23-TA-3035: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Pērnavas ielā 51C, Salacgrīvā, Limbažu novadā, 1/3 domājamās daļas pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.pants.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par nekustamā īpašuma “Pērnavas iela 51C, Salacgrīvā, Limbažu novadā”, 1/3 domājamās daļas pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamā īpašuma valstij piederošo 1/3 domājamo daļu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma valstij piederošās 1/3 domājamās daļas atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par nekustamā īpašuma “Pērnavas iela 51C, Salacgrīvā, Limbažu novadā”, 1/3 domājamās daļas pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamā īpašuma valstij piederošo 1/3 domājamo daļu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma valstij piederošās 1/3 domājamās daļas atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut VNĪ pārdot būvju nekustamā īpašuma Pērnavas ielā 51C, Salacgrīvā, Limbažu novadā, valstij piederošo 1/3 domājamo daļu, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums “Pērnavas iela 51C” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6615 510 0016) – piecas būves (būvju kadastra apzīmējumi 6615 010 0113 026, 6615 010 0113 028, 6615 010 0113 030, 6615 010 0113 031, 6615 010 0113 032) - Salacgrīvā, Limbažu novadā (turpmāk – nekustamais īpašums) ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000198564 (turpmāk – Zemesgrāmata). Nekustamais īpašums ir kopīpašums.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu 1/3 domājamo daļu apmērā Zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā (lēmuma datums: 2023.gada 13.februāris, pamats: Uzņēmumu reģistra 2021.gada 4.augusta lēmums par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra Nr. 6-12/79843, 2023.gada 19.janvāra valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts Nr.2329R/22-2 (turpmāk – Pārņemšanas akts).) Saskaņā ar Pārņemšanas aktu nekustamā īpašuma valstij piekritīgā 1/3 domājamā daļa pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar 2023.gada 19.janvāri.
Atbilstoši ierakstiem Zemesgrāmatā pēc faktiskā stāvokļa 2023.gada 16.augustā īpašuma tiesības uz atlikušajām domājamām daļām nostiprinātas: četrām fiziskām personām, katrai 1/15 domājamo daļu apmērā, vienai fiziskai personai -1/30 domājamo daļu apmērā, vienai juridiskai personai - 1/3 domājamo daļu apmērā, vienai juridiskai personai - 1/30 domājamo daļu apmērā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- būve – Šķūnis/noliktava/ (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 026) - Pērnavas ielā 51E, Salacgrīvā, Limbažu novadā; būves kopējā platība 416,6 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 1422 euro;
- būve – Kantoris /Brigādes ēka/ (kadastra apzīmējums 6615 010 0113 028) - Pērnavas ielā 51E, Salacgrīvā, Limbažu novadā; būves kopējā platība 68,6 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 4441 euro;
- būve – Virvju šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 030) - Pērnavas ielā 51E, Salacgrīvā, Limbažu novadā; būves kopējā platība 237,1 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 809 euro;
- būve – Sargu māja /caurlaide/ (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 031) - Pērnavas ielā 51E, Salacgrīvā, Limbažu novadā, būves kopējā platība 5,7 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 69 euro;
- būve - Piestātnes /3 gb./ (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 032), būves garums ir 63 m; būves galvenais lietošanas veids: 2151 - Ostas un kuģojamie kanāli; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 9861 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kopējā kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvāri ir 16602 euro.
Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā un NĪVKIS apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Saskaņā ar nekustamā īpašuma Pārņemšanas akta pielikumā norādīto informāciju, nekustamā īpašuma apsekošanā konstatēts:
-būves – šķūnis/noliktava (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 026) tehniskais stāvoklis raksturojams kā avārijas. Vizuāli apsekojot, var konstatēt, ka būves koka karkasa daļas, ir iztrupējušas, nedaudz sasvērušās. Jumta daļa bojāta, logu ailes bez stiklojuma. Ēkas durvis nav slēgtas. Var konstatēt, ka tā netiek lietota.
-būves – kantoris/brigādes ēka (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 028) tehniskais stāvoklis raksturojams kā neapmierinošs. Vizuāli apsekojot, var konstatēt, ka būve netiek izmantota. Dažām logu ailēm trūkst stiklojuma, lokālās vietās bojāts jumta segums un uz tā saaugusi zāle, sienās vērojami ķieģeļu izdrupumi.
-būves – virvju šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 030) tehniskais stāvoklis raksturojams kā avārijas. Vizuāli apsekojot, var konstatēt, ka būve tiek daļēji izmantota, būves koka karkasa daļas iztrupējušas, jumta segums vietām iebrucis. Logu un durvju ailes aizdarītas ar dēļiem.
-būves – sargu māja/caurlaide (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 031) vizuāli apsekojot, var konstatēt, ka būvei dabā saglabājušies tikai pamatu fragmenti.
-būves – piestātne (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 032) tehniskais stāvoklis raksturojams kā neapmierinošs. Vizuāli apsekojot, var konstatēt, ka inženierbūve nav norobežota, tai ir brīva pieeja pie atklātā ūdens, netiek uzturēta kārtībā.
Piekļuve būvēm ir ierobežota - teritorija, kurā būves atrodas, ir nožogota un noslēgta ar vārtiem.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma 1/3 domājamās daļas ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks ietverta informācija par nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju stāvokli.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un NĪVKIS datiem nekustamais īpašums atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6615 010 0113) - Pērnavas ielā 53, Salacgrīvā, Limbažu novadā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Kuivižu osta”, (nekustamā īpašuma kadastra numurs 6615 010 0113) - Salacgrīvā, Limbažu novadā, sastāvā un ierakstīta Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 752 uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Nekustamais īpašums atrodas Salacgrīvas ostas teritorijā.
Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešo daļu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas:
1) valsts un pašvaldības zeme un akvatorija;
2) navigācijas iekārtas un ierīces;
3) Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā — ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, valsts vai pašvaldības īpašumā esošās piestātnes, bet citās ostās — valsts vai pašvaldības īpašumā esošās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes;
4) ar valsts zemi saistītās valstij piekrītošās vai piederošās ēkas (būves).
Atbildot uz lūgumu sniegt informāciju par Salacgrīvas ostas teritorijas robežās esošo patstāvīgu ēku (būvju) nekustamo īpašumu, tostarp, šā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas pieļaujamību, ievērojot Ostu likuma regulējumu, Satiksmes ministrija 2023.gada 28.aprīļa vēstulē Nr. 03.1-04/1222 sniegusi šādu informāciju:
“…Ostu likuma 4.panta trešās daļas normas noteic, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija un ar valsts zemi saistītās valstij piekrītošās vai piederošās ēkas (būves). Līdz ar to atzīstams, ka valsts zemesgabalam atrodoties ostas pārvaldes valdījumā, ir jāvērtē situācija par ēku (būvju) saistību ar attiecīgo zemesgabalu, lai vienlīdz ar zemesgabalu būtu atzīstams, ka arī ēkas (būves) atrodas ostas pārvaldes valdījumā.
Būvju īpašumi kopīpašumā pieder vairākām privātpersonām, tostarp arī valstij Finanšu ministrijas personā. Atbilstoši Civillikuma 1068.pantam rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1072. un 1073.pantu katram kopīpašniekam ir tiesības viņam piederošo kopīpašuma daļu arī atsavināt, ievērojot pārējo kopīpašnieku pirmās rokas tiesības uz kopīpašuma daļas iegādi.
Atbilstoši faktiskiem apstākļiem, ka Būvju īpašumiem un Zemes īpašumam ir dažādi īpašnieki, to apvienošana vienotā īpašumā nav pieļaujama, un atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantam Būvju īpašumiem ir saglabājams patstāvīgu nekustamo īpašumu statuss.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Ostu likums nesatur aizliegumu īstenot valstij piederošo Būvju īpašumu domājamo daļu atsavināšanu.”
Salacgrīvas ostas pārvalde 2023.gada 18.aprīļa vēstulē Nr.1-12/43 “Par informācijas sniegšanu” informējusi, ka tai nav zināmi jebkādi nekustāmā īpašuma atsavināšanas ierobežojumi, vienlaicīgi norādot, ka saskaņā ar Ostu likumu 19.panta ceturtās daļas nosacījumiem, pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā neatkarīgi no tā piederības ir pašvaldībai.
Saskaņā ar Ostu likuma 6.panta otro daļu Ostas noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai uzturas ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde.
Salacgrīvas ostas noteikumi ir apstiprināti ar 2022.gada 28.aprīļa Limbažu novada domes lēmumu Nr.391 "Par Limbažu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu "Salacgrīvas ostas noteikumi" apstiprināšanu. Atbilstoši minēto noteikumu 4.punktā noteiktajam, šie noteikumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ienāk ostā, kā arī komercsabiedrībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras atrodas vai darbojas ostas teritorijā.
Ostu likuma 5. pantā “Ostu darbību reglamentējošie dokumenti” noteikts, ka ostas darbojas, pamatojoties uz Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, likumiem, Ministru kabineta izdotiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas noteikumiem. Mazo ostu darbību reglamentē arī ostu pārvalžu nolikumi.
Ievērojot minēto, nekustamā īpašuma valstij piederošās 1/3 domājamās daļas ieguvējam, realizējot savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Salacgrīvas ostas teritorijā, būs saistoši Salacgrīvas ostas noteikumi un Salacgrīvas ostas pārvaldes nolikums (apstiprināts ar Salacgrīvas novada domes 2016.gada 23.marta sēdes lēmumu Nr. 98, (protokols Nr. 4; 6.§), Grozījumi: Salacgrīvas novada domes 2020.gada 20.maija lēmums nr.199 (protokols Nr. 6; 27.§), Salacgrīvas novada domes 2020.gada 16.decembra lēmums nr.456 (protokols Nr. 16; 4.§), Limbažu novada domes 2021.gada 29.jūlija lēmums Nr.49 (protokols Nr.4, 11.§), Limbažu novada domes 2021.gada 23.decembra lēmums Nr.675 (protokols Nr.13, 43.§). Tā, piemēram, saskaņā ar Salacgrīvas ostas pārvaldes nolikuma 40.3.apakšpunktu zemes nomas maksas iekasēšanu nodrošina ostas pārvaldnieks.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu 1/3 domājamo daļu apmērā Zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā (lēmuma datums: 2023.gada 13.februāris, pamats: Uzņēmumu reģistra 2021.gada 4.augusta lēmums par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra Nr. 6-12/79843, 2023.gada 19.janvāra valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts Nr.2329R/22-2 (turpmāk – Pārņemšanas akts).) Saskaņā ar Pārņemšanas aktu nekustamā īpašuma valstij piekritīgā 1/3 domājamā daļa pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar 2023.gada 19.janvāri.
Atbilstoši ierakstiem Zemesgrāmatā pēc faktiskā stāvokļa 2023.gada 16.augustā īpašuma tiesības uz atlikušajām domājamām daļām nostiprinātas: četrām fiziskām personām, katrai 1/15 domājamo daļu apmērā, vienai fiziskai personai -1/30 domājamo daļu apmērā, vienai juridiskai personai - 1/3 domājamo daļu apmērā, vienai juridiskai personai - 1/30 domājamo daļu apmērā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- būve – Šķūnis/noliktava/ (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 026) - Pērnavas ielā 51E, Salacgrīvā, Limbažu novadā; būves kopējā platība 416,6 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 1422 euro;
- būve – Kantoris /Brigādes ēka/ (kadastra apzīmējums 6615 010 0113 028) - Pērnavas ielā 51E, Salacgrīvā, Limbažu novadā; būves kopējā platība 68,6 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 4441 euro;
- būve – Virvju šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 030) - Pērnavas ielā 51E, Salacgrīvā, Limbažu novadā; būves kopējā platība 237,1 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 809 euro;
- būve – Sargu māja /caurlaide/ (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 031) - Pērnavas ielā 51E, Salacgrīvā, Limbažu novadā, būves kopējā platība 5,7 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 69 euro;
- būve - Piestātnes /3 gb./ (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 032), būves garums ir 63 m; būves galvenais lietošanas veids: 2151 - Ostas un kuģojamie kanāli; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 9861 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kopējā kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvāri ir 16602 euro.
Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā un NĪVKIS apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Saskaņā ar nekustamā īpašuma Pārņemšanas akta pielikumā norādīto informāciju, nekustamā īpašuma apsekošanā konstatēts:
-būves – šķūnis/noliktava (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 026) tehniskais stāvoklis raksturojams kā avārijas. Vizuāli apsekojot, var konstatēt, ka būves koka karkasa daļas, ir iztrupējušas, nedaudz sasvērušās. Jumta daļa bojāta, logu ailes bez stiklojuma. Ēkas durvis nav slēgtas. Var konstatēt, ka tā netiek lietota.
-būves – kantoris/brigādes ēka (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 028) tehniskais stāvoklis raksturojams kā neapmierinošs. Vizuāli apsekojot, var konstatēt, ka būve netiek izmantota. Dažām logu ailēm trūkst stiklojuma, lokālās vietās bojāts jumta segums un uz tā saaugusi zāle, sienās vērojami ķieģeļu izdrupumi.
-būves – virvju šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 030) tehniskais stāvoklis raksturojams kā avārijas. Vizuāli apsekojot, var konstatēt, ka būve tiek daļēji izmantota, būves koka karkasa daļas iztrupējušas, jumta segums vietām iebrucis. Logu un durvju ailes aizdarītas ar dēļiem.
-būves – sargu māja/caurlaide (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 031) vizuāli apsekojot, var konstatēt, ka būvei dabā saglabājušies tikai pamatu fragmenti.
-būves – piestātne (būves kadastra apzīmējums 6615 010 0113 032) tehniskais stāvoklis raksturojams kā neapmierinošs. Vizuāli apsekojot, var konstatēt, ka inženierbūve nav norobežota, tai ir brīva pieeja pie atklātā ūdens, netiek uzturēta kārtībā.
Piekļuve būvēm ir ierobežota - teritorija, kurā būves atrodas, ir nožogota un noslēgta ar vārtiem.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma 1/3 domājamās daļas ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks ietverta informācija par nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju stāvokli.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un NĪVKIS datiem nekustamais īpašums atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6615 010 0113) - Pērnavas ielā 53, Salacgrīvā, Limbažu novadā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Kuivižu osta”, (nekustamā īpašuma kadastra numurs 6615 010 0113) - Salacgrīvā, Limbažu novadā, sastāvā un ierakstīta Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 752 uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Nekustamais īpašums atrodas Salacgrīvas ostas teritorijā.
Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešo daļu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas:
1) valsts un pašvaldības zeme un akvatorija;
2) navigācijas iekārtas un ierīces;
3) Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā — ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, valsts vai pašvaldības īpašumā esošās piestātnes, bet citās ostās — valsts vai pašvaldības īpašumā esošās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes;
4) ar valsts zemi saistītās valstij piekrītošās vai piederošās ēkas (būves).
Atbildot uz lūgumu sniegt informāciju par Salacgrīvas ostas teritorijas robežās esošo patstāvīgu ēku (būvju) nekustamo īpašumu, tostarp, šā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas pieļaujamību, ievērojot Ostu likuma regulējumu, Satiksmes ministrija 2023.gada 28.aprīļa vēstulē Nr. 03.1-04/1222 sniegusi šādu informāciju:
“…Ostu likuma 4.panta trešās daļas normas noteic, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija un ar valsts zemi saistītās valstij piekrītošās vai piederošās ēkas (būves). Līdz ar to atzīstams, ka valsts zemesgabalam atrodoties ostas pārvaldes valdījumā, ir jāvērtē situācija par ēku (būvju) saistību ar attiecīgo zemesgabalu, lai vienlīdz ar zemesgabalu būtu atzīstams, ka arī ēkas (būves) atrodas ostas pārvaldes valdījumā.
Būvju īpašumi kopīpašumā pieder vairākām privātpersonām, tostarp arī valstij Finanšu ministrijas personā. Atbilstoši Civillikuma 1068.pantam rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1072. un 1073.pantu katram kopīpašniekam ir tiesības viņam piederošo kopīpašuma daļu arī atsavināt, ievērojot pārējo kopīpašnieku pirmās rokas tiesības uz kopīpašuma daļas iegādi.
Atbilstoši faktiskiem apstākļiem, ka Būvju īpašumiem un Zemes īpašumam ir dažādi īpašnieki, to apvienošana vienotā īpašumā nav pieļaujama, un atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantam Būvju īpašumiem ir saglabājams patstāvīgu nekustamo īpašumu statuss.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Ostu likums nesatur aizliegumu īstenot valstij piederošo Būvju īpašumu domājamo daļu atsavināšanu.”
Salacgrīvas ostas pārvalde 2023.gada 18.aprīļa vēstulē Nr.1-12/43 “Par informācijas sniegšanu” informējusi, ka tai nav zināmi jebkādi nekustāmā īpašuma atsavināšanas ierobežojumi, vienlaicīgi norādot, ka saskaņā ar Ostu likumu 19.panta ceturtās daļas nosacījumiem, pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā neatkarīgi no tā piederības ir pašvaldībai.
Saskaņā ar Ostu likuma 6.panta otro daļu Ostas noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai uzturas ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde.
Salacgrīvas ostas noteikumi ir apstiprināti ar 2022.gada 28.aprīļa Limbažu novada domes lēmumu Nr.391 "Par Limbažu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu "Salacgrīvas ostas noteikumi" apstiprināšanu. Atbilstoši minēto noteikumu 4.punktā noteiktajam, šie noteikumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ienāk ostā, kā arī komercsabiedrībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras atrodas vai darbojas ostas teritorijā.
Ostu likuma 5. pantā “Ostu darbību reglamentējošie dokumenti” noteikts, ka ostas darbojas, pamatojoties uz Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, likumiem, Ministru kabineta izdotiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas noteikumiem. Mazo ostu darbību reglamentē arī ostu pārvalžu nolikumi.
Ievērojot minēto, nekustamā īpašuma valstij piederošās 1/3 domājamās daļas ieguvējam, realizējot savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Salacgrīvas ostas teritorijā, būs saistoši Salacgrīvas ostas noteikumi un Salacgrīvas ostas pārvaldes nolikums (apstiprināts ar Salacgrīvas novada domes 2016.gada 23.marta sēdes lēmumu Nr. 98, (protokols Nr. 4; 6.§), Grozījumi: Salacgrīvas novada domes 2020.gada 20.maija lēmums nr.199 (protokols Nr. 6; 27.§), Salacgrīvas novada domes 2020.gada 16.decembra lēmums nr.456 (protokols Nr. 16; 4.§), Limbažu novada domes 2021.gada 29.jūlija lēmums Nr.49 (protokols Nr.4, 11.§), Limbažu novada domes 2021.gada 23.decembra lēmums Nr.675 (protokols Nr.13, 43.§). Tā, piemēram, saskaņā ar Salacgrīvas ostas pārvaldes nolikuma 40.3.apakšpunktu zemes nomas maksas iekasēšanu nodrošina ostas pārvaldnieks.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai lietderīgi saglabāt valsts īpašumā tai piederošo nekustamā īpašuma 1/3 domājamo daļu, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma valsts 1/3 domājamās daļas atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Attiecīgi sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamā īpašuma valstij piederošo 1/3 domājamo daļu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Saskaņā ar Ostu likuma 19.panta ceturto daļu, ievērojot to, ka nekustamais īpašums atrodas Salacgrīvas ostas teritorijā, pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir Limbažu novada pašvaldībai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu. VNĪ lietvedībā nav saņemts rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma kopīpašnieku atsavināšanas ierosinājumi par kopīpašuma attiecību izbeigšanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus tās paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
Atsavināšanas likuma 11.panta trešajā daļā noteikts, ka vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 12.panta 6.punktu, sludinājumā un paziņojumā norādāma persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu atsavināšanas ierosinājumu esamību, kā arī termiņu, kādā minētās personas var iesniegt pieteikumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.panta otro daļu, šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam, gadījumā, ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkumu iesniegs vairāki nekustamā īpašuma kopīpašnieki, rīkojama izsole starp šīm personām; ja mēneša laikā šā likuma nekustamā īpašuma kopīpašnieki neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem viens no Nekustamā īpašuma 1/15 domājamās daļas īpašniekiem ir miris. Minētajai personai Zemesgrāmatā par labu Valsts ieņēmumu dienestam uz 1/15 domājamo daļu ir nostiprināta piedziņas atzīme 2687,93 euro apmērā. Uz rīkojuma projekta sagatavošanas brīdi nav informācijas, vai uz mirušās personas mantu, tostarp, nekustamā īpašuma 1/15 domājamo daļu, ir pieteikušies mantinieki, oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” nav izsludināta mantojuma atklāšanās.
Saskaņā ar Civillikuma 1072.pantu katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties, atbilstoši tās būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šā pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt.
Zemesgrāmatu likuma 1.pants nosaka, ka Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.panta trešo daļu vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.
Ievērojot minēto, Zemesgrāmatā nostiprinātā piedziņas atzīme uz mirušajai personai piederošo nekustamā īpašuma 1/15 domājamo daļu neietekmē valstij piederošās 1/15 domājamās daļas atsavināšanu, kā arī mirušās personas mantinieki varēs izmantot savas pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo valstij piederošo nekustamā īpašuma domājamo daļu tāpat kā pārējie nekustamā īpašuma kopīpašnieki, ja vien būs nostiprinājušas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā uz mantoto nekustamā īpašuma 1/15 domājamo daļu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.panta pirmo daļu, ja izsludinātajā termiņā ir saņemts pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikums no personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības un kura nav minēta šā likuma 4.panta ceturtajā daļā (t.i., šā rīkojuma projekta ietvaros – Limbažu novada pašvaldība - ievērojot Ostu likuma 19.panta ceturtajā daļā noteiktās pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu ostas teritorijā), tā var iegūt publiskas personas mantu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēta citāda samaksas kārtība.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma valstij piederošās 1/3 domājamās daļas ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu un faktisko stāvokli, valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks ierakstīts, ka valstij piederošā 1/3 domājamā daļa no nekustamā īpašuma ir kopīpašums.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks norādīts, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves atrodas Salacgrīvas ostas teritorijā uz valstij Satiksmes ministrijas personā piederošas zemes vienības, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā. Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 38.panta otro daļu būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 42.panta piekto daļu, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma 38., 39., 40. un 41.panta prasības piemēro ar 2024.gada 1.janvāri.
Atbilstoši Ostu likuma 7.panta trešajā daļā noteiktajām ostas pārvaldes funkcijām, ostas pārvalde privāto tiesību jomā nodrošina nomas maksas iekasēšanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai lietderīgi saglabāt valsts īpašumā tai piederošo nekustamā īpašuma 1/3 domājamo daļu, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma valsts 1/3 domājamās daļas atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Attiecīgi sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamā īpašuma valstij piederošo 1/3 domājamo daļu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Saskaņā ar Ostu likuma 19.panta ceturto daļu, ievērojot to, ka nekustamais īpašums atrodas Salacgrīvas ostas teritorijā, pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir Limbažu novada pašvaldībai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu. VNĪ lietvedībā nav saņemts rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma kopīpašnieku atsavināšanas ierosinājumi par kopīpašuma attiecību izbeigšanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus tās paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
Atsavināšanas likuma 11.panta trešajā daļā noteikts, ka vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 12.panta 6.punktu, sludinājumā un paziņojumā norādāma persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu atsavināšanas ierosinājumu esamību, kā arī termiņu, kādā minētās personas var iesniegt pieteikumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.panta otro daļu, šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam, gadījumā, ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkumu iesniegs vairāki nekustamā īpašuma kopīpašnieki, rīkojama izsole starp šīm personām; ja mēneša laikā šā likuma nekustamā īpašuma kopīpašnieki neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem viens no Nekustamā īpašuma 1/15 domājamās daļas īpašniekiem ir miris. Minētajai personai Zemesgrāmatā par labu Valsts ieņēmumu dienestam uz 1/15 domājamo daļu ir nostiprināta piedziņas atzīme 2687,93 euro apmērā. Uz rīkojuma projekta sagatavošanas brīdi nav informācijas, vai uz mirušās personas mantu, tostarp, nekustamā īpašuma 1/15 domājamo daļu, ir pieteikušies mantinieki, oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” nav izsludināta mantojuma atklāšanās.
Saskaņā ar Civillikuma 1072.pantu katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties, atbilstoši tās būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šā pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt.
Zemesgrāmatu likuma 1.pants nosaka, ka Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.panta trešo daļu vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.
Ievērojot minēto, Zemesgrāmatā nostiprinātā piedziņas atzīme uz mirušajai personai piederošo nekustamā īpašuma 1/15 domājamo daļu neietekmē valstij piederošās 1/15 domājamās daļas atsavināšanu, kā arī mirušās personas mantinieki varēs izmantot savas pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo valstij piederošo nekustamā īpašuma domājamo daļu tāpat kā pārējie nekustamā īpašuma kopīpašnieki, ja vien būs nostiprinājušas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā uz mantoto nekustamā īpašuma 1/15 domājamo daļu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.panta pirmo daļu, ja izsludinātajā termiņā ir saņemts pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikums no personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības un kura nav minēta šā likuma 4.panta ceturtajā daļā (t.i., šā rīkojuma projekta ietvaros – Limbažu novada pašvaldība - ievērojot Ostu likuma 19.panta ceturtajā daļā noteiktās pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu ostas teritorijā), tā var iegūt publiskas personas mantu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēta citāda samaksas kārtība.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma valstij piederošās 1/3 domājamās daļas ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu un faktisko stāvokli, valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks ierakstīts, ka valstij piederošā 1/3 domājamā daļa no nekustamā īpašuma ir kopīpašums.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks norādīts, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves atrodas Salacgrīvas ostas teritorijā uz valstij Satiksmes ministrijas personā piederošas zemes vienības, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā. Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 38.panta otro daļu būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 42.panta piekto daļu, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma 38., 39., 40. un 41.panta prasības piemēro ar 2024.gada 1.janvāri.
Atbilstoši Ostu likuma 7.panta trešajā daļā noteiktajām ostas pārvaldes funkcijām, ostas pārvalde privāto tiesību jomā nodrošina nomas maksas iekasēšanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgās personas – nekustamā īpašuma kopīpašnieki un Limbažu novada pašvaldība. Ja minētās personas neizmantos pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tad - jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamā īpašuma valstij piederošo 1/3 domājamo daļu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgās personas – nekustamā īpašuma kopīpašnieki un Limbažu novada pašvaldība. Ja minētās personas neizmantos pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tad - jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamā īpašuma valstij piederošo 1/3 domājamo daļu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi