Anotācija (ex-ante)

-

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – SAM) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" otrā kārta (turpmāk- pasākums).

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 15 089 807 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums– 12 826 335 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 2 263 472 euro.

Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM elastības finansējums tiek noteikts 4.1.1.2. pasākuma ietvaros, attiecīgi 4.1.1.2. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmuma par vidusposma pārskatu, var ierosināt palielināt 4.1.1.2. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.1.1.	Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība (1. - 5. kārta)	163 345 800	163 345 800
4.1.1.2.	P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība	70 799 482	31 119 533
4.1.1.3.	Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru	6 970 000	6 970 000
4.1.1.5.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība	10 461 001	10 461 001

Pasākuma ietvaros Finansējuma saņēmēji noteikti noteikumu pielikumā saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.555) un tās ir I-III līmeņa ārstniecības iestādes un pārējās slimnīcas, kā arī 2 specializētās ārstniecības iestādes:
III līmeņa ārstniecības iestādes:
1. SIA “Madonas slimnīca”,
2. SIA “Cēsu klīnika”,
3. SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca”,
4. SIA “Jūrmalas slimnīca”,
5. SIA “Ogres rajona slimnīca”,
6. SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”,
7. SIA “Kuldīgas slimnīca”,
II līmeņa ārstniecības iestādes:
8. SIA “Alūksnes slimnīca”,
9. SIA “Preiļu slimnīca”,
10. SIA “Tukuma slimnīca”,
11. SIA “Krāslavas slimnīca”,
I līmeņa ārstniecības iestādes:
12. SIA “Līvānu slimnīca”,
13. SIA “Aizkraukles slimnīca”,
14. SIA “Bauskas slimnīca”,
15. SIA “Limbažu slimnīca”,
16. SIA “Ludzas medicīnas centrs”,
Specializētās ārstniecības iestādes:
17. SIA “Rīgas 2. slimnīca”,
18. SIA “Siguldas slimnīca”,
Pārējās slimnīcas:
19. SIA “Saldus medicīnas centrs”,
20. SIA “Priekules slimnīca”.

Pasākuma ietvaros atbalsts ir paredzēts stacionāro pakalpojumu ārstniecības iestādēm, kas sniedz arī ambulatoros pakalpojumus. Horizontāli noteikts, ka vismaz 30 procenti no investīciju apjoma ir ieguldāmi ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstībā. Tas atbilst Veselības ministrijas informatīvā ziņojuma “Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021. - 2027. gadam” (https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/unstructured_documents?id=cc6af0e8-8d6b-44e6-afcb-94fb3b71ca3b) 57. punktā noteiktajam “ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ”Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu” ietvaros paredzētājām investīcijām stacionārajās ārstniecības iestādēs (I - V līmeņa, specializētās un pārējās slimnīcas) tiek noteikts, ka tieši ambulatoro pakalpojumu infrastruktūras attīstībai  novirzāmi 30 procenti no ieguldījumiem, izpildot rīcībpolitikas uzstādījumus. Attiecīgi, ja nosacījums netiek izpildīts, investīcijas novirzāmas sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju ārpus slimnīcu loka infrastruktūras attīstībai. Nosacījumi atbalsta detalizācijai tiks noteikti specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumos.”
Tāpat ir atbalstāma remontdarbu veikšana un medicīnisko iekārtu iegāde, lai attīstītu infrastruktūras, kas tiek izmantotas gan stacionāro, gan ambulatoro pakalpojumu sniegšanai. Attiecīgi- ir atbalstāmi ieguldījumi stacionārajā veselības aprūpē, attīstot tos profilus, kuri saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 555 ir paredzēti katrai stacionārajai ārstniecības iestādei un atbilst MK noteikumu 28. punktā noteiktajiem atbalstāmajiem pakalpojumiem.
Pasākuma ietvaros III līmeņa ārstniecības iestādēm projekta finansējums var tikt ieguldīts infrastruktūras attīstībā sekundārās ambulatorās veselības aprūpes, tai skaitā rehabilitācijas, pakalpojumu nodrošināšanai, uzņemšanas nodaļu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, stacionārās veselības aprūpes, tai skaitā rehabilitācijas, pakalpojumu nodrošināšanai. Savukārt, lai gan III līmeņa iestādēm šādi profili ir noteikti MK noteikumos Nr. 555 un ir spēkā, tomēr šī Eiropas savienības fondu pasākuma atbalsta ietvaros nav paredzēts veikt ieguldījumus traumatoloģijas, grūtniecības un dzemdību aprūpes profilu attīstīšanā.  
Pasākuma ietvaros I un II līmeņa un specializētajām ārstniecības iestādēm  finansējums var tikt ieguldīts infrastruktūras attīstībā sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā rehabilitācijas, pakalpojumu nodrošināšanai, uzņemšanas nodaļu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu terapijas, hronisko pacientu aprūpes un aprūpes profilos, tai skaitā rehabilitācijas pakalpojumu, nodrošināšanai.
Pasākuma ietvaros pārējām slimnīcām atbalsts tiek ieguldīts tikai sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā rehabilitācijas, pakalpojumu nodrošināšanas infrastruktūras attīstībai.

Ieguldījumi slimnīcu  attīstībā atbilst rīcībpolitikas uzstādījumiem, piemēram, ir saskaņā ar Veselības ministrijas “Informatīvais ziņojums par izmaiņām slimnīcu tīklā” (https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/legislation_case_documents/618c9802-becb-421d-b848-f3165c8b9832) ziņojumā noteiktajiem Veselības ministrijas stratēģiskajiem virzieniem  slimnīcu darbības organizācijas pilnveidē: aktualizē prasības slimnīcu darbības profiliem un to līmeņiem, iezīmē reģionālo slimnīcu sadarbības tīklus un nosaka to darbības principus, snieguma rādītāju uzraudzības sistēmas izveidi ar mērķi mērīt ārstniecības procesa kvalitāti pēc vienotiem rezultatīviem rādītājiem.

Nodrošinot ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus starp visiem plānotajiem finanšu atbalsta mehānismiem, 2022. gada 14. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu “Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam” protokollēmums Nr.36/105.§ (22-TA-1198) (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c9e99f49-7a1e-42a6-8002-31b1cc66dc96) (turpmāk – infrastruktūras investīciju stratēģija), kurā atspoguļots veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu kartējums visos aprūpes līmeņos un noteikti lielākie izaicinājumi galvenajiem veselības aprūpes pakalpojumu (infrastruktūras) attīstības virzieniem, kā arī noteikti secīgie virzības soļi.
Pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji 2023. gada 26.oktobrī tika apstiprināti ES Kohēzijas politikas fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Apakškomitejas sēdē un 2023. gada 5. decembrī apstiprināti ES Kohēzijas politikas fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē. 2024. gada 5. martā Uzraudzības komitejā pieņemts lēmums par vērtēšanas kritēriju grozījumu apstiprināšanu.   

Ņemot vērā to, ka pieejamais finansējuma apmērs ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībai ir vairākas reizes mazāks par faktiskajām vajadzībām, tika noteikts aktuālajai veselības nozares politikai atbilstošs finansējuma sadalījuma mehānisms, kurš vienlīdzīgi raksturo gan ārstniecības iestāžu noslodzi, gan iesaistes apmēru valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un dod iespēju attīstīt pakalpojumus atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim.
 
Aprēķinot katram Finansējuma saņēmējam pieejamo plānoto attiecināmo finansējumu, par pamatu tika izmantoti Nacionālā veselības dienesta sniegtie dati par Finansējuma saņēmējiem 2022. gadā apmaksāto gultas dienu skaitu (70%) un veiktā sekundārā ambulatorā veselības aprūpes darba apjomu (30%), lai veicinātu pacientu ārstēšanu jau agrīnā slimību attīstības stadijā.
 
Lai nodrošinātu, ka prioritāri tiek atbalstītas augstāka līmeņa slimnīcas, kurām ir lielāka ietekme uz lielāku pacientu skaitu, kā arī kurās vairāk tiek nodrošināti tieši valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, papildus aprēķinā tika piemēroti sekojoši koeficienti: III līmeņa ārstniecības iestādēm 1.2, II līmeņa ārstniecības iestādēm 1.0, I līmeņa ārstniecības iestādēm 0.8, specializētajām ārstniecības iestādēm 0.6 un pārējām slimnīcām 0.4.

Projektu iesniegumu vērtēšanā paredzēti specifiskie atbilstības kritēriji: 

1. Projekta iesniegums atbilst valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumiem,
2. Projekta iesniegumā ir aprakstīts plānotais investīciju ieguldījuma apjoms ambulatorajā veselības aprūpē (vismaz 30%),
3. Projekta iesniegumā ir aprakstīti plānotie ieguldījumi infrastruktūras attīstībā, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi,
4. Projekts ir vērsts uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu projekta iesniedzēja apkalpes teritorijā un projekta aktivitāšu īstenošanas rezultātā plānots uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, 
5. Projekta iesniegumā ir aprakstīts, kā finansējuma saņēmējs īstenos sekojošus sadarbības principus:
5.1. vienotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas plānošanu un sniegšanu sadarbības teritorijā, pēc iespējas nedublējot sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nepieciešamības gadījumā pārvedot pacientus uz atbilstoša līmeņa slimnīcu;
5.2. sadarbību ārstniecības personāla, infrastruktūras un tehnoloģiju plānošanā un izmantošanā, nodrošinot pacientam nepieciešamā  pakalpojuma  pieejamību un efektivitāti;
5.3. konsultatīvu sadarbību un zināšanu pārnesi. Klīniskās universitātes slimnīcas sniedz konsultācijas un, nepieciešamības gadījumā saskaņo veicamos ārstēšanas pasākumus;
5.4. sekmēt izmaksu efektīvu resursu izmantošanu – pacients saņem savām vajadzībām nepieciešamo ārstēšanu savlaicīgi, attiecīgajā vietā, ar atbilstošu tehnoloģisko nodrošinājumu un attiecīgā kvalitātē.
6. Projekta iesniegumā ir aprakstīts iestādes iekšējās attīstības plāns, tai skaitā raksturota telpu un iekārtu izmantošanas optimizācija, nodrošinot sniedzamo pakalpojumu izmaksu efektivitāti,
7. Projekta iesniegumā iekļautas darbības, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu,
8. Projekta iesniegumā ir paredzētas darbības, kas veicina principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu,
9. Projektā ir paredzētas darbības,  kas veicina  horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu,
10. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka iepirkumu, kas nepieciešams atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs iespēju robežās veiks kā sociāli atbildīgu iepirkumu,
11. Projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem piemēro Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” iekļautajām grupām noteiktos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus
12. Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām:
12.1. projektā paredzēts īstenot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, tas ir, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu;
12.2. projektā tiek nodrošināta atbilstība pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem.

Atbalsts specifiskā atbalsta mērķa ietvaros pārējām MK noteikumos Nr. 555 noteiktajām ārstniecības iestādēm, tiks noteikts atsevišķā regulējumā, ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. - 2027. gadam (https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf) un infrastruktūras investīciju stratēģijā noteikto.
 

Nr.	Pasākuma nosaukums	Infrastruktūras investīciju stratēģijā plānotais finansējums, euro
1	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1 .- 5. kārta KOPĀ, t.sk.	192 171 532
1.1.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1. kārta (V - VI līmeņa un Valsts tiesu medicīnas centrs)	82 767 751
1.2.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 2. kārta (I -III līmeņa un pārējās slimnīcas)	15 089 807
1.3.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 3. kārta (Psihiatrijas profila ārstniecības iestādes)	7 957 886
1.4.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 4. kārta (Sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji)	4 812 877
1.5.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 4. kārta (“divu periodu” projekti)	81 543 211
2	4.1.1.2. pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība"	83 293 509
3	4.1.1.3. pasākums "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru"	8 200 000
4	4.1.1.5. pasākums "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība"	12 307 060
	4.1.1. SAM ietvaros plānotais finansējums, izņemot 4.1.1.4.pasākumu	295 972 101

Sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros organizē ierobežotas projektu iesniegumu atlases, uzaicinot tajā piedalīties šo noteikumu pielikumā minētos katra pasākuma projekta iesniedzējus.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, ministrijas padotības iestādes, ārstniecības iestādes.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:

1. Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir “noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos”, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim noslēgti līgumi par projektu īstenošanu 100 procentu apmērā no specifiskā atbalsta mērķa pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, tai skaitā nodrošinot, ka līdz 2024. gada 31. decembrim pasākuma ietvaros noslēgti līgumi par projektu īstenošanu vismaz par 1 procentu.

2. Pasākums veicina 4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” visu kārtu ietvaros kopējā iznākuma rādītāja "jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte” sasniegšanu, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklēs 3 687 497 iedzīvotāji, tai skaitā pasākuma ietvaros 1 081 157 personas gadā
         
3. Pasākuma rezultāta rādītājs ir “personu skaits gadā, kuras izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus”, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim 982 870 personas gadā izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus.

Atbilstoši ES Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam  pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 2 052 214 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 2 565 267 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 8 208 854 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 12 826 335 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 12 826 335 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 12 826 335 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 12 826 335 euro.

Investīcijām piemērojams Makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods 03 - Baltijas jūras reģiona stratēģija.

Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda ministrija.

Valsts atbalsts:
pasākuma projekta iesniedzējiem, komercdarbības atbalsts tiek sniegts saskaņā ar 2011. gada 20. decembra Komisijas lēmumu 2012/21/ES par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku (turpmāk – VTNP) nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES galvenais deleģētājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs), kurš ministrijas vārdā slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes VTNP pakalpojumu īstenošanu un nodrošina VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES prasību ievērošanu dalībvalstī.

Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ir noslēdzis ar Nacionālo veselības dienestu deleģēšanas līgumu par valsts apmaksātajiem stacionārajiem un ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde sniedz lēmumu  par projekta apstiprināšanu vai sniedz atzinumu par nosacījumu izpildi.

Komercdarbības atbalsta Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES nosacījumu ievērošanas kontroli un uzraudzību nodrošina Nacionālais veselības dienests.

Pilnvarojuma uzlicējam un finansējuma saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt nozares ministrijai, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.

Saskaņā ar MK noteikumu projekta “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” (22-TA-2143) protokollēmumā noteikto -  lai veicinātu Eiropas Savienības fondu projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu ne tikai gadījumos, kad Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros plānots gūt neto ieņēmumus, atbildīgā iestāde, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, paredz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot PVN) pārsniedz 1 miljonu euro
Atbilstoši MK noteikumu 24.punktā noteiktajam Projekta iesniedzējs, kura projekta kopējās izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pārsniedz 1 000 000 euro, atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka aprēķinātā projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Ņemot vērā noteikumu projekta pielikumā minēto informāciju, ka diviem finansējuma saņēmējiem (Saldus medicīnas centrs, Priekules slimnīca) kopējās projekta izmaksas būs mazākas par 200 000 euro un šajā pasākumā tiek piešķirts finansējuma saņēmējiem komercdarbības atbalsts, norādām, ka šajā pasākumā neizpildās Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - regula Nr. 2021/1060) 53. panta 2. punkta nosacījumi, kas paredz, ka projektos līdz 200 000 euro (ieskaitot) visām izmaksām jābūt segtām, piemērojot vienkāršotās izmaksas, izņemot darbības, kurām atbalsts kvalificējams kā komercdarbības (izņemot de minimis) atbalsts.

Tā kā atbalstāmo darbību  ietvaros ir attiecināmas ļoti dažādas gan ar būvniecību, gan tehnoloģiju iegādi, piegādi un montāžu saistītas izmaksas, kuras attiecināmas uz konkrētu ārstniecības iestādes infrastruktūras struktūrvienību, kā arī ārstniecības iestādes savā starpā atšķiras ar sniegto pakalpojumu apjomu, līmeni un ārstniecības profilu, nav iespējams izstrādāt un piemērot vienkāršotās izmaksas. Nākotnē, ja par būvniecību kompetentās iestādes sadarbībā ar sadarbības iestādi un / vai Finanšu ministriju izstrādās, piemēram, horizontālas vienas vienības izmaksas būvdarbiem, Veselības ministrija varētu izvērtēt šādu vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas.

SAM atbalsts piešķirams tikai infrastruktūras, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstībai, tādejādi finansējuma saņēmējam ir pienākums aprēķināt infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija) un piemērot to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Proporcionāli infrastruktūras izmantošanai citiem mērķiem (maksas pakalpojumiem) paredzēts piesaistīt pašu privāto līdzfinansējumu, kas ir brīvs no komercdarbības atbalsta, tādejādi nodrošinot godīgu konkurenci un neietekmējot tirgus dalībniekus, ar to, ka publiska nauda tiek dota ne tikai valsts apmaksātu (publisku) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet arī maksas pakalpojumiem.

Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina metodiku izstrādā atbildīgā iestāde.

Infrastruktūras izmantošanas proporcijas piemērošanu uzrauga sadarbības iestāde.

Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju iesniedz sadarbības iestādei iesniedzot projekta iesniegumu un iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu.
Ja pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, palielinot šo noteikumu noteikto privāto līdzfinansējumu.

Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc plānotā avansa apmēra un tā pamatojuma izvērtēšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas infrastruktūras, kurā tiek nodrošināta valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, attīstības darbības:
- projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
- būvniecība;
- tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;
- informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.

Atbalstāmās darbības “projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana” ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos nodarbinātības jomā noteiktās piemaksas un nodokļi, šādā apmērā:
- ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot), ierobežojumu aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 procenti no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas;
- ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.

Atbalstāmās darbības “būvniecība” ietvaros ir attiecināmas būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju un būvniecības jomu regulējošos un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un būvniecības izmaksas, tajā skaitā demontāžas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā – ir attiecināmas visas ar būvniecību saistītās izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu. Atbilstoši Būvniecības likumam būvdarbi ir - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Savukārt būvniecība ir - visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Būvniecības likuma 3. pants noteic - darbības jomu – proti, likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai.

Finansējuma saņēmējs, lai īstenotu atbalstāmo darbību "būvniecība" nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja, valsts vai pašvaldības īpašumā, ilgtermiņa nomā (vismaz 10 gadi), patapinājumā vai valdījumā un tiesību prasība ir nostiprināta zemesgrāmatā. Atbilstoši faktiskajai situācijai ārstniecības iestādes ir izvietotas uz nekustamajiem īpašumiem kas pieder pašam finansējuma saņēmējam, vai valstij, vai ir pašvaldības īpašumā. 

Atbalstāmās darbības “tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža” ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju piegādes (t.sk. iegādes, piegādes un montāžas) izmaksas, proti medicīniskās tehnoloģijas, t.sk. iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas, iekārtas, ierīces, mēbeles, un aprīkojums, cits aprīkojums telpu funkcionalitātes nodrošināšanai, kā arī informācijas tehnoloģiju aprīkojums (piemēram, datori, printeri, rindu sistēmas u.c.).

Pasākuma projektā, attiecinot medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro (ar PVN), nepieciešams ministrijas saskaņojums. Ministrija izveido tehnoloģijas skaņošanas darba grupu un nosaka tās kārtību, tostarp par projekta ietvaros iegādājamajām iekārtām, kuru vienas vienības piegādes izmaksas nepārsniedz 20 000 euro (ar PVN). Tehnoloģiju saskaņojums tiek veikts pēc tehnoloģijas atbilstības konkrēto valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim vai pakalpojumu veidiem un apjomiem, tiek vērtēta cilvēkresursu pieejamība darbam ar konkrēto tehnoloģiju, tiek vērtēta atbilstība tehnoloģiju kartējumam atbilstoši ar Veselības ministrijas 2020.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.5 izveidotās darba grupas “Darba grupas medicīnisko ierīču racionāla ģeogrāfiskā izvietojuma noteikšanai un pieejamības uzlabošanai” ziņojumā minēto tehnoloģiju izvērtējumu. Saskaņojums vajadzīgs tehnoloģijas attiecināmības brīdī. Respektīvi pie projekta iesnieguma tehnoloģiju saskaņojums var arī vēl nebūt. Projekta iesniedzējs norāda projektā, ka tādu tehnoloģiju plānots iegādāties, savukārt brīdī, kad zināmi tehnoloģijas parametri, tas var skaņot tehnoloģiju komisijā, attiecīgi, ja saskaņojums veikts, var tikt attiecināts uz projektu.

Atbalstāmās darbības “informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši regulas Nr.2021/1060 47. un 50. pantā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par ES fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro saistītās komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Projekta atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētās izmaksas ir izmaksas par papildu darbu vai pakalpojumu veikšanu, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto līgumu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus apstākļus novērstu. Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, pielāgojot tās veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai iedzīvotājiem. Neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs.

Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai. Izdevumi ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ja tie saņēmējam vai PPP darbības privātā sektora partnerim radušies un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra – atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, – līdz 2029. gada 31. decembrim.
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk par 2021. gada 1.janvāri. Atbalstam infrastruktūras uzlabošanai ārstniecības iestādēs noteikts izdevumu attiecināmības termiņš pirms līgumu par projekta parakstīšanas, jo atbalsts plānots ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros ārstniecības iestādēm, kas nodrošina valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, attiecīgi investīciju kavējums var apdraudēt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nepietiekamas infrastruktūras dēļ. Tādejādi, izvērtējot visus riskus, ERAF atbalstam tiek piemērots nosacījums, ka investīcijas var uzsākt ātrāk nekā atbalsts piešķirts. Papildus atbalsts tiek sniegts konkrēta līmeņa ārstniecības iestādei atbilstoši MK noteikumiem Nr. 555, līdz ar to nav riska, ka varētu tikt ieguldīts neatbilstoši, tāpat tehnoloģiju iegādes tiek saskaņotas ar Veselības ministriju. Šāda pieeja veicina veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī nodrošina ES fondu N+3 mērķu sasniegšanu.
Projektā neiekļauj darbības, kas ir pabeigtas līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī (t.i., piemēram, būvdarbi nedrīkst būt nodoti ekspluatācijā).

Projekta iesnieguma vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj arī pārstāvi no Veselības ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes veselības nozarē un Nacionālā veselības dienesta.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
1) nodrošina, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām nodrošina, ka tiek ievēroti nacionālos normatīvos aktos noteiktie principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi:
- klimata pārmaiņu mazināšana:
Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas siltumnīcefekta gāzes (turpmāk – SEG) emisijas?
Ietekme uz SEG emisijām.
Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka SAM ietvaros plānota ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība, kam būs nebūtiska ietekme uz SEG emisijām.
Ņemot vērā, ka plānots infrastruktūras attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka ēkas un iekārtas tiks uzlabotas (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām.
Tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.
Pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstības pasākumus, jo tādējādi tiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.
Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu.
Papildinošas investīcijas digitālajā veselībā, kas samazinās pārvietošanās nepieciešamību (klātienes apmeklējumus) un papīra izmantošanu, ir arī darbības programmas 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvaros, paredzot investīcijas e-pakalpojumu attīstībai. 
- pielāgošanās klimata pārmaiņām:
Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?
Ieguldījumi kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes sistēmas gatavībai pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radīto potenciālo risku radīšanu, kā arī uzlabojot novecojošo infrastruktūru, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.
- ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība:
Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.
- pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu:
Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:
projektu īstenošanā iespēju robežās tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana;
tiks nodrošināta atkritumu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem.
- piesārņojuma novēršana un kontrole:
Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?
Pasākumam, plānojot jau esošo ārstniecības iestāžu attīstību nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības.
- bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana:
Vai paredzams, ka pasākums:
(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?
Pasākumam nav paredzama būtiska ietekme, jo plānots, ka projekti tikt veikti jau esošajā ārstniecības iestāžu teritorijā,
- vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana:
Vai paredzams, ka finansējuma saņēmējs nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa rādītājiem:
1)  objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
2)  veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai.

Gadījumā, ja projektā netiek plānotas ar būvniecību saistītās darbības, finansējuma saņēmējam nav pienākums uzkrāt  datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa  “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”  rādītājiem:
- objektu skaitu, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
- veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai.

Papildus minētajam finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par faktiski sasniegto šo noteikumu 10. punktā minēto rādītāju.
Attiecībā uz pārējo rādītāju datu uzkrāšanu un ziņošanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), norādām, ka šo rādītāju aktuālās vērtības netiks uzkrātas atsevišķi katrā šī pasākuma projektā, bet būs manuāli aprēķināti, apkopoti un ievadīti KPVIS. Rādītāju uzskaiti un aktuālo datu ievadi nodrošinās atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi.

Finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka atbalsts ne mazāk kā 30 procentu apmērā tiek ieguldīts infrastruktūras attīstībai, kurā tiek nodrošināti sekundārie ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi. Lai mazinātu administratīvo slogu, paredzēts, ka prasība ir jānodrošina uz projekta apstiprināšanas un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdi. Gadījumā, ja šī prasība tiktu uzraudzīta projekta īstenošanas laikā vai līdz noslēguma maksājuma veikšanai varētu rasties situācijas, kad piemēram, mainoties iepirkuma cenām vai atsevišķām projekta darbībām, kuras neietekmē projekta sākotnēji plānotos ieguldījumus projektā izvirzīto mērķu sasniegšanai, būtu mākslīgi jāplāno jaunas darbības projektā, tāpat varētu tikt piemērota finanšu korekcija par prasības neizpildi utml. Tāpat arī Veselības ministrijas pārstāvji piedalās būtisku projektu grozījumu izvērtēšanas procesā, kur nepieciešamības gadījumā var paust viedokli par ierosinātajām izmaiņām projektā, tādējādi samazinot riskus un nodrošinot prasības izpildi attiecībā uz sekundāro ambulatoro pakalpojumu attīstību pēc būtības.
Lai būtu iespējams pārliecināties, ka ārstniecības iestādes plānotie ieguldījumi ambulatorajā veselības aprūpē finansiālā izteiksmē būs vismaz 30 procenti, iesniedzot projekta iesniegumu, tajā jāiekļauj plānotā investīciju ieguldījuma apjoma sadalījums, apraksts, norādot, cik procenti no ārstniecības iestādes plānotajiem ieguldījumiem tiks investēti ambulatorās un cik stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu attīstībā. Piemēram, procentuālo attiecību paskaidrojot finanšu, investīciju, laika vai platības izteiksmē, jo, balstoties uz Valdības rīcības plāna (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”) 35.4. pasākuma “Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā” Veselības ministrija paļaujas uz finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partneru iesniegtās informācijas atbilstību plānotajam un faktiskajam ieguldījuma apjoma sadalījumam.

Finansējuma saņēmējs, izstrādājot nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību,  izvērtēs, pielāgos un ietvers prasības atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" noteiktajam. Papildus, iekšējās kārtības izstrādē tiks izmantotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gadā izstrādātās vadlīnijas “Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” (pieejamas: https://www.knab.gov.lv/lv/informativie-un-metodiskie-materiali).


Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Pasākuma demarkācija un papildinātība ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram, ar Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.3.i. investīciju "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā", ar ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ERAF atbalsta piešķīruma projektiem. Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
- Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
- Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021.-2027. gadam);
- Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus darbības programmas projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).

Visām publiskajām investīcijām veselības jomā ir savstarpēji papildinoša ietekme, proti Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros paredzēts finansējums, lai stiprinātu sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, nodrošinot visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, lai mazinātu infekciju slimību izplatību un veicinātu epidemioloģisko prasību ievērošanu, savukārt ES fondu ieguldījumi 2021. - 2027. gada plānošanas periodā paredzēti pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai veselības jomā.

Pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas uzlabos sabiedrības pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Veicot investīcijas infrastruktūras uzlabošanā, tiek veicināta ilgtspējīga pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, pacientu drošība, pakalpojumu kvalitāte un pacientu medicīniskās aprūpes pēctecība un pieejamība. Pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas ļaus attīstīt slimnīcu pakalpojumus, izveidot mūsdienīgu veselības aprūpes vidi un iedzīvotāju piekļuvi uzlabotiem ārstniecības pakalpojumiem Rīgā un reģionos, tuvāk pacientu dzīves vietai, veicinot slimnīcu visaptverošu veselības aprūpes nodrošināšanu, uz pacientu vajadzībām orientētu aprūpi, lai slimnīcu teritorijā esošā infrastruktūra atbilstu mūsdienu higiēnas, sanitārajām un drošības prasībām. Investīcijas tiek sniegtas reģionālajām slimnīcām un specializētajām slimnīcām, tādējādi nodrošinot visa spektra veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat pasākuma ietvaros paredzētie pasākumi vienlaicīgi veicinās arī Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) apakšmērķa “celt labklājību” sasniegšanu.
Vērtējot plānoto 4.1.1.1. pasākuma 2 kārtas ietekmi uz tautsaimniecību, t.sk. norādot pēc iespējas izmērāmus faktiski sagaidāmos rezultātus/ rādītājus, skaidrojam, ka pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas ir vērstas uz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027.gadam noteiktajiem mērķiem, proti   sabiedrības veselības politikas rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, atbilstoši - profilaktiski novēršamās un medicīniski novēršamās mirstības samazināšanu.

Rezultatīvais rādītājs	2019.	2024.	2027.
Profilaktiski novēršamā mirstība uz 100 000 iedz. (avots: Slimību profilakses un kontroles centrs)	342 (2018)	325	316
Medicīniski novēršamā mirstība uz 100 000 iedz. (avots: Slimību profilakses un kontroles centrs)	198 (2018)	191	179

Pasākums ir plānots Darbības programmas 4. prioritātes “Sociālās iekļaušanas veicināšana” ietvaros, kas investīcijas pienesumu tautsaimniecībai atspoguļo kā sociālekonomisku ieguvumu, respektīvi, uzlabojot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, tiek nodrošināta savlaicīga, kvalitatīva un efektīva veselības aprūpe. Tas savukārt rada ietekmi uz tautsaimniecību, proti cilvēks mazāk slimo, ātrāk atveseļojas, samazinās invaliditātes iestāšanās risks, tiek pagarināts mūža ilgums un darbspējas vecums, kas atgriežas valsts budžetā ar nodokļu ieņēmumiem, un tiek samazināti nodokļu izdevumi par sarežģītām un nesavlaicīgi diagnosticētām kaitēm, slimības pabalstiem. Papildus skaidrojam, ka saskaņā ar MK noteikumu 24. punktu, projekta iesniedzējam, iesniedzot projektam iesniegumu, ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, kas konkrētā projekta gadījumā atspoguļo ietekmi uz tautsaimniecību.