Anotācija

      Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 106.4 pantā noteikto zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas. Atbilstoši minētajai normai zvērinātu tiesu izpildītāju darbību nosaka speciālais regulējums, proti, Tiesu izpildītāju likums. Tiesu izpildītāju likuma 140. pants un 140.¹ pants noteic, ka ieņēmumus no zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja biroja (ja kā saimnieciskās darbības tiesiskā forma izvēlēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību) prakses veido maksājumi par amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu (atlīdzība) un maksājumi, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistīto izdevumu segšanu, bet izdevumus - izdevumi, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību, izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, darba atlīdzība, komandējuma izdevumi un citi tamlīdzīgi izdevumi, kā arī citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi.
      Tādējādi, lai arī attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir noteikts, ka finansiāli tie darbojas kā pašnodarbinātas personas, tomēr šī profesija ir reglamentēta profesija. Zvērināti tiesu izpildītāji drīkst praktizēt vienīgi normatīvajā regulējumā noteiktajā apjomā un kārtībā, attiecīgi gūstot normatīvajā regulējumā paredzētos ieņēmumus. Attiecībā uz tām ir noteikti arī amatu savienošanas un citi darbības ierobežojumi, ievērojot šīs profesijas būtību un lomu valsts institucionālajā sistēmā, un tieši – tiesu varas sistēmā.
      Tiesu izpildītāju likumā ir reglamentēti arī atlīdzības pamatnoteikumi. Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 80. panta otro daļu zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmēru nosaka atbilstoši ieguldītā darba apjomam un samērīgi ar piedzenamā parāda apmēru, kā arī ņemot vērā zvērināta tiesu izpildītāja amatam normatīvajos aktos noteikto atbildību, neatkarības prasības un no amata izrietošos ierobežojumus. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem amata atlīdzības takses ir reglamentētas ar Ministru kabineta noteikumiem. Tādējādi valsts, nododot zvērinātiem tiesu izpildītājiem konkrētu valsts funkciju pildīšanu, ir noteikusi šādu specifisku atlīdzības modeli, lai, no vienas puses, nodrošinātu neatkarību no valsts, nemaksājot atlīdzību no valsts budžeta, savukārt, no otras puses, nosakot konkrētas atlīdzības takses, ko maksā personas par zvērināta tiesu izpildītāja veiktajām darbībām, lai izslēgtu vienošanās ar klientu par samaksu iespējamību, kas savukārt varētu ietekmēt zvērināta tiesu izpildītāja kā valsts amatpersonām pielīdzinātu personu neatkarību, neieinteresētību un neitralitāti.
      Zvērinātiem tiesu izpildītājiem noteikta funkcija veikt tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi. Neatkarīgi no izpildu dokumenta veida piespiedu izpildes process tiek nodrošināts atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai. Vienlaikus zvērinātiem tiesu izpildītājiem likumā noteikta kompetence pārņemt mantu, kas atzīta par bezmantinieku mantu un ir piekritīga valstij, nodrošinot tās pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu, un pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veikt mantojuma apsardzību. Tāpat papildus funkcijām nolēmumu izpildē zvērināti tiesu izpildītāji pēc ieinteresēto personu lūguma veic arī šādas Tiesu izpildītāju likuma 74. pantā uzskaitītas amata darbības: piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus, fiksē faktus, veic mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā, rīko publiskās izsoles, vada mediāciju kā sertificēts mediators atbilstoši Mediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai. Statistika liecina, ka citas amata darbības, kas nav saistītas ar nolēmumu izpildi, neveido būtisku zvērinātu tiesu izpildītāju darba daļu, līdz ar to ar piedziņu nesaistītu amata darbību veikšana arī neveido vērā ņemamu pienesumu zvērinātu tiesu izpildītāju darba ieņēmumos.
      Saskaņā ar šobrīd noteikto vispārējo sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtību izpildes procesā sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina (Civilprocesa likuma 568. panta pirmā daļa). Tādējādi atlīdzību MK noteikumos Nr. 451 noteiktās amata atlīdzības takses apmērā zvērinātam tiesu izpildītājam sedz parādnieks pēc piedziņas veikšanas. Vienlaikus parādniekam ir pienākums segt pārējos sprieduma izpildes izdevumus, kas radušies, izpildot nolēmumu. Proti, valsts nodevu par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei un izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus. Atbilstoši izpildes procesu regulējošajām tiesību normām minētos izdevumus, uzsākot izpildi, sedz piedzinējs, bet vēlāk nolēmuma piespiedu izpildes nodrošināšanai piedzinēja iemaksātie līdzekļi tiek piedzīti no parādnieka.
      Vienlaikus saskaņā ar šobrīd noteikto vispārējo sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtību izpildes procesā atbilstoši CPL 567. panta otrajai daļai virknē izpildu lietu kategoriju piedzinēji ir atbrīvoti no spriedumu izpildes izdevumu samaksas:
      1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;
      2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
      3) gadījumos, kad piedziņa izdarāma par labu cietušajam — fiziskajai personai — saistībā ar apmierinātu kaitējuma kompensācijas pieteikumu krimināllietā;
      4) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;
      5) gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos;
      6) gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, — pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam;
      7) gadījumos, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību.
      Šādās izpildu lietās nolēmuma izpildi avansē zvērināts tiesu izpildītājs no saviem līdzekļiem, kas gūti kā amata atlīdzība, veicot amata darbības citās lietās. Ja parādu un sprieduma izpildes izdevumus šādā izpildu lietā no parādnieka izdodas piedzīt, piedzinējs atgūst parādu, bet zvērināts tiesu izpildītājs kompensē paša ieguldītos izdevumus un saņem atlīdzību par veiktajām darbībām. Ja piedziņa nav bijusi iespējama jau iepriekš pieminēto iemeslu dēļ, vai tāda iemesla dēļ, ka parādniekam nav mantas un ienākumu, uz ko atļauts vērst piedziņu, sprieduma izpilde konkrētajā lietā būs notikusi uz zvērināta tiesu izpildītāja rēķina. Respektīvi, zvērināts tiesu izpildītājs nebūs saņēmis amata atlīdzību, ar ko viņš varētu segt prakses vietas izdevumus un gūt sev atalgojumu par ieguldīto darbu. Kā arī zvērināts tiesu izpildītājs būs samazinājis savus paša līdzekļus, sedzot izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus (pasta izdevumi, maksājumi par izsoles organizēšanu elektronisko izsoļu vietnē saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 343 "Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis", ceļa izdevumi un citi izdevumi).
      Informatīvā ziņojuma "Par 2018. gada 2. novembrī pieņemto grozījumu Ministru kabineta noteikumos par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm ietekmes novērtējumu uz institūta darbību"[1] ietvaros veiktā zvērinātu tiesu izpildītāju darba un iegūtās amata atlīdzības apmēra analīze liecina, ka saskaņā ar statistikas datiem visos iecirkņos valstī kopumā šādu lietu, kurās piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas īpatsvars ir vidēji ap 33%. Un ņemot vērā izpildu lietu, kurās piedzinējs saskaņā ar likumu atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas zvērinātam tiesu izpildītājam procentuālo apmēru, lietu sadalījumu pēc piedzenamās summas apmēra un ar izpildi pabeigto lietu īpatsvaru, vienā izpildu lietā saņemtā amata atlīdzības takse jāsadala ne mazāk kā uz divām izpildu lietām – to, kurā tā faktiski saņemta, un to, kurā sprieduma izpildes izdevumi nav segti. Turklāt šajā otrajā lietā no tai iedomāti atvēlētās daļas primāri vēl atskaitāmi līdzekļi, kas novirzāmi izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu segšanai, lai nodrošinātu spriedumu izpildi šādā lietā. Un tikai no iespējamā atlikuma, ja tāds rodas, zvērinātam tiesu izpildītājam rodas iespēja finansēt savas prakses darbību un savs atalgojumu.
      Saskaņā ar Civilprocesa likuma 567. panta trešo daļu gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, zvērinātam tiesu izpildītājam no valsts budžeta līdzekļiem tiek izmaksāta kompensācija ar izpildu darbību veikšanu saistīto izdevumu segšanai. Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.05.00 "Atlīdzība tiesu izpildītājiem par izpildu darbībām" šobrīd paredzēts finansējums 145 553 EUR. Finansējuma apmērs nav palielināts kopš 2010. gada.[2] Kompensācijas relatīvais apmērs izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu segšanai vienā izpildu lietā 2022. gada ceturtajā ceturksnī ir bijis 0,49 EUR mēnesī par vienu izpildu lietu. Zvērinātu tiesu izpildītāju iecirkņos izpildei iesniegto kopējo izpildu dokumentu skaits izpildu lietās, kurās saskaņā ar likumu piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas zvērinātam tiesu izpildītājam, ir atšķirīgs. Attiecīgi arī katram zvērinātam tiesu izpildītājam izmaksāto kompensāciju apmērs būtiski atšķiras. Tā piemēram, 2022. gada pēdējā ceturksnī lielākā izmaksātā kompensācija – 266,93 EUR (Rīgas tiesu apgabala iecirknis ar 2022. gada trešajā ceturksnī ievestām 536 jaunām izpildu lietām, kurās piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas zvērinātam tiesu izpildītājam), mazākā izmaksātā kompensācija – 33,37EUR (Vidzemes tiesu apgabala iecirknis ar 2022. gada trešajā ceturksnī ievestām 67 jaunām izpildu lietām, kurās piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas zvērinātam tiesu izpildītājam).
      Minētā kompensācija šim mērķim atvēlētā finansējuma nepietiekamā apmēra dēļ praksē nesedz pat minimālos ar tiesas spriedumu izpildi saistītos izdevumus, kas rodas ikvienā izpildu lietā. Objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sniegt informāciju par vienu konkrētu izdevumu apmēru, kuru varētu attiecināt uz visām izpildu lietām. Tas katrā izpildu lietā ir atšķirīgs, piemēram, no tā, vai izpildu lietā tiek piemērots viens vai vienlaikus vairāki piespiedu izpildes līdzekļi, kā arī no izvēlētā piespiedu izpildes līdzekļa. Taču aptuveno minimālo izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru izpildu lietā par parāda piedziņu veido ne mazāk kā 6,78 EUR[3]. Ņemot vērā apstākli, ka Civilprocesa likuma 567. panta trešajā daļā noteiktā kompensācija nesedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību, savukārt ar izpildes nodrošināšanu saistītos izdevumus jeb izpildu lietā radušos faktiskos izdevumus sedz tikai daļēji, ja sprieduma izpildes izdevumus nav iespējams piedzīt no parādnieka, zvērināti tiesu izpildītāji minētās sprieduma izpildes izdevumu pozīcijas izpildu lietās, kurās piedzinēji atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu segšanas, sedz patstāvīgi no citās izpildu lietās gūtajiem ienākumiem (amata atlīdzības) jeb no saviem personīgajiem līdzekļiem. Tā kā kompensācijas apmērs tiek noteikts nevis pēc faktiski izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu segšanai nepieciešamo līdzekļu apjoma, bet pēc kārtējā ceturksnī Tieslietu ministrijas budžetā šim mērķim pieejamo valsts budžeta līdzekļu apmēra, paredzētās kompensācijas faktiskais finansiālais atbalsts ir drīzāk simbolisks kā reāls.
      Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 79. pantu par katru amata darbību (73. un 74. pants), ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (75. pants) viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Atlīdzības apmēru par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām nosaka atbilstoši taksei. Vienošanās par amata darbību atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegta. Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses noteiktas ar MK noteikumiem Nr. 451, kas pieņemti 2012. gada jūnijā.
      Lai gan pēc MK noteikumu Nr. 451 pieņemšanas tajos vairākas reizes veikti grozījumi, amata atlīdzības takses apmēri pēc būtības nav pārskatīti kopš to noteikšanas brīža. (Ar 2013. gada 15. oktobra grozījumiem atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumam MK noteikumos Nr. 451 veikti grozījumi, aizstājot tajos latus ar EUR. Ar 2018. gada 2. augusta grozījumiem noteikta atlīdzība par atsevišķām amata darbībām, par kuru īstenošanu atlīdzība līdz tam nav bijusi noteikta, kā arī veikti atsevišķi precizējoši grozījumi skaidrāka tiesiskā regulējuma nodrošināšanai, nemainot atlīdzības apmērus. Savukārt 2018. gada 30. oktobra grozījumi veikti, izpildot Tiesu izpildītāju likuma pārejas noteikumu 41. punktā likumdevēja noteiktu uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmērus, ievērojot Tiesu izpildītāju likuma 80. panta otrajā daļā noteiktās prasības. Ar grozījumiem samazināta amata atlīdzības fiksētā takse izpildu lietās par nelielu parādu piedziņu, uz pusi samazināta amata atlīdzības fiksētā takse gadījumos, kad parādnieks nokārto savas saistības paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu norādītajā termiņā, uz pusi samazināta amata atlīdzības takse procentos, ja parāds izpildu lietā tiek segts no naudas līdzekļiem, kas bijuši apķīlāti kā šī prasījuma nodrošinājums.)
      Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2012. gada jūniju, kad MK noteikumi Nr. 451 pieņemti, bija 39,6%.[4] Nenoliedzami būtisku inflācijas kāpumu pēdējā pusgada laikā sekmējis energoresursu cenu straujš kāpums tieši saistībā ar Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā, kas secīgi rada ierobežojumus energoresursu piegādei Eiropā kopumā. Taču arī salīdzinot patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada martā (Krievijas karadarbība Ukrainā sākta februāra beigās) ar 2012. gada jūniju, secināms, ka inflācija bijusi 23,1%.[5] Kas joprojām atzīstams par preču un pakalpojumu ļoti būtisku sadārdzinājumu, kas neizbēgami ietekmē arī zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības nodrošināšanu, tā kā tās finansēšana pilnībā tieši atkarīga no zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības un iespējām to iekasēt.
      Valsts neapmaksā zvērinātu tiesu izpildītāju biroju uzturēšanas izdevumus, personālresursus un citus izdevumus. Valsts finansējums saglabāts tikai atsevišķos gadījumos, kad piedziņa nav iespējama par labu personām, kuras atbrīvotas no izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājiem, lai aizsargātu atsevišķas personu grupas (Civilprocesa likuma 567. panta otrās daļas 2.¹ punkts un minētā panta 4.¹ daļa). Kā norādīts iepriekš, zvērināti tiesu izpildītāji ir amatpersonas interešu konflikta novēršanas kontekstā un pilda tiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem piekritīgas atsevišķas publiskai varai raksturīgas funkcijas, taču nav atzīstami par valsts amatpersonām Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē. No ieņēmumiem, ko zvērināts tiesu izpildītājs saņēmis kā amata atlīdzību izpildu lietās, zvērinātam tiesu izpildītājam jāsedz ar profesionālo darbību saistītie izdevumi. Ar profesionālo darbību saistītie izdevumi aptver tādas pozīcijas kā biroja telpu noma un ar to uzturēšanu saistītie maksājumi (maksa par komunālajiem pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem u.c.); darbinieku darba algas un ar tām saistītie nodokļu maksājumi; izdevumi, kas nepieciešami amata darbību veikšanai, bet nav aprēķināmi kā izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi konkrētās izpildu lietās (piemēram, kancelejas preces, pasta izdevumi, degviela un citi ceļa izdevumi, piemēram, nokļūšanai uz tiesas sēdēm), kā arī izdevumi, kas zvērinātam tiesu izpildītājam jānes saistībā ar viņa amatam izvirzītajām prasībām (piemēram, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksas un maksājumi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas budžetā). Jāņem vērā, ka uzskaitītie ir tikai minimāli nepieciešamie izdevumi, bez kuriem zvērināts tiesu izpildītājs nevar veikt savu amatu. Papildus norādītajam zvērinātam tiesu izpildītājam veidojas arī izdevumi, kas saistīti ar profesionālās kvalifikācijas celšanas apmācību apmeklēšanu, mērķmaksājumiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas izvirzīto mērķu un projektu īstenošanai, kā arī citi izdevumi.
      Informatīvā ziņojuma "Par 2018. gada 2. novembrī pieņemto grozījumu Ministru kabineta noteikumos par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm ietekmes novērtējumu uz institūta darbību" izstrādes ietvaros tika apkopoti un analizēti darba rādītāji septiņās dažādās Latvijas novados izvietotās zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietās (iecirkņos) – Ogres, Ventspils, Valkas, Gulbenes, Rēzeknes un divās Rīgas amata vietās. Izpētei tika izvēlēts 2018. gada novembra mēnesis. Apskatītajos iecirkņos 2018. gada novembrī ar prakses uzturēšanu saistīto izdevumu apmērs svārstījās no 4 097,49 EUR līdz 12 183,77 EUR, bet vidēji – 7 492 EUR (Kurzemes tiesu apgabala iecirknī – 11 477,38 EUR; Latgales tiesu apgabala iecirknī – 7 887,84 EUR; Zemgales tiesu apgabala iecirknī – 5 579,8 EUR; Vidzemes tiesu apgabala iecirkņos -6 824,87 EUR un 4 097,49 EUR, bet Rīgas tiesu apgabala iecirkņos attiecīgi 12 183,77 EUR un 4 390,79 EUR). Lai novērtētu aktuālo faktisko situāciju, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuru iecirkņu darbība analizēta minētā informatīvā ziņojuma ietvaros 2018. gadā, tika lūgts sniegt informāciju par savas prakses uzturēšanas izdevumu apmēru 2022. gada oktobrī. Atbilstoši zvērinātu tiesu izpildītāju sniegtajai informācijai ar prakses uzturēšanu saistīto izdevumu apmērs bijis vidēji 12 345 EUR (Kurzemes tiesu apgabala iecirknī – 22 532,55 EUR; Latgales tiesu apgabala iecirknī – 8 345,67 EUR; Zemgales tiesu apgabala iecirknī – 10021,68 EUR; Vidzemes tiesu apgabala iecirkņos - 11780,22 EUR un 8 377,67 EUR, bet Rīgas tiesu apgabala iecirkņos attiecīgi 14 217,31 EUR un 11 139,86 EUR). Individuālu zvērinātu tiesu izpildītāju ikmēneša izdevumu apmērs objektīvu iemeslu dēļ atšķiras, jo ir atkarīgs no algoto darbinieku skaita, biroja nomas un pakalpojumu cenām katrā konkrētā valsts reģionā un citiem objektīviem faktoriem. Taču iegūtie dati liecina, ka vien pāris pēdējo gadu laikā prakses vietas uzturēšanas kopējās vidējās izmaksas palielinājušās par 64,7% un izmaksas kāpušas visos analizētajos iecirkņos.
      Ņemot vērā, ka valsts neapmaksā zvērinātu tiesu izpildītāju prakses vietas uzturēšanas izdevumus, personālresursus un citus izdevumus, atzīstams, ka valsts deleģētas funkcijas veikšanai nepieciešamie resursi tiek apmaksāti no saņemtajiem ienākumiem atbilstoši valsts noteiktajām amata atlīdzības taksēm. Tostarp no tām tiek segta zvērināta tiesu izpildītāja personiskais atalgojums un visi izdevumi prakses vietas uzturēšanai.
      Jautājums par zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzību ir vērtēts arī Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) 2013. gada 27. jūnija spriedumā lietā Nr. 2012-22-0103, kurā tiesa atzinusi, ka Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 107. pants ir attiecināms arī uz tiesu izpildītāju tiesībām saņemt amata atlīdzību, savukārt valstij ir pienākums noteikt tiesu izpildītāju darbības finansēšanas kārtību. Tāpat arī minētajā 2013. gada 27. jūnija spriedumā norādīts: "Attiecībā uz tiesībām saņemt "veiktajam darbam atbilstošu samaksu" Satversmes tiesas praksē ir atzīts, ka tai jābūt samērīgai ar amata atbildību un noslodzi, neatkarības prasībām, no amata izrietošajiem ierobežojumiem, kā arī amata rangu konstitucionāli tiesiskajā iekārtā (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-12-01 21. punktu). Tomēr Satversmes tiesa ir arī norādījusi, ka Satversmes 107. pants neuzliek valstij pienākumu nodrošināt darbinieka vēlmēm atbilstošu darba samaksu (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 8. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-04-03 17.2. punktu). Šie apsvērumi jāņem vērā, nosakot darba samaksu, bet tie per se nenosaka skaidrus juridiskus kritērijus, kas ļautu personai prasīt konkrēta apmēra atlīdzību vai arī atlīdzības palielināšanu." Turklāt Satversmes tiesa minētajā spriedumā arī norādījusi, ka normu, kas paredz, ka tiesu izpildītāju profesionālās darbības (prakses) mērķis nav peļņas gūšana, nevar interpretēt ārpus sociālās realitātes, un minētās normas formulējums neizslēdz to, ka tiesu izpildītājiem ir nepieciešams finansējums prakses uzturēšanai, darbinieku algošanai, tiesas nolēmumu izpildes nodrošināšanai, kā arī līdzekļi savu ikdienas izdevumu segšanai. Minētajā spriedumā arī norādīts, ja likumdevējs neparedzētu kārtību, kādā tiesu izpildītāji var gūt tiem nepieciešamos finanšu līdzekļus, zvērinātu tiesu izpildītāju institūta funkcionēšana nebūtu iespējama un tiktu apdraudētas tiesas procesā iesaistīto personu tiesības uz efektīvu tiesas nolēmuma izpildi, tādējādi likumdevējam ir jānosaka kārtība, kādā tiesu izpildītāji var gūt savai ikdienas darbībai nepieciešamos līdzekļus un vienlaikus tiktu nodrošinātas arī Satversmes 107. pantā ietvertās pamattiesības. Līdz ar to Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 107. pants ir attiecināms arī uz tiesu izpildītāju tiesībām saņemt amata atlīdzību, savukārt valstij ir pienākums noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju darbības finansēšanas kārtību.
      Vērtējot zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzības sistēmu, minētajā spriedumā Satversmes tiesa ir atzinusi, ka lietās, kas noslēdzas ar sekmīgu piedziņu no parādnieka, iekasētā amata atlīdzība nodrošina šķērssubsīdijas tām lietām, kurās tiesu izpildītāji atlīdzību nesaņem. Spriedumu un citu nolēmumu piespiedu izpilde ir zvērinātiem tiesu izpildītājiem deleģēta valsts funkcija. Līdz ar to valsts ir atbildīga, lai nolēmumu izpilde tiktu nodrošināta arī gadījumā, ja ieinteresētās puses nespēj segt izpildu darbību izdevumus un atlīdzību par tām. Savukārt šķērssubsīdiju mehānisms, saskaņā ar kuru zvērināts tiesu izpildītājs no ienākumiem vienās izpildu lietās sedz izdevumus un negūtos ieņēmumus tajā izpildu lietās, kurās piedziņa nav iespējama, var funkcionēt tik ilgi, kamēr ieņēmumus nesošo lietu skaits ievērojami pārsniedz zaudējumus radošo lietu skaitu vai kamēr ieņēmumi ieņēmumus nesošajās lietās ir pietiekami augsti, lai segtu zaudējumus visās zaudējumus nesošajās lietās.
      Ņemot vērā minēto, zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības apmērs nosakāms tāds, lai, pirmkārt, zvērināts tiesu izpildītājs varētu segt visus ar viņa praksi saistītos izdevumus, otrkārt, lai saņemtā atlīdzība varētu kompensēt nesaņemtos ienākumus tajās izpildu lietās, kurās piedzinēji ir atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu nomaksas un to piedziņa nav iespējama, kā arī lai tā nodrošinātu zvērinātam tiesu izpildītājam tādu ienākumu līmeni, kāds ir atbilstošs viņa profesijas izglītības un darba pieredzes prasībām un atbildībai.
      Zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas uzturēšanas izmaksu pieaugumam līdztekus nerodot atbilstošu risinājumu ieņēmumu palielināšanai, ilgtermiņā var negatīvi atsaukties uz izpildes procesa pieejamību un kvalitāti kopumā. Ja pieaugošo izmaksu rezultātā prakses ieņēmumu apmērs vairs nedod iespēju segt visus ar prakses uzturēšanu nepieciešamos izdevumus un nenodrošina tiesu izpildītāju tādu ienākumu līmeni, kāds ir atbilstošs viņa profesijas izglītības un darba pieredzes prasībām un atbildībai, zvērināti tiesu izpildītāji var būt spiesti pārskatīt sava darba organizēšanu, tai skaitā samazinot darbinieku skaitu, vai pat lemt par profesionālās darbības pārtraukšanu. Minētais risks it īpaši attiecināms uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuri amata pienākums veic ārpus Rīgas apgabaltiesai piekritīgās teritorijas. Tas skaidrojams ar apstākli, ka zvērinātu tiesu izpildītāju ienākumu apmērs ir ļoti atšķirīgs, kas saistīts gan ar apstākli, ka zvērināti tiesu izpildītāji savā starpā darbojas konkurences apstākļos, gan arī ar katra konkrētā zvērināta tiesu izpildītāja iecirkņa izvietojumu. Rīgas pilsētas un Rīgas rajona teritorijās ir augstāka uzņēmējdarbības aktivitāte (ievērojami lielāks reģistrēto komersantu un komercsabiedrību skaits) nekā citos Latvijas reģionos un līdz ar to arī zvērinātu tiesu izpildītāju darba apjoms un attiecīgi – darba rezultātā gūtie ienākumi, ir lielāki. Kā arī pastāv risks, ka juristu vidū apsīks interese par zvērināta tiesu izpildītāja profesiju un varētu būt problemātiski piesaistīt augsti kvalificētus profesionāļus sarežģītam un emocionāli smagam amatam vakanto zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu aizpildīšanai. Kas secīgi var kavēt iespēju sasniegt vienlīdz kvalitatīvu nolēmumu izpildi visā valsts teritorijā.


[1] Informatīvais ziņojums izskatīts Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija sēdē (prot. Nr. 38 31.§).
Informatīvais ziņojums sagatavots, izpildot Deklarācijas par Artūra Krišjāņa Kariņa vadītā ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu (apstiprināta ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210; prot. Nr. 21 27. §) 188.2. punktā Tieslietu ministrijai doto uzdevumu veikt grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm", kas stājušies spēkā 2018. gada 2. novembrī, ietekmes novērtējumu uz institūta darbību, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par iespēju virzīt tādus zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošo normatīvo aktu grozījumus, kas tieši vai netieši skar atlīdzības par paveikto darbu saņemšanu.
[2] Ar 2007. gadu Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.05.00 "Atlīdzība tiesu izpildītājiem par izpildu darbībām" pieejamais finansējuma apmērs bija 434 512 eiro, bet, apstiprinot 2009.gada un 2010.gada valsts budžetu, finansējums šai apakšprogrammai samazināts līdz esošajiem 145 553 EUR (2009.gadā finansējums kopumā samazināts par 187 947 EUR (132 090 LVL) (Ministru kabineta 2008. gada 10.decembra sēdes protokola Nr.90, 1.§; Ministru kabineta 2009. gada 8.maija sēdas prot. Nr.30, 3.§. 2.punkts un Ministru kabineta 2009.gada 11.jūnija sēdes prot. Nr.40, 35.§.), 2010. gadā finansējums kopumā papildus vēl samazināts par 101 012 EUR (70 992 LVL) (Ministru kabineta 2009. gada 8.maija sēdes prot. Nr.30, 3.§. 2.punkts un Ministru kabineta 2009.gada 11.jūnija sēdes prot. Nr.40, 35.§. un Ministru kabineta 2009. gada 3.oktobra protokola Nr. 66 6.§.)
[3] Minimālo izpildes izdevumu apmēru veido šādas izdevumu pozīcijas: paziņojuma par pienākumu izpildīt nolēmumu nosūtīšana parādniekam ierakstītā sūtījumā (CPL 555. pants) – 1,95 EUR (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie "Pasta pakalpojumu tarifi") + aploksne 0,06 EUR, kopā 2,01 EUR; rīkojuma nosūtīšana kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ja tam ir atvērts konts, par parādnieka naudas līdzekļu apķīlāšanu rīkojumā norādītajā apmērā – 1,50 EUR (Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 343 "Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis"); ja parādniekam ir ienākumu avots, rīkojuma nosūtīšana darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai par ieturējumu veikšanu no parādniekam darba samaksas vai tai pielīdzināmiem maksājumiem (pensijas, stipendijas, pabalsti) - 1,20 EUR (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie "Pasta pakalpojumu tarifi")+ aploksne 0,06 EUR, kopā 1,26 eiro; aprēķina par sprieduma izpildes izdevumiem nosūtīšana parādniekam ierakstītā sūtījumā (CPL 568. panta otrā daļa) - 1,95 EUR + aploksne 0,06 EUR, kopā 2,01 EUR.
[4] Centrālās statistikas pārvaldes dati, pieejami: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2012M06-2022M09/0/100
[5] Centrālās statistikas pārvaldes dati, pieejami: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2012M06-2022M03/0/100
 

      Ņemot vērā inflācijas kāpumu laika posmā kopš MK noteikumu Nr. 451 pieņemšanas, zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības apmēri būtu horizontāli pārskatāmi, tos palielinot atbilstoši inflācijas likmei 39,6%. Lai zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzības taksu palielinājums nesamērīgi neietekmētu iedzīvotāju intereses, ņemot vērā apstākli, ka sprieduma izpildes izdevumu, kuru būtisku daļu veido tieši zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība, kopējais apmērs var ietekmēt personas tiesību uz piekļuvi izpildes procesam, zvērinātu tiesu izpildītāju spēkā esošā atlīdzības takse izpildu lietās par piedziņu, kas noteikta kā fiksēta takse (MK noteikumu Nr. 451 3. punkts), atlīdzība, kas noteikta par amata darbībām, kuras zvērināts tiesu izpildītājs veic, lai izpildītu citus nolēmumus (MK noteikumu Nr. 451 7. punkts) un atlīdzība par citām zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām (MK noteikumu Nr. 451 8. punkts, izņemot amata darbības, par kurām amata atlīdzība noteikta 8.1., 8.2., 8.4. un 8.8. apakšpunktā) pārskatāma, piemērojot inflācijas likmi 23.1% (patēriņa cenu pieaugums 2022. gada martā, salīdzinot ar 2012. gada jūniju). MK noteikumos Nr. 451 izpildu lietās par piedziņu noteiktā amata atlīdzība procentos no atgūtās summas (MK noteikumu projekta 5. punkts) ar noteikumu projektu netiek mainīta. Tādējādi būs vērojams saprātīgs zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzības taksu palielinājums, rodot taisnīgu noregulējumu.
      Zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums ir likumā noteiktā kārtībā izpildīt tiesas nolēmumu vai atsevišķos gadījumos iestādes lēmumu. Piespiedu izpildes process nevienā gadījumā netiek uzsākts bez pamata un parādniekam iepriekš nezinot. Izpildu darbību uzsākšanas pamatā vienmēr ir spēkā esošs izpildu dokuments – spēkā stājies tiesas nolēmums vai iestādes lēmums. Tiesas vai citas institūcijas nolēmuma labprātīgās izpildes termiņš personai tiek noteikts vai nu pašā izpildāmajā nolēmumā, vai arī normatīvajos aktos. Ikvienai personai ir pienākums pildīt saistības, kuras tā uzņēmusies ar tiesisku darījumu vai kuras tai noteiktas ar normatīvu aktu. Gadījumā, ja parādnieks šo termiņu neievēro vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nerisina jautājumu par nolēmuma izpildes kārtības grozīšanu, piedzinējs ir spiests vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja uzsākšanai. Parādniekam ir jārēķinās ar faktu, ka gadījumā, ja parāds tiek nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, papildus sedzami arī sprieduma izpildes izdevumi.
      Vienlaikus norādāms, ka piespiedu izpildu procesā gan piedzinējam, gan parādniekam ir noteiktas tiesības un pienākumi. Likumdevējs ir paredzējis virkni normu un tiesisko risinājumu, kas kalpo parādnieka tiesību aizsardzībai, lai novērstu izpildu lietvedības uzsākšanu (tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt iestādes lēmumu vai pārsūdzēt tiesas nolēmumu, ja persona uzskata to par nepamatotu; pēc tam, kad spriedums jau stājies spēkā, tiesības lūgt tiesu, kas taisījusi spriedumu lietā, lemt par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu, norādot uz savu mantisko stāvokli, bērnu tiesībām, kas varētu tikt skartas, vai uz citiem objektīviem apstākļiem, kas kavē tiesas nolēmuma izpildi tiesas iepriekš noteiktajā termiņā (Civilprocesa likuma 206. pants); veidot dialogu ar kreditoru par saistību izpildes termiņiem, maksājumu atlikšanu un tml.) vai mazinātu uzsāktas izpildu lietvedības rezultātā radīto slogu (vērsties pie piedzinēja (personas, kurai par labu parāds tiek piedzīts) ar lūgumu grozīt piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus vai lūgumu atlikt izpildu darbības, vai arī vērsties pie piedzinēja, lai mēģinātu vienoties par parāda atmaksas grafiku, ja vien tam piekrīt piedzinējs). Tomēr sprieduma izpildes procesa ietvaros ir būtiska pašu procesa dalībnieku aktīva līdzdarbība savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai. Papildus tam atbilstoši MK noteikumu Nr. 451 3.¹ punktam fiksētajai amata atlīdzībai piemērojams koeficientu 0,5, ja parādnieks pilnībā nokārto savas saistības zvērināta tiesu izpildītāja paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu norādītajā termiņā, atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām ieskaitot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā visu parāda summu un sprieduma izpildes izdevumus. Tādējādi joprojām paredzēta būtiski samazināta amata atlīdzība tajās izpildu lietās, kurās parādnieks pēc izpildu lietas ievešanas nekavējoties veic darbības savas parādsaistības segšanai.
      Savukārt spēkā esošā atlīdzības takse par tiesas pavēstes vai citu dokumentu piegādāšanu (MK noteikumu Nr. 451 8.1. apakšpunkts), fakta fiksēšanu (MK noteikumu Nr. 451 8.2. apakšpunkts) un publiskas izsoles rīkošanu vai izsoles rīkošanu mantas dalīšanas nolūkā (MK noteikumu Nr. 451 8.4. apakšpunkts) pārskatāma piemērojot inflācijas likmi 39,6% (patēriņa cenu pieaugums 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2012. gada jūniju). Minēto amata darbību izmantošanu neviens normatīvais akts neparedz kā personas obligātu pienākumu kādā tiesiskā situācijā, proti, šo zvērināta tiesu izpildītāja pakalpojumu izmantošana ir katras personas brīva izvēle. Tādēļ atzīstams, ka ar noteikumu projektu paredzētās izmaiņas amata atlīdzības apmērā par norādītajām amata darbībām nevar aizskart kādu ieinteresēto personu tiesības uz tām obligāti nepieciešamu vai pienākošos pakalpojumu pieejamību.
      MK noteikumu Nr. 451 8.8. apakšpunktā noteiktā amata atlīdzība par mediācijas vadīšanu tiek saglabāta esošajā apmērā. Atbilstoši MK noteikumos Nr. 451 paredzētajam zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība par mediācijas vadīšanu nosakāma pēc vienošanās ar personām, kuras izmanto mediāciju, bet ne vairāk kā 100 EUR stundā. Proti, jau šobrīd noteikta atvērta tipa takse, kas ļauj zvērinātam tiesu izpildītājam vienoties ar mediācijas pakalpojuma saņēmējiem par tādas amata atlīdzības apmēru, kas būtu atbilstošs reālajām mediācijas pakalpojuma cenām.
      Noteikumu projektā, pārskatot zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses un piemērojot attiecīgi inflācijas likmi 23,1% vai 39,6%, matemātiskā pārrēķina rezultātā iegūtais aritmētiskais rezultāts noapaļots līdz veselam skaitlim, decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "pieci" vai lielāks, noapaļojot uz augšu, bet pārējos gadījumos – uz leju.
      Lai nodrošinātu noteikumu projektā paredzēto izmaiņu ieviešanu praksē, ar noteikumu projektu noteiktie amata atlīdzības apmēri  tiek piemēroti izpildu lietās, kurās izpildu lietvedība uzsākta pēc grozījumu spēkā stāšanās (MK noteikumu Nr. 451 papildināšana ar 15.³ punktu). Tādējādi nodrošinot skaidru tiesisko regulējumu attiecībā uz amata atlīdzības apmēra noteikšanu izpildu lietās, kas jau atradīsies lietvedībā šo noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdī.

      Izvērtējot MK noteikumus Nr. 451 un praksē konstatētos gadījumus, secināms, ka pašreiz nav definētas vairākas atlīdzības takses, kuras ir nepieciešams nodefinēt. Proti:
      1) Ar 2018. gada 31. maija grozījumiem Civilprocesa likuma 620. panta piektajā daļā noteikts zvērināta tiesu izpildītāja pienākums gadījumā, ja parādnieks turpina nepildīt nolēmumu pēc naudas soda uzlikšanas, nosūtīt prokuroram iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu, nevis atkārtoti vērsties tiesā, lai lemtu jautājumu par naudas soda piemērošanu. MK noteikumi Nr. 451 spēkā esošajā redakcijā paredz amata atlīdzības taksi par pieteikuma sastādīšanu par tāda nolēmuma neizpildi, kas uzliek parādniekam pienākumu izpildīt noteiktas darbības, un tā iesniegšanu tiesai, bet ne prokuroram.
      2) Ar 2021. gada 25. marta grozījumiem Civilprocesa likuma 19. nodaļa papildināta ar pagaidu aizsardzības regulējumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 142. panta sesto daļu lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda zvērināts tiesu izpildītājs. Vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likuma 138.¹ panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka atbildētājam piederošas kustamās mantas apķīlāšana ir arī viens no pagaidu aizsardzības līdzekļiem.
      3) Ar 2022. gada 13. oktobra likumu "Grozījumi Civillikumā" cita starp jaunā redakcijā izteikta Civillikuma 416. panta otrā daļa, nosakot, ka valsts vai pašvaldība atzīst parādus, kuri nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā norādītajā termiņā un kuri likumā noteiktajā kārtībā ir pamatoti un atzīti. Vienlaikus ar 2022. gada 13. oktobra likumu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" precizēts likuma 73. panta trešajā daļā Ministru kabinetam dotais deleģējums un noteikts, ka Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina uz bezmantinieku mantu pieteikto kreditoru pretenziju pamatotības atzīšanu. Tādējādi ar minētajiem grozījumiem zvērināti tiesu izpildītāji lietās par bezmantinieku mantu veiks jaunu funkciju – aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanu. Ņemot vērā paredzamo darba apjomu, kas ieguldāms šīs funkcijas veikšanā (informācijas ieguve no dažādiem avotiem, apkopošana un izvērtēšana), kā arī atbildību par pieņemtajiem lēmumiem (lēmums saistīts ar tiešām finansiālām sekām kreditoram un valsts vai pašvaldības budžetam), par kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanu nosakāma atsevišķa takse.
      4) Zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā regulāri nonāk tādi nolēmumi, kas paredz kopīpašuma sadali, šo īpašumu vai tā daļu pārdodot izsolē, bet MK noteikumi Nr. 451 neparedz amata atlīdzības taksi šādu nolēmumu izpildei, tādēļ tiek piemērotas citas normas par līdzīgu darbību veikšanu. Lai gan nekustamā īpašuma (vai tā daļas) un kustamās mantas pārdošanu izsolē zvērināts tiesu izpildītājs veic arī izpildu lietās par parādu piedziņu, izpildu lietu par kopīpašuma izbeigšanu izpildes kārtība paredz atsevišķas būtiskas atšķirības.  Attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības noteikšanu, galvenā atšķirība ir tā, ka šajās izpildu lietās nav parāda summas, no kā rēķināt MK noteikumu Nr. 451 3. punktā noteikto fiksēto amata atlīdzības taksi. Tādēļ, līdzīgi kā lietās par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība veidojama no vienas fiksētas atlīdzības takses, kas nav atkarīga no piedzenamās summas, un takses procentos no summas, kas iegūta īpašuma atsavināšanas rezultātā. Takse procentos aprēķināma atbilstoši MK noteikumu Nr. 451 5. punktā noteiktajām likmēm. Savukārt, ja lietā par kopīpašuma dalīšanu jāveic kustamās mantas vai nekustamā īpašuma aprakste, papildus 7.17. apakšpunktā norādītajai amata atlīdzībai maksājama šo noteikumu 7.9. un 7.10. apakšpunktā vai 7.15. apakšpunktā minētā amata atlīdzība.
      5) Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140. panta otro daļu un 140.¹ panta ceturto daļu, apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas var rasties atbildētājam sakarā ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Par šo iemaksu tiesu izpildītājs izsniedz apliecinājumu. Par šāda apliecinājuma izsniegšanu MK noteikumi Nr. 451 neparedz atlīdzību.

      Ar noteikumu projektu MK noteikumos Nr. 451 iekļautas līdz šim nenoteiktās zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses:
      1) Tiek papildināts MK noteikumu Nr. 451 7.2. apakšpunkts, nosakot, ka minētajā normā noteiktā amata atlīdzības takse maksājama par pieteikuma sastādīšanu par tāda nolēmuma neizpildi, kas uzliek pienākumu parādniekam izpildīt noteiktas darbības, un tā iesniegšanu gan tiesai, gan Civilprocesa likuma 620. panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā – prokuroram.
      2) Tiek papildināts MK noteikumu Nr. 451 7.4. apakšpunkts, tajā noteikto amata atlīdzības taksi attiecinot arī uz pagaidu aizsardzības līdzekļa izpildi. Vienlaikus, ņemot vērā Civilprocesa likuma 138.¹ panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, tiek attiecīgi papildināts MK noteikumu Nr. 451 7.9. apakšpunkts, kas noteic atlīdzības taksi par mantas aprakstes akta sastādīšanu.
      3) Tiek noteikta amata atlīdzības takse par kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanu lietā par bezmantinieku mantu – 86,00 EUR par katru aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto pretenziju (MK noteikumu Nr. 451 papildināšana ar 7.13.¹ apakšpunktu). Lai takse par minētās amata darbības veikšanu būtu atbilstoša ieguldītajam darba apjomam, tā nosakāma par katru izvērtējami kreditoru pretenziju atsevišķi. Respektīvi, jo vairāk pretenziju jāizvērtē, jo lielāka atlīdzība aprēķināma, un otrādi.
      4) Tiek noteikta amata atlīdzība par normatīvajos aktos noteikto darbību īstenošanu, veicot kopīpašuma sadali - 160,00 EUR un amata atlīdzība procentos no summas, kas iegūta no kopīpašuma vai tā daļas atsavināšanas, atbilstoši MK noteikumu Nr. 451 5. punktā noteiktajiem apmēriem (MK noteikumu Nr. 451 papildināšana ar 7.17. apakšpunktu). Tā kā kopīpašuma sadales, to atsavinot, process ir ļoti līdzīgs kārtībai, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina rīcību ar bezmantinieku mantu, to pārdodot izsolē un sadalot iegūtos naudas līdzekļus, takse par šāda nolēmuma izpildi veidojama līdzīgi kā lietās par bezmantinieku mantu, proti, fiksētā takse un takse procentos no atgūtās summas. Ja lietā par kopīpašuma dalīšanu jāveic kustamās mantas vai nekustamā īpašuma aprakste, papildus 7.17. punktā norādītajai amata atlīdzībai maksājama MK noteikumu Nr. 451 7.9. un 7.10. apakšpunktā vai 7.15. apakšpunktā minētā amata atlīdzība.
      5) Tiek papildināts MK noteikumu Nr. 451 8.9. apakšpunkts, iekļaujot tajā arī Civilprocesa likuma 140.¹ panta ceturtajā daļā noteiktā apliecinājuma izsniegšanu.

      Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai par darbību veikšanu, izpildot nolēmumu par personu un mantu izlikšanu no telpām vai ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, maksājama fiksēta takse un papildus – MK noteikumu Nr. 451 7.9. apakšpunktā norādītā takse par mantas apraksti. Nolēmumu par izlikšanu vai ievešanu valdījumā izpildes ilgums ir tiešā veidā atkarīgs no parādnieka rīcības. Ja parādnieks ierodas izpildei noliktajā laikā un savlaicīgi atbrīvo telpas, izpilde aizņem relatīvi īsu laiku un neprasa lielu darba apjomu. Savukārt, ja parādnieks neveic darbības nolēmuma izpildei un nesadarbojas ar zvērinātu tiesu izpildītāju, kā rezultātā zvērinātam tiesu izpildītājam atbilstoši likumā noteiktai kārtībai jāorganizē telpu piespiedu atvēršana, telpās esošo mantu šķirošana, nodalot aprakstāmo mantu no sadzīves atkritumiem, un jāveic citas darbības, izpilde kļūst par laika un darba ietilpīgu procesu. Atzīstams, ka amata atlīdzības takse, kuras apmērs atkarīgs no aprakstītās mantas pozīciju skaita, konkrētajās lietās nav piemērotākais atlīdzības apmēra noteikšanas veids, tā kā nereti telpās nav mantas, kas būtu aprakstāma un nododama glabāšanā, tai pat laikā telpas ir pilnas ar lietām bez jebkādas vērtības, tai skaitā ar sadzīves atkritumiem. Rezultātā zvērināts tiesu izpildītājs kopā ar darbiniekiem vairākas stundas velta telpu atbrīvošanai un nodošanai piedzinējam, bet par šo vairāku cilvēku darbu saskaņā ar MK noteikumu Nr. 451 7.6. apakšpunktu atļauts aprēķināt tikai fiksēto taksi, kas nav atbilstoša ne ieguldītajam laikam, ne darba apjomam.

      Ar noteikumu projektu tiek grozīts MK noteikumu Nr. 451 7.6. apakšpunkts, paredzot, ka par amata darbībām, kuras zvērināts tiesu izpildītājs veic, lai izpildītu nolēmumu par personu un mantas izlikšana no telpām vai ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, maksājama amata atlīdzība 160,00 EUR apmērā. Bet gadījumā, ja personu un mantas izlikšana no telpām vai ievešana nekustamā īpašuma valdījumā ilgst ilgāk par stundu, papildus maksājami 62,00 EUR par katru nākamo pilno stundu, kas pārsniedz pirmo stundu. Vienlaikus MK noteikumu Nr. 451 8.¹ punktā svītrojot vārdus "izpildu lietā par personu un mantas izlikšanu no telpām vai ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā vai". Tādējādi norādītajās lietās MK noteikumu Nr. 451 7.9. apakšpunktā noteiktās takses piemērošana tiek aizstāta ar stundas likmi. Grozījumi nodrošinās, ka zvērināti tiesu izpildītāji saņems faktiski ieguldītajam laikam un darbam atbilstošu samaksu. Savukārt, ja parādnieks būs pats savlaicīgi parūpējies par telpu atbrīvošanu un izpilde neprasīs vairāku stundu darbu, būs maksājama tikai fiksētā takse. Konkrētajā normā paredzētā stundas likme maksājama pēc faktiski izpildē pavadītā, nevis plānotā laika.

      Salīdzinot Civilprocesa likuma 74.³ nodaļā "Bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta" un Civilprocesa likuma 74.⁴ nodaļā "Nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām" noteikto nolēmumu izpildes kārtību, secināms, ka tās ir savstarpēji līdzīgas, savukārt Civilprocesa likuma 74.⁵ nodaļā "Nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām" noteiktā izpildes kārtība atšķiras no abām iepriekš minētajām. Tādēļ atlīdzībai par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, un atlīdzībai par nolēmuma izpildi lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, būtu jābūt vienādai. Un ņemot vērā šo nolēmumu izpildes sarežģītību un emocionālo smagumu, kā arī speciālās zināšanas, kas zvērinātam tiesu izpildītājam jāapgūst un pastāvīgi jāpapildina darbam lietās, kas skar bērnu intereses, amata atlīdzības takse ir pārskatāma.

      MK noteikumu Nr. 451 7.7. apakšpunktā nosakāms, ka par amata darbībām, kuras zvērināts tiesu izpildītājs veic, lai izpildītu tiesas nolēmumu par bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, maksājama amata atlīdzība 320,00 EUR apmērā. Bet ja nolēmums tiek izpildīts termiņā, kas norādīts zvērināta tiesu izpildītāja paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu, minētajai atlīdzībai piemērojams koeficients 0,5. Tādējādi parādnieks tiek finansiāli motivēts izpildīt nolēmumu, negaidot, kad zvērināts tiesu izpildītājs veiks piespiedu darbības, un sekojoši izvairoties no izpildē iesaistītā bērna iespējamas emocionālas traumēšanas, kas šādos procesos izpildu lietā iesaistīto personu rīcības dēļ nav pilnībā izslēdzama.
    Attiecīgi arī papildus veicams saskaņots grozījums MK noteikumu Nr. 451 7.8. apakšpunktā, minēto normu neattiecinot uz lietām, kas izriet no aizgādības tiesībām.

      Ar 2015. gada 29. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" cita starpā tika ieviests jauns tiesas nolēmuma veids – nolēmums par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu (Civilprocesa likuma 244.¹³ pants), kuram attiecīgi tiek paredzēta īpaša izpildes kārtība, kuru veic zvērināts tiesu izpildītājs un kas ir saistīta ar telpu piespiedu atvēršanu (Civilprocesa likuma 620.²⁸ pants). Ievērojot minēto, MK noteikumi Nr. 451 tika papildināti ar 7.8.¹ apakšpunktu, nosakot amata atlīdzību par attiecīgā nolēmuma izpildi. Skaidra tiesiskā regulējuma nodrošināšanai konstatēta nepieciešamība precizēt normā ietverto aprakstu, par kādu nolēmumu izpildi konkrētajā punktā noteiktā amata atlīdzība maksājama, lietojot to pašu formulējumu, kāds izmantots Civilprocesa likuma 620.²⁸ pantā. Kā arī, ņemot vērā, ka šāda nolēmuma izpilde paredz telpu atvēršanu piespiedu kārtā, kā rezultātā pēc visu darbību veikšanas zvērinātam tiesu izpildītājam vēl jāgādā par telpu drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu, arī par šī specifiskā nolēmuma izpildi, līdzīgi kā MK noteikumu Nr. 451 7.6. apakšpunktā, papildus fiksētajai taksei nosakāma papildus takse, kas izteikta stundas likmes formā.

      MK noteikumu Nr. 451 7.8.¹ apakšpunkts izsakāms jaunā redakcijā, tieši paredzot, ka amata atlīdzība tiek noteikta par tāda nolēmuma par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu izpildi, ja tiesa noteikusi telpu atvēršanu piespiedu kārtā. Kā arī papildus paredzams, ka gadījumā, ja izpilde ilgst ilgāk par stundu, papildus maksājami 62,00 EUR par katru nākamo pilno stundu, kas pārsniedz pirmo stundu. Tādējādi parādnieks tiek finansiāli motivēts izpildīt nolēmumu, negaidot, kad zvērināts tiesu izpildītājs veiks piespiedu darbības, kas saistītas ar telpu piespiedu atvēršanu.

      Izvērtējot MK noteikumus Nr. 451, konstatēta nepieciešamība precizēt 8.6. un 8.7. apakšpunktus, kas nosaka amata atlīdzības apmēru par zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošo dokumentu izsniegšanu.
      Tā kā dokumentu aprite zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā noris gan papīra formas, gan elektronisku dokumentu veidā, praksē sastopami visdažādākie lūgumi sagatavot un apliecināt dokumenta atvasinājumu. Piemēram, personām mēdz būt nepieciešams papīra formas dokumenta atvasinājums papīra formā, elektroniski parakstīta dokumenta atvasinājums papīra formā, papīra formas dokumenta atvasinājums elektroniskā formā u.c. Tādēļ nepieciešams paplašināt 8.6. apakšpunktā norādītās takses piemērošanu, norādot, ka takse maksājama par dokumenta noraksta, izraksta vai kopijas sagatavošanu un apliecināšanu, neatkarīgi no dokumenta kopējā lapu skaita un dokumenta formas.
     Vienlaikus praksē konstatēti gadījumi, kad izpildu lietu dalībnieki prasa izsniegt visu izpildu lietā esošo materiālu apliecinātus atvasinājumus, kuru izgatavošana, īpaši, ja lietu veido vairāki dokumentu sējumi, ir laika un darbaspēka ietilpīgs darbs. Tādēļ par to maksājama atlīdzība, kas līdzvērtīga tai, kāda maksājama par informatīvās izziņas sagatavošanu par izpildu lietā veiktajām darbībām.

      Ar noteikumu projektu tiek grozīts MK noteikumu Nr. 451 8.6. apakšpunkts, skaidri nosakot, ka tajā noteiktā amata atlīdzība piemērojama neatkarīgi no dokumenta formas, no kuras attiecīgi dokumenta atvasinājums vai izraksts sagatavojams. Kā arī tiek grozīts MK noteikumu Nr. 451 8.7. apakšpunkts, paredzot, ka tajā noteiktā amata atlīdzība piemērojama arī gadījumos, kad persona lūdz izgatavot visu izpildu lietā esošo materiālu apliecinātus atvasinājumus.

      MK noteikumos Nr. 451 nosakāms, ka arī amata darbību veikšana svētdienās vai svētku dienās, ciktāl to pieļauj zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošie normatīvie akti, ir pamats piemērot koeficientu 3, līdzīgi kā tas noteikts attiecībā uz gadījumiem, ja pēc piedzinēja rakstiska lūguma, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktās prasības, MK noteikumu Nr. 451 7. un 8. punktā noteiktās amata darbības veic steidzamības kārtā (amata darbību uzsāk vai atkarībā no darbības rakstura veic 24 stundu laikā). Piemēram, ja persona pieprasa veikt fakta fiksēšanu svētku dienā, par to maksājama palielināta amata atlīdzības takse līdzīgi tam, kā darba ņēmējam par viņa nodarbināšanu svētku dienās pienākas lielāka darba samaksa.

      Ar noteikumu projektu tiek grozīts MK noteikumu Nr. 451 10. punkts, nosakot, ka gadījumā, ja pēc piedzinēja rakstiska lūguma, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktās prasības, MK noteikumu Nr. 451 7. un 8. punktā noteiktās amata darbības veic svētdienā vai svētku dienā amata atlīdzībai par veiktajām amata darbībām piemēro koeficientu 3. Koeficients netiek piemērots, ja izpilde svētdienā vai svētku dienā veicama saskaņā ar tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām.

      Ar Tiesu izpildītāju likuma 2021. gada 14. oktobra grozījumiem noteikts, ka zvērināts tiesu izpildītājs var kārtot savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti kā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, vai izveidot zvērināta tiesu izpildītāja biroju. Tādējādi zvērināti tiesu izpildītāji, kas ir izveidojuši zvērināta tiesu izpildītāja biroju, vairs nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, bet tajā reģistrēti viņu izveidotie biroji. Ievērojot minēto, veicami atbilstoša satura tehniska rakstura papildinājumi MK noteikumu Nr. 451 12. punktā.

      Ar noteikumu projektu MK noteikumu Nr. 451 12. punktā tiek noteikts, ka gadījumā, ja zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja birojs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, šajos noteikumos noteiktajai zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksei papildus tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis.

     MK noteikumu Nr. 452 7.5. apakšpunktā norādītā amata atlīdzības takse par akta par nolēmumā norādīto priekšmetu nodošanu piedzinējam sastādīšanu ir pielīdzināma taksei par līdzīgu konstatācijas aktu sagatavošanu (skat. MK noteikumu Nr. 451 7.1., 7.2. un 7.4. apakšpunktu) un tādēļ samazināma.

      Ar noteikumu projektu MK noteikumu Nr. 451 7.5. apakšpunktā norādītā amata atlīdzības takse par akta par nolēmumā norādīto priekšmetu nodošanu piedzinējam sastādīšanu tiek noteikta 49,00 EUR apmērā.