Anotācija (ex-ante)

24-TA-680: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Lapas" Codes pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no fiziskas personas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma "Lapas" Codes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 005 0025) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4052 005 0025) daļu 0,8064 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma "Lapas" Codes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 005 0025) (turpmāk – Nekustamais īpašums) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4052 005 0025) daļu 0,8064 ha platībā (turpmāk – Zemes vienība vai Nekustamā īpašuma daļa) (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu – 0,8064 ha platībā:
1)Zemes vienības daļa aptuveni 0,4483 ha platībā, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslas izbūvei;
2)Zemes vienības daļas aptuveni 0,0423 ha platībā, kas ir nepieciešama valsts  nozīmes ceļa būvniecībai (valsts ceļa nodalījuma josla);
3)Zemes vienības daļas aptuveni 0,0941 ha platībā, kas ir nepieciešama valsts nozīmes ceļa būvniecībai (valsts ceļa nodalījuma josla);
4)Zemes vienības daļas aptuveni 0,2217 ha platībā, kas ir nepieciešama valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" (turpmāk – RB Rail AS) sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums reģistrēts Zemgales rajona tiesas Codes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 210. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Nekustamā īpašuma īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā nav reģistrētas ķīlas tiesības vai hipotēkas, piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības, kā arī tas nav apgrūtināts ar lietu tiesībām.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) Zemes vienībai nav reģistrēti apgrūtinājumi. Zemes vienības lietošanas mērķis ir "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101), platība 5 ha, platības sadalījums pa lietošanas veidiem – lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 5 ha.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, veidojas atlikusī Zemes vienības daļa aptuveni 4,1936 ha platībā, kas atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2023. gada 31. janvāra atzinumam Nr. BNP/2023/4.7/201/N turpmāk ir izmantojama patstāvīgi.
Zemes vienības atlikušajai daļai tiks nodrošināta piekļuve no projektētā pašvaldības nozīmes ceļa.
Nekustamā īpašuma īpašnieks atbildē uz atsavināšanas paziņojumu norādīja, ka viņaprāt, aprēķinot atlīdzību, ir jāņem vērā:
- Nekustamais īpašums ar blakus esošo Nekustamā īpašuma īpašniekam piederošo nekustamo īpašumu "Kukaiņi" Codes pag., Bauskas nov. (kadastra Nr. 4052 005 0031, zemes vienības kadastra apzīmējums 40520050031) veido vienotu kopēji apstrādājamu lauku 28,3 ha platībā;
- platības izņemšana no ražošanas, kā rezultātā no tās netiks iegūta raža, jo zeme ir iznomāta Avotas Ilzes Codes pagasta zemnieku saimniecībai "Landmaņi";
iespēja novākt ražu;
- ieņēmumu samazināšanās – saimniecībai katrs hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes 2022. gadā deva 2368,00 EUR ieņēmumus un peļņu 1013,00 EUR;
- veiktie ieguldījumi nekustamajā īpašumā – barības vielu pieaugums (proti, lauksaimniecības zemes auglības pieaugums) saimnieciskās darbības rezultātā;
- lauka konfigurācijas izmaiņas – četrstūra formas lauks tiek sašķelts gandrīz pa diagonāli (runa ir par visu zemesgabalu kopumā), kā rezultātā veidojas sarežģīti apstrādājami trijstūri un neregulāras formas lauka malas no jauna būvējamo ceļu un pārbrauktuvju dēļ, līdz ar to turpmāk tiek apgrūtināta lauka apstrāde, palielinās degvielas patēriņš, laika patēriņš, tehnikas nolietojums;
- meliorācijas sistēma, garantijas;
- piekļuves nodrošināšana atlikušajam zemesgabalam un piekļuves iespējas ar lauksaimniecības tehniku (ceļa segums un nestspēja, lai pa tiem varētu pārvietoties smagsvara lauksaimniecības tehnika);
- izdevumi par paliekošās zemes vienības daļas uzmērīšanu, robežplānu sagatavošanu, kā arī ierakstīšanu zemesgrāmatā;
- jauna zemesgabala iegādes neiespējamība un pensijas kapitāla samazināšanās;
- līdzvērtīgs nekustamais īpašums Codes pagastā kā kompensācija par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Vienlaikus Nekustamā īpašuma īpašnieks ir sniedzis viedokli, ka valstij vajadzētu saskaņot savu rīcību dzelzceļa būvniecībā ar plānotā Bauskas apvedceļa būvniecību, lai mazinātu negatīvo būvniecības ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu un netiktu bezjēdzīgi tērēta nauda nepareizi un vairākas reizes izbūvējot pievedceļus īpašumiem.
Atbilstoši Civillikuma 2174. pantam, atsavinot nomas priekšmetu, ieguvējam jāievēro nomas līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126. p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.
Saskaņā ar Likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu, vienojoties ar Īpašnieku par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, būs nosakāma atbrīvošanas kārtība un termiņi. Līdz ar to tiks vērtēta situācija ar Īpašnieka nosakāmo laika posmu nepieciešamo nomas līguma grozījumu noformēšanai, lai Īpašnieks Nekustamā īpašuma daļu atbrīvotu no šāda veida saistībām un nodotu to pircējam brīvu no visiem apgrūtinājumiem un nastām.

Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr.204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 11. marta lēmumu Nr. 03.1-14/956 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Lapas" Codes pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4052 005 0025, sastāvā esošo zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4052 005 0025 daļas 0,8064 ha platībā atsavināšanu, atbilstoši noteiktajai tirgus vērtībai 11 128,32 EUR (vienpadsmit tūkstoši viens simts divdesmit astoņi euro un 32 centi) jeb 1,38 EUR (viens euro un trīsdesmit astoņi centi) par vienu zemes kvadrātmetru (kas būs jāpiemēro, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja atsavināmās zemes vienības daļas platība tiks precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas).
Nekustamā īpašuma īpašniekam sniegta informācija attiecībā uz prasījumiem un viedokli:
1)par prasījumu - ņemt vērā to, ka Rail Baltica projekta skartā zemes vienība veido kopīgi ar nekustamo īpašumu "Kukaiņi" Codes pagastā, Bauskas novadā, (kadastra Nr. 4052 005 0031) apstrādājamu lauku 28,3 ha platībā – Nekustamā īpašuma īpašniekam skaidrots, ka sabiedrības vajadzībām tika ierosināts atsavināt nekustamā īpašuma "Lapas" Codes pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4052 005 0025 sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4052 005 0025 daļu aptuveni 0,8064 ha platībā. Nekustamais īpašums un nekustamais īpašums "Kukaiņi" Codes pagastā, Bauskas novadā (kadastra Nr. 4052 005 0031) ir divi dažādi nekustamie īpašumi. Saskaņā ar Likuma 25. panta otrās daļas 2. punktu, kā arī Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” noteikumu 23. punktu, darba uzdevumā vērtētājam ir uzdots vērtēt Zemes vienības atlikušās (neatsavināmās) daļas vērtības samazinājumu, kas ticis izdarīts, un nav pamata uzdot vērtētājam noteikt nekustamā īpašuma "Kukaiņi" Codes pagastā, Bauskas novadā (kadastra Nr. 4052 005 0031) vērtības samazinājumu saistībā ar Zemes vienības daļas atsavināšanu. Vienlaikus informējam, ka sabiedrības vajadzībām tika ierosināta arī nekustamā īpašuma "Kukaiņi" Codes pagastā, Bauskas novadā (kadastra Nr. 4052 005 0031) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4052 005 0031 daļas 5,082 ha platībā atsavināšana, un ir uzdots vērtētājam noteikt minētā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtību un atlikušās (neatsavināmās) daļas vērtības samazinājumu un pēc tās aprēķināšanas par to tiks informēts Nekustamā īpašuma īpašnieks atsevišķi;
2)noraidīts prasījums - par platības izņemšanu no ražošanas, kā rezultātā no tās nekad netiks iegūta raža, samazinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, un par Avotas Ilzes Codes pagasta zemnieku saimniecības "Landmaņi" (reģistrācijas Nr. 43601027027) ieņēmumu samazināšanos – Avotas Ilzes Codes pagasta zemnieku saimniecība "Landmaņi" (reģistrācijas Nr. 43601027027) nepieder Nekustamā īpašuma īpašniekam, tā pieder citai fiziskai persona, un Nekustamā īpašuma īpašnieks Zemes vienību iznomā minētajai zemnieku saimniecībai.
Likuma 23. panta otrā daļa nosaka, kādi faktori ir izvērtējami un ņemami vērā, novērtējot nekustamo īpašumu, tostarp atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsākto nekustamā īpašuma izmantošanu un apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja Nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai. Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa ir novērtēta, pielietojot tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeju, kas nodrošina Nekustamā īpašuma īpašniekam ienesīguma produktivitātes rādītāju kompensēšanu, jo ir ņemts vērā lauksaimniecības zemes kvalitatīvais novērtējums un salīdzinājumam tika veikta to darījumu (salīdzināmo darījumu) apskate, kas sniedz informāciju par darījumiem ar līdzvērtīgas kvalitātes lauksaimniecības zemēm. Tirgus darījumos ar lauksaimniecības zemēm potenciālie pircēji ir jau ņēmuši vērā potenciālo ienesīgumu. Atlīdzināmo zaudējumu apmēru ietekmē pielietotā Nekustamā īpašuma novērtēšanas metode. Vērtētājs, pamatojoties uz faktu par zemes nomas līgumu, Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtības noteikšanai salīdzinājumam ir piemērojis arī ienākumu metodi un izdarījis secinājumu, ka šādā veidā aprēķinātā vērtība ir zemāka nekā ar tirgus pieeju aprēķinātā vērtība.
Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašuma tiesība sevī ietver tiesības valdīt (likumīgā faktiskā vara pār lietu), tiesības lietot (izmantot lietas derīgās īpašības, iegūt no tās peļņu, ienākumu un augļus) un tiesības rīkoties (iespēju noteikt mantas tiesisko stāvokli, to atsavinot, nododot lietošanā). Civillikuma 1036. pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Arī pēc Zemes vienības atsavināšanas, īpašniekam būs iespēja iznomāt, apstrādāt vai kā citādi rīkoties ar atlikušās (neatsavināmās) Zemes vienības daļas un gūt no tās iespējamo labumu.
2015. gada 2. novembra zvērināta advokāta biroja "BORENIUS" galaziņojumā "Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā"[1] (turpmāk – Galaziņojums) ir norādīts, ka Latvijas normatīvie akti neparedz skaidru regulējumu attiecībā uz to, vai īpašuma tiesību ierobežošanas gadījumā personai būtu atlīdzināmi zaudējumi, ko rada saistību neizpilde ar trešajām personām. Tomēr no tiesu prakses lietās par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar administratīvo aktu atcelšanu var secināt, ka zaudējumi, kas personai rodas sakarā ar nespēju pildīt saistības ar trešajām personām, principā nav atlīdzināmi, jo neatrodas tiešā cēloņsakarībā ar valsts rīcību. Galaziņojumā secināts, ka Latvijas normatīvie akti neparedz pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kas personai radušies tādēļ, ka valsts noteikto īpašuma tiesību ierobežojumu dēļ persona nevar pildīt līgumsaistības ar trešajām personām[2]. Līdz ar to nav pamats vērtēt Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījumu par platības izņemšanu no ražošanas, kā rezultātā no tās nekad netiks iegūta raža, samazinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, un par Avotas Ilzes Codes pagasta zemnieku saimniecībai "Landmaņi" (reģistrācijas Nr. 43601027027) ieņēmumu samazināšanos;
3)par prasījumu - kompensēt veiktos ieguldījumus nekustamajā īpašumā, kā rezultātā pieaugusi augsnes auglība – Nekustamā īpašuma īpašniekam skaidrots, tā kā vērtētājam nav pieejami visi Nekustamā īpašuma īpašnieka sniegtie parametri attiecībā uz zemes auglību salīdzināmajos darījumos, vērtētājs aprēķinos ņem vērā LIZ kvalitātes novērtējumu ballēs, kas vērtējamajam īpašumam Kadastra informācijas sistēmā uzrādīts 55 balles. Vērtētāji apliecina, ka aprēķinos izmantoti salīdzināmie darījumi, kuri ir bijuši vieni no vērtīgākajiem pēdējā gada laikā;
4)noraidīts prasījums par lauka konfigurācijas izmaiņām, kā rezultātā veidojas neregulāras formas lauka malas no jauna būvējamo ceļu un pārbrauktuvju dēļ, līdz ar to turpmāk tiek apgrūtināta lauka apstrāde, palielinās degvielas patēriņš, laika patēriņš, tehnikas nolietojums – atlikušās zemes vienības daļas konfigurācijai nav būtisku izmaiņu, kā arī piekļuves iespējas paliek nemainīgas, atlikušās (neatsavināmās) daļas vērtības samazinājums nav konstatēts;
5)par jauna zemesgabala iegādes neiespējamību un pensijas kapitāla samazināšanos – Nekustamā īpašuma īpašniekam skaidrots, ka atbilstoši Likuma 25. pantam, Civillikuma (Civillikuma 8. nodaļa – Zaudējumi un to atlīdzība) un Civilprocesa likumā noteiktajam, jebkuriem īpašnieka pieteiktiem zaudējumiem jābūt balstītiem uz nepārprotamiem, objektīviem un pārliecinošiem apsvērumiem, nevis uz pieņēmumiem, kas nav balstīti uz dokumentiem. Par saņemto atlīdzības apmēru īpašniekam ir rīcības brīvība iegādāties citu nekustamo īpašumu vai izvēlēties citu ieguldījumu veidu;
6)noraidīts prasījums par citu nekustamo īpašumu Codes pagastā kā atlīdzības kompensācijas veidu, jo no Bauskas novada pašvaldības, kā arī Satiksmes ministrijas ir saņemtas atbildes vēstules, kurās minētās institūcijas informē par to, ka īpašumā vai valdījumā nav nekustamo īpašumu Codes pagastā, kas būtu izmantojami kā līdzvērtīgi atlīdzības kompensācijas objekti. Iepriekš minētais attiecas arī uz Nekustamā īpašuma īpašnieka pārstāves 2023. gada 31. jūlija elektroniskā pasta vēstulē norādītajām konkrētām Bauskas novada pašvaldībai piederošām zemes vienībām Codes pagastā;
7)informēts Nekustamā īpašuma īpašnieks, ka jautājums par ražas novākšanas iespējām tiks izvērtēts, slēdzot pirkuma līgumu, kurā tiks noteikts termiņš Nekustamā īpašuma daļas atbrīvošanai, ievērojot arī plānotos būvdarbu uzsākšanas termiņus, vai arī Nekustamā īpašuma īpašnieks varēs iesniegt pierādījumus par zaudējumu esamību pēc pirkuma līguma noslēgšanas atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 2. punktam;
8)informēts Nekustamā īpašuma īpašnieks par meliorācijas sistēmas darbības nodrošināšanu – atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai, atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, Rail Baltica projekta ietvaros nodrošināma Nekustamā īpašuma īpašniekam piederošajā atlikušajā (neatsavināmajā) Zemes vienības daļā esošo likumīgi izbūvēto meliorācijas sistēmu funkcionalitātes saglabāšanu un to darbības nepasliktināšanu;
9)informēts Nekustamā īpašuma īpašnieks par piekļuves nodrošināšanu atlikušajam zemesgabalam, kā arī iespēju tam piekļūt ar lauksaimniecības tehniku – atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrība "RB Rail" sniegtajai informācijai, Zemes vienības atlikušajai (neatsavināmajai) daļai Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros tiks nodrošināta piekļuve no projektēta pašvaldības nozīmes autoceļa. Pašvaldības nozīmes piekļuves ceļu platums paredzēts 5,5 m ar nestspēju E=290MPa, kas nodrošina arī lauksaimniecības tehnikas pārvietošanos. Kā arī aptuveni ik pēc 500 m ir ceļa paplašinājums, lai nodrošinātu tehnikas izmainīšanos uz ceļa. Ceļa segums – nesaistītu minerālmateriālu maisījums (grants), bet krustojuma/pieslēguma zonās ar valsts autoceļu – asfalta segums;
10)informēts Nekustamā īpašuma īpašnieks, ka izdevumus par paliekošās zemes vienības daļas uzmērīšanu, robežplānu sagatavošanu, kā arī ierakstīšanu zemesgrāmatā segs valsts. Minētā informācija tika norādīta paziņojumā par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.
No Nekustamā īpašuma īpašnieka nav saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas noteikumiem.

[1] Galaziņojums ir pieejams šeit - https://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/SAM_Petij_Taisnigu_atlidzibu_izpete_gala_zinojums_2015.pdf

[2] Galaziņojuma 77. lapa.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma  "Lapas" Codes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 005 0025) sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4052 005 0025 daļu 0,8064 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, kurai piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi