Anotācija (ex-ante)

23-TA-1064: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot digitālo savienojamību" 1.4.1.4. pasākuma "Vienotā kiberdrošības infrastruktūra" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot digitālo savienojamību” 1.4.1.4. pasākuma “Vienotā kiberdrošības infrastruktūra” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts vienotas kiberdrošības infrastruktūras izveidei, lai nodrošinātu un attīstītu paaugstinātas kiberdrošības pakalpojumu Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (turpmāk – centrs) ietvaros.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veikt ieguldījumus vienotas kiberdrošības infrastruktūras izveidē, lai nodrošinātu un attīstītu paaugstinātas kiberdrošības pakalpojumu centra lietotājiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2022.gada 25.novembrī apstiprināja “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.– 2027. gadam” Latvijai (turpmāk – Programma). Programma paredz 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķi “Uzlabot digitālo savienojamību”, kura ietvaros plānots nodrošināt centra kiberaizsardzību.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam nosaka rīcības virzienu “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi”, kas tostarp paredz, ka ikvienam elektroniskajam pakalpojumam un risinājumam pirms tā ieviešanas tiks veikts kiberdrošības risku izvērtējums, kā arī uzturēta kiberdrošība visā tā dzīvescikla laikā, lai nodrošinātu pakalpojuma un risinājuma nepārtrauktību, integritāti un datu aizsardzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tādējādi drošība tiek izvirzīta kā pamatvērtība, uzturot un attīstot elektronisko sakaru pakalpojumus un risinājumus. Turklāt, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, ir nepieciešama pastāvīga kiberdrošības risinājumu pilnveidošana.
Attiecīgi Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. (Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr. 490 (prot. Nr. 51, 100. §)) uzdevuma 4.2.1.-1 “Nozaru kiberdrošības jautājumu identificēšana un analīze, digitālās drošības aspektu iekļaušana nozaru politikas plānošanas dokumentos un Latvijas kiberdrošības stratēģijā” ietvaros plānoti ieguldījumi kiberdošības risinājuma centra ietvaros izveidē atbilstoši Programmā paredzētajam[1].
Šobrīd kiberdrošības prioritātes Latvijā nosaka Latvijas kiberdrošības stratēģija[2] (turpmāk – Stratēģija). Stratēģijā definētās kiberdrošības prioritātes ir aizsardzība, atturēšana un attīstība, tai skaitā publiskā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras aizsardzības pilnveidošana. Plānots, ka valsts datu apstrādes mākoņa attīstību un darbību nodrošinās četri koplietošanas datu centri - Latvijas radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC), Latvijas nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs un Lauksaimniecības datu centrs. Stratēģijā norādīts, ka līdz ar datu centru izveidi valstī nepieciešams veidot visaptverošu, centralizētu kiberdrošības stiprināšanas modeli. Kā viens no stratēģiskajiem izaicinājumiem Stratēģijā ir minēts, ka valsts pārvaldes iestādēm nav pietiekams kiberdrošības līmenis. LVRTC, ieviešot kiberdrošības risinājumu centra ietvaros, nodrošinās centra lietotājiem kiberpoligona un drošības operāciju centra(turpmāk - VESPC SOC) pakalpojumus, tādējādi stiprinot gan valsts pārvaldes, gan pašvaldību kiberdrošības spējas, gatavību identificēt un novērst uzbrukumus ne tikai valsts koplietošanas datu centros centra sniegto pakalpojumu ietvaros, bet arī lokālajās infrastruktūrās, kuras atrodas pie lietotājiem.
Papildus, Stratēģijas sadaļā “Kiberdrošības pārvaldība” minētie kiberdrošības pārvaldībā iesaistītie dalībnieki kā centra lietotāji varēs izmantot kiberpoligona pakalpojumu savu IKT sistēmu politiku testēšanai pret uzbrukuma riskiem, ievainojamības identificēšanai un savlaicīgai izlabošanai, kā arī darbinieku pieredzes un kiberzināšanu veicināšanai darbā kiberincidenta laikā. Tas savukārt veicinās Stratēģijā minētā 2. rīcības virziena “Kiberdrošības veicināšana un izturētspējas stiprināšana” īstenošanu.
Ņemot vērā Stratēģijā minēto, ka kiberdrošības pārvaldības uzlabošanai Aizsardzības ministrija un CERT.LV paredz veidot drošības operāciju centrus (turpmāk - CERT.LV SOC) valsts institūciju informācijas sistēmu izmitināšanas datu centros, kā arī likumprojektā “Nacionālās drošības likums” iekļauto deleģējumu Ministru kabinetam izdot drošības operāciju centru izveides un darbības noteikumus, projekta ietvaros ieviešamais kiberdrošības risinājums tiks saskaņots ar Aizsardzības ministriju un CERT.LV.

Attiecībā uz valsts un pašvaldību institūciju kiberdrošības attīstību Nacionālās kiberdrošības likuma projekta 28. panta trešā daļa noteic, ka kompetentā kiberdrošības incidentu novēršanas institūcija  datu centrā izveido CERT.LV SOC, kā arī nodrošina tā darbību. Saskaņā ar informatīvo ziņojumu “Par valsts kiberdrošības pārvaldības uzlabošanu” (Tiesību akta lietas ID 21-TA-1699) CERT.LV SOC pakalpojumu valsts un pašvaldību institūcijām finansēs un nodrošinās Aizsardzības ministrija.

Lai novērstu pēc būtības identisku pakalpojumu paralēlu attīstību, LVRTC projekta plānošanas laikā ir sniedzis Aizsardzības ministrijai un CERT.LV detalizētu informāciju par plānotā kiberdrošības risinājuma funkcionalitāti. Rezultātā ir konstatēts, ka CERT.LV un LVRTC plānotie pakalpojumi nav identiski – ir funkcijas, kas sakrīt, bet lielākajā daļā funkcijas atšķiras. Papildus, daļēja minimāla funkcionalitāšu sakritība varētu būt arī pozitīvs faktors, kas veicinātu abu risinājumu papildināmību, kiberdrošības pakalpojumiem izmantojamo datu apmaiņu un sadarbību starp institūcijām, un uzturētu centra lietotājiem augstu kiberdrošības līmeni.

Projekta ietvaros tiks izveidota starpinstitucionāla drošības operāciju centra darba grupa, kurā tiks iekļauti LVRTC, Aizsardzības ministrijas un CERT.LV pārstāvji. Darba grupa regulāri sekos līdzi projekta gaitai, paveiktajiem darbiem un ieviestajām funkcionalitātēm, īpašu uzmanību pievēršot telemetrijas datu reāllaika pieejamības nodrošināšanai CERT.LV SOC, un pēc vajadzības darba gaitā notiks izvērtēšana, lai nodrošinātu kiberdrošības risinājuma centra ietvaros un valsts mēroga kiberdrošības risinājuma koordinētu ieviešanu.

Attiecībā uz VESPC SOC sniegto kiberdrošības pakalpojumu saņēmēju loku paredzēts, ka projektā ieviešamo infrastruktūru un ar tās palīdzību sniegtos pakalpojumus izmantos tikai centra lietotāji, t.i., tikai tās publiskās personas, publiskas personas kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, kuras noslēgušas centra lietotāja līgumu. Savukārt CERT.LV SOC pakalpojumu paredzētais saņēmēju loks ir būtiski plašāks.

Valsts kiberdrošības pārvaldes ietvarā LVRTC pašlaik pilda funkcijas kā uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, kurš nodrošina elektroniskās identifikācijas līdzekļu, autentifikācijas rīku, kvalificēta elektroniskā paraksta un loģiski vienotā datu centra darbībai nepieciešamo infrastruktūru. Savukārt atbilstoši Aizsardzības ministrijas 2022. gada 2. novembra Informatīvajam ziņojumam "Par valsts vienoto interneta plūsmu apmaiņas punktu" Nr. 22-TA-1121 (DV) LVRTC šobrīd nodrošina Aizsardzības Ministrijai kā pakalpojumu arī valsts vienotā interneta apmaiņas punkta (GLV-IX) darbību.

Vienlaikus LVRTC veic deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu centra nodrošināšanā saskaņā ar Deleģēšanas līgumu par valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu Nr.SAM 2019/31, kas noslēgts ar Satiksmes ministriju, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra instrukciju Nr. 5 “Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība” (turpmāk – VESPC instrukcija).
Centra lietotājiem pašlaik ir pieejami kiberdrošības pakalpojumi saistībā ar pakalpojumatteices uzbrukumiem, ko LVRTC ir attīstījis atbilstoši 2021.gada informatīvajam ziņojumam "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras aizsardzības nodrošināšanu pret pakalpojumatteices uzbrukumiem" (dienesta vajadzībām, Ministru kabineta 2021. gada 14. decembra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 80, 1.§).

Tāpat LVRTC centra lietotājiem nodrošina (pēc pieprasījuma un manuāli)  drošības žurnāla pierakstu notikumu (piemēram, syslog) un tīklu plūsmas (piemēram, netflow) reģistrācijas, uzglabāšanas un analīzes pakalpojumu ar iespēju ietotājam nodot reģistrētos auditācijas pierakstus, kā arī nodrošina pārraudzības iespējas kompetentajām iestādēm. Taču minētais process pašlaik ir manuāls  un to ir plānots izmainīt un automatizēt, veidojot attiecīgu infrastruktūru VESPC SOC pakalpojumu sniegšanai.


[1] Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027. 3.pielikums "Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem", https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40496916&mode=mk&date=2021-07-06

[2] Publicēta TAP portālā https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts?search%5Bquery%5D=+23-TA-517&quicksearch=  Pieņemta 14.03.2023. Ministru kabineta sēdē https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/353d2521-f791-4c94-b35a-e7c811a017d2 (Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14, 37.§ Stratēģijas projekts "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2023.-2026. gadam").
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas kiberdrošības situācijas analīze liecina par strauju kiberincidentu pieaugumu valsts kopējā kiberdrošības segmentā. 2022. gadā CERT.LV reģistrēto un apstrādāto incidentu skaits pieauga par 40%. Valsts pārvaldes sektorā IKT sistēmu ievainojamību meklēšana augusi 7 reizes, bet kopējais uzbrukumu apjoms ir četrkāršojies. Kopš 2011. gada CERT.LV nav bijis tik daudz izaicinājumu un intensīvu kiberuzbrukumu kā 2022. gadā.
Arī LVRTC pārskati liecina par to, ka ir audzis kiberincidentu skaits, kas ir vērsts uz LVRTC pārraudzībā esošajām sistēmām, kā arī vairākkārt audzis izkliedēto pakalpojumatteices (DDOS) uzbrukumu skaits.
Saistībā ar centra kiberdrošību ir identificētas šādas problēmas:
1) Tiek novērots lielāks ievainojamību skaits LVRTC klientu sistēmās, par ko klienti tiek nekavējoties informēti, bet ievainojamību novēršana dažkārt notiek  pat vairāku mēnešu garumā, kas ļauj uzbrucējiem izmantot sistēmu nepilnības un veikt kiberuzbrukumus centra lietotāju IKT infrastruktūrai.
2) Uzbrucēji arvien biežāk kompromitētu sistēmu kontrolei izmanto leģitīmu, dažkārt arī kriptogrāfiski parakstītu programmatūru, nevis datorvīrusus un cita veida ļaunatūru.
3) Nepietiekams nodrošinājums ar dažādu kiberdrošības incidentu identificēšanas, pārvaldības un to novēršanas sistēmām (piemēram SOC/SIEM/ EDR/XDR un citām), kas kopā ar apmācītiem, un praksi ieguvušiem kiberdrošības speciālistiem un pārbaudītiem IT drošības procesiem ļautu stāties pretī jaunajiem kiberdrošības izaicinājumiem un uzbrucēju metodēm, ātrāk identificēt uzbrukuma ķēdes darbības sākumu un iegūt vairāk laika cīņai ar uzbrukumu un draudu riska novēršanai.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu minētās problēmas un būtiski uzlabotu centra lietotāju kiberdrošību, ir nepieciešams ieviest kiberdrošības risinājumu centra ietvaros, kas nodrošina:
- IKT sistēmu konfigurāciju nepilnību risku mazināšanu;
- veiksmīgu ielaušanās gadījumu mazināšanu;
- agrīnu ļaundabīgā koda indentificēšanu centra lietotāju IKT sistēmās;
- kopēju centra lietotāju kiberdrošības noturību un informācijas sistēmu drošības noturību;
- padziļinātu kiberincidenta identificēšanu un novēršanu, uzbrukumu un kiberincidentu simulāciju;
- centra lietotāju sistēmu uzvedības parametru reģistrāciju un analīzi, kas veicinātu lietotāju kiberrisku mazināšanu un pikšķerēšanas ietekmes risku mazināšanu.
Kiberdrošības risinājuma centra ietvaros izveidei un uzturēšanai plānotā projekta (turpmāk – projekts) ietvaros tiks ieviesti resursi (tostarp tehniskie resursi) un programmnodrošinājums.
Kiberdrošības risinājuma centra ietvaros ieviešanas rezultātā LVRTC kā centra nodrošinātājam būs iespēja:
1) Centra lietotājiem sniegt SOC pakalpojumu, papildu SOC pakalpojumu (Threat inteligence, XDR, ievainojamību identificēšana un pielietojamības noteikšana, PIM/PAM), kā arī kiberpoligona mācību un simulācijas pakalpojumu.
2) Ievērot paaugstinātas drošības sistēmu prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2555 ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (NIS2 direktīvas) prasības.
Kopumā noteikumu projekts veicinās centra lietotāju digitālās vides integritāti, pieejamību un konfidencialitāti, kas ļauj droši darboties digitāli transformētai publiskai pārvaldei un droši sadarboties ar privāto sektoru gan publisko pakalpojumu sniegšanai, gan drošākai datu apmaiņai. Paaugstinātas drošības pakalpojumi ļaus centra lietotājiem identificēt savu IKT sistēmu nepilnības, konfigurācijas un ievainojamības pirms to izmantošanas kiberuzbrukumā no kiberuzbrucēju puses, izolēt un novērst kiberapdraudējumus agrīnā fāzē un izolēt tos, lai netiktu ietekmētas paaugstinātas drošības sistēmas, un novērst riskus uzbrukumu tālākai darbībai un atkārtošanās iespējām.

Mērķgrupa
Pasākuma 1.4.1.4. “Vienotā kiberdrošības infrastruktūra” (turpmāk – pasākums) un tā ietvaros īstenojamā projekta mērķgrupa ir centra lietotāji. Saskaņā ar VESPC instrukcijas 2.4.apakšpunktu Centra lietotājs ir publiska persona, publiskas personas kapitālsabiedrība, publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība. Lai izmantotu centra pakalpojumus, lietotājs slēdz pakalpojuma līgumu atbilstoši VESPC instrukcijas 6.punktam.

Rezultāti
Projektam ir noteikti šādi nacionālie uzraudzības rādītāji:
iznākuma rādītājs – līdz 2029.gada 31.decembrim ieviests kiberdošības risinājums centra ietvaros;
rezultāta rādītājs – kiberdrošības datu ieguve analīzei no centra lietotāju iekārtām (iekārtu skaits) -  15 000 iekārtas.
Iznākuma rādītāja sasniegšanu apliecinās noslēgto līgumu ietvaros piegādātās un uzstādītās iekārtas un programmnodrošinājums, ko apliecina pieņemšanas – nodošanas akti.
Rezultāta rādītāja vērtības sasniegšana tiks noteikta saskaņā ar finansējuma saņēmēja sadarbības iestādei sniegto atskaiti par vienotās kiberdrošības infrastruktūras ieviešanas statusu un centra lietotāju sistēmu iekārtu skaitu, no kurām tiek veikta datu ieguve analīzei attiecīgajā periodā. Rezultāta rādītāja vērtība ir sasniedzama  divu gadu laikā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot projekta īstenošanas maksimālo termiņu - 2029. gada 31. decembri.

Atbalstāmās darbības un izmaksas
Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.4. prioritātes “Digitālā savienojamība” noteiktajam intervences kodam – 36 IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas).

Pasākums atbilst šādām intervences kategorijām:
-         intervences kods 36 - IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas);
-         finansējuma veida kods 01 – dotācija;
-         teritoriālo sasniegšanas mehānismu kods 33 - bez teritoriālā mērķa;
-         ESF+ sekundārās tēmas kods 09 – nepiemēro;
-         dzimumu līdztiesības kods 03 - dzimumu neitralitāte.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar paaugstinātas kiberdrošības pakalpojumu centra ietvaros nodrošināšanu un attīstīšanu.
Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un nav plānotas netiešās attiecināmās izmaksas.

Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas noteiktas, piemērojot vienoto izmaksu likmi 11 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām  saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 55. panta 1. punktu.
Vienkāršotās izmaksas – projekta personāla izmaksu vienotās likmes aprēķins, ir balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs –  aprēķins balstās uz datiem par faktiskām izmaksām, kas noteiktas, pamatojoties uz potenciālā finansējuma saņēmēja LVRTC apstiprināto personāla politiku, atalgojuma sistēmu, darba samaksas noteikumiem un informāciju par kiberdrošības speciālistu darba tirgu, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projekta rezultātu sasniegšanas tiešās attiecināmās izmaksas;
2.  tas ir objektīvs – ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros ir viens finansējuma saņēmējs un viens projekts, vienotās personāla izmaksu vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz minētajiem LVRTC iekšējiem normatīvajiem aktiem un stratēģiju, un aprēķinos minētais atalgojums projekta personālam tiks piemērots atbilstoši veicamā darba raksturam un LVRTC apstiprinātajām personāla kvalifikācijas prasībām;
3. tas ir pārbaudāms – pamatots ar LVRTC veiktajiem aprēķiniem un ir pārbaudāms, izmantojot datus par LVRTC darbinieku amatu grupām apstiprināto atalgojumu, vēsturiskos datus par LVRTC vidējo atalgojuma līmeni un pieaugumu, kā arī aktuālos IKT darba tirgus pētījumu datus;
4. tas ir iepriekš noteikts – projekta vadības un  īstenošanas personāla izmaksu vienotā likme ir noteikta ar iepriekš definētu metodi, kuras pamatā ir Ministru kabineta noteikumos par pasākuma īstenošanu iepriekš skaidri identificētas attiecināmo izmaksu kategorijas, kurām  piemēro 11 procentu likmi. Personāla izmaksu vienotā likme noteikta Ministru kabineta noteikumu 17.6. apakšpunktā. Pasākuma ietvaros tiešās attiecināmās izmaksas, no kurām rēķināms personāla izmaksu vienotās likmes procentuālais īpatsvars, ir iekļautas 17.1., 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5. apakšpunktā.
Aprēķina pamatā ir plānotais projektā iesaistītā personāla darba laiks, pārvērsts slodzēs, vadoties pēc tā, cik liela darbaspēka iesaiste un kādu speciālistu iesaiste projekta realizācijā būs nepieciešama. Tāpat aprēķina pamatā ir plānotais vidējais pieņemtais atalgojums konkrētajiem speciālistiem. Lai noteiktu atalgojuma apmēru, tiek veikta tirgus izpēte, salīdzinot dažādās darba sludinājumu vietnēs konkurentu piedāvāto atalgojumu, ņemot vērā LVRTC darbaspēka izmaksu iespējas un atalgojumu sistēmu, kā arī analizējot pētījumu par IKT nozares darbaspēka atalgojumu datus.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 53.panta 3. a) punktu aprēķinā ir izmantoti šādi dati un informācija:
i) divu IKT darba tirgus pētījumu (2023) dati par kiberdrošības speciālistu atalgojuma līmeni un tendencēm Latvijā, kā arī LVRTC eksperta argumentēts slēdziens par speciālistu piesaistei nepieciešamo sākotnējo atalgojuma līmeni un tā indeksācijas apmēru projekta īstenošanas periodā;
ii) LVRTC dati par vidējo atalgojumu 2023. gadā un apstiprinātais plāns 2024.gadā;
iii) LVRTC atalgojuma parastā prakse, ko nosaka personāla politikas iekšējie normatīvie akti:
VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Atalgojuma sistēma,
VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Darba samaksas noteikumi,
VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” vidēja termiņa darbības stratēģija 2023.-2026. gadam,
LVRTC darbinieku nepieciešamās kvalifikācijas, prasmes un pieredze amatam Kiberdrošības speciālists.

Saskaņā ar minēto aprēķinu kvalitatīvai projekta ieviešanai būtu nepieciešama vismaz sekojošu darbinieku (saskaņā ar LVRTC amatu klasifikāciju) iesaiste:

1. projektu vadītājs projekta īstenošanas 1., 2. un 3.gadā – 0,4 slodzes, ar mēneša bruto atalgojumu par pilnu slodzi saskaņā ar LVRTC personāla un atalgojuma politiku.
Ņemot vērā projekta rezultātu sasniegšanai nepieciešamās un projektam plānotās kopējās izmaksas, minētais projekta vadītāja bruto atalgojuma apmērs par pilnu slodzi, ko būtu iespējams attiecināt no projekta finansējuma, tika noteikts, pamatojoties uz vidējo atalgojumu LVRTC un ņemot vērā plānoto darba sarežģītību konkrētā projektā, kā arī saskaņā ar kapitālsabiedrības atalgojuma sistēmu.
2. kiberdrošības speciālisti projekta īstenošanas 5 gadiem - kopā 1,2 slodzes, ar vidējo mēneša bruto atalgojumu par pilnu slodzi saskaņā ar LVRTC personāla un atalgojuma politiku.
Algu likme minētajam projekta personālam tiek noteiktas saskaņā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Vidēja termiņa darbības stratēģiju 2023.-2026. gadam, darba samaksas noteikumiem un minēto darbinieku LVRTC apstiprinātajos amata aprakstos noteiktajām kvalifikācijas, prasmju un pieredzes prasībām, atbilstoši projekta īstenošanai nepieciešamajam augstākajam kvalifikācijas un esošajam atalgojuma līmenim darba tirgū, kā arī pastāvošo un prognozējamo darbinieku ar specifiskām IKT prasmēm deficītu un darba devēju konkurenci par šiem speciālistiem.
Projekta personāla izmaksu vienotās likmes aprēķinam ņemti vērā iepriekš minētie informācijas avoti, kā arī normatīvie akti - likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”.
Vadošajai iestādei ir iesniegts detalizēts aprēķins un informācija par izmantotajiem datu avotiem.
Noteikumu projekta 17.6. apakšpunktā norādītais projekta vadības un īstenošanas personāls, projekta vadītājs un kiberdrošības speciālisti, projekta ietvaros nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas, kas tieši attiecināmas uz projektu un tā mērķu sasniegšanu, un to pienākumi nepārklājas.  Pārējās projekta darbībās nav plānots atalgojums, un  preču un pakalpojumu iepirkumi tiks veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tostarp Publisko iepirkumu likumu, tādējādi nodrošinot funkciju un izmaksu nodalāmību.
Projekta personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot personāla izmaksu vienoto likmi, ir skaidri nodalāmas no vienotās kiberdrošības infrastruktūras un ar to saistītajām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.  Saskaņā ar LVRTC grāmatvedības politiku atalgojums projektos tiek uzskaitīts un tiek diferencēts pēc slodzēm. Katru mēnesi tiek apkopotas slodzes darbiniekiem pa projektiem. Katram projektam ir savs kodējums, ar ko tiek sasaistīta arī algu izmaksa, tādējādi ir iespējams identificēt izmaksas projektu griezumā.
Projekta atalgojumu nodalīšana tiek veikta sekojoši:
1. Projekta izmaksas no citām kapitālsabiedrības izmaksām tiek nošķirtas piešķirot īpašu kodu.
2. Personāla izmaksas no citām projekta izmaksām tiek nošķirtas saskaņā ar gada pārskatu un konsolidēto gada pārskata likumu, grāmatojot uz atalgojuma kontiem.
3. Atalgojums projekta vadītājam un kiberdrošības speciālistam tiks veikts, noslēdzot darba līgumu.

Visas jaunās darba vietas, kuras tiks izveidotas 1.4.1.4. pasākuma ietvaros, tiks finansētas no ES fondiem tikai projekta īstenošanas periodā.

Noteikumu projektā noteiktās izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās ne agrāk kā 2022. gada 25.novembrī, ņemot vērā, ka EK 2022.gada 25. novembrī apstiprināja Programmu, paredzot 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķi “Uzlabot digitālo savienojamību”, kura ietvaros plānots īstenot 1.4.1.4. pasākumu “Vienotā kiberdrošības infrastruktūra”.
Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām.
​​​​​
Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.
Ja attiecināms, finansējuma saņēmējs, nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī piemēro inovatīvā publiskā iepirkuma nosacījumus. Finansējuma saņēmējam vienlaikus nepieciešams ievērot obligātos kritērijus saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumu "Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums", kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti.

Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus atbilstoši nosacījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu,  Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantu un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, ņemot vērā vadošās iestādes izstrādātās Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Finansējuma saņēmējs izstrādā iekšējās kontroles sistēmu, ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu (tostarp attiecīgas dokumentācijas un tehniskās informācijas uzkrāšanu par iegādātās programmatūras un iekārtu atrašanās vietu un izmantošanu projekta mērķim), kā arī nodrošina, ka finansējuma saņēmēja darbinieki, kuri saistīti ar projekta īstenošanu, paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu saskaņā ar   Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta un publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Finansējums
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 4 350 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 686 104 euro), tai skaitā ERAF finansējums 3 697 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 583 189 euro) un privātais līdzfinansējums – ne mazāk kā 652 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 102 915 euro).
Noteikumu projektā ar jēdzienu “privātais finansējums” tiek saprasts projekta īstenotāja – komersanta VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) ieguldītais finansējums - savi līdzekļi atbilstoši Ministru kabineta  2023. gada 25. aprīļa noteikumu “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 24.punktam. LVRTC privātā līdzfinansējuma avots ir pašu ieņēmumi no pakalpojumiem, ko minētais komersants sniedz saviem klientiem. 

Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz  85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
Līdz 2025. gada 31. decembrim, lai  slēgtu līgumu par projekta īstenošanu, ir pieejams finansējums ne mazāks kā 3 663 896 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 3 114 311 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 549 585 euro.
Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var piesaistīt papildu privātos līdzekļus  attiecināmo izmaksu segšanai, tai skaitā elastības finansējuma priekšfinansēšanai.
Pēc 2026. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo ERAF finansējumu, nepārsniedzot projektam noteikto maksimālo ERAF finansējuma apmēru.

Citi nosacījumi
Projekta darbības un izmaksas nepārklājas ar citiem LVRTC plānotajiem Eiropas Savienības fondu finansētajiem projektiem, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām, jo projektā paredzētās darbības ir orientētas uz kiberaizsardzības spēju palielināšanu.
Pasākumā komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Pasākums tiek īstenots deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros saskaņā ar Deleģēšanas līgumu par valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu Nr.SAM 2019/31, kas noslēgts starp Satiksmes ministriju un  LVRTC. Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai projektā ieviestā infrastruktūra tiktu izmantota tikai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.

Pasākuma īstenošana netieši veicinās Viedās specializācijas stratēģijas "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” jomas paredzētos mērķus, vienlaikus pasākumā nav paredzētas pētniecības un attīstības darbības, līdz ar to netiks uzkrāti dati par RIS3 rādītājiem.

Pasākums netieši atbalsta Atveseļošanas fonda 2.1.1.1.i “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide”, 2.1.2.1.i “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas”, 2.1.3.1.i “Datu pieejamība, koplietošana un analītika” investīciju vērtējumos minēto, veicinot valsts pārvaldes pakalpojumu drošību. 

Projekta ietvaros ieviešamais kiberdrošības risinājums centra ietvaros  tiks saskaņots ar Aizsardzības ministriju un CERT.LV.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Visas publiskās personas, publisko personu kapitālsabiedrības, publisko personu kontrolētās kapitālsabiedrības, kas izmanto  centra sniegtos pakalpojumus. Projekts spēs nodrošināt centra lietotāju IKT sistēmu augstāku noturību pret kiberuzbrukumiem, spēju ātrāk reaģēt uz incidentiem, kā arī veicinās centra lietotāju IKT atbildīgo darbinieku praktiskās iemaņas un zināšanas, simulējot kiberincidentus un proaktīvi novēršot tos, pirms tie ir radījuši ietekmi uz IKT sistēmām. 
Juridiskām personām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
LVRTC kā valsts deleģētā uzdevuma veicējam netiek noteikti jauni papildu pienākumi, jo, īstenojot projektu, tas darbosies esošā pārvaldes uzdevuma ietvaros saskaņā ar deleģēšanas līgumu par valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu, kas noslēgts starp Satiksmes ministriju un LVRTC. Vienlaikus, īstenojot projektu, LVRTC kā finansējuma saņēmējam ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
801 550
0
1 232 500
0
793 050
616 250
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
801 550
0
1 232 500
0
793 050
616 250
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
801 550
0
1 232 500
0
793 050
616 250
2.1. valsts pamatbudžets
0
801 550
0
1 232 500
0
793 050
616 250
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 4 350 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 686 104 euro), tai skaitā ERAF finansējums 3 697 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 583 189 euro) un privātais līdzfinansējums – ne mazāk kā 652 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 102 915 euro). Maksimālā ERAF finansējuma intensitāte ir 85 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, nepārsniedzot izmaksu un ieguvumu analīzē aprēķināto finansējuma deficīta procentuālo apmēru, un privātais līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

Ņemot vērā, ka pasākumā ir paredzēts elastības finansējums, pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai  slēgtu līgumu par projekta īstenošanu, ir ne mazāks kā 3 663 896 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 3 114 311 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 549 585  euro.
Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var piesaistīt papildu privātos līdzekļus  attiecināmo izmaksu segšanai, tai skaitā elastības finansējuma priekšfinansēšanai.
Pēc 2026. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo ERAF finansējumu līdz noteikumu projekta 4. punktā minētajam apmēram, nepārsniedzot 4. punktā noteikto maksimālo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru.

Indikatīvi plānotais kopējais attiecināmais finansējums pa gadiem:
2023. gadā - 943 000 euro, t.sk. ERAF finansējums 801 550 euro, privātais finansējums 141 450 euro ;
2024. gadā - 1 450 000 euro , t.sk. ERAF 1 232 500 euro, privātais finansējums 217 500 euro;
2025. gadā - 933 000 euro, t.sk. ERAF 793 050 euro, privātais finansējums 139 950 euro;
2026. gadā - 725 000 euro, t.sk. EARF 616 250 euro, privātais finansējums 108 750 euro;
2027. gadā - 299 000 euro, t.sk. ERAF  254 150 euro, privātais finansējums 44 850 euro;
2028. gads -  0 euro;
2029.gads - 0 euro.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
Pasākuma izdevumu attiecināmības termiņš ir līdz 2029. gada 31.decembrim.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts pēc pasākuma ietvaros paredzētā projekta apstiprināšanas.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Pasākuma rezultātu ilgtspēja un uzturēšana pēc projekta noslēgšanas tiks nodrošināta LVRTC deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros no centra lietotāju maksājumiem  saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra instrukcijas Nr. 5 “Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība” 11.punktu.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. pants
Noteikumu projekta 22.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. pants
Noteikumu projekta 22.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
55.panta 1.punkts
Noteikumu projekta 17.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
64. panta 1.punkta c) apakšpunkts
Noteikumu projekta 18. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
22.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/98fc2c64-b5bf-42c1-9605-7a7893199a4a

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ārpus TAP portāla ar 2023.gada 22.maija vēstuli Nr. TET-K-23-4988 “Par pasākuma "Vienotā kiberdrošības infrastruktūra” īstenošanas noteikumu projektu (23-TA-1064) un valsts atbalstu” (dokuments ir ierobežotas pieejamības ārēja informācija)  saņemts SIA "Tet" viedoklis par projektu. Iebildumi izvērtēti un par tiem SIA "Tet" sagatavota argumentēta Satiksmes ministrijas atbilde.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” kā deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma veicēja Valsts elektronisko pakalpojumu centra nodrošināšanā.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekts veicinās Valsts elektronisko sakaru centra lietotāju - publisku personu, publiskas personas kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolētu  kapitālsabiedrību, digitālās vides integritāti, pieejamību un konfidencialitāti, kas ļauj droši darboties digitāli transformētai publiskai pārvaldei un droši sadarboties ar privāto sektoru gan publisko pakalpojumu sniegšanai, gan drošākai datu apmaiņai.
Projekts ļaus lietotājiem  droši attīstīt savus publiskos pakalpojumus,  netērējot papildu resursus informācijas sistēmu drošības nodrošināšanai.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma 1.4.1.4 SAM “Vienotā kiberdrošības infrastruktūra” īstenošana ir saistīta ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027. gadam prioritātes “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” rīcības virzienu “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi”. Viens no rīcības virziena mērķiem ir [295] “Digitalizēta transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē” un viens no rīcības virziena uzdevumiem  -  [316] "Mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešana, lai kvalitatīvi nodrošinātu publiskos pakalpojumus, ievērojot “primāri digitāls”, proaktīvas pakalpojumu sniegšanas un vienreizes principu, t. sk. pārrobežu, kā arī veiktu valsts pārvaldes un pašvaldību IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju".

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts veicinās valsts un pašvaldību institūciju elektroniski apstrādājamo datu aizsardzības uzlabošanu, kā arī visu Valsts elektronisko pakalpojumu centra lietotāju informācijas un komunikācijas sistēmu drošību gan mākoņpakalpojumu resursu, gan lokālo resursu ziņā.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Saskaņā ar vadlīnijām horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027), pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". Vienlaikus, lai  nodrošinātu, ka projekta īstenošanā tiek veicināta vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un  ievērotas  pamattiesības, projekta iesnieguma vērtēšanā tiks piemērots horizontālā principa specifiskais atbilstības kritērijs. Kritērijā tiks vērtēts, vai projekta iesniegumā ir paredzēta vismaz viena vispārīgā darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.

Pasākumam nav ietekmes arī uz horizontālajiem principiem  “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā”.

Attiecībā uz horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (NBK) un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” pasākumam nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Pielikumi