Anotācija (ex-ante)

Likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.
 

01.01.2022.

-

2013. gada 6. martā spēkā stājās Fiskālās disciplīnas likums, kurā ir definēti būtiskākie fiskālās politikas principi un fiskālie nosacījumi atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai, un kura pamatā ir nosacījums par ekonomiskajā ciklā sabalansētu vispārējās valdības budžetu. Kā galvenais instruments fiskālās disciplīnas ievērošanā ir paredzēts vidēja termiņa ietvara budžeta likums, ko sagatavo turpmāko trīs gadu periodam. Tādējādi ar Fiskālās disciplīnas likuma palīdzību tiek nodrošināts, ka vidēja termiņa ietvara budžeta likums un gadskārtējais valsts budžeta likums tiek izstrādāts atbilstoši atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas nosacījumiem.
Izstrādājot vidēja termiņa ietvara budžeta likumu, tajā ir iekļaujami dati un informācija atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta trešajai un ceturtajai daļai, kā arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.² panta otrajā daļā noteiktai informācijai.
Likums “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” tiek sagatavots laikā, kad Latvijas ekonomiku un publiskās finanses joprojām ietekmē Covid-19 pandēmija, kas ir izraisījusi būtiskas izmaiņas līdz šim īstenotajā fiskālajā politikā, kas ir balstīta uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta veidošanu.
2020. gadā Eiropas Savienības līmenī tika aktivizēta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm ļāva palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu 2020. gadā tik, cik tas bija nepieciešams Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas kaitējuma mazināšanai. Eiropas Komisija 2021. gada Pavasara pakotnes komunikācijā ir paziņojusi, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula 2022. gadā tiek saglabāta un ir sagaidāms, ka tā tiks izbeigta sākot ar 2023. gadu. Kā norādīts Eiropas Komisijas šī gada 3. marta paziņojumā, lēmums par vispārējās izņēmuma klauzulas izbeigšanu ir jāpieņem balstoties uz ekonomikas stāvokļa novērtējumu, pamatojoties uz kvantitatīviem kritērijiem, definējot ekonomisko aktivitāti Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni kā galveno kvantitatīvo kritēriju.
Līdz ar to fiskālie nosacījumi, kas paredzēti Stabilitātes un izaugsmes paktā, 2022. gadā netiek piemēroti. Tāpat, arī Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie skaitliskie fiskālie nosacījumi netiek piemēroti uz Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas darbības laiku. Fiskālās disciplīnas likuma skaitlisko fiskālo nosacījumu piemērošanas principi šī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanā ir noteikti Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 33. panta otrajā daļā, kas paredz atkāpes no Fiskālās disciplīnas likuma definētajiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem.
Eiropas Savienības Padomes fiskālās rekomendācijas nosaka, ka 2022. gadā ir jānodrošina nacionāli finansēto primāro izdevumu pieauguma kontrole. Attiecībā uz bruto pamatkapitāla pieauguma apjomu, rekomendācija aicina investīcijas saglabāt, savukārt Covid-19  ārkārtas vienreizējie pasākumi ir finansējami uz deficīta pieauguma rēķina atbilstoši nepieciešamībai. Sagatavojot likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumus gan par papildu atbalsta pasākumiem pandēmijas negatīvas ietekmes seku mazināšanai, gan par papildu publisko investīciju projektu īstenošanu.   
Līdzīgi iepriekšējiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumiem, arī likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”  ir ietverti papildu panti, kas nav paredzēti Fiskālās disciplīnas likumā vai Likumā par budžetu un finanšu vadību, bet fiksē būtiskus fiskālus lēmumus vidējam termiņam:
pants, kas nosaka ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu vidējā termiņā, par prioritāti nosakot aizņēmumus Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs;
pants, kurā tiek noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2022. gadam, 2023. gadam un 2024. gadam ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procentu apmērā un valsts budžetam — 25 procentu apmērā;
pants, kurā tiek paredzēts, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2023. un 2024. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000  euro tikai tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana;
pants, kas nosaka, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2023. un 2024. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva;
pants, kas nosaka, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama;
pants, kas paredz fiskālās neitralitātes principa nodrošināšanu attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros uzņemto virssaistību ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci;
pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai "Latvenergo";
pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži";
pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls”;
pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”;
pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”;
pants, kas nosaka, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam, paredz nepieciešamo līdzfinansējumu (30 procentu apmērā) pašvaldību garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai, nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu.
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta piekto daļu, likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” tiek pievienots:
Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotais fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums;
Fiskālo risku deklarācija, ko Ministru kabinets apstiprināja 2021. gada 24. augustā (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 57, 51.§).

Nē

Tieši vai pastarpināti likumprojekts ietekmē visas sabiedrības mērķgrupas, t.sk. sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.

Tieši vai pastarpināti likumprojekts ietekmē visas sabiedrības mērķgrupas, t.sk. sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.

-

-

-

-