Anotācija (ex-ante)

21-TA-524: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.2 panta pirmajā daļā noteikto finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku.
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību  pārejas noteikumu 67. punktam līdz 2022. gada 31. decembrim Ministru kabinets iesniedz Saeimai vidēja termiņa ietvara budžeta likumprojektu vienlaicīgi ar gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu (budžeta likumprojekta paketē).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.
 
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2013. gada 6. martā spēkā stājās Fiskālās disciplīnas likums, kurā ir definēti būtiskākie fiskālās politikas principi un fiskālie nosacījumi atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai, un kura pamatā ir nosacījums par ekonomiskajā ciklā sabalansētu vispārējās valdības budžetu. Kā galvenais instruments fiskālās disciplīnas ievērošanā ir paredzēts vidēja termiņa ietvara budžeta likums, ko sagatavo turpmāko trīs gadu periodam. Tādējādi ar Fiskālās disciplīnas likuma palīdzību tiek nodrošināts, ka vidēja termiņa ietvara budžeta likums un gadskārtējais valsts budžeta likums tiek izstrādāts atbilstoši atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas nosacījumiem.
Izstrādājot vidēja termiņa ietvara budžeta likumu, tajā ir iekļaujami dati un informācija atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta trešajai un ceturtajai daļai, kā arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.2 panta otrajā daļā noteiktai informācijai.
Likums “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” tiek sagatavots laikā, kad Latvijas ekonomiku un publiskās finanses joprojām ietekmē Covid-19 pandēmija, kas ir izraisījusi būtiskas izmaiņas līdz šim īstenotajā fiskālajā politikā, kas ir balstīta uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta veidošanu.
2020. gadā Eiropas Savienības līmenī tika aktivizēta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm ļāva palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu 2020. gadā tik, cik tas bija nepieciešams Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas kaitējuma mazināšanai. Eiropas Komisija 2021. gada Pavasara pakotnes komunikācijā ir paziņojusi, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula 2022. gadā tiek saglabāta un ir sagaidāms, ka tā tiks izbeigta sākot ar 2023. gadu. Kā norādīts Eiropas Komisijas šī gada 3. marta paziņojumā, lēmums par vispārējās izņēmuma klauzulas izbeigšanu ir jāpieņem balstoties uz ekonomikas stāvokļa novērtējumu, pamatojoties uz kvantitatīviem kritērijiem, definējot ekonomisko aktivitāti Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni kā galveno kvantitatīvo kritēriju.
Līdz ar to fiskālie nosacījumi, kas paredzēti Stabilitātes un izaugsmes paktā, 2022. gadā netiek piemēroti. Tāpat, arī Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie skaitliskie fiskālie nosacījumi netiek piemēroti uz Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas darbības laiku. Fiskālās disciplīnas likuma skaitlisko fiskālo nosacījumu piemērošanas principi šī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanā ir noteikti Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 33. panta otrajā daļā, kas paredz atkāpes no Fiskālās disciplīnas likuma definētajiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem.
Eiropas Savienības Padomes fiskālās rekomendācijas nosaka, ka 2022. gadā ir jānodrošina nacionāli finansēto primāro izdevumu pieauguma kontrole. Attiecībā uz bruto pamatkapitāla pieauguma apjomu, rekomendācija aicina investīcijas saglabāt, savukārt Covid-19  ārkārtas vienreizējie pasākumi ir finansējami uz deficīta pieauguma rēķina atbilstoši nepieciešamībai. Sagatavojot likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumus gan par papildu atbalsta pasākumiem pandēmijas negatīvas ietekmes seku mazināšanai, gan par papildu publisko investīciju projektu īstenošanu.   
Līdzīgi iepriekšējiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumiem, arī likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”  ir ietverti papildu panti, kas nav paredzēti Fiskālās disciplīnas likumā vai Likumā par budžetu un finanšu vadību, bet fiksē būtiskus fiskālus lēmumus vidējam termiņam:
pants, kas nosaka ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu vidējā termiņā, par prioritāti nosakot aizņēmumus Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs;
pants, kurā tiek noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2022. gadam, 2023. gadam un 2024. gadam ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procentu apmērā un valsts budžetam — 25 procentu apmērā;
pants, kurā tiek paredzēts, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2023. un 2024. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000  euro tikai tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana;
pants, kas nosaka, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2023. un 2024. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva;
pants, kas nosaka, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama;
pants, kas paredz fiskālās neitralitātes principa nodrošināšanu attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros uzņemto virssaistību ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci;
pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai "Latvenergo";
pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži";
pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls”;
pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”;
pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”;
pants, kas nosaka, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam, paredz nepieciešamo līdzfinansējumu (30 procentu apmērā) pašvaldību garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai, nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu.
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta piekto daļu, likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” tiek pievienots:
Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotais fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums;
Fiskālo risku deklarācija, ko Ministru kabinets apstiprināja 2021. gada 24. augustā (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 57, 51.§).
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Likumprojektam ir pievienots Ministru kabineta protokola lēmums, kas paredz noteikt, ka finanšu ministrs likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”, tā paskaidrojumus, Fiskālo risku deklarāciju un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavoto Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu iesniedz Saeimai 2021. gada 14. oktobrī un, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Tieši vai pastarpināti likumprojekts ietekmē visas sabiedrības mērķgrupas, t.sk. sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Tieši vai pastarpināti likumprojekts ietekmē visas sabiedrības mērķgrupas, t.sk. sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
-

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
9 839 091 919
1 068 141 048
10 907 232 967
0
12 005 712 298
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 688 071 829
781 630 552
7 469 702 381
0
8 337 681 952
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
3 151 020 090
286 510 496
3 437 530 586
0
3 668 030 346
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
11 018 634 308
1 631 530 999
12 650 165 307
0
12 314 929 078
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
7 846 049 919
1 416 987 918
9 263 037 837
0
8 776 868 281
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
3 172 584 389
214 543 081
3 387 127 470
0
3 538 060 797
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-1 179 542 389
-563 389 951
-1 742 932 340
0
-309 216 780
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-1 157 978 090
-635 357 366
-1 793 335 456
0
-439 186 329
0
0
3.2. speciālais budžets
-21 564 299
71 967 415
50 403 116
0
129 969 549
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-563 389 951
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins ir pievienots likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” 1., 2. un 3. pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību  pārejas noteikumu 67. punktam, likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” tiek virzīts vienlaicīgi ar gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojekta paketē).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības informēšana par likumprojekta saturu un virzības gaitu tiek nodrošināta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

6.4. Cita informācija

Likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” izstrādē, sagatavojot budžeta pieprasījumus, ir iesaistītas visas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes. Institūciju līdzdalība tiek nodrošināta atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 18. pantam.
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību pārejas noteikumu 68. punktam Latvijas Pašvaldību savienības līdzdalība likumprojekta izstrādē par pašvaldību intereses skarošiem ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu saistītiem jautājumiem tiek nodrošināta vienlaikus ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 13. pantā minētajām sarunām. Šo sarunu rezultātus noformē protokola veidā un pievieno gadskārtējā valsts budžeta likuma projektam (budžeta likumprojektu paketei).
Pēc likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” apstiprināšanas Saeimā, likums tiks izsludināts publicējot oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pēc izsludināšanas likums “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” tiks ievietots Finanšu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi