Anotācija (ex-ante)

22-TA-862: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (turpmāk – Dzīvnieku veselības tiesību akts).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju ar augsti patogēnās putnu gripas izplatību Eiropas Savienības dalībvalstīs, nepieciešams noteikt pastiprinātus biodrošības pasākumus mājputnu un nebrīvē turētu putnu novietnēs.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ir stājies spēkā  Dzīvnieku veselības tiesību akts, kas nosaka jaunu vispārējo regulējumu dzīvnieku veselības jomā un maina arī termina "mājputni" skaidrojumu. Saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību aktā noteikto regulējumu, tagad ir nepieciešams piemērot divus terminus: "mājputni" un "nebrīvē turēti putni".
Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām" (turpmāk – noteikumi Nr. 291) 10. punktā ir noteikts, ka dzīvnieku īpašniekam jāapņemas savā dzīvnieku novietnē gadu neturēt cūku sugas dzīvniekus. Šī apņemšanās, kas parakstīta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ir spēkā līdz saistību izpildei. Šī norma, kas tika pieņemta 2015. gada 9. jūnijā, pašlaik ir zaudējusi  aktualitāti.
Noteikumi Nr. 291 tika sagatavoti, ievērojot vairāku Eiropas Savienības direktīvu prasības, un tie nosaka biodrošības prasības atsevišķām dzīvnieku sugām un populācijām, kurās infekcijas slimību epidemioloģiskā rakstura dēļ var rasties pastiprināts šo infekcijas slimību ienešanas risks lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulkos, tā radot lielu ekonomisko ietekmi uz lauksaimniecības sektoru un lielus valsts budžeta izdevumus saistībā ar dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu likvidāciju pēc infekcijas slimības nonākšanas ganāmpulkā. Tā kā Dzīvnieku veselības tiesību akts atceļ Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā, no noteikumiem jāsvītro informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu.
Šā gada 2022. gada 19. janvārī un 8. martā Zemkopības ministrija organizēja attālinātu darba grupas sanāksmi ar Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas, Latvijas putnkopības asociācijas un biedrības "Tautas putnkopju biedrība" pārstāvjiem, tajā nolemjot precizēt noteikumu Nr. 291 normas attiecībā uz prasībām, kas dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jāievēro augsti patogēnās putnu gripas (turpmāk – APPG) liela riska periodā, turklāt tās ir jāievēro noteiktu periodu. Tiklīdz epidemioloģiskā situācija uzlabojas un slimības izplatības risks samazinās, Zemkopības ministrija pēc Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtās epidemioloģiskās informācijas sagatavo normatīvo aktu par atsevišķu prasību atcelšanu un iesniedz to noteiktā kārtībā apstiprināšanai valdībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) sagatavoto informāciju, kā arī ikmēneša Eiropas Komisijas Pastāvīgās komitejas sanāksmē par augu, dzīvnieku, pārtikas un dzīvnieku barības jautājumiem (PAFF) dalībvalstu pārstāvju sniegto informāciju par epidemioloģisko situāciju, kopš pagājušā gada oktobra tiek novērots liels APPG uzliesmojumu skaits gan mājputnu ganāmpulkos, gan savvaļas putnu populācijā. No 2021. gada 1. oktobra līdz š.g. 25. februārim Eiropas Komisijas Dzīvnieku slimību ziņošanas sistēmā (ADIS) ir saņemti ziņojumi par 1053 APPG konstatētiem uzliesmojumiem mājputnu novietnēs 19 dalībvalstīs un 1925 ziņojumi par APPG konstatētiem uzliesmojumiem nebrīvē turētu putnu novietnēs un savvaļas putnu saslimšanas gadījumiem 25 dalībvalstīs.
Šogad no 18. līdz 25. februārim ir apstiprināti 64 APPG uzliesmojumi mājputnu novietnēs un 195 ziņojumi ir par APPG konstatēšanu nebrīvē turētu putnu novietnēs un savvaļas putnu populācijā.
Informācija pieejama tīmekļvietnē https://ec.europa.eu/food/system/files/2022-03/ad_control-measures_hapai_chrono_2022_map.pdf
APPG uzliesmojumi mājputnu novietnēs tuvākajās kaimiņvalstīs kopš 2021. gada 1. oktobra:
Zviedrijā – trīs ziņojumi (trīs komerciālajās novietnēs), Igaunijā – viens ziņojums par mājputnu novietni ar četriem mājputniem, Polijā – 87 ziņojumi.
Ziņojumi par APPG uzliesmojumiem nebrīvē turētu putnu novietnēs un savvaļas putniem tuvākajās kaimiņvalstīs:
Zviedrijā – 39 ziņojumi, Somijā – 12 ziņojumi, Igaunijā – 10 ziņojumi, Lietuvā – divi ziņojumi, Polijā – 32 ziņojumi.
Latvijā 2021. gadā laboratoriski tika izmeklēti atrasti miruši 150 savvaļas putni un APPG tika konstatēta 50 savvaļas putniem.
2022. gadā līdz 9. martam laboratoriski izmeklēti atrasti miruši 11 savvaļas putni. Janvārī tika izmeklēti astoņi savvaļas putni, un no tiem sešiem gulbjiem 17. janvārī tika konstatēts APPG ierosinātājs. Šogad februārī tika izmeklēti divi savvaļas putni un martā – viens, bet tiem APPG netika konstatēta.
Šajā APPG sezonā vairumā saslimšanas gadījumu dalībvalstīs un arī Latvijā tika konstatēts APPG H5N1 apakštips. 2021. gadā dominēja APPG H5N8 apakštips.
Risinājuma apraksts
2022. gada 8. martā Zemkopības ministrija organizēja noslēguma sanāksmi ar dienesta ekspertiem, Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas, Latvijas putnkopības asociācijas un biedrības "Tautas putnkopju biedrība" pārstāvjiem. Sanāksmes laikā dalībnieki vienojās par nepieciešamajiem biodrošības pasākumiem APPG palielināta riska periodā.
Ievērojot minēto, ir sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām" (turpmāk – noteikumu projekts):
1) noteikumos Nr. 291 lietotais termins "mājputni" saskaņots ar Dzīvnieku veselības tiesību aktā noteiktajām definīcijām. Turpmāk noteikumos Nr. 291 tiks lietoti divi termini – "mājputni" un "nebrīvē turēti putni";
2) noteikts, ka biodrošības prasības neattiecas uz mājputniem, kas tiek turēti kā mājas (istabas) dzīvnieki, jo saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību aktā noteikto regulējumu mājputni vairs netiek uzskatīti par mājas (istabas) dzīvniekiem;
3) svītrota norma, kas noteica, ka dzīvnieku īpašnieks pēc apņemšanās parakstīšanas savā dzīvnieku novietnē gadu netur cūku sugas dzīvniekus, jo tā ir zaudējusi savu aktualitāti; 
4) svītrota atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu, jo Dzīvnieku veselības tiesību akts atceļ  Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;
5) precizētas normas attiecībā uz klīniskajām pazīmēm, kurām parādoties dzīvnieku īpašniekam vai tā pilnvarotai personai ir jāziņo praktizējošam veterinārārstam un dienesta inspektoram;
6) precizētas normas attiecībā uz mājputnu un nebrīvē turētu putnu izlaišanas aizliegumu dabiskas izcelsmes ūdenstilpēs;
7) precizētas normas par dzīvnieku barības glabāšanas nosacījumiem;
8) noteikti pasākumi APPG liela riska periodā.
Noteikumu projektā noteiktās normas ir saskaņotas ar nevalstiskajām organizācijām un ieinteresētajām personām. Noteikumu projektā noteiktās prasības APPG laikā tiks piemērotas no 2022. gada 1. aprīļa un būs spēkā līdz brīdim, kad vairs netiks novērots APPG izplatības risks no savvaļas putniem uz mājputniem un būs beigusies gājputnu pavasara migrācija. 
Noteikumu projektā noteiktās papildus biodrošības prasības, kuras paredzēts piemērot APPG paaugstināta riska periodā, palīdzēs šādu jautājumu risināšanā:
1) notiks pastiprināta putnkopības nozarē strādājošo informētība un sagatavotība, kas radīs lielāku darbinieku uzmanību uz tiem riskiem, kas saistīti ar pirmkārt jau ar APPG ierosinātāja iekļūšanas un izplatīšanās mehānismiem mājputnu un nebrīvē turētu putnu ganāmpulkos;
2) tiks vairāk disciplinēti darbinieki, lai nepieļautu arī citu infekcijas slimību ierosinātāju ienešanu un izplatīšanu mājputnu un nebrīvē turētu putnu ganāmpulkā;
3) pastiprinātās biodrošības prasības pasargās mājputnu un nebrīvē turētu putnu ganāmpulkus no APPG ierosinātāja izplatīšanās un sekojoši arī no šī ganāmpulka likvidācijas, kas lielu ražotņu darbības apturēšanas gadījumā var prasīt lielus finanšu līdzekļus no valsts budžeta, lai šo infekcijas slimību apkarotu un atjaunotu ganāmpulku un biznesa darbību.
Noteikumu projekts pilnībā atrisinās minētās problēmas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • nevalstiskās organizācijas
  • mājputnu un nebrīvē turētu putnu turētāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nosaka papildu biodrošības prasības liela riska APPG izplatības periodā, kura laikā dzīvnieku īpašniekiem ar tehniskiem līdzekļiem ir jānodrošina mājputnu novietnēs apstākļi, kas ļauj ierobežot savvaļas putnu piekļūšanu dzīvnieku turēšanas vietām un barībai. Šajā periodā nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar savvaļas ūdensputnu aizsardzību, ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas ūdensputnu izolācija no citiem dzīvnieku turēšanas vietā esošiem putniem. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32016R0429
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts")
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts")
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Dzīvnieku veselības tiesību akta 4. panta 9. un 10. punkts
Noteikumu projekta 1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Dzīvnieku veselības tiesību akta 4. panta 11. punkts
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ar šo tiesību aktu tiek piemērotas Dzīvnieku veselības tiesību aktā noteiktās mājputnu un nebrīvē turētu putnu definīcijas.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas un veterinārais dienests
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas putnkopības asociācija, biedrība "Tautas putnkopju biedrība", biedrība "Drauga spārns"
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Darba grupa MS Teams formātā.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Zemkopības ministrija 2022. gada 19. janvārī un 8. martā organizēja attālinātu darba grupas sanāksmi ar Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas, Latvijas putnkopības asociācijas un biedrības "Tautas putnkopju biedrība" pārstāvjiem. Sanāksmē tika diskutēts par biodrošības pasākumiem APPG palielināta riska periodā.

6.4. Cita informācija


Noteikumu projekts saskaņots bez iebildumiem ar Latvijas Apvienoto putnkopības nozares asociāciju, Latvijas putnkopības asociāciju, biedrību "Tautas putnkopju biedrība", biedrību "Drauga spārns" un Latvijas Ornitoloģijas biedrību. .
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pārtikas un veterinārais dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi