vērtībā nevar iekļaut negūto peļņas daļu un ziedotājam nav tiesību piemērot nodokļu atvieglojumu šādai iespējamai peļņas daļai. Tātad, gadījumos, ja nevar noteikt ziedojamā pakalpojuma pašizmaksu un pakalpojuma pašizmaksas aprēķins nav pievienots kā līguma pielikums vai pieņemšanas – nodošanas akta pielikums, lai neradītu iespēju mākslīgi noteikt neatbilstošu (lielu) ziedojuma (pakalpojuma) vērtību, kas var būt par pamatu nelikumīgi iegūt nodokļu atvieglojumus (ziedojot SLO 2), tad tādiem pakalpojumiem ziedojuma vērtību vispār nenosaka. Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 3. panta otrajai un trešajai daļai, UIN taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Tādējādi, ja ziedojums, kas veikts SLO 2, pārsniedz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta  pirmās daļas 1. vai 2. punktā noteikto ziedojuma apmēru, tā pārsnieguma summa veido ar UIN apliekamu objektu un jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē taksācijas periodā, kurā pārsniegums veidojas. Līdz ar to, lai nodrošinātu skaidru līdzekļu apriti, veicot pakalpojuma ziedojumu, ziedotājam jābūt informācijai par ziedotā pakalpojuma pašizmaksu jeb izdevumu daļu, kura attiecas uz šo ziedoto pakalpojumu.

Likumprojekts nosaka SLO pienākumu mērķziedojumu 100% apmērā izlietot tikai ziedotāja noteiktajam mērķim vai līgumā paredzētajiem mērķiem, piemēram, veicot ziedojumu, maksājuma mērķī norāda konkrēto personu, kurai nepieciešama operācija. Līgums nav noslēgts, taču maksājuma uzdevumā konkrēts mērķis ir norādīts.

Likumprojekta 4. pants, SLO reģistrs
Likuma 5. pants nosaka, ka SLO reģistru ved un savā mājaslapā internetā publicē VID. Katrai ieinteresētai personai, piemēram, ziedotājam, kas vēlas iegūt informāciju par attiecīgās SLO darbību, ir iespēja VID SLO reģistrā, ievadot SLO nosaukumu (ja tas zināms) vai reģistrācijas numuru (ja tas zināms) vai darbības jomu (ievadot tikai šo kritēriju, sistēma atlasīs visas SLO, kuras darbojas attiecīgajā jomā), iepazīties ar SLO iepriekšējā gadā paveikto, kā arī iegūt informāciju par SLO turpmākas darbības plāniem. Tāpat iespējams iegūt informāciju par konkrētā darbības jomā strādājošajām SLO, piemēram, jomā, kas ir kultūras veicināšana.
Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz SLO iedalīt pakāpēs – SLO 1 un SLO 2, ka arī katram SLO darbības pārskatam piešķirt caurskatāmības koeficientu, nepieciešams paredzēt, ka arī SLO reģistrā pie attiecīgās SLO parādās informācija par tās pakāpi un caurskatāmību.

Likuma 5. panta pirmajā daļā veiktie precizējumi paredz, ka VID SLO reģistrā ieraksta SLO pakāpi (SLO 1 vai SLO 2), SLO nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi, kā arī publisko SLO piešķirto caurskatāmības koeficientu.

Likumprojekta 5. pants, Komisija
Saskaņā ar Likuma 6. pantu Komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī NVO pārstāvji, kas sniedz VID motivētu atzinumu par Organizāciju darbības atbilstību SLO darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā Likuma noteikumiem.
Komisijas darbs norit ar pārtraukumiem, kas daļēji ir saistīts ar Komisijas locekļu maiņu gadījumos, kad kāds no Komisijas locekļiem atkāpjas no amata pienākumu pildīšanas, līdz brīdim, kad tiek veikti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 10. maija rīkojumā Nr. 261 “Par sabiedriskā labuma komisiju” par personālsastāva izmaiņām.
Bieži vien Komisijas locekļi, kas ir NVO pārstāvji, Komisijas sēdēs nepiedalās vai piedalās daļēji, par iemeslu minētajam varētu būt tas, ka NVO pārstāvji par darbu Komisijā nesaņem atlīdzību. Noradāms, ka pilnvaroto amatpersonu darbība Komisijā ir iekļauta darba pienākumu pildīšanā, par ko attiecīgā amatpersona saņem atlīdzību.
Šobrīd Likums paredz, ka Komisijas nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets. Dažkārt Komisijas personālsastāvu apstiprināšana ir ilgs process, kura dēļ tiek atliktas Komisijas sēdes, līdz ar to arī SLO izvērtēšana, un lai šis process norisinātos raitāk, nepieciešams paredzēt, ka Komisijas personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs.

Lai nodrošinātu nepārtrauktību Komisijas darbā, kas ir saistīta ar Komisijas locekļu maiņu gadījumos, kad kāds no Komisijas locekļiem atkāpjas no amata pienākumu pildīšanas, un, lai ļautu ātrāk un savlaicīgāk nodot informāciju par nepieciešamību veikt grozījumus rīkojuma sagatavošanā par Komisijas personālsastāva izmaiņām, Likumprojekts paredz, ka Komisijas personālsastāvu ar rīkojumu apstiprina finanšu ministrs. Komisijas personālsastāva apstiprināšanā netiks iesaistītas ministrijas, kuras kompetenci šis jautājums tieši neskar, kā tas bija līdz šim, kad par katrām personālsastāva izmaiņām tika lemts Ministru kabinetā.

Likumprojekts paredz noteikt samaksu par darbu Komisijā NVO deleģētajiem ekspertiem, tādējādi stiprinot Komisijas kapacitāti. Kārtību, kādā Komisijas locekļiem tiks izmaksāta atlīdzība un izmaksātās atlīdzības kontroles mehānismu, nosaka Ministru kabinets.

Likumprojekta 7. un 16. pants, SLO statuss, pakāpes un darbības jomas
Šobrīd Likumā nav noteikts veids, kādā Organizācijas iesniedz VID iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz iespēju Organizācijai turpmāk izvēlēties sev atbilstošāku SLO pakāpi (SLO 1 vai SLO 2), jāparedz, ka Organizācija iesniegumā norāda sev vēlamo SLO pakāpi.
Praksē ir konstatēti gadījumi, kad SLO, vēloties ātri reaģēt un palīdzēt sabiedrībai, nespēj to darīt, jo nav piešķirta attiecīgā darbības joma. Tāpēc būtu jāparedz, ka SLO iesniegums par papildus darbības jomas vai jomu, ja piesakās vairākām jomām, tiek izskatīts Komisijā paātrinātā kārtībā. Līdzīgi būtu jārīkojas arī gadījumos, kad SLO 1 piesakās SLO 2 statusam.
Likumprojekts paredz piešķirt nodokļu atvieglojumus tikai tādiem ziedojumiem, kas ir ziedoti SLO 2, līdz ar to, lai SLO 2 statuss netiktu iegūts un izmantots tikai kā rīks nodokļu atvieglojumu saņemšanai, ir jāparedz, ka SLO 2, pārejot uz SLO 1 statusu, nodrošina, ka to ziedojumi ir izlietoti pilnā apmērā vai nodoti citai SLO 2.

Likumprojekts paredz, ka SLO var mainīt pakāpi, tas ir, pāriet no SLO 1 uz SLO 2 vai otrādi, iesniedzot iesniegumu VID.
Likumprojekts paredz gadījumus, kad SLO iesniegums tiek izskatīts iespējami tuvākajā Komisijas sēdē, kuras darba kartībā ir iekļaujams minētais iesniegums pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas:
- SLO 1 vai SLO 2 piesakās papildu sabiedriskā labuma darbības jomai vai jomām, ja tādas nepieciešamas vairākas;
- SLO 1 piesakās SLO 2 statusam.
Visos gadījumos SLO sniedz objektīvu pamatojumu.Likumprojekts paredz, ka VID var pieņemt lēmumu par SLO 2 pāriešanu uz SLO 1 statusu tikai tad, ja SLO 2, kas piesakās SLO 1, uz iesnieguma iesniegšanas dienu ir pilnībā izlietojusi visus ziedojumus vai, ja tos nebija iespējams izlietot, ir nodevusi citai SLO 2.

Lai VID varētu nodrošināt Likumprojektā iekļautos nosacījumus attiecībā uz Organizācijas, kas piesakās SLO statusam, vai esošas SLO valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūcijas (ja tāda izveidota) locekļa (turpmāk – valdes loceklis) sodāmību, VID nepieciešams iegūt informāciju no valsts informācijas sistēmas Sodu reģistra par aktuāliem datu bāzes ierakstiem attiecībā uz Organizācijas, kas piesakās SLO statusam, vai Organizācijas, kurai ir piešķirts SLO statuss valdes locekļa sodāmību.

Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar normu, kas nosaka VID izdoto dokumentu paziņošanu, Likumprojekts paredz izslēgt astoto, devīto un desmito daļu. Vienlaikus Likumprojekts nosaka, ka, ja VID lēmuma sagatavošanas laikā konstatē apstākļus, kas varēja ietekmēt Komisijas atzinumu, VID, informējot komisiju par konstatētajiem apstākļiem, atkārtoti lūdz Komisiju sniegt atzinumu.

Likumprojekta 8. un 15. pants, VID pieņemtie lēmumi
Atbilstoši Likuma 8. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteiktajam, konstatējot minētajās tiesību normās norādītos faktiskos apstākļus, lai VID pieņemtu lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu, šādas Organizācijas pieteikumu ir nepieciešams izvērtēt Komisijā, kā arī tālāk VID jāizvērtē Komisijas atzinumu, kas rada nepamatotu administratīvo slogu gan Komisijai, gan VID.
VID lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu pieņem, pamatojoties uz Komisijas motivētu atzinumu, ja Organizācijai ir nodokļu parādi vai Organizācija pēc VID rakstveida pieprasījuma 90 dienu laikā nav iesniegusi šā Likuma 7. panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētās ziņas un dokumentus. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.⁴ pantu, nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā gadījumos, ja nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas vai nodokļu maksātājam ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.

Ir iespējamas situācijas, kad Komisija nav informēta par VID pieņemtajiem lēmumiem par SLO statusa piešķiršanas atteikumu vai par SLO statusa atņemšanu, tāpēc nepieciešams uzlikt par pienākumu VID informēt Komisiju par šādiem pieņemtajiem lēmumiem. Lai arī Latvijas Atvērto datu portālā ir pieejama informācija par aktuālo SLO statusu, tomēr Komisijai ir tiesības uzzināt statusa atņemšanas pamatojumu, piemēram, ja SLO statuss atņemts uz pašas SLO iesnieguma pamata vai par nodokļu parādu esamību.

Piešķirot SLO statusu, Organizācijai tiek dots zināms “uzticības kredīts”, proti, gan valsts, gan sabiedrība paļaujas, ka tā darbosies atbilstoši tās statūtos norādītajiem mērķiem un tā veiks plānoto darbību sabiedrības labā. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt, ka arī attiecīgās SLO valdes loceklim ir nevainojama reputācija, lai gan valsts, gan sabiedrība gūtu pārliecību, ka SLO vadība ir godprātīga. Šobrīd pastāv iespēja, ka Organizācijas, kas pretendē uz SLO statusu, valdes loceklis ir persona, kurai, iespējams, ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai ir sastādīts prokurora priekšraksts par sodu, vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu nav dzēsta un noņemta sodāmība.

SLO ir statuss, kas paredz īpašas priekšrocības, tāpēc, konstatējot neatbilstības sabiedriskā labuma darbībai, ir nepieņemami, ka SLO, kurai ir īpaša valsts un sabiedrības uzticēšanās, turpina darboties SLO statusā un vienlaikus, iespējams, turpina veikt darbības, kas neatbilst sabiedriskā labuma darbībai. Turklāt vērā ņemams apstāklis, ka SLO statusa atņemšana neliedz Organizācijai turpināt darboties ar iespēju atkārtoti pieteikties SLO statusam.

Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz normu precizēšanu attiecībā uz SLO statusa atņemšanu, nepieciešams precizēt atsauces 15. panta otrajā un ceturtajā daļā.

Likumprojektā ietvertā Likuma 7. panta ceturtās daļas 3. punktā noteikts, lai varētu pieņemt lēmumu par SLO statusa piešķiršanu, tiek izvērtēts attiecīgās Organizācijas gada pārskats, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām Organizācijai ir pienākums to sagatavot. Proti, ja Organizācija, kas piesakās SLO statusam, ir jaundibināta un tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem vēl nav pienākums sagatavot gada pārskatu, tādai Organizācijai VID pieņem lēmumu par SLO statusa piešķiršanu, ja ir izpildīti Likuma 7. panta ceturtās daļas 1. un 2. punkta nosacījumi.

Likumprojektā ietvertā Likuma 7. panta ceturtās daļas ievaddaļa paredz, ka VID pieņem lēmumu par SLO statusa un pakāpes piešķiršanu Organizācijai, pamatojoties uz Komisijas motivētu atzinumu, kas VID ir saistošs attiecībā uz sabiedriskā labuma izvērtējumu. Proti, ja Komisija savā atzinumā ir norādījusi, ka Organizācijas darbība un plānotā darbība sniedz sabiedrībai sabiedrisko labumu, lai arī VID lēmumus pieņem patstāvīgi, nevajadzētu veidoties situācijām, ka VID, pieņemot lēmumu, norāda pretēju pamatojumu nekā to ir sniegusi Komisija savā atzinumā. Turklāt VID deleģētais pārstāvis Komisijā VID viedokli var paust pārējiem Komisijas locekļiem un lēmums attiecīgi tiek pieņemts, koleģiāli balsojot.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 8. un 14. pantu, nosakot gadījumus, kuros VID lēmumu (par atteikumu piešķirt SLO statusu vai par statusa atņemšanu) var pieņemt bez skatīšanas/ izvērtēšanas Komisijā, jo, piemēram, ja Organizācijai vai SLO tiek konstatēts (un netiek novērsts pēc VID brīdinājuma) nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 euro vai Organizācija vai SLO nav iesniegusi gada pārskatu normatīvajos aktos noteiktā termiņā, izvērtēšana Komisijā neietekmēs konstatēto faktu un VID lēmuma pieņemšanas pamatojumu, tāpēc nav nozīme noslogot Komisiju šādos gadījumos. Jāatzīmē, ka, konstatējot neatbilstības uzraudzības procesā, VID vienmēr izmanto “Konsultē vispirms” principu, kura mērķis ir panākt savstarpējo sapratni starp uzņēmējiem un uzraugošajām iestādēm, veicinot noteikto prasību izpildi, nevis sodu likšanu [vadlīnijas par “Konsultē vispirms” principa piemērošanu valsts iestāžu darbā. Pieejams:   https://www.em.gov.lv/sites/em/files/2017-06-15_10_05_37_kv_vadlinijas_final_makets_14.06.20171_0.pdf ].
Vienlaikus ir noteikti gadījumi, kad VID lēmumu pieņem, pamatojoties uz Komisijas motivētu atzinumu. Tostarp vērtējami gadījumi, kad, piemēram, SLO darbība trīs pārskata gadu periodā neapliecina iepriekš plānoto/ izvirzīto uzdevumu izpildi vai SLO darbības pirmajos divos pārskata gados vai SLO virzība uz izvirzīto uzdevumu sasniegšanu nav pārliecinoša. Proti SLO darbības pārskatā norādītā informācija, sniedz skaidru priekšstatu par paveiktajiem darbiem un kas atbilst norādītajai plānotajai darbībai iepriekšējos pārskata gados Vadības ziņojumā pie informācijas par SLO turpmākās darbības plāniem. Piemēram, turpmākas darbības plānā tika norādīts, ka projekts “X” tiks realizēts 3 gadu laikā un projekta realizēšanai nepieciešami 30 000 euro, kas tiks savākti ziedojumu veidā divu gadu laikā, līdz ar to, lai arī pirmo divu gadu laikā faktiski sabiedrībai netiek sniegts sabiedriskais labums, taču darbības pārskatā būtu norādāma informācija, kas tiek darīts šajā laika periodā (piemēram, tiek vākti ziedojumi), lai sasniegtu gala mērķi. Trīs gadu periods skaitāms no tā pārskata gada pirmās dienas, uz kuru ir attiecināma gada pārskata Vadības ziņojumā norādītā informācija par SLO turpmākās darbības plānu. Var veidoties gadījumi, kad dažādu apstākļu dēļ SLO paveiktie darbi neatbilst plānotajiem un tas ir pieļaujami, jo SLO mērķis ir sniegt sabiedrisko labumu to iespēju un attiecīgajā brīdī pastāvošo apstākļu robežās.

Likumprojekts nosaka gadījumus, kad VID pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu bez Komisijas motivēta atzinuma, proti:
- Organizācija nav iesniegusi gada pārskatu par kādu no tās darbības gadiem, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām Organizācijai bija pienākums to sagatavot un iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu;
- Organizācijai ir nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 euro;
- valsts iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada attiecīgās Organizācijas darbība un tās darbības mērķi, un par tiem sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 11. panta pirmajai daļai, valsts drošības iestādes ir Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Valsts drošības dienests. Valsts drošības iestāžu kompetencē nav konstatēt normatīvo aktu pārkāpumus attiecībā uz SLO darbību, bet gan izvērtēt riskus valsts drošības interesēm, ko rada SLO darbība un darbības mērķi. Valsts drošības iestādes Likumprojektā noteikto informāciju sniedz VID tikai gadījumos, kad attiecībā uz Organizāciju vai SLO valsts drošības iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, proti, neparedzot pienākumu valsts drošības iestādēm gatavot un sniegt informāciju VID gadījumos, kad riski nav konstatēti.

VID pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu bez Komisijas motivēta atzinuma arī gadījumos, ja Organizācijas valdes loceklim ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai ir sastādīts prokurora priekšraksts par sodu, vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu nav dzēsta un noņemta sodāmība. Līdzīgi nosacījumi ir ņemami vērā arī gadījumā, kad VID pieņem lēmumu par SLO statusa atņemšanu bez Komisijas motivēta atzinuma.

Nosacījums, kad VID pieņem lēmumu par SLO statusa atņemšanu, ja VID, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus SLO darbībā ir attiecināms uz gadījumiem, kad, piemēram, VID nodokļu auditā fiziskai personai  konstatē SLO nelikumīgas darbības, proti, fiziskas personas nodokļu auditā netiek vērtēta SLO darbība un pieņemts lēmums attiecībā uz SLO, bet tiek iegūta  un nodota informācija par pārkāpumiem SLO jomā atbildīgajai VID struktūrai, lai tā izvērtētu attiecīgo SLO un nepieciešamības gadījumā pieņemtu lēmumu par SLO statusa atņemšanu.

Likumprojekts paredz VID pienākumu informēt Komisiju par VID pieņemtajiem lēmumiem atteikt SLO statusa piešķiršanu vai par SLO statusa atņemšanu, ja tie pieņemti bez Komisijas atzinuma un sniegt Komisijas locekļiem skaidrojumu par VID pieņemto lēmumu iemesliem. Piemēram, VID ir identificējis riskus vai valsts iestādes sniedza VID informāciju atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10. pantam, kas var saturēt politisku, ekonomisku, sociālu, militāru, zinātnisku, tehnisku un citu ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītu informāciju, kā arī var saturēt valsts noslēpumu, kā pamatojumu Komisijai norāda, ka VID ir identificējis riskus vai, ka ir saņemta informācija no attiecīgās Valsts drošības iestādes, kas ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, nenorādot uz konkrēto apdraudējumu. VID par aktuālo informāciju Komisiju var informēt mutiski Komisijas sēdes laikā, norādot pamatojumu, piemēram, ka VID rīcībā ir ierobežotas pieejamības informācija, bet neizpaužot to. Savukārt Komisijas locekļiem saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 22. panta sesto daļu ir jāievēro konfidencialitāte attiecībā uz saņemto informāciju, arī pēc darbības pārtraukšanas Komisijā.

Saskaņā ar Likuma 6. panta otrajā daļā noteikto, Komisija sniedz VID motivētu atzinumu par Organizāciju atbilstību SLO darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā Likuma noteikumiem. Komisijas locekļi nevērtē VID kompetences jautājumus.

Lai VID varētu izskatīt jautājumu (virzīt uz Komisiju) par SLO statusa piešķiršanu, SLO statusa piešķiršanas priekšnosacījums ir gan nodokļu parāda neesamība, gan pilnvērtīga informācija iesniegtajos dokumentos, gan tas, ka ir saņemts attiecīgās iestādes atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem Organizācijas darbībā, ja tādi ir konstatēti. Svarīgs priekšnosacījums SLO statusa iegūšanai ir arī, lai Organizācijas valdes loceklim nebūtu spēkā esošs notiesājošs spriedums, un, ja tāds ir bijis, jāpārliecinās vai tas ir dzēsts un sodāmība noņemta. Konstatējot kādu no iepriekš noteiktajiem nosacījumiem, VID ir tiesības nepiešķirt SLO statusu. Tādējādi efektivizējot SLO statusa piešķiršanas procesu.

Likumprojekts paredz, ka VID var pieņemt no Komisijas sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu, ja Organizācija nav izpildījusi šā Likuma 7. panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus, vai, ja VID rīcībā ir ierobežotas pieejamības informācija par pamatotām aizdomām, ka Organizācijas darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām krāpniecības, korupcijas, sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomās vai ir konstatēti citi normatīvo aktu pārkāpumi. Šādā gadījumā, lai Komisija nepaliktu neziņā, kāpēc VID pieņēma no Komisijas sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu, VID par pieņemto lēmumu informē Komisiju un norāda Komisijai iemeslus, kas bija par pamatu atšķirīga lēmuma pieņemšanai, neizpaužot ierobežotas pieejamības informāciju.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 14. pantu ar nosacījumiem, kad VID var pieņemt lēmumu par SLO statusa atņemšanu, pamatojoties uz Komisijas motivētu atzinumu, ja SLO:
- savu mantu finanšu līdzekļus vai ziedojumus ir izlietojusi neatbilstoši tās statūtiem vai Likumā noteiktajam;
- darbība trīs pārskata gadu periodā nesasniedz vai neapliecina iepriekš plānoto SLO mērķu realizāciju pietiekamā apjomā vai SLO darbība un virzība pirmajos divos pārskata gados uz mērķu sasniegšanu nav pārliecinoša. SLO darbības pārskatā ir jābūt iekļautai viegli uztveramai un skaidrai informācijai par paveiktajiem darbiem vai veiktajam darbībām, kas apliecinātu tieksmi uz noteikto mērķi. Piemēram, ja ir projekts, kuram ir vairāki sagatavošanas posmi, bet attiecīgajā pārskata gadā tas netika realizēts, tad darbības pārskatā būtu norādāma informācija par konkrētiem sagatavošanās posmiem;
- veic tādu saimniecisko darbību, kas  ir pretrunā ar šā Likuma 10.¹ panta nosacījumiem, piemēram, veic saimniecisko darbību tādās jomās kā sprāgstvielu, ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 14. pantu ar nosacījumiem, kad VID var pieņemt lēmumu par SLO statusa atņemšanu bez skatīšanas Komisijā, ja:
- VID, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus SLO darbībā;
- SLO neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- SLO valdes loceklim ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai ir sastādīts prokurora priekšraksts par sodu un attiecīgais valdes loceklis nav izslēgts no SLO valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūcijas (ja tādas izveidotas) trīs mēnešu laikā no dienas, kad VID ir rakstveidā informējis attiecīgo SLO par tās valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim spēkā stājušos notiesājošo spriedumu vai sastādītu prokurora priekšrakstu par sodu. Piemēram, tiek konstatēts, ka SLO valdes loceklim ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai ir sastādīts prokurora priekšraksts par sodu un attiecīgais valdes loceklis nav izslēgts no SLO valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūcijas (ja tādas izveidotas) viena mēneša laikā no dienas, kad VID ir rakstiski informējis attiecīgo SLO par tās valdes loceklim spēkā stājušos notiesājošo spriedumu vai sastādītu prokurora priekšrakstu par sodu. Valdes locekļa atsaukšana notiek saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu. Trīs mēnešu termiņš ir izvēlēts, jo saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 36. panta ceturto daļu, ja biedru sapulces sasaukšana paredzēta, lai lemtu par valdes un revīzijas institūciju locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu, valde biedriem paziņo un tās darba kārtību dara zināmu vismaz 14 dienas pirms sapulces sasaukšanas. Ja biedru sapulce nav lemttiesīga, tad pēc piecām nedēļām, ievērojot Biedrību un nodibinājumu likuma 36. panta ceturtās daļas nosacījumus, no jauna sasauc biedru sapulci. Tātad, kopā tās ir deviņas nedēļas. Papildus jānodrošina laiks informācijas iesniegšanai Uzņēmumu reģistram.
- pēc VID rakstveida pieprasījuma 30 dienu laikā nav iesniegusi pieprasīto informāciju un dokumentus;
- SLO nav iesniegusi gada pārskatu vai kādu iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu;
- valsts iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada SLO darbība un darbības mērķi, un par tiem sniegusi informāciju VID;
- SLO ir iesniegusi VID iesniegumu ar lūgumu atņemt tai SLO statusu.
VID, informējot Komisijas locekļus par tā pieņemtajiem lēmumiem (no Komisijas sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu vai par atteikumu piešķirt SLO statusu, vai par SLO statusa atņemšanu), kā arī sniedzot Komisijas locekļiem skaidrojumu par attiecīgā pieņemtā lēmuma iemesliem, nav pienākums izpaust tā rīcībā esošu ierobežotas pieejamības informāciju.

Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar normu, kas nosaka VID izdoto dokumentu paziņošanu, Likumprojekts paredz izslēgt Likuma 8. panta trešo daļu. Vienlaikus ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz lēmumu pieņemšanu sadalīt divās veidos, proti, kad lēmums tiek pieņemts bez skatīšanas Komisijā un kad tas tiek pieņemts, pamatojoties uz Komisijas atzinumu, Likumprojekts paredz izslēgt 14. panta trešo, ceturto, sesto un septīto daļu.

Likumprojekta 11. pants, SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumi
Šobrīd saskaņā ar Likuma 11. pantu pastāv 2 ierobežojumi SLO mantas vai finanšu līdzekļu izlietošanai. Un tie attiecas uz gūto ieņēmumu sadali, t.i., ieņēmumus (ietver arī no SLO veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ieņēmumus) drīkst izmantot vienīgi statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, tos nevar sadalīt starp SLO dibinātajiem, valdes locekļiem vai biedriem. Vienlaikus pastāv ierobežojums attiecībā uz SLO administratīvajiem izdevumiem no kopējo izdevumu apjoma.
Šobrīd Likums nosaka, ka SLO pienākums ir ne mazāk kā 75% no attiecīgajā kalendārajā gadā izlietoto ziedojumu un ieņēmumu no saimnieciskās darbības kopsummas izlietot tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kurā ir piešķirts SLO statuss.
Kā norādīts Informatīvajā ziņojumā, šobrīd ir secināts, ka saimnieciskās darbības apjomu pieaugums turpinās, jo NVO nevar segt savas administrācijas izmaksas, lai sasniegtu statūtos paredzētos mērķus. Tam nepietiek ar biedru naudām un ziedojumiem, turklāt valsts vai pašvaldības finansējums ir ierobežots. Dažkārt SLO ir spiestas atteikties no ziedojumiem, lai neizpildītos Likumā noteiktais ierobežojums, ka, ja ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, ne mazāk kā 75% no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no saimnieciskās darbības, izlietot tikai sabiedriskā labuma darbības jomai.

Ziedotāji, ziedojot SLO, paļaujas, ka to ziedojums sasniegs personu vai sabiedrības daļu, kurai noteiktā brīdī ir nepieciešas atbalsts. Vienlaikus SLO ir rīks, ar kura palīdzību ziedotājs var šādai personai vai sabiedrības daļai sniegt nepieciešamo atbalstu un SLO galvenais mērķis ir sniegt sabiedrisko labumu. Tāpēc jāparedz, ka SLO saņemtos ziedojumus nedrīkst izmantot tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai lai segtu zaudējumus, kuri radušies tās rezultātā. Attiecībā uz mērķziedojumiem jāparedz, ka tā līgumā paredzētais mērķis nevar būt SLO administratīvo izmaksu nodrošināšana vai saimnieciskās darbības nodrošināšana.

Ņemot vērā, ka turpmāk ziedotāji varēs saņemt normatīvajos aktos paredzētos nodokļu atvieglojumus tikai tajā gadījumā, ja ziedots tiek SLO 2 un ja SLO 2 VID pieņem lēmumu par SLO statusa atņemšanu, tātad būs konstatēti, piemēram, pārkāpumi SLO darbībā vai ziedojumu izlietošanā, ir nepieļaujami, ka Organizācijas bez SLO 2 statusa īpašumā paliek ziedojumi, par kuriem valsts ir piemērojusi ziedotājiem normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus.

Likumprojekts nosaka, ka SLO jāveic tāda saimnieciskā darbība, kas veicina statūtos noteiktā sabiedriskā labuma mērķa sasniegšanu (SLO saimnieciskās darbības rezultātā gūto ienākumu izmanto, lai segtu attiecīgās SLO aktivitāšu, kas vērstas uz sabiedrisko labumu, izdevumus). Likumprojekts paredz precizēt normas, nosakot, ja SLO saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75% no šīs kopsummas, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai vai jomām, ja tādas ir vairākas, kuras minēta lēmumā par statusa piešķiršanu, izslēdzot ierobežojumu attiecībā uz saimnieciskas darbības ieņēmumiem. Šādi paredzot, ka SLO nepieciešamības gadījumā administratīvajiem izdevumiem, piemēram, darbiniekam regulāri izmaksāt algu (kas atbilst Likuma 12. panta trešās daļas nosacījumiem), varēs novirzīt vairāk finanšu līdzekļu.

Likumprojekts nosaka, ka SLO saņemtos ziedojumus nedrīkst izmantot tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai lai segtu zaudējumus, kuri radušies tās veiktās saimnieciskās darbības rezultātā. Attiecībā uz mērķziedojumiem Likumprojekts nosaka, ka mērķziedojuma līgumā paredzētais mērķis nevar būt SLO administratīvo izmaksu nodrošināšana vai saimnieciskās darbības nodrošināšana.

Likumprojektā nepieciešams noteikt, ja SLO 2, kurai tiek atņemts SLO statuss un ja tai uz lēmuma pieņemšanas dienu ir neizlietoti ziedojumi, par kuriem ziedotājs var saņemt normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus, tai ir pienākums viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par SLO statusa atņemšanu, nodot neizlietotos ziedojumus tai vai tām, ja tādas ir vairākas, SLO 2, kas minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu. Proti, atlikušos ziedojumus nodod tādai vai tādām SLO 2, , kas darbojas līdzīgā jomā, kurā darbojās SLO 2, kuras neizlietotie ziedojumi tiek nodoti. Ierobežojumi, kas attiecas uz neizlietotajiem ziedojumiem ir attiecināmi arī uz tiem līdzekļiem, kuri pilnībā vai daļēji (vairāk nekā 50%) iegādāti par saņemtajiem ziedojumiem, kuru iegādes vērtība iegādes dienā pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša algas apmēru. Šis nosacījums attiecināms arī uz citiem SLO 2 aktīviem, kas izveidoti no saņemtajiem ziedojumiem (piemēram, izsniegts aizdevums vai izveidoti kredītiestādēs finanšu līdzekļu uzkrājumi). Šādā veidā nodrošinot, ka ziedojums par kuru ziedotājs var saņemt normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus sniedz sabiedrībai sabiedrisko labumu.

Likumprojekta 12. pants, valde
Ņemot vērā, ka ar Likumu SLO statuss ekskluzīvi ir piešķirams Organizācijām, Likumā tiek skaidrāk definēta SLO valde.  NVO saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 15. panta pirmās daļas 5. punktu reģistrā ieraksta šādas ziņas; valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt biedrību vai nodibinājumu atsevišķi vai kopīgi. Vienlaikus, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 33. pantu, biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde. Papildus minētajām pārvaldes institūcijām statūtos var paredzēt pārstāvju sapulci, kā arī citas pārvaldes institūcijas, nosakot to izveides kārtību un kompetenci. Savukārt RO saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 9.¹ panta  pirmās daļas 8. punktu reģistrā iekļauj vadības institūcijas locekļu (kas pēc būtības ir valdes locekļi) vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī amatpersonas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt RO, līdz ar to nepieciešams veikt precizējumus Likumā attiecībā uz SLO valdes definējumu.
Reliģisko organizāciju likumā minētas RO vadības institūcijas, savukārt Likumā šāds apzīmējums netiek lietots, tā vietā izmantojot apzīmējumu “citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas), kas attiecināms tikai uz NVO.

Likumprojekts paredz veikt precizējumus Likumā attiecībā uz SLO valdes definējumu, Likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā aiz vārdiem “citu pārvaldes” papildinot ar vārdiem “vai vadības”.

Likumprojekta 14. pants, SLO darbības uzraudzība
Likuma 13. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, kas paredz noteikt, ka Organizācija, kurai piešķirts SLO statuss, gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu iesniedz saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. NVO gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 439, savukārt RO gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 380.
Saskaņā ar Likuma 13. pantu SLO darbības uzraudzību veic VID, izskatot SLO iepriekšējā gada pārskatu, un Komisija, kura saskaņā ar Likuma 6. pantu ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī NVO pārstāvji, kas sniedz VID motivētu atzinumu par Organizācijas  darbības atbilstību SLO darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā Likuma noteikumiem.
Šobrīd sabiedriskā labuma jomā darbojas SLO ar atšķirīgu darbības apjomu, taču uzraudzības funkcijas visām SLO, neatkarīgi no to darbības intensitātes un apjoma, tiek veiktas vienlīdzīgi. Personām, kas ziedo SLO, neatkarīgi vai ziedojuma summa mērāma tūkstošos, simtos vai dažos centos, juridiskām personām par veiktajiem ziedojumiem ir tiesības piemērot UIN atvieglojumu un fiziskās personas ziedojuma summas var iekļaut attaisnotajos izdevumos un saņemt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) atmaksu, kas tiešā veidā ietekmē valsts budžetu. Attiecīgā UIN atvieglojuma piemērošanas tiesības ir iemesls stingrākām uzraudzības prasībām no valsts puses. Ne visas SLO faktiski strādā ar ziedojumiem, kuriem ziedotāji pieprasa UIN atvieglojumu, bet augstas uzraudzības prasības tiek ievērotas jebkurā gadījumā.

Neatkarīgi no tā, kuru SLO pakāpi (SLO 1 vai SLO 2) Organizācija ir izvēlējusies, VID katru gadu nodrošina SLO ieņēmumu izlietojuma uzraudzību atbilstoši izvirzītajam sabiedriskā labuma mērķim.

Likumprojekts paredz izslēgt Likuma 13. panta trešo daļu, jo SLO darbības uzraudzība tiek sadalīta atbilstoši SLO piešķirtajai pakāpei un saimnieciskās darbības ieņēmumu apjomam no SLO gada kopējo ieņēmumu apjoma. Likumprojekts paredz , ka Komisija SLO 1, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi nepārsniedz 50% no SLO 1 kopējiem ieņēmumiem iepriekšēja pārskata gadā, darbības pārskatu izskata un izvērtē tās darbības atbilstību lēmumā par statusa piešķiršanu, ja VID konstatējis riskus attiecīgās SLO darbībā vai mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietošanā.
Likumprojekts paredz, ka Komisija katru gadu izskata iepriekšējā gada darbības pārskatu, un izvērtē SLO 1, kuru saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 50% no kopējiem ieņēmumiem, un SLO 2 atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai. Ja Komisijai rodas pamatotas šaubas par SLO saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību Likuma prasībām, VID atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgu pārbaudi un sniedz Komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem.
Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz Komisijai izvērtēt SLO 1 vai SLO 2 darbību iepriekšējā pārskata gadā, nevis visu gada pārskatu, Likumprojekts paredz, ka Komisijai nepieciešamības gadījumā ir tiesības iepazīties ar attiecīgās SLO 1 vai SLO 2 pilnu gada pārskatu.
VID SLO uzraudzības procesā jau pirms dokumentu nodošanas Komisijai var konstatēt, ka iesniegto dokumentu apjoms sabiedriskā labuma darbības atbilstības izvērtēšanai ir nepietiekošs un, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par SLO aktivitātēm un iesniegtu to Komisijai vērtēšanai, VID izmanto likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. pantā noteiktās VID ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā, pieprasot SLO sniegt papildu informāciju ar mērķi noskaidrot, vai norādītās aktivitātes atbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai. Šādu informāciju VID pieprasa tikai gadījumā, ja SLO nav norādījusi pietiekamu informāciju, lai secinātu, ka konkrēti veiktā SLO aktivitāte veikta sabiedriskā labuma darbības ietvaros.
Likuma 13. pants ir papildināts, nosakot, ka pieprasītie dokumenti un ziņas ir jāiesniedz VID 30 dienu laikā.

VID, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas Uzņēmumu reģistra attiecīgajos reģistros par SLO nosaukuma vai adreses maiņu, aktualizē informāciju SLO reģistrā.
Likuma 13. pantā ir noteikts, ka SLO ir pienākums sniegt informāciju par saņemto ziedojumu izlietojumu un informācijai jābūt sagatavotai tā, lai nodrošinātu ziedojumu izlietojuma caurskatāmību un izsekojamību līdz gala sabiedriskā labuma guvējam . Šādu nosacījumu ieviešana nodrošinās ziedošanas procesa caurskatāmību, darījumu izsekojamību, kā arī nodrošinās informācijas atklātību, t.i., sabiedrībai būs iespēja iegūt vispusīgu informāciju par SLO saņemto ziedojumu izlietojumu.

Likumprojekta 18. un 19. pants, SLO likvidācija
Jau augstāk minēts, ka atbilstoši Likuma 3. pantam SLO ir NVO, kā arī RO. Tātad SLO pēc savas būtības nav juridiska persona, kas var likvidēties, bet “sabiedriskā labuma organizācija” ir statuss, kuru piešķir konkrētai juridiskai personai (NVO vai RO), izpildoties attiecīgiem nosacījumiem SLO statusa iegūšanai, un kuru dažādu apstākļu dēļ var atņemt, tostarp arī uz attiecīgās Organizācijas, kurai ir piešķirts SLO statuss, iesnieguma pamata. Līdz ar to nepastāv iespēja SLO likvidācijai, bet gan tikai un vienīgi SLO statusa atņemšana. 

 

Likumprojekts paredz izslēgt Likuma 17. pantu un papildināt Likumu ar jaunu 18. pantu, nosakot, ka Organizācijas, kurām ir piešķirts SLO statuss, likvidējas atbilstoši iegūtā juridiskā statusa normatīvā regulējuma nosacījumiem. Biedrību un nodibinājuma likuma 3. pants nosaka, ka NVO iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tie ierakstīti NVO reģistrā, savukārt, Reliģisko organizāciju likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka RO juridiskās personas statusu iegūst ar to reģistrācijas brīdi. Vienlaikus Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 18. pantu, kas nosaka, ka Organizācija, kurai piešķirts SLO 1 vai SLO 2 statuss, var uzsākt likvidācijas procesu tikai tad, kad ir stājies spēkā VID lēmums par SLO statusa atņemšanu. Turklāt, Likumprojekts paredz, ka, ja SLO 2 ir neizlietoti ziedojumi, tad tai pirms likvidācijas uzsākšanas tie jānodod citai vai citām SLO 2, kas darbojas līdzīgā sabiedriskā labuma jomā. Vienlaikus nepieciešams paredzēt, ka Organizāciju, kurām piešķirts SLO 1 vai SLO 2 statuss, likvidācija, kuru likvidācijas process ir uzsākts līdz 2025. gada 31. martam, ir pabeidzams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. martam.

Pārejas noteikumi
Pārejas noteikumi
Likumprojekts paredz, ka esošās SLO turpmāk tiks iedalītas divu pakāpju SLO, proti, SLO 1 un SLO 2. Pēc būtības SLO 2 atbilst esošajām SLO, piemēram, iepriekšējā gada darbības pārskata ikgadējā vērtēšana Komisijā, nodokļu atvieglojumi ziedotājiem u.c., savukārt SLO 1 iepriekšējā gada darbības pārskati netiks vērtēti Komisijā, izņemot gadījumus, kad SLO 1 saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 50% no kopējiem ieņēmumiem iepriekšējā pārskata gadā vai arī gadījumos, kad VID ir konstatējis riskus SLO darbībā vai mantas, finanšu līdzekļu vai ziedojumu izlietošanā.

Likumprojekts paredz SLO (gan SLO 1, gan SLO 2) piešķirt caurskatāmības koeficientu, kas tiek publicēts SLO reģistrā VID tīmekļvietnē. Ņemot vērā paredzamās izmaiņas SLO sistēmā un to, ka SLO 1 vai SLO 2 varētu nepilnīgi aizpildīt gada pārskatu un Vadības ziņojumā ietvertās ziņas par tās darbību un turpmākajiem darbības plāniem, jāparedz atbilstošs pārejas periods, kura laikā SLO, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar VID, varētu izprast un atbilstoši normatīvajiem aktiem norādīt nepieciešamās ziņas gada pārskatā un Vadības ziņojumā.

No VID sniegtās informācijas izriet, ka no 19490 NVO, kas iesniedza gada pārskatu par 2022. gadu, saimniecisko darbību veic 4616 NVO, no kuriem SLO statusu šobrīd ir ieguvuši 748 NVO:
- 2937 NVO ieņēmumi no saimnieciskās darbības veido vairāk par 50%  no kopējiem ieņēmumiem (tajā skaitā 193 SLO);
- 1679 NVO ieņēmumi no saimnieciskās darbības veido mazāk par 50% no kopējiem ieņēmumiem (tajā skaitā 555 SLO).
Pieņemot, ka 1124 NVO, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības veido mazāk par 50% no kopējiem ieņēmumiem un kurām nav SLO statusa būs ieinteresētas iegūt SLO 1 statusu, iespējams, palielināsies administratīvais slogs VID un Komisijai. Turklāt, iespējams, ka tās izvēlēsies reģistrēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (iegūstot sociālā uzņēmuma statusu) vai atteikties no saimnieciskās darbības vispār.

Ņemot vērā, ka SLO 2 priekšrocības un uzraudzība atbilst esošajām SLO, Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka Organizācijai, kurai uz 2025. gada 31. martu bijis piešķirts SLO statuss, ar 2025. gada 1. aprīli tiek piešķirts SLO 2 statuss. SLO 2 ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā pāriet uz SLO 1 statusu.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka NVO iesniegumus par SLO 1 statusa piešķiršanu, kas tiks saņemti periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam, Komisijai jāizskata 6 mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, savukārt VID lēmumu par SLO 1 statusa piešķiršanu NVO, kuru iesniegumi tiks saņemti periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam, jāpieņem viena mēneša laikā no dienas, kad attiecīgais iesniegums tiks izskatīts Komisijā.  
 
Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka SLO 1 vai SLO 2 piešķirtais  caurskatāmības koeficients tiek publiskots katru gadu, sākot ar 2028. gadu par 2027. pārskata gadu.

Likumprojekta 13. pants, Valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūcijas (ja tādas izveidotas) locekļa pienākumi un dibinātāja atbildība
Likuma 11. un 12. pants nosaka SLO vairākus ierobežojumus SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanā, ka arī SLO darbībā, kas noteikti ar mērķi nodrošināt, lai SLO maksimāli darbotos atbilstoši Likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajam, sniedzot nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai. Pašreiz Likumā netiek atrunāta SLO valdes locekļa pienākumi un dibinātāja atbildība, tomēr praksē ir situācijas, kad tieši šo personu rīcība ir bijusi par pamatu negodprātīgai SLO darbībai.

Likumprojekts paredz noteikt SLO valdes locekļa pienākumus. Valdes loceklim ir jāpārzina un jāvada SLO darbu, tam jāpārvalda un jābūt atbildīgam par SLO uzticēto mantu un finanšu līdzekļiem un jārīkojas ar tās līdzekļiem kā krietnam un rūpīgam saimniekam atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem, kā arī jāievēro Likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus.
Likumprojekts paredz, ka SLO valdes loceklis vada SLO darbu tā, lai:
- nodrošinātu SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem un ievērojot SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumus;
- SLO veiktā saimnieciskā darbība veicinātu SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu. Proti, gadījumos, ja SLO, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50%, ir svarīgi, lai tiktu sasniegts iepriekš plānotais rezultāts, t.i. sniegts sabiedriskais labums. Kā jau minēts iepriekš, arī šajā gadījumā būtu nepieciešams izveidot labākās prakses piemērus SLO darbības pārskata aizpildīšanai vadlīniju veidā, piemēram, paredzot, ka SLO trīs gadu periodā sasniedz vismaz 80% no plānotajiem rezultātiem, kas iepriekš noteikti turpmākās darbības plānā (tiek norādīti katru gadu gada pārskata daļā “Vadības ziņojums” pie informācijas par SLO turpmākās darbības plāna par ilgtermiņa un īstermiņa projektiem, pasākumiem un citām aktivitātēm), kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi, jomā vai jomas, ja tādas ir vairākas, kas ir minēta lēmumā statusa piešķiršanu. Sabiedriskā labuma mērķa izvirzītie uzdevumi (vismaz divi). Ja sabiedriskā labuma mērķis ir veikt visai sabiedrībai nozīmīgas aktivitātes, kas rada ilgstošu pozitīvu ietekmi, papildus norāda sabiedrībai nozīmīgās problēmas aprakstu, kā arī vismaz vienu rādītāju, ar kuru mērīs darbības rezultātus, un šī rādītāja sasniedzamo vērtību. Piemēram, SLO turpmākās darbības plānā norāda, ka ik gadu ir plānoti 15 pasākumi, kuri sniegs sabiedrisko labumu 10 000 personām. Attiecīgi, ja 3 gadu periodā no 15 plānotājiem pasākumiem ir organizēti 12 pasākumi, rezultātā veidojas 80%. Proti, var veidoties situācijas, kad SLO organizēto pasākumu skaits pārsniedz plānoto. Ņemot vērā, ka sabiedriskā labuma darbība un mērķi ir ļoti dažādi, katrai SLO jāatrod savs veids kā sabiedriskā labuma ietekmes mērīšanu un izvērtēšanu iekļaut ikdienas darbībā. Sabiedriskā labuma novērtēšanai ir svarīgi identificēt iesaistītās puses, piemērot konkrētus indikatorus, kas tiks novērtēti un sekot tiem līdzi, kad tiek īstenotas aktivitātes. Trīs gadu periods ir skaitāms no tā pārskata gada pirmās dienas, kurā SLO veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50%.
Valdes loceklis ir atbildīgs arī par SLO darbības sniegtās informācijas patiesumu SLO gada pārskatā.

Dibinātāji ir atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti SLO vai trešajām personām viņu ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības dēļ. Proti, ja ir iespējams pierādīt, ka pārkāpuma izdarīšanā ir vainojams konkrētais dibinātājs, tad sodu piemēro attiecīgajam dibinātājam (piemēram, ja tiek pierādīts, ka NVO tika dibināts ar mērķi iegūt SLO statusu, lai gūtu labumu sev vai laulātajiem un radiniekiem vai svaiņiem (skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei).

Likumprojekta 20. pants Administratīvie pārkāpumi sabiedriskā labuma darbības jomā
Likuma 11. un 12. pantā SLO ir noteikti ierobežojumi tās mantas un finanšu līdzekļu izlietošanā, kā arī SLO darbībā. Praksē ir konstatēts, ka dažkārt SLO minētos ierobežojumus neievēro. Konstatētas arī situācijas, kad tieši valdes locekļa rīcība ir bijusi par pamatu negodprātīgai SLO darbībai. Zemāk uzskaitīti biežāk konstatētie ierobežojumi, kurus atsevišķas SLO neievēro:
1) SLO mantas un finanšu līdzekļu neatbilstoša izlietošana, t.i.:
- mantas un finanšu līdzekļu izlietošana neatbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim;
- ziedojumu izlietojuma proporcijas neievērošana;
- mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumu pārkāpums, veicot SLO statusā saimniecisko darbību.
2) SLO darbības ierobežojumu neievērošanu, t.i.:
- izmantota vai sadalīta SLO manta, finanšu līdzekļi vai Likuma 9. panta pirmajā daļā minētie ziedojumi starp dibinātājiem, valdi un citu pārvaldes institūciju locekļiem un to radiniekiem;
- saņemta atlīdzība par darbību SLO, kas nav samērīga un pamatota ar veicamajiem darbiem un SLO finansiālo stāvokli.
3) citi pārkāpumi, piemēram, SLO darbība vērsta uz biedrības biedru interešu atbalstīšanu vai SLO nevar pamatot, kā izlietotie līdzekļi (iegādātas preces vai saņemtie pakalpojumi) sniedz sabiedrisko labumu.

Pēc VID sniegtajiem datiem uz 2019 gada 1. janvāri bija reģistrētas 2785 SLO un par iepriekš uzskaitītajiem pārkāpumiem kopš 2019. gada ir pieņemti 286 lēmumi par SLO statusa atņemšanu:
- 2019. gadā 27 lēmumi;
- 2020. gadā 92 lēmumi;
- 2021. gadā 85 lēmumi;
- 2022. gadā 82 lēmumi.
SLO, neievērojot SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas, kā arī SLO darbības ierobežojumus, faktiski tiek radīti zaudējumi gan sabiedrībai, t.i., tām mērķa grupām, kas nesaņem tām paredzēto sabiedriskā labuma darbības rezultātā radīto pakalpojumu vai mantu (šis zaudējums ir nenovēršams, jo SLO plānotās aktivitātes tika akceptētas no valsts puses, balstoties uz attiecīgā brīža vajadzībām), gan valsts budžetam, kas veido nodokļu veidā negūtos ieņēmumus.

Analizējot SLO gada pārskatus, tika apzināti to ieņēmumu veidi:
1) saņemtie ziedojumi un dāvinājumi;
2) saņemtie mantojumi;
3) saņemtās dotācijas;
4) ieņēmumi no reliģiskās darbības;
5) no Eiropas Savienības un Eiropas Savienības Ekonomiskās zonas fondiem un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums;
6) biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas;
7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības;
8) citi ieņēmumi.
Likuma 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka SLO ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. Ņemot vērā, ka ikvienas SLO mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta, tajā skaitā augstu sasniegumu sportā, atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu, ir secināms, ka SLO ieņēmumi jau sākotnēji pieder sabiedrībai – sabiedriskā labuma guvējiem.

Ziedojums Likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai. Ziedojot SLO, ziedotājs var piemērot nodokļu atvieglojumus. Jāatzīmē, ka lielākā daļa ziedotāju (dāvinātāju), proti, gan juridiskas personas, gan fiziskas personas, izmanto iespēju piemērot nodokļu atvieglojumus, līdz ar to valsts nesaņem valsts budžetā normatīvajos aktos noteikto UIN un IIN atvieglojuma daļu. Šādā veidā tiek sniegts sava veida atbalsts SLO un attiecīgi sabiedriskā labuma guvējiem, stimulējot ziedotājus (dāvinātājus) ziedot (dāvināt). Turpmāk minētais attieksies tikai uz ziedojumiem, kas tiek ziedoti SLO 2.
Likuma 10. pants izdala divu veidu ziedojumus – mērķziedojums ir ziedojums, kuram ziedotājs ir noteicis izlietošanas mērķi un vispārējs ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.
Praksē konstatētas SLO, kuru ieņēmumi sastāv no visiem iepriekš minētajiem ieņēmumu veidiem, taču ir arī tādas SLO, kuru ieņēmumus veido tikai ziedojumi vai biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas.

Rezultātā, lai veicinātu SLO valdes locekļa pārdomātu un mērķtiecīgu rīcību SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanā, kā arī lai novērstu SLO darbības ierobežojumu neievērošanu, ir nepieciešams normatīvajos aktos noteikt SLO valdes locekļa pienākumus, kā arī administratīvo atbildību sabiedriskā labuma jomā. Turklāt Likumprojektā tiek pārskatīti arī SLO saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojumi, novēršot tām Organizācijām šķēršļus sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumus un nemaksājot UIN.

Valsts, lai sekmētu SLO darbību sabiedriskā labuma sniegšanā, ir paredzējusi priekšrocības gan ziedojuma veicējiem (priekšrocības paredzēts, ziedojot SLO 2), gan SLO, gan sabiedriskā labuma guvējiem:
1) lai motivētu sabiedrību ziedot, ziedojuma veicēji par veiktajiem ziedojumiem var izmantot nodokļu atvieglojumus vai ziedojuma summu iekļaut attaisnotajos izdevumos:
- juridiskā persona, kas ziedojusi SLO 2, ir tiesīga pārskata gadā izvēlēties vienu no Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā minētajiem nodokļa atvieglojumiem;
- fiziskā persona pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma var atskaitīt summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas SLO 2.
2) ar IIN neapliek sabiedriskā labuma guvēja (fiziskās personas) ienākumus, kas ir palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no SLO (izņemot RO) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, — 3000 euro gadā. Palīdzība naudā, kas saņemta no SLO ārstniecības izdevumu segšanai (tai skaitā lai nodrošinātu slimnieka un to pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei), gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta, ja attiecīgās summas izlietojums ārstniecības mērķiem ir apliecināts ar attaisnojuma dokumentiem, ko uzglabā SLO.
3) priekšrocības SLO:
- vairums pašvaldību piešķir telpas, piemērojot atvieglotus nosacījumus (pašvaldību ieviestā prakse);
- var saņemt bezatlīdzības lietošanā publiskas personas institūcijas un atvasinātas publiskas personas mantu;
- nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums ēkām un inženierbūvēm, ja tās tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par SLO 2 statusa piešķiršanu Ministru kabineta apstiprinātajām SLO 2 un personu ar invaliditāti biedrībām;
- labāki nosacījumi pretendēšanai uz atsevišķiem ES fondiem;
- paredzēts, ka saimnieciskās darbības ienākumi netiks aplikti ar UIN, ja šie ienākumi tiek novirzīti sabiedriskā labuma darbībai.
Ņemot vērā, ka valsts sniegtās priekšrocības rada īpašus nosacījumus vai atvieglojumus sabiedrību kopai, no valsts puses būtu jāīsteno īpaši uzraudzības un kontroles pasākumi. Savukārt, konstatējot pārkāpumus, ko izdarījis SLO, kurai ir dots valsts uzticības garants sabiedriskā labuma darbības īstenošanai, valdes loceklis, ir nosakāma administratīvā atbildība.

Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 19. pantu, paredzot administratīvos pārkāpumus sabiedriskā labuma darbības jomā.

19. panta pirmā daļa
Par sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādītas lēmumā par statusa piešķiršanu, neievērojot šā likuma 11. pantā minētos sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumus, piemēro naudas sodu valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim no piecām līdz četrsimt naudas soda vienībām.

Nodarījuma bīstamība: Likumprojektā ietvertā Likuma 12.¹ panta otrajā daļā ir noteikts, ka SLO valdes loceklis vada SLO darbu tā, lai nodrošinātu SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu atbilstoši SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, kas palīdzēs nodrošināt SLO pieejamo mantu, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu atbilstoši konkrētās SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, kas ir vērsts uz sabiedriskā labuma darbību, līdz ar to sabiedrībai tiks sniegts sabiedriskais labums. Gadījumā, ja SLO valdes loceklis vada SLO darbu tā, ka netiek nodrošināta SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu atbilstoša izlietošana, netiks sasniegts SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis un sabiedrībai netiks sniegts tai paredzētais un, iespējams, uz konkrēto brīdi, nepieciešamais sabiedriskais labums. Šis kaitējums sabiedrībai ir neatgriezenisks, jo valsts, izvērtējot SLO plānotās aktivitātes, izvērtē to nepieciešamību konkrētajā laika brīdī (piemēram, palīdzība cilvēkiem dabas katastrofas gadījumā nebūs aktuāla pēc attiecīgā pārkāpuma konstatēšanas un kaitējumu sabiedrībai no attiecīgā atbalsta nesaņemšanas vairs nebūs iespējams novērst).

Ņemot vērā minētos valdes locekļa pienākumus, kā arī, lai nodrošinātu VID un Komisijas iespējas veikt efektīvu SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietojuma uzraudzību, proti, piemērojot adekvātu sodu par SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas nenodrošināšanu atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem un Likumprojektā ietvertā Likuma 11. pantā minētajiem SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumiem, Likumprojekts paredz administratīvo atbildību. Šādā gadījumā VID vērtēs apstākli vai SLO valdes loceklis ir pienācīgi pildījis savus pienākumus un vadījis SLO darbu tā, ka SLO manta, finanšu līdzekļi vai ziedojumi tiek izlietoti atbilstoši.

Sabiedriskais kaitīgums: Sabiedriskais kaitīgums var atšķirties atkarībā no konkrētā brīža situācijas, kad sabiedrībai nepieciešamais labums netiks sniegts, jo lai arī pati SLO velētos palīdzēt sabiedrībai, diemžēl, valdes locekļa nepārdomātas rīcības ar SLO finanšu līdzekļiem, mantu vai ziedojumiem dēļ, tai nebūs tādu iespēju. Arī sabiedriskā labuma guvēju skaits sabiedrībā var atšķirties atkarībā no konkrētā brīža situācijas, kurā attiecīgā sabiedrības daļa nonākusi.

Nodarījuma sekas: Nodarījums pēc būtības liedz nodrošināt sabiedrisko labumu sabiedriskā labuma guvējiem. Valdes loceklim, nenodrošinot SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu atbilstošu izlietošanu, tiek negatīvi ietekmēts sabiedrības sabiedriskā labuma guvuma apmērs, ka arī sabiedriskā labuma guvēju skaits, kas, savukārt, sabiedrībai var radīt neuzticamību šādai SLO.

Nodarījuma aktualitāte:
Šobrīd SLO valdes locekļiem Likumā nav noteikta nedz pienākumi, nedz administratīvā atbildība sabiedriskā labuma jomā.
Pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju praksē katru gadu ir gadījumi, kad SLO nenodrošina SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietojumu atbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim un Likuma 11. panta SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumu ievērošanu. Līdz ar to šādai SLO tiek pieņemts lēmums par SLO statusa atņemšanu. VID, veicot SLO uzraudzības funkciju, ir konstatējis arī atsevišķus gadījumus, kad SLO personas saņem nesamērīgi lielu atlīdzību par darbību SLO, kas ir nepamatota ar veicamajiem darbiem un neatbilst SLO finansiālajam stāvoklim. Proti, šobrīd ir neiespējami noteikt precīzu skaitu ar veiktajiem pārkāpumiem, kas attiecas uz SLO finanšu līdzekļu, mantas vai ziedojumu izlietojumu, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jo vairākums gadījumos, kad VID konstatē SLO šo pārkāpumu, tiek konstatēti arī citi normatīvo aktu pārkāpumi, līdz ar to lēmums par SLO statusa atņemšanu tiek pieņemts, iekļaujot tajā visus konstatētos pārkāpumus.
No augstāk minētā izriet, ka, ja SLO valdes loceklim netiks noteikti pienakumi un atbildība sabiedriskā labuma jomā, pastāv risks, ka arī turpmāk valdes loceklis, kurš nav nodrošinājis SLO mantas un finanšu līdzekļu atbilstošu izlietošanu, darbojoties citā SLO, arī nenodrošinās tās mantu, finanšu līdzekļu un ziedojumu atbilstošu izlietošanu. Rezultātā netiks veicināta SLO mērķu sasniegšana - sabiedriskā labuma sniegšana.

19. panta otrā daļa
Par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, neievērojot šā likuma 12. pantā minētos sabiedriskā labuma organizācijas darbības ierobežojumus, piemēro naudas sodu valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim no piecām līdz četrsimt naudas soda vienībām.

Nodarījuma bīstamība: Likumprojektā ietvertā Likuma 12.¹ panta trešajā daļā ir noteikts, ka SLO valdes loceklis vada SLO darbu tā, lai nodrošinātu SLO darbību atbilstoši attiecīgās SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, ievērojot šā Likuma nosacījumus, kas palīdzēs nodrošināt SLO pieejamo mantu, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu atbilstoši konkrētās SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, kas ir vērsts uz sabiedriskā labuma darbību, kā rezultātā sabiedrībai tiks sniegts sabiedriskais labums. Pretējā gadījumā sabiedrībai netiks sniegts tai nepieciešamais sabiedriskais labums. Šis kaitējums sabiedrībai ir neatgriezenisks, jo valsts, izvērtējot SLO plānotās aktivitātes, izvērtē to nepieciešamību konkrētajā laika brīdī (piemēram, palīdzība cilvēkiem dabas katastrofas gadījumā nebūs aktuāla pēc attiecīgā pārkāpuma konstatēšanas un kaitējumu sabiedrībai no attiecīgā atbalsta nesaņemšanas vairs nebūs iespējams novērst). Tāpat tiktu radītas šaubas, vai SLO valdes loceklis vispār ir vēlējies, lai attiecīgā SLO sabiedrībai sniegtu tai paredzēto sabiedrisko labumu.

SLO valdes loceklim Likumprojektā ir noteikts pienākums vadīt SLO darbu tā, lai nodrošinātu SLO darbību un SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu atbilstoši attiecīgās SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, ievērojot šā likuma nosacījumus, vienlaikus šādi nodrošinot VID un Komisijai iespēju veikt efektīvu SLO darbības uzraudzību. Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību valdes loceklim par SLO darbību, kas neatbilst likumiem, statūtiem un par šā Likuma 12. pantā minēto SLO darbības ierobežojumu nenodrošināšanu. Šādā gadījumā VID vērtētu apstākli vai SLO valdes loceklis ir pienācīgi pildījis savus pienākumus un vadījis SLO darbu tā, lai nodrošinātu atbilstošu SLO darbību.

Sabiedriskais kaitīgums: Sabiedriskais kaitīgums un sabiedriskā labuma guvēju skaits var atšķirties atkarībā no attiecīgā brīža situācijas un nesaņemtā sabiedriskā labuma. Piemēram, SLO līdzekļi, kas nepienācīgi izlietoti, sākotnēji tika paredzēti personas veselībai svarīgai manipulācijai, taču rezultātā personai manipulācija netiek veikta. Likumprojekta mērķis, nosakot administratīvo atbildību valdes loceklim, paredz valdes loceklim, īstenojot SLO mērķus, veikt pārdomātu un mērķtiecīgu rīcību.

Nodarījuma sekas: Nodarījums pēc būtības liedz nodrošināt sabiedrisko labumu. Kā norādīts iepriekš, nesniedzot sabiedrībai nepieciešamo labumu konkrētajā brīdī (augstāk minētais piemērs par personai nepieciešamo veselības manipulāciju), pastāv iespējamība, ka personas, kurai sabiedriskais labums netika sniegts, veselībai radītās sekas ir neatgriezeniskas. SLO valdes loceklis, nenodrošinot atbilstošu SLO darbību, var negatīvi ietekmēt sabiedrības sabiedriskā labuma guvuma apmēru un sabiedrībai var radīt neuzticamību šādai SLO.

Nodarījuma aktualitāte: Šobrīd SLO valdes locekļiem Likumā nav noteikta nedz pienākumi, nedz arī administratīvā atbildība sabiedriskā labuma jomā.
Pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju, praksē ir gadījumi, kad SLO valdes locekļi vada SLO darbu un nenodrošina atbilstošu SLO darbību. Līdz ar to šādai SLO tiek pieņemts lēmums par SLO statusa atņemšanu.
No augstāk minētā izriet, ka pastāv risks, ka arī turpmāk SLO valdes locekļi vadīs SLO darbu tā, ka netiks nodrošināta SLO darbība atbilstoši Likumā noteiktajam, neveicinot SLO mērķu sasniegšanu un nesniedzot sabiedrisko labumu.
Kā jau skaidrots iepriekš, šobrīd ir neiespējami noteikt precīzu skaitu ar veiktajiem pārkāpumiem, jo vairumā gadījumos, kad VID konstatē SLO šo pārkāpumu, tiek konstatēti arī citi normatīvo aktu pārkāpumi, līdz ar to lēmums par SLO statusa atņemšanu tiek pieņemts, iekļaujot tajā visus konstatētos pārkāpumus.

19. panta trešā daļa
Ja sabiedriskā labuma organizācija veic saimniecisko darbību, kas neveicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, piemēro naudas sodu valdes vai citu pārvaldes vai vadības institūciju (ja tādas izveidotas) loceklim no piecām līdz četrsimt naudas soda vienībām.

Nodarījuma bīstamība: Saskaņā ar Likumprojektā ietvertā Likuma 10.¹ pantu, SLO veic tādu saimniecisko darbību, kas veicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību. Šā likuma izpratnē par saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība par atlīdzību, kas nav sabiedriskā labuma darbība. Saskaņā ar Likumprojektā iekļauto Likuma 12.¹ panta trešo daļu valdes loceklis vada SLO darbu tā, lai SLO saimnieciskā darbība veicinātu SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu. Jānorāda, ka joma, kurā SLO veic saimniecisko darbību, nav stingri nosakāma. Noteicošais faktors saimnieciskās darbības jomai ir veicamās saimnieciskās darbības rezultātā attiecīgās SLO sabiedriskā labuma darbības veicināšana.
Vienlaikus SLO, kas veic saimniecisko darbību un tās saimnieciskās darbības ienākumi tiek novirzīti SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, nav UIN maksātājas. SLO, veicot saimniecisko darbību, kas neveicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību, rada valsts atbalsta un tirgus kropļošanas riskus.

Sabiedriskais kaitīgums: Ņemot vērā, ka SLO nereti veic saimniecisko darbību dažādās jomās, tajā skaitā jomās, kas tieši nav saistītas ar SLO sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu, ir svarīgi nodrošināt sabiedrības interešu aizstāvību, paredzot SLO iespēju veikt tikai tādu saimniecisko darbību, kas veicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību, šādi novēršot valsts atbalsta un tirgus kropļošanas riskus.

Nodarījuma sekas: Pārkāpumi sabiedriskā labuma jomā, kas saistīti ar SLO valdes locekļa pienākumu vadīt SLO darbu un nodrošināt SLO saimniecisko darbību tā, lai tā veicinātu SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību, var negatīvi ietekmēt gan juridiskas personas, gan fiziskas personas, kas veic uzņēmējdarbību vai saimniecisko darbību līdzvērtīgā jomā un veicot atbilstošus ienākuma nodokļa maksājumus, šādā veidā radot valsts atbalsta un tirgus kropļošanas riskus.

Nodarījuma aktualitāte: Šobrīd SLO valdes locekļiem Likumā nav noteikta nedz pienākumi, nedz arī administratīvā atbildība sabiedriskā labuma jomā.
Pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju, no 1652 esošajām SLO 748 veic saimniecisko darbību. Praksē konstatētas SLO, kuras veic saimniecisko darbību, kas neveicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību. Līdz ar to šādas SLO saņem valsts atbalstu, vienlaikus kropļojot tirgu.
Likumprojekts paredz, ka SLO atsevišķos gadījumos varēs veikt neierobežotu saimniecisko darbību. Līdz ar to pieaug risks, ka saimnieciskās darbības neierobežota veikšana varētu tikt izmantota ļaunprātīgi, novēršoties no SLO sabiedriskā labuma mērķa sasniegšanas.

Izmantotā pieeja soda apmēra noteikšanai:
SLO ir vienīgās pēc savas būtības un darbības, tāpēc, nosakot soda apmēru, nav iespējams par paraugu ņemt kādu no jau spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā, ka SLO statusu var iegūt NVO, kā arī RO, pēc līdzības varētu piemērot Biedrību un nodibinājumu likumā vai Reliģisko organizāciju likumā izmantoto pieeju soda apmēra noteikšanai, taču Biedrību un nodibinājumu likuma 49. pants nosaka valdes un citu institūciju locekļu atbildību, nenosakot administratīvo atbildību. Arī Reliģisko organizāciju likumā administratīvā atbildība nav noteikta.

Administratīvajiem pārkāpumiem, kas noteikti Likumprojektā, nav noteikts pamatsods – brīdinājums, jo šajās normās noteikto pārkāpumu izdarīšana ir uzskatāmas par nodarītām un nenovēršamām darbībām, kuras būtu jāsoda, piemērojot pamatsodu – naudas sodu (saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu, viena naudas soda vienība ir pieci euro).

Likumprojekts visām tajā iekļautajām administratīvās atbildības normām neparedz noteikt dažādu naudas soda apmēru, nosakot apakšējo un augšējo naudas soda apmēru, sākot no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām. Vienlaicīgi izvērtējot, kurš pārkāpums ir bīstamāks, nodarot lielāku un būtiskāku kaitējumu sabiedrībai un radot lielākas vai mazākas sekas. Piemēram, ja valdes locekļa rīcības dēļ SLO ir nodarīti zaudējumi, kas ir līdz piecām valstī noteiktajām minimālajām algām, tad paredzamais sods atkarībā no lietas apstākļiem, nosakāms no 5 līdz 140 naudas soda vienībām, ja no piecām līdz desmit valstī noteiktajām minimālajām algām, attiecīgi piemērojams sods no 140 līdz 280 naudas soda vienībām, savukārt, ja no desmit un augstāk valstī noteiktajām minimālajām algām, piemērojams sods no 280 līdz 400 naudas soda vienībām. Šāda pieeja sniedz VID iespēju, izvērtējot izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, noteikt samērīgāko soda apmēru.

Administratīvā akta prioritātes princips:
Vērtējot administratīvā akta izdošanas prioritātes principu, var secināt, ka valdes locekļa pārkāpums saistīts ar nepienācīgu pienākumu izpildi, kā rezultātā SLO darbība un tās finanšu līdzekļu, mantas vai ziedojumu izlietošana notiek neatbilstoši likumiem un tās statūtos noteiktajam, kas uzskatāms par jau izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un minētā rīcība ir neatgriezeniska (sabiedrība nesaņem sabiedrisko labumu). Līdz ar to konkrētajā gadījumā prioritāte ir administratīvā soda noteikšanai nevis administratīvā akta izdošanai.

Kriminālatbildība:
Par SLO valdes locekļa izdarīto pārkāpumu sabiedriskā labuma jomā, kas saistīti ar SLO finanšu līdzekļu un mantas sadali starp valdes locekļiem vai to laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, kura sekas nav novēršamas un ir ar augstu bīstamības pakāpi, kā vēl viens alternatīvais risinājums tika izvērtēta kriminālatbildība, taču tika secināts, ka lielā daļā gadījumu administratīvās atbildības ieviešana ir samērīgāka salīdzinājumā ar radītā kaitējuma būtiskumu.

Likumprojekta administratīvās atbildības izskatīšana Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā
Likumprojekta administratīvās atbildības normu nepieciešamība tika skatīta Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā (turpmāk – darba grupa). Darba grupas sēdēs, kas notika 2022. gada 16. martā un 2022. gada 20. oktobrī FM un VID, izklāstot argumentus par administratīvās atbildības normu nepieciešamību Likumprojektā, diemžēl, darba grupas atbalstu neguva. Izvērtējot darba grupā paustos viedokļus, darba grupas ieskatā pastāv vairākas alternatīvas gadījumos, kad SLO pašu izvirzītos mērķus apzināti nesasniedz vai neievēro Likumā noteiktos darbības ierobežojumus vai mantas vai finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumus, proti, Likumā paredzētās VID tiesības atņemt SLO statusu, iespēja piemērot arī Krimināllikumā paredzēto atbildību, kā arī darboties Administratīvā procesa likuma ietvaros. Tādējādi administratīvās atbildības normu iekļaušana Likumprojektā nebūtu atbalstāma. Lai arī viedokļi tika saņemti tikai no atsevišķiem darba grupas locekļiem, taču balsojuma, kas notika pēc principa “klusēšana – piekrišana”, rezultātā darba grupa neatbalstīja administratīvās atbildības normu iekļaušanu Likumprojektā. Zemāk atspoguļoti darba grupas sēdes laikā saņemtie darba grupas dalībnieku viedokļi.

Darba grupas Tieslietu ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka administratīvās atbildības normas Likumā nav atbalstāmas. Būtu nepieciešams izvērtēt citus alternatīvus no pārkāpuma izdarīšanas atturošus līdzekļus, piemēram, ja SLO tiek piešķirti dažādi labumi no valsts puses, tad pēc pārkāpuma konstatēšanas šos labumus no SLO pieprasīt atpakaļ. Tieslietu ministrijas pārstāvja ieskatā SLO statusa atņemšana ir pietiekošs rīks, lai SLO atturētu no pārkāpuma veikšanas un nepieciešamības gadījumā ir iespēja darboties arī Administratīvā procesa likuma ietvaros.

FM ieskatā piedāvātais risinājums Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākt administratīvo procesu, uzliekot par pienākumu valdes loceklim atgriezt SLO nepienācīgi izlietotos SLO līdzekļus vai mantu, nebūtu efektīvs, jo šāda valdes locekļa rīcība, kad SLO nauda vai manta tika iztērēta neatbilstoši SLO statūtos vai Likumā noteiktajam (piemēram, valdes loceklis savām vajadzībām iegādājies automobili, izmantojot SLO naudu, nevis novirzījis šos līdzekļus vajadzīgajā brīdī atbilstoši mērķim krīzē cietušās personas atbalstam), uzskatāma par jau izdarītu pārkāpumu, kas vairs nav novēršams un minētā rīcība ir neatgriezeniska, proti, sabiedrībai tika nodarīts neatgriezenisks kaitējums, liedzot sabiedrībai tai nepieciešamo labumu attiecīgajā brīdī. Sekas šādam pārkāpumam var būt nenovēršamas arī faktiski, piemēram, kad SLO līdzekļi, kas sākotnēji tika paredzēti personas veselībai vai dzīvībai svarīgai operācijai, taču nepienācīgi izlietoto SLO līdzekļu rezultātā personai operācija netika veikta, pienākums atgriezt SLO nepienācīgi izlietotos SLO līdzekļus nebūs aktuāls pēc vairākiem gadiem, kad šie līdzekļi administratīvā procesa ietvaros tiks atgriezti, jo pastāv iespējamība, ka personas, kurai sabiedriskais labums netika sniegts, veselībai radītās sekas būs neatgriezeniskas vai persona būs mirusi. Turklāt svarīgs ir fakts, ka nepienācīgi izlietotie naudas līdzekļi ir SLO rīcībā, tādējādi jau šobrīd civiltiesiskajās attiecībās (starp SLO un valdi vai citu pārvaldes vai vadības institūciju) darbojas regulējums attiecībā uz zaudējumu atlīdzību, proti, jau šobrīd SLO var atprasīt no valdes locekļa vai vadības institūcijas locekļa viņu darbības vai bezdarbības rezultātā radītos zaudējumus. Administratīvā procesa laikā būs nepieciešams pierādīt konkrētā valdes locekļa vai vadības institūcijas locekļa vainu pārkāpuma izdarīšanā, turklāt, ieguldot lielu administratīvo resursu pierādījumu vākšanā to attiecināmības, lietderīguma un samērīguma izvērtēšanā, kā rezultātā valsts budžetā vai sabiedrības labklājības nodrošināšanai faktiska pienesuma, vairumā gadījumu, nebūs. Proti, kas attiecas uz valsts budžeta ietekmi no valdes locekļa vai vadības institūcijas locekļa atgūtie naudas līdzekļi nonāks atpakaļ SLO īpašumā, par kuru tālāku izlietojumu lems attiecīgie jaunievēlētie SLO valdes locekļi vai vadības institūcijas locekļi, kas naudas līdzekļus atgrieza SLO īpašumā. Savukārt, konstatētā pārkāpuma rezultātā Organizācijai SLO statuss būs atņemts, un attiecīgi valsts nevarēs īstenot Likumā noteikto kontroli pār šiem atgūtajiem naudas līdzekļiem, tādējādi pastāv varbūtība, ka atgūtie naudas līdzekļi nonāks sabiedrības labklājības nodrošināšanai būtiski samazinās. Ņemot vērā sabiedriskā labuma būtisku nepieciešamību sabiedrībai attiecīgajā brīdī īstenot sabiedrības labklājībai nepieciešamos pasākumus, prioritāte ir administratīvā soda noteikšanai nevis administratīvā akta izdošanai.

Tāpat arī vērtējot izteikto priekšlikumu atgūt ziedotājam piešķirto nodokļu atvieglojumu vai atmaksāto IIN, FM neuzskata par efektīvu risinājumu, jo šis paredzams kā sarežģīts, laikietilpīgs un nelietderīgs process, kas personai, kura veikusi ziedojumu, radīs papildus izdevumus nokavējuma naudas apmērā, jo nodokļa maksājums, par kuru tika saņemts nodokļa atvieglojums, valsts budžetā netika iemaksāts noteiktajā termiņā. Rezultātā šāda pieeja radītu sabiedrības neizpratni un attiecīgi neuzticību filantropijai valstī. Proti, ziedotājs ir izdarījis savu izvēli ar SLO starpniecību palīdzēt noteiktai sabiedrības daļai un, ja SLO valdes loceklis ir rīkojies negodprātīgi ar SLO līdzekļiem, nav pieļaujams, ka rezultātā cieš ziedotājs. Jau augstāk minēts, ka ziedotājs kā privātpersona paļaujas, ka valsts ziedotāja vietā kontrolēs attiecīgo SLO, lai privātpersonas ziedojums tiktu izmantots sabiedriskā labuma mērķiem. Vienlaikus VID rastos papildu administratīvais slogs šo piemēroto nodokļu atvieglojumu atgriešanas administrēšanā, proti, VID būs nepieciešams apzināt visus ziedotājus, kuru ziedojumi tika nelietderīgi izmantoti, kas arī rada neizpratni, kā noteikt to, kura ziedotāja ziedotie līdzekļi tika nepienācīgi izmantoti konkrētajā gadījumā.

Darba grupas ģenerālprokuratūras pārstāvis vērsa uzmanību, ka SLO ir NVO un RO, kas ir privāto tiesību subjekti. Līdz ar to paredzēt administratīvo atbildību privātai personai par to, ka tā savu naudu izmantos citiem mērķiem, nekā likumdevējs to ir paredzējis (SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais sabiedriskā labuma mērķis), juridiski nebūtu korekti. Papildus tika norādīts, ka SLO ir divas sekojošas iespējas izlietot savu naudu un mantu:
1) atbilstoši SLO statusam – statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam sabiedriskā labuma mērķim;
2) vai pretēji – neatbilstoši SLO statusam, izlietojot naudu un mantu pēc saviem ieskatiem. Arī ziedojumu rezultātā iegūtā nauda un manta ir SLO rīcībā. Turklāt pati SLO ir atbildīga pret ziedotāju. Gadījumos, kad ziedotāji tiek apkrāpti, būtu piemērojama Krimināllikumā paredzētā atbildība (177., 179. vai 218. pants).

Attiecībā uz ierosinājumu piemērot kriminālatbildību, FM ieskatā priekšlikums ziedotājiem, kuri tikuši apkrāpti, kriminālprocesa ietvaros atgūt no valdes locekļa nepamatoti izlietotos SLO līdzekļus vai mantu, būs laikietilpīgs un ne vienmēr efektīvs process, jo nodarījuma apmērs var būt mērāms gan viena euro, gan vairāku tūkstošu euro apmērā. Kriminālprocesa uzsākšanai būtu nepieciešams apzināt visus cietušos (ziedotājus), kas lielākajā daļā gadījumu būtu faktiski neiespējami, jo ziedotājs ne vienmēr interesējas un ne vienmēr var iegūt detalizētu informāciju par viņa ziedotās naudas vai mantas izlietojumu. Ziedotājs ir paļāvies, ka SLO tiek uzraudzītas no valsts puses, kas rada pārliecību, ka veiktais ziedojums sasniegs sabiedriskā labuma guvēju tam nepieciešamajā brīdī. Turklāt, bieži vien ziedotāji vēlas palikt anonīmi, kas vēl vairāk sarežģītu ziedotāju apzināšanu.

Vienlaikus darba grupas ģenerālprokuratūras pārstāvis vērsa uzmanību, ka Komerclikums neparedz administratīvo atbildību valdes loceklim un arī SLO gadījumā atbildība būtu vērtējama kā klasisks administratīvais process. Valsts privāto tiesību subjektam piešķir papildus tiesības, šajā gadījumā tiek piešķirts SLO statuss ar konkrētiem nosacījumiem. Gadījumos, kad SLO tai uzliktos pienākumus neievēro, SLO statuss tiek atņemts. Taču pastāv arī iespēja atsevišķos gadījumos izteikt brīdinājumu Administratīvā procesa likuma ietvaros, neatņemot statusu uzreiz. Taču, ja SLO turpina neievērot tai uzliktos pienākumus vai pārkāpums ir būtisks un neatgriezenisks, SLO būtu atņemams SLO statuss.

FM ieskatā ir svarīgi norādīt, kāpēc administratīvā atbildība būtu piemērojama tieši SLO valdes loceklim, nevis pašai SLO. Proti, darba grupas ģenerālprokuratūras pārstāvis vērsa uzmanību, ka Komerclikums neparedz administratīvo atbildību valdes loceklim un arī SLO gadījumā atbildība būtu vērtējama kā klasisks administratīvais process. Taču, lai arī Komerclikumā, Biedrību un nodibinājumu likumā vai Reliģisko organizāciju likumā šāda administratīvā atbildība tieši valdes loceklim netiek paredzēta, tomēr par atsevišķiem pārkāpumiem, kas minēti Grāmatvedības likumā, administratīvā atbildība grāmatvedības jomā tiek piemērota uzņēmuma, tostarp arī NVO un RO vadītājam (skatīt Grāmatvedības likuma 1. panta pirmo daļu), jo uzņēmuma vadītājs ir tā atbildīgā persona uzņēmumā, kas ir pieļāvusi pārkāpumu. Līdz ar to arī būtu atzīstams par samērīgu risinājums, ka arī par Likumā paredzētajiem pārkāpumiem SLO valdes loceklis ir atzīstams par to personu, kurai piemērojama administratīvā atbildība, jo šī persona rīkojusies negodprātīgi vai nepamatoti pieļāvusi citas personas negodprātīgu rīcību ar SLO līdzekļiem vai mantu, proti, savu amata pienākumu izpildes laikā (īstenojot juridiskās personas rīcībspēju) nav ievērojusi normatīvo aktu regulējumu.

Darba grupā viedokli izteica arī darba grupas VID pārstāvis, vēršot uzmanību, ka NVO ar SLO statusu būtu nošķirama no NVO Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē. VID pārstāvja ieskatā, Ģenerālprokuratūras pārstāvja viedoklis ir atbalstāms attiecībā uz klasiskām NVO, jo tās ir tiesīgi izlietot savu naudu un mantu, kā arī mainīt izlietojuma mērķi pēc saviem ieskatiem. Taču attiecībā uz NVO, kurām ir piešķirts SLO statuss, proti, NVO, kas ir izveidotas ar noteiktu sabiedriskā labuma mērķi un šādā veidā vēlas darboties sabiedrības labā, sniedzot iespēju ziedotājiem izmantot nodokļu atvieglojumus saziedotajiem līdzekļiem SLO 2 (ziedojot NVO, kurai nav SLO statuss vai ir SLO 1, nodokļu atvieglojumi ziedotājiem par veiktajiem ziedojumiem netiek piemēroti), tādējādi veicot daļēju valsts uzticēto funkciju izpildi attiecīgajā jomā. Vienlaikus SLO (gan SLO 1, gan SLO 2) gūst priekšrocības no tā, ka tās arī turpmāk nebūs UIN maksātāji, ja saimnieciskās darbības ienākumus izmantos tikai attiecīgās SLO statūtos noteiktā sabiedriskā labuma mērķa sasniegšanai vai ieguldot attiecīgās SLO saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Nav pieļaujams, ka SLO nauda un manta tiek izlietota neatbilstoši SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam sabiedriskā labuma mērķim.
No brīža, kad Organizācijai ir piešķirts SLO statuss, SLO ir pienākums ievērot Likumā noteiktos ierobežojumus. Ja NVO vēlas izlietot savu naudu un mantu, kā arī mainīt izlietojuma mērķi pēc saviem ieskatiem, neveicot darbību sabiedrības labā noteiktajā jomā, tad šādām NVO nevajadzētu pieteikties SLO statusam, jo pēc būtības jau sākotnēji netika plānots sniegt sabiedrisko labumu. Attiecīgi organizācijām, kurām ir piešķirts SLO statuss, nav rīcības brīvības, taču ir noteikts pienākums darboties un izlietot līdzekļus atbilstoši SLO statūtos un Likumā noteiktajam attiecīgajā jomā vai jomās, ja tādas ir vairākas, kurā ir piešķirts SLO statuss. VID ir tiesības atņemt SLO statusu, taču tās ir sekas konkrētajai SLO, nevis valdes loceklim, kurš ir pieļāvis, ka SLO nauda vai manta tika izlietota neatbilstoši SLO statūtos un Likumā noteiktajam. Proti, ja SLO valdes loceklis ir pieļāvis, ka SLO nauda vai manta ir izlietoti neatbilstoši SLO statūtos un Likumā noteiktajam, šobrīd sekas nav paredzētas, līdz ar to pastāv iespēja, ka šāda valdes locekļa darbība varētu atkārtoties, jo valdes loceklis apzinās, ka viņa nodarījumam sekas neiestāsies. VID pārstāvis uzsvēra, ka SLO statuss ir valsts funkcija, kura ir deleģēta privātajiem subjektiem, savukārt privātie subjekti uzņemas atbildību izlietot naudu tā, kā tas ir noteikts statūtos un Likumā. Administratīvā atbildība veidota ar mērķi valdes loceklim īstenot pārdomātu un mērķtiecīgu rīcību. Administratīvās atbildības normas netiek paredzētas, lai godprātīgu valdes locekli atturētu no palīdzības sniegšanas sabiedrībai.

FM pievienojas darba grupas VID pārstāvja viedoklim, kā arī uzklausot citu darba grupas locekļu izteiktos viedokļus, piekrīt, ka NVO ir privāto tiesību subjekti, taču brīdī, kad NVO tiek piešķirts SLO statuss, tām tiek uzticēta valsts funkciju daļēja izpilde, tostarp, kad persona, kas ir ziedojusi SLO 2 un ir izmantojusi valsts piešķirto nodokļu atvieglojumu vai ziedojuma summu iekļāvusi attaisnotajos izdevumos, paļaujas uz SLO 2 valdes locekļu godprātību, ka ziedojums tiks izlietots SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kurās darbojas attiecīgā SLO un sabiedrībai tiks sniegts uz attiecīgo brīdi nepieciešamais labums. Vienlaikus persona apzinās, ka, saņemot valsts piešķirto nodokļu atvieglojumu vai ziedojuma summu iekļaujot attaisnotajos izdevumos, valsts veic kontroles funkciju, proti, uzrauga SLO 2, lai tā nodrošinātu, ka personas ziedojums SLO 2 sasniedz sabiedriskā labuma guvējus. Ņemot vērā visu augstāk minēto, SLO valdes loceklim par noteiktiem pārkāpumiem kā atbilstošākais un samērīgākais atbildības veids par nodarītajiem pārkāpumiem būtu nosakāma administratīvā atbildība.

Rezumējot, FM uzskata, ka darba grupas piedāvātie risinājumi (proti, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākt administratīvo procesu, uzliekot par pienākumu valdes loceklim atgriezt SLO nepienācīgi izlietotos SLO līdzekļus vai mantu, atgūt ziedotājam piešķirto nodokļu atvieglojumu vai atmaksāto IIN, piemērot kriminālatbildību) nav uzskatāmi par efektīvu risinājumu. Piedāvātie risinājumi var radīt nesamērīgus papildus izdevumus ne tikai pašai SLO vai SLO valdes loceklim, bet arī valsts pārvaldei un ziedotājiem, tostarp ziedotājiem, kas ziedojuši SLO 2. Turklāt ne visos gadījumos ir iespējams apzināt visus iesaistītos ziedotājus, kurus attiecīgā SLO vai SLO valdes locekļa rīcība ir ietekmējusi. Jāņem vērā arī tas, ka SLO vai SLO valdes locekļa rīcība ir vērtējama kā neatgriezeniska, tātad uzskatāma par jau izdarītu pārkāpumu, kas vairs nav novēršams.

Likumprojekta 20. pants Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz administratīvos pārkāpumus sabiedriskā labuma darbības jomā, nepieciešams noteikt kompetento iestādi, kurai piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likumprojekts paredz kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā Likuma 18. pantā minētajiem pārkāpumiem veic VID.